Bloody Winter [C] [ATD], Ko tu darīsi? Opcijas

[Leerlaufo]

Ņujorka. 2006. gada 14. janvāris, sestdiena, plikst. 9.00. no rīta.


Slepkava.

Vakar vakarā ir noticis kaut kas šausmīgs. Tu esi mierīgi vadījis laiku savā nodabā līdz...
attapies kādas mazas stūra ēstuvītes netīrajā tualetē. Tev rokās bija asiņains, nekad iepriekš neredzēts nazis, viss apģērbs notraipīts ar asinīm, bet pie kājām guļ pavisam jaunas, melnmatainas meitenītes sagraizītais līķis.
Tu saproti, ka pirms minūtes esi izdarījis slepkavību. Kā gan jāuzvedas, ja tu pat neatceries kā un kāpēc tas notika? Kurp tagad skriet?
Tagad ir rīts. Tu esi savā dzīvoklī vai mājā. Turpat uz gultas stāv vakardienas asiņainās drēbes un nazis.
Ko tu darīsi?


Detektīvs.

No rīta, kā ierasts, tu ierodies policijas depo, kur strādā, domādams, ka, kā jau katru sestdienas rītu, viens pats varēsi satīrīt savu visai netītro darba vietu, bet ierodoties tur tevi sagaida visi policijas darbinieki, kas vien tur strādā.
Izrādās, ka vakarnakt- 13. janvārī visā Ņujorkā ir nogalināti 13 cilvēki. Visas 13 bija meitenes, visām 13 bija 13 gadi un visām 13 bija dabīgi melni mati. Nevienam nav ne jausmas kā meklēt slepkavas, jo neviens no tiem nav pazīstams ar savu upuri. Viņiem nav motīva. Viņi neatceras, kā slepkavoja. Un tieši tev ir uzticēta šī lieta.
Ko tu darīsi?

--- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- ---

Spēle būs realistiska, cik vien tas iespējams (tātad viss būs pa īstam, kā dzīve- mīlestība, naids, neuzticēšanās, ziņkārība). Ja spersi soli greizi- maksāsi ar dzīvību (t.i. tavs tēls tiks pieķerts un ielikts cietumā ai nogalināts).

GM būs divi- es un Mia Mania, kas uzraudzīsi spēli, kad manis nebūs. Plānus zinām mēs abas.

Minimālais postu daudzums ir 1 posts nedēļā. Spēlei nav jāvirzās ātri, bet interesanti. Postam jābūt vismaz 3 rindiņas garam.

Spēlē būs vajadzīgas:
13 slepkavas
6 detektīvi

Protams, tik daudz slepkavu nepieteiksies, bet tāds būs to skaits spēlē. Šis skaitlis nav atkarīgs no jums.

Ja vēlas- detektīvi var strādāt visi kopā, pa trim vai pa pāriem.

Lai būtu vieglāk saprast- detektīvi pirms raksta iesūtīšanas pievienos postam ***- sādas zvaigznītes, bet slepkavas- ***- šādas zvaigznītes.


Anketas.

Slepkavai:

Vārds, uzvārds:
Vecums:
Profesija, nodarbošanās:
Vidējā alga mēnesī:
Neliels mājas vai dzīvokļa apraksts(vēlams minēt cik istabu, kādas):
Labākā drauga īss apraksts(vārds, nodarbošanās, raksturs):
Izskats(bilde un/vai apraksts):
Raksturs:
Ģimene:
Biogrāfija:


Detektīvam:

Vārds, uzvārds:
Vecums:
Ieroči(2):
Izskats(bilde un/vai apraksts):
Raksturs:
Ģimene:
Biogrāfija:

Pieteikties ATD!

[Nemesida]

*** Naktene pieleeca augshaa no gultas un meegjinaaja atcereeties, kur istabaa veel ir asi priekshmeti. Tachu shkjita, ka peedeejo priekshmetu vinja tikko bija apleejusi ar - skaabi. Meitene tuvojaas Naktenei, nazha asmens atstaroja naktslampas gaismu.
-Es tevi nenogalinaaju,-Naktene runaadama vilka laiku un centaas noveerst slepkavnieciskaas buutnes uzmaniibu, un leeenaam tuvojaas vannas istabas durviim,-ja es tevi buutu nogalinaajusi, tu tagad ar mani nesarunaatos...padomaa pati.
Psihologijas fakultaate ir galeeji samezhgiijusi manas smadzenes...ko es runaaju? Ar ko es runaju?

