Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 14:32

Stagirus bāze

Stagirus ir iebūvēta kalnā uz zaļas, mežainas planētas. Cilvēki atrada senu, pusagruvušu Senajo templi, kuru viņi pārveidoja un paplašināja izmantojot Asgardu un Senajo tehnoloģijas. Templī viņi atrada paslēptus pilnībā neskartus ZPM enerģijas avotus, kuri tagad tiek izmantoti bāzes sargāšanai vajadzības gadījumā. Tāpat kā Atlantis, arī Stagirus ir pasargāta ar kaujas droniem un viņiem ir arī “Peļķes lēcēji”.
Stagirus ir vairāki līmeņi, kas sniedzās kalna dziļumā, kā arī vairāki atklāti, ārējie līmeņi, kuros atrodas mazāk svarīgas un mazāk pasargātās zonas. Bāzei ir vairāki slepenie bēgšanas ceļi, kuros ir iestrādātas Asgardu teleportācijas sistēmas, kas nogādā taisnā ceļā uz kuģu angāriem. Tie atrodas pavisam citā palnētas daļā.

Vārtu telpa

Vārtu telpa ir viena no Stagirus vislabāk apsargātajām zonām, kuru vajadzības gadījumā ir iespējams noslēgt no visas pārējās bāzes. Tā ir plaša telpa ar augstiem velvju griestiem un akmens mozaīku grīdu. Vārtu telpa bija daļa no senā tempļa, līdz ar to telpas dizainā ir jūtama Senajo ietekme. Telpas vidū uz paaugstinājuma atrodas Vārtu aplis. Šeit nav īstu logu uz āru, taču dizainā ir iestrādāta ilūzija, kas rada iespaidu it kā telpai būtu dabīgais apgaismojums. Vadības panelis atrodas krietni nostāk no Vārtiem un nepieciešamības gadījumā tas ir noslēdzams no pārējās telpas ar enerģijas vairogu. Līdzīgi kā Atlantis Vārtiem arī ir enerģijas vairogs, ar ko tos noslēgt no nelūgtiem viesiem. Pirmos cauri Vārtiem parasti izsūta mazus, plaukstas izmēra dronus, kas pārbauda vai jaunatklātā pasaule ir droša apmeklēšanai. Stagirus cilvēki tos ir iesaukuši par “Maldugunīm”.

Pazemes kalnu ezers

Stagirus zemākajos līmeņos ir paslēpies kalnu ezers. Tas sniedzās vismaz simts metru dziļumā. Tā ūdens ir stindzinoši auksts, taču Stagirus cilvēki šeit dodas peldēties izmantojot īpaši izstrādātus, pasargājošās “ādas” tērpus. Vārtu komandas ezeru izmanto regulāri treniņu nolūkos.

Misiju sanāksmju telpa

Viena no greznākajām bāzes telpām ir misiju sanāksmju telpa, kas atrodas ārējā līmenī. Tai ir milzīgs, krāsainu kolāžu logs uz āru, pa kuru paveras skaists skats uz zaļām koku galotnēm un kalnainu, nereti miglainu horizontu. No ārpuses skatoties gan nekas nav redzams, jo logi izskatās tumši un necaurredzami. Centrā ir lielais galds un eleganti krēsli ar augstu atzveltni. Tālākajā stūrī pretī logam ir lielie ekrāni, kur parasti tiek sniegtas misiju detaļas un plāni.

Botāniķu dārzi

Kalna pakājē, ārējā zonā ir botāniķu paradīze. Vairākas lielās siltumnīcas ar kristāla apaļajiem kupliem un saules gaismas “pievilcējiem”. Kā arī vairāki atklātie dārzi. Šeit botāniķi audzē un pēta ne tikai uz Zemes un vietējos sastopamos augus, bet arī dažādu augu un koku kolekcijas, kurus Vārtu komandas atgādājušas sēklu un stādu paraugu veidā no citām pasaulēm.

Medicīnas spārns

Medicīnas spārns ir sadalīts vairākās daļās – izpētes laboratorija, karantīnas zona, ātrās un intensīvās palīdzības un rehabilitācijas daļa. Šeit ir visas attīstītākās Zemes un Asgardu medicīnas tehnoloģijas. Medicīnas spārns atrodas Vārtu telpas tuvumā, lai pēc iespējas ātrāk varētu sniegt palīdzību vajadzības gadījumā. Telpas ir gaišas un līdzīgi kā Vārtu telpā arī šeit ir dabīgā apgaismojuma efekts.

Dzīvojamās telpas

Dzīvojamās telpas atrodas ārējā zonā, kur nereti tām ir logi un balkoni uz āru un visas ērtības. Telpas iespējas pielāgot katra vajadzībām un personiskajām vēlmēm. Dzīvojamā daļa iekļauj arī vairākas lielās terases ar soliņiem un zviļņiem, atpūtas un izklaides zonas, kā arī ēstuves. Interjera dizains ir praktisks, vienkāršs un reizē elegants. Daudz, kas ir aizņemts no Senajo dizaina un nedaudz atgādina Atlantis izskatu.

Inženieru izpētes spārns

Inženieru spārns atrodas zemākajos līmeņos un ir sadalīts vairākos izpētes projektos. Plašas velvētas telpas. Galvenais izpētes projekts ir velīts jauna enerģijas avota izstrādāšanai, par cik ZPM enerģijas avoti ir palicis galējs skaits un Senajo tehnoloģijas jaunu izveidei nav pieejamas. Inženieriem ir arī vairākas izmēģinājumu vietas, kas atrodas uz planētas, bet krietni tālāk no bāzes drošības apsvērumu dēļ.

Treniņu zonas

Vārtu komandas regulāri trenējas dažādās treniņu zonās, kas ir pieejamas arī pārējiem bāzes cilvēkiem brīžos, kad nenotiek komandu sagatavošana. Ir gan iekštelpu treniņu telpas, gan treniņu zona ārā, kalna pakājē. Iekštelpās viņiem ir trenažieri, spēļu un simulāciju telpas. Ārā atrodās šķēršļu josla, kas ved cauri mežam, kā arī skriešanas taka, kas no meža līkumo kalnā.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 15:22

Stagirus bāzes kopējā komunikācijas tīklā atskanēja Bena Pīrsa baritons: Alfa-1 komandai pulcēties misijas sanāksmju telpā 13:00.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 15:47

Vienos! Tas ir.., izsista no domas, Lakšmi uzmeta acis mazajiem cipariņiem portatīvā datora labajā stūrī, pēc piecpadsmit minūtēm. Neraža! Laiks bija paskrējis nemanot (šoreiz precīzāk tieši sešas stundas), tas gan nebija nekas jauns, tā mēdza notikt, kad Lakšmi sakoncentrējas kādai sev dziļi interesējošai tēmai. Šajā gadījumā, viņu bija ieintriģējusi Fērlingu eksistence. Vai drīzāk to tik uzkrītošā neeksistence jebkādos viņai zināmajos un pieejamos rakstos. Vienīgais kas bija zināms bija tikai tas, ka viņi bija. Bijuši. Kaut kad. Kā viena no četrām pamatrasēm. Un viss! Tas bija viss. Akurāti aizdomīgi. Bet labi, vēlāk. Aizvērusi portatīvo, Lakšmi steidzās uz misiju sanāksmju telpu.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 15:59

Džeims Moss atradās ēdnīcā un patreiz piebeidza rupjmaizes kārtojumu, kas peldēja dzērveņu ķīselī. Viņam radās doma,ka nebūtu nekas ļauns, ja pēc intensīvā rīta treniņa viņš pievārētu vēl vienu šādu. Tas nāktu par labu kā ķermenim, tā garam. No rīta viņš pamodās ne tajā labākajā fiziskajā kondīcijā. Pēc vizītes pie dakteres Nuo un ar viņas akceptu, Džeims visu priekšpusdienu pavadīja treniņu zālē. Treniņš prasīja gan fizisko, gan garīgo spēku, jo kaut kāds vīruss mēģināja pārņemt kontroli, un viņš darīja to, ko parasti šādos un līdzīgos gadījumos - izsvīst/izsviest to no sevis pastiprināta treniņa apstākļos.
Saņemtā ziņa lika pārdomāt, jo ar pārāk pilnu vēderu doties misijā viņam nebija nekādas vēlmes. Ātri piebeidzis pēdējos kumosus un savācis traukus uz paplātes, viņš tos aiznesa pie izlietotajiem un atstāja zāli, lai dotos uz misijas sanāksmju telpu.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 16:07

Nuo visu rītu pavadīja veicot inventarizāciju, rūpīgi ejot cauri nebeidzajamiem medikamentu un ierīču sarakstiem, lai pārliecinātos, ka viss ir visperfektākajā kārtībā. Viņa bija ietērpusies daktera baltajā formas tērpā, ērtos apavos, kas labi elpo. Kā nekā dienas lielāko daļu viņa pavadīja uz kājām. Mati ieveidoti copē ar ķīniešiem tipisko spraudi. Viņa apstaigāja visu medicīnas spārnu no vienas telpas uz otru, ik pa laikam iemetot acis planšetē un veicot piezīmes. Pulkstens 12:00 viņas ‘viedrokassprādze’ atgādināja par pusdienām, kuras viņa iespējams pat būtu piemirsusi, tik ļoti koncentrējoties uz svarīgo uzdevumu. Pēc pusdienām viņa bija ceļā uz medicīnas spārnu, kad viņa izdzirdēja Bena pīrsa paziņojumu. Nācās vien griezties uz riņķi un doties uz sanāksmju telpu.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 26.03.2016 16:09

Dominiks kā parasti atradās inženieru spārnā un ķimerējās gar tehniku. Viņš bija radis progresu pie viena no saviem projektiem. Asgardu kuģa ieroča samazināšanai priekš cilvēku izmantošanas. Saņēmis ziņu no komandiera viņš ieskatījās pulkstenī un nosprieda, ka viņam ir vismaz vēl 15 minūtes laiks salabot pēdējo kļūdu.

Tā pagāja krietns laiks un viņš nolēma pārbaudīt savu konstrukciju. No sākuma izskatījās diezgan daudzsološi, pēc dizaina viss bija kārtībā izmērs bija atbilstošs. Tad viņš to aktivizēja. Gaidītajā lāzera vietā viņš saņēma milzīgu, apdullinošu būkšķi.

Pirmajā brīdī viņš nesaprata, kas notiek un sabijās. Ierocis nebija uzsprādzis, bet radās jautājums no kā radās tas sprādziens. Tad viņš konstatēja, ka ventilācijas sistēma ir sākusi darboties. Gaiss bija kļuvis smacīgs un viņš tikai tad konstatēja savu neapdomību. Dominiks paskatījās pulkstenī tas rādija 13:11 viņš skaļi iebļāvās–Velns!- tad ātri izskrēja āra no inženieru spārna un devās uz sanāksmju telpu.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 16:19

Precīzi 13:00 sanāksmju telpā ienāca pulkvedis Bens Pīrss. Pārlaidis acis sanākušajiem viņš pajautāja: Ir informācija par Dominika atrašanās vietu?

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 16:24

Lakšmi bija nodūrusi acis un savu vieglo satraukumu atreaģēja knibinoties ap rokassprādzēm, kuru viņai nebija mazums. Sari visticamāk nebūs piemērots misijai, kas nozīmē, ka nāksies vēl pārģērbties un, ja šis viss pasākums iekavēsies, tas nozīmē, ka nāksies to darīt steigā. Lakšmi nepatika steiga.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 16:31

Džeims, kā Alfas-1 komandieris juta pienākumu atbildēt,lai gan viņam nekā sakāma nebija.
Diemžēl, nav. Rīta pusē biju aizņemts cenšoties savest kārtībā savu veselību. Un lai novērstu tālāku iztaujāšanu, piebilda-Nekā nopietna, Nuo ir lietas kursā.

Bens Pīrss jautājoši paskatījās uz Nuo.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 16:37

Ienākot sanāksmju telpā, Nuo sasveicinājās ar Lakšmi, Džeimsu un pasmaidījusi ieņēma vietu pie lielā galda. Skatiens gribot, negribot aizķērās pie skaistā kalnu skata, kas bija redzams pa logu. Tiklīdz kā telpā ienāca pulkvedis Bens Pīrs, viņas seja palika pavisam nopietna. Kur palicis Dominiks? Kas tad to, lai zina? Pusdienās viņa viņu nebija manījusi un arī medicīnas spārnā ne. Par laimi? Zinot, kā viņam reizēm sanāca kaut ko nejauši vai jauši uzlaist gaisā.

Nuo viegli apstiprinoši pamāja par Džeimsa veselību un piebilda “Dominiku par laimi vēl neesmu manījusi.”

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 16:49

Pēc 10 minūšu gaidīšanas un apspriešanas ar klātesošajiem Alfa-1 komandas dalībniekiem par labākajām metodēm cīņā ar vīrusiem, Bena Pīrsa pacietība bija beigusies un viņš stingrā balsī nodeva komandu - Dominikam Hughesam NEKAVĒJOTIES ierasties misijas sanāksmju telpā!
Kad arī vēl pēc 5 minūtēm nebija ne ziņas, ne miņas no Dominika, Pīrs pievērsa skatu Džeimsam un teica- Laikam kādam būs jāiet viņš meklēt

Džeims saprata, ka šis KĀDS noteikti ir viņš un jau sāka slieties kājās.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 26.03.2016 16:55

Dominiks nesās cauri visai bāzei cenzdamies pa ceļam neko un nevienu nenonest ceļā, bet dzirdējis jau otro paziņojumu viņš savu tempu strauji paātrināja. Lai gan šoreiz viņš aizkavējās parasti tas viņam nav ierasts un tas viņam raksturīgs.

Ar elsošu elpu viņš iedrāzās sanāksmju telpā viņš gribēja taisnoties, bet ieraugot nelabvēlīgās grimases uz komandu biedru sejām viņš to paturēja pie sevis. – Sveiki kolēģi! Ļoti atvainojos par manu aizkavēšanos- Dominiks pieklājīgi noteica apsēžoties brīvajā vietā.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 17:10

Bens Pīrss nolēma, ka laiks jau tā ir nelietderīgi izšķiests, tāpēc viņš aprobežojās tikai ar zīmīgu skatienu Dominika virzienā un teica: Ir pienākusi kārta P5X-150. Visi ir gatavi misijai?
Saņēmis apstiprinošu atbildi, Pīrss īsi atgādināja standarta misijas protokolu.
Gaidu jūs vārtu zālē pēc 30 minūtēm.

Visa Alfa-1 komanda devās pakot mantas.

5 minūtes pirms noteiktā laika visi jau bija sapulcējušies vārtu zālē.

Pīrss kā vienmēr bija precīzs. Operātors-dežurants ievadīja adresi. Dominiks palaida 'Malduguņu' baru, kas drīz vien pārraidīja attēlu no "otras puses" un datus par stāvokli, kas apstiprināja, ka TUR viss ir kārtībā.

Pīrs deva pavēli: Alfa-1, jūs varat doties. Lai veicās!

