Es tā palasījos, un neatradu neko par Džeku Londonu, tā kā šis ir viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem, tad nolēmu izveidot kādu pavedienu par un ap viņu.
Pirmā grāmata, ko lasīju bija "Mēnes ieleja", tā ir un paliks viena no manām visiecienītākajām grāmatām.
"Baltais Ilknis" ar šo stāstu iepazinos skatoties filmu( ļoti skumjš stāsts...) vēlāk izlasīju arī grāmatu, kas bija ļoti skumja un aizkustinoša...
Esmu lasījusi abas lielās izlases, bet neatceros visus nosaukumus, tur bija gan romāni, gan stāsti. Kādu dien aiziešu uz bibliotēku, izņemšu grāmatas, nenoslinkošu, un pierakstīšu vēl ši autora darbus...
Bēt ko jūs esat lasījuši, kas jums iespiedies atmiņā, un ko jūs domājat par šo autoru?
Man arii ljoti patiik Dzheks Londons. Miiljaakie darbi - Ilknis (protams) un Maartins Iidens (super vienk).
Par Džeku Londonu. Londons tiešām viens no iemīļotākajiem ne-fantasy autoriem. Iemīļotākais darbs ir "Smouks Belju" un tā turpinājums "Smouks un Mazais."
"Baltais ilknis" gan nav īpaši saistījis, jo pirmo izlasīju Smouka Belju stāstus un "asais" zelta mednieks no Jukonas likās saistošāks par minēto "ilkni."
Vupsii, dzēšu laukā, salasījusies tik daudz, ka visu jauc
Maartins Iidens, jā, šo nosaukumu es arī nevarēju atcerēties, bet ļoti gribēju ierakstīt. Smags, skumjš stāsts, beigas bēdīgas, bet galvenais varonis ir ļoti interesants tēls, beigās viņš iet bojā, tāpat, kā viņa draugs, jo neredz dzīvei jēgu...
Njā.. Vispār jau klasika gadās arī labāka par šo..Bet tas tā, starp citu..
Pati no viņa esmu lasījusi "Negaidītais", "Vienas dienas patvērums", "Baltais ilknis", "Dzīvotgriba", "Samaitātā sieviete", "Kad dievi smejas", "Makoja pēcnācējs", "Lielā neizpratne""- tie bija ciešamākie gabali no izlasēm. Ar interesi izlasīju visus gabalus no grāmatas "Piedzīvojumi".
Man laikam visvairāk patika "Sniegu meita" (ja tas biaj nevis nodaļas, bet romāna nosaukums, tad vēl "Baltais ilknis" un "Jūras vilks" bija labi, manuprāt.
(GameMaster Iesūtīts kad 15.10.2004 21:23)
mana pirmaa dzheka londona graamata bija baltais ilknis un peec tam veel kaada (sorz, nosawkumu neatceros) un tad bija veel taa graamata par vinja celjojumu ar personiigo jahtu (shitais manc miiljaakais)... veel es iesaaku maartinu iidenu, bet taalaak par k kur pusi netiku, jo velnishkjiigas zinjkaares (gandriiz nekad taa nedaru) dziita apstiijos beigas, kur redzeeju, kaa vinjam tur iziet, un tad nesu graamatu atpakalj uz bibleni...man tie pesimismi taa iisti neiet pie sirc...
Man vislabāk patika "Baltais ilknis" varu lasīt un pārlasīt vēl un vēl. Laikam jau tāpēc, ka man patīk lasīt darbus, kas itkā uzrakstīti no dzīvnieka skatu punkta.
Bet tā kā vēl nav nācies visus izlasīt, tad domas var mainīties.
Mana mīļākā grāmata ir Baltais ilknis, vienkārši fantastisks stāsts, kurš Tevi aizrauj no paša sākuma...
Es nēesmu lasījusi nevienu Londona darbu...es pat nezkapē...man liekas, ka man ne sevišķi aizraus...varbūt tapēc, ka jau no bērna kājas man tā ir likusies kā pieaugušo grāmata par pieaugušo lietām...es pat nezinu kas tajās notiek...kautvai tai pašā populārajā "Baltajā Ilknī''...
varbūt vajadzētu kkad izlasīt...
Uz Londona 1976. gada kopotajiem rakstiem izaugu. Līdz vidusskolai, kad beidzot atklāju fantastiku (strīpainās un Fantastikas Pasaule ir pārāk maz, lai skaitītos) tās visas izlasīju 4-6 reizes. Neērti atzīties, bet šobrīd gandrīz neko neatceros tikai tās, kas šeit pavedienā nosauktas, tagad uzpeld.
