Pirmie iespaidi Opcijas

[eyedam]

Šis pavediens ir domāts jūsu pirmo iespaidu un emociju izteikšanai par sesto Harija Potera grāmatu - visticamāk vienīgais tāds visā šajā sadaļā. Visiem pārējiem pavedieniem jābūt par konkrētu jautājumu.

Šajā pavedienā visiem rakstiem jābūt vismaz 150 vārdu gariem. Pamatā ir paredzēts, ka katrs izsaka savus iespaidus, var arī atsaukties uz iepriekšējo biedru iespaidiem, bet, lai apspriestu kaut kādas atsevišķas lietas vairāk, lietojiet attiecīgi atsevišķus pavedienus.

=======================

Šajā brīdī tā vien liekas, ka vienīgais lielais iespaids, kas man palicis pēc sestās grāmatas izlasīšanas ir... nāve. Es izlaidu visas žēlabas par iepriekšējās grāmatas ievērojamāko aiziešanu viņsaulē. Siriuss man vienmēr šķitis vairāk vai mazāk garāmejošs personāžs (katrā ziņā, ja nelasa daudz fanstāstu). Tomēr tagad ir aizgājis mans mīļākais tēls...

Šķiet, ka visa grāmata bija kā viens liels cieņas apliecinājums Dumidoram. Līdzīgi kā ūdensļaužu dziesma, līdzīgi kā kentauru goda šāviens ar bultām grāmatas pēdejā nodaļā. Viss pārējais paliek miglā fonā, pelēks, atstādams tikai Dumidora pēdējos vārdus, pēdējos gājienus cīņā ar Voldemortu, savu zinību nodošanu Harijam. Tā vien liekas, ka visa grāmata ved uz to īso mirkli, kurā, ģīmi dusmās sašķobījis, mīklainais taukmatis nosauc slepkavošanas lāstu.

Tāpat kā iepriekš ar Siriusu, arī šoreiz man liekas, ka pats nāves atgadījums ir tāds galīgi lieks, nevajadzīgs. Kaut kas, no kā nebūtu bijis grūti izvairīties. Kaut kas, kas notika tikai tāpēc, ka tas bija nepieciešams turpmākajam sižetam. "Nu, kāpēc?!" saucu es tāpat kā daudzi citi fani, izlasījuši grāmatu un kā sauca pēc Fēniksa ordeņa. Nedomāju, ka šis sauciens izmisīgi prasās pēc atbildes. Teju lielākā daļa fanu jau pareizi tika šo nāvi paredzējusi, liekot priekšā dažādus pamatojumus. Tā vai šā, ātrāk vai vēlāk, bet viņam bija jāaiziet. Tāpat tas ir skumji, un tāpat to negribas saprast. Nevis nevar, bet negribas.

Jaunā grāmata ir otrā starp Potera grāmatām, kuras beigās nenotiek Harija cīņa (saskarsme) ar Voldemortu. Tajā ziņā tā ir līdzīga Azkabanas gūsteknim. Tomēr atšķirībā no visām pārējām, kā man jau teica Nimue, šajā grāmatā nav tā asuma, kas pārējās. Darbība tik ātri nevirzās uz priekšu, nav sajūtas, ka Harijam ar draugiem draudētu briesmas (šeit acīmredzot jāpateicas paaugstinātajai drošībai skolā). Rona piezīmes par to, vai šodien ir nogalināts "kāds, kuru mēs pazīstam", izklausās pārāk ikdienišķas, lai uzbudinātu. Vispārējā satraukuma aprakstīšana lielākoties ir ieslēgta vien pirmajā nodaļā.

Darbība nevirzās ātri uz priekšu, jo grāmata ir vairāk aprakstoša. Turklāt to pastiprināti kavē arī ne viena vien atgriešanās pagātnē. Lai arī Roulinga saka, ka visu grāmatu sižets viņai jau aptuveni ir bijis zināms pirms laba laika, mani vairākas reizes piemeklēja sajūta, ka, lūk, tas fragments tur ir ielikts kā atbilde uz fanu uzdotajiem jautājumiem. Vairākas reizes pat grāmatas personāžu viens otram uzdotie jautājumi man izklausījās kā no fanu mutēm nākuši. Un tā visa grāmata lielākoties nepārtraukti dod atbildes uz nebeidzamiem jautājumiem.

Tāpēc es pieņemu, ka septītā grāmata, kuru Roulinga aprakstīja kā Harija Potera sērijas beigu daļas otro daļu (kamēr šo beigu pirmā daļa ir sestā grāmata), kā sestās turpinājums varētu būt darbīgāka. Sestajā lasītājs mācījās kopā ar Hariju – mācījās lielajam nobeigumam.

[nitro]

Grāmatu kopumā varu aprakstīt ar vienu vārdu - Iespaidīgi.

Jau izlasot otro nodaļu es sapratu ka gaidāma nodevība. Liela nodevība. Taču sākot ar trešo nodaļu, man nelikās ka šī grāmata būs tik nopietna, kā tā beigās izrādijās.

Tā pa īsto grāmata aizrāva ar vietu vilcienā - kur Harijs ar Drako palika vienā kupejā. Kaut kā tā vieta man īpaši iepatikās, jo varēja saprast ka lielāku maitu par Malfoju nevar atrast. Taču kļūdijos, jo nebiju lasijis pirmspēdējo nodaļu.

Man ļoti patika jaunizveidotais tēls - Horācijs Gliemjrags. Nu tāds vecis viņš vispār. Īstenībā lielāku d****līdēju pa viņu nevar atrast, un tapēc man viņš tik ļoti simpatizēja kā tēls.

