Sengrieķu kabineta spēle Ziemassvētkos. Lomu saraksts., jau pieteiktie dievi Opcijas

[Sindra]

Tātad shobriid uz lomaam pieteikushies:

Hermejs - DarkJedi
Hestija - Roviela
Artemiida - Skatiitaajs no malas
Deemetra - Lia'angia
Afrodiite - Elune
Aiids - Tumshiiba
Persefone - Hareki
Heera - Goldberry
Niike - Dinaer
Selēne - Arsuka
Dioniis - Inx
Apolons - Zeno
Hekate - Raine
Hēfaists - Aiva
Atēna - Alt
Arejs - Farliner
Satīrs - Šakālis
Eosu vai Eirēni - Vārna Elīza
Zevs - Raivis
Gaja - Liana_Meriana

Vairaak man laikam nav informaacijas par teeliem.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 14.02.2008 12:44

[Roviela]

Hermejs (romiešiem - Merkūrijs)

Zeva un titāna Atlanta meitas Majas dēls
Dievu vēstnesis, ceļinieku aizbildnis, mirušo dvēseļu pavadītājs, ganu un zagļu aizbildnis
Veikls runātājs, viltnieks un zaglis, prot nemanāmi atrisināt dažādus diplomātiskus sarežģījumus.
Attēlo ar spārnotām sandalēm un kaduceju - zelta zizli, kam galā spārni un ap to apvijušās 2 čūskas. (Radies tā - Apollons pateicībā par sev uzdāvīnāto kitaru pretī uzdāvināja lazdas nūju, kam piemitā spēks samierināt ienaidniekus un izšķirt strīdus. Hermejs to nometa zemē, un ap to draudzīgi apvijās divas čūskas, kas pirms tam bija cīnījušās.)
Ar Afrodīti viņam ir dēls Hermafrodīts (15 gadu vecumā viņā iemīlējās nimfa Salmakīda, bet neguva pretmīlu, un pēc Salmakīdas lūguma dievi viņu savienoja ar Hermafrodītu vienā divdzimumu būtnē).
Pāns arī ir viņa dēls.

Artemīda (romiešiem - Diāna)

Zeva un Lētojas (Lēto) meita
Dieve-medniece, dod veselību, bet arī uzsūta slimības, seko, lai tiktu ievēroti likumi un parašas, svētī dzembības, kāzas un laulības dzīvi.
Šķīsta jaunava, kas vīriešiem uz sevi neļauj pat paskatīties.
Attēlo īsā mednieces tērpā ar loku.

Dēmetra (romiešiem - Cerera)

Krona un Rejas meita
Zemes auglības un zemkopības dieve, bez viņas spēka nekas neaug.
Attēlo kā nobriedušu sievieti gariem kviešu krāsas matiem.
Ar Zevu meita Persefone, ar Īasionu dēls Plūts, bagātības dievs, ar Poseidonu - meita un ērzelis (atgadījās, kad viņi abi bija zirgu izskatā).

Šo rakstu rediģēja Roviela: 29.09.2007 14:24

[Lia'angia]

ar Poseidonu - meita un ērzelis (atgadījās, kad viņi abi bija zirgu izskatā).

Nu nu...
Es ceru, ka Plūtons neviens nebūs

[Roviela]

Plūtons būs! Tumšība. Tas pats, kas Aīds, tikai citā grieķu vārdā vārdā.
Plūts ir cits dievs - bagātības un pārticības dievs. Tīši radīts rituālā trīsreiz uzartā laukā.

Aha. Kumeļu, vārdā Arions, ar melnām garām krēpēm. Un pat šo gadījumu kļuva tik nikna - viņa taču gribēja izvairīties! bet nesanāca, ka vienu brīdi kļuva par Dēmetru-Erīniju, bet kas ir erīnijas, nav jāstāsta, vai ne? Tikai rituāli mazgājoties upē, viņa atkal kļuva par miermīlīgo Dēmetru. Varēsi kašķēties ne tikai ar Aīdu, bet ar Poseidonu arī, ja tāds būs.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 29.09.2007 14:22

[Lia'angia]

Oi, tā iet, ja steigā raksta...
Erīnija... Hmmm!

[skatitajs_no_mal...]

Oi, tā iet, ja steigā raksta...
Erīnija... Hmmm!

