Black Century [c][atdp], in the very beginning Opcijas

[earnella]

Spēles leģenda un pārējais atrodams ATD sadaļā: šeit.

xxx

Kiipey stāvēja pie mājas loga un vēroja, kā mājās no savas dežūras sardzes tornī atgriežas viņas lielā māsa Netory. Meitene jutās savārgusi un ļoti gaidīja māsas ziņas. Kad Netory aizvēra aiz sevis durvis, Kiipey atkrita lielajā krēslā un paraudzījās svecē.

[Grēkmeistars]

Salemona zirgs brida pa dzi'lo sniegu...cik viss bija druums un auksts...te peeksni zirgs izbijaas, pretii staaveeja divi vilki un sieviete uz zirga...Salemona zirgs saleecaas un izmeta vinju sniegaa...vins aatri pieleeca kaajaas novilka kapuci un izvilka zobenu kaujas gataviibai...Kas tu taada esi un ko dari shajaa druumajaa mezaa viena?

[earnella]

Kiipey izgāja no māsas istabas un sāka kārtot savas mantas. Bez apģērba viņa ielika somā arī dažas dziru pudelītes un burvju akmeni, kas ļautu sazināties ar mājās palikušajiem. Kii drīz vien bija gatava un, nometusi somu ieejas telpā, uzgāja augšā pie mazās māsas. Viņa gulēja...
Kiipey ar skaistiem, vijīgiem burtiem uzrakstīja atvadu vēstuli un paskaidrojumu un nolika to uz mazās naktsgaldiņa.

[novemberunge]

Fēsa diezgan raitā solī soļoja pa meža taku, kas bija pamatīgi piesnigusi. No sākuma viņa dziedāja ļoti skaļi, bet pateicoties žilbinošajam sniegam un skaistajam mežam, dziesma ar katru brīdi palika klusāka. Pēdīgi Fēsa vairs nedziedāja, bet ar lielu interesi vēroja dabu. Nolēmusi skaisto skatu iemūžināt poēmā Fēsa notrausa sniegu no kāda nokrituša koka un apsēdās. Viņa izvilka no savas ceļa somas biezu grāmatu un sāka tajā vārsmot savu poēmu. Merlins pameta saimnieces plecu un nosēdās viņai pretī. Putniņš kādu brīdi vēroja Fēsu nemaz nemanīdams,ka lēnām grimst sniegā. Visbeidzot Merlins ar skaļu čiepstu iegrima sniegā atstādams dziļu, mazu bedrīti. Fēsa pamanījusi drauga nelaimi ar roku ieurbās sniegā un aiz kājiņas izcēla mazo putnēnu. Fēsa sāka locīties siltos, jautros smieklos, kas spētu atsaldēt pat biezo sniega kārtu, kas plētās visapkārt.

[Gerfalcon]

Falcon nopurinaaja no sevis peedeejaas sniega kripatas... ''Cik labi, kad taads cilveeks kaa es iegjeerbjas 5 apmetnjos...'' Vinjsh divus augsheejos, slapjos apmetnjus uzkaara kokaa un no savaam plaukstaam uzlaida apmetnjiem virsuu nelielu siltu gaismas lodiiti... ''Nu tagad briidi pagaidiisim liidz apmetnji buus sausi'' noteica Falcons, sildiidamies triis atlikushajos, sausajos apmetnjos.

Falcon griezaas, lai papeetiitu, kur tad nu vinjsh atrodas... Vinjsh griezaas leenaam uz apli. ''Viens koks, tur veel viens un veel viens, un tur ir veseli pieci koki... aaa tas tak mezhsh.''

''Laikam vakar atkal buushu salietojies par daudz aarstniecisko zaaliishu... pilniigi neko neatceros, rokas arii nobraaztas. Buushu laikam atkal kaadaa ciinjaa iesaistiijies.'' Vinjsh joprojaam griezaas pats ap sevi un tad vinjsh pamaniija, ka uz vinju noluukojas Sieviete seedosha zirga muguraa, tas nu lika vinjam apstaaties... ''Ko tu gribi sieviete? Ko blenz uz mani kaa zemee iemiita... nu jaaj tacj taalaak. Tish, nestaajies man celjaa un tev briesmas neradiisies! Taa ka taisies ka tiec.''