Vispār grāmatā netrūka jautras epizodes. Es runāju par visām vietām ar Ronu un Hermioni. Viņi izturējās tik dīvaini, piemēram Herimiones Mulsinātum! un kā viņa Ronam tos putniņus uzlaida virsū. Kā arī vietas kur stāstija par Harija "Zvēru" kurš ardijās un trakoja kad Harijs redzēja Džinniju skupstāmies ar Dīnu. Man likās interesanti, ka Roulinga sapāroja Hariju ar Džinniju, jo nezin kapēc man likās, ka viņš saiesies ar citu meiteni.

Bet protams visvairāk man patika visas lietas kas saistītas ar Horkrustiem. Es nebiju gaidijis, Voldemorts jau kopš bērna vecuma būs bijis ļauns un nedomāju ka viņš jau tik agrā bērnībā būs jau spīdzinājis citus bērnus. Un negaidiju, ka viņš tik agri jau izdarīs savu pirmo slepkavību.

Un beigas. Šī vieta man bija vissāpīgākā. Tik akla uzticēšanās Severusam Strupam no Dumidora puses. Un lai nu ko, bet nu tas ka Strups būs Dumidora slepkava es nebiju domājis. Es biju paredzējis ka Dumidors mirs, taču domāju ka to izdarīs Voldemorts. It īpaši mani aizkurstināja šī frāze no Dumidora puses (necitēju pārāk precīzi) : "Harijs: Neuztraucieties, ser, viss būs kārtībā. Dumidors: Es neuztraucos, Harij. Es taču esmu kopā ar jums"

Dumidora bēres. Varētu pat teikt, ka no visiem cilvēkiem ka atradās bērēs man visvairāk žēl bija Hagrida. Viņš Hagridam bija kā tēva vietā. Šaubos vai Hagridam bija daudz draugi kopš viņu izmeta no Cūkkārpas, taču Dumidors viņu neatstūma. Un man ir tāda nojauta - septītajā grāmatā Severuss Strups samaksās par to ko viņš ir nodarijis.

[Adē]

Iespaidi...bet sanāca,ka nekādu iespaidu nav. Nav emociju,nav sajūsmas-nekā. Izlasīju Jauktasiņu Princi "mehāniski",kā skolas obligāto literatūru.
Nē. Mans viedoklis atšķiras-grāmata kopumā man nepatika. Tāda sajūta,ka Roulinga varēja uzreiz rakstīt 7-to grāmatu,kā sākumu izmantojot pēdējās 3 JP nodaļas. Sākums bija daudzsološs,pēc tam "gumijas vilkšana" 250 lpp. garumā,un pēc ta, BĀC- Dumidora nāve.
Atvainojiet,bet tāda sajūta,ka grāmata ir uzrakstīta tāpēc,ka tai vajadzēja būt uzrakstītai. Es nevarēju sajust autora emocijas,garasstāvokli,dvēseles atmosfēru.
Bet nav tik traki. Es biju patīkami pārsteigta,vērot Drako un viņa mātes psiholoģisko portretu. par to,ka Hariju sapāros ar Džinniju,es domāju jau sen. Un re-tiešām. Ar savu intuīciju es varu lepoties!
Beigas...absolūti nekādu iespaidu,nekādu emociju. Nu nogalināja Dumidoru- nu un tad? Kad nogalināja Siriusu,es nespēju atguties vairākas stundas,tik aizkustinoši tas viss bija aprakstīts...
Tie miroņi (infer...neatceros) vienkārši piedur. Kaut-kas tāds vārētu būt rakstūrīgs amērikāņu šasusmenēm,bet ne HP grāmatai. Un nez kāpec man liekas,ka Strups tomēr būs "labs".

Esmu vīlusies.

[Pele]

Tā nu bija sanācis, ka, lai gan grāmatu angliski nelasīju (tikai paturēju rokās veikalā un apsvēru domu par septiņpadsmit latu zaudēšanu ), kādā ārzemju forumā jau biju lielos vilcienos par saturu uzzinājusi. Par visu - par Dumidoru, par Drako, par Strupu, par Ronu un Lavenderu, par Hariju un Džinniju (ārprāts, izskatās, ka es patiešām visu zināju!), nu ļoti daudz. Tāpēc arī nekāda pārsteiguma sižeta un satura ziņā nebija. Varētu pat teikt, ka man bija garlaicīgi lasīt. Grāmata galīgi nebija tāda, kādu esmu to (HP) iepazinusi no iepriekšējām. Viscaur tajā bija tāds kā tukšums, vairs nebija ne aizraujošu (bieži vien nesvarīgu, bet tomēr smieklīgu) notikumu. Katra sīkākā detaļa te bija svarīga, katrai lietai, ko Harijs uzzināja Dumidora kabinetā pavadītajās stundās beigu beigās noteikti būs nozīme. Taču, manuprāt, kaut ko tamlīdzīgu vajadzēja paredzēt, galu galā - tā bija pirmspēdējā grāmata un autorei arvien vairāk jācenšas visu sasaistīt un "savilkt galus kopā", lai galu galā stāsts būtu beidzies.

Lai gan kopumā par grāmatu esmu apmierināta ( tikai NEDAUDZ vīlusies), ir viens liels BET: tulkojums. Vietām tas bija tik smieklīgs, ka es smējos par to, nevis par sarunām vispār. Bet nu labi. Visu cieņu tulkotājiem.

Šo rakstu rediģēja felissa: 13.02.2006 15:53

[Hermija]

Kad 6. grāmata iznāca angļu valodā, es aju zināju, ka šoreiz mirs Dumidors, kas protams mani apbēdināja. Īstenībā likteņa ironija - mana draudzene man uzrakstīja, ka šajā grāmatā mirs Dumidors un nākošajā dienā es uzzināju, ka ir mirusi viena no jaukākajām, jautrākajām un mīļākajām skolotājām, kāda vien redzēta - mana vēstures skolotāja...