Tev vajadzetu paatagu - aiz muguras- ta sakot nenac par tuvu, Poseidon:)
(Paatagas gan Eriinijam bija)

[Lia'angia]

Kā tad. Brīve Dēmetras tērps, kuram apakšā melns, pieguļošs lateksa kostīms... Un pātadziņa...

[Andza]

Kā, starp citu ir ar varoņiem? Daži no tiem arī iekļuva Olimpā, lai gan iespējams konkrēti pie dzīru galda tiem nebūtu vieta. No otras puses tēlu skaits var beigties, un man, piemēram, varoņi liekas pievilcīgāki par dieviem.

Pieņemu, ka titānus jau neviens neaicinātu tur, jo laikam vienīgais tēls, kuru gribētu uzspēlēt ir Prometejs. (lai gan Arejs, kuru visi nespēj ciest ne acu galā arī varētu būt itin interesanta opcija)

[Roviela]

Es domāju, ka nebūsim tik formāli, lai gan es neesmu GM.
Varoņi, droši vien, der. Viņi var būt uzaicināti, kāpēc nē? Kāpēc ne Prometejs? Vai Arejs? Arejam gan īsti tās lietas neiet (Hēfests viņu pieķēra gultā ar Afrodīti un par sodu šos abus piesēja gultai un saaicināja citus papriecāties par skatu), bet viņš ir Olimpa dievs, pie tam skaists.
Noteikti būtu vairāk intrigu, ko izmantot.

[Roviela]

Afrodīte (romiešiem - Venēra)

Klasiskajā laikmetā Zeva un Diones meita (senākā variantā dzimusi jūras putās no Krona izkastrētā Urāna asinīm)
Mīlas un skaistuma dieviete, auglības, mūžīgā pavasara un dzīvības dieviete
Viņas varai ir pakļauti visi, izņemot Atēnu, Hestiju un Artemīdu.
Attēlo kā skaistuli, bieži ar zelta krellēm un zelta vainadziņu, ar zeltu izšūtā tērpā un burvju jostu, kas visas sirdis padara viņai padevīgas.
Precējusies ar Hēfaistu. Ar Hermeju ir dēls Hermafrodīts, ar Areju ir dēls Erots (mīla), meita Harmonija (harmonija), ar Dionīsu - Himenājs, laulību dievs.

Aīds

Krona un Rejas dēls, Zeva brālis
Pazemes, veļu valstības valdnieks, nemērā bagāts
Viņam pieder bruņucepure, kas dara neredzamu, attēlo ar kroni galvā un garu zizli vai trejdeksni rokās.
Sieva Persefone. Bērnu nav.

Persefone (romiešiem - Proserpina)

Zeva un Dēmetras meita.
Pazemes valdniece, un daļa no Dēmetras (viss zaļo un zied tikai tad, kad Persefone atgriežas pie Dēmetras)
Tiek slavēta viņas gudrība.
Ja blakus vīram, attēlo grā terpā, cienījamu, ar lāpu rokās, ja mātei - tad ar augļiem rokās.
Vīrs Aīds. Ar Zevu dēls Zagrejs, kuru ir saplosījuši titāni.

Hēra (romiešiem - Jūnona)

Krona un Rejas meita
Dievu valdniece, aizstāv laulību un laulības saišu nepārkāpjamo svētumu.
Tāpat kā Zevs, var pavēlēt pērkoniem un zibeņiem, ar rokas mājienu radīt vētras.
Attēlo garā krāšņā tērpā, ļoti cienījamu, skaistu, ar diadēmu vai vainagu galvā.
Zeva māsa un sieva. Arejs, Hēfaists ir viņas dēli, un ir meitas Hēbe un Eileitija, dzemdību dieviete, dzemdētāju aizbildne.