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 27.03.2016 15:36

Ziņojums par Alfa-1 komandas problēmām Benam Pīrsam bija nepatīkams jaunums, bet nepārsteidza. Viņš parasti bija gatavs sniegt atbalstu, kad kāda no komandām bija misijā. Tā viņš bija pieradis, būt kopā ar viņiem un viegli sasniedzams.

Viņš tūlīt norīkoja Alfa-2 komandu, kas tika pastiprināta ar pāris medicīnas darbiniekiem.

Komanda ātri savācās "peļķes lēcēju" angārā un ieņēma vietas vienā no tiem. Alfa-2 komandieris ievadīja kodu, kas atvēra angāra durvis un izeju uz zvaigžņu vārtu zāli. Paši vārti pagriezās par 180 grādiem, pret tikko atvērušos sienu kalna klints pusē, pie kuras bija uzbūvēts templis. Arī adrese tika ievadīta no "peļķes lēcēja" konsoles. Vārti atvērās un lēcējs pazuda tajos.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 28.03.2016 12:00

Drīz vien "peļķes lēcējs" ar sašņorēto un labi iepakoto Alfa-1 bija atpakaļ. Visi izgāja cauri karantīnas slūžām un nonāca karantīnas blokā, kur beidzot Alfa-1 tika atbrīvoti un nodoti mediķu gādīgajās rokās.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 28.03.2016 13:18

Bāzē viņus sagaidīja atbalsta mediķu komanda, kas bija tērpušies bio-aizsardzības tērpos. Viņi iekārtoja Alfa 1 karantīnā un veica visas nepieciešamās analīzes, pārbaudes un testus pirms viņus modināt. Pēc pirmajiem testa rezultātiem kļuva skaidrs, ka komandu modināt nav bīstami un dakteris Alehandro norīkoja pārtraukt iemidzinošo līdzekļu pievadi. Pēc kāda laika Alfa 1 sāka pamazām atjēgties. Deniņos bija jūtams spiediens un galva nedaudz sāpēja, bet smiekli bija pārgājuši. Viņi gan nevarēja brīvi pārvietoties vai izskutēties no savām gultasvietām, jo viņu tērpi neatlaidās no tām.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 28.03.2016 13:33

Džeims pamodās un saprata, ka atrodas bāzes medicīnas blokā. Galva bija dulla un sajūta vēl pretīgāka, kā šorīt no rīta. Viņš mēģināja piecelties, bet saprata, ka ir "pielīmēts", smiekli vairs nenāca.
Pamanījis dakteri, kas bio-aizsardzības tērpā grozījās tur pat netālu, Džeims viņam jautāja: Dakter, kas ar mums notiek?

Iesūtīja: josephine ; laiks: 28.03.2016 13:34

Lakšmi pamazām sāka atgūt samaņu. Pirmie izkristalizējās karantīnas telpā esošo ierīču trokšņi, pīkstieni, zumēšana, vēlāk balsis. Vēl neatvērusi acis Lakšmi mēģināja saprast, kur atrodas, kas bija noticis. Atmiņā pavīdēja akmenī iegravētās zīmes, maldugunis, komandas biedri, Džeims, nopietnu sejas izteiksmi, dusmīgs, vai varbūt noraizējies ar pavērstu ieroci pret viņu. Lakšmi atvēra acis, vēl dezorientēta, nesaprata kur atrodas.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 28.03.2016 13:38

Dominiks pamodās neziņā par pagājušajiem notikumiem viņš atvēra acis un saprata, ka ir bāzē. Vienīgais ko viņš juta bija sāpes, kas dunēja galvā. Viņš sniedzās pēc savas galvas, bet tad atskārta, ka nevar pakustēties. –Kas te notiek?!- Dominiks diezgan skaļā balsī teica. Paskatoties apkārt viņš ievēroja, ka arī viņa biedri ir te pat ieslēgti.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 28.03.2016 13:42

Nuo:
Acu plakstiņi piepeši izlikās smagi. Nuo centās atmosties. Deniņos sāpēja, bet bitītes un akmeņi vairs nešķita bezjēdzīgi smieklīgi. Viņa atpazina telpu un apgaismojumu. Kā nekā viņa šeit strādāja dienu no dienas. Viņa bija medicīnas spārnā, karantīnā. Par to viņa bija pārliecināta. Viņa mēģināja pacelt roku, bet tas neizdevās. “Alehandro?” Viņa centās sasaukt biedru. Ja kaut kas bija atgadījies ar viņu pašu, tad noteikti Alehandro bija atbildīgais. “Ko Tu esi noskaidrojis?” Viņa centās pagriezt galvu sāņus, cerībā ieraudzīt pazīstmo seju.

Alehandro:
“Pagaidām jums briesmas nedraud. Esam sākuši pārbaudes. Mums ir aizdomas, ka jūs kaut ko esat ieelpojuši. Uz Džeimsu tas ir iedarbojies vismazāk un tas noteikti ir saistīts ar to, ka viņam ir iesnas. Vai jūs neko neparastu nemanījāt esot uz vietas?”

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 28.03.2016 13:50

Izņemot to,ka visi pamazām "sagāja sviestā", nekā cita aizdomīga tur nebija. Tur vispār nekā nebija, kluss un tukšs. Mans šķaudiens tur noskanēja kā lielgabala šāviens - Džeims raksturoja savas izjūtas.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 28.03.2016 13:58

-Paga, ja jau mēs aizgājām "sviestā" tad kā mēs tagad atrodamies šeit?- Dominiks steigšus noprasīja.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 28.03.2016 14:11

- Sagāja sviestā? - Lakšmi vārgi izgrūda, nu jau mazliet vairāk atguvusies, - mēs tikai pasmējāmies! Vai tiešām, tev, Džeims, emocijas ir tik svešas, ka tu uzskati par nepieciešamu parubīt visu savu komandu, tikai mazas jautrības dēļ? Mēs pat nepaspējām noskaidrot, ko pie akmeņiem nozīmēja tā imperatora dāvana, paradīzes zieds... zieds. - Lakšmi apklusa, aizdomādamās.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 28.03.2016 14:15

Atbildot uz Dominika jautājumu, Džeims paskaidroja:Nācās jūs "izrubīt", sašņorēt un izsaukt "peļķes lēcēju" ar evakuācijas komandu.
Un atbildot Lakšmi:A ko man bija darīt? Aira man līdzi nebija, nācās izlīdzēties ar "Zed-parubītāju"

(OOC: Iekšējais joks ir publiskots ATD)

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 28.03.2016 14:24

Par Džeimsa "aira" komentāru Dominiks mazliet iesmējās, lai gan jutās mazliet aizvainots, ka viņu parubija.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 28.03.2016 14:28

Džeims īpaši paskatījās uz Dominiku un pievērsās dakterim: Dakter, jūs esat drošs, ka mēs esam ārā no tā "sviesta"?
Un pēc tam vēl sulīgi nošķaudījās.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 28.03.2016 14:32

Nuo:
Kurš kuru parubīja, šobrīd nebija svarīgākais. Visticamākais Nuo pati līdzīgā situācijā būtu rīkojusies tāpat kā Džeims, neļaujot komandas biedriem nodarīt sev pāri. Arī no pārāk lielas smiešanās ir iespējams nomirt vai sajukt prātā. Nuo centās atsaukt atmiņā, ko viņi bija redzējuši. Izdemolētas mājas, akmens un zieds? Zieds. “Paradīzes zieds? Tas bija rakstīts uz tā akmeņa. Kāpēc lai kāds rakstītu akmenī par kaut kādu puķi? Lakšmi, Tu teici, ka varētu to tekstu iztulkot pilnībā, ja būtu bāzē?” Nuo atminējas, ka viņa bija arī ievākusi zieda paraugus. “Alehandro? Manā paraugu somā ir ziedi no tā auga. Vai Tu varētu to papētīt? Tikai šeit, nevis uz laboratoriju.”

Alehandro:
“Labi.” Alehandro piekrītoši pamāja Nuo. “Mēs vēl neesam pabeiguši visas pārbaudes, kad rezultāti būs gatavi mēs zināsim vairāk.” Tika atbildēts Džeimsam.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 28.03.2016 14:41

- Jā, - Lakšmi atbildēja uz Nuo jautājumu, tad gribēja sarosīties, lai pieceltos, bet to neļāva karantīnas gulta, - bet man vajadzēs tikt pie termināļa.-

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 28.03.2016 15:15

Alehandro:
“Es nedomāju, ka tas būtu prātīgi šobrīd.” Viņš noraidīja Lakšmi vēlmi tikt pie termināļa. Karantīnā tāds bija un arī vajadzīgās pieejas varēja pieslēgt, bet vēl bija par agru. Alehandro ķērās pie ziedu paraugu analizēšanas. Viņa atradumi bija nenoliedzami. Zieds bija pie vainas. Konkrētāk zieda ziedputekšņi un izdalītie toksīni. Viņš paziņoja komandai. “..pēc tā ko, es atradu, ja jūs tur būtu uzturējušies ilgāk, ir liela iespēja, ka jūs aizietu bojā. Tālāk varētu sekot paranoja, bailes, agresija un visbeidzot nāve.”

Alehandro notruēja Alfa 1 karantīnā vēl dienu patstāvīgi uzraugot viņu veselības stāvokli. Pēc tam viņi tika atbrīvoti observācijā uz vēl pāris dienām. Lakšmi beidzot tika pie pieejas savam terminālim.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 28.03.2016 15:30

Uzklausot Alehandro slēdzienu, kādā klusākā brīdī Lakšmi izmantoja izdevību, lai atvainotos Džeimsam, viņa rīcība bija izrādījusies vispareizākā šādā situācijā.
Tikusi pie termināļa, Lakšmi uzsāka tulkošanas darbus, kas gan šajā gadījumā bija vairāk šifrēšana, nekā tulkošana, jo tieši tulkojumi datubāzē nebija pieejami, bija jāveic visai piņķerīgs process salīdzinot zināmās valodu izteiksmju formas, ar pieejamo tekstu. Kā atslēgas punkts kalpoja saprotamie vārdi. Pēc ilgāka laika, ziņojums bija gatavs - “Imperatora dāvana Valoras iedzīvotājiem * Paradīzes zieda ceļš pretī mūžībai. “
Pirmajā brīdī Lakšmi jutās vīlusies, viņa bija gaidījusi ko vairāk.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 28.03.2016 15:31

Džeimsam šī bezdarbīgā gulšņāšana jau bija piegriezusies. Lai arī sākumā viņš to izbaudīja par visiem 120%, lai atjēgtos no vīrusa un tās "paradīzes puķes" murgiem, taču tagad 2. dienas beigās viņš sāka just fiziskās slodzes trūkuma abstinenci.
Viņam vajadzēja kustēties, kaut ko darīt!
Beidzot Alehandro, ļāva viņam vingrot, un viņš, atradis brīvu telpu, ar lielu entuziasmu to arī darīja. Tas palīdzēja sakārtot gan fiziskos, gan garīgos un pat emocionālos resursus.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 28.03.2016 15:46

Lai gan Dominiks to neizrādīja, viņš bija satriekts. Šī bezdarbība viņu mocīja. Viņš domāja, ka sen jau būs pabeidzis sava ieroču konstrukciju, bet dakteris Alehandro viņu nelaiž pie tā konstrukcijas. Savu dienu viņš pavadīja mīņājoties pa observācijas telpu un garlaikojoties.

Pa laikam viņš uzmeta aci savai planšetei un tur pierakstīja dažas savas domas, bet savādāk viņš gaidīja "ūdens kustēšanos".

Iesūtīja: josephine ; laiks: 28.03.2016 15:57

Lakšmi turpināja rakties pa datu bāzi, cerībā atrast kādu jēgu un skaidrojumu šim ziņojumam. Pēc vēl kāda ilgāka laika viņa pēkšņi pieleca kājās - Ir. Atradās.- Lakšmi bija atradusi informāciju par tā saukto Paradīzes ziedu. - Šeit ir rakstīts, ka šis Paradīzes zieds ir viens no bīstamākajiem zināmajiem augiem galaktikā. Atliek tikai spriest, ka "dāvanas" nolūks nav bijis no tiem cēlākajiem. Neko gan par kādu ļauno Imperatoru es šeit pagaidām neatrodu.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 28.03.2016 16:00

Tikusi laukā no karantīnas, arī Nuo nevarēja nosēdēt gluži mierā. Viņa rūpīgi gāja cauri Alehandro pētījumiem ik pa laiciņam izsaucoties “Fascinējoši!” Viņa nekad nebija sakārusies ar augu, kas spēj izraisīt tik spēcīgu reakciju. Nuo apzinājās, ka viņiem bija ļoti paveicies. Nebūtu Džeimsam iesnas varēja gadīties, ka palīdzība viņus sasniegtu krietni pa vēlu. Nuo veica papildus petījumus un veica reģistru ar visām detaļām, pieliekot arī brīdinājumu, lai visas vārtu komandas priekšdienās zinātu, kas ir Paradīzes zieds un, ka vajadzības gadījumā ir jālaiž ļekas vaļā. “Mani arī nepārliecina, ka šis “imperators” neapzinājas par šī auga īpašībām. Diezgan nāvējoša dāvana” Nuo ieminējās pacēlusi acis no sava reģistra.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 29.03.2016 00:44

Dzirdot visu informāciju par šo "sviesta puķi" arī Džeims sajutās kā tikko izvairījies no sadursmes ar ātrvilcienu. Nebūtu tās nolādētās iesnas, viņi droši vien jau būtu tajos "paradīzes dārzos"
Es rekomendēšu ielikt šo adresi tik dziļā "karantīnā", cik vien tas ir iespējams.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 29.03.2016 18:45

Pēc vēl pāris dienām dakteris Alehandro izlaida Alfa 1 no observācijas. “Ja manāt kaut ko neparastu, lūdzu griezieties pie manis vai Nuo.” Taču problēmām nevajadzēja rasties. Komanda varēja atgriezties pie saviem darbiem un atkaišu gatavošanas.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 29.03.2016 23:26

Atskaites par Alfa-1 stāvokli, misijas gaitu uz P5X-150 un tur notikušo, pamazām krājās uz pulkveža Bena Pīrsa galda. Viņš nejaucās ārstu darbā, jo bija tā viņus pieradinājis un viņi zināja, ka tiklīdz ir iespējams un ir jauna informācija, tad tā nekavējoties tika viņam nogādāta.
Taču, kad atvērās karantīnas durvis, tad viņš bija tur. Sagaidīja savu komandu un aicināja tos uz misijas sanāksmju telpu. Bija nepieciešams pārrunāt tās gaitu un izlemt, vai nav nepieciešams uzlabot kādus protokolus, lai novērstu līdzīgus incidentus.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 30.03.2016 12:06