Tad nu es izlasīju grāmatu arī latviski. Lasot šo grāmatu, tā likās tāda mazliet "pasausa" - trūka tā dzīvīguma un vēl kaut kā, kas bija citās grāmatās... Bet būtībā grāmata man patika. Man likās muļķīga Rona un Hermiones attieksme vienam pret otru, it īpaši tas, ka Rons mīcījās ar Lavenderu, kaut viņam viņa nepatika. Tomēr no Harija un Džinnijas puses to varēja sagaidīt. Beidzot kopā un tomēr tik tālu no kopā būšanas, jo ceļā atkal stāv Voldemorts.

Laikam šī ir pirmā grāmata, kurā man paliek Malfoja žēl. Galu galā Voldemorts solīja nogalināt viņa vecākus, ja viņš nenogalinās Dumidoru. Bet pašas pēdējās nodaļas ir pilnīgi pārpilnas ar sāpēm par Dumidora nāvi. Tas ir tā paskumjāk...

Vienīgi žēl, ka grāmata ir tāda nepabeigta - nav vairs stāstījums par to kā viņi atgriežas mājās, bet viss apraujas skolā... Bet būtībā grāmata ir laba, pat ļoti... Vienīgi tulkojumi...

Kad 6. grāmata iznāca angļu valodā, es aju zināju, ka šoreiz mirs Dumidors, kas protams mani apbēdināja. Īstenībā likteņa ironija - mana draudzene man uzrakstīja, ka šajā grāmatā mirs Dumidors un nākošajā dienā es uzzināju, ka ir mirusi viena no jaukākajām, jautrākajām un mīļākajām skolotājām, kāda vien redzēta - mana vēstures skolotāja...

Tad nu es izlasīju grāmatu arī latviski. Lasot šo grāmatu, tā likās tāda mazliet "pasausa" - trūka tā dzīvīguma un vēl kaut kā, kas bija citās grāmatās... Bet būtībā grāmata man patika. Man likās muļķīga Rona un Hermiones attieksme vienam pret otru, it īpaši tas, ka Rons mīcījās ar Lavenderu, kaut viņam viņa nepatika. Tomēr no Harija un Džinnijas puses to varēja sagaidīt. Beidzot kopā un tomēr tik tālu no kopā būšanas, jo ceļā atkal stāv Voldemorts.

Laikam šī ir pirmā grāmata, kurā man paliek Malfoja žēl. Galu galā Voldemorts solīja nogalināt viņa vecākus, ja viņš nenogalinās Dumidoru. Bet pašas pēdējās nodaļas ir pilnīgi pārpilnas ar sāpēm par Dumidora nāvi. Tas ir tā paskumjāk...

Vienīgi žēl, ka grāmata ir tāda nepabeigta - nav vairs stāstījums par to kā viņi atgriežas mājās, bet viss apraujas skolā... Bet būtībā grāmata ir laba, pat ļoti... Vienīgi tulkojumi...

[Riame]

Mani paši piermie iespaid, pēc izlasīšanas: Graujoša, super kruta, skumja un viegla, liegana un maiga, mīļa un līdz asarā mnovedoša. Es raudfāju. Es paties iraudāju,. Jau kopš tā brīža, kad Strups nogalināja Dumidoru, manās acīs visu liku sariesās miklums un man bija jāpārtrauc tālā kasīt. Profesora bērēs es vnk vairs nevarēju izturēt un noliku uz pāris dienām malā, jo nespēju visu to spriedzi izturēt un krietni ilgi staigāju kā pusmirusi. Man pat mamma jautāja, kas ir īsit noticis, bet es taču viņai nevaru atbildēt, ka nomiris Dumidors un es neviļus sēroju? Ko viņa padomātu...
Attiecības. Graujoši. Beidzot Harijs sagājās ar Džiniju, šito es jau kopš otrās grāmatas gasidīju. Es zināju, ka citādāk būt nevar, bet...bet...Harijs te pēkšņi ņem un viņu pamet. Es reizē viņu saprotu un ribu iekaustīt par šādu soli. Lai gan viņš tomēr darīja pareizi.
Rons un Lavendera. Mjā... Dīvaini, nepierasti, bet arī nesaprotami un pilnīgi traki, bet nu vajadzēja taču arī Ronam ko beidzot piemeklēt, lai tas liekas mierā un pamācās!!!
Strups. Gribu viņu nogalināt. Malfojs- pilnīgi neesmu pārsteigta par šādu faktu!
Kopumā iespaidi ir izsakāmi tikai ar vienu smaidiņu:

[pepera]

ta nu mani iespaidi par sjo gramatu-------gramata likas ļooooti druma. kad lasiju otro nodalju man bij tad šoks par to ka sturps ir (vel jo projam) ļoti uticigs nāvēdis! godigi sakot tad kad vins runaja ar narcisu par malfoju un citam ar to saistitam lietam man likas vienkarsi neticami tas ko vins saka...un isteniba mani vel joprojam nepamet sajuta ka Roulinga to par strupu izdomajusi pedejaja bridi,jo man tas liekas neticami. kad lasiju iepriexejas gramats man likas ka ir kads īpas noslepums vai kaukas tads kas saista strupu un dumidoru, jo likas ka vins tiesam uzticas strupam no visas sirds.............un Dumidora nave soks murgs man bija tik bedigi to lasot. visi tie notikumi...bija briesmigi!!! si gramata mus ir neizbegami pietuvinajusi beigam .vispar es nespeju iedomaties ka gramata beigsies apmeram ta '' un vins dzivoja laimigi lidz muza galam'' un divi briesmigie harijam tuvo cilveku zaudejumi ir man vismaz liek secinat ka gramata beigsies NElaimigi.......