Nīke (romiešiem - Viktorija)

Okeanīdas, upes dieves Stiksas un titāna Krija dēla Pallanta meita
Uzvaras personifikācija. Zeva un Atēnas atribūts.
Attēlo kā jaunavu ar spārniem, vienmēr paceltiem, labajā rokā vainags, kreisajā palmas zars, melniem matiem
Ne vīra, ne bērnu, ir trīs māsas - Spēks, Varenība un Sāncensība.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 29.09.2007 14:22

[Roviela]

Selēne (Mēness personificējums) (romiešiem - Lūna un arī Diāna, saplūstot ar Artemīdu)

Titānu Hiperiona un Tejas meita. Hēlija (Saules) un Ēosas (Rītausmas) māsa.
Viņa ir Meness un valda uzskats, ka Selēnes gaismā burvestības ir sevišķi iedarbīgas. Iemīļotā piesaitīšanas burvestībās vienmēr piesauc Selēni. Pilnmēnesī Selēnes gaisma kļūst ļaudīm viedīga.
Attēlo baltā tērpā ar mēness sirpi matos, zelta kroni galvā un platiem spārniem.
Selēnes iemīļotais ir gans Endimions, kas reizē ar mūžīgas jaunības velti no Zeva saņēmis arī mūžīgu miegu. Selēne nevar viņu pamodināt un tāpēc ir skumja. Bet viņai no Endimiona ir 50 meitas, mēness fāžu dievietes.

Dionīss (romiešiem - Bakhs, arī grieķiem tas ir viens no viņa vārdiem)

Zeva un māte Semele, Tēbu valdnieka Kadma meita.
Vīna un vīnkopības dievs.
Spēj pārvērsties par dzīvniekiem, galvenokārt par lāci un lauvu, vērsi un āzi. Sev nepaklausīgos viņš soda ar vājprātu. Viņš no nekā rada pienu un medu, no viņa nūjas-tirsa piesitiena no klintīm izšļācas ūdens.
Attēlo gariem, viļņainiem zeltainiem matiem, efeju vai vīnogulāju lapu vainagu galvā, jaunu un skaistu, daudzu un dažādu dzīvnieku pavadībā.
No viņa viena paša mistiskā veidā ir radušās trīs jaunavas - Oino, Spermo un Elaīda, kurām piemīt spēja itin visu pārvērst par vīnu, graudiem un eļļu. Sieva - Ariadne (kuru pameta Tēzejs), ar kuru ir dēls Oinopions. Ar Afrodīti dēls Himenājs. Un vēl ir vairāki bērni no dažādām mātēm.

Apollons (romiešiem - ar to pašu vārdu)

Zeva un Lētojas (Lēto) dēls, Artemīdas dvīņubrālis.
Skaistuma un mūzikas dievs.
Apollons apvieno debesis, zemi un pekli, "bultraidis", "postītājs", "pareģotājs", "kosmiskās un cilvēciskās harmonijas sargātājs". Apollona butas nogalina nekļūdīgi un neatstāj pēdas (tāpat kā Artemīdai). Viņū dēvē par Pestītāju, jo viņš palīdz cilvēkiem bēdās, pasargā no nelaimēm, stājas ceļā nāvei, šķīsta noziedzniekus un dāvā gaišredzību.
Attēlo kā pašu skaistāko no dieviem, stalts, gaišiem matiem un divējādi - gandrīz kailu, tikai ar hlamidu - nelielo apmetni, uz muguras bultu maks ar sudraba bultām, rokā loks, vai - mūzu pavadībā ar kitaru rokās, garā, augstu apjoztā, krokotā tērpā, ar lauru vainagu galvā.
Kaudzēm bērnu un mīļāko (arī vīriešu kārtas), oficiālas sievas nav. Slavenākais no pēcnācējiem ir Asklēpijs, dziedniecības dievs, Orfejs, lielais dziedonis un pareģotāja Sibilla. (Vispār - visi viņi ir "atpumpurojušies" no Apollona funkcijām )

Hestija (romiešiem - Vesta)

Krona un Rejas vecākā meita.
Mājas pavarda dieviete, namamāšu sargātāja un aizgādne.
Viņa ir neizdzēšamās uguns sargātāja, tās uguns, kas vieno dievu pasauli, cilvēku un katru ģimeni. Hestija ir jaunava, mīt Olimpā, simbolizējot nesatricināmo kosmosu. Jebkurš pavards ir viņas aizgādībā, un tas, kurš vēršas pie viņas pēc aizsardzības (piemēram, pieskaras mājas pavardam) kļūst tikpat neaizskarams, itin kā būtu svētnīcā.
Attēlo kā cienīgu sievieti matronas tērpā, vienmēr mierīgu, vēlīgu skatienu.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 29.09.2007 14:07

[Raine]

Precizēju - kāda jauna dāma ļoti vēlas šajā spēlē piedalīties kā cēlā jaunava Atēna.

[alt]

Atvainojos, griekiem ir Atēna.