Misijas sanāksmju telpā.
Lakšmi bija ieteikums attiecībā uz konkrēto augu un, lai gan viņa nebija īsti pārliecināta, vai tehniski to būtu iespējams implementēt, klusēt viņa neklusēja:
- Mums ir auga paraugs, vai no iegūtajiem datiem par putekšņiem un auga izdalītajiem toksīniem nebūtu iespējams izveidot protokolu maldugunīm, kas ļautu tos atpazīt un brīdināt par to esamību? - Lai gan Lakšmi nebija pārliecināta viņai šķita, ka tam nevajadzētu būt neiespējamam. - Kas attiecas uz situācijām, kurās mēs nezinām, ar ko mums ir darīšana, ir visai grūti paredzēt visus aspektus. Atliek būt piesardzīgiem jebkurā situācijā un pievērst pastiprinātu uzmanību jebkam, kas šķiet aizdomīgs, kā šajā gadījumā mūsu netipiskā uzvedība. - Visu paredzēt nekad nebija iespējams, par to Lakšmi nešaubījās.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 30.03.2016 18:58

Sanāksmes nebija pirmais, ko Nuo vēlētos darīt pēc dzīvošanās karantīnā vairākas dienas pēc kārtas, bet tāda bija kārtība un viņa sekoja pārējiem uz tikšanos ar Benu Pīrsu. “Mani vairāk satrauc doma, ka ja Džeimsam nebūtu bijušas iesnas mēs tā arī nebūtu paši tik līdz vārtiem un drošībā. Citreiz mums tā var arī nepaveikties. Varbūt ir iespējams iestradāt “maldugunīs” protokolu, kur tās varētu sazināties ar bāzi vai atvērt vārtus pārraidot kodu par trauksmi? Dominik? Vai tas tehniski būtu iespējams? Vai “maldugunis” spētu atvērt vārtus?” Nuo jautājoši pievērsās Dominikam, kuram noteikti bija, kas sakāms šajā ziņā.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 30.03.2016 20:40

Protams,ka visu nav iespējams paredzēt, tur es Lakšmi piekrītu par visiem 120%, bet ir lietas, kuras noteikti vajag uzlabot. Un kā vienu no tām, ko jau ieteica,varu pievienot šo:
- Ierodoties nezināmā adresē ir jāveic nekavējošs call-back, lai pārliecinātos, ka to var izdarīt.
Iedomājieties, kas būtu, ja mēs to nebūtu varējuši izdarīt? Cik ilgi būtu jāgaida, kamēr kāds mūs sāktu meklēt - 2h? Tikmēr mēs jau būtu tajos "paradīzes dārzos" uz stabilu palikšanu. Mums līdz šim ir ļoti veicies. Un es brīnos arī par sevi- kāpēc šī vienkāršā lieta nav bijusi ieviesta jau no paša sākuma?
Tā pat atbalstu domu par "malduguņu" uzlabošanu ar spēju atvērt vārtus un nosūtīt ziņojumu,ja ar komandu kas notiek, un tā pati nav spējīga to izdarīt. Tāpat ļoti jauki būtu, ja man nebūtu bijis jārikšo uzpurnī līdz vārtiem, bet es šo pienākumu varētu uzticēt kādai "maldugunij" un palikt pie saviem biedriem, lai man tie nebūtu jāpamet likteņa varā.
Džeims nobeidza savu emocionālo uzstāšanos.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 31.03.2016 07:24

- Par nekavējošu call-back piekrītu. Kas attiecās uz malduguņu spējām atvērt vārtus, doma ir visnotaļ laba, bet man šeit jānorāda, ka tas kādā situācijā varētu izvērsties par drošības risku, ja kāda no maldugunīm ar ieprogrammētu bāzes vārtu adresi jauši vai nejauši nonāktu nepareizajās rokās. - Lakšmi izteica savas bažas.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 02.04.2016 17:24

Dominiks noklausījies kolēģu bažas par nesen notikušo lika Dominikam aizdomāties. –Man liekas tas varētu būtu iespējams- Dominiks piekrita Nuo teiktajam. –Un man arī jāpiekrīt Džeimsam, bet tas nebūtu slikti, ja nelaimes gadījumā mēs varētu dabūt ziņu līdz bāzei. Un ja nu gadījumā, kāds pārtvers kādu no maldugunīm mums vienmēr ir zvaigžņu vārtu enerģijas vairogs- Dominiks noteica.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 02.04.2016 17:50

Un vēl viena lieta, no saraksta ir jāsvītro šī "paradīzes" planēta - piebilda Džeims,kad visi bija izteikušies par malduguņu uzlabošanu un ar to saistītajām problēmām.

Tā kā priekšlikumi bija iesniegti un apspriesti, tad Pīrs nolēma apkopot nolemto:
Tā tad
1. Svītrojam P5X-150 no vārtu adrešu datubāzes
2. Ieliekam to sarakstā, kā rekomendējamu 'īpašajiem draugiem'
3. Izmainīt protokolu, ka nokļūstot 1. reizi jaunā adresē, pirmo 5 min laikā ir jāpārbauda iespēja savienoties ar Bāzi, ja tas neizdodas, tad Bāze nodibina savienojumu no savas puses pēc 5 min. Komanda šajā laikā nedrīkst pamest vārtu rajonu.
4. Uzdot Dominikam pārprogrammēt izlūkošanas dronus, lai tie varētu atvērt vārtus un nosūtīt ziņojumu Bāzei, gan automātiski, gan pēc komandas
5. Sadarbībā ar Nuo, iemācīt droniem atpazīt toksiskos ziedputekšņus

Ja nevienam nekas vairāk nav piebilstams, uzskatu šo sanāksmi par slēgtu. Visi var būt brīvi.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 02.04.2016 19:40

Stagirus bāzē bija pagājušas vairākas dienas. Alfa 1 bija atgriezusies pie saviem pienākumiem un šobrīd trīs no četriem atradās ēdnīcā un pusdienoja, ārējā zonā, kur bija vislabākais skats uz kalniem. Tā bija viņu iecienītākā ēšanas vieta, pie paliela, apaļa galda, pie kura pārējie Stagirus cilvēki neiedrošinājās sēsties, zinot, ka izbadējusies Alfa 1 var parādīties kuru katru mirkli.

Trīs no četriem - Džeims, Dominiks un Nuo

Iesūtīja: josephine ; laiks: 02.04.2016 19:59

Tikko kā komanda tika palaista brīvsolī, Lakšmi ar galvu pa priekšu metās atpakaļ iekš Fērlingu (ne)eksistences problemātikas. Karantīnā pavadītais laiks bija pietiekami ilgs, lai rastos jaunas idejas par to, kur un kā meklēt informāciju. Visas šīs dienas Lakšmi nebija manāma, viņa bija ierakusies Asgardu datu bāzē, izlaida lielāko daļu ēdienreižu un pārtika pārsvarā tikai no saldumiem, kad juta, ka cukura līmenis asinīs no neēšanas ir nokrities par zemu, lai turpinātu strādāt. Tā arī tagad, pavisam aizgrābta ar tikko jaušama pavērsiena punkta tuvošanos, Lakšmi sēdēja pie sava datora, strādāja un pavisam automātiski grauza nost šokolādes batoniņu.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 02.04.2016 20:03

Džeims bija veiksmīgi ticis galā ar pirmajiem 2 ēdieniem un tagad lēnām baudīja saldo - šokolādes krēmu. Ikdienišķā fiziskā slodze ļāva sevi lutināt un viņam patika izmantot šo iespēju, lai ne tikai lietderīgi uzņemtu kalorijas, bet, lai šis pasākums sniegtu arī baudu garšas receptoriem.
Viņi mierīgi sarunājās par ikdienišķām lietām.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 02.04.2016 20:23

Rīta agrumā:

Ne katru rītu, bet pietiekoši regulāri, Nuo veltīja laiku cīņas mākslām. Viņa to nedarīja, lai atgādinātu sev līdz šūnu kodoliem iekaltas, mehāniskas kustības, bet gan, lai godinātu mākslu, nonāktu ciešā kontaktā ar savu ķermeni un paceltu sevi augstākā līmenī, jo uzskatīja, ka pat ja kāds bija kļuvis meistaru, attīstības ceļš nekad nebeidzās.

Nuo bija izvēlējusies ziemeļu lielo terasi kā savu treniņu vietu. Pašā rīta agrumā, līdz ar gaismu viņa tur ieradās, tēpusies melnā zīda ietērpā ar platām piedurknēm. Tas bija vispatīkamākais laiks, jo neviens vēl nebija nomodā. Vismaz terase parasti bija tukša ap šo laiku.
Miers, plašums un skaistie, miglā tītie kalni bija perfekta kombinācija. Nuo sāka ar stāvus meditāciju, kas bija aizgūta no Tai Chi. “Rokas neatstājs sirdi un elkoņi neatstāj ribas.” Viņa elpoja mierīgi, rokas lēnām pacēlās priekšā, plecu augstumā un tad lēnām laidās lejā. Kustības bija plūstošas un dabiskas. Ķermenis pilnībā atbrīvojies un saspringtās domas noklusušas. Nuo jutas pilnībā pamodusies.

Tālāk viņa pievērsās Xing Yi Quan pieciem elementiem - Pi, Zuan, Beng, Pao, Heng jeb metāls, ūdens, koks, uguns un zeme. Viņa ieņēma San Ti Shi pozīciju vienā terases galā un pārvietojās šķietami taisnā līnijā uz otru terases galu. Vēsturiski Xing Yi Quan daudz bija aizgūts no šķēpu cīņām, līdz ar to daudzas kustības bija lineāras. Pi bija cērtošā kustība, gluži kā ar cirvi no augšas uz leju un no lejas uz augšu. Zuan, gluži kā ūdens, kas vērpjās jeb urbjās uz priekšu pa diogonāli. Beng kustība visvieglāk bija pielīdzināma izšautai bultai, kas triecās taisni uz priekšu. Pao, kas sprāgst kā lielgabala lode uz āru, vienlaikus bloķējot iespējamo uzbrukumu un visbeidzot Heng agresīvs uzbrukums griežoti. Katru kustību pavadīja šņācoša izelpa, kas tās vēl vairāk pastiprināja. Pabeigusi trenēt katru elementu atsevišķi, Nuo tos apvienoja visus vienā cīņā ar neredzamo pretinieku.

***

Beigusi ar Xingi Yi Quan, Nuo justās enerģiska un gatava doties pretī dienas izaicinājumiem. Bens Pīrs bija uzticējis uzdevumu iebarot “madugunīm” informāciju par toksiskiem ziedputekšņiem un iedvest tām spēju tos atpazīt. Tas bija īsts izaicinājums. Nuo pavadīja daudz laika laboratorijā, krietni piņķerējoties un domājot idejas kopā ar Dominiku, lai saprastu, kā tas tehniski būtu iespējams un tās pēc tam spētu izošņāt ļauno “Paradīzes ziedu”. Sākumā tas nebija diez ko daudzsološi. Nuo tikai noskatījās, kā Dominiks ņemās pa “malduguņu” ķeskām, kas viņai neko daudz neizteica. Taču par ziediem viņa zināja izstāstīt visu no a līdz ž. Gala rezultātā viņiem kopīgiem spēkiem bija izdevies iestāstīt “maldugunīm”, ka tās ir sliktas puķes un sākt bļaustīties un ziņot, ka viss slikti.

***

Labs darbs, kas padarīts. Bija klāt pusdienu laiks. Nuo devās uz ēdnīcu. Viņa izvēlējās pelmeņus ķīniešu gaumē, kas bija kārojušies jau nedēļu no vietas. Siekalas saskrēja mutē, iemērcot, karsto pelmeni sojas mērcē. Kas gan varēja būt labāks par šo? Nuo, protams, izmantoja irbulīšus. Dakšiņas vēl aizvien šķita tik savādi rīki.
“Kur Lakšmi?” Nuo apjautājās biedriem. Viņa bija ievērojusi, ka Lakšmi izvairīgi devās ēst ar biedriem. Kaut kas tur nešķita gluži tīrs. Varbūt bija vērts aprunāties par šo tēmu.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 02.04.2016 20:33

Viņa jau vairākas dienas ir "pazudusi tulkojumā" - Džeims atsaucās uz Nuo jautājumu - Rokas pa to Asgardu bāzi, kā suns pa dārzu pēc saviem kauliem. Nav iespējams atraut. Ja tas tā turpināsies, sūdzēšos, Pīrsam, jo tas skuķis sevi novedīs kapā, ne vairs lāga ēd, ne guļ.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 02.04.2016 21:15

Dominiks savu rīta pusi pavadīja kopā ar Nuo pabeidzot pārprogrammēt maldugunis. Pēc tam Dominiks jutās paveicis, labu darbu un bija ļoti izsalcis. Viņš devās uz ēdamzāli.

Nonācis ēdamzālē viņš sasmaržoja saldo ēdiena smaržu un apsēdās blakus Nuo un Džeimsam. Viņš bija paņēmis bļodu ar makaroniem, ko viņš ātri sāka notiesāt vienu pēc otra. Dzirdējis komandu biedru remarkas Dominiks tikai pamāja un turpināja ēst.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 02.04.2016 21:25

-Eu, re, kā..! - klusi izmeta Lakšmi un tad īsi iespurdzās pati par savu vārdu spēli. Lakšmiprāt, paši labākie joki ir asprātīgas vārdu spēles. Bet ne par jokiem tagad. Tam nebija laika. Lakšmi pieleca kājās, paķēra planšeti un izmetās no savas dzīvojamās telpas. Brīdi apstulbusi, paskatījās uz vienu, tad uz otru pusi, tad planšetē uz laiku, un, nospriedusi, ka Alfa-1 visticamāk būs ēdnīcā, skriešus metās tās virzienā. Nonākusi ēdnīcā pie komandas biedriem, Lakšmi saminstinājās. Vajadzētu domāt, ka ar viņas dziļajām dažādu valodu zināšanām būtu visai viegli izteikties, bet reizēm bija tieši otrādāk, domu bija tik daudz un tik straujas, ka izvērtēt un izteikt patiešām būtisko bieži vien Lakšmi sagādāja grūtības. - Es.. es atradu Fērlingus! - visbeidzot ar grūtībām Lakšmi izgrūda.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 02.04.2016 21:43

Kā vilku piemin, tā šis klāt - Nodomāja Džeims, bet skaļi pateica - Ko? Ko tu atradi?- un vēl pēc brītīņa - Kurā vietā tu tos atradi?

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 02.04.2016 21:50

Tātad viņa nebija vienīgā, kas bija pamanījusi Lakšmi ēšanas paradumus un negulēšanu. Tas bija Nuo pienākums, rūpēties par to, lai komanda būtu veselīga. Viņa sev prātā atzīmēja, ka noteikti būs jāaprunājas ar Lakšmi. Protams, viņa negrasījās nevienu audzināt, bet gan pārliecināties, ka viņa sev nedara pāri un ir spējīga darīt savu darbu.

