laivikā lieldienu laikā apdomājos par to cik svarīga man vispār ir baznīca. pat ņemot vērā manī gadiem ieaudzināto ticību Dievam, baznīca mn pavisam noteikti nestāv prioritāšu augšgalā. Es mēdzu to apmeklēt samērā regulāri bet biežāk lielāks prieks ir par to vietu, kur tā atrodas, vai par cilvēkie (kompāniju), ko spēju tur baudīt apmēram divas stu das - dazkārt ilgāk. bieži vien spēlējot lomu spēles man ir lielāka saprašana kāpēc vai vēlēšanās krist ceļos nekā baznīcā. neredzu tam ne jēgas ne pamatojuma.
iespējams, problēma ir manu zinašanu klāstā, bet, ja es jau tatad neredzu īpašu jēgu no baznīcas, tad vai tai vispār ir kāda ļoti svarīga loma manās un Dieva atiecībās?
Vai man tiešām ir jāiet uz baznīcu, lai apliecinātu savu ticību vai lai būtu ticīga? vai neejot uz baznīcu es smagi grēkoju? manuprāt nē. un šī simboliskā grēku piedošana ko tur var saņemt man nekad nav palīdzējusi. tā nostrādā tikai brīdī, kad tiešām nožēlo'ju un kad man tiešām sāp, bet tas nevienmēr ir baznīcā.
savā ziņā baznīca ir vieta, kur cilvēki iet meklēt dievu, bet ja tu to nespēj tur atrast, ko tad? jo diemžēl baznīca manuprāt mūsdienās vairs nav spējīga funkcionēt tā, kā tā to darīja pirms simts vai divsimts gadiem. ir zudusi zināma jēga no tā visa. sprediķi kas tiek lasīt biezī vien tiek paŗdomāti un mn nereti nākas secināt ka nespēju piekrist visam, ko dziru un nespēju pildīt to, ko no manis vēlas. iespējams, ka tā ir mana vaina, vai vājība, bet nu tā tas ir.
principā jautājums būtu par to cik liela nozīme ir baznīcai mūsu alikos un sabiedrībā?
cik funkcionāla tā spēj būt un vai var ko mainīt?
P.s. lūdzu neapspriest manu piederību kādai konfisijai un neuzsākt strīdu apr to vai Dievs vispār ir. tam ir domāti citi pavedieni.
Žanete
Man prieks par tevi, Žanet. Turpini domāt par šīm lietām!
Liela mēroga organizētas kādu ticību uzturoša un izplatošas organizācija un mūsu platuma grādos tā ir kristīgā baznīca, manuprāt, ir kā savu laiku pārdzīvojis behemots. Liels, neveikls, prātā atpalicis, bet joprojām spēcīgs. Spēj sienas izgāzt, tikai īsti nesaprot, kas notiek. Nākotne pieder mazām veiklām sektām, kuras spēs ātri piemēroties apkārt noteikošajam, kuras būs gatavas laulāt homoseksuāļus, kuras nenosodīs kotraceptīvu lietošanu vai seksu ārpus baznīcas sankcionētas laulības, kuras liks mierā klonēšanu, gēnu inženieriju, dzīvības izcelšanos u.c. zinātnes lauciņā augošos rāceņus utt.
Pavisam īsi - manuprāt, kristīgā baznīca tieši šeit, Latvijā, nav tā organizācija, kurai varētu vēlēties piederēt labi informēts un domājošs cilvēks.
He he redz.
Par to grēku nožēlošanu, tas ir tas ko Tev rakstīju Cibā.
Tu baznīcā saņem šo grēku atlaidi avansā, ja patiešām tad nenožēlo savus grēkus un tad, kad pienāk mirklis, kad Tu patiešām nožēlo, tad tā piedošana it kā nostrādā.
Grēkus var atlaist tikai mācītājs. Kāds cits cilvēks?
Nu tikai tad, ja grēcinieks mirst nost un mācītājs nevar paspēt.
Uz baznīcu IR jāiet. Tā saka kristīgā ticība un jebkurš mācītājs.
