Bloody Winter [C] [ATD], Ko tu darīsi? Opcijas

[Leerlaufo]

Ņujorka. 2006. gada 14. janvāris, sestdiena, plikst. 9.00. no rīta.


Slepkava.

Vakar vakarā ir noticis kaut kas šausmīgs. Tu esi mierīgi vadījis laiku savā nodabā līdz...
attapies kādas mazas stūra ēstuvītes netīrajā tualetē. Tev rokās bija asiņains, nekad iepriekš neredzēts nazis, viss apģērbs notraipīts ar asinīm, bet pie kājām guļ pavisam jaunas, melnmatainas meitenītes sagraizītais līķis.
Tu saproti, ka pirms minūtes esi izdarījis slepkavību. Kā gan jāuzvedas, ja tu pat neatceries kā un kāpēc tas notika? Kurp tagad skriet?
Tagad ir rīts. Tu esi savā dzīvoklī vai mājā. Turpat uz gultas stāv vakardienas asiņainās drēbes un nazis.
Ko tu darīsi?


Detektīvs.

No rīta, kā ierasts, tu ierodies policijas depo, kur strādā, domādams, ka, kā jau katru sestdienas rītu, viens pats varēsi satīrīt savu visai netītro darba vietu, bet ierodoties tur tevi sagaida visi policijas darbinieki, kas vien tur strādā.
Izrādās, ka vakarnakt- 13. janvārī visā Ņujorkā ir nogalināti 13 cilvēki. Visas 13 bija meitenes, visām 13 bija 13 gadi un visām 13 bija dabīgi melni mati. Nevienam nav ne jausmas kā meklēt slepkavas, jo neviens no tiem nav pazīstams ar savu upuri. Viņiem nav motīva. Viņi neatceras, kā slepkavoja. Un tieši tev ir uzticēta šī lieta.
Ko tu darīsi?

--- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- ---

Spēle būs realistiska, cik vien tas iespējams (tātad viss būs pa īstam, kā dzīve- mīlestība, naids, neuzticēšanās, ziņkārība). Ja spersi soli greizi- maksāsi ar dzīvību (t.i. tavs tēls tiks pieķerts un ielikts cietumā ai nogalināts).

GM būs divi- es un Mia Mania, kas uzraudzīsi spēli, kad manis nebūs. Plānus zinām mēs abas.

Minimālais postu daudzums ir 1 posts nedēļā. Spēlei nav jāvirzās ātri, bet interesanti. Postam jābūt vismaz 3 rindiņas garam.

Spēlē būs vajadzīgas:
13 slepkavas
6 detektīvi

Protams, tik daudz slepkavu nepieteiksies, bet tāds būs to skaits spēlē. Šis skaitlis nav atkarīgs no jums.

Ja vēlas- detektīvi var strādāt visi kopā, pa trim vai pa pāriem.

Lai būtu vieglāk saprast- detektīvi pirms raksta iesūtīšanas pievienos postam ***- sādas zvaigznītes, bet slepkavas- ***- šādas zvaigznītes.


Anketas.

Slepkavai:

Vārds, uzvārds:
Vecums:
Profesija, nodarbošanās:
Vidējā alga mēnesī:
Neliels mājas vai dzīvokļa apraksts(vēlams minēt cik istabu, kādas):
Labākā drauga īss apraksts(vārds, nodarbošanās, raksturs):
Izskats(bilde un/vai apraksts):
Raksturs:
Ģimene:
Biogrāfija:


Detektīvam:

Vārds, uzvārds:
Vecums:
Ieroči(2):
Izskats(bilde un/vai apraksts):
Raksturs:
Ģimene:
Biogrāfija:

Pieteikties ATD!

[Spicule]