[Leerlaufo]

Enija izdzirdēja klusus, vienmērīgus soļus sev aiz muguras. Tos noteikti radīja smagi zābaki, jo skaņa bija dobja un nepatīkama.

Pie Veronikas durvīm stāvēja vīrietis, ap 20 gadu vecs. Viņš pēc visa spriežot bija policists.
Labrīt, atvainojiet, ka traucēju! Mums ir pamats domāt, ka jūs vakarnakt esat izdarījusi slepkavību. Šeit ir ordenis, lai pārbaudītu jūsu apartamentus. Lūdzu, ielaidiet mani iekšā vai arī man nāksies ielausties. viņš vienā elpas vilcienā noskaitīja un izvilka no kabatas savu policijas žetonu.

Niks atkal izdzirdēja klusu, satrauktu balsi:
-Nāve.... nāve... es esmu mirusi! Tu! Tu mani nogalināji...

Darinas priekšā līķis piepeši pazuda bez pēdām. Nekādu asiņu uz grīdas, nekādu melnu drēbju, nekādu rētu... Tas viss bija tikai velnišķīga ilūzija.

Velarisa ieraudzīja sev blakus bālu, zilganu meiteni, kas bija satinusies savos melnajos, garajos matos. Viņai mugurā bija balts, cakains naktskrekls, kas mirdzēja tāpat kā viss pārējais meitenes ķermenis.
-Viens, divi, trīs... Negribi uzpēlēt paslēpes? svešiniece noteica un tad izplūda nevaldāmos, ļaunos smieklos, kas caurstrāvoja visu istabu kā tumsas stras.

Naktene redzēja, kā meitene nopēta sevi un pasmīn.
-Jo es esmu mirusi, es esmu atnākusi pēc tavas dvēseles! Pēc atrioebības! viņa ļauni noteica un novicināja nazi uz Naktenes pusi.
-Mirsti! MIRSTI!!! Slepkavaaaaaa....

OOC: Tiem, par kuriem es nekā nerakstu, ir vienkārši jāturpina sava dzīve. Un, lūdzu, lieciet zvaigznītes pirms saviem postiem, lai es saprotu ar ko tagad nodarbojos.

[Nemesida]

*** -Mirushie nerunaa!!-nopietni, tachu ar histeerijas peskanju balsii atbildeeja Naktene, jo nu vairs nemaz neticeeja tam, ko redz. Vinja pavirzijaas veel nedaudz pa labi un ieskreeja vannasistabaa, kur bija atstaajusi arii pudeliiti ar skaabi. Naktene aizleedza vannasistabas durvis, kaut arii nedomaaja, ka tas var kaadi aizkaveet vinjas halucinaaciju. Vinja pieskreeja pie vannas un atrada zem taas skaabi, ko tuudalj pasleepa sev aiz muguras. Naktene bezpaliidziigi sabruka uz griidas blakus vannai un gaidiija halucinaacijas uzbrukumu..

Šo rakstu rediģēja ..evalia..: 01.06.2005 15:01

[Unicorn]

***
Melinda gulēja sakņupusi savā gultā ar aizvērtām acīm. karstas asaras slīdēja pār sievietes vaigiem, bet pirksti bija sažņauguši palaga stūri. "nē.... tā nebiju es... lūdzu nē... kaut tas būtu sapnis..." viņa klusi elsoja, asaras arvien straujāk ritēja pār viņas vaigiem. vienas nakts laikā visa dzīve bija sagruvusi kā kāršu namiņš, bet viņa pat nespēja iedomāties, kā tas notika. žalūzijas bija aizvērtas un istaba bija klusa, tumša un nedaudz drēgna. Melinda spēja iedomāties, ka iespējams pašlaik viņu meklē visas Ņujorkas policijas nodaļas.
Melindas saraustītās domas iztraucēja spalgs telefona zvans. jaunā sieviete pacēla klausuli un piespieda to pie miklā vaiga.