Tu neieskaitīsies Dieva bērnos, ja neiesi uz baznīcu.
Es neatceros kas tur īsti bija par fišku, bet tā ir.
Paprasi mācītājam. Tev paskaidros.
Ai sviests.
Es nezinu. Esmu ticīga, bet uz baznīcu pēdējā laikā neeju, jo man tas liekas liekulīgi pret sevi un Dievu.
Bet tas jau ir cits stāsts.
Kādreiz man gribējās gribēt iet uz baznīcu. Tagad ne gribas, ne gribas gribēt. Dievs baznīcā nedzīvo un ar mācītāja muti nerunā, vismaz ar mani. Tāpēc es ar viņu tiekos citur
Baznīca kā organizācija vispār ir cits stāsts. Sabiedrības koriģēšanas ierīce, kura darbojas, kaut kā, bet kādu attīstību tas dod? Indivīda iekšējā attīstība šādai statiskai sistēmai patiesībā ir pat nevēlama. Ētisko kategoriju potēšana slimajai sabiedrībai, tāds, manuprāt šobrīd ir pamatprocess. Nu ir jau tomēr viņa slima, un vajag tai disciplīnu, vismaz kaut kādu. Bet vai šāda reliģiska "injicēšana" ko līdz, vai tas rada iekšēju apzināšanos, patiesības piedzīvošanu, kas vienīgā spēj radīt reālas, paliekošas pārmaiņas vai viss paliek tikai tajā uzsūktajā šabloniskajā pareizi/nepareizi dalīšanā, kas šo sadalīto viedokļu pasauli sadala vēl vairāk un neko nerisina? Turklāt reliģija ierobežo, pirmkārt, ierobežo pašu Dieva izpratni.
Es varu attiecināt to uz savu dzīvi. Man liekas, ka lielākā daļa cilvēku Baznīcā patiesi meklē Dievu, bet tur to jau sen nevar atrast, jo ir dzirdēts par sprediķotājiem un mācītājiem, kuri no darba brīvajā laikā iet bāros dzert un vēl nez ko. Lielākā daļa no manam draugam zināmajiem mācītājiem, kuri Baznīcā ir paraugi sabiedrībai atzīst, ka sprediķo to, kam paši nemaz nepiekrīt un īsti netic. Dieva aura ir baznīcā, bet pašu Dievu uz Baznīcu nav vērts iet meklēt. Dievs ir mums visapkārt un mūsos pašos. Vispār uzskatu, ka Baznīca ir pilnīgi lieks starpnieks stapr mums un Dievu, jo, kam gan cilvēkam īsti vajadzīgs starpnieks?! Kas ar Dievu tāpat parunāties nevar?! Da kaut vai lauka malā pie lielceļa, ja tik ļoti gribas?! Un ja to izdara, vai tad Dieva tur nav?! Dievs ir visur, tāds ir bijis mans uzskats un tam ir savs pamatojums. Reiz, pāris gadus atpakaļ, es vienkārši stāvēju pie loga, raudāju un lūdzos pedošanu un pateicos par visu. Neaizmirstams mirklis, jo es patiešām sajutos piedota un saprasta, pat fiziski samīļota, jo ķermenī ieplūda siltums un uz brīdi likās, ka kāda silta roka pieskaras vaigam. Tātad- vēlreiz saku, ka Dievs ir ivsur! Un ar viņu var runāt jebkur.
Bet par baznīcas lomu- uzskatu, ka tas ir viens liels komerciāls pasākums. Lai nokāstu no cilvēkiem naudu, jo ir draudzes, kuras obligāti piespiež maksāt 10 tiesu, kā arī lai sniegtu cilvēkiem kaut kādu gandarījumu. Domāju, ka nav jāiet uz baznīcu tikai tāpēc, lai kaut ko kādam pierādītu. Negribi- neej! Un vispār- lai pilnvērtīgi saprastu Bībeli tā ir jālasa katram pašam, nevis lai kaut kāds mācītājs tev vēl vairāk liek apjukt. Bībeli paša spēkiem ir jācenšas izprast, jo katram cilvēkam, atkarībā no viņa problēmām un vajadzībām, tur atklājas kaut kas savs.