Falcons skatiijaas uz sievieti un vinjam jau tuvojaas galvas saapes. Tas vairs nebija izturams... shiis dienas saakums bija vienkaarshi grandiozi neizdevies.
''Kas notiek?'' skalji ierunaajaas Falcons, ''Te man sapnii raadas, ka kaads ar mani runaa, tad es neko neatceros un kljuustu veel par apskates objektu garaam jaajeejiem. Nu lab skaties ar uz mani cik tev tiik, bet es dodos mekleet kaut kaadu vietu, koku vai kas nu tur man sapnii raadiijaas.'' Falcons nonjeema no koka Apmetnjus un atkal pieveersaas sievietei... ''Nu labi... Ko tu man veelies pateikt???''

Šo rakstu rediģēja Gerfalcon: 19.10.2004 22:41

[Tinuviel]

Raena noņēma kapuci no galvas bet pie ieroča neķērās. Bet vilki nostājās pretī Salemonai. "Ja neredzi, tad es neesmu viena. Šeit ir mans zirgs un abi mani vilki. Un... Šis nemaz nav drūms mežs. Šeit vasarā pat krāšņākie putni dzied. Varbūt tas izklausīsies smieklīgi, bet es sekoju sapnim. Precīzāk es dodos uz Zeltmežu. Gribi nākt ar mani? Ja jā, tad, lūdzu, nolaid zobenu un nomierinies. Es bez iemesla neuzbrukšu." Raena pavisam mierīgi teica.

[Idril]

Artemīda uzjautrināti vēroja vīrieti
Man vīrieti ir arī vārds!
Artemīda uzsvērti noteica un iesmējās
Es jau dodos prom tikai reti nākas redzēt no koka krītošus cilvēkus!
Viņa atglauda blondo matu šķipsnu un paskubinājusi zirgu devās prom.
Reti nākas redzēt tik rupjus un amizantus cilvēkus!
Artemīda nodomāja paliažot zirgu rikšos.
Ja šo ainavu mzliet pielabotu..
Artemīdas domas atal ieslīga ainavu projektos

[Nemesida]

Netory piegaaja pie loga un skumji paskatiijaas uz apsnigushajiem kokiem. Meitenei pavisam un galiigi nepatika ziema. Vinja saseeja iisos matus "zirgastee" un pietuvojaas spogulim. Vinja apluukoja savu atspulgu un, palikusi neapmierinaata ar savu izskatu, atkal saaka kjemmeet matus...

[earnella]

Kiipey, izgājusi no savas istabas un gaidīdama lielo māsu apsēdās uz lielās melnkoka palodzes un paskatījās ārā. Baltais putenis stipri kontrastēja ar loga rāmi un nezkāpēc radīja meitenē skumjas. Viņa mīlēja ziemu - tomēr viņa mīlēja to ziemu, kāda bija mazajā ciematiņā. Ārienes ziemu viņa nepazina...

[Northwatch]

Aukstums pamazām dūrās pirkstos, kad viņš pa tumsu vēlaizvien lauzās cauri piesnigušajiem brikšņiem. Ik pa laiciņam viņa kāja aizķērās aiz kaut kā, taču viņš nededza iekšā gaismu, lai redzētu kurp jāiet. "Nu nav man mērķa kurp iet," viņš pie sevis klusi noteica. "Un apmaldīties var tiklab tumsā, kā arī izgaismojot mazu gabaliņu sev priekšā, tā ka nav ko sveci tērēt." Sabužinājis matus, viņš devās tālāk.

[Grēkmeistars]

Salemons (nevis salemona ) nolaida zobenu...Es arii sekoju sapnim... vi'n's pasmaid'ija un uzvilka galvaa lielo kapuci...iesim kopaa man cels ar uz to pasu pusi ved un vilki nav nekads drosais sargs no dazaadaam briesmaam... vins paslepus veeroja jauno meiteni... no kurienes naac un kaads buutu tavs vaards? vins ieprasiijaas uzkaapdams uz zirga, kam vilki negaaja pie sirds...

[Tinuviel]

OOC: Sorry!