"khhm, Melinda?"
"jā.... kas zvana?"
"tavs šefs. Paklau, meitenīt, tev pēdējā laikā viss kārtībā? vakar no darba aizmeties vēja ātrumā, aizbildinoties ar kaut ko ārkārtīgi steidzamu, šodien tu vispār darbā neierodies.... kas ar tevi notiek? parasti tu nekad nekavē, vienmēr darbs ir tev pirmajā vietā, bet šodien es pat nezinu ko domāt. Man būtu jāizsaka tev rājiens, taču ja pēcpusdienā ieradīsies darbā, rājiens izpaliks. saproti, mums laikam nedaudz jāparunā par tavu attieksmi pēdējā laikā. sarunāts?"
"es... es centīšos paspēt. patiesi nezinu, kāpēc jūs uzskatāt, ka man kas nav kārtībā. uzredzēšanos, Bil!"

Melinda ielūkojās rokas pulkstenī, kura stikliņu bija aizmiglojušas asaras un Melindas karstā elpa. bija pāris stundas līdz norunātajam, tāpēc sieviete piecēlās un devās uz vannas istabu. asiņainās drēbes un nazis joprojām gulēja zem gultas, taču Melindai nebija spēka tos aizvākt. šodien nē. rīt.

[Ungaarijas ragas...]

***
Veroniku juta, ka nobāl, viņa iekrampējās durvīs, lai apturētu trīcošās rokas, un neko neredzošām acīm blenza uz žetonu, kamēr smadzenēs domas šaudījās kā apžilbinātu tauriņu bars.
Orderis, es esmu pagalam, nē, nē, lūdzu nē. Dievs, lūdzu nē, es to nevarēju būt izdarījusi, nē... Saņemies, saņemies taču... Kratīšana, viņš atradīs... Esmu pagalam.. Bet kā, kā viņi tik ātri atklājuši, nē, ir taču tik agrs, nē, pat pie labākās gribas viņi nevarētu tik ātri... Tāpēc saņemies! Saņemies, būs lemts tāpat būsi pagalam! Veronika cīnijās ar sevi, viņa jau bija gatava izmisumā saļimt, bet kāda otra balss lika viņai izturēties it kā nekas nebūtu noticis. Bailes no sekām, lika viņai saņemties.
"S...Slepkavība? viņa ļāva izlauzties mulsam čukstam, tad nokrekšķinājās un vēlreiz turpināja "Vai es lūdzu varētu apskatīt to orderi?"
Viņai negribējās tam ticēt, par spīti žetonam.

[iMiS™]

***

Stīvens paniskās bailēs elsdams gulēja uz grīdas atmuguriski atbalstījies ar elkoņiem...!Viņš bija pilnībā baiļu pārņemts, uun viņš vēl aizvien dzirdēja meitenes balsi...viņa acis satusma...viņam rādījās murgi...asinis...meitene...līķis...nazis...tualete...!Viņš ar kāju aizcirta vannasistabas durvis ciet, pielēca kājās un nedaudz nomierinājās...!K-kas šiet nav tīrs...kas šie par murgiem...!!Vai tiešām esmu iesaistījies kādā kultā...???kāpēc es viņu nogalēju...?kas notiek...?Viņš pie sevis domāja, viņš paķēra cigareti, aizdedzināja to, un vēlarvien ar trīcošām rokām izgāja no dzīvokļa...!Man jāuzmeklē kā labā es strādāju...jāuzmeklē tas kults..
Viņš jau 2. reizi atgriezās dzīvoklī neilgi pirms iziešanas...!Viņam tikai tagad pieleca, ka jātiek vaļā no pierādījumiem...šitādā rajonā pēc šadā notikuma var tikt pārmeklēta jebkura ēka...!Viņš fixi iegāja cigarešu dūmu sasmacinātajā guļamistabā, iesprauda cigareti zobos, un paņēma drēbes...!Viņš iemeta tās kamīnā līdzās dažām malkas pagalēm, un daudz jo daudz avīzēm...!Viņš izņēma no skapja nedaudz benzīna, ielēja kamīnā, un vēsi iemeta tajā kūpošo cigareti...!Drēbes sāka degt...!Vēl aizvien nespēdams aizmirst meitenes rēgu, Stīvens ar nelielām bailēm paņēma nazi, un aizgāja uz virtuvi, un nomazgāja to...!Viņš vnk ielika nazi pie kādā atvilknē un azitesās prom no dzīvokļa ar pārdabisku ātrumu...!

