Baltās Rozes [C] [BP], Skaisti skati un kaujas garantētas :) Opcijas

[novemberunge]

Kā gandrīz visās spēlēs šeit labais cīnīsies pret ļauno, tikkai šoreiz viss būs nopietnāk nekā citās lomu spēlēs.

Viss norisinās 14. gadsimtā. Mūsu mīļo, skaisto salu ir apsēduši ļauni spēki. To priekšgalā izvirzījies tumšais burvis Harevs. Stāsts sāksies klusā cilvēku ciematiņā, kur pavisam nejauši mēs būsim satikušies. Mazliet par ciemu:
Ciemā atrodas apmēram trīs duči mājeļu un krogs "Zaļais trollis". Ielas ir šauras, nav bruģētas,jo pa tām gandrīz neviens nebraukā. Mājeles ir vecas, mazas un šķības, vienīgi krogs izskatās kaut cik pieklājīgi.

Pirms uzrakstu pieteikšanās anketu vēlos jums pateikt to, ka uz spēli varēs pieteikties tikai pieci tēli, jo mēs visi zinam cik grūti ir atcerēties visiem vārdus. Varēs pieteikties šādi tēli:

1 elfs(1 maģiska spēja,2 ieroči):
1 cilvēks(3 ieroči):
1 burvis(3 maģiskas spējas):
1 enģelis(2 maģiskas spējas, 1 ierocis):
1 feja vai laumiņa(2 maģiskas spējas 1 ierocis):

Pieteikšanās anketa ir šāda:

Pilns vārds:
Vecums:
Rase:
Izskats:
Raksturs:
Vēsture:
Maģiskās spējas:
Pārvietošanās līdzeklis:
Ierocis:

tagad mans varonis:

Pilns vārds:Sivers Merenvens
Vecums: 20
Rase: cilvēks
Izskats: Viņa garo, gaišo matu dēļ daudzi Siveru notur par elfu. Siveram ir dūmakaini pelēkas acis, kuras var atsaldēt jebkuru sirdi. Sivers nav īpaši garš vai muskuļains.
Raksturs: Sivers mīl dzeju, nostāstus un pasakas viņš tajās var klausīties visu dienu. Sivers mēdz būt straujšs un neapdomīgs.
Vēsture: Pagaidām neatklāšu
Maģiskās spējas: cilvēkiem nav
Pārvietošanās līdzeklis: balta ķēve vārdā Alžīra
Ieroči:Zobens, duncis un loks ar bultām

Labi, paziņošu,kad sāksim spēli!

[Idril]

Nē! Mani meži ir tāli un tumšzaļi un skaisti! Artemīda skanīgi noteica Njā cik var vērot kādu! Ja tas lidošais noplems mums pievienoties tad gan jau mēs to uzzināsim! Artemīda noteica un atkal atgūlās zālē nomurminājusi Brina, ja kas pamodini mani! un aizvēra acis. Viņa pamazām iegrima snaudā. Viņa uzticējās saviem satiktajiem druagiem un vēl varirāk Brinai. nekas slikts nenotiks! Ar šādu domu viņa laidās miegā.

[Grēkmeistars]

Selēna piegāja pie sava zirdziņa Arlabunakti viņa noglāstīja viņam purnu un ātri nometās guļus mazliet patālāk no ugunskura...tomēr ledus bija viņas stihija... Selēna drīz vien iemiga Meži laikam bija skaisti...man gan nācās ciemā stulbā dzīvot...šis bija viņas pēdējās domas...

[Idril]

Artemīda uztrūkās augšā. Viņai bija pēkšņa nepatīkama priekšnojauta. Viņa pieslējās sēdus un smagi, bet klusi elpoja. Viņa pavērās apkārt. Gaišas zvaigznes, tumšs mežš un lejā pilsētele ar dažām lampām, jo pārējās acīmredzot bija izsistas. Brina paskatījās uz Artemīdas pus, bet klāt nenāca. Artemīda turpināja lūkoties apkārt.