Detektīvs! Es gribu būt detektīvs!***

Vārds Uzvārds: Mega Kentai
Vecums: 25
Ieroči: Kon Fu un viena pistole..(tiešām nezinu marku nosaukumus...tāpēc nu tāda, kas parasti ir policistiem filmā...)
Vidējā alga mēnesī:atkarībā no atklāto noziegumu skaita.
Izskats: Ķīniete...melni mati...var noturēt mani arī pa jaunāku. Valkāju brilles, bez bieziem stikliem. Skeistas brilles Ir sportiskā stila piekritēja.
Raksturs: Nemēz lieki tērēt vārdus un nejaucas citu darīšanās. Ir klusa un nosvērta, bet draugu pulkā ir atklāta un jautra. ļoooti mīl savus vecākus un draugus. Viņa negrib lai ar viņiem notiktu, kas slikts.
Ģimene: Neprecējusies..nav arī drauga. Ģimene liela 2 māsas un 3 brāļi. Kā arī māte tēvs un omīte...vectēs miris nezināmos apstākļos tāpēc viņa cenšas noskaidrot kāpēc...
Biogrāfija... atklājusi ļoti daudz mīklainus noziegumus..
Dzimtene: Ķīna...vecāki arī dzīvo Ķīnā, bet viņa Ņujorkā...Datums-, kad dzimusi 1.septembris.
piemetinu arī par dzīves vietu, ja nu kas....Dzīvoklis: Mazs...kādā pamestā nostūrītī. Tikai divas istabas =vanas istaba un virtuve, kas no lielās istabas nošķirta ar leti. Lielajā istabā liels dīvāns ar mīkstu apdari, kā arī 2 atzveltnes krēsli...televizors...vienkāršs jo ārgu nevaru atļauties. Guļamistaba- liela divvietīga gulta, kaut arī dzīvoju viena. Mājā ir daudz istabas augu un gleznu. Vannasistaba-kā jau ierasts tur ir klozetpods un dušas kabīne...vannas nava! ōooti maza ir šī vannas istaba. Šis dzīvoklis nava mans...maksāju par to īri.

Paldies...!

[iMiS™]

***

Stīvens pamodās...!Viņš vārtījas gultā un nekādi nesaprata neko...viņš neatcerējās, kas vakar notika...neko...!Viņš apsēdās uz gultas, un redzēja uz zemes nomestās asiņainās melnās bixes, un asiņaino melno kreklu, uz kura gulēja Stīvena Dessert Eagle pistole un asiņains virtuves nazis...!Stīvens k-ko nedaudz sāka atminēties...tualeti...līķi...nazi...asinis...!Viņš fixi pielec kājās, un smagi elpoja...viņš vēl nedaudz nomierinājās un saģērbās....atstāja asiņainās drēbes turpat, un paņēma savu pistoli...viņš atvēra aptweri, un tajā iekšā bija palikušas 13 lodas..!Viņš to ielika kabatā, un aizgāja uz mini-bāru...!Viņš uztaisīja kokteilīti, paņēm cigareti, un aizgāja atpkaļ uz guļamistabu...!Viņš padzēra malku glāzes, un nolika to uz galda, aizsvilināja cigareti, piegāja pie loga un atvēra ciešās žalūzijas...!Tas pats skats...veci grausti...netīras ielas..dzērāji un narkomāni...!Vinš vēlaizvien īsti nesaprata, kas vakar noticis...!Viņš ieslēdza savu televizoru...!
Vakardiena Ņujorkas policijai gāja diezgan saspringti...un mums arī..!Vakar tika nogalinātas 13 13-gadīgas meitenes...!Pirxtu nospiedumi vēlarvien nav analizēti...!Visas meitenes tika sadurtas 13 vietās ar nazi...!Vairāk par to lasiet avīzē...Eipril - lūdzu laika ziņas......
Stīvens izslēdza televizoru, un k-kā jutās saistīts ar šo lietu...viņš uzmeta mēteli, un gāja uz savu klubu...!

[puregreenday]

]***

Trents gulēja guļam istabā ar savu sievu kad atskanēja telefona zvans. viņa sieva beatrise pacēla telefonu un brīdi klausīdamies sāka modināt vīru. kad trents pamodās, viņš paņēma telefonu un sāka sarunu:

-hallo-
-hallo! trent tas esi tu?-atskanēja šefa balss.
-jā tas esmu es-atbildēja trents.
-klausies ļoti uzmanīgi trent! vakar notika slepkaviba....pareizāk sakot 13 slepkavības..... steidzies ātri uz biroju! ataa-

trents ātri saģērbās, noskūpstīja sievu uz atvadām un devās uz savas mājas garāžu. paceļam uz biroju, trents ieslēdz radio ku stāstīja jaunākās ziņas par slepkavībām.

Šo rakstu rediģēja puregreenday: 28.05.2005 18:21

[maksligais_intel...]