Stīvens izņēma savu BMW, un izbrauca no garāžas...!Viņš brauca pa izpostīto pilsētas rajonu...!Pa ceļam gandrīz notriekdams ne vienu vien narkomānu vainarkodīleri...!Viņš iiebrauca pilsētas centrā un aiztesās auz savu klubu, un noparkoja mašīnu pazemes stāvvietā...!Viņš aizgāja uz klubu, un ieraudzīja tur dažus policstus...viņam dūša nogāja papēžos...!Viņš redzēja, ka Kērtiss[kluba galvenais uzraugs] runāja ar policistiem...!Viņš piegāja klāt...un pārējo atstāja likteņa ziņā...!

Šo rakstu rediģēja iMiS™: 01.06.2005 16:14

[Unicorn]

***
Melinda atgrieza ūdens krānu un vannā ieplūda karsts ūdens, spoguļi palēnām pārklājās ar necaurspīdīgu tvaiku. ūdens bija ļoti karsts, bet Melindai tāds patika - viņa uzskatīja, ka nav vērts mazgāties, ja ūdens ir tikai remdens. pēc brīža viņa ieslīdēja ūdenī un aizvērusi acis, relaksējās.
pēc pusstundas ūdens bija kļuvis jau nesalīdzināmi vēsāks, tāpēc viņa izkāpa un noslaucījās. vannas istabu piepildīja fēna maigā dūkšana.
Melinda ielūkojās spogulī. acis joprojām bija saraudātas, bet Melinda bija droša, ka pēc brīža tas izies. tikai saņemties un nesākt raudāt. sieviete izķemmēja savus garos, tumšos un zīdaini mīkstos matus, sataisot tos praktiskā copītē.
uz darbu ejot viņa parasti vilka kostīmus gaišās krāsās, bet šoreiz uzvilka melnu. viņa nespēja izskatīties priecīga, jo viņa bija nogalinājusi cilvēku. mazu meiteni....
nedomā par to. viss ir kārtībā. kā vienmēr.
Melinda ilgi nedomājot iemeta mutē zāļu ripiņu un uzdzēra ūdeni. tas lika viņai justies labāk un sievietes lūpas pavērās smaidā. viss pēkšņi likās tik skaidrs, viss šķita nokārtojams un nebijis. šī šķita parasta darba diena. narkotikas viņai bija sagādājusi māsa, taču Melinda vienmēr bija solījusies tās nelietot. taču šī diena šķita citāda.
sieviete izsteidzās pa durvīm ar rokassomiņu pār plecu un smaidot pasveicināja kaimiņieni, kas slaucīja koridora trepes.

"labdien, labdien Melindas jaunkundz! vai jau dzirdējāt par to briesmīgo notikumu? veselas 13 meitenes nogalētas pagājušo nakti, kaut kas ārprātīgs! tagad jau bailes pat pa dienu staigāt pa ielām, tie nenormālie taču kā bez prāta! uzmanieties, jaunkundz, es šodien laukā no mājas nelīdīšu, visas ielas pilnas ar policistiem! lai jums veiksmīga diena, Blekas jaunkundz!"

Melinda izgāja uz ielas. Melinda aplaizīja sakaltušās lūpas un devās uz darbu. kaimiņienes teiktais viņu vairs neuztrauca. kāda viņai gar to daļa?!

[Aeris]

***

Mela klusi sēdēja gultā un prātoja, ko darīt ar asiņaino nazi un drēbēm. Viņa mēģināja saglabāt mieru, bet tas viņai īpaši labi nepadevās.
-Es varētu tās noskalot podā. Nē, tas aizdambētos un to visu atrastu. Tos arī atrastu, ja es to izmestu mājas konteinerā. Jo tālāk es to aiznesīšu, jo labāk.
Mela piecēlās un sāka skapīšos meklēt maisu. Pēc pusstundas viņa tomēr atrada melnu maisu.
-Parasti filmās iet runa par dažādiem pirkstu nospiedumiem...
Meitene sameklēja tīru lupatiņu un uzmanīgi noslaucīja naža rokturi. Tad viņa salika asiņainās drēbes un nazi maisā, kuru viņa stingri aizsēja un pamanījās ielikt vēl vienā melnā maisā, kuru nejauši atrada.
-Man ir jātiek vaļā no šī te! Ieraugot tās asiņainās mantas man metas nelabi.
Mela atvēra drēbju skapi un sāka lēnām pārģērbties. Kad viņa bija pārģērbusies, viņa devās uz izeju. Kad viņa uzlika roku uz durvju roktura, viņa apstājās:
-Es to nevaru, man ir bail...