PS. par tiem horokrustiem labak nemaz nerunasim

[Atēna]

kad izlasiju Dumidoram liktenigoss vardus: "aveda kedavra" man no lupam izlauzas sasutuma spiedziens. VINAM NEBIJA JAMIRST (kaut gan es to jau sen zinaju) es neticeju ka ta var notikt es lidz pedejam bridim cereju ka vins izdzivos un ka patiesiba vins nenomirs. bet pie berem es jau gandriz raudaju (es esmu loti emocionala ) bet vispar no sakuma domaju ka drako merkis bus harijs.
vispar jau no pasa sakuma cereju ka vins satiksies ar dziniju bet ceru ka vini tomer neizskiras. bet izskatas ka rons satiksies ar hermioni.
gliemjrags gan bija njirdzigs ar savu polstereto kreslu
bet vispar par hokrustiem kautko tadu nevareju iedomaties! un par to ka viens horkrusts bus jau pievakts. bet Dumidoram bija taisniba launakais kas var notikt nav sapes un nave...
vispar krabe un goils ... meitenes...
bet par to pusasinu princi es pat nevareju iedomaties... strups... harija laba... kaut ko (kamer nenolidzina paradu kas kremt)... pat neapzinati... biju soketa, no sakuma domaju ka princis bus labais bet...
katra zina par so gramatu es esmu soka
bet tik un ta realaka no visam.
un malfojs... izradijas tik... cilvecigs. man vins likas ka briesmonis.
bet Dumidoram NEBIJA JAMIRST vins visu vareja mainit.
Kadam nav ideju kas ir R.A.B.?

karoc si gramata RULZZZ!!!!!!!!!!!!!!!!!

[Liiga]

Kad aizveeru 6. graamatas vaaku sapratu kad shii graamata atklaaj aizvien vairaak nosleepumus...viss tas par voldemordu... un hariju... un strupu... un dumidoru... es veel joprojaam nesaprotu kaa dumidors vareeja nomirt... ko tagad dariis harijs??? kaa vinjsh atradiis visus horkrustus??? un tas mani taa aizkustinaaja ka harijs atgrieziisies godriga gravaa...ah...un veel taa visa miilestiibas padariishana...harijs&dziinija, rons&lavandere, bils&fleera, vilksons&tonksa... tas ir vnk fantastiski ka roulinga savaas graamataas izmanto arii miilestiibu... kopumaa sakot graamata bija shausmiiga...briiniskiiga bet...shausmiiga....kaa es gribu 7. graamatu un gribu veel arii naakamas (ja buus) un kad beigsies shis garais un aizraujoshais staasts es raudaasu kaa mazs beerns... es negribu lai tas beidzas...ah...erelteb@inbox.lv[font=Fixedsys]

Ja raksts netiks papildināts līdz pavediena sākumā norādītajam minimālajam apjomam, tas tiks DZĒSTS. (Ne ātrāk kā pēc trim dienām.)

-- eyedam

Šo rakstu rediģēja eyedam: 18.02.2006 00:11

[lil`skater]

Mani iespaidi ir lieliski un ljoti skumji, mana miilaakaa graamta vienoziimiigi, jo ir faudz jaunumu un daudz kaa interesanta un daudz atklaajumu. Saakumaa man likaas kaut kaads blefs, saaku lasiit 1.nodalu nebija baigi interesanti, turpinaaju ar 2.nodalu saakaas tas viss interesantaakais un tad graamata mani aizraava savaa virpulii. Godiigi sakot visvairaak man patiik nodala, kur Dumidors staastiija par horkrustiem, taa bija labaa, atklaajaas pats lielaakais nosleepum: Kaapeec Voldemorts nekad nemirst?, tas mani vajaaja ljoti ilgi.
Es jau bishkin agraak zinaaju, ka dumidors mirs,, biju zilasiijusi zhurnaalaa, bet saakumaa cereeju ka tas nenotiks, bet beigaas, tas bija kaut kas, es seedeeju un raudaaju un raudaaju un vienkaarshi nespeeju rimties, asaras bira un neko es nevareju padariiit. Mani miilaakie teeli ir izniicinaati!!!! abi miilaakie teeli Siriuss un Dumidors - ja veel ies bojaa Maksuura un Vilksons...tad es vienkaarshi nespeeshu iztureet. Baigi raudaaju, kad bija beeres un kad Harijs pameta dZINIJU!!!! man patika shis paaris - Harijs un Dzinija, amnis peec Harijs vareeja riskeet ar dzinijas dziiviibu, jo taapat vinsh taadaa gadiijuma riskee ar Rona un Hermiones dziiviibu!!!!
Veel uzzinot visu par Voldemorta jeb Toma Melsodora beerniibu un poagaatni, saakumaa vinsh likaas taads labs, zinkaariigs puika, kursh patiesiiba nav launs un beigaas vinsh paarveertaas par taadu... nespeeju noticeet, pat tat kad vinsh prasiija par horkrustiem, vinsh likaas taads nevainiigs un labs, bet veelaak, es vienkaarshi nespeeju noticeet, ka taads cilveeks kaa Toms Melsodors vareeja paarveersties par Voldemortu - nezheeligu un bezsirdiigu monstru!!!! Tachu tagad es droshi varu apgalvot, ka mana miilaaka graamta ir tieshi shii, taa izraisiija manii tik daudz emoiju, ak nedeelu es staigaaju bez vaardiem un juutaam un domaam, vienkaarshi paardziivodama un visu laiku sev atkaartodam Dumidora vairs nav. Man maajas ir liels Dumidora plaktaas un tikko uz to paskatos es saaku nezheeliigi raudaat, kaa mazs beerns, mani tagad ir viegli saraudinaat runaajot par Dumidoru!!!!!!!!