Tātad, kopumā Baznīca- nekas parāk svarīgs un tāds, bez kā nevarētu iztikt.
Nu slikti mācītāji Tavam draugam pagadījušies. Arīs šos tāpat kā ārstus un citas uzticamības personas ir iespējams izvēlēties.
Ja nepārliecina viens, ej pie cita.
Tas pie kura gāju es, bija visai pārliecinošs un zinošs savā jomā.
Dievs ir visur.
Taču "Svēto vakarēdienu", kas kristietim ir ļooooooti svarīga lieta, Tu vari saņemt tikai baznīcā.
Mūsdienās reliģijai vairs nav tāda nozīme kā agrāk. Šodien kā reiz lasīju Sestdienu, tur bija par šito tēmu. Cilvēki svētdienas pavada nevis baznīcā, bet lielveikalos, kļuvuši ļoti materiālistiski, piepildījumu (?) gūst caur mantām, iepērkoties... apmēram tā tur bija rakstīts.
Bet nav taču labi, ja cilvēki paļaujas, tic nevis sev, bet tikai Dievam, visādām dogmām... nu, nedomā ar savu galvu vairs, jo tā ir krišana otrā grāvī. Tāds cilvēks kļūst par ieroci tiem, kas manipulē ar reliģiju un... ē... kuriem tas ir izdevīgi...
Dievs nav debesīs, Dievs ir mūsu galvās.
Nu nevajag man tā uzbrukt.
Es jau nesaku, ka apgalvoju, ka Bībele ir Dieva rakstīta.
Taču baznīca pieņem Bībeli kā Dieva vārda sludinošo grāmatu un Tu viņiem vari iepūst.
Te svarīgs nav mans viedoklis, bet baznīcas viedoklis.
Un baznīca Tev pateiks, ka Bībele ir grāmatu grāmata pie kuras vārdiem Tu nedrīksti neko ne pielikt ne atņemt, jo tad tik Tev tiks pielikts vai atņemts pie Taviem darbiem Pastarajā dienā.
Sektas varbut atbild vairaak uz muusdienu jautaajumiem, bet dara to izcile ````aa veidaa. Un nee, Martin, vinji nav par briivu miilestiibu un pret karu. tradicionaalaas konfesijas ir raganu un kjeceru dedzinaashanas periodam, kameer kaukaada "Jaunaa paaudze" un "Prieces veests", ja vinjiem dotu valju.... vinji starp citu ir pret to, ka bazniica ir adtaliita no valsts.
Bez tam ir arii tiiri esteetisks faktors. Tradicionaalajaam konfesijaam ir skaistas bazniicas un skulptuuras (cita lieta kaa vinji par to (ne)ruupeejaas). Kas ir sektantiem? Leekaajoshs blonds duriks.
Bet vispaar es dodu priekshroku toteemismam. Vecais Koijots. Vot to es saprotu. Tas ir riktiigs dievs. nevis garlaiciigais monoteistu stafs.
(Beidzot pavediens, kuru man ir interesanti palasīt.)
Lūdzu turēsimies, cik iespējams, pie (vietējo kristīgo) baznīcu apspriešanas.
Kā redzam, pat to cilvēku, kuri sevi uzskata par ticīgiem, viedokļi par Dievu un baznīcu, atšķiras un pat ļoti atšķiras. Vairums še nav labās domās par kristīgajām baznīcām. Atcerieties, ka Latvijā to ir vairāk kā viena un viņu viedokļi, tai skaitā ar ticību saistītos jautājumos, ne vienmēr sakrīt. Jebkurā gadījumā, brīnums, kā ar tādām apzinātām iekšējām pretrunām vispār ir iespējams turpināt ticēt kristīgā Dieva pastāvēšanai, Kristus un citu Bībeles tēlu realitātei.