Sandra tikko pamodusies bezjedziigi vel vartijas pa gultu kadas 20min, tad izveelas ara no tas un pusaizmigusi devas uz toleti.
Vinja uzmina uz kautkaa slapja, izmirkushas lupatas. Sandra paskatijas uz to un ieraudzija izmirkushas dreebes ar asiniim. Paskatijusies uz to vinjai aciis saskreeja asaras un spiegdama aizskreeja uz toleti. Aizcirstama un aizslegdama toletes durvis vinja notupuuas un saka raudat. Kaa ... ko...ta snevar buut.... ne

[Snorkes Jaunkund...]

Darina pamodās un kā vienmēr ieskrēja vanasistabā pat apkārt nepaskatīdamās. Pēc 20 min. iznākusi viņas skatienu piesaistīja asiņainās drēbes. Kas...?Kas tās par drēbēm?Un asiņainas? Darina neko no vakardienas neatcerējās un brīdi vēl patāvējusi un blenzusi uz drēbēm viņa noskrēja lejā.

[Paip`]

***

Niks atweera acis. Gulta. Asinis. Bailes. Meitene. Nazis. Vakardiena. Asinis. Daudz. Niks pieceelaas seedus gultaa. Rokaa arwien bija asinjainais nazis. Kas taa par meiteni? Ko es izdariiju? Wai to izdariiju es? Kaapeec es neko neatceros? Niks dzirdeeja paaris buukshkjus aiz sienas. Deniss pamodies. Nikas aatri sawaas vakardienas asinjainaas dreebes chupaa. Pats staaweedams wienaas baltaas apakshbixees/boksershortos. Niks dzird kaa leenaam Deniss tuwojas winja istabai. Kaa jau katru riitu winjsh modina Niku. Puisis stresaa nezin kur likties. Dreebes ashi paswiezh zem gultas un nazi arii. Asinjainaas rokas censhas noslauciit wecaa kreklaa, bet neizdodas. Deniss pawer durwis. Labriit, dzhekinj! Cikos wakar paarradies? Niks nezin ko atbildeet. Neatceros. Diezgan weelu. Deniss pamaaja ar galwu un izgaaja no istabas. Niks war atwilkt elpu. Winjsh weeljoprojaam ar asinjainaam rokaam, atkriit atpakalj gultaa. Ko tagad dariit? Izstaastiit Denisam? Nee, winjsh kritiis panikaa. Ko tad?

[Aeris]

***

Mela vēl gulēja, bet tad viņu pamodināja kaitinošs telefona zvans. Viņa pa pusei pamodusies, sniedzās līdz telefonam un beidzot pacēla klausuli. Runātāja bija meitene un tā bija Melas labākā draudzene Lorija:
-Sveika, saulīt! Iesaku tev ieslēgt ziņas, tur rāda tik briesmīgas lietas!
-Cik briesmīgas? - žāvādamies noteica Mela. Viņa ieslēdza televizoru un ieraudzīja ziņās kādu šausmīgu vēsti: Ka pagājušo nakt esot nogalinātas 13, trīspadsmitgadīgas meitenes. Melai palika dīvaini. Viņai likās, ka viņai nemaz nevajadzēja skatīties ziņas, jo, iespējams, viņa to jau sen zināja. Bet kā?
-Mela, vai tu tur esi? Mela?!
-Es esmu tepat.
-Vai nav briesmīgi? Kā var nogalināt mazas meitenes? Tām slepkavām vajadzētu vēl briesmīgāku nāvi. Viņas esot sadurtas līdz nāvei. Ai...labi, es jau eju! Piedod, Mel, man jāiet. Cerams, ka tiksimies darbā. Veseļojies!
Tikai tagad Mela atcerējās, ka viņa neaizgāja uz darbu ne vakar, ne šodien, jo viņai bija temperatūra. Meitene atvēra skapīti blakus gultai un tad viņa ieraudzīja...asiņainu nazi un asiņainas drēbes. Tātad, lūk, kāpēc viņa jau visu zināja, jo viņa vakar to izdarīja.
Es nogalināju cilvēku, dzīvu cilvēku...nogalināju... - Melas galvā vairākas reizes atskanēja šī frāze. Meitene ātri aizvēra skapīti un iegūlās gultā, censdamās par vakardienas briesmīgajiem un nesaprotamajiem notikumiem nedomāt. Vismaz kādu brīdi.

