Bēgļi, [C][BP] Opcijas

[kaca95]

Miglas meža tuvumā dzīvoja ļoti daudz burvju. Tur bija gan bērni, gan pieaugušie. Šeit burvji te dzīvoja jau vairākās paaudzēs. Viņi tika vairākkārt brīdināti, ka Miglas meža iemītnieki mēģinās atkarot savas teritorijas. Taču neviens neklausījās. No sākuma viss bija labi. Taču vēlāk (pēc aptuveni 10 gadiem) sāka notikt neizprotamas lietas. Noslēpumaini pazuda un mira daudzi burvji. Neviens nespēja to izskaidrot. Taču viņi neiedomājās par to kas tika teikts par Miglas mežu.
Ar katru gadu situācija kļuva ar vien sliktāka. Un tā daudzās paaudzes pārcieta savu tēvu nepaklausību. Tomēr vēlāk viņiem tas sāka likties aizdomīgi un viņi noskaidroja, ka Miglas mežs nemaz nav tik tukšs kā izliekas. Tur dzīvoja dažādi mošķi un dēmoni. Meža iemītnieki pieteica karu, taču burvji negribēja karot. Kas notiks vēlāk tas atkarīgs no jums.



Bija nakts. No meža iznira divas spocīgas ēnas. Tās sarunājās nezināmā valodā. To runāšana drīzāk izklausījās pēc īsiem aprautiem čukstiem. Abas ēnas nebija nākušas ar labiem nodomiem. Viņas bija nākušas atgūt un iekarot, pakļaut un piespiest.
-Nāc! Mums jāiet uzbrukt cilvēkiem! Mēs viņus visus miegā iznīcināsim. Viņi pat nepamanīs, ka kāds ir atnācis lai atgūtu savas zemes. Man šķiet, ka viņi jau zina par mūsu pastāvēšanu, taču tagad tam vairs nav nozīmes! Nāc!
-Nē pagaidi!-Ierunājās otrā ēna-Vai tu labi zini, ka viņi guļ?
-Tagad tiešām vairs neguļ. Nerunā tik skaļi! Viņi var kaut ko izdzirdēt!-pirmā ēna nikni atbildēja, taču centās runāt tik pat klusi cik iepriekš.
Abi tumšie tēli aizslīdēja gar kādu apmetni. Viņi ielavījās tur iekša un gāja aizvien dziļāk. Viņi nemaz nenojauta, kas ar viņiem notiks. Ienākuši jau gandrīs pavisam dziļi viņa iededza savas lāpas un grasījās apskatīt visu un vēlāk aizdedzināt. Protams viņiem nebija tik daudz prāta lai aptvertu, ka ja viņi dedzinas no iekšpuses tad arī paši sadegs. Taču no dedzināšanas darbem viņus atturēja kāds stāvs. Tas abiem neliešiem tuvojās. Izskatījās, ka stāvs bija deizgan dusmīgs. Un vēl ļāunāk viņš nebija viens, un turklāt tas bija burvis. Abi meža iemītnieki jau grasījās bēgt, taču lai nobiedētu burvjus viņi reizē ierunājās.
-Mēs jums piesakām karu! Redzēsim kurš vinnēs šajā cīņa!-abi iebļāvās un skrēja ko kājas nes.

***
-Kā jūs tā varējāt!!?? Jums bija dots uzdevums aizdedzināt un doties prom, nevis pieteikt karu. Jūs labi zināt, ka mums ne visai labi iet ar karošanu, taču negodīgas spēlītes padodas labāk. Atzīstu, tas būtu bijis negodīgi, ja mēs viņus sadedzinātu un neļautu pretoties... -Kāds meža iemītnieks sodījās uz "varoņiem"-..taču mēs esam sliktie!! Mums ir jāmānās, jāblēdās, jākrāpjās un jādara visādas nejaucības. Kādēļ lai tagad mums būtu jāizstrebj jūsu putra???!!
-Nu mēs.... Mēs tā negribējām...-abi taisnojās-Vienkārši mēs bijām iegājuši iekšā lai apskatītos tās telpas un pēc tam aizdedzinātu. Un tad pēkšņi parādījās tas stāvs un tad vēl daudz tādu stāvu. Mums bija bail, jo zinājām, ka tie ir burvji. Tad, lai viņus iebiedētu, piedraudējām ar karu.
-Jūs gan esat muļķi! Ja jūs dedzinātu no iekšpuses tad taču būtu sadeguši! Un varbūt tā pat būtu labāk!-viņš noteica.