Atēna (grieķu Ἀθηνᾶ vai Ἀθήνη, doriešu Ἀσάνα) sengrieķu mitoloģijā ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne. Atēna ir pirmsgrieķiskas izcelsmes dieviete.
Saskaņā ar klasisko sengrieķu mitoloģiju Atēna ir Zeva un Metīdas (gudrības dievietes) meita. Bija pareģots, ka Metīdas bērni būs stiprāki par pašu Zevu, tāpēc Zevs Metīdu pārvērta mušu un norija, taču bija par vēlu un Metīda jau gaidīja bērnu. Metīde savai meitai sāka gatavot bruņucepuri un bruņas, kas sagādāja Zevam lielas sāpes. Atkarībā no avotiem Prometejs, Hēfaists, Hermejs (vai pat vēl kāds cits) pāršķēla Zevam galvu ar Mīnoja cirvi un pasaulē pilnā bruņojumā nāca Atēna.

[Sindra]

Raine, tad Hekate jeb Atēna?
Es tagad vairs īsti nesaprotu..

[Raine]

Es esmu Hekate. Alt ir Atēna.

[Sindra]

Skaidrinjsh

[Roviela]

Atēna (romiešiem - Minerva) (+tam, kas jau - paldies! - ir uzrakstīts)

Zeva un Metīdas ("gudrība") meita
Gudrības un taisnīga kara dieviete, izcila rokdarbniece, pilsētu aizbildne un zinātņu atbalstītāja, gādniece par jaunavām.
Attēlo kā skaistu, staltu jaunavu dzeltenas un violetas krāsas krāšņi izšūtā peplā. Bieži viņai galvā ir bruņucepure un rokā šķēps. Viņas neatņemams atribūts ir vairogs no kazas ādas, ar gorgonas Medūzas galvu. Zevs savai mīļotajai meitai ļauj lietot savu ieroci - zibeņus.
Tāpat kā Artemīda, ir jaunava, kas nedomā ne par mīlestību, ne laulību.

Hekate (romiešiem - Trivija)

Titanīdu Persa un Asterijas (kas ir Lētojas, Artemīdas un Apollona mātes māsa) meita.
Krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, un krustceļu, kur sanāk trīs ceļi, dieviete.
Zevs viņai deva varu pār zemes un jūras likteni un Urāns viņai iedeva milzīgu spēku.
Kā dieviete palīdz cilvēkiem ikdienas darbos, galvenokārt mednieku, ganu, zirgkopju un sabiedrisko darbinieku aizgādne. Aizsargā bērnus un jauniešus. Naktīs tāpat kā Artemīda, medī, un staigā gar kapiem aicinot mirušos spokoties, bez viņas aicinājuma neviens to nevar darīt. Bet var arī sūtīt šausmīgus sapņus un grūst postā cilvēkus.
Attēlo cieši sajoztā garā tērpā ar divām lāpām rokās. Reizem matos ir čūskas. Attēlo arī ar trīs kopā esošiem ķermeņiem, trīs galvām un 6 rokām. Tādā izskatā viņas tēlus novietoja krustcelēs, kuru aizgādne viņa ir.
Nav precējusies, bet dažos mīta variantos ir vairāku briesmoņu māte, piemēram, Skillas.

Hēfaists (romiešiem - Vulkāns)

Zeva un Hēras (variants - tikai Hēras) dēls.
Uguns un kalēja amata dievs.
Viņa joma ir mākslinieciska amatniecība - Zeva zibeņus kaļ viņš, bet arī skaistākās dieviešu rotas ir viņa darinātas. Daudziem darinājumiem piemīt burvju spēks. Labsirdīgs, prot samierināt dievus strīdu laikā, mīl jokus.
Attēlo neglītu un klibu ar abām kājām, bārdainu un muskuļotu.
Sieva - Afrodīte, ar kuru bērnu nav. Viņam ir vairāki bērni no dažādām nimfām, karsto geizeru un metālapstrādes aizbildņi.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 04.10.2007 21:15

[Farliner]

Hmm, a Aress vel nav aizņemts? Ja vien nesakrīt ar kādu braucienu, varētu saorganizēties...

[Sindra]

Ar Aressu Tu domāji Areju?
Jeb tas ir vēl kāds cits?

[Elernass]

Aress ir Arejs, jā.