[Wunderkind]

***

...Tumšā centra rajona ēstuvīte, kur viņa bija tikai vienreiz iegriezusies...tualetes telpa...viņa pamostas no neizskaidrojamas nemaņas...visapkārt briesmīga paskata priekšmeti...asiņains nazis...tādas pašas lupatas, kas kādreiz domājams bijušas bērna...Enija pusnemaņā pieceļas sēdus...un tūlīt sadzird pati sevi nevaldāmi kliedzam...Nēēēēēēēēē....palīgā...nē...tā nebiju es...es to nemūžam neizdarītu...
-----
Nēē, nēē ... kādā rindu māju rajona mājīgā namā no miega uztrūkās Enija Volleta. Viņa viscaur trīcēja, tikko uzmodusies no sapņa. Šķita, ka viņas dzīve ir palikusi aiz muguras, ka tagad vienīgais, kas viņai atliks būs nebeidzama vajāšana šajā murgā...viņa bija atcerējusies, ka tas, ko tikko sapņoja...ir piedzīvots īstenībā...iepriekšējā vakarā...
Kā viņa atkūlusies mājās, Enijai nebija ne jausmas...viņa zināja tikai to, ka nevar izlikties, ka nekas nav noticis...
Ak dievs...ko lai es daru...? Enija uzrunāja pati sevi un šausmās aizsegusi seju, sāka raudāt

[Ungaarijas ragas...]

***

Veronika stāvēja vannasistabā un noraudzījās uz asiņainajām drēbēm, acis plati iepletās un kaklā sakāpa nelabums, kā vienmēr, kad viņa ieraudzīja asinis. Veronika to tūlīt apspieda. Viņa juta, ka rokas sāk trīcēt. Vajadzēja nomierināties. Meitene apskatīja savu ķermeni - nekas, nekādu rētu, bet tad kā šeit gadījās tās drēbes.
Viņa aizgāja uz virtuvi, lai uztaisītu sev kafiju, labi stipru un ar piedevām, kas nomierinātu. Taču ieraudzītais satrieca vēl vairāk, izlietnē iemests rēgojās asiņains nazis. Drebošām rokām, meitene to nomazgāja un iebāza atvilknē pie citiem. Tad viņa kā nemaņā aizgāja uz vannasistabu un vispirms nolaidusi vāku, apsēdās uz tualetes poda. Skats palika piekalts drēbēm, kamēr paliekusies, viņa aizbāza caurumu un atgrieza krānu. Roka automātiski pastiepās pēc kaktā noliktā veļas pulvera un viņa to bagātīgi iebēra ūdenī, nodomādama: Viņi apgalvo, ka tas izmazgā visus traipus, nu mēs par to pārliecināsimies!
Tad viņa histēriski iesmējās, par savu domu jocīgumu, situācijā, kad viņa nezināja vai arī negribēja neko zināt par asiņainām drēbēm un nazi. Jāiznīcina, prātā pavīdēja, kad viņa, vēl arvien histēriski smiedamās un nu jau arī reizē raudādama, noliecās pie vannas un sāka berzt drēbes. Mehānisks darbs nomierina, vai tad viņa tā parasti neteica, mehānisks darbs nomierina, pat asiņainu drēbju berzšana...

[Nemesida]

OOC: atvainojiet, ka nesagaidiiju apstiprinaaajumu...jebkuraaa gadiijumaa, ja manu teelu neapstirpinaas, vareesiet nenjemt veeraa shitos postus...

*** Naktene seedeeja vannas istabaa uz aukstaas griidas, ko klaaja saplaisaajushas un netiiras fliizes. Vinjas domas bija paarsteidzoshi mieriigas...iipashi njemot veeraa to, ka vinja tiiriija nost asinis, kas bija aizteceejushas aiz vinjas nagiem un bija paguvushas sakalt. Netiirajaa vannaa blakus vinjai dega kaudze asiniim pielijushu lupatu. Un nazis - joprojaam asiniim notraipiits meetaajaas pie meitenes kaajaam.

Neatcereeshanaas kaite man gadiijusies visai biezhi...bet lai es neatcereetos, ka esmu kaadu nogalinaajusi? Varbuut es nemaz neesmu nevienu nogalinaajusi, ljoti iespeejams, ka tas ir tikai kaads paarpratums, kaads veelas mani iegaazt..
Lupatu kaudze bija jau gandriiz izdegusi un paarveertusies par pelniem. Naktene kjeeraas klaat nazha attiiriishanai - galvenokaart no savu pirkstu nospiedumiem. Meitene uzleeja asmenim un rokturim skaabi, turot priekshmetu virs vannas.