Bet ir viens stāstiņš, kas visvairāk iedeva pa galvu, veidoja priekšstatu par Dž.L. un pamatīgi ietekmēja manus uzskatus. Viņa tēvu dievs.
"Smouks Beljū", "Smouks un Mazais" - nu un vēl Dienvidjūru stāsti. Lai cik dīvaini arī nebūtu, "Martins Īdens" nemaz tā īsti "neaizķēra."
"Baltais ilknis " man patika, savukārt "Mārtiņš Īdens" ne īpaši. Vislabāk laikam man patika romāns ne no obligātās literatūras (itamos iepriekšējos mums lika lasīt i sacerējumus rakstīt ar) "Senču asiņu balss"
Esmu lasījusi kopoto rakstu krājumus. Vairāki stāsti iepatikās, bet tā kā tas bija sen, lāgā neatceros nosaukumus. Visvairāk patika Baltais Ilknis. Brīnišķigs stāsts ar dziļām izjūtām. Citus tā neatceros.
Vairākumu no viņa darbiem lasīju par Aļasku un tai laikā valdošo, tā teikt, zelta drudzi. Ja nemaldos, pamatā visas viņa grāmatas ir par to laiku. Skumjas un saistošas, par nāvi un nežēlīgo dabu saltajos ziemeļos. Īstas.
Mans milakais darbs vienozimigi ir BALTAIS ILKNIS vel jo vairka tapec ka mums literatura ta bija obligata literatura
jā, es laikam esmu lasījusi tikai Balto Ilkni bet man tas stāsts patika, joprojām ir viens no maniem iecienītākajiem darbiem vispār
btw, cieši sev nosolos nākamā gājienā uz bibliotēku, paņemt visus Londona stāstus ko vien atradīšu un izlasīt... jūs mani sakārdinājāt uz šādu rīcību
Kaut kad sen sen lasīju "Martinu Īdenu", taču kaut kā neaizķēra. Tad skolā lasījām, un visvairāk iepatikās nevis Londona garie gabali, bet gan "Northern Stories". Vislabāk atceros "Sievietes spēks" un stāstu par kādu vietējo skaistulīti, kuras rociņu iegūtu suņu pajūgu sacensību uzvarētājs. Viņa bija viltīga, un pie tam pārmaiņas pēc stāstā neviens nenomira
''Baltajam ilknim '' nav ne vainas. Kad biju bērnu žūrija, lasīju vēl kaut kādus 2 stāstus, tīri normālus, taču nevienam neatceros nosaukumu!
Nu jaa "Balto ilkni" esmu lasiijusi, tacu neteiksu, ka iipasi sajuusminaaja. Taapeec citaam Dzeka Londona graamataam nemaz klaat nekeeros. Manaa maajas biblioteekas plauktaa ir vairaakas, bet skiet taa arii paliks neizlasiitas.
Esmu lasījusi tikai Balto Ilkni, man šī grāmata ļoti patika, kad sāku lasīt, bija pagrūti atrauties. Tas stāsts bija tik skumjš, tik emocionāls. Vēl joprojām šī grāmata ir viena no manām mīļākajām.
Opaa. Šo rakstnieku es dievinu! Viņam ir tik ļoti labas grāmatas! Patiess pārdzīvojums un viss uz skarbu dabas ainavu fona...
neesmu lasījusi. Ko forumieši man ieteiktu ?
Ok. skatīšo, kā man ar laiku, roku un garīgo būs !
nee, Dzeks Londons man nepatiik, raxta visu baigi sadistisku, izlasiiju "Balto ilkni" man izteceeja tik asaru ka peec taa ilgi vairs neraudaaju! Es veelaak teicu literatuuras skolotaajai ka baigi smags staasts un vinja man atbildeeja "Tas ir Dzeks Londons, atceries!"
Nu to gan es labi atceros!
Esmu zilasījusi 3 viņa darbus, bet vis labākais ir Baltais Ilknis. Lieliska grāmata. Man tā vēl ir obligātajā literatūrā un es par to priecājos, jo tādā gadīmā nebūtu izlasījusi
Lasījusi es vēl esmu '' Dzīvot griba'' interesanta bija.. Un arī esmu lasījusi ''Baltais klusums'' šis arī bija labs, bet arī ar savām skumjām, ka mira..
garos stāstus neesmu lasījis, bet īsie stāsti ļoti patika. "Dienvidjūru stāsti", ja nemaldos, un laikam bija vēl kādi. pusnosprādzis slimnīcā lasīju. smējos. tad iesāku lasīt "Balto ilkni", un tad- ak skāde- izrakstīja no slimnīcas. tā arī nepabeidzu. gan jau nākamreiz. ai.
