Erta 2008 Opcijas

[Farliner]

Šogad plānojas slavenās BDLS sērijas Erta turpinājums, patreiz pieejams spēles reklāmas rullītis un pasaules apraksts, diemžāel, tikai krievu valodā.

http://rapidshare.com/files/90492480/erta2008_1big.mp4.html

http://www.erta.ucoz.lv/

[AxelBladd]

Sākumā gāju uz spēli kā mags, kam ar elfiem nav praktiski nekāda sakara, bet beigās tiku iefīrēts par elfirijas frakcijas līderi. Grūti bija apvienot ar maga arodu, ka prasa nemitīgu sēdēšanu papīros un bija par iemeslu, ka politiskajā un ekonomiskajā situācijā nācās iebraukt uz sitiena, jo nebiju tam gatavojies. Toties par garlaicību nenācās sūdzētie. Laikam meistaru domāto elfirijas frakciju nesanāca nospēlēt kā nākas, jo skaitā bijām ļoti maz, bet Ortisa templis, gan kaut kāds sanāca.

Pozitīvais:
• Tāda mēroga organizēšana vēl nebija bijusi. Tas ko Jūs meistari bijāt radījuši ir patiešām ievērības cienīgs. Mēs visi tiešām spēlējām pilsētu. Cepuri nost Jūsu priekšā.
• Ar tumsas iestāšanos sajūtas pilsētā bija fantastiskas. Atmosfēra neaprakstāmi laba. Pirmajās dienās, kad ierados pilnībā izbaudīju maga dzīvi. Privāta, noīrēta istabiņa krogā (paldies Guntai), sveces visapkārt uz galda, ārā pilsētas skaņas un priekšā papīri, kuros jāsalasa svarīgā informācija.
• Cepuri nost spēļu namam par darbību.
• Pilsētas svētki bija skaisti un atmosfērīgi, un paldies māksliniekiem ar savu uzstāšanos (Lai dzīvo Ortisa templis
• Tualetes un ūdens bija ārkārtīgi patīkama opcija.
• Spēles dziļums visās jomās – maģija, alķīmija u.t.t.
• Ekonomika strādāja ļoti labi.
• Melnie orki tiešām spēlēja kā vajag, žēl, ka pēc pasaules ar viņiem nesanāca pārāk kontaktēties.
• Mortas templis – jūs tiešām bijāt templis un priesteri. Respect.
• Pozitīvisms, kas vienmēr staroja no Anuškas
• Diezgan aktīvie zagļi, kas palaikam atstāja kādu bez viņa iemīļotās mantas. Eh pats kritu par upuri zaglim Nr. 5. kas atbrīvoja mani no zobena .
• „Inkvizītoru rozīte”

