Beigās paliks tikai viens (spēle), [HP] [GP] [SW] u.c. [PZP] Opcijas

[Seila]

Nu lūk un beidzot mēs sākam spēli.

Drūma un neizteiksmīga māja atradās pašā floridas nomalē. Tās izkārtne ziņoja, ka nams jau labu laiciņu kā tiek pārdots. Tomēr aiz noputējušajiem logiem cauri bija pamanāma bāla gaisma. Pēkšņi tā pazuda un atjaunojās. Kāds bija pienācis pie loga un uzreiz atgājis nost.
Klusu nočīkstēja ārdurvis un uz tām parādījās neliela auguma meitene ar smieklīgām bizītēm. Pēc sekundes viņai sekoja otra meitene.
- Pele, man šķiet, ka mēs veltīgi gaidām. Neviens no viņiem neatbrauks uz šīm pārrunām, kaut gan aicinājām mēs visus. Tā, ka nav ko salt. Iesim iekšā mājā
Un saņēmusi peli aiz pleciem meitene viņu uzstājīgi pagrieza uz mājas ieejas pusi.



[occ-Un lūk tagad jūs varat sākt ierasties ]

[Snorkes Jaunkund...]

Piebrauca melns džips. Atvērās mašīnas durvis, un no tām izlēca baltmatais puisis. Ar ierasto roku kustību, viņš sakārtoja matus un drēbes (kas, par brīnumu, bija diezgan ikdienišķas - melni džinsi un zaļā, garrokaina maika.). Viņš aizcirta mašīnas durvis, pamāja ar roku un mašīna aizbrauca.
Drako nicīgi skatījās uz abām meitenēm. Ko jūs darāt? viņš ar pretīgumu balsī jautāja.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 02.03.2007 12:52

[Eņģeļu gūstekne]

Teleportācija nostrādāja bez mazākās aizķeršanās, bet kā gan 7 kursa stundentam, kas visā pasaulē bija zināms kā Zēns kurš izdzīvoja, varēja kaut kas noiet greizi. Harijs viegli smaidīdams, tērpies melnās džinsās, melnās botās un sarkanā kreklā parādījās pie mājas. Divas meitenes gāja iekšā noputējušajā ēkā, kas pirmajā brīdī atgādināja Drūmkaktes 12 namu. Poters aizdzinis pagātnes atmiņas pasmaidīja un vieglā riksītī pieskrēja pie meitenēm. Vai šī ir tā ēka kur notiks tas realitātes šovs? Balss bija draudzīga un entuziasma pilna. Zaļās acis enerģiski mirdzēja, melnie mati, kas aizvien izskatījās nekārtīgi un izpūruši sedza pasaulsslaveno rētu. Tikai tad puisis sadzirdēja riepu čīkstoņu. Viņš apgriezās ap savu asi un ieraudzīja Malfoju. Malfoj, ko tu te dari? Balss pēkšņi bija riebuma un nicinājuma pilna.

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 02.03.2007 12:52

[Snorkes Jaunkund...]

Drako pamanīja Hariju. Pievaldi mēli, Poter. Esmu atbraucis lai piedalītos tajā realitātes šovā, un kad būšu tevi uzvaŗējis, pasmietos par tevi. viņš smīnēja un skatījās Harijam acīs ar izsmieklu.

[Eņģeļu gūstekne]

Jau atkal tu sāc ar saviem tad kad tu uzvarēsi. Kādreiz esi padomājis par to, ka tu varētu arī zaudēt? Harijs samiedza acis, nevilšus zizlis jau atradās rokā. Es esmu apņēmies iznīcināt ļaunumu un pie tā arī palikšu, lai tur vai kas. Un tu zini, es nekad nepiedošu Dumidora bojā eju.

[Snorkes Jaunkund...]

Nē, Poter. Nekad neesmu par to domājis. Jo es vienmēr uzvaru. viņš pamanīja Harija rokā zizli, bet tikai iesmējās. Nu, nu, Poter. Ko tad tu taisies darīt? Noburt mani par to, ka ar tevi runāju? viņš izvilka no kabatas arī savu zizli. Ha. Kur tad ir tas ļaunums, kuru tu tā grasies uzvarēt? taču par Dumidoru Drako neteica ne vārda.