[kobis]

Manuprat jaunaa gramata bija loti izsmelosa. Saja gramata mes uzzinajam daudz ko loti svarigu. Si gramata radija vairakas iespejas iznakumam., bet ari viss kluva stipri nopietnak. Manuprat, baigi par daudz sogad bija romantika. Vienkarsi dzive tas ir reali, bet tik peksni, tada sajuta, ka visi sakusi dejot milas deju. Saja joma gan Rons gan Harijs ieprieks bija tadi biskin atpalikusi no sava vecuma (biezi rikojas ka stulbeni, piem, 4. gramata balle). Si gramata man loti patikas, likas ,k a visas emocijas ir tik loti realas. Pedeja nodala, Dumidora beres, viss bija tik reali, ka, negribu liegties, es ari saku raudat.,,,, Viss bija tik reali. Manuprat, si gramata bija ka klusums pirms vetras. Nakamaja bus liels kars un apjumkums un ne reizi vien Harijam ar draugiem naksies staties preti acim navei.
Ja man jautatu, kas bija baigi jauki, tad es teiktu, jaa tas ,ka Harijs ar Dzinniju saka salaist. Bet es vairak velejos lai Harijs butu kopa ar Hermioni, man tie vairak saistijas kopa. Bet drosi vien ZHermione bus ar Ronu, jo kas kivejas, tas milejas. Bet tas ,k a Strups ir tas princis, to es sapratu tad, kad Harijs uzbruka Malfojam, pec Strupa reakcijas. Bet man ar skiet, ka Strups nav pilniba Voldemorta puse, vins nenogalinaja Hariju vai ari nenolaupija un neaizveda vinu pie Voldemorta, vinam tas butu bijis viegli. Bet ka jua citi seit ir ieminejusies, Gregorijs Goils un Vinsents Krabe - meitenites.... xe, xe........... Nu tad gaidisim visi, kas mus sagaidis..... Sii gramata atbildeja uz daudziem jautajumiem, bet pavera celu uz vairakam iznakuma iespejam. Nu kas notiks talak ?????
http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_ima...cons/icon14.gif

[pārsliņa]

Kā jau pēc katras nākošās Potera grāmatas izlasīšanas, arī pēc JP nospriedu-nē, šī ir VISlabākā!
Tātad, kas man vislabāk palicis atmiņā....

*protams, protams pirmām kārtām, Dumīša nāve.. Kā jau meitene, es nespēju un negribēju apvaldīt karstās, lielās asaras. Trīs reizes pārlasīju pēdējās divas nodaļas, it kā meklēdama, vai kaut ko neesmu palaidusi garām.. Un VISAS trīs reizes pinkšķēju. ak, vai.. Visvairāk tieši momentā, kad Hagrids nesa Dumidora mirstīgās atliekas.. Nu kā var TĀ uzrakstīt?! Tā, ka tu ,cilvēks, vairs nevaldi pār sevi. Tik aiz-kustinoši.

*kā Harijs sagāja kopā ar Džinniju. Nekad nebūtu gaidījusi. Mazliet pat cerēju, ka šī meitene būs kāds pavaisam jauns personāžs. Iesākumā šķita, ka viņa taču ir par jaunu Harijam ,un kur tad šīs kvēlās jūtas gulēja pirms tam. Bet nu jau esmu apradusi un ļoti priecīga par šito pavērsienu!

*Strupa nodevība... Ahh... Ja līdz šim viņš bija viens no maniem mīļākajiem tēliem [biju pārliecināta, ka viņš ir pozitīvais dziļi iekšienē un augstprātīgā, netaisnīgā izturēšanās,kā arī tumšā āriene ir tikai maska], tad tagad vairs pat nezinu ko domāt. Laikam jau, par spīti cerībām, ka šis ir tikai tāds Roulingas kārtējais viltīgais gājiens un Strups NAV Voldija sekotājs, tas ir kaut kas līdzīgs naidam. Bet joprojām neesmu galīgi atmetusi domu 7.grāmatā vismaz uzzināt kādu ticamāku iemeslu par Dumīša uzticēšanos šitam ````im!

*Ieskats Voldija bērnībā/jaunībā. Un arī pārējie notikumi iz pagātnes. Daudzas lietas sakārtojās pa plauktiņiem manā galvā.

*Voldemortu var nogalināt. Tomēr,tomēr.. Baigi gudri izdomāts!

*Visbeidzot, Rons un Hermione. Viņi šķiet tik atšķirīgi, bet laikam jau, tāpēc arī tik labi saderētu koopā. Nez, vai viņu attiecībām būtu baigi nopietnā nākotne, taču doma kā tāda man patīk!


Arī grāmatas pēdejās lapas bija uz tādas pesimistiskas nots. Tas tā neierasti. Radās gan jautājums, kas ir Godrika grava [var jau būt, ka esmu kaut kad to garām palaidusi]. Un tieši pēdējā nodaļā pār mani nāca atskārsme, cik gan Harijs tomēr jau ir pieaudzis...