[Snorkes Jaunkund...]

***

Darina pēkšņi ieraudzījusi ka ļīķis pazūd, atkāpās tuvāk sienai. Man rādās. Esmu psihiski slima. Palīdziet kāds,palīdziet, lūdzu!!! Darina pieķērās pie savas galvas itkā meklēdama atbalstu. Viņa atkal no bailēm sāka šņukstēt. Istabā ieskrēja brālis un ieraudzījis Darinu sēžam uz zemes, ieķērušos pašas matos viņš pieskrēja pie viņas un prasījai kas noticis.

[AgnosticAngel]

***
Sirds dauzījās kā negudra un varēja tikai minēt kad tā pārtrauks trakot. Acis brīžiem aizmigloja asaras, kuras Velarisa vairs nespēja valdīt domājot par to, kas var viņu sagaidīt tālāk. Dzīvoklī valdīja neparasts klusums. Skaņa ko radīja lupata atkal un atkal rīvēdamās gar grīdu kļuva aizvien neciešamāka. Brīdi bija jūtams neliels caurvējš, taču viņa tam nepievērsa uzmanību. Tikai ar skaidri neredzošām acīm skatījās uz asins pleķi, kuru tā centās izberzt no koka dēļiem nemaz nedomādama par to vai tas vispār iespējams. Viņa mirkli pārtrauca tīrīt un ar brīvo roku noslaucīja asaras. Bija grūti samierināties ar kliedzieniem, kas skanēja galvā un ar apziņu ka nezini kapēc. Caurvējš pieņēmās spēkā un radās vēlme to pārtraukt. Velarisa, atstādama lupatu mētājamies turpat uz grīdas, piecēlās kājās un atvērusi acis aplūkoja pirmo logu, kuru ieraudzīja. Likās, ka tas varēja būt īstais. Viņa piegāja logam klāt un pārliecinājās, ka tas ir ciet. Velarisa brīdi tur stāvēja piespiedusi pieri pie sienas un centās pierunāt sevi turpināt berzt. Viņa nopūtās un lēnām pagriezās apkārt... Te priekšā kāds nepazīstams tēls. Tas likās tik savāds. Pārsteigums un bailes lika Velarisai nokrist atmuguriski un sabrukt gar sienu. Ko...? mute likās tik izkaltusi, ka pār lūpām nāca vien klusi, apslāpēti vārdi. Meitene priekšā šķita pazīstama taču tukšums galvā liedza viņu atpazīt. Velarisa skatījās kā apmāta uz tēlu. Domas, bailes un sajūtas bija zudušas līdz brīdim, kad telpu piepildīja meitenes smiekli. Gribējās bēgt... skriet prom. Viss likās tik neaptverams. Viņa centās pavirzīties uz istabas stūri nemaz nedomādama par iespējamajām sekām.

[iMiS™]

Stīvens ar kamolu kaklā devās pie Kērtisa un tā policista...!Viņi k-ko aizdomīgi sarunājās...!
-Sveicināti mr. Merdok...!Policists piegāja nedaudz tuvāk man, un uzsāka sarunu...!Es tikai tagad ievēroju, ka visapkārt arī bija policistu, viņi k-ko pētīja, fotogrāfēja utt..
-Sveiki...kā es varu jums palīdzēt, un kas šeit notiek...manā klubā...?Es šausmīgi uztraucies, gandrīz nenovaldīdams dreboņu balsī runāju...!
-Vakar šeit tika noslepkavota 13-gadīga meitene...pilsētā tika fiksēti vēl 12 šādi notikumi...un 1 tika nogalināta JŪSU klubā...vai nav kāda sagadīšana mr. Merdok...?Esmu sen jau dzirdējis, ka jūs ielaižaties kādos kultos, un tagad šis...!Viņš dusmīgi vērās man acīs, un skaidri runāja...!
-Es neielaižos kultos...mani draugi nav nekāds kults, bet vnk cilvēki ar savādāku stilu, un viņi nevienu nevarētu nogalināt...!Un kam man būtu jānogalina k-kāds skuķis savā klubā...??Lai pēc tam celtu tam neslavu...???o nē...tas man nav vajadzīgs...!Stīvens nedaudz jau nomierinājies atbildēja...!šis bija cits līķis, un to Stīvens nenogalēju, un neviens neuzzinās, ka Stīvens nogalināju to meiteni benzīntankā...viņš sev to visulaiku dzinu galvā..!
-Labi mr. Merdok...pēc 5 minūtēm tiksimies jūsu kabinetā..aprunāsimies, un visu pārbaudīsim paši...Viņš geizi uzsmaidīja, uzvilka gumijas cimdu, un gāja uz tualeti, kur notika slepkavība...!
Stīvenam kaklā sakāpa kamols...viņš biju vnk panikā...!Ko man darīt..???ja es aiziešu mani atklās...ja aizbēgšu man būs jābeguļo visu mūžu...!O nē...!Viņš tomēr klusu gāja uz sava kabineta pusi, un to redzēja tas policists...!Viņš atvēra kabineta durvis, un iegāja tanīs...un fixi metās bēgt pa logu...tas bija 1. stāvs, un viņš mierīgi izlēca...viņš aizksrēja pēc savas mašīnš un metās braukt prom...!Viņš brauca prom, un atskatoties ievēroja to policistu, viņš bija iznācis uz ielas un lamājās...!