Pasaules apraksts:
Viss norisinās Erla valstībā. Tā ir ļoti maziņa valstiņa. Tā sastāv tikai no četrām pilsētām. Jerla ir galvaspilsēta. Pārējās trīs sauc par Retu, Mulzu un Gedu. Pāri visai mazajai Erla valstībai tek varena upe kura šķērso visas pilsētas. Burvji dzīvo Gedu pilsētā. Šajā valstī ir tikai divi meži - Miglas mežs un Maldu mežs. Maldu mežā nav ieteicams iet nevienam, jo spriežot pēc nosaukuma tur visi, kas ieiet tiek maldināti. Tur bieži sastopamas maldugunis, viltus takas, pēkšņas aizas, dziļas peļķes un vēl daudz, kas cits. Taču lai nonāktu uz Jerlu vai uz kādu citu pilsētu (no Gedu pilsētas) nevar neiet caur šo mežu, jo Gedu pilsēta ir gluži kā ieskauta divos mežos. Abi ie vienlīdz ļauni. Tikai atšķirība ir tāda, ka šoreiz būs jāmāk sadarboties ar Maldu mežu.

Pašreizējais mērķis:
Burvjiem ir jāuztaisa sapulce, lai izlemtu pozīcijas un visu pārējo. Arī Miglas meža iemītniekiem tas jādara. Šī ir kaujas pirmā diena. Karš ir pieteikts nesen. Jūsu uzdevums: izveidot sapulces, un nobalsot par galveno. Jāizlems, kurš vadīs kareivjus kaujā. Abām pusēm tas ir jāizdara obligāti! Gan jau vēlāk es iejaukšos.

[Šamanis]

Madness pietiks nicināt šo mazo ciemiņu, atgriezīsimies mājās un nedaudz attapsimies to pateicis Jakazama pacēlās spārnos un ar Madnesu aizbrāzās no ciema, un nolaidās meža iemītnieku mītnē.


P.S.-Rudo lapu vilcēn es nedaudz atkāpšos, lai jums tur vēl būtu kāda dzīvība.

Šo rakstu rediģēja Wolwerine: 05.06.2007 15:02

[rudo lapu vilcēn...]

Tomēr rādījās, ka šoreiz varbūt nebūs nepieciešams pielietot galējās nepieciešamības līdzekļus. Dēmons atkāpās, līdzi paņemot arī pūķi, vismaz tā šķita.
Nopūties, Dereons piecēlās kājās. Aina nerādījās diezko jauka. Viarākas mājas dega, daudzām bija noplēsts jumts un nodarīti dažādi citāda vieda postījumi. Kad ciematnieki atgriezīsies, viņus gaidīs liels darbs pie atjaunošanas. Un tas viss kaut kādas muļķīgas iedomas dēļ. burvis nopūtās.
Smalkām lāsēm sāka līt ilgi lūgtais lietus, liekot burvim viegli pasmaidīt.

[Hikari]

Pirms cīņas sākuma Ialme bija aizvedusi visus ciematniekus prom, drošā patvērumā, lai viņiem nekas nekaitētu un šobrīd steidzās atpakaļ uz pilsētu, jo dzirdēja, ka tur notiek kaut kas nopietns. Ialme juta sirdī iegulstam smagu akmeni. Jau atkal koki žūžoja kādu senu sēru dziesmu.

[Šamanis]

Jakazama ar Madnessu tagad bija nonakuši atpakaļ, meža mītnē, nedaudz pārguruši, bet ārēji to neizrādot. Jakazama palūkojās apkārt, bet neviena izņemot viņus divus tur nebija, tā nu jakazama atspieda galvu pret kādu pakalniņu un sāka domāt par burvi ar ko viņš šonakt cīnijās. Burvis viņam nelika mieru un Jakazama centās savam prātam iestāstīt, ka tieši viņš ir lielākais ienaidnieks. Pēc kāda brīža dēmons sāka domāt kur visi palikuši, kā meža iemītnieku līderi viņš pirmo meklēja Drakthālu, no sākuma viņš skaļi nobļāvās :DRAKTHĀL! un tā viņš turpināja vēl daudzas reizes, bet bez panākumiem. Tā nu Jakazama devās mēžā meklēt pārējos.