[Devon]

īstenībā man liekas, ka autore nebija labi pārdomājusi grāmatas beigu daļu. Parasti tak dumidors ar viena pirksta kutību uzbur sākot no sveces liesmas līdz sarežģītām burvestībām - tad kāpēc viņš vienkārši nepaņēma un to sneipu neaizsūtīja uz otru pasaules galu...varbūt viņš vienkārši par daudz uzticējās, bet viņš taču zināja, ka Drako ir viņš jānogalina - kāpēc viņš vienkārši ļāva, lai viņu nogalina??.. nezinu...
Un vispār - jautājums - kāpēc viņi neizmanto laikgriežus? Ok, itkā tagad tie esot iznīcināti, bet 3. grāmatā tā tas vēl nebija, tad jau varēja kaut vai Potera vecākus izglābt...Gribētos gan redzēt, kā viņi šo pēdējo dumidora kauju uzfilmēs...
sākumā es tiešām nesapratu, kāpēc tas bija vajadzīgs - bez tā taču varēja iztikt...novēlu autorei spēt uzrakstīt pēdējo grāmatu tādu, kurā viss būtu izskaidrots visiem saprotami, un lai būtu arī kāds sižets...

Ja raksts netiks papildināts līdz pavediena sākumā norādītajam minimālajam apjomam, tas tiks DZĒSTS. (Ne ātrāk kā pēc trim dienām.)

-- eyedam

Šo rakstu rediģēja eyedam: 18.02.2006 00:11

[esssiiite]

Nu es tā nedaudz ar novēlošanos, bet tas tā...

Tātad mani iespaidi sākās jau uzreiz pēc grāmatas nopirkšanas. Nopirkusi to nesot mājās nespēju pat aptvert kāds dārgums nonācis manās rokās... Ilgi gaidītā laime bija neizsakāma! Sāku lasīt jau tramvajā, bet pirmo nodaļu jau biju izlasījusi iepriekš angliski, tāpēc tikpat kā varēju to izlaist, bet tomēr nevēlējos palaist kaut ko garām, ja pati nebūšu kā nākas sapratusi...

Tās mīlas lietas... Harijs/Džinnija patiesību sakot bija gaidāms pāris un biju cerējusi, ka arī Rons/Hermione saies kopā, bet vīlos viņos... nu tas nekas! Rona attieksme pret skūpstīšanos, attiecībām, Džinniju, Hermioni un mīlestību vispār likās drausmīgi bērnišķīga un nepieņemama! Tas, ko viņš vēl pēc tam pasāka ar Lavenderu bija vispār galīgi stulbi...

Strups jeb mūsu dārgais Jauktasiņu Princis... Nebiju gaidījusi, ka viņš būs tik ļauns! Dumidors viņam uzticējās un tā kā ticēju Dumidoram, domāju, ka viņam bijis pienācīgs iemesls, lai uzticētos tādam tipiņam kā Strupam, bet liekas gan Dumidors, gan es kopā ar viņu, smagi kļūdījos...

Izlasot, cik nežēlīgi Strups nogalina Dumidoru - vienkārši pasaka Avada Kedavra bez jebkādiem paskaidrojumie, vai kaut kā cita... Mani pārņēma dusmas.

Dumidora bēres bija ļoti skaistas! Mani patiešām iepriecināja, ka visi Dumidoram tuvie cilvēki bija ieradušies viņu aizvadīt pēdējajās gaitās! Bet tomēr tas neremdināja jau pieaugošās dusmas, par Strupa nodevību.

Pabeigusi grāmatu un nopūtusies to aizvērusi es labu brīdi vienkārši skatījos kaut kur ārā pa logu, tālumā. Viss, ko es spēju izdvest bija - Dumidors viņam uzticējās, bet viņš viņu nodeva. Viņš nogalināja vienīgo cilvēku, kurš bija vienmēr nešaubīgi uzticējies viņam...

[Pieshels]

Ir!!! Dumidors beigts, piedodiet fani, bet man jau likaas ka vinjsh nobeigsies, taapat nevareeju iedomaaties "Peedeejo Ciinju" ar Dumidora klaatbuutni, taa ka man vinja naave diez ko nesatrieca,

mani driizaak satrieca harija vienkaarshais pazinjojums ka vinjam taa prosti jaapamet dzinnija lai ietu novaakt voldemortu...

kas jauns bija horkrusti, man uzreiz saaka likties ka poters arii sev vienu uztaisiis. Varbuut arii taa buus, kad/ja vinjsh novaax voldemortu, tad jau redzees...

stulbums buus taads ka neticu ka buus SĒRGi kaa nekaa poters teica ka ies mekleet horkrustus, kaut arii mees neuzinaajaam vai vinjsh ir gudraax nekaa 5 graamataa, kaa nekaa pa visu gadu vecis apguva CIRTASUM un CELMIESUS(bv), varbuut vinjsh voldemortu pieveiks ar tukshrokdzimpinj(bv)...

Taa arii nesapratu kapeec naaveezhi un visi citi kas lieto Avada Kedavra un citus aizliegtos, kaapeec vinji tos nosauc, es domaaju daudz vieglaak buutu ja vinji vienkaarshi paveerstu zizli pret ienaidnieku un ienaidnieks beigts. varbuut tos laastus nevar nodomaat...

Par miilas lietaam es neizteikshos jo viss cik aatri saakaas gandriiz tikpat aatri beidzaas, iznjemot Holeeru, bet diez vai kaazas poters apmeklees, vinjsh noteikti meklees kaadu horkrustu

iespeejams ka poters nemaz ar nelix teleporteeshanaas exaamenu, itkaa vinjsh teleporteeties maak, bet nepatiik, es arii neliktu exaamenu kur man vajadzeetu likt "liist pa gumijas cauruli"...

Tagad par to R.A.B, es originaalu neesmu lasiijis bet kaa tur raxtiits? Moshk R.a.B kas vareetu arii noziimeet R.... and B..... bet ja nee, nu tad neviens cits neatliek kaa rubeluss vai kaa vinju tur sauca, nu bleka braaleens.