Tāpat izskatās, ka daudzi jauc periodisku aiziešanu uz baznīcu kā ēku, atpūtas un meditācijas vietu ar aktīvu darbību baznīcā kā sabiedriskā organizācijā. Vai iešana uz baznīcu nozīmē piederību (luterāņu, katoļu) baznīcai? Manuprāt, nē. Lai runātu par piederību, mazākais, ir regulārī brīvprātīgi jāpiedalās konkrētās baznīcas noteiktajos rituālos un jācenšās pildīt tās izvirzītās prasības.
Uz sākotnējo jautājumu, vai baznīca(s) kā organizācija ir lietderīga, man gribas atbildēt ar - jā ir. Joprojām daudziem tā ir iespēja socializēties, tikties ar līdzīgi domājošiem, justies noderīgiem, saņemt "autoritatīvas" konsultācijas sev svarīgos jautājumos, pieredzēt neikdienišķu garīgu pārdzīvojumu. Ja cilvēks ir audzināts un barots ar (visai pretrunīgām un mūslaikiem neatbilstošām) kristīgām dogmām, tad viņam ir daudz vieglāk iekļauties baznīcā atrodamajā sabiedrībā, nekā jebkur citur. Diemžēl tādu cilvēku joprojām pietiek. Tas, ka visus augšminētos labumus var iegūt arī ārpus baznīcas, kļūst otršķirīgi. Īsts kristietis nevēlas biedroties ar tādiem, kuri saka - "Vecais Koijots. Vot to es saprotu." Baznīca sniedz viņam iespēju neredzēt un nedzirdēt "ļaunu". Kopā ar pamatīgu rituālu, samudžinātu dogmu un aizliegumu komplektu.
Grūti pateikt, vai piebiedrojoties kādai no kristīgām baznīcām cilvēks vairāk iegūst vai zaudē. Kaut vai tāpēc, ka tas, kas audzināts par kristieti, visbiežāk tāds arī paliek un nemaz neuzzin, kā būtu dzīvot ārpus baznīcas. Tomēr viņam (kristietim) baznīca kā centralizēta organizācija neapšaubāmi ir ieguvums. Vai tāda tā ir visiem pārējiem? Domāju ka nē. Es, personīgi, nemaz neskumtu, ja rīt delfi.lv izlasītu, ka visas kristīgās konfesijas Latvijā tiek izformētas, baznīcu ēkas tiek nodotas vietējām pašvaldībām un dievkalpojumus turpmāk vadīs paši draudzes locekļi pēc saviem ieskatiem.
Kas tev pret Veco Koijotu. Tas ir ziemeljameerikas indiaanju dievs.
Reiz Vecais Koijots uztaisiija cilveekus no klekja. Zebiekste redzeeja, ka Vecajam Koijotam ir cilveeki, kljuva skaudiiga un noleema taisiit savus cilveeku. Taa radaas elrons habards.
sindra - vai tiešām vienīgais iemesls lai ietu uz baznīcu ir tāpēc, ka tā saka citi.
galu galā arī mācītāji kādreiz bija parasti mirstīgiem, bet varbūt daži par tādiem (mācītājiem) jau piedzimuši?
kāda jēga iet tikai tāpēc, ka tā ir jādara un nevis tāpēc, ka vēlies un saproti?
un ja kas, tad svētais vakarēdiens pirms pasniegšanas tiek svētīts, jeb padarīts par tādu un nekuru nav teikts ka to drīkstētu darīt tikai mācītāji.
mācūtāji manuprāt nav svētie, bet gan cilvēkie, kas to ir mācījušies un tāpēc to dara. kā piemēram pavārs cep maizi, vinš to noteikti dara labāk kā daudzi citi jo ir to mācījies un dara pareizi, bet tas nenozīmē, ka jebkurš cits nevarētu sākt cept maizi. un ja nu viņam izdodas jau ar pirmo reizi?
varu piekrist tam, ka baznīca spēj iepotēt zināmas morāles un ētas normas (pareiz nepareiz, labi slikti), bet ko vairāk? jā es esmu iesvētīta šai noteiktajā konfisijā, bet m vairs neliekas, ka esmu spējīga vai pat vēlos pildīt visus šis konfisijas noteikumus. nevarētu teikt, ka iesvētījos tāpēc, ka pati tā gribēju. tagad tas sāk kļūt par slogu manai sirdapziņai, bet vai reliģijai tiešām tādai jābūt? protams reliģijai nav jātaisno, viss ko mēs darām vai nedarām, bet bet manuprāt tai nevajadzētu ierobežot tevi tik ļoti, ka jūties neerti.