P.S.-Andromenda nu lūdzu sāc rakstīt, es vairs ilgi šitā nevarēšu.

[Andromeda]

Madness nemaz nejutās noguris, kad nolaidās meža klajumā kopā ar Jakazamu.
Viņš bija krietni izplosījies pa ciemu. Pademolējis māju jumtus ar skaļākajiem rēcieniem, kas spēja iedvest šausmas pat vispieredzējušākajiem un vecākajiem burvjiem. Taču šādas izklaides nebūt negāja viņam pie sirds.
Viņš domās kavējās pie ugunīgās rakstu zīmes ko bija atstājis pļavā turpat pie ciema un cerēja, ka kāds no ciema to pamanīs un, izlasījis, paziņos pārējiem kas tajā teikts.
Vienīgais ko pūķis patiesi vēlējās bija, lai bruvji pamestu šo vietu ar mieru un bez lieku asiņu izliešanas.
Kā ieradāties, tā arī dodieties prom... Madness nemaz nebija ļauns un kārs uz varu, viņš tikai izskatījās draudīgs un negants, bet dziļi sirdī viņš bija miera glabātājs.
Šķiet Jakazama bija devies uzmeklēt Drakthālu, bet pūķim tas šobrīd šķita mazsvarīgi.
Viņam bija vajadzīgs laiks, lai apdomātu visus pēdējos un gaidāmos notikumus, tāpēc viņš devās uz savu alu, norūcot uz Jakazamas pusi pietiekoši skaļi, lai tas dzirdētu: Ja, gadījumā atrodi viņu un es vēl esmu vajadzīgs, pasaki, ka būšu savā alā.

Ļoti atvainojos, ka ātrāk nerakstīju. Pa vasaru nesanāca laika, bet tagad esmu gatava turpināt.

[Šamanis]

Jakazama visus mekļeja, bet visi bija kā pazuduši, no šīs drausmīgās pasaules virsas, dēmons ātri palika dusmīgs, viņs to vairs nevarēja izturēt , viņa acīs kļuva sarkanas un ķermenis lēnam pārklājās ar melniem maģiskiem simboliem, kas visticamāk nevienam nebija zināmi.Dēmonā bija pamodies viņa iekšējais ļaunums, (viņš to nevar kontrolēt, pēc kāda laika viņs pārvēšās par ēnu nezvēru, bet par to sīkāk lasat ATD) Viņš pacēlās spārnos, un lidoja atpakaļ pie Madnesa, ar kājām un asajiem nagiem šķeldams kokus kā zāli, koki krita un krita, mežs lēnām sāka izskatīties pēc klaja lauka, jo koki sāka mežonīgā ātrumā pazust. Kad viņš bija pie Madnessa Jakazama teica: Ja tev nekas nav pretī tad es atkal došos uz burvju ciemu, man tur palika nenokārtoti rēķini, tu vari doties līdzi! viņa balsī bija dzirdama šņākoņa, un ļaunums.Viņš nolaidās uz zemes, un nostājās tieši pretī Madnesam, kamēr viņa ķermenis aizvien vēl piebildijās ar dēmoniskajiem simboliem.

[Andromeda]

Pagaidi Jakazama! Nestreb karstu! Mēs tikai nesen atgriezāmies no ciema un ar Drakthālu mēs runājām pavisam savādāk. Viņš tomēr ir mūsu ieceltais līderis. Lai Burvji nedaudz atpūšas no mūsu uzbrukumiem. Varbūt viņi beidzot nāks pie prāta un atstās ciemu uz visiem laikiem. Pūķis uzrunāja Jakazamu, kas bija atgriezies pēc Drakthāla meklējumiem un jau bija gatavs celties spārnos.
Šādās situācijās ir jāstrādā ar prātu, nevis instinktiem. Madnesa balsī bija jūtams ņurdiens. Piesēdi tepat, gan Drakthāls pats atgriezīsies....un ja neatgreizīsies, tad dosimies viņu meklēt kopā. Labi?
Pūķa ugunīgās acis vērās Jakazamā, viņš atgūlās uz aukstās alas grīdas un gigantisko galvu turēja ķepās.