No graamatas peec kaartas kopsavilkums man likaas shaads:

Strups naaveedis
Visi briesmaas
Poteram lai uzvereetu ienaidnieku ir vinjsh jaapaziist
Dumidora neizstaastiitais staasts par roku(no gredzena tas nav)
Cirtasum
Poters + Dzinnija = poters stulbs, pameta dzinniju(shitais man noderdzaas visvairaak)
Horkrusti
Poters dodas celojumaa
aaa un veel Dumidors nomira

thats all i wanted to say.

['Natsy]

Pirms grāmatas nopirkšanas pati sev par spīti (vēljoprojām nesaprotu kāds velns dīdija manu roku) ielīdu šeit un izlasīju Eyedam'a raksta pirmo rindkopu, sapratu, ka Dumidors nomirs un tūlīt pat ar skubu aizvēru forumu ciet, jo sapratu, ka negribu neko zināt, kamēr pati neesmu izlasījusi. Tā nu nākamajā dienā aizgāju un nopirku grāmatu (Ar HPFC biedra karti bija 0,50 Ls atlaide Jēj!!!)
Tā kā man sanāca grāmatu lasīt ar lielu interesi, jo gribējās uzzināt kas, kur un kā...nu, jūs jau saprotat.
Vienai draudzenei bija taisnība: pēdējās nodaļas lasījās visgrūtāk, jo caur asaru plūdiem diez ko labi nevar saredzēt burtus....
Baisākā vieta, manuprāt, bija tas melnais ezers ar tiem līķu kalniem... Vēljoprojām šausminos par "acis bija it kā aizklātas zirnekļu tīkliem"... (Sorry, ja citāts nav precīzs) Tas bija vienkārši kaut kas drausmīgs!!! Un vēl tās baltās un glumās rokas...fui!!! Aiz šausmām notricinos
Par nāvi: godīgi sakot, man radās iespaids, ka Dumidors ar Severusu to bija sarunājuši... Teiksiet: Neprātīga doma? Var jau būt, bet... Tik un tā: Severuss man vienmēr ir licies pieņemams tēls un es palikšu pie sava, lai arī kādu mēŗku vadīts viņš to izdarīja..
Tātad, kas man īsti aizķērās atmiņā? Ak, jā, man ir patiess prieks par to, ka Fredam un Džordžam Vīzlijiem iet labi ar savu veikaliņu... Bils un Flēra...hmm... neko tā...
Un vispār - pa kuru laiku Džinnija ir tā izaugusi??? Baigā čiksīte...
Tā, kas vēl...ak, jā! Vēl par Džinniju: viņa un Harijs?!?! Nedomāju viss, tas laikam bija iekļauts tikai tāpēc, lai daži labi fani beidzot liktos mierā.... Vēl šis tas par mīlestību: Vilksons un Tonksa - mani abi mīļākie tēli un kopā, kā par kaut ko tādu var nepapriecāties!!! Galu galā sanāca tieši tā kā Blatusam bija gribējies - pret Voldemortu spēs cīnīties vienīgi sirds, kas spēj mīlēt....

[Millinsh]

Jaa arii mana pieredze ir ljoti liidziiga Nasty.
Arii man bija taapat. Sheit ieliist vareeju gandriiz uzreiz, kaa dabuuju zinaat, ka sheit var naakt visi kas ir izlasiijushi. Taa kaa man anglju valoda nepadodas es graamatu vnk nevareeju izlasiit to. Tomeer es veeleejos sanjemt atljauju un ieliist sheit pastiities, kas te notiek. Es dabuuju atljauju (man bija graamatas neta versija) iztulkoju nelielu gabalinju ar gruutiibaam un dabuuju atljauju. es iegaaju forumaa, atveeru vienu topiku (vairs neatceros kaadu) izlasiiju pirmos 2-5 vaardus, un izgaaju no shiis lpp..... Es neveeleejos sheit neko nelasiit, kameer nebuushu izlasiijusi graamatu. Un tagad neilgi peec graamatas izdoshanas latvieshu valodaa, es to izlasiiju.... lasiiju 3 naktis, jo pa dienu gaaju uz skolu un pusdienlaiku guleeju..... vakaraa maaciijos. taka nakts bija vieniigais laix, kad varu to lasiit. Taa nu 3 naktis lasiiju graamatu. Nobimbaajos beigaas kaa mazs beerns.... man ljoti patikaas shii graamata. Vnk lieliska!!!! shii ir mana miiljaakaa HP graamata!!!! dievinu sho graamatu.....
Laikam labaakaas graamatas vietas manupraat bija:

Kur Harijs noskuupstija dzjinniju un vinji bija kopaa...
Kur Harijs ar Dumidoru devaas peec h.. (kaut kaa, nevaru atcereeties kaa sauc)
Kur Dumidors nomira
Kur Rons & Hermione teica, ka dosies harijam liidzi, lai kur vinsh ies!!!

Ak dies, tieshaam ljoti laba graamata!!!!
Cepuri nost Roulingai!!!!