Diez vai te veel kaads spees ko saskatiit, pat ja atradiis sho shtruntu..
Un Naktene paruupeejaas par to, lai nazi, no kura maz kas vairs bija palicis, neviens neatrastu. Meitene atbiidiija gultu no sienas un atpleesa griidas deeli, zem kura arii pasleepa briesmiigo priekshmetu, kas peec nazha gandriiz vairs neizskatiijaas. Vinja savaaca no vannas pelnus un iebeera tos atkritumu tvertnee - vairs nebija iespeejams noteikt, ka taas kaadreiz bija dreebes.
Naktene atkaapaas triis soljus un be samanjas iekrita gultaa - filozofijas lekciju vinja nokavees.

[Leerlaufo]

Stīvens tālāk par durvīm netika. Viņam piepeši uzmācās sajūta, ka viņš nav kaut ko izdarījis. Tad piepeši kaut kas klusi nočīkstēja... bija atvērušās vannasistabas durvis.

Sandra caur asarām palūkojās uz palodzi, kur viņai stāvēja dažādi tualetes piederumi. Tur starp šampūna pudelītēm pavīdēja kaut kas pelēksarkans... tur pavīdēja asiņainais nazis, ar ko meitene bija vakar kādu noslepkavojusi.

Darina noskrējusi lejā apstājās uz pēdējā pakāpiena. Nevar būt! Tur, uz glītā paklājiņa gulēja melnmatainas, pavisam jaunas meitenes līķis. Upures ķermenis bija vardarbīgi sagraizīts ar nazi, visur plūda asinis... Darina atpazina meiteni, ko vakar bija nogalnājusi. Tikai kā tās līķis nonāca uz viņas paklāja?

Niks guļot gultā sadzirdēja klusu, sāpju sagandētu meitenes balsi:
-Tu... Slepkava.... SLEPKAVA! Tu mani nogalināji.... nazis... asinis... TU!!!

Mela guļot savā gultā un klusi prātojot piepeši sadzirdēja klusu meitenes balsi... Tā kļuva arvien skaļāka, skaļāka, līdz pieņēmās tādā spēkā, ka likās- bungādiņās tūlīt pārplīsīs. Balss sāpēs šausmīgi kliedza, vaidēja un elsa agonijā... Mela atpazina savas upures samocītos elpas vilcienus...

Veronika izdzirdēja zvanu pie dzīvokļa durvīm

Naktene lēni atvēra acis un piecēlās sēdus. Viņas guļamistabā uz grīdas sēdēja kaut kur redzēta meitene- gari, melni mati, līķa bāla, pat nedaudz zilgana seja, tumšas, ēnu pilnas acis un melns lupatu lēveris virsū. Meitene piecēlās kājās un apsēdās blakus Naktenei. No viņas strāvoja savāds aukstums, it kā kāds būtu radījis caurvēju.
-Tu mani nogalināji... un es nogalināšu tevi! dīvainīte piepeši iesaucās un no kādas kabatas izvilka iespaidīgu, asu nazi...

[iMiS™]

***

Stīvens ar cigareti mutē aizgāja pie durvīm..!Viņš jau grasījās slēgt tās vaļā, bet izdzirdēja k-kādu čīkstoņu...durvju čīkstoņu...!Viņš nodzēsa cigareti uz skapīša, un tur to nometa, un nedaudz saminstinājies azigāja pievērt vannasistabas durvis...viņš tomēr tās attaisīja līdz galam un iegāja vannasistabā....viņš izdzirdēja k-kādus vaidus, un klusu elšanu...viņš ar trīcošām rokām mēģināja ieslēgt vannasistabā gaismu, bet nevarēja sataustīt slēdzi...viņš pakrita atpakaļ, un izmisumā rāpās atmuguriski atpkaļ atbalstoties ar rokām...!Viņš bija sastresojies ne pa jokam...tas viss atgādināja to vakaru...slepkavību vakaru...