Izsalcis vilks? Lakšmi gan nebija atskrējusi ar ēdiena paplāti rokās, bet gan ar planšeti. Fērlingi? Nuo irbulīši ar pelmeni apstājās pusceļā. “Ko?” Nuo bija dzirdējusi par fērlingiem, bet neviens līdz šim vēl nebija tos atradis. Viņa labprāt papētītu svešu citplanētiešu rasi. “Kad mēs laižam?” Nuo nespēja novaldīt smaidu līdz ausīm.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 02.04.2016 21:57

- Fērlingus.. - brīdi aizdomājusies Lakšmi turpināja - ..Feiloņus, laikam. - Lakšmi mēģināja atcerēties, kā Džeims reiz tos bija nosaucis. - Jūs noteikti atceraties visus tos pastāstus un teikas par četru pamatrasu aliansi, kur kā ceturtie figurē Fērlingi, bet neviens neko par viņiem nekad nezina. Nu redz, tā es mazliet parakos un Asgardu datu bāzē uzgāju paragrāfu pilnīgi neredzētas un nesaprotamas valodas. Lai neiedziļinātos lingvistiskās detaļās - Lakšmi pagrieza planšeti pret komandas biedriem, kurā bija redzama simbolu rinda - re, kur ir adrese! -

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 02.04.2016 22:12

Kad Lakšmi padalījās ar sīkāku informāciju, Džeims atcerējās, gan, ka tāda saruna ir bijusi. Jā. Feiloņi. Interesanti. Būs jāiet pie šefa ar šo jaunumu.
Bet var būt tu piesēstu un "kunibeju" apēstu kopā ar mums? Es saprotu, ka tas tev patreiz ir vismazāk prātā, bet domāju, ka ar Feiloņiem nekas nenotiks tās pārdesmit minūtēs, ko tu pavadīsi mūsu kompānijā.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 03.04.2016 09:54

Lakšmi sejas izteiksme pēkšņi aptumšojās, viņa jutās kā iespiesta stūrī, bet šoreiz šķita, ka nekādi parastie attaisnojumi nelīdzēs. Melot šoreiz arī nebija jēgas. Samīņājusies Lakšmi nolika planšeti uz galda un gandrīz vai skumji nopietnā balsī atteica - Ja, pareizi, - un devās apskatīt šīsdienas pusdienu piedāvājumu. Viņa pārlaida acis ēdienu klāstam. Nekas viņu neuzrunāja. Lakšmi smagi nopūtās. Būs vien kunibejs jāstumj zemē ar varu. Šī doma viņu nepavisam neiepriecināja, it īpaši tāpēc, ka tas būs jādara visas komandas acu priekšā. Sapratusi, ka nekādu jaunu Ameriku te neatklās, Lakšmi pieturējās pie pārbaudītām vērtībām un pie komandas galda atgriezās, uz paplātes nesdama šķīvi ar rīsiem, vistas gaļas karbonādi, sarkano dārzeņu mērci un mazliet salātiem.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 03.04.2016 11:28

Ceturtā pamatrase, bet Džeimsam, protams, bija taisnība. Fērlingi vai Feiloņi nekur neaizmuks, kamēr viņi pabeigs pusdienas. Nuo, protams, apzinājās, ka ja izrādītos, ka viņi tiešām atraduši Fērlingus, cik grandiozs atradums tas būtu. Viņa rādīja priekšzīmi un ķērās pie nākamā pelmeņa. “Vai bez vārtu adreses vēl kaut ko izdevās atšifrēt?” Nuo noskatījās cik negribīgi Lakšmi stumj iekšā rīsus, teju vai piespiedu kārtā. “Kā nākas, ka tā informācija bija tik labi noslēpusies? Ja jau Fērlingi bija ceturtā pamatrase, kāpēc pārējās trīs viņus tā ignorēja?” Daktere iemērca nākamo, gardo pelmeni mērcē.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 03.04.2016 11:46

- Nav, nekas tāds nav nekur atrodams! - Lakšmi no jauna atplauka un iedegās acīmredzamā azartā, kolīdz domas tika novirzītas no pašreizējās cīņas ar pusdienām. - Tieši visi šie neatbildamie jautājumi padara visu procesu tik aizraujošu. Un tā valoda! - Lakšmi pabakstīja planšeti un pastūma to uz Nuo pusi. Planšetē bija redzams indietes iepriekš pieminētais paragrāfs. - Es neko tādu līdz šim nebiju redzējusi. Lieki piebilst, ka nācās krietni nopūlēties, lai atšifrētu tik vien kā vārtu adresi. -

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 03.04.2016 12:12

Dominiks pabeidzis savu maltīti iebilda–Man liekas, ka šis varētu būt kaut kas aizraujošs. Ne katru dienu tu atrodi, kādu galaktikas pamat rasi. Tikai atliek dabūt Pīrsu rokā, bet pamēģināt adresi mēs tak varam?- Dominiks ar interesi noteica.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 03.04.2016 16:05

Tu pats labi zini, ka bez Pīrsa atļaujas, te pat mušas nelido.- Uz Dominika ierosinājumu atsaucās Džeims un pagriezies pret Lakšmi - Parādi man arī tos ķeburus
Paņēmis planšeti, nedaudz pagrozīja rokās - Smuki - un atdeva atpakaļ.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 04.04.2016 19:43

Nuo iemeta skatienu Lakšmi planšetē un ar interesi nopētīja savādo valodu. Viņa varēja tikai piekrist Džeimsa novērtējumam “smuki”, bet neko atpazīt neatpazina. Kur nu vēl ieraudzīt, kurā vietā Lakšmi sazīmēja vārtu adresi. Tas noteikti nebija Nuo lauciņš.

Pēdējais kumoss tika notiesāts. Nuo salika irbulīšus horizontāli uz bļodas, tā norādot, ka viņa bija beigusi pusdienot. Tumši brūnās acis nopētīja biedrus. “Tātad?” Viņa atplauka smaidā. “Ejam meklēt Pīrsu?”

Uz Pīrsa kabinetu visi?

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 04.04.2016 20:18

Pīrsu viņi atrada savā kabinetā. Tā kā ne katru dienu Alfa-1 ieradās pilnā sastāvā uz nepieteiktu vizīti, tad Bens saprata, ka viņiem "aiz ādas" ir kaut kas vairāk kā pieklājības vizīte, vai kāds sīkums.
Labi, dodamies uz sanāksmju telpu, es tūlīt te pabeigšu un pievienošos jums.
Pēc laiciņa visi bija tur sapulcējušies.
Un tātad, ko jūs esat atraduši? - jautāja pulkvedis Bens Pīrs.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 05.04.2016 06:57

Neformālā gaisotnē pie pusdienu galda dalīties ar savu komandu jaunatklājumos ir viena lieta, prezentēt tos bāzes priekšniekam tā uz trīs, pavisam cita, tam Lakšmi nepavisam nebija gatava. Viņa jutās pilnīgi nesagatavota un kā no laivas izmesta, bet iedziļināties sajūtās šobrīd nebija laika, bija kaut kā nebūt jāsāk runāt - Ser, mums ir pamats uzskatīt, ka esam atraduši Fērlingu vārtu adresi,- izgrūda Lakšmi, parādīja atšifrēto simbolu rindu, un mazliet sīkāk apstāstīja kur un kā to atrada.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 05.04.2016 19:03

Interesanti. Domāju, ka mums ir misija. - Domīgi noteica Pīrs.
Dominik sagatavo savus izlūkdronus, mums vispirms ir jāpaskatās, kas ir "tajā pusē", tad arī izlemsim, kad turp doties.Gaidām tevi vārtu zālē.
Tā kā nekas vairāk runājams nebija, visi pārējie devās uz vārtu zāli.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 05.04.2016 20:40

“Maldugunīm” nebija nepieciešama medīniska palīdzība. Tas bija Dominika pienākumos rūpēties, lai tās nonāk atpakaļ, vēlams vienā gabalā. Nuo varēja tikai skatīties un stāvēt rāmi, cik vien tas bija iespējams pie šāda atklājuma. Viņa ieņēma vietu aiz enerģijas aizsarglauka, kur cerams nevienam nemaisījās pa kājām darīt svarīgākas lietas kā vārtu adreses ievadīšanu un mazo dronu sagatavošanu. Nuo šo situāciju prātā atzīmēja ar vienu vārdu – fascinējoši! Viņa uzmeta īsu skatienu biedriem, kas aktīvi darbojās pie vārtu atslēgas, kur tika vadīti simboli un tad nofokosējās uz vārtiem. Kas nu būs?

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 05.04.2016 21:27

Dominiks piekrītoši atbildēja – Jā, ser esmu gatavībā! Dodos pakaļ saviem darba rīkiem!- To teicis Dominiks ātri devās pakaļ savām mantām. Atgriezies savos apartamentos viņš paņēma modificētās maldugunis un devās uz vārtu zāli. Viņā valdīja liels optimisms. Dominikam bija ļoti liela interese citu rašu tehnoloģijā un tagad būs iespējā satikt pavisam jaunas rases pārstāvjus. Viņš nevarēja tik nociesties.

Nonācis vārtu zālē viņš sagatavoja maldugunis un gāja pie vārtu kontroles paneļa. Tur viņš ievadīja adreses simbolus. Vārti grasījās vērties vaļā kā parasti, bet tad pēkšņi visi simboli izdzisa. –Nu! Kas par vainu? Dominiks mazliet noraizējies teica. Viņš atkal ievadīja visus simbolus, bet nekā. –Kas pie velna?!- Dominiks strupi noteica. –Lakšmi, droši zini, ka tā ir pareizā adrese? Nekā cita tur nebija rakstīts?- To teicis Dominiks atkal izmēģināja simbolus tikai šoreiz daudz straujāk.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 05.04.2016 22:16

Lakšmi pārbaudīja, vai tiek ievadīta pareizā kombinācija, bet viss sakrita. - Būtu iznīcināti vārti? - Drūmi, domīgi norūca Lakšmi, skatīdamās te uz Fērlingu vārtu adresi, te uz konsoli, te uz visu paragrāfu. - Skaidrs, ka bija rakstīts, neba jau vārtu adrese vien ir paragrāfu gara, bet.. - Lakšmi prātoja, - es nezinu cik daudz laika man aizņemtu, lai izburtos visam cauri un saprastu, kas par vainu, - ar planšeti rokā, viņa nervozi staigāja uz priekšu un atpakaļ. - Tam te vajadzēja strādāt. -

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 05.04.2016 22:32

Tātad misija patreiz tiek atlikta. Iespējams,ka būs jāizmanto kuģis, bet to nevar ieplānot rīt uz pusdienas laiku, jo kuģa grafiks ir visai noslogots. Šomēnes es brīva loga neredzu. Līdz tālākiem rīkojumiem visi patreiz brīvi. - rezumēja Pīrs.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 06.04.2016 13:24

Lakšmi momentā ķērās atpakaļ pie darba. Viņai nebija ne jausmas cik daudz laika tas prasītu, un nezināja arī vai tam visam beigu galā būs vispār kāda jēga, bet tagad tas nebija būtiski, jo nekā cita, steidzamāka, ko darīt, tāpat šobrīd nebija, turklāt šīsdienas "neveiksme" nelika mieru un lika pievērsties darbam vēl jo uzcītīgāk. Viņa jutās tā, it kā būtu pievīlusi savus komandas biedrus.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 16.04.2016 20:45

Pamatīgi sašutis par notikušo Dominiks nolēma pamest savus kolēģus un iet atpakaļ uz saviem apartamentiem turpinot savu iesākto darbu. Tomēr doma par Fērlingiem viņu aizkavēja. Kādus noslēpumus šī planēta varēja slēpt?

Dominiks turpināja savu darbu pie jaunā ieroča konstrukcijas. Viņš juta, ka drīz nonāks pie kaut kā grandioza un turpināja burties cauri ieroča konstrukcijai.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 16.04.2016 20:47

Nebūs. Sajūsma noplaka. Iemesls kāpēc vārti nevērās varēja būt daudzi un dažādi, taču sliktākais variants noteikti bija, ka tie vienkārši ir sabojāti vai iznīcināti. Tas nozīmētu, ka viņi tik drīz nesasniegtu vis Fērlingu pasauli. Kuģu noslogojums bija diezgan pamatīgs. Kamēr nebūs skaidrības kāpēc tieši vārti nestrādāja misija bija atcelta. Nuo klusi nopūtās un devās atpakaļ pie saviem pienākumiem. Diena bija iesākusies daudzsološi. Tagad atlika vien pacietīgi gaidīt, pie kāda slēdziena nonāks kolēģi, kas no tām visām vārtu lietām saprata daudz vairāk vai šajā gadījumā no Fērlingiem un viņu svešās valodas.

Nuo atgriezās medicīnas spārnā, bet domas ik pa laiciņam atgriezās pie Fērlingiem.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 16.04.2016 20:58

Lakšmi plosījās dienu un nakti, līdz kamēr tika kaut kādā nebūt skaidrībā ar tekstu. Nogurusi un mazliet dezorientēta no miega bada viņa centās sakontaktēt Dominiku – Dominik, kur tu šobrīd atrodies? Man tev šis tas jāparāda. - Lakšmi vispirms vajadzēja pakonsultēties, vai tas, ko viņa ir atklājusi ir viņiem maz tehniski realizējams, pirms no jauna sakāpināja visas komandas cerības.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 16.04.2016 21:11

-Pašlaik atrodos inženiera spārnā, ja ir vajadzība tad esmu tavā rīcībā.- Dominiks teica, lai gan jutās mazliet drūms pamezdams savu darbu nepabeigtu. Viņš devās pie Lakšmes.–Vai kaut kas noticis?- Dominiks noprasīja.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 16.04.2016 21:21

- Sveiks, nē, nekas nav noticis, es tikai.., redz, es gribēju noskaidrot, vai tajā tekstā nav kas sīkāk paskaidrots, kādēļ mums neizdevās "iezvanīties" Fērlingu vārtos un kā izskatās, - Lakšmi parādīja savu tulkojumu uz planšetes, - ir arī. Tehnisko pusi ir visai grūti tulkot, nesaprotot līdz galam, kā tas strādā, tieši tāpēc pasaucu tevi, varbūt tev šis viss izteiks ko vairāk. Bet īsi izsakoties, ja saprotu pareizi, ir nepieciešams kontrol-kristāls, ar ieprogrammētu attiecīgo kodu, - Lakšmi norādīja uz vēl vienu, par adresi garāku simbolu rindu - kas tad kalpo kā parole, vai atslēga.. -

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 16.04.2016 21:50

-Tas varētu izskaidrot kādēļ vārti mūs neņēma pretī. Bet es nekad ko tādu neesmu redzējis, ka kādai adresei vēl speciali vajadzētu “paroli”.- Dominiks vērīgāk ielūkojās planšetē. –Ja tu man varētu atsūtīt šos datus man es varētu viņus pārveidot mūsu vajadzībām. Tagad došos atpakaļ uz saviem apartamentiem. Atsūti man vajadzīgos datus un cerams mums arī kaut kas sanāks.-

Dominiks devās atpakaļ uz saviem apartamentiem ievadīdams kodu priekš sintezēšanās. Printeris sāka savu darbību. Dominiks uzelpoja.
–Mums ir progress!- Dominiks deva mierinošu ziņu Lakšmei. Viņš paņēma jaunveidoto kristālu un to sīki izpētija. Veicis īsu izpēti viņš nolēma to iztestēt. –Satiksimies pie vārtiem. Sasauc pārējo komandu es gribu izmēģināt šo mantu.- To teicis viņš devās uz vārtu telpu.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 17.04.2016 14:03

Lakšmi gan nepaklausīja Dominika norādījumiem un pārējo komandu nesasauca. Viņa papriekš gribēja pārliecināties tur kaut kas vispār izdosies, tādēļ uz vārtu zāli devās viena pati. - Mēģinam? - Lakšmi cerīgi jautājošā izteiksmē palūkojās uz Dominiku.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 09.06.2016 00:15

-Neesmu nekad ņēmies ar “šitiem”.- Dominiks teica norādīdams uz savu paņemto kristālu un vārtu kontroles panelī esošajiem kristāliem. –Man likās varbūt kaut ko Džeims varētu par viņiem zināt.- Dominiks kasīja pieri un rūpīgi skatījās uz paneli. Viņš no savas somas izvilka planšeti un centās veikt kādus mērījumus. Un pie viena arī to arī nobildēja.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 10.06.2016 15:51

- Hm, pagaidi! - Lakšmi ieurbās planšetē. - Man šķiet es zinu, kur sameklēt aprakstus, kas ļautu mums saprast, kas te par ko ir atbildīgs. - Lakšmi braucīja pirkstu pa planšeti, pēc kāda ilgāka laiciņa apsēdās uz pakāpiena, - tas neiet tik ātri, - viņa nomurmināja.
Vēl pēc pāris domīgiem brīžiem, Lakšmi pieleca kājās un pieskrēja Dominikam parādīt atrasto - Raugi! Ja pareizi saprotu tehniskās nianses, tad vienīgie četri iespējamie varianti, kur šo kristālu ievietot ir šie. -

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.06.2016 15:20

Mērfijs bija pieradis, ka Stagirus bāzē vārtu sargāšanas darbiņš bija varen garlaicīga padarīšana, sevišķi jau naktīs, kad nekad nekas nenotiek. Viņš bija apbruņojies uz vēl vienu tādu naksniņu ar milzīgu krūzi kafijas, bļodu rausīšu un veselu kolekciju vecu šausmu filmu. Šonakt kārta bija grāvējam Jaws. Viņš bija saslējis kājas uz galda un bļodu rausīšu uzstutējis uz vēdera.