[Eņģeļu gūstekne]

Es gan to vairāk sauktu par pašaizsardzību gadījumā ja tev pēkšņi atkal jau sagribētos izmantot kādu no saviem lāstiņiem. Baltā zebiekste. Harijs riebumā izspļāva, kur varēja būt tāds naids pret vienu nenozīmīgu burvi? Nesaprotami. Visapkārt, bet tev jau to nesaprast atrodoties Lorda Voldemorta pusē, vai varbūt tu tai pusē neesi? Es jau nezinu. Nevaru spriest Poters sakrustoja rokas uz krūtīm.

[Snorkes Jaunkund...]

Bālie vaigi piesarka, bet acis dzalkstīja niknumā. Viņš pacēla zizli acu augstumā un nomērķēja uz Hariju. Rictusempra! Drako nokliedzās un sarkana gaisma strūkla šāvās tieši uz Hariju. Poter, Poter, Poter. viņš smīnēdams teica un nogrozīja galvu. Nedomā tik slikti par mani. Es neesmu Tumsas pavēlnieka pusē. Es taču esmu jūsu pusē. Drako teica un spēra soli tuvāk Harijam. Viņš ļauni smīnēdams pamāja ar galvu, it kā likdams Harijam noticēt.

[Eņģeļu gūstekne]

Burvestība kas izsšāvās no Drako zižļa ātri vien tika apieta. Poters nostājās pozā, kurā vieglāk bija nomērķēt uz pretinieku. Es neesmu no tiem kurus var apmuļķot. Ne jau nu tu, Malfoj. Harijs aizmiedza acis, jo vēl vairāk kaitināja Drako pēkšņā naivuļa loma. Flipendo. Viņš nokliedzās un gaišs gaismas stars šāvās virsū Drako. Nekad nemēģini mani apmuļķot, es esmu pietiekoši izzinājis no dzīves lai redzētu kad un kas melo.

[Snorkes Jaunkund...]

Drako pašāvās sāņus. Viņa smaids nodzisa. Es tev jau teicu Poter. Es vairs neesmu Tumsas Pavēlnieka pusē. viņš pakāpās atpakaļ un nolaida zizli. Bet es tev iesaku neteikt, pa labi un kreis, ko tu māki darīt. Vai nemāki. Kādu mirkli Drako vienkārši skatījās Harijam acīs.
Serpensortia! viņš pēkšņi iekliedzās, un no zizļa gala izlidoja čūska, kas nokrita Harijam pie kājās, un satracināta pacēlusi galvu, iešņācās.
Vai, piedod, tas bija reflekss. Drako smīnēja.

[Ungaarijas ragas...]

Atskanēja blīkšķis un netālu no Drako un Harija parādījās mazs stāvs lielām ausīm un garu spicu degunu, tērpies brūnās īsbiksēs, vienā kājā uzvilcis melnu, otrā koši dzeltenu, ar bruniem slotaskātiem rotātu zeķi. Mugurā viņam bija adīts džemperis ar lielu koši sarkanu H burtu vidū.
Ieraudzījis, kas notiek viņš metās virsū Drako.
— Neuzdrošinies uzbrukt Harijam Poteram! — gaisu pāršķēla viņa spalgais brēciens. Dobija acis zvēroja dusmās, kad viņš mēģināja nogāzt Drako no kājām, pat pirmajā brīdī nepiefiksējot čūsku.

[Eņģeļu gūstekne]

Lai nu tā būtu. Potera smaids pārvērtās par nicinošu smīnu, Protams viņš to nemācēja tik labi kā Malfojs, un tomēr. Neesmu teicis ko māku un ko nemāku, bet apmuļķot citu var tikai retais. Bet tu neesi viens no tiem retajiem, noteikti ne. Malfojs stāvēja un vienkārši skatījās acīs Harijam, puisis skatījās pretī. Tad sekoja Serpensortia. Sākumā Poters pat nekustējās, bet tad automātiski nostrādāja šņācmēle. Tev nav man jāuzbrūk, viss ir tavā ziņā. Tu to gribi? Nē, protams. Uzbrūc labāk viņam, viņš grib lai tu tiktu iznīcināta. Čūska aiz vien šņācot pagriezās pret Drako. Kļūdaini, Malfoj. Tad nez no kurienes uzradās Dobijs. Poters strauji noreaģēja un lūdza čūskai apstāties. Dobij ko tu dari. Harijs pēkšņi iesaucās baidīdamies par elfa dzīvību.