Dievs ir vissvarens un redz visu, un jātdzīs, ka arī man daudz labāk, patīk ar viņu "runāt" vienatnē un nevienmēr baznīcā. bet tas alikam ir stirpi personisks jautājums
uzskatu, ka baznīca ir deizgan stabīla turoties uz pārbaudītām vērtībām, tomēr ir savu aliku izdzīvojusi, u tas ko tur var dzirdēt tomēr būs vairāk vai mazāk aktuāls vienmēr, bet kā jau axa minēja - viss atkarīgs no tūlkojuma, jeb interpretējuma. ja mūsdienu visatļautība ir pret baznīcas tradīcijām, tad man ir grūti iekrist baznīcai, jo nevienmēr visatļautība ir slikta (vismaz manuprāt, atvainojos par vārdu izvēli).
problēma rodas aŗi tajā, ka biezī vien par grēku tiek pasludināts tas, kur tu itnemaz nejūties grēkojis, protams var lūgt piedošanu uz nākamajiem grēkiem vai brīdi, kad tiesām jutīsi nožēlu, bet nu jā - tā tiešām ir liekuļošana. tas ir tāpatās kā pirkt pārtikas preces tikai tāpēc, ka ir atlaides, gadījumā ja noderēs - drusku pastūlbi.
baznīca manuprāt nav ceļš pie Dieva, ceļš ir katra paša ticība, bet baznīcai vajadzētu būt tai kur tu vari aiziet brīžos, kad tava ticībi ir vaja.
pieņemu k manas domas šais jautājumos vēl mainīsies un iespējams, ka neemsu vēl precīzi noformējusi savu atbildi, bat tas tā - pagaidām.
A Tu aizej un pastāsti mācītājam savas domas pār to kā pati ražosi dievmaizītes un pļumpēsi Kagoru uz nebēdu.
Es atkārtoju vēlreiz to ko teicu jau Axai. Es šeit neklāstu savu viedokli, bet baznīcas nostāju. Jo Tu pati pirmajā postā lūdzi neapspriest savu piederību vai nepiederību ticībai.
Mācītājs jau necep dievmaizītes. Tās, protams, ražo. Bet acīmredzami ir kāds iemesls kapēc katrs tās netur sev mājās un vienkārši svētdienas rītā nenoēd. Iemesls kapēc ģimenes locekļi viens otram neuzliek roku uz galvu un nepasaka, ka tavi grēki tev ir piedoti.
Reliģijai nav jābūt par slogu. Tai ir jāsniedz dvēseles mieru un atbrīvošanos no negatīvā. Vai ko nu tur vēl. Tad, kad man tas sāka kļūt par slogu, es vienkārši vairāk negāju. Kad atkal jutīšu, ka vēlos būt baznīcā kopā ar draudzi, tad aiziešu. Šobrīd man tas liekas negodīgi pret sevi un arī Dievu.
Nekādā gadījumā nevajag iet, ja pati nevēlies. Reliģijai nodoties pat vecāki nevar piespiest. Viņi var likt Tev apmeklēt skolu, bet ne jau baznīcu. Ne jau vairs mūsdienās.
ja ta godigi mana dzive baznicai loma ir tieši tik liela lai ejot garam pasmaiditu atceroties veco teiku ka kāds vīrs iegājis baznica un nobrēcies ''Dieva nav!!!!''un baznica uzreiz sabrukusi.
vispar baznica esmu bijusi piecas rezes. 3X ekskursijā 1X bērēs un 1X kāzās un nekad ta ari neesmu radusi vajadzibu taja ieiet kadu citu iemeslu del kaut ari agrak dievam diezgan ka ljoti ticeju (ko gan nevaretu teit paslaik). nekad tā arī neesmu uzskatijusi ka bez tas cilveks ir bezdievis (kaut gan mani varetu ta saukt jebkura gadijuma).
