Pavediena drukājamā versija
Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.
Kurbijkurne forums _ Harija Potera ziņas _ Harijs Poters un saprotamas pasaules mierinājums
Iesūtīja: eyedam ; laiks: 13.01.2011 23:30
Šī gada http://www.rigaslaiks.lv/ janvāra numurā publicēts žurnālistes Tabitas Sīmanes atskats-analīze par Harija Potera grāmatām un filmām. Ar redakcijas atļauju šeit pārpublicēts raksta sākums.
Daudzi šodienas divdesmitgadnieki apgalvo, ka izauguši kopā ar Hariju Poteru un ka pēdējās grāmatas ekranizācijas otrā daļa, kas iznāks jūlijā, pieliks skumju un ilgi atliktu punktu viņu bērnībai. Manas attiecības ar Hariju Poteru sākās tieši pirms desmit gadiem, kad pirmo romānu atradu savā vannas istabā uz plaukta, kur kādam labam cilvēkam bija gadījies to aizmirst.
Tā sākās atkarība, ko literatūrkritiķis Rons Čārlzs, runājot par pieaugušajiem Potera lasītājiem, reiz nosauca par "kultūrinfantilismu", bet kāds cits par "tieksmi regresēt bērnības komfortā". Manā gadījumā tā ir ne vien periodiska regresēšana svešā bērnībā, bet arī laikā senili ideālā pasaulē, kurā labajam ir lielākas izredzes uzvarēt ļauno.
Potera autore Dž. K. Roulinga bieži tiek cildināta par to, ka ar savu epopeju no jauna pievērsusi visas pasaules jauno paaudzi lasīšanai. Viņas smalki izstrādātā un detalizētā burvju pasaule ir visai burvīga, turklāt krietni stimulē iztēles darbu. Un, pat ja šis stāsts slēpj lielu morālu vēstījumu, viņa neatļaujas klaji didaktiskas pamācības.
Autore ir teikusi, ka viņai pašai tīk lasīt grāmatas, kurās skaidri jūtams, ka rakstnieks, pat ja visu neatklāj, zina katru sīkumu par saviem varoņiem un viņu apdzīvoto pasauli. Man tuvas ir grāmatas, kurās ir nojaušama ārpus tām pastāvoša, izdomāta, bet skaidra sistēma un jebkura nenozīmīga detaļa vai personvārds tekstā ir šīs sistēmas sastāvdaļa. Šajā ziņā lasīt Poteru ir atbilstoši, ja ņem vērā, ka Roulinga ne tikai apraksta ēdienus un dzērienus galdā, bet ir zināms, ka viņai par katru piecpadsmitā plāna varoni, kura vārds labi ja tekstā vispār tiek vienreiz pieminēts, ir sakrāta milzīga mape ar biogrāfiskiem sīkumiem.
Roulingas apjomīgie atsauču uzslāņojumi vai pat vienkāršas vārdu spēles Potera grāmatu apsēstos var novest tik tālu, lai tie sāktu pētīt, piemēram, ko aramiešu valodā nozīmē nogalināšanas lāsts "Avada Kedavra", vai kāpēc "tīrasiņu" burvju Bleku dzimtas personvārdi ir ne vien autorei visai raksturīgie aizguvumi no grieķu un latīņu valodas, bet arī konkrētu zvaigžņu un zvaigznāju nosaukumi Siriuss, Andromeda, Arkturs, Bellatrikse.
Bērni un jaunieši vienmēr bijuši amerikāņu kino industrijas lielā likme, tāpēc nav pārsteidzoši, ka Potera pirmā sērija jau tika filmēta, kamēr Roulinga tikai gatavojās izdot ceturto grāmatu savā septoloģijā. Tehnoloģiskā ziņā vairs nebija problēmu iedzīvināt gan kentaurus un milzu zirnekļus, gan likt lidot mašīnām un cilvēkiem uz slotaskātiem. Ar pārsteidzošu regularitāti filmas ir turpinājušas iznākt visus iepriekšējos gadus, tomēr tas, ko piedāvā režisors Deivids Jeitss jaunajā filmā "Harijs Poters un Nāves dāvesti: Pirmā daļa", krietni atšķiras no 2001. gadā iznākušās pirmās sērijas "Harijs Poters un Filozofu akmens".