Lasīju ļoti sen.
Nu jā, laikam pirms 3 gadiem.
Tētis ieteica.
Nosaukumus man neatcerēties, bet labs bija par vīrieti. (viņu pašu? )
Piedzīvojumi, bija, laikam. Epizode ar vilcienu vienmēr stāvēs atmiņā.
'Ilkņa' multeni pa pusei kaut kad sen, sen, sen saktījos! Kādēļ pa pusei? Tātēļ, ka ļoti skumja un es bēdas un skumjas nevaru ciest nekādos veidos...
arī esmu lasījusi "Balto Ilkni". Tiešām patika, ar saviem pārdzīvojumiem, bet patika. Mājās man ir arī citas viņa grāmatas, bet tākā nesenkā viņas uzraku, tad vēl neesu lasījusi.
mmm, man patika Jūras Vilks un Spēle. nujā, Dž.Londons jau vispār ir.. foršs džeks..
"Jūras vilks"!
Es esmu izlasījusi divas Džeka Londona grāmatas - "Balto ilkni" un "Salinieks Džerijs". Ne vienā, ne otrā nevarēja saskatīt ne mazumiņa salkanuma, kas lielākoties valda mūsdienās par dzīvniekiem sarakstītajās grāmatās. Viss ir aprakstīts tā, kā tas notiek reāli dabā.
Citus darbus gan nav nācies lasīt - diemžēl.
Viens, kas man likās nu tā, tā bija "Spēle", bet patikt, ļoti patika "Senču asins balss".
"Senču asiņu balss" - pretējs Baltajam Ilknim. Suns no pieradināta mīļdzīvnieka skarbajos apstākļos kļūst par savvaļas vilku.
"Brūnais vilks" - īsais stāsts; skumīgs, bet arī patiess.
Vēlāk gan palasīju par vilku uzvedību dabā un secināju, ka Baltā Ilkņa tēls ir nedaudz heroizēts.
Vnk. Dzegs Londons = klasika.
Sniega meita man ''jaunais'' Degošā kāpa nav arī nesot slikts... patika Londons aizrauj ar stāstijumu viena no gramatām kurāa bērnībā iemācijos lasīt bildēs, sēdi lasi ,bet tu redzi un jūti.
no Džeka Londona vislabākais man šķita "Jūras Vilks" pārējie, nebija tik interesanti. Bet kopumā labs iespaids par autoru ir radies
vērtējums 7 no 10
Man arī patīk širs rakstnieks. Esmu lasijusi tikai vienu grāmatu "Burājums ar Snarku". Man patikā šī grāmaa. tīri interesanta...Par to, kā viņš būveja kuģi un, ka otika dažādas nelaimes, ka nesanāca un vel šis tas, ja pareizi atceros.
Gribas arī izlasīt Balto ilkni. Visi tā runa par to grāmata, ka mani ieinteresēja.
Varu pateikt kādu vel grāmati..."Klaidoņi". Nēesmu lasījusi un pat nezinu par ko tur or. Tāpēc, ja kāds zin varbūt pasaka kko...Vai ir vērts lasīt?
Vienulaik man Džeks Londons bija favorīts (kaut kad astotajā klasē, kad tīņu dumpinieciskais sadisms vēl bija spēkā) un viņa stāsti man sēdēja galvā dienu un nakti. Par "Balto Ilkni" es labāk nekomentēšu, taču pārējie īsstāstiņi gan man patika.
Īpaši nozīmīga un ievērības cienīga bija lasāmviela par atkritēju ("Atkritējs"). Tas bija viens no maniem jaunatklājumiem. Tematiskajā ziņā jeb- kā vēl nesagremota un jauna pārdomu viela.
Esmu izlasījusi viņa pirmo izlasi, tā skaitā, protams, arī "Balto Ilkni". Bet visspilgtāk atmiņā iespiedies "Mārtins Īdens"; varbūt tāpēc, ka tur bija tā platoniskā mīlestība, kas gan beigu galā izrādījās tikai apmāns, varbūt tāpēc, ka viņš arī ņēma tādu galu, kāds tas bija, varbūt... nu pietiks muldēt.
Es esmu vairākas reizes domājusi bibliotēkā paņemt ''Balto Ilkni'', bet nekad nesaņemos. Visi runā, ka tāda skumīga grāmata un man tādas ne visai iet pie sirds. Bet būtu vērts lasīt?
''Ceļš''... Tas gan varētu piesaistīt mani. Vajadzētu paskatīties bibliotēkā, jā..
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)