Viņš sniedzās pēc krūzes kafijas, bet tā izslīdēja no taukainajiem, raušainajiem pirkstiem un izgāza tās saturu pa visu galdu un uz klaviatūras. “Velns!” Viņš nolamājās un meklēja salvetes ar ko savākt miskasti, ko pats bija sataisījis.
Kad viņš atkal pacēla acis uz monitoriem viņš pēkšņi sarāvās. Vārtu telpā kāds bija. “Velns!” Viņš paķēra savu dienesta ieroci un traucās taisnā ceļā uz vārtu telpu.

“Ko pie velna jūs šeit darāt?!” Viņš iebļāvās sasniedzis divus stāvus, kas ņēmās ap vārtu konsoli. “Rokas nost un tā lai varu redzēt!” Viņš draudēja izstiepis ieroci pret iebrucējiem. Mērfijs sevi lamāja prātā, bet ko nu vairs.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 18.06.2016 15:39

Lakšmi sarāvās, pēkšņā uzbrucēja sabiedēta, šāds vakara pavērsiens viņai nu nepavisam nebija ienācis prātā - Mēs strādājam. - Lakšmi gluži nevainīgi atbildēja. Kā nekā, tas bija tieši tas ko viņi patlaban darīja un Lakšmi nebija radusi, ka viņas strādāšanu šeit bāzē, pie "savējiem", tik rupji pārtrauc, bāžot ieroci degunā.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 18.06.2016 16:09

-Nu tad darbojamies pēc izslēgšanas metodes!– Dominiks teicis jau ņēmās iebakstīt kristālu vienā no norādītajām vietām. Vārti pēkšņi skaļi “noņurdēja”. Dominiks mazliet jokainā, bet arī noraizējušā balsī teica –Tikai cerams, ka mēs bāzi neuzlaidīsim gaisā...- Viņš atkal paņēma savu planšeti, lai veiktu apskati. Nebija nekādas manāmas enerģijas maiņas. Dominiks ievadīja vārtu adresi. Vārti atkal nepateicīgi “ieņurdējās” un nekas nenotika. –Nu, tas laikam nebūs tas!- Dominiks ātri to atkal izņēma un ielika nākamajā. Sekojis tādai pašai darba secībai viņš atkal ievadīja vārtu adresi.

Vārti vēl skaļāk ‘’iekaucās’’ un nekā. Trešajā norādītajā vietā jau bija viens kristāls iekšā. Viņš to veikli izrāva laukā. Vārti gaismas pēkšņi izdzisa. Jo vairāk Dominiks cilāja kristālus, jo lielākas raizes viņu mocīja, tomēr apmainījis kristālus vārti iedegās jaunā krāsā. Simboli bija kļuvuši spilgti sarkanā krāsā tādā kā pats kristāls. Veicis mērījumus viņš manīja strauju enerģijas ieplūdumu. –Nu šitais jau pēc kaut kā izskatās- Dominiks palūkojās uz Lakšmi vēl aizvien bažas nomocīts. Dominiks vēlreiz ievadīja adresi, bet nekā. Dominiks smagi nopūtās, bet tad pēkšņi tie atsprāga vaļā ar spēcīgu dārdienu. Tie bija košā sarkanā krāsā. Dominiks mazliet salecās, bet viņš nezaudējis laiku atkal paņēma planšeti lai veiktu mērījumus.

Dominiks mazliet sabijies dzirdam sarga balsi uzrausās kājās. Redzējis ‘’stroķi’’, kas bija tēmēts viņa virzienā viņam palika slikti ap dūšu, bet tomēr viņš centās sevi pēc iespējas savākts –Dominiks, Dominiks Hughes, SGS 1 inženieris. Mēs te ar Lakšmi cenšamies sataisīt vārtus kārtībā.- Viņš pakatījās uz vārtiem, kas vēljoprojām dega sarkanā krāsā. –Vai mēs.. Varētu atgriezties pie darba?-

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.06.2016 17:11

Nožēlojams “Nē!” izlauzās pār Mērfija lūpām, redzot kā Dominiks ieslidina kristālu, kas atvēra vārtus. “Jums nav autorizācijas šeit atrasties nakts vidū, nesaskaņotos laikos!” Viņš bija palicis teju sarkans no dusmām. Bija skaidrs, ka viņš dabūs pamatīgu brāzienu no Pīrsa par šo. “Slēdz ārā tūliņ pat!” Viņš izkliedza komandu, kamēr roka sniedzās pēc komunikācijas verķīša. Bija jānoziņo Pīrsam nekavējoties.

To viņš arī izdarīja pat nepamirkšķinot un nenolaižot ieroci.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 18.06.2016 17:29

Pīrsu šis ziņojums pārsteidza pašā sapņa vidū un viņš pirmajā mirklī neapjēdza, kas vispār notiek un kādā realitātē. Viņš tikai pirms stundas bija aizgājis gulēt, tā kā šis 'pārsteigums' bija visai negaidīts un nepatīkams.
Ne visai skaidri atbildējis - Tūlīt būšu - viņš saģērbās un devās uz Vārtu zāli.
Pa ceļam viņš bija nedaudz apradis ar esošo realitāti, tāpēc spēja adekvāti novērtēt redzēto situāciju arī pirms Mērfijs ziņoja par notiekošo.
Tā, kas tad mums te ir: - visu redzēto centās klasificēt Pīrs -
1. Guļošs sargs, jo ne jau 5 sekundēs viņi tika tik tālu ar Vārtu demolēšanu
2. Divi nedisciplinēti, iniciatīvas pārbagāti 'ekspermentatori'
Un tagad es gribētu dzirdēt iesaistīto pušu versijas par šeit patlaban notiekošo!

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.06.2016 17:41

Taisnoties nebija vērts kaut arī viņš tikai uz neilgu mirkli bija pazaudējis skatienu no ekrāniem nevis saldi krācis savā postenī. Mērfijs nolaida ieroci un iestiprināja to, tam paredzētajā vietā. “Ser..” Viņš iesāka. “Šie divi paslīdēja gar ieejas kamerām un iedarbināja vārtus. Es uz mirkli biju novērsies no ekrāniem. Ziņoju nekavējoties.” Viņš no sava paskaidrojuma bija izlaidis Jaws, taukainos raušus un arī to, ka negulēja vis.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 18.06.2016 18:04

Tikai tagad Dominiks atskārta, ka viņi vispār nav nevienu informējuši par saviem darbiem. Viņš vēlreiz pavērsās pret vārtiem un negribīgi tos izslēdza… Nekas nenotika vārti turpināja rūkt… Dominiks sāka agresīvi lamāties sev prātā un nežēlīgi spaidīja visas iespējamās pogas, lai izslēgtu vārtus –Kas vispār pie velna… sūds!- Viņš centās kaut cik noslēpt savas pēdas pirms Pīrsa ierašanās, bet nekā Pīrs jau bija klāt un pēc sejas izteiksmes varēja jau noteikt, ka šis nebeigsies labi.

–Errr… Njā ser.- Dominiks nedroši iesāka –Redziet mēs te tā mazliet pačakarējamie ar vārtiem un… Feilonu planēta.- Viņš noradīja uz mutuļojošo vārtu pusi, kas izskatījās vēl agresīvāki pēc katras sekundes.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 18.06.2016 18:15

Pīrs noklausījās sargu - Ceru,ka kameras visu parādīs- un pievērsās Dominikam - Patreiz galvenais ir savest Vārtus kārtībā, par pārējo parunāsim vēlāk!
Ir nepieciešama kāda cita speciālista palīdzība, vai pats tiksiet galā?

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.06.2016 18:30

Mērfijs apstiprinoši pamāja Pīrsam. Kā gan savādāk. Viņš jau nu negrasījās melot vai kaut ko safabricēt savā labā. Galdu jau viņš bija paspējis notīrīt no lipīgās kafijas un Jaws izslēgt. Vismaz tik daudz. Viņš nostājās kā jau sargam pieklājās, bet kulsībā vēl aiz vien sodījās par visu stulbo situāciju. Skatiens vēl aizvien bija dusmīgs, sevišķi uz Dominika pusi, kas lecās, ka redzi vārtus taisot un kuram visticamākais tāds drošības protokols bija pie kājas. Viņš, protams, bija dusmīgs arī uz sevi, ka nebija pamanījis šitos divus sprukstus ievelkamies pie vārtiem. Strādātāji...!

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 18.06.2016 19:32

-Man liekas es pats tikšu galā- Dominiks nu jau mierīgāk noteica un turpināja ņemties ar savu planšeti un veikt mērījumus. Izejošie enerģijas līmeņi bija vienkārši drausmīgi. Kaut kas tamlīdzīgs bija tikai manīts, kad vārtu adrese bija citā galaktikā, lai gan pēc adreses, tam vajadzēja atrasties te pat. Dominiks pagrāba kristālu un centās to izņemt.– Aughhh!...- Dominiks pilnā rīklē iekliedzās.

Kristāls bija palacis mežonīgi karsts. Dominiks vairs nezināja ko darīt un juta savu roku degam. Toties pēc neilga laika gan vārti gan kristāls sāka mainīt savu krāsu nu jau uz violetu un tumši zilu. Enerģijas līmeņi sāka lēnām normalizēties, bet Dominiks vairs par neko citu nevarēja domāt, kā par savu smeldzošo roku. Viņš aktivizēja savu komandas radio, lai kontaktētos ar Nuo –Nuo? Vai esi augšā? Man ir maza ķibele ar roku vai varu pie tevis atnākt?- Dominiks vēlreiz uzmeta aci uz vārtiem tad uz Lakšmi –Ja kaut kas mainās es būšu radio kontaktā.- Dominiks devās uz medicīnas spārnu.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.06.2016 20:03

Nuo no saldā miega uztrauca augšā Dominika balss. Tā nebija pirmā reize. Viņa aši izlēca no gultas, vien uzmetot sarkanajai pidžammai puķainu, zīda apmetni un steidzās uz medspārnu. “Skrienu!” Viņa atsaucās. Kā gan viņam tas vienmēr izdevās? Tā bija tīrā mistērija. Taču viens bija skaidrs, ka ķimmerējoties ap visādām savādām un bieži vien svešām ierīcēm, tas arī nebija nekāds brīnums. Nuo iesteidzās medspārnā gadrīz paklupdama, jo čības nebija gluži domātas skriešanai. “Kas noticis? Ko sastrādāji?” Viņa satraukti vaicāja un nopētīja Dominiku no galvas līdz kājām. Viņš gan bija teicis, ka ķibele bija ar roku.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 18.06.2016 20:13

Kad Dominiks aizskrēja neko nepaskaidrojis un Vārtus atstājot aktivētus, Pīrs palika stāvot kā ar aukstu ūdeni apliets - Šitāda bezatbildība. Nu pagaidi tu man, gan es vēl ar tevi nopietni aprunāšos!
Mērfij, tu vari tos Vārtus izslēgt?!?

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 18.06.2016 20:26

Dominiks noelsies ieskrēja medpunktā. –Pieskāros kvanta kristālam, kas bija uzkrājis laikam krietnu enerģijas lādiņu- Dominiks noradīja uz savu roku, bet galvenais uz pirkstiem, kas izskatījās krietni apdeguši spilgti sarkanā krāsā. –Sāp tā kā kūc… ļoti sāp...- Dominiks izvairījās no laumu vārdiem Nuo priekšā, bet sajūta nebija no tām patīkamākajām. –Ā un mēs laikam atvērām vārtus beidzot!- Dominiks izdvesa.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.06.2016 20:31

Mērfijs:

Ak, nu jā protams! Mērfijs jau šeit ir tehnoloģiju ģēnijs! Viņš domās šķendējās. “Es varu mēģināt, ser!” Mērfijs ķērās pie parastā protokola ievadīšanas. Un tagad man tā visa putra jāizstrebj būs. Savus knaģus paši nezina kur bāzt un ko vēl svilināt! Vārti “ignorēja” protokolu, tāpēc viņš mēģināja vēlreiz. “Izskatās, ka vārti nereaģē.” Mērfijs ar sāpīgu izteiksmi sejā teica. “Varbūt inženieri var kaut kā tos manuāli izslēgt?” Viņš jautāja Pīrsam, paraustīdams plecus. Vareni, vienkārši vareni!

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 18.06.2016 20:39

Nolāpīta būšana, tagad šito ekspermentētāju dēļ jāceļ kājās visa bāze!
Dežurējošo virsnieku, lūdzu, nekavējoties ierasties Vārtu telpā!
Kad tas ieradās Pīrs teica -
Izsauciet tehniķi, kurš ir pietiekoši kompetents, lai aizvietotu Dominiku!
Kad tas ieradās, Pīrs nokomandēja - Izslēdziet Vārtus!

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.06.2016 20:58

Nuo bažīgi aplūkoja Dominika roku. “Otrās pakāpes apdegums.” Viņa konstatēja un ķērās pie vajadzīgo lietu salasīšanas. Viņa iešpricēja Dominikam zāles, lai atvieglotu sāpes un lai vieglāk būtu aprūpēt ievainojumu. “Ko Tu darīji pie vārtiem nakts vidū? Vai tad mums kaut kas bija paredzēts tagad?” Nuo uzacs skeptiski saslējās. Protams, ziņas par to, ka vārtus izdevās atvērt bija labas.