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 02.03.2007 13:35

[Snorkes Jaunkund...]

Drako nepaspēja pat pievērst čūskai vienu skatienu, kad viņam uzklupa Dobijs. Āh, mans vecais kalps. un sagrābis Dobiju aiz viņa džempera čupra, Drako viņu pacēla acu augstumā. Tu man traucē. Pazūdi! un Drako atlaida Dobiju.
Pareizi, aizmirsu, ka Slavenais Poters spēj sarunāties ar čūskām. Nu, nekas. viņš novicināja zizli, laikam tā bija tā klusā burvestība, un čūska pazuda dūmu mākonīti. Drako pasmīnēja un tad paskatījās uz Hariju. Nepaveicās, tev, vecais.

[Eņģeļu gūstekne]

Jā, pats par sevi saprotams, ka esmu šņācmutis. Poters skatījās kā čūska pazūd. Viņam nebija vajadzīga kārtējā cīņa, kārtējais izaicinājums pirms šova sākuma. Harijs piegāja pie Dobija un uzsita mazajam elfam pa plecu. Neaizskar viņu Drako. Sen kā viņš ir brīvs mājas elfs.

[Snorkes Jaunkund...]

Protams. lēnām novilka Drako. Nicīgi paskatījies uz Dobiju, Drako pievērsās Harijam ar niknu skatienu. Kāpēc viņš vispār ir šeit? Tu taču negribi teikt, ka viņš piedalīsies šovā, ko?

[Eņģeļu gūstekne]

Neprasi man, ne jau es viņu saucu uz spēli. Brīva izvēle no Dobija puses. Harijs sacīja, tad pagriezās un atkal pievērsās abām meitenēm it kā nekāda incidenta puišu starpā nebūtu bijis. Tātad meitenes vai tā ir tiesa, ka šī ir īstā ēka?

[Ungaarijas ragas...]

— Harij Poter, kungs, kāds prieks jūs redzēt! — Dobijs sajūsmināti iesaucās.
— Es jau zināju, ka jums nevajadzēja te rādīties, kur ir šie nekaunīgie, jūs cienīt nespējīgie ļautiņi! Bet neraizējieties, es neļaušu jūs aizskart! — mājas elfs vienā elpas vilcienā nobēra, beigas, uzmetot nīgru skatienu Drako un nopurināja no sevis putekļus.
— Jā, es piedalīšos šovā, un jums būtu labāk turēt savas seska ķepas nost no Potera kunga! — Dobijs nikni saslējās pret Drako.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 02.03.2007 13:53

[Snorkes Jaunkund...]

Drako arī paskatījās uz abām meitenēm, kad atkal ierunājās Dobijs. Seska ķepas? Ak, tu sīkais.... Drako nikni teica un tuvojās Dobijam ar paceltām rokām un izstieptiem pirkstiem, un tiecās pēc Dobija kakla, it kā viņš viņu gribētu paņemt un nožņaugt. Labi. Šoreiz ne. Negribu traipīt rokas. Bet vairs ne reizi, saprati!? Drako nikni uzbrēca Dobijam.

[mehaniskais koli...]

Taņa lēni lidoja,pēkšņi n0nākusi noteiktajā vietā vi9ņa palūkojoties uz leju ieraudzija,divus zēnus savā vecumā,un kādu dīvainu mošķi,viņa pārsteigta iesaucās UiUi blādācus(apmēram tādi ir nolaišanās burvju vārdi)un gracioozi piezemējās,viņa nokāpa no kontrobasa un rūpīgi to ievietioja fortolārī,pēc mirkļā kad zēni bija beiguši strīdēties viņa devās klāt kas jūs esast un kam jums tie skali,?viņa pārsteigti jautāja,piekārtodama melnāas džinsenes un lencīšu krekliņu kam pāri bija sarkana jaka

[Eņģeļu gūstekne]

Poteram šokā iepletās acis. Vai tiešām tā meitene bija pārvietojusies uz mūzikas instrumenta? Nespēdams noticēt savām acīm Harijs notīrīja brilles un uzlika tās atpakaļ. Kādi skaliņi? Jūs domājat zizļus? Viņš jautāja nolikdams savu zizli. Esmu Harijs Poters, Harijs Džeims Poters ja runājam precīzāk.