[earnella]

Kiipey aizdomiigipaluukojaas uz Artemiidu. Vai kas noticis? Kas ir? Arii Kii paluukojaas apkaart, bet tad atkal pieveersaas Artemiidai. Feja nemaniija neko, kas buutu burvi uztraucis, tomeer saaka mazliet piesargaaties un pavirziijaas tuvaak liesmaam. Ja nu kas. Sheit jau nekad nekas nenotika. Lai arii, ja taa padomaa, te agraak nebija bijushas arii visas shiis rases.

[LoVe_hAteR]

Ašanti atskanot smagiem pegasa soļiem piezemējās pie ugunskura Labvakars zem melnas nedaudz nomācošas kapuces atskanēja dzirdra un pat maiga , apburoša balss . Būtne viegli pasmaidot noņēma kapuci un sakrustodama kājas apsēdās uz aukstās zemes .

[novemberunge]

-Labs vakars!- Sivers nedaudz izbrīnīts atsveicināja un pielika roku uz zobena spala,bet tad viņš to momentāli atrāva.
-Ko es domāju!- viņš nomurmināja un palūkojās atnācējas sejā.
-Mani sauc Sivers. Kas būtu tu?- viņš jautāja. Sivera balsī varēja sadzirdēt ziņkārīgu pieskaņu. Parasti Sivers palika ziņkārīgs tikai tad, kad viņš dzirdēja vārdus- stāsts vai vārsma, bet šoreiz viņu interesēja šī butne.

[LoVe_hAteR]

Viegli pasmaidijusi viņa pieverot acis teica Es esmu Ašanti .. tomēr rasi viņa nevēlējās izpaust pēc brīža izspieda Esmu enģelis pēc rases lai arī bez spārniem es lidoju .. viņa viegli noplikšķināja skropstas un uzsmaidija Siveram

[Grēkmeistars]

Selēna strauji pamodās Kas te ir ieradies? Viņa pieskrēja pie atnākušās un ieraudzījusi pēgasu nopriecāsjās lūdzu lūdz vai varu uz tā pajāt? viņa iejautājās nemaz nezinādama, kas tas par atnācēju...cik skaists pēgass...vai ...es esmu Selēna viņa lietišķi teica...

[Idril]

Nu skaidrs ir tas, ka esam sapulcējušies! Nu rodas jautājums kāpēc! Artemīda liegi noteica pieceldamās Esmu Artemīda! Elfa! Viņa noteica pieejot pie Ašanti. Ejot viņa nenolieca nevienu zāles stiebriņu. Brina aizaulekšoja mežā. Hmm kas noticis? Artem'da nodomāja vērojot Brinas rīcību.

[earnella]

Kiipey Mirenu, feja. Es, man shkjiet, tevi jau reiz redzeeju pa cilveeku ciema krodzinja logu. Jaabuut piesardziigaakai. Meitene pasmaidiija un paklaniijaas. Kaapeec? Jo... Jo kaut kas ir noticis. Es to jau sen sajutu, es juus, kaa teicu, gaidu jau ilgi.... Pie... pie... cilveekiem. Vinjas balsii izskaneeja kaads tonis, kas lika noprast, ka vinja tiem nav piekjeerusies.

[sinda]

Sonnia glaudīja ķēves maigo purnu un ieinteresēti lūkojās atnācējā. pegass... skaists, vai ne, Enny? viņa sarunājās ar Ennyllu ar domu palīdzību un ķēve piekrītoši mētāja galvu. no seglu somas viņa izņēma tīrāmos un noberza ķēvi, neaizmirstot iztīrīt arī pakavus. kad meitene pabeidza darbu, viņa noņēma apaušus un ļāva ķēvei aizlēkšot tumsā. tikai atgriezies, meitenīt... viņa vēl domās noteica un dzirdēja kā ķēve tālumā klusiņām iezviedzas. apsēdusies pie ugunskura nimfa atbalstīja galvu pret segliem un lūkojās zvaigznēs.