Raena pasmaidīja. "Salemon... Nebaidies no maniem vilkiem. Viņi tev neuzbruks, ja vien nelikšu. Un mani sauc Raena. Es esmu no pilsētas, kas ir tur atpakaļ pa šo ceļu!" viņa teica un turpināja lēnām ceļu. "Manuprāt, mani vilki ir pietiekami drošs sargs." Viņa vēl piebilda.

[Gerfalcon]

gerfalcon bishku pasmaidiija... ''Jaa! Juutos es nedaudz neeerti... Kuru katru dienu vis neredz cilveeku augam kokaa un kriitam zemee kaa nogatavojushos aabolu!'' vinjsh noteica.

Kad sieviete zirga muguraa aizrikshoja, vinjsh mainiija savu smaidiigo seju, pret kjeemiigu grimmasi... ''Viirieti man ir arii vaards!'' vinjsh meediijaas ''Nez kapeec tad vinja man to nepateica...?!''

Tad nu beidzot Falcon seja kljuva normaala bez nekaadiem vaibstiem vai smiina. ''Kaut gan sievishkjis peec skata taa ne ko...''

''Ko nu lai dara?'' Falcons panjeema savus divus nu jau gandriiz pussausos apmetnjus uzvilka tos un devaas uz to pusi, kur aizjaaja sievishkjis...
''Varbuut man doties uz to vietu, uz kuru man lika doties sapnii??? Nee! Bet ja nu tomeer?! Ai... ieshu vienkaarshi uz priekshu un pats sevi noskanjoshu uz to, ka vienkaarshi eju pastaigaaties... Nevaru tach kaa plaanpraatis staigaat shurpu, turpu, kur man sapnis uzsvilpj...''

[Idril]

Artemīda tikmēr nelielos rikšos jāja uz priekšu un pievērsās radošām domām kā padarīt šo skaut tīkamāku
Vajadzētu tikai dažus kas manas idejas pilnveidotu!
Viņa jautri nodomāja un palaida zirgu aulekšos.
Interesanti vai ir vēl kāds trakais, kas dzenas pakaļ sapnim?
Viņa domāja apdomājot to ka ideja iespējams ir muļķīga bet tā kā visi projekti pabeigti ungribējās piedzīvojumus kāpēc ne!

[Roze]

Reina pamodās. Viņa bija redzējusi drausmīgu sapni. Drīzāk murgu. Atkal kāds sauca viņu palīdzēt. Tieši tāpat kā pagājušajā dienā teica Raena. Un Raena arī aizgāja projām... Reina piecēlās un atstāja zīmīti, ka dodas projām. Viņa sakārtoja mantas un izgāja ārā. Viņa uzkāpa uz zirga un kopā ar savu vilku aizauļoja projām pa ceļu. Auļoja viņa ilgi. Drīz viņa jau redzēja melnu zirgu un savu māsu uz tā. "Raena!" Reina iesaucās un pieauļoja pie Raenas. Tikai tad viņa ieraudzīja kādu svešinieku netālu no Raenas.

[Gerfalcon]

Mezhaa bija sasnigushas makten brangas sniega kaartas... Falconam dazhviet sniedzaas pat liidz jostas vietai.

Veejsh veel aizvien puuta ar nemainiigu aatrumu un sniegs ar veel sniga, bet ljoti, ljoti vaaji.

Falcons brida caur sniegu un tad sperot soli vinja vienas kaajas zaabaks aizkjeeraas aiz koka saknes, esoshu zem sniega cjupas... un vinja zaabaks nosliideeja vinjam no kaajas. ''Uuhhhhhh... aaaaaaaa, ku auksti...!!!'' iebljaavaas Falcons leekaadams uz vienas kaajas. ''Johaidii... veel tik truuka pazaudeet zaabaku! Nu kaadeelj?!'' Falcon saaka dikten atraktiivi skraideleet un leekaat uz vietas...