Nuo darbojās ātri. Notīrot apdegumu un apstrādājot ar zālēm to aši nosaitēja. “Kārtībā. Pēc dienas jānomaina apsējs. Sāpēs vēl kādu laiciņu, šeit inbuprofēns. Vajadzētu būt nedauz labāk.” Viņa paskaidroja. “Uzmanīgi ar to roku tagad.” Nuo piemetināja, jo zināja, ka Dominiks bieži vien bija neapdomīgs par tādām lietām. “Tad mēs varēsim doties uz Fērlingu pasauli?” Viņa ziņkārīgi pavaicāja, paralēli aši nokārtojot visus instrumentus un lietas atpakaļ.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 18.06.2016 21:13

Lakšmi stāvēja un, tā kā neviens viņu tieši neuzrunāja, turpināja censties būt neredzama. Neba jau viņa tagad būs tā, kas mācēs aiztaisīt vārtus. Turklāt, ja kāds gribētu zināt Lakšmi domas, tad viņasprāt, vārtus ciet nevajadzēja taisīt, bet, ja jau ir izdevies beidzot tos atvērt, sūtīt izpētes komandu. Kādam atklājumam viņi beidzot ir rokas stiepiena attālumā, bet nē, protokoli un visādas birokrātiskās muļķības. Lakšmi nodūrusi galvu cītīgi izlikās, ka milzīgi kaut ko meklē datubāzē uz planšetes.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 18.06.2016 21:38

Valters urbās savā planšetē skatījās jauno darba pielikumu, tad pēkšņi saņēmis steigšo ziņu par notikumiem vārtu telpā viņam no nagiem tā izkrita un smagi piezemējās uz grīdas ar purnu pa priekšu –Johambam!- Viņš paskatījās pulkstenī 2 naktī. -Kas vispār šeit notiek?- Valters neapmierināt murmināja.

Nonācis vārtu telpā nošausminājās. -Kas tas par izdarību!?- Viņa acis pievērsās vārtam, kas bija tumši violetā krāsā griezās, kā centrifūgā un vēl mutuļoja. Valteram uzreiz uznāca adrenalīna piedeva viņš piešāvās pie konsoles. Protams aborta poga nestrādāja tas būtu pārāk vienkārši. Viņš paskatījās uz paneli, kas bija atvērts vaļā un kuram bija pavisam dīvains kristāls vidū. Tad Valters nosprieda nogriezt visu enerģijas padevi kāda vien bija priekš vārtiem. Vārti palika ieslēgti, bet tie kārtīgi iekaucās atkal kļuva sarkanīgi, tikai šoreiz ap vārtiem veidojās spoži dzelteni lādiņi, kas izšāvās uz visām pusēm. Bāzē visur sāka raustīties gaisma un kritās enerģijas līmenis. Valters bija apgāzies no šoka, bet pirmā lieta viņš izdarīja pieskrēja pie konsoles un atkal aktivizēja enerģijas padevi pirms kādu saspēra zibens. Valteram gandrīz sirds pa muti iznāca ārā. -Tādā vecumā vēl šitais murgs jāizstrebj!- Valters smagi noelsa.


Dominiks nu jau jutās daudz labāk. –Tāda iespējamība pastāv, bet kaut kas nav riktīgi ar vārtiem. Vispār man vajadzētu skriet atpakaļ Pīrs savādāk man galvu atņems- To teicis viņš atkal steigšus devās uz vārtu telpu.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 18.06.2016 22:04

Lakšmi paslepus nolūkojās notiekošajā, kamēr turpināja izlikties iegrimusi datu bāzē. Visa šī izrāde, ko šobrīd sniedz vārti, neizskatījās pārāk labi, bet nebija arī nekas ko Lakšmi varētu palīdzēt. Viņa šeit jutās pilnīgi ārpus konteksta un ļoti labprāt noplauktu, ja nebaidītos, ka kaut mazākā izkustēšanās no vietas varētu pievērst viņai lieku uzmanību.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.06.2016 22:08

Viens bija pavisam skaidrs. Gulēt doties tagad bija pilnīgi bezjēdzīgi. Viņai diez vai tas tāpat izdotos pat ja mēģinātu. Nuo medspārnā ieģērbās mediķu baltajā ietērpā, savāca savus tumšos, garos matus un paņēmusi somu ar aptieciņu devās uz vārtu telpu. Ja nu vēl kādam gadās ķibele? Sevišķi, ja jau Dominiks pats bija minējis, ka ar vārtiem kaut kas nav kārtībā. Labāk būt uz vietas, ja bija nepieciešamība.

Nuo ieradās vārtu telpā pēc Dominika. Viņa pamāja Pīrsam un palūkoja, ka te jau bija novācies vesels bariņš. Teju viss SGS 1, tikai Džeimss vēl saldi gulēja kaut kur savos apartamentos. Vārti tiešām neizskatījās “pareizi”.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 18.06.2016 22:17

Pīrsam, noskatoties uz neveiksmīgajiem mēģinājumiem aizvērt Vārtus, radās aizvien lielāka vēlēšanās vainīgajiem, ļoti lēnām novilkt ādu un, kā tas tādos gadījumos pieņemts, pāri acīm.
Pagriezies pret dežūrvirsnieku, Pīrs nokomandēja - Tūlīt dabū man ciet VISUS, kas kaut ko jēdz no Vārtiem!!!

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 18.06.2016 22:32

-Njā… sūdi ir lieli- Dominiks klusībā nodomāja. Dominikam nebija nemazākā nojausma ko darīt. Viņš vēl kādu brīdi mīņājās un skatījās uz vārtiem. Ielūkojās planšetē, bet tā jutās bezspēcīgs. Pagāja dažas minūtes vārti bija jau palikuši savā normālajā krāsā un tad pēkšņi vārti atkal norūca un pavisam izdzisa. Dominiks bija šoka, bet toties prieka pilns. Vārti bija aizvērušies paši no sevis. Viņš palūkojās planšetē enerģijas līmeņi bija kārtībā takā tam vajadzēja būt. Visos savos gados viņš neko šitādu nebija piedzīvojis. Viņš jutās takā smags akmens būtu beidzot no viņa novēlies. Viņš neuzbāzīgi pavaicāja Benam Pīrsam –Ko mums tagad darīt ser?-

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 18.06.2016 22:45

Pīrs atviegloti nopūtās, kad vārti beidzot aizvērās, bet izdzirdot Dominika jautājumu viņam atkal visas spalvas sacēlās gaisā - Raksti - atlūgumu, viņš gribēja teikt, bet savaldījās - ļoti sīku un detalizētu atskaiti par šo incidentu un tā iemesliem. Un es aicinu visus Vārtu speciālistus viņam palidzēt - šķibi pasmaidījis, teica Pīrs.
Pagriezies pret dežūrvirsnieku viņš pavēlēja - Kamēr nebūs noskaidroti šī incidenta iemesli un Vārti nebūs kārtīgi pārbaudīti, nevienu tiem tuvumā nelaist!!!
Sapratis, ka gulēšana tāpat tagad neizdosies, viņš devās uz sporta zāli izlādēt adrenalīnu.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 19.06.2016 12:18

Nuo vēl mirklīti uzkavējās, bet sapratusi, ka lielā vārtu laušana līdz ar Pīrsa šķībo smaidu un pavēlēm bija beigusies, viņa devās atpakaļ uz saviem apartamentiem. Te nu bija lielā rosība. Uzelta puse no bāzes kājās un īsti nekāda labuma. Nuo atkal ieģērbās pidžammā un sagatavoja nomierinošu žālīšu tēju, kurai vajadzēja palīdzēt miegam. Viņa centās noklusināt domas un atslābināties.

Pavisam drīz viņai bija atkal izdevies ieslīgt miegā. Viņa sapņoja par Fērlingiem, kaut arī viņai nebija nemazākās nojausmas par to, kādi tie izskatījās vai kādi tie bija. Kas zina varbūt viņai to izdosies noskaidrot rīt, ja vien Pīrss būs labā noskaņojumā un vārti beidzot būs sataisīti.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 19.06.2016 15:35

Dominiks ķērās pie darba savācis savas mantas devās āra no vārtu zāles. Viņš juta, ka viņu aizmuguras pavada daži necildinoši skatieni, bet saprata, ka to bija pelnījis. Atgriezies savos apartamentos viņš uzmeta acis pulkstenim: bez divdesmit trīs no rīta. Bāc! Dominiks nodomāja, bet nu neko. Viņš izrāva savu planšeti un visu sīki smaki pētīja, gan no video ierakstiem, gan to ko pats bija piedzīvojis. Sarkanie vārti… ko gan tas varēja nozīmēt. Dominiks ilgi prātoja un centās kaut ko izsmadzeņot, bet jau pēc neilga laika ieslīga dziļa miegā uz sava galda blakus neizdzertajai kafijas krūzei.

Kad Dominiks atkal pamodās bija jau 9:32 no rīta. Kā ar augstu ūdens šalti apliets Dominiks atkal pieķērās pie darba. Teorija iznāca pavisam interesanta, bet vajadzēja arī pierādījumus. Dominiks atkal devās uz vārtu zāli kur pretī bija pazīstamā Mērfija seja, lai gan netik draudzīgā. Tur veicis dažus novērojumus viņš bija gatavs doties pie Pīrsa. Pulkstenis jau sita 11:23 Pīrs ap šo laiku parasti jau bija savā kabinetā. Dominiks uzmanīgi pieklauvēja pie viņa durvīm un ienāca iekša –Ser!- Viņš iesāka. –Man varbūt ir teorija par to, kas varēja notikt ar vārtiem.-

Iesūtīja: josephine ; laiks: 19.06.2016 15:57

Lakšmi tā arī bija veiksmīgi izdevies vismaz pagaidām izslīdēt no situācijas sveikā, bet tas nemainīja faktu, ka viņai vajadzēja atzīt, kaut vai tikai pašai sev, savas vainas daļu visā notikušajā, kas godīgi sakot, padarīja viņu visai netipiski sapīkušu un kašķīgu (ja pagadītos nejauši kāds, pret ko būt kašķīgai). Pārņēma netaisnības sajūta, jo viņa bija pārliecināta, ka zinātnes un jaunu atklājumu vārdā bija darījusi pareizo un neredzēja, kas milzīgi būtu mainījies, ja viss šis eksperiments būti bijis saskaņots kā nākas. Sausais atlikums neko daudz nebūtu mainījies. Tad kāpēc tik milzīga brēka. Un gluži vienkārši viņai nebija pat ienācis prātā prasīt kādam atļauju. Labi, taisnība, šī bija praktiskāka izpētes daļa, bet, lai pētītu un raktos pa visām pieejamajām datu bāzēm, kas parasti ietilpa viņas izpētes procesā, Lakšmi nekad nav bijis nevienam jāatskaitās. Tad kā viņai pēkšņi varēja ienākt prātā doma atskaitīties šoreiz? Lakšmi tā pie sevis vārījās atlikušo nakts daļu, neko daudz negulēdama un no rīta jutās tikpat ne savā ādā, ka devās taisnā ceļā uz ēdnīcu brokastot. Ja jau viņa bija pelnījusi sodu, tad to saņems. Lakšmi, sakrāmējusi kaudzi kartupeļu biezputras, krējumu, salātus un karbonādi, sēdēja pie Alfas komandas galda un mokoši stūma to visu iekšā.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 19.06.2016 16:04

Pīrs pamodās ar smaguma sajūtu, gan galvā, gan visā ķermenī. Nakts problēmas un fiziskā aktivitāte nepiemērotā laikā bija atstājušas savas sekas. Viņš ielīda aukstā dušā,pēc kuras izskrēja ikrīta krosu un bija gatavs ķerties pie bāzes vadības.
Tie zinātnieki ir galīgi izlaidušies, tā tas nevar turpināties,jo tad var izrādīties,ka drīz vairs nebūs bāzes ko vadīt. Apokaliptiski scenāriji, ko viņš nakts murgos bija izcīnījis, nostiprināja viņa pārliecību. Bet kā tikt ar viņiem galā, tas viņam vēl nebija skaidrs.
Viņš vēlējās pakonsultēties ar šefu - Aleku Kolsonu.
Saruna beidzās ar to, ka Aleks pieteicās pats atbraukt un visu apskatīt. Tas nedaudz atbrīvoja Bena plecus un viņš jau daudz optimistiskāk sāka skatīties uz dzīvi.
Taču tas nevilkās ilgi, jo durvīs parādījās 'staigājošas nepatikšanas' Dominika izskatā.
Redzu, jūs esat ražīgi pastrādājuši ar kolēģiem, ja jau jums ir gatavs ziņojums par pagājušās nakts incidentu.- Mazliet ironiski teica Pīrs - Atstājiet to man uz galda un es to izskatīšu tuvāko dienu laikā!
Tas nozīnēja, ka audience ir beigusies.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 19.06.2016 17:01

-Bet ser! Mums ir acīm redzams progress iedomājaties, kas tur varētu būt apslēpts kādi dārgumi un noslēpumi!- Dominiks sašutis noteica, bet Pīrsa seja izteica visu. Nu neko darīt, kā parasti gribēju kā labāk sanāk kā vienmēr... Dominiks atstāja savu ziņojumu uz Pīrsa galda. –Ser- Dominiks izgāja no Pīrsa kabineta un devās uz ēdnīcu. Viņš paņēma pamatīgu porciju ar plovu un devās uz savu sēdvietu tur viņš manīja Lakšmi. Dominiks apsēdās viņai blakus un uzsāka sarunu. –Kur tad tu vakar pazudi, tā arī tu man neko neatbildēji par notikumiem vārtu zālē?- Dominiks teicis paņēma savu pirmo kumosu no plova, kas likās pārāk sauss un neinteresants.

Dominika ziņojums:

Pirmās dažas lapas apkopoja visu notiku secību un pēc tam vēl teoriju un tās pamatojumu, bet galvanie secinājumi un apkopojums bija sekojošs:
Kristālu ko es izprintēju no Lakšmes atrastiem aprakstiem Asgardu datubāzē mēs izmantojām, lai varētu atvērt vārtus uz šo nepazīstamo adresi. Tas ir kvanta kristāls kuru cik mēs sapratām vajadzēja ievietot vienā no paneļa vietām un to mēs arī izdarījām pēc mazas čakarēšanās mēs izņēmām vienu kristālu, kas bija zilā krāsā(tam tagad vajadzētu atrasties netālu no vārtu paneļa) tā vietā mēs ielikām mūsējo kristālu (spilgti sarkanu) vārti mainīja savu krāsu un kad tos iedarbinājām tie (pēc manām domām) sāka vākt enerģiju no mūsu bāzes, lai varētu nostiprināt savienojumu. Vārti neļāvās būt izslēgtiem pirms process bija pabeigts un tādēļ tie tā trakoja, kad Valters noņēma enerģijas padevi. Bet tiklīdz vārti bija pabeiguši tie atkal sekoja savām instrukcijām. Kādēļ sarkanā krāsa es varu minēt tikai tāpēc, ka savienojums nebija stabils parasti par to liecina nestabilais vorteks, bet takā vārtiem uz reiz bija jāaizveras nekas tamlīdzīgs nenotika. Es vēl tik droši visu nevaru garantēt, bet mums vajadzētu izmēģināt vārtu darbspēju ar jūsu atļauju protams.