Negatīvais:
• Neapslēles lietu bija pārāk daudz. Nevar vainot meistaros, jo tie esam mēs spēlētāji, kas veido pasauli un tās sižeta attīstību.
• No otras puses arī meistariem dažreiz ir jāpalaiž kāds random encounters, kad spēlē sāk vēroties panīkums. Patīkami bija noskatīties, kā koboldu uzbrukums atdzīvināja pilsētu. Viss burtiski atdzīvojās, sākās komunikācija savā starpā, jo pēkšņi pilsētā uzradās vairāk cilvēku nekā likās, jo visu bija pabāzuši savas galvas ārā no savām būdām.
• Kāpēc pēc 22:00 tika aizliegtas jebkādas aktīvās darbības? Kādēļ nevarēja darboties tie paši zagļi? Es nesaprotu, kā iespējams pa dienu vienam pašam zaglis darboties ar atslēgas zāģēšanu. Daudziem vienīgās iespējas pēc 22:00 bija sēdēt spēļu zālē vai dzert. Pietrūka tās adrenalīna devas, kura rodas no tā, ka tev tomēr ir jāuzmanās naktī staigājot vienam apkārt.
• Bija sajūta, ka daži meistari ir piekrituši darboties savās vietās tikai tāpēc, ka kāds ilgi ir viņus lūdzies un viņi šinī momentā darītu pilnīgi jebko citu, piemēram, sagrieztu kilogramu ar sīpoliem. Savā ziņā var saprast, jo bijāt dzīvojuši ilgu laiku poligonā, bet vienā momentā tas sāk pamatīgi sist no sliedēm ārā spēlētājus.
• Nespēles lietu bija pārāk daudz. Es saprotu, ka mēs braucām spēlēt pilsētu. Bet gandrīz līdz spēles beigām bija sajūta, ka spēlējam Sim City Building. Tu izej no rīta pilsētas galvenajā laukumā un dzirdi kārtējo reizi darbojamies fleksi un nespēles sarunas par celtniecību. Ja piemet tam klāt vēl meistarus Bez spēles tērpiem, kā var iejusties pasaulē? Kaut ko vajadzēja izdomāt ar tirgus daļu. Es saprotu, ka meistaru filiāli vajag centrālajā daļā, bet tad vismaz kaut kā vajadzēja nomaskēt, lai nav tā, ka pilsētas centrā, kur tiek pavadīta liela spēles daļa, visu laiku ir redzams dators, printeris u.c. ne spēles stuffs.
• Spēle bija pārāk gara. Teiktu optimālais būtu bijis sākt trešdienā vai ceturtdienā. Liela spēles problēma bija tā, ka nesavācās tā cilvēku koncentrācija, kas varētu būt bijusi un tad mums būtu pavisam cita spēle. Kad vieni iebrauc, tad citi jau brauc ārā. Cilvēku maiņa liela, bet uz vietas tu pa dienu redzi vien nelielu cilvēku saujiņu. Varbūt celtniecību vajadzēja rīkot pa sestdienām svētdienām pirms spēles un
• Nepatika Borisisti. Tas izskatījās diezgan pajēli. Es nezinu visu stāstu, kas tur apakšā un kā, vai tas vispār bija pa pasaulei (par ko šaubos), bet no malas nezinošam cilvēkam, kas atbraucis paspēlēt pasaulē, tas neliekas saprotams.
• Nepatika cilvēki ar alus divlitrenēm pilsētas svētkos un grūti nepamanāmā alkohola reibumā. Ja dzer tad dzer savā galā, ja spēlē tad spēlē un nebojā citiem.

Savu feelingu noķēru un tas kompensēja visas negatīvās lietas ar uzviju.
Domāju, ka nevajadzētu apstāties pie šīs spēles, bet ņemot vērā pieredzi veidot turpinājumu.
Liels paldies meistariem par spēli un paldies spēlētājiem, kas veidoja šo pasauli ar savu klātbūtni

[Andza]

Lai arī spēlē kopumā pavadīju laiku itin labi, ERTA man diez ko nepatika. Tā kā atsevišķi savas garās pārdomas izklāstīt man ir slinkums, es vienkārši iekopēšu to, ko biju iemetis sanktuārijā atsauksmēs no savas puses:

"Rakstīšu latviski, jo man krieviski izteikties man pietrūkst prasmju.

Biju viens no diviem elfiem, kuri uzveda leļļu teātri. Bijām tikai divas dienas (oficiāli vienu diennakti), un bijām ieskaitīti elfireiskajā frakcijā.
Es nevarētu teikt, ka spēles process man nepatika, jo kopumā laiku pavadīju labi, kā arī izsaku pateicību un izrādu respektu spēles meistariem, ka viņi kaut ko tik milzīgu bija saorganizējuši.

Taču kopumā man ERTu 2008 gribētos kritizēt, un centīšos to izdarīt pēc iespējas analītiskāk un objektīvāk (cik nu vispār kaut kas tāds ir iespējams). Bet pirms tam pozitīvās lietas:

1. Liels cilvēku skaits
2. Infrastruktūra (tualetes, elektrība utt.)
3. Ārzemju viesu piesaistīšana
4. Kaut kāda PR kampaņa (es to uzskatu par pozitīvu lietu, jo ļauj iesaistīties jaunam cilvēku skaitam).
5. Bagātība un dažādība spēles piedāvātajā saturā

Tagad atļaušos parunāt par ERTAs problēmām, kuru diemžēl ir daudz:

1. Spēle bija liela un neveikla. Proti, tai bija sarežģīti nedraudzīgi notikumi, kas bija slikti izklāstīti un to visu attiecinot uz tik liela mēroga spēli, tā kļūst par kaut ko gaužām uz izgāšanos tendētu. Ja spēlē tik daudz elementiem ir vajadzīga GM klātbūtne, lai kaut kas strādātu, tad nevar gribēt, lai tā izdotos, ja tik daudz spēlētājiem viņus vajadzēs vienlaikus. Piedevām dzirdēju, ka vairāki meistari bija neatsaucīgi un neentuazistiski pildīt savus pienākumus.