[Zobena iznēsātāj...]

***

Trispadsmit melnmatainas meitenes... Viasm melni mati... Visas jaunas... Bez motiva... Ka tas vareja notikt??? Hils klusitinam cuksteja.
Visam melni mati... Tas liek aizdomaties... Ja jau visam melni mati tad tas var but kads ielu grupejums... Kads goetikes vai kas tamlidzigd. Slepkava... Tad jau slepkava ir kads si stila ienidejs. Es neka nesaprotu... Pilnigi neka... Hils klusiiitinas domaja.
Vins no kabatas izvilka melnu piezimju blocinu un pieskribeleja ko bija domajis.
Ja, bet bez motiva... Tam tomer jabut kautka savstarpeji saistitam... Es neko citu vairak nevaru iedomaties... Loti miklaini... Ja... Hils atkal saka klusitem runat.
Kadai saistibai tomer ir jabut... Savadak nekas cits nevar but...


OOC-Atvainiojiet, ka raxtu bez garumzimem. Es vienkarsi esmu interneta kluba un seit nav Tildes birojs. Nakamreiz pacentisos baisku labak.

[Wunderkind]

Enijai pārskrēja baiļu šermuļi pār muguru.
Ak dievs..kas tur varētu būt... viņa drudžaini domāja
Enijai bija nāvīgi bail pagriezties, bet tad viņa izlēma, ka tas ir jādara.
Viņa strauji pagriezās un ar nelielu atvieglojumu saprata, ka soļi un to īpašnieks vēl atrodas aiz ārdurvīm, bet tajā pašā brīdī atskanēja durvju zvans
Tikai mieru, tikai mieru Enija pati sev čukstēja Tu spēj tik galā ar visādām ķezām, un šī nebūs izņēmums...
Nu jau viņa atradās tieši pie durvīm, un sakopojusi visu savu drosmi, Enija ar spēku rāva tās vaļā. Aiz durvīm tik tiešām kāds stāvēja...

Šo rakstu rediģēja wEbberly: 02.06.2005 10:19

[Paip`]

****

Niks wairs nespeeja noskatiities kamiina liesmaas... Galwaa atkal jau taa balss.. Winjsh sakjeera matus un saaka pluiniit tos... Winjsh aizsteidzaas, pakjeera nazi un dewaas uz wannasistabu. Nazi nolicis uz izlietnes malas, winjsh ar rokaam atspiedaas pret izlietni. Puisis paluukojaas sawaa atteelaa spogulii. Ko tu esi izdariijis? Kaapeec? Kaa? winjsh weelreiz uzmeta skatu nazim, uz kura weel bija asinis. Niks ar wienu rokas pieskaarienu iegruuda nazi izlietnee... Atgrieza waljaa kraanu, un ljaawa uudenim teceet uz nazha. Pats winjsh noseedaas uz weesaas fliizhu griidas un atspieda muguru pret zaljajaam sienaam. Galwu weelarwien sakjeeris un nezinaadams ko dariit...

[Unicorn]

***

Melinda ar rokas vēzienu piekārtoja melno kostīmu pirms ienākšanas birojā. lūpas joprojām rotāja greizs smīns, bet neko neredzošs acu skatiens nopētīja durvis.