Dominiks Hughes

Ziņojuma beigas:

Iesūtīja: josephine ; laiks: 19.06.2016 17:18

Lakšmi īsti nesaprata, ko Dominiks domāja, acīmredzot visa epopeja bija atstājusi uz viņu pārāk lielu iespaidu, lai viņa spētu vēl pagaidām salikt visu pa plauktiņiem.
- Man nav ne jausmas, kas notika. - Lakšmi godīgi atbildēja, - kopš tā brīža, kad sargs pavērsa pret mums ieroci, es atceros tikai atsevišķus, adrenalīna ietekmē nofokusētus momentus - Kā tu apsvilināji roku uz kristāla, kā klaigādams iebrāzās Pīrs, nākamajā momentā tevis jau vairs nebija vārtu zālē, neatceros, ka tu būtu ko teicis, tad tās dīvainās, neaprakstāmās vārtu izdarības un tam visam pāri mutuļojoša, grimstoša vainas apziņa. Tas ir principā viss, ko atceros no vakardienas notikumiem. -

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 19.06.2016 17:26

Iepriekšējās nakts vārtu piedzīvojumi bija atņēmuši krietnu laiku no Nuo miega. Par spīti tam viņai bija jābūt augšā jau pavisam agri. Nuo devās taisnā ceļā uz savu kabinetu, kur viņa ķērās klāt savu pētījumu lietu izskatīšanai. Tas prasīja diezgan lielu koncentrēšanos, kuru viņa tikai ar mokām piespieda darboties ar kafijas palīdzību, kuru viņa parasti nemaz nelietoja.

Kad viņa bija iepazinusies ar progresu viņa tālāk devās uz laboratoriju, kur viņa darbojās ap paraugiem, veicot dažādus testus un diagnostiku. Tas bija pietiekoši interesanti, lai viņa aizmirstu par nogurumu un izsalkumu. Tikai tad, kad viņas asistents sāka ņerkstēt par pusdienām, Nuo atminējās, ka šodien nebija neko apēdusi un kaut arī viņai nemaz negribējās viņa palūdza, lai viņš atnes viņai cēzara salātus ar vistu un zaļo tēju, ko viņa notiesāja atpūtas telpā, vēl aizvien nepaceļot acis no jaunākajiem datiem savā planšetē. Izskatās daudzsološi. Nuo nosprieda.

Tākāk viņa devās savu pacientu apgaitā. Dominiks bija viens no tiem, taču viņai nebija ne mazākās nojausmas, kur viņš blandījās apkārt. “Dominik?” Viņa jautāja caur komunikācijas ierīci. “Kur Tu šobrīd atrodies? Tavs apsējs..jānomaina.” Nuo paskaidroja.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 19.06.2016 17:29

Patreiz prioritāte ir Vārtu normāla darbība! Lūdzu pārliecinieties, ka tas tā ir. Par eksperimentiem un it īpaši neautorizētiem, mēs parunāsim vēlāk. Pīrs teica, paņēmis Dominika ziņojumu, par kura eksistenci patiesībā bija pozitīvi pārsteigts.
Kad ieradīsies Aleks, tad arī sasauksim zinātnisko padomi un izlemsim ko darīt ar šo iespēju. Pīrs nejutās gatavs viens pats uzņemties tādu atbildību, kā kontakta nodibināšana ar jaunu, nezināmu, noslēpumainu civilizāciju.

Džeims pamodās labi izgulējies,pozitīvā noskaņā. Pēc ikrīta fiziskajām aktivitātēm viņš devās uz ēdnīcu, kur paņēma ierasti sātīgu maltīti, neaizmirstot arī saldo. Ieraudzījis Lakšmi un Dominiku, devās pie viņiem.
Esi kārtīgi pastrādājusi, vai centies slīcināt problēmas 'piedzeroties' ar pārtiku?- viņš smaidīdams teica izteiksmīgi raugoties uz Lakšmi neierasti bagātīgo maltīti.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 19.06.2016 18:52

Lakšmi neveikli pasmaidīja uz Džeimsa piezīmi un atzinās - Laikam jau pēdējais variants. - Viņa palūkojās uz Dominiku, it kā bez vārdiem prasīdama palīdzību izskaidrot Džeimsam vakardienas notikumus, pirms to paspēj izdarīt Pīrs. - Mēs esam iekūlušies nepatikšanās. - Lakšmi vēl piebilda, nodurdama acis biezputrā.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 19.06.2016 19:04

Dominiks noklausījās to, kas Lakšmei bija sakāms un juta zināmu līdzjūtību. Viņš vēlreiz negribīgi ņēma porciju ar plovu un to varmācīgi centās nogremot. Viņš bija nepatīkami pārsteigts par savu ēst negribēšanu. Bet re kur nāca Džeims –Sveiks!- Dominiks strupi noteica. Bet tā sajūta vēljoprojām viņu mocīja un tas komentārs par ēdienu arī likās vientiesīgs uz Dominiku. -Jā vakar nakts bija intereisanta...- Dominiks gribēja turpināt, bet izdzirdējis Nuo pa radio viņš uzreiz atcerējās un paskatījās uz savu roku. –Ā jā es atcerējos par kaut ko.- Dominiks nobēra. –Labu apetīti jums man ātri jāizskrien Lakšmi atvaino, bet tev laikam vienai tas būs jāizskaidro.-

Viņš izgāja ārā pa ēdnīcas durvīm atstādams knapi iesākto plovu uz galda un devās uz medicīnas spārnu. –Pārējie jau ir ēdnīcā.- Noteica Dominiks ieraugot Nuo. –Roka vairs tik daudz nesūrst, paldies!- Dominiks noradīja.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 19.06.2016 19:19

Kā dzīvsudrabs. Vienmēr vienā skriešanā. Nodomāja Lakšmi, bīdīdama biezputru pa šķīvi un negribīgi pacēla nopērtā suņa skatienu uz Džeimsu. - Laikam jau labāk, ka tu to papriekš dzirdi no mums, - iesāka Lakšmi, īsti nezinādama kā, - Principā jau tā ir mana vaina, nepaklausīju, kad Dominiks teica pasaukt visu komandu, jo bija jau vēls un man negribējās lieki traucēt, ja nu izrādītos, ka nekas nesanāk, tāpat kā pagājušo reizi. - Lakšmi runāja riņķī apkārt.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 20.06.2016 17:53

Džeims sasveicinājās arī ar Dominiku un no aprautajām frāzēm un kolēģu izskata saprata, ka ir nogulējis kādu nozīmīgu notikumu, pagaidām viņš vēl nespēja saprast vai par šo faktu vajadzētu priecāties, vai nopietni raizēties.
Ko tad jūs tur ievārījāt par biezputru šonakt?
Džeims centās ar uzvedinošiem ? palīdzēt Lakšmi dalīties ar pār/piedzīvoto.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 20.06.2016 20:27

Nuo ķērās pie darba. “Vispār gulēt šonakt aizgāji?” Daktere nopētīja Dominika seju un pamanīja tumšos riņķus zem acīm un sapampušās acis. Tiesa, tā nebija reta parādība, ka Stagirus cilvēki dzīvoja augšā pa naktīm, savu projektu aizgrābti. Nuo gan centās pieturēties pie kaut kādas struktūras ar domu, ka ne vienmēr labākais ir žmiegt sevi kā citronu kamēr vēl sula tek. “Es jau paspēju paēst, bet no tējas neatteiktos.” Viņa paskaidroja. “Gatavs.” Nuo pamāja uz jauno apsēju un izmeta baltos, gumijas cimdus miskastē.

“Ko Pīrss? Jeb pie viņa vēl nebiji?” Viņa nopietni jautāja, kamēr viņi soļoja uz ēdnīcas pusi. “Viņš vakar izlikās tāds dikti ieskābis par to jūsu eksperimentu ar vārtiem.” Viņa sirsnīgi iesmējās.

Ēdnīcā viņa paņēma lielu tasi zaļās tējas un drīz pievienojās pārējiem pie apaļā galda, vien pamājot un veltot visiem plašu smaidu. “Džeims! Tev paveicās, ka viņi vēl arī Tevi nakts vidū neuzrāva augšā. Pusei no bāzes gan nebija tā laime.” Nuo jautri noteica un nopētīja Lakšmi savādās izdarības ar biezputru. “Tā vien šķiet, ka Pīrss pēc šitā mūs vēl kādu laiciņu negribēs vārtiem laist tuvumā.” Daktere nedaudz domīgāk teica un padzērās malku tējas.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 20.06.2016 23:24

Tā kā parasti, kad ir grūti iesākt kaut ko stāstīt, visi draudzīgi iesaka sākt ar sākumu, Lakšmi, to paturot prātā, uzsāka savu stāstāmo - Pēc mūsu neveiksmīgajiem centieniem iezvanīties uz manu atrasto Fērlingu adresi, es nevarēju gluži mesties mierā un turpināju iesākt darbu. Visbeidzot man izdevās nonākt pie kaut kāda kopsaucēja, kā izrādās, bija nepieciešams īpaši saprogrammēts kontrol-kristāls, lai veiksmīgi izveidotu savienojumu. Es neesmu īsti pārliecināta, jo par vakardienas vārtu izdarību tehnisko pusi nemācēšu spriest, bet, šķiet, ka mums izdevās.. (?) - Nobeigums izklausījās drīzāk kā jautājums, nevis apgalvojums. Kas to zin, kas no tā visa beigās sanāks. Varbūt nelaidīs vairs vispār nevienu ne nošķaudīties šī "projekta" virzienā, ja Pīrss piesitīs kāju un pateiks stingro galavārdu.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.06.2016 15:54

Es ļoti stipri pārspīlētu, ja teiktu, ka sapratu kādu putru jūs ievārījāt, ka 1/2 bāzi vajadzēja naktī piecelt kājās. Laikam nāksies trūkstošo puzles daļu meklēt pie Pīrsa.
Paēdis pusdienas, Džeims tā arī darīja, Pīrsu viņš sastapa savā kabinetā.
P:Labi, ka pats atnāci, es jau gribēju sūtīt pēc tevis.
D:Tas saistībā ar šīs nakts notikumiem?
P:Jā. Tev vajadzētu aprunāties ar komandu par iekšējās kārtības noteikumiem un disciplīnu, bet tas nav patreiz galvenais. Izskatās, ka viņiem ir izdevies nodibināt savienojumu ar Fērlingu Vārtiem, tāpēc ierodas Aleks Kolsons, lai kopā ar mums izlemtu tālākas rīcības plānu. Ja tiks izlemts doties caur Vārtiem, tie būsiet jūs, tāpēc gatavo komandu. Nedomāju, ka tā būs vienkārša un parasta misija.
Arī šī smaguma daļa nu bija līdzdalīta ar Džeimsu un Bens varēja mierīgāk un pārliecinošāk rīkoties.
Izsaucis pie sevis Volteru un Dominiku, viņš lika pārbaudīt un ziņot par Vārtu darba spējām, lai varētu uzņemt Aleku un viņu pavadošos speciālistus.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 19.07.2016 13:06

Dominiks atbildēja uz komandiera izsaukumu un devās uz vārtu zāli. Tur viņu jau sagaidīja Valters savā parasti baltajā laboratorijas halātā. Dominikam šķita, ka Valters viņu jau neieredzējis kopš pirmās dienas šajā bāzē, bet patiesībā viņš bija viena drūma personība. Patiesībā viņi bija ļoti līdzīgi Valters atkal bija uz trīs izšauts no saviem apartamentiem, lai salabotu kārtējo ķezu, ko Dominiks bija savārījis. Gribēdams laboties Dominiks uzreiz ķērās pie lietas. Vārtiem neviens nebija pieskāries kopš vakardienas. Tas Dominikam likās savādi, ka komandieris viņam uzticēja šo darbu, bet tas tagad nebija svarīgi.

Dominiks ar Valteru nesteidzīgi vēlreiz visu pārmērīja. Dominiks izņēma kontrol kristālu ko vakar bija ielicis panelī. Veicis mērījumus atklājās, ka tas ir zaudējis visu savu enerģiju. Viņš apmainīja to un ielika parasto kristālu tā vietā. Aiz neizbēgamas intereses Dominiks iedarbināja vārtus uz Fērlingu planētu, lai pārbaudītu tā funkcionalitāti. Vārti atvērās, kā tie bija parasti atvērušies. Tas patiešām bija pārsteidzoši, ka mēs tā esam paļāvušies uz zvaigžņu vārtu tehnoloģijām, bet gandrīz absolūti neko par tām nezinām Dominiks nodomāja, lai gan atcerējās vienu savu draugu uz Zemes, kas taisīja aparatūru, kas varētu noteikt visas strādājošās vārtu adreses. Dominiks noprata, ka šādas zināšanas tagad būtu tiešā noderīgas. Dominiks izslēdza vārtus un atkal iedibināja citas adreses. Vārti ir strādājošā kārtībā Dominiks nodeva ziņu komandierim. Dominiks turpināja vārtu analīzi un visus datus apkopoja, ko vēlāk cerēja atdot savam draugam.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.07.2016 11:43

Paēdusi, vai drīzāk piestūmusies, Lakšmi devās uz savu "lingvistikas alu" - kabinetu piekrautu pilnu ar tikai Lakšmi pašai zināmā kārtībā sakrautiem grāmatu, pierakstu, zinātnisko traktātu un visdīvaināko artefaktu kalniem. Apsēdās pie darba galda, atvēra portatīvo datoru un, truli blenzdama, nesaprata, kam tieši ķerties tagad klāt. Iesākt kaut ko pavisam jaunu? Lai gan šī doma parastā gadījumā būtu pašsaprotama, šoreiz.., šoreiz bija citādāk. Visa Fērlinu epopejas nepabeigtība nedeva Lakšmi mieru, un, tā kā nebija nekas, ko viņa no savas puses tur tagad varēja palīdzēt, tik pat veikli kā apsēdusies, pietrausās atpakaļ kājās, aizvēra datoru, paķēra līdzi planšeti (katram gadījumam), un ziņkārības mākta devās uz Vārtu zāli.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 03.08.2016 00:07

Pēc pusdienām Nuo uzreiz neatgriezās medicīnas spārnā. Tā vietā viņa devās laukā no bāzes pa līkomotu taku, kas veda lejā no kalna uz meža pusi, kur viņiem atradās siltumnīcu apaļie kupoli. Viņa uzvilka cimdus un sagatavoja savu paraugu somu. Ārstniecības augu sadaļa nemaz nebija tik niecīga salīdzinājumā ar pārtikā izmantojamo augu milzīgo plantāciju. Šeit viņiem bija atrodamas visdažādākās tējas un saknes ar spēcīgām un noderīgām īpašībām. Ne tikai tās, kas uz Zemes sastopamas, bet arī no svešajām pasaulēm, kuru iedarbība cilvēkos tika īpaši uzmanīgi pētīta.
Nuo sasveicinājās ar dārznieku Bērniju, kurš taisni rosījās ap ingvera saknēm un smaidīja plašu smaidu viņu ieraugot. “Ū, Bērnij! Kas tad Tev tur?” Daktere smaidot jautāja. “Neiebilsti, ja uzreiz paņemšu kādu tējai?”

