Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ !''Savage garden''-horror hotel!

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 22.11.2006 16:14

Īss raksturijums :

Jūs esat 5 – 10 cietumnieki, kas ir nokļuvuši Losandzelošas stingrā režīma cietumā.
Jums visiem palēnām pienāk izlaišanas laiks un, tamdēļ, lai to saaīsinātu, jums tiek piedāvāta iespēja pastrādāt, kāda pussagruvušā, vecā viesnīcā Ņujorkā, kur jūs visu sakārtosiet un tālāk tiks doti rīkojumi, bet ierodoties viesnīcā jūs neesat diezko sajūsmināti. Godīgi sakot, jūs esat šokā, neko tādu nebijāt gaiidijuši. Viesnīca izskatās pēc kanalizācijas notekas, kura ir pamesta jau vairākus gadus. Viss ir klāts aiz zirnekļtīkliem ,skraida žurkas, prusaki un smird. Jā jums tas vis būs jāsaved kārtībā un jadzīvo šeit vesels mēnesis, taču jau pirmajā naktī šeit sākt notikt pagalam dīvainas lietas

Viesnīca:

Šādi izskatās no ārpuses :

Attēls

viesnīcas gaiteņi:

Attēls

vēlāk uzzimēšu karti, lai vieglāk orientēties un mēģināšu atrast arī noteiktu telpu izskatus, bet doma ir uztverta 

Viesnīcas vēsture:

Pirms gadiem 70 šī bija viena no Ņujorkas smalkākajām un dārgākajām viesnīcām – ‘Savage garden’’ ,kur apgrozijās Ņujorkas un citu vietu augstākie slāņi.
Visiem labi zināms, ka viensīcas īpašnieks Fransuā Ženē( francūzis) bija iesaistījies nelikumīgās darīšanās un viņam bija daudz ienaidnieku. Tas arī tika manīts, kad pēc 7 gadu viesnīcas uzplaukuma laikos Ziemassvētku balles laikā tika aizdedzināta slavenā ‘’Savage garden’’, tas bija viens no spilgtākajiem ugunsgrēkiem Ņujorkā un par to zināja visa Eiropa. Bija daudz cietušo, viesnīca nenodega līdz pamatiem, to izdevās glābt.
Pēc ugunsġrēka dzēšanas sākās aktīva Fransuā Ženē meklēšana pa visu viesnīcu un visbeidzot to atrada pašā augstākajā stāvā pakārtu savā kabinetā.
Protams radās problēmas sakarā ar pussagruvušās viesnīcas pārmantošanu un tika meklēta Fransuā ģimene, diemžēl tā arī tika atrasta noglināta savā villā Malibu piekrastē. Gan pie Fransuā, gan pie viņa ģimenes tika atstātas divas vienādas zīmītes ar neizskaidrojamiem simboliem un tekstu franču valodā, kas tika angliski pārtulkots – ‘’ Un tas vis dēļ tavas spītības.... ‘’ un vēlreiz sekoja tie paši simboli, taču šoreiz priekšā tiem bij uzrakstīts skaitlis 4.
Tā arī viesnīcai nevarēja atrast mantiniekus, un toreiz tik slavenā ‘’Savage garden’’ spokojās tagad jau neapdzīvotā Ņujorkas ielā, kur pat klaidoņi nemājoja, jo tika dzirdējuši baumas, kas tur notiek .....

Spēles gaita :

Tātad jūs ieradīsieties viesnīca un jūs sagaidīs veca tantiņa, kas te par spīti visam dzīvo šajā ēkā, jo palikusi uzticīga šai vietai – bijusī ‘’Savage garden’’ administratore.
Viņa jums ierādīs telpas un pastāstīs vēl smalkāk par viesnīcas vēsturi.
Jums par palīgu būs arī velviena ģide – vienīgā izdzīvojusī viesnīcas apkopēja( kas starpcitu būs viena no dalībniekiem ) .
Jūs iekārtosieties viesnīcā un par pārējo es , kā būdama GM par visu par parūpēšos un apsolu, ka nelikšu jums garlaikoties. Galvenais, lai jūs būtu aktīvi ! 