[Aeris]

***

Pēkšņi Mela sadzirdēja meitenītes sāpjpilnos kliedzienus. Tie skanēja aizvien skaļāki un skaļāki, tie bija tik neizturami, ka Mela sāka kliegt no visa spēka. Viņa gribēja, lai tas ātrāk beigtos. No augšstāva atskanēja būkšķieni un klidzieni:
-Tu vari aizvērties?!
Mela neatbildēja, jo viņa pat nespēja padomāt. Vienā vakarā viņa kļuva par slepkavu. To viņa nespēja pieņemt. Tas viņai likās šausmīgi un nepanesami. Viņa paķēra telefona klausuli un jau uzgrieza draudzenes numuru, bet tad viņa iedomājās, ka draudzene var palikt ļoti dusmīga un pārbijusies, ka tūlīt izsauks policiju. To Mela negribētu. Mela vēlreiz paskatījās uz asiņainajām drēbēm un asiņaino nazi un ar šausmām mēģināja izdomāt, ko ar tām darīt.

[Wunderkind]

ooc: kur es? leerlaufo par manim neko neuzraxtiija, es njezinu ko dariit...

***

Enija beidzot saņēmās un devās uz vannasistabu, lai nomazgātos. Pēc tam viņa devās lejā uz virtuvi, lai pavisam negribīgi pagatavotu brokastis, un vēl jo negribīgāk ieslēgtu tv.
Drīz vien viņa secināja, ka bailes bijušas pamatotas - tv vienīgā, šorīt visvairāk aprunātā ziņa bija par slepkavību...bet lai arī cik tas dīvaini Enijai neliktos...slepkavības bija bijušas 13...un viņa skaidri apzinājās, ka nebūtu paspējusi veikt tās visas pa vienu vakaru...
Ja tās ir izdarījis vēl kāds... tad man ir viņš vai viņi jāatrod...bet kur...varbūt kāds zinās, kas ar mani notiek...
Enija mirkli domāja, un tad ieslēdz datoru, lai pārmeklētu visu iespējamo informāciju par 13 notikušajām slepkavībām...tās bija ļoti daudz, un viņa sāka meklēt, vai neatradīs kaut mazākās norādes kā risināt savu problēmu...

[Ungaarijas ragas...]

***

Veronika salēcās, viņu pāršalca spējas izbailes. Viņi bija visu sapratuši un tagad... Stop, viņa to nevarēja zināt, bija jānomierinās, jānomierinās... Asiņainas drēbes, taču vēl nebija pierādījums kaut kam... Slepkavībai, viņa sevi palaboja, slepkavībai. Viņa ātri izlaida no vannas ūdeni, tas kā par spīti negribēja ātri tecēt. Ātri izskalojusi vannu un pārlaidusi ašu skatu vanasistabai viņa pārliecinājās, ka nekur nav nekādu asiņu. Pagrābusi slapjās drēbes, viņa ienesās virtuvē un samurdzījusi iebāza tās zem izlietnes skapītī.
Viņa jau gribēja atvērt durvis, bet tad attapās, ka vēl nebija saģērbusies. Nolamājusies un paceļam kā nākas aiztaisījusi vannasistabas durvis viņa ienesās guļamistabā un uzrāva mugurā džinsus un T-kreklu. Tāpat izspūrušiem matiem un basām kājām viņa piesteidzās pie durvīm, ievilkusi pāris reižu elpu, lai nomierinātos, pavēra durvis, cik daudz to ļāva drošības ķēde...

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 31.05.2005 08:16

[puregreenday]

[ooc:un ko lai es daru]

Ieskriedams birojaa trents nesaas uz šefa kabinetu! Tur nonācis viņš ieraudzīja ka šefs stāv pie loga un noraugas uz pilsētu!
-Labrīt šef- teica trents
- labrīt trent, šeit ir lieta-teica šefs nomezdams uz galda pabiezu mapi ar fotograafijaam-izpēti to labi kārtīgi-

[Paip`]