[~Vanesa~]

Stāsts aizrāva. Tā gribējās un gribas noslēgtību, lai Harijs nestāstītu nevienam par savām sarunām un gaitām kopā ar Dumidoru. Ir ļoti daudz iemeslu kādēļ Roulingu ienīdu. Piesaistīja Strupa noslēpumainība. Toma Melsudora vaibsti, kas tie bija pilni mežonības un pat izskatījās necilvēciski. Dumidors man bija kā labā simbols. Bez viņa šķita, ka kaut kam zūd jēga. Atcerējos vienu interviju ar Roulingu un tādēļ domāju, ka viņa gribēja, lai Harijs paliek viens. Dumidora nāves dēļ pasaule it kā sazvārojās. Likās pašsaprotami, ka viņam jāpaliek vienam. Gluži viens viņš nav, bet savā ziņā viņš paliek viens. Man ļoti nepatika Harija vēlme ienīst Severusu Strupu un Drako Malfoju. Kaut kas man likās tur neiet kopā un prasti. Ak, un Džinija! Tas briesmonēns, kas bija pamodies Harija krūtīs. Tas atgādināja sliktas grāmatas beigas. Kā arī negribējās, ka Strups tā aiziet – pārāk vienkārši. Pāršķirot labu radās jautājums : "Un vai tas ir viss?". Grāmatā atkal bija kāda deva smeldzīguma, tāda, kas liek justies slikti un ne šā, ne tā. Kaut kas negāja kopā. Arī prastums bija. Tas kā tie pāri atgādināja Ē. M. Remarka grāmatu "Trīs draugi" un daudzas citas grāmatas. Grāmatas beigās ilgi skatījos, ka vairāk nekā nav un tas mani mulsināja. Tāds kā garš prologs kaut kam, kas nav sācies. Neparasti, ka grāmatas sākums nebija no Harija skatpunkta. Tomēr grāmatā brīžiem bija, kas tāds, kas lika aizmirst vai neapzināties vietu un sevi. Man tas patika tikai nepatika brīži, kad atjēdzos, grāmata bija izlasīta un vairs šo sajūtu nevarēja iegūt.

[Garija]

nevareeju vien sagaidiit, kad beidzot latviski iznaaks sestaa graamata! gramatu lasiiju ar lielu aizrautiibu, kaa jau visas iepriekseejas, smejos, kur bija smiekligi atgadijumi un jutu lidzi ari visam pareejam, bet, jaa, taas beigas...taas mani skumdinaja un tikai pec tam es paliku dusmiiga... vispar nesapratu kapec saaku lasit so gramatu, dusmojos uz autori par to, ka vinja izdomaja, ka Dumidoram jamirst, nu jaa...bet taa tacu tikai gramata, bet vienlaga, dzili iespaidoja, un diez vai kaut kad gribesu velreiz to paarlasiit, un ja tomer to dariisu, tad beigas nelasisu, jo tas ir loti skumjas...un vareja jau but drusku garaaka ari sii sestaa graamata, vareja but vel kaut kas interesants uzraxtits!!!!

[marcipāns]

Grāmata likās diezgan interesanta, tomēr , manuprāt, tā noteikti nebija labākā. Tai zināmā mērā pietrūka tās aizrautības, ko sniedza , piemēram, 4. grāmata. Sevišķi garlaicīga bija kavēšanās pagātnē t.i. nodaļas, kurās Harijs un Dumidors kavējās atmiņās. Jā, tās bija ārkārtīgi svarīgas notikumu izklāstā, tomēr man patiesi gribējās tām paskriet pāri.
Mani pārsteidza Malfojs. Viņam bija atvēlēta neparasti svarīga loma. Džinnija arī bija tāda pajocīga , pilnīgs pretstats tam kāda viņa bija, piemēram, 2. grāmatā. Man jau ne sevišķi patika arī tas, ka Harija izredzētā tomēr ir Džinnija.
Dumidora nāve bija totāls pārsteigums. Pēc tās radās lērums jautājumu - kas vadīs skolu, vai skola vispār pastāvēs utt. Vispār es cerēju, ka nomirs kāds cits, neitrālāks tēls, bet uzreiz Dumidors... Kaut kur sirds dziļumos, man tā tomēr likās Strupa un Dumidora sazvērestība, jo kaut kā nereāli pārliecināts (turklāt tas grāmatā bija ļoooti uzsvērts) Dumidors bija par Strupa uzticību viņam un Ordenim.

Kopumā grāmata likās diezgan sakarīga, tomēr daudzos jautājumos bija arī vilšanās. Nav jau tā, ka Roulinga neattaisnoja cerības, bet...

[Lakrica]

Tie iespaidi bija ļooti... dīvaini... Biju iedomājusies kautko savādāku. Varbūt drusku vairāk emociju. Ja neskaita beigas,grāmata vispār bija tāda diezgan tukša , salīdzinājumā ar pārējām. Kaut kā tik ļoti neaizrāva, viss bija tā tikai caurskrienot.

Nevaru vārdos izteikt cik ļoti man žēl,ka Dumidors nomira. Tad kad izlasīju ,kā Strups viņu nogalina,man likās, nu nē gan jau Dumidors tūlīt atnāks,noķers nāvežus,un atkal viss būs labi. Es negribēju ticēt , ka viņa nav... Bet viņš nenāca Līdz pašām beigām, es tāpat ticēju... Dumidors,bija tāds uzticības tēls, padomdevējs. Ja reiz viņš ticēja Strupam, ticēju arī es. Bet tad jau nebūtu bijušas tās mūžīgās aizdomas,par Strupu. Pastāvēja jau arī niecīga iespēja, ka viņš kalpo tumsas spēkiem.


Kad izlasīju 2. nodaļu,domāju,bet kā gan Dumidors,varētu teikt varenākais burvis pasaulē,vienīgais no kura Voldemorts jebkad baidījies, varētu kļūdīties??? Viņš taču uzticējās Strupam...


Nu,tur daudz bija par tām attiecībām un tādām lietām. Tas it kā piederas pie pusaudžiem bet nu... nezinu vai tik daudz vajadzēja.


Mani vislaik nepameta sajūta,ka grāmata ir tikai tāds ievads 7., kautkādam īstam karam. Mēs tā kā pārskrienam pāri Harija dzīvei, ļaujam viņam izmēģināt to,ko viņš nav paspējis,un tad ātri, ātri prom uz 7. grāmatu pretī Voldemortam. Katrā ziņā man neliekas , ka grāmata bija tā labākā. Citas man patika labāk.