[LoVe_hAteR]

Jā droši .. vari jāt tikai necērt papēžus sānos .. pegass apstiprināja samnieces teikto un Ašanti pie pegasa purna teica Darel esi kārtīgs .. viņa pasmaidot paskatijās uz citiem un teica Jā priex iepazīties . tad pievērsusies Siveram viņa piebilda Kadas rases tu esi ?

[Idril]

Artemīda vēroja notiekošo. Viņa vēlējās pajautāt Kāpēc? Bet nejautāja. Viņa piegājapie kraujas no kuras lejā varēja redzēt cilvēku ciematu. Dažas lampiņas viņai atgādināja mājas kur vienmēr naktīs spīdēja lākturi kas izskatīojās noslēpumu apvīti. Artemīda nolēma pagaidīt tālākos notikumus un pārlaisdama acis pār pārējiem atsāka lūkoties uz ciematu.

[Grēkmeistars]

Selēna pasmaidīja un saudzīgi uzkāpa uz pēgasa...cik viegli un ātri viņš kustējās viņa nojāja pamatīgu apli...un tad atgriezdamās pie pārējiem nokāpa...Cik viegli viņš kustās... Manējais gan mēdz mani izmest no segliem... Ak kaut man tāds būtu... viņa vēlredz noglāstīja pēgasu un tad pievērsās atnācējai...No kurienes esi nākusi? Enģeļus esmu redzējusi tikai dažas reizes...

[LoVe_hAteR]

es esmu no jupitera ... Ašanti pārdroši atbildēja un paskatijās debesīs Tur ir skaisti un labi .. viņa pasmaidijusi pasauca pegasu un palaida tp palidināties debesīs noskatīdamies tā lidojumā .

occ- ienāca traka ideja mosh spēles pusē manc tēls nosprāgs un atnāx jaunz .. varētu jau hex ..

[Idril]

OOC:: Es izdar\iju līdzīgi Džngļu Zvaigznēs! Jaunajam tēlam nav piekrišanas! žēl!

Artemīda jutās garlaikota. NU ja jau tik daudzi esam salasījušies tad tam ir iemesls! Un man atliek minēt kāds? Artemīda vaicāja un tad pagriezusies piegāja tuvāk pārējiem

[Grēkmeistars]

Patiesībā es nezinu iemeslu...satikāmies tāds paprāvs pulciņš, tam jābūt kādai nozīmei... Selēna noteica...varbūt varētu visi izbaudīt kārtiņu piedzīvojumu un pablandīties kopā pa pasauli, jo es cilvēku vidū esmu pietiekami atpalikusi no dzīves... Nu kā jums manas domas? Selēna jautri noteica...

[Idril]

Nu var jau! Man jau ar bija ideja papriecātis pa dzīvi un pameklēt piedzīvojumus! Artemīda noteica un nosvilpās. Brina atauļoja un Artemīda momentāli uzleca viņai mugurā. Pārbaudījusi sedlu somas viņa noteica Es personīgi esmu gatava ceļam! UN jautri pasmaidīja. Uzpūta neliels vējiņa un viņas gaišie mati plivinājās vējā.

[Grēkmeistars]

Vai tiešām kautkur kopā iesim? Selēna iesaucās priecādamās par tik jaukiem ceļabiedriem un turpmākajiem piedzīvojumiem...Es arī esmu gatava...viņa noteica tikai sāksim ceļu no rīta, kad saule uzlēks...tagad visiem ir jāpaguļ... Selēna iesmējās un nometās guļus netālu no sava zirga...

[Idril]

Manis pēc! Artemīda noteica rina saslējās pakaļkājās. Artemīda bija laba jātniece un tāpēc nenožāvās. man laikam jāizlaiž kāds loks! Pret rītu būšu atpakaļ! Artemīda noteica un iejāja tumšajā mežā. Mežā viņa jāja ātri, ka viens zars viņai iecirtās sejā un noskrāpēja vaigu. Viņa ieraudzīja skaistu ezeru ar ūdenskritumu.

OOC: tas anv tavs dīķis sinda! Es to tā lai nerastos pārpratumi!