"Vecās labās Anglijas" pasaka ir pārvērtusies nomācošā piedzīvojumā visnotaļ mūsdienīgā realitātē, savukārt galvenie varoņi Harijs Poters ar saviem draugiem Ronu un Hermioni no maziem autsaideriem ar neparastām spējām izauguši par jauniešiem, kuriem uzkrauta pārāk liela atbildība. Pirmās divas filmas bija krāšņas ilustrācijas maģiskajai pasaulei ar visām tās maģiskajām atrakcijām, bet trešā, ko režisēja Alfonso Kuarons, krasi pagriežas tajā virzienā, ko nu turpina Jeitss, burvju pasaule kļuva skarbāka un pietuvinātāka, vizualitātē daudz retušētāka un ēnaināka (to daudzi rūdīti poteristi uzskata par pļauku sejā).
Ar ceturtās sērijas noslēgumu, kad starp dzīvajiem atgriežas ļaunais lords Voldemorts un lasītājs/skatītājs pirmo reizi tiek konfrontēts ar reālā laikā notikušu un bezjēdzīgu slepkavību, Roulinga būtībā pavilka svītru Harija Potera laimīgajiem skolas gadiem tālāk būs tikai sūra cīņa par izdzīvošanu un tuvāko nāve.
Jeitss, kurš ir visu nākamo filmu režisors, neielaižas nekādās sentimentalitātēs un prasmīgi ievelk burvju pasauli arvien lielākā nolemtībā, tumsā un bezkrāsainumā, līdz sestajā filmā bilde ir jau tik "desaturēta" krāsās, ka Cūkkārpas skolas reiz mājīgie gaiteņi sāk līdzināties murgainiem moku kambariem. Ceļš, kas filmās noiets no jautrās maģijas pasaules līdz psihosociālām šausmām, galu galā sāk atgādināt kopējo pesimismu par pasaules bojāejas tuvumu, ko visdrīzāk izraisīs globālais terorisms.
Pārējo rakstu lasi Rīgas Laika 2011. gada janvāra numurā!
Paldies ilam par norādi!
Iesūtīja: bengalaas ; laiks: 14.01.2011 12:58
Un ko tieši viņa gribēja pateikt? Sorry, bet man izskatās, ka šis būtu labs, analītisks raksts, ja no tā izmestu laukā žurnālistiem raksturīgo un ārkārtīgi kaitinošo mētāšanos apkārt, pasakot kaut ko par visu kaut ko, bet tā īsti nepasakot neko. Varētu padomāt, ka mūsdienu lasītājs ir internetā tā pārbrowsējies, ka vairs nespēj koncentrēties uz vienu domu ilgāk par 10 sekundēm, kur nu vēl izsekot tās attīstībai. Šajā rakstā mēs redzam sākumā lirisku atkāpi par to, kā autore pati atklāja Potera pasauli, pēc tam seko šādi tādi sagrābstīti fakti un vispārīgi secinājumi, kādus no sevis varētu izspiest arī vidēji aritmētiskais kurbijkurnietis, un kroni visam, protams, uzliek "daudz retušētāka un ēnaināka vizualitāte" un "desaturācija".
Nē, var jau būt, ka man vajadzētu izlasīt visu rakstu var jau būt, ka tur patiesībā ir kaut kāda kopēja sižetiska līnija, bet nu pagaidām man atliek tikai vārīties par žurnālistikas līmeni Latvijā 
Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 15.01.2011 10:24
Nez, man jau liekas, ka, lai arī raksta autore lieto dīvainus izteicienus, kurus bez puslitra nesaprast, tomēr in general viņai ir taisnība, un vēlīnās Harija Potera filmas jūtami kontrastē ar pirmajām tieši attiecībā uz tumšu drūmumu. Un jā, pirmajās filmā iepazītais burvju pasaules burvīgums un dažādība drusku pazūd vēlākajā tumsā un nolemtībā. Kas - ja mēs pieņemam, ka katra Harija Potera sērija ir veltīta tam vecumam, kas atbilst pašam Harijam konkrētajā sērijā - nabaga nenobriedušās skatītāju-tīņu personības ļaunākajā gadījumā var novest zināmā depresijā 
Un pa lielam visa ķeza tikai tāpēc, ka daži oligofrēni Burvestību ministrijā atteicās noticēt, ka Voldemorts patiešām ir atgriezies... 
Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 24.01.2011 12:02
Jā, autorei taisnība par to, ka filmas laika gaitā ir izmainījušās. To zina katrs, kurš ir noskatījies kaut vai pa treilerim no pirmajām un pa treilerim no pēdējām filmām.
Vai šī unikālā atziņa tādējādi kļūst vesela Rīgas Laika raksta vērta?
Iesūtīja: berserks ; laiks: 25.01.2011 18:52
Režisori ar mainās, manšķiet, nav visām filmām viens un tas pats, tāpēc mainās ...
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)