Piemēram, spēles sistēma bija, manuprāt, augstākā mērā neveiksmīga. Pirmkārt, tā ir totāli nedraudzīga iesācējiem vai tiem, kas nav rules advokāti. Piemēram, ja nezin cik reizes jāskaidro, kā darbojas karavānas vairākiem cilvēkiem, tad problēma ir nevis cilvēkos, bet gan pārāk sarežģītajā idejā. Kā vissliktāko es gribētu atzīmēt maģijas sistēmu, kura spiež cilvēkam spēlē nodarboties ar kaut ko garlaicīgu stundām ilgi, ko beigās meistari pat nelasa. Un pat ja izlasa, tu saņem pāris nožēlojamas maģijas. Manuprāt, balanss ir laba lieta, un tas nav jauki, ka zema līmeņa burvi = suxxx, augsta līmeņa burvji = overkills.

2. ERTA ir nekonsekventa. Tajā šur tur tiek spiests uz reālismu, šur tur uz totālu virtualitāti, kā rezultātā izveidojas neveikls šurumburums. Kaut kādos mirkļos pilnīgi viss ir jāiztēlojas, kaut kādos citos ir rūpīgi jāatspēlē stundām ilgi lietu darīšanas process, kurš esmu skeptisks, vai ir pārāk aizraujošs.

3. Es neesmu pārāk sajūsmā, ka daži cilvēki spēlē bija tik visvareni, ka radās iespaids, ka visa pārējā spēle vienkārši viņiem ir rotaļu laukums ar mantiņām, ar kurām viņi var izdarīties kā vien vēlas. Nešaubos, ka viņi izbaudīja šo spēli, jo kuram gan negribas būt all powerful, bet tas nav pārāk interesanti tiem, kurus izslaktē viens šāds uberterminators atkal un atkal.

4. Spēlei nebija sižetiskās pamatpremisas. Tāda neparādījās ne īsti sākuma materiālos, ne arī pašā spēlē. Cīņa par varu pilsētā ir aktuāla tikai pāris uberpersonāžiem, kas tāpat ir varenāki par citām frakcijām kopā ņemtām. Attiecīgi ERTAi pietrūka kaut kāda piesaistes momenta. Man kā cilvēkam no malas, vienīgā vēlme apmeklēt spēli bija tas "ka tā būšot viskrutākais larps ever", jo nekas cits neuzrunāja. Settingu veido tikai daudz gari diezgan vienādu valstu vēstures izklāsti un pārāk sapiņķēti reliģiskie traktāti. Daudzās frakcijas arī likās diezgan vienādas un neakcentētas. Vidējais iedzīvotājs droši vien nemaz nezināja viņu nosaukumus un specifiku.

5. Diezgan pamatīgi pietrūka atmosfēras. Grūti ir tusēties pilsētā, kurā puse iedzīvotāju staigā lakatiņos un parastajās drēbēs un būvē ēkas vai ir GMi (kuriem tiešām vajadzēja tērpus). Rezultātā fantasy fīlings bija diezgan nosacīts.

Es negribētu teikt, ka spēle nav izdevusies, redzot, ka daudzi par to ir sajūsmā. Drīzāk tā bija tāda, kā var redzēt atsauksmēs – daļai tā patika, daļai riebās. Proti, dažāda.

Lai nebeigtu uz kritiskas nots, gribētu tikai pieminēt, ka pats spēlē laiku pavadīju labi, taču tā apstiprināja manas aizdomas, ka šāda veida spēles man nepatīk, un tur droši vien nav tik daudz vaina ERTā, bet gan manās prasībās.

Ko es ieteiktu?

Pārstrādāt un vienkāršot daudzās mehānikas. Respekt, piemēram, par skaidru un vienkāršu cīņas sistēmu.

Izstrādāt elegantākus un pārskatāmākus materiālus ar pāris pamatpunktiem un interesantām pamatpremisām, lai nav jāizlasa 50 lapu almanahs ar informāciju, kas, es atvainojos, ir diezgan garlaicīga.

Veidot vairāk pašpietiekamas mehānikas spēlē, kas neprasa GMu dalību, jo to trūkums, aizņemtība vai nevēlēšanās ko darīt uzreiz bremzē un čakarē spēlētājiem spēli.

Turpināt un galvenais mācīties no savām kļūdām.

Vēlreiz paldies par ieguldīto darbu un uzņēmību ko tādu rīkot."