Dzirdot meitenes aizelsusho balsi, Niks strauji pieceelaas seedus un bija aizelsies gluzhi taa itkaa winjsh tikko butu skreejis 100m skreejienu mezhoniigaa aatrumaa. Kas? Ko? Niks pie sewiim noteica, bet laikam tomeer par skalju. Deniss ar paaris dipinaajumiem pret griidu bija klaat. Paweeris durwis winjsh jautaaja Weciit, ar tewi wiss ok? Niks paskatiijaas uz sawu labaako draugu. Nee un atkrita atpakalj gultaa. liekas, ka shodien palikshu maajaas. Juutos slims. Slims? Drizaak slepkawa... druumas domas winju wajaaja. Deniss izgaaja no istabas un ar klusu paukshkji aizweera durwis. Niks zinaaja, ka Denisam newareetu buut nekaadas aizdomas, jo Niks biezhi wien teeloja slimu, lai nebuutu jaadodas uz paaris neweelamaam lekcijaam wai paarbaudes darbiem. Taa bija biezhi. Peec minuuteem desmit, Niks dzirdeeja Noklaudzam dziiwoklja durwis, kaa arii klusu klikshkji, kad Deniss taas aizsleedza. Nu Niks bija wiens ar sawaam domaam. Un asinjainajaam dreebeem zem gultas. Un nazi. Un asiniim uz rokaam.
Niks speeji pieceelaas un strauji aizgaaja uz wannasistabu. Panjeemis ziepes winjsh ciitiigi mazgaaja rokas... peec briizha izdewaas wisas asinis nomazgaat. Tad, nu jau tiirs, Niks no pagultes izwilka dreebes... Ar lielajaam shkjeereem taas sagrieza, neskatoties uz to, ka to starpaa bija winja miiljaakais krekls. Iemeta taas kamiinaa..uzleeja degshanas shiidumu un aizdedzinaaja. Niks weeroja liesmas...un winjam atkal ausiis skaneeja tie pashi waardi, kas tad, kad winjsh guleeja gultaa..

[Snorkes Jaunkund...]

Ak mans dievs! Ak mans dievs! Ak mans dievs! Ak mans dievs! Darina šausmās nezināja ko darīt. Viņa raustījās no bailēm. "Kur likt līķi? Vai par slepkavību neviens neuzinās? Ko darīt? Ko darīt? KO DARĪT?" Darinai gribējās kaukt. "Ak Dievs ko es esmu izdarījusi?" Darina sajuta uz muguras aukstus sviedrus.

[AgnosticAngel]

Velarisa drebēdama sēdēja mazajā virtuvē uz grīdas piespiedsies cieši klāt sienai un skatījās te uz dzīvokļa ārdurvīm, te uz mantām kas notraipītas ar asinīm mētājās telpas otrā galā. Viņa bija ļoti tramīga un sarāvās uz katru skaņu, ko dzirdēja. Meitene ar rokām saķēra galvu un domāja ko darīt. Domāt nebija viegli. Galvā nemītīgi skanēja kliezieni un tad savāds klususms. Velarisa nezināja ne ko vakar darīja, ne kā šīs mantas gadījās dzīvoklī. Vai varētu būt tā ka viņa ar kādu sakāvusies un viņu...? Nē...nē, nē, nē! Velarisa bija diezgan agresīva taču iedomājoties sevi nogalinot cilvēku tas likās pavisam neiespējami. Viņa centās domāt par ko citu, lai nebūtu jāpaliek pie tā, ka citu iespēju nav kā saprast, ka tiešam notikusi slepkavība ar Velarisu slepkavas lomā. Balstīdamās pret sienu viņa piecēlās kājās un devās pie netīrajām drēbēm lai tās aplūkotu tuvāk ar cerību, ka varbūt viņa tikai pārskatījusies un tās nemaz nav asinis. Velarisa, ar aizvērtām acīm,izvilka drēbes gabalu, kas bija pašā apakšā un tas smaržoja pēc asinīm. Viņa aizgāja pie kāda no skapīšiem un izvilka no tā divus palielus maisus. Notu```` līdzās drēbēm, Velarisa tās pēc iespējas ātrāk centās samest maisā, lai šī nepatīkamā smaka būtu kaut nedaudz mazāk jūtama. Viņa vienu maisu ielika iekš otra un aizsējusi to pēc iespējas rūpīgāk, nometa to pie ārdurvīm lai vēlāk iznestu ārā. Taču uzreiz nosprieda ka tas būt pārāk riskanti, tāpēc ienesa to vannasistabā lai vēlāk sadedzinātu. Bet tad atskārta, ka telpās neko dedzināt nevajag. Ja nu kāds pamana dūmus? Tapēc meitene maisu nometu pie ārdurvīm kur iepriekš, lai pēc tam to iznestu ārā un sadedzinātu tur. Velarisa ieskrēja atpakaļ vannasistabā un samitrināja kādu lupatu. Viņa notupās blakus sakaltušajiem asins traipiem, kurus tur bija atstājušas drēbes un joprojām trīcēdama mēģināja tos notīrīt. Viņa centās ne par ko nedomāt. Rokas sāpēja.