"O, labdien, Blekas jaunkundz! es pat necerēju, ka jūs šodien ieradīsieties darbā. jums tāds dīvains acu skatiens, vai viss kārtībā? tātad, šodien ir viens pamatīgs darbiņš priekš tevis, nešaubies, par atbilstošu samaksu. šoreiz es gribu lai tu dodies uz policijas iecirkni un noskaidro visu par mīklainajām slepkavībām pagājušajā naktī.dodies uz slepkavību norises vietām, pie līķu tuviniekiem, dodies visur! iejūties detektīva lomā un uzraksti man vienu sasodīti labu rakstu!"

šefs bija pamatīgi iekarsis, Bila acīs vīdēja slavas kāre. Melinda nogurusi atslīga krēslā pretim bosam.
"es.... es to nevaru uzņemties, Bil. vai tiešām to nevar izdarīt kāds cits? es to nedarīšu, Bil, vienkārši nedarīšu. tu zini, cik es esmu līdzjūtīga un šādu slodzi es nespētu izturēt. pie reizes es gribētu lūgt atvaļinājumu, ko es neesmu redzējusi vairākus gadus. man ir pārāk liela slodze, Bil, tu pats to saproti."
šefs brīdi domāja, saraucis uzacis un ar skatienu urbdamies Melindā. sieviete novērsās.
"mana atbilde ir - nē. tu esi labākā žurnāliste šajā velnišķīgi sliktajā redakcijā un šī reportāža ir kā radīta tev. un kas attiecas uz atvaļinājumu - padarīsi darbiņu, būsi brīva. došu tev mēnesi brīvgaitas. ja nē - vari savākt savas pekeles un pamest šo vietu pavisam. tas ir mans pēdējais vārds, izlem pati."
Bils atspiedās pret krēsla atzveltni un aizkūpināja cigareti, nenovēršot skatienu no Melas. Melinda dziļi ieelpoja un ieklepojās.
"labi. labi, es to darīšu."
izgājusi no redakcijas, viņa atspiedās pret ledus vēso ķieģeļu sienu. rokas drebēja, bet acis stiklaini raudzījās visapkārt. bija jāatrod izeja, turklāt - ātri. bēgšana likās vienkārša, taču - neiespējama. viņa tiktu atrasta. bija jāuzraksta tas sū*a raksts, un tad viņa varēja bēgt kaut vai uz Meksiku.

[iMiS™]

Riepām kaucot Stīvens nenormālā ātrumā tesās prom no kluba...
-ar mani ir cauri...man tagad būs jābēguļo...viņš pie sevis noteica, un iespieda pedāli grīdā...!Viņš brauca, līdz notika k-kas šausmīgs...viņš ietriecās pretīmbraucošajā džipā, un Stīvena mašīna pilnībā tika sadragāta...!Stīvens ar asiņainu seju izrāpās ārā un izdzirdējis policijas sirēnas metās bēgt kādā šķērsielā, un ieskrējā kādā sātanistu klubā...

[Zobena iznēsātāj...]

***


Hiliss nezināja ko darīt. Viņam šī lieta ir jāatrisina.
Vai kāds varētu man iedot rakstāmo? Viņš prasijaMan beidzās, es vairs nevaru pierakstīt piezīmes.
Pie viņa piegāja kāds cilvēks un iedeva melnu pildspalvu.
Lūdzu! Viņš teica.
Paldies! Hiliss ar prieku atbildēja.
Man šī lieta ir jāatrisina. Nezin kas var gadīties nākamajā naktī. Tas ir jāatrisina.
Hiliss atkal sāka skricelēt piezīmes savā melnajā piezīmju blociņā.

[puregreenday]

***
trents atgriezās vēlu mājās un apsēdies dīvānā apdomāja lietu! kas tas vareetu būt..... noteikti slepkavibām ir kāds motīvs... bet varbūt tāda nau....ņemot vērā ka visas meitenes ir 13 gadus vecas....visām vienāda matu krāsa..... tam jabūt savstarpēji saistītam..... trents sprieda un apmerām pēc 30 minūtēm tur pat uz dīvāna aizmiga... nākamajā rītā viņu pamodināja telefona zvans. viņš pacēla telefonu un sāka sarunu:-labrīt trent0-teica šefs steidzīgā balsī-ir jaunI pavedieni, steidzies uz biroju-vair neko neteicis šefs nolika klausuli!

Šo rakstu rediģēja puregreenday: 20.06.2005 12:25