Baznīca ir kristiešu dvēseles slimnīca.Cilvēks kas tajā nav bijis nespēj neko sakarīgu teikt šinī sakarā.brīžiem es eju uz baznīcu retāk, brīžiem biežāk.baznīca disciplinē un sakārto cilvēka garīgo pasauli.Tā ir vieta kur kontaktēties ar pozitīvo enerģiju-attīrīt dvēseli.Piekrītu ka mazliet vecmodīgi,bet nekas labāks nav izdomāts......... . P.S. Mēs taču neejam uz slimnīcu ārstēties ar noteikumu ka visi paceienti tur būs veseli.
Mana dziivee bazniicai vispaar nav nu nekaada sakara...Pie taa jau laikam vainiiga gjimene... Manupraat es tikai vienu reizi muuzhaa esmu bijusi bazniicaa - tad kad mani kristiija - jo vecmaaminja uzskatiija ka cilveeks ir jaanokristii arii tad ja neticam... Es pat ekskursiju laikaa bazniicaas iekshaa neeju... Jo taadaa zinjaa man ir bals - ka es tur kaadu nesadusmoshu, ja neticiiga ieshu iekshaa... Bet arii taa savaa zinjaa ir ticeeshana vismaz kaut kam... Es bazniicu uzskatu par templi kas ir svariigs ljoti daudziem cilveekiem - un es to negribu nekaadaa veidaaa apgaaniit...
manuprat baznicas ir parastas vietas.
kadel vispar ir izdomats dievs un visas religijas?!
Es vispār neesmu kristīta, augusi ateistu ģimenē, bet Dievam ticu.
Manuprāt, Dievam nav svarīga vieta, kur tu lūdz, tāpat tavu ticību nemēra pēc tā, cik daudz tu ziedo baznīcai.
Protams, ir cilvēki, kuriem pabūšana baznīcā liek justies labāk, bet tas jau tas pats vien ir.
Nozīme ir tam, cik daudz tu tici Dievam, ne baznīcai.
Baznīca man saistās ar lieliskas arhitektūras un skulptoru izpausmēm.
Lai sekotu savai reliģijai,baznīca nav svarīga,bet gan tas cik stabila ir cilvēka pārliecība..
Baznīcas loma sabiedrībā?
Šodien, manuprāt, gandrīz nekāda. Vai varbūt par cik neapgrozos tādā sabiedrībā un redzot šodienas cilvēkus tā šķiet.
Kā arī nekad neesmu uzskatījusi, ka baznīca ir vienīgā vieta, kur meklēt Dievu. Baznīcās ir tik daudz liekuļi, ka varbūt pat labāk turēties no tām pa gabalu ir drošāk vai tīrāk.
Arhitektūru un mākslu gan novērtēju. Dievam to visu nevajag. Greznie tempļi un samākslotība ir kaut kas pavisam pretējs, lieks un nevajadzīgs.
No vienas puses labi, no otras žēl, ka Baznīcas nozīme, noteikti tapusi visai maznozīmīga, jo reliģijas pirmsākumi tomēr bijuši sistēmas un ētikas veidotāji, paražu, noteikumu un kārtības. Protams, kad viss noved pie reliģiskiem kariem un tiesību ierobežošanas, pat rasisma, tas nav tik forši. Agrāk Baznīca radīja kārtību, atbilstošu tā laika domāšanai, ar visu labo un slikto, bet tagad?
Tagad reliģija paliek kā papildus opcija. Sekošana tradīcijām, papildus uzskati un ieskati pasaules darbībā, bet Baznīca noteikti vairs nav neaizstājama, jo cilvēkiem tagad ir iespēja iekšējus un ārējus konfliktus atrisināt sociālā un politiskā, ne garīgā kontaktā. Tiesa, pie paražu bagāžas joprojām ir arī aizspriedumi, kā no vienas, tā otras puses.