''Zaabacinj kukuuu, kur tu esi? Nu tachu paraadies.'' Vinjsh saaka rushinaaties sniegaa, ap to vietu, kur pazaudeeja zaabaku.
''Atradu... nu tad beidzot!'' Falcons momentaali uzvilka zaabaku, lai nebuutu kaajai jaasalst, bet vinjsh neiedomaajaas, ka zaabakaa ir diezgan daudz sniega... ''Stulbums...!!!'' Izkratiija sniegu un uzvilka zaabaku... ''Brrr auksts un mitrs zaabaks... Kas var buut labaaks par to???'' dusmiigi noteica Falcon, miinjaadamies ar vienu slapju zaabaku kaajaas...

[Calipso]

Shira paskatiijaaas uz tumshajaam koku galotneem, kas leeni shuupojaas veejaa... Daarzaa iestaajaas pustumsa un tikai saulrieta gaisma veel atmirdzeeja kaut kur strap bliivajiem kruumiem... Meitene skatiijaas uz lielo daarza iezjogojumu un cereeja, ka shonakt nepaarradiisies maajaas Drins. Shira aizveera acis un klusi duukdama kaadu dziesmu atspiedaas pret daarza marmora shuupoleem... Vinja cereeja sagaidiit, ko neredzetu, tachu nojauta, ka tas nekad var neatnaakt...

[novemberunge]

Fēsa pārtrauca smieties un uzcēla mazo putniņu uz pleca. Viņa grasījās turpināt savu poēmu, bet sadzirdēja kādu varen saniknoti bļaujam. Fēsa piecēlās kājās gandrīz nometusi Merlinu no pleca. Putnēns nedaudz apvainojies sabužināja spalvas un īdzīgi nosvilpās. Ak, neesi tāds īgņa, Merlin! Labāk ejam paskatīties, kas tur ir! Fēsa smaidīdama noteica un diezgan ātri pietuvojās vietai, kur bija dzirdējusi bļaušanu. Viņai pavērās vareni amizants skats- tur pazaudējis zābaku kāds lēkāja. Fēsa sāka labestīgi smieties un iznāca no koku paēnas. Viņas acis gaiši mirdzēja no laimes- beidzot Fēsa bija satikusi kādu cilvēkveidīgu būtni. Vēljovairāk viņa cerēja, ka kāds no viņiem būs tirgonis, jo Fēsai ļoti gribējās ēst.

[Grēkmeistars]

Vilki nevar aizsargaat no visa..taalaak iesim kopaa...mans cels ved tur pat... Salemons noteica pasmiedamies, ka arii vins seko sapnim...tad vins ieraudziija sievieti uz zirga ar vilku blakus...Nu sodien taadaa laikaa mezaa daudz atnaaceeju... vins pasmaidija un novilka kapuci lai iepaziitos ar jaunpienaaceeju...Neskaties uz mani kaa uz biedu esmu Salemons klejojosais ciiniitaajs...

[Nemesida]

Netory uzmeta peedeejo skatu spogulim un, aizsviedusi kjemmi no aciim taalaak, pieklauveeja pie maasas istabas durviim.
-Kii,-vinja zheelabaini teica,-mums jaaiet...un driiz...es to sajuutu. Tu tachu esi salikusi arii manas mantas vai ne?
Netory iegaaja istabaa, lai pasteidzinaatu maasu.

[earnella]

OOC: Lūdzu, beidziet! Kurš jums atļāva satikties? Mēs tiksimies tikai pie tā ozola.

Kiipey nokāpa no palodzes un pamāja. Jā. Meitene uzvilka ziemas apmetni un noskrēja lejā pa kāpnēm pakaļ māsai. Pēc brīža viņas apņēma putenis, un mājas palika aiz muguras.

OOC: Ja reiz jūs nelasat, ko es saku, atļaušos pasteidzināt šo stāstiņu.

xxx
Kiipey un Netory bija ceļā jau trešo dienu. Nesen bija atlidojis Kii putniņš ar jaunākās māsas ziņu, ka viņiem viss ir kārtībā un visi vēlot viņiem veiksmi. ["Ha... veiksmi... Te tev nu bija!" - noteica Kii]
Līdz Melnozolam bija tikai pusstundas gājiena un desmit minūšu jājiena attālums.

Pēdējais posms, māsiņ... Kiipey noteica, drebinādamās aukstajā vējā pie vakardienas ugunskura paliekām.