“It nemaz, dakter!” Bērnijs paņēma no kurvīša pāris skaistākās saknes un sniedza Nuo. Bērnijs bija kungs gados ar sirmiem matiem, gudrām acīm un raupjām rokām no zemes darbiem. Uz viņu paskatoties uzreiz bija skaidra viņa mīlestība pret augiem un viņa darbu.
“Liels paldies! Klau, vēlāk atnāc pie manis. Man Tev ir viena ļoti laba ziede rokām. Mūsu pašu gatavota, no mūsu labumiem. Tavas rokas ir tīrais zelts!” Nuo pavisam nopietni teica silti smaidot.

Vēlāk Nuo atkal atgriezās laboratorijā un turpināja iesāktos darbus ap paraugiem, testiem un datu analizēšanas, par cik Alfai šobrīd viņas klātbūtne un ekspertīze nebija nepieciešama.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 03.08.2016 10:51

Vārtu zālē Lakšmi redzēja Dominiku un Valteru iegrimušus darbā. Īsti jau negribējās viņus traucēt, bet ziņkārība tomēr ņēma virsroku. Lakšmi klusi pieslīdēja klāt un cik jau nu nonšalanti vien spēja, apvaicājās - Kā veicās - ar skatu norādīdama uz masīvo riņķi, kas, jāatzīst, izskatās visai iespaidīgi, tad, ja atceras, cik daudziem tas nu nepavisam nav ikdienišķs skats. - Ir kādi jaunumi? -

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 07.08.2016 13:24

Saņēmis ziņu no Dominika, ka Vārti ir kārtībā, Pīrs devās uz zāli.
Savienojies ar Zemes bāzi- viņš teica Dominikam - un lai būtu 100% drošība, mēs abi tagad dosimies tiem cauri. Nedaudz šķībi pasmaidījis Pīrs teica - aiz tevis - norādot Dominikam uz Vārtiem.

Viņi devās tiem cauri un nonāca Zemes centrālajā bāzē uz Mēness, kur sazinājās ar Aleku Kolsonu, kurš solīja dažu dienu laikā savākt savu komandu un doties viņus apciemot.

To paveikuši viņi atgriezās bāzē. Tā kā visa komanda bija uz vietas, Pīrs teica Pēc dažām dienām ieradīsies Aleks Kolsons ar savu komandu, lai apspriestos ko darīt ar jūsu atklājumu. Līdz tam laikam pārdomājiet un sagatavojieties šai sanāksmei un iespējamai misijai. Pagaidām tā ir jūsu galvenā prioritāte. - īpaši pievērsies Lakšmi, viņš teica - doktore, pacentieties pēc iespējas vairāk uzzināt par šo adresi un ar to saistīto informāciju, ja ir nepieciešami papildus cilvēciskie resursi, nekavējoties par to ziņojiet.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 05.09.2016 15:05

Lakšmi žigli pamāja ar galvu, tā apstiprinot, ka saprot uzdevuma nozīmību un piebilda - Cilvēkresursus vajadzēs gan, bet pat ar to, nevaru galvot, ka izdosies daudz ko vairāk uzzināt, ņemot vērā pieejamā teksta niecīgos apjomus. Pietrūkst materiāla, ko izmantot, kā atskaites punktus, kas palīdzētu procesā. Pat ar izcilāko komandu, šobrīd, labākais ko mēs varētu sniegt būtu virspusējas spekulācijas. -

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 22.09.2016 19:26

Skaidrs- Pīrs apstiprināja no Lakšmi dzirdēto - Apkopojiet visu pieejamo informāciju un balstoties uz to un esošo pieredzi, instrukcijām, sagatavojieties sanāksmei un arī iespējamajai misijai. To pateicis, viņš atstāja zāli.

Nu tad gatavojamies- Džeims uzrunāja savējos un kopā ar visiem devās "gatavoties".

Pēc dažām dienām ieradās Kolsons ar savu "bandu". No zināmajiem cilvēkiem tur bija pieaicināts arī Daniels Džeksons. Visi sapulcējās misijas apspriežu zālē. Visiem pie galda vietas neatradās, bet krēsli bija sanesti pietiekoši. Atklājot sanāksmi, Pīrs deva vārdu Lakšmi, lai tā iepazīstina ar līdz šim iegūto informāciju. Kad ziņojums bija nolasīts. Pīrs lika Dominikam ziņot par Vārtu gatavību savienoties ar jauno adresi, kā arī izskaidrot tās tehniskās problēmas, kas radās 1.x mēģinot atvērt Vārtus.

Kolsons pa vidu nemaisījās, tikai ļoti uzmanīgi klausījās. Džeksons apsolīja "parakņāties" tajās datu bāzēs, kas viņam bija pieejamas, bet aicināja tāpēc īpaši nevilcināties ar ekspedīcijas sūtīšanu.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 22.09.2016 21:28

Lai gan pēc Pīrsa norādījumiem Lakšmi bija pamatīgi sagatavojusies šim svarīgajam uznācienam, tomēr, kad pienāca kārta izklāstīt visiem sanāksmes dalībniekiem lielo atklājumu, viņai bija uzkritis lielākais lampu drudzis, kādu vien spēja atcerēties. Tam bija pavisam elementārs izskaidrojums. Viņai, līdz pēdējam brīdim pat prātā nebija ienācis, ka šeit būs un viņā klausīsies pats Daniels Džeksons. Lakšmi trīcēja, sarka un bālēja un tā arī beigās nezināja, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi bija novadījusi savu prezentācijas daļu, bet kaut cik, necik attapās tikai tad, kad jau bija beigusi runu un nogāja apsēsties.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 08.10.2016 22:49

Dominiks klausīja komandiera teikto un ķērās pie darba vēlreiz pārejot visam procesam cauri. Zinot, ka pats Aleks Kolsons ieradīsies deva ievērojamu spriedzi, ja nu gadījuma ir kļūdījies un vārti ir pagalam. Nē, viņš to nevarēja pieļaut. Dominiks devās uz saviem apartamentiem paņēma savu planšeti un būrās cauri vienai grāmatai “Simbols iekodēts” sarakstījis Normans Valters Davis Harrinmans. Izlasījis grāmatas vārdu Dominiks jau noprata, ka šis nebūs viņa īstais lasāmais materiāls, bet tomēr viņš bija pārsteigts uzzinot cik patiešām vārtu operatorā dzīve var būt interesanta. No visiem dokumentētajiem rakstiem visinteresantākais Dominikam likās incidents ar melno caurumu, aktīvi vārti spēj darboties 45 minūtes, bet tie var palikt aktīvi ja tiem pievada enerģiju un kā sagadījās vārti bija atvērti ilgāk. Dominiks pārgāja pāri vēl dažiem gadījumiem arī izmeklēju citus datus par zvaigžņu vārtu dīvainībām.

Bija pienākusi tā diena, Dominiks ieradās zālē un nodomāja sākt savu sakāmo. Vispirms viņš detalizēti aprakstīja situāciju, kas un kā bija noticis, protams ar nožēlu arī minēja savas kļūmes, ka nav informējis komandieri vai visu komandu tai skaitā. Dominiks turpināja – Pēc maniem noskatiem vārtu kontrolkristāls ir bijis, kā enerģijas lādiņš, kas ir sūtījis enerģiju otrā pusē. Iemeslu es vēl nevaru minēt, bet vēlos lūgt piekrišanu mūsu komandai doties šajā misijā un varbūt atrast šo seno rasi. -

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 09.10.2016 01:07

Kad Dominiks bija beidzis savu ziņojumu, sākās debates, kur katrs centās dalīties ar savām domām,ieteikumiem, bažām un cerībām, bet valdošais noskaņojums bija - mums tas ir jāizdara.

Apspriedes beigās vārdu ņēma Aleks Kolsons - Tātad tehniski mūs nekas nekavē veikt šo misiju un es domāju,ka mums tas ir jādara. Ar lielu nepacietību gaidīšu rezultātus, bet tāpat nevēlos, lai tā būtu sasteigta un nepārdomāta. Domāju,ka jums pieredzes pietiek,tāpēc vēlu veiksmi!

Pīrs griezās pie Džeimsa - Tātad mums ir misisja un tiklīdz esat gatavi tai, tad arī varēsiet doties ceļā. Arī es vēlu jums veiksmi!

Pēc sanāksmes Džeims savāca kopā savējos un teica - Nu tad ejam pakot mantas un gatavoties, domāju,ka rīt mēs varētu doties tajā misijā.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 09.10.2016 15:30

Dominiks aktīvie piedalījās debatēs un pēc tām jau ar krietnu apņēmību devās gatavoties sapakojis pirmās nepieciešamības lietas, kā arī maldugunis un zet’nikotel, lai gan komandā tas bija iesaukts mazliet prastā sarunvalodā Dominiks cienīja valodas pareizu izrunu. Dominiks vakaru pavadīja domādams un vēlreiz pāriedams pāri saviem pētījumiem. Dziļās domās iegrimis Dominiks ātri iegrima miegā.

No rīta jau Dominiks devās uz vārtu zāli, lai tur sagaidītu savus komandas biedrus un dotos misijā.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 17.10.2016 22:11

Beidzot formalitātes bija nokārtotas un viņiem bija misija. Nuo nekas nebija sakāms. Viņa tikai apstiprinoši pamāja Džeimsam un devās taisnā ceļā gatavoties. Nepieciešamais šādiem gadījumiem viņai jau bija rūpīgi noglabāts. Taču pārbaudīt vai nekas nav aizmirsies nekad nenāca par ļaunu. Viņa arī pārliecinājās, ka visas iekārtas un ekipējums funkcionēja kā paredzēts un vēlreiz pārskatīja savas uzlabotās aptieciņas saturu. Tas viss glabājās melnā, militāra izskata somā, kura bija atrullējama un sastāvēja no vairākiem nodalījumiem un kabatām.

Kad gatavošanās bija pabeigta, Nuo devās uzmeklēt Alehandro. “Tagad viss ir Tavā ziņā. Es nosūtīju Tev detaļas. Ja ir jautājumi būšu sasniedzama vēl līdz šovakaram.” Nuo nodeva instrukcijas savai labajai rokai. “Veiksmi!” Alehandro novēlēja Alfai.

No rīta Nuo ieradās vārtu telpā pilnā ekipējumā, tērpusies tumšajā SG formas tērpā, kāds bija izsniegts visām vārtu komandām. Uz krūšu nozīmītes stāvēja – MD Yin. Nuo garie, tumšie mati bija saņemti stingrā copē. Pie jostas bija militārās pakāpes duncis un zet’nik’tel.

Ieraudzījusi biedrus, viņa atplauka plašā smaidā. Ne jau katru dienu viņi devās meklēt vēl neredzētu rasi.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 20.10.2016 21:37

Labi izgulējies un kārtīgi paēdis brokastis, Džeims ar savākto ekipējumu precīzi noteiktajā laikā devās uz Vārtu zāli. Tur bija jau sapulcējušies komandas biedri, arī Pīrs bija nolēmis pats personīgi pavadīt komandu, jo ne jau katru dienu viņi devās atklāt jaunu civilizāciju.

Kad nonāksiet galā, nekavējoties mēģiniet atvērt Vārtus, lai mēs zinātu,ka viss ir kārtībā - Pīrs teica Džeimsam un visai komandai - Lai veicās!

Iesūtīja: josephine ; laiks: 14.11.2016 21:30

Klausoties dzīvīgajās debatēs un arī jau pēc tam, kad bija skaidrs lēmums un bija laiks doties gatavoties jaunajai, aizraujošajai misijai, uztraukuma pazīmes, vai varbūt pat drīzāk sekas, Lakšmi tik ātri vien neatstāja. Šis bija kaut kas, kas bija pārāk liels, pārāk tuvs, pārāk svarīgs un tādas pārāk-pārāk lietas Lakšmi vienmēr izjuta fiziskās izpausmēs, trīcēšanā, kas reizēm pārgāja vieglā, neregulārā raustīgumā.
Un kad bija laiks doties pie miera pirms lielās dienas, pie visa pārējā klāt nāca arī satraukums par to, ka viņa nevarēs aizmigt, un tas bija pats kaitinošākais, jo ar prātu saprata, ka papildus uztraukums viņai miegu ātrāk neatnesīs, bet ko īsti darīt Lakšmi nezināja. Skaitīt aitas?
Vispār tā nebija nemaz tik slikta ideja. Nu, ne gluži aitas skaitīt, bet vismaz to verbālo smadzenes vārīšanos pārfokusēt uz tēlu projicēšanu. Tad kaut kādā brīdi robeža starp tēlu uzplaiksnījumiem un īsiem sapņu fragmentiem vairs nebija tik viegli nosakāma un, lai gan sapņi Lakšmi šonakt rādījās pavisam viennozīmīgi trauksmaini, viņa tomēr gulēja un arī tas jau bija daudz.

No rīta pamodusies, pārsteigta par veiksmīgo triku, aši sataisījās, lieku laiku netērēdama uzvilka formu, sapina biezos matus stingrā bizē, paķēra iepriekšējā vakarā sagatavoto mugursomu, un, vēderam apmetot vienu vieglu kūleni (profilaksei), Lakšmi atvēra durvis un gandrīz vai skriešus devās uz Vārtu zāli. Viņa bija nervozas enerģijas pārpilna un labprāt atreaģētu to lēkājot, ja vien tas neizskatītos pārlieku, tā teikt, neprofesionāli un negrautu SGS Alfas komandas kopējo tēlu. Un tā pat, Lakšmi pat nevajadzēja lēkāt, lai pārējiem komandas biedriem, tik vien kā uzmetot skatu būtu skaidrs, ka viņa lēkā, nemaz arī nelēkājot. Viņas enerģiju spētu nolasīt pat trīsgadnieks. Un sāktu lēkāt līdzi.

Vārti atvērās un ko līdz tika dota zaļā gaisma, līdz ar pārējiem Alfas komandas biedriem, Lakšmi ar spriganu soli pazuda zili mirguļojošajos vārtos.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 14.11.2016 23:28

Kad bija pagājis noteiktais laiks, bet Vārti neatvērās, Pīrs deva komandu savienoties ar "Fērlingu" Vārtiem. Tie atvērās un pēc Džeimsa ziņojuma saņemšanas Pīrs nokomandēja Valteru sagādāt pilnu Vārtu kristālu komplektu un nosūtīt to Alfas komandai.

Kad tas bija izdarīts, Pīrs pajautāja pēc cik ilga laika,pēc Dominika prognozēm,tam izdosies Vārtus iedarbināt no "tās puses".