Tomēr pat ja to nevar lāga just vai iztēloties, bet iespējams nav arī tik viegli aptverams, cik tieši lielu svaru Baznīca cauri laikmetiem ir ieguldījusi rietumu kultūrā, domāšanas stilā, vērtību skalā, vienkāršā ikdienas izteiksmē. Tā iespējams ir vislielākā šīsdienas nozīme Baznīcai, tīri savas pagātnes un vispār līdzās eksistences dēļ.
Māksla, vēstījums, arhitektūra, tas jau ir cits stāsts, nenovērtējams un man sirdij tuvs. Arī ikdienas papildinātājs un varētu minēt, ka vismaz 40% Eiropas apskatāmā, ir ar reliģiju saistīti priekšmeti un arhitektūra. Pārējie būtu funkcionālisms, dabas ainas un parādības, un citi brīnumi.
Washuli, bet vai esi iedomājies kāda pasaule būtu, ja nebūtu reliģiju? Varbūt būtu pat interesantāka. Kā arī cilvēki bieži vien jauc ticību ar reliģiju un lielākais, ko reliģija ir izdarījusi nav pozitīvi vērtējams. Cilvēki senākos laikos vienkārši tika ierobežoti, iebaidīti, lai viņus varētu kontrolēt kā nepieciešams. Par kariem nemaz nerunāsim, un tas notiek arī šodien.
Vai sāpinot citus ir iespējams atrast Dievu? Nē. Es zem tā neparakstītos.
Esmu iedomājusies un varu uzreiz atzīt, ka šāda vizualizācija nav vienkārša. Tad cilvēks visticamāk būs atradis ļoti spēcīgu ekvivalentu reliģijai. Interesantāka? Iespējams. Ar ko "interesantu" var doties gan uz labo, gan slikto pusi.
Par ticības un reliģijas atšķirību, tas varētu būt tiesa, par cik tos abus ne vienmēr protu vai vēlos nodalīt, jo viens izriet no otra un šķiet visai neatdalāmi. Iespējams vainu uz reliģiju ir vieglāk novelt, jo reliģijas kustinātāji ir cilvēki, tātad reālā darba darītāji, pat ja tiem aizmugurē stāv iespējams ne labāka un skaidrākā ētika, kas radusies tieši no ticības. Iz sērijas "ar labiem nodomiem bruģēts ceļš uz Elli."
Ticu, ka sāpinot citus nav iespējams atrast Dienu, jo tas nostātos visai skaidri pretrunā ar mācību, bet pat tā, lielākais ļaunuma darītājs ir cilvēks. Iespējams pat pirms tiek risināts jautājums par konfesiju. Nedrīkst aizmirst, ka pats cilvēks ir dabiski agresīva būtne.
"...tieši pateicoties tam, ka reliģiskās autoritātes noteica lietas viduslaikos, tie ir palikuši vēsturē kā visai tumšs laikmets..."
Jā, tas tā ir vispārpieņemts, bet esmu dzirdējusi viedokļus kā vienā, tā otrā pusē.
Viduslaikos ir bijis daudz sasniegumu, grāmatu iespiešana, pilsētu veidošanās. Viduslaiki nav bijis tik straujš attīstības laikmets, kā daži citi, bet par tumšu to īsti nosaukt arī nevarētu.
Kā arī necentos apgalvot, ka pateicoties rietumu reliģijai mūsu ikdienā ir balstīts viss, tomēr manuprāt kristietība ir nenoliedzams vidutājs šajā procesā.
Kā arī +1 par "dzīve bez reliģijas" izklāstu. Skaistākiem vārdiem aprakstīts tas, ko biju iedomājusies.
Atbildot uz pavediena tematu Baznīca savulaik ieņēma visai lielu lomu cilvēka nāvē. Skatoties, ka tas vienubrīd bija viens no lielākajiem nāves izraisītājiem.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)