Dalībnieki:

*5 – 10cietumnieki
*1 mājkalpotāja ( šī būs ļoti specifiska loma, jo šeit jums būs jādarbojas pilnīgi saskaņā ar GM.Šis būs vienīgais dalībieks, kurš zinās puslīdz manu stradēģiju un visu pārējo, tamdēļ šim cilvēkam būs jābūt ļoti aktīvam, jo patstāvīgi mēs sazināsimies pa PZ un es teikšu ,kas un kā.Protams tas nenozīme, ka būs jārīkojas pilnīgi kā es teikšu, taču no ceļa noiet nevarēs, jo atceraties, jūs NEESAT cietumnieku pusē )

Anketa cietumniekiem:

Vārds, Uzvārds:
Vecums:
Īss bio(+ģimene)
Noziegums dēļ, kura nokļuvāt cietumā:
Cietumā piespraistais laiks un cik jau esat nosēdējuši:
Bilde(obligāti)
Raksturs:

mājkalpotājas anketa:

Vārds, Uzvārds:
Vecums:
Cik ilgi strādāja hotelī:
Bio:
Raksturs

Mājkalpotājas anketu lūdzu sūtīt pa PZ, taču cietumnieku tepatās. Kad būšu apstirpinājusi anketu vai arī būsiet izlabojuši kļūdas, kuras es pateikšu iepostosiet vēlreiz anketu ar sarkaniem burtiem! Tas , lai vieglāk pēctam būtu orientētēties un atrast svarīgāko

Kā arī jums tiks katram piedēvētas maģiskās spējas, jo bez tām jums tur neiztikt, taču tās es ptieikšanās beigās sadalīšu, lai būtu interesantāk un nebūtu nez kādi supervaroņi.

Paldies un ceru uz sadarbību

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 17:33

Visiem cietumniekiem lika sastāties ierindā. Galvenais uzraugs nogāja visiem garām un nostājās visiem priekšā skarbā balsī nobļaudams:
- Tātad....nosaukšu visus priekšnieka mīlulīšus(šos vārdus izteica daudz klusāk), kuri brauks uz viesnīcu un atstrādās atlikušo laiku -
sekoja ilga pauze
- Tātad.... nosauktais CIETUMNIEKS( šo vārdu izteica ļauni un izsmejoši) pakāpsies soli uz priekšu -

Gabriela de Faula
Denias Hetlers
Aksels Kavtasks
Nikola Pervera
Šikamaru Naru
Patriks Merkiless
Nevinda Kresina
Nefas Stīlsons
Deimens Rekfords
Artēmija Aula
Amerēcijs Čitaljone

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.11.2006 17:49

Dens vienaldzīgi uzlūkoja sev garām paejošo uzraugu. Šādus smirdīgus, atpalikušus lopus pat ir kauns uzlūkot, viņi pat staigāt normāli nemāk. Puisis nievājoši pasmaidīja un nevērīgi paspēra soli uz priekšu. Drīz es nebūšu cietumnieks, draudziņ, bet tu gan te pavadīsi visu savu dzīvi. Dena pirksti izklaidīgi spēlējās ar monētu, un tad to nevērīgi iebāza kabatā, Ja tu esi precējies, ko es ātri vien uzzināšu, tad tava sieviņa paliks tev neuzticīga, vai nu tev paveiksies un tava sieva būs tāds pats klops kā tu, un viņa vienkārši atstieps kājas no tevis raidītās lodes. Puiša acīs, kas pavīdēja, bet citiem vēl neapjēdzot, kas, pazuda.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 17:59

Uzraugs momentāli pieversās Deniam.
-Ko tu man te smaidi -
Viņš nicīgi palūkojās uz viņu ieraugot nievājoši smaidiņu
- Varbūt tev problēmas? Vēlies vēl kādu laiciņu te pakurnēt? . Tādi smukulīši ,kā tu te ilgi nenoturās, jo mums te nav vieglas uzvedības sievietes, kas kristu tavos smirdīgajos valgos. Puisīt es varu nokārtot, ka tu te arī paliec nevis doties uz viesnīcu.-
Uzraugs pašsapmierināti izspļāva

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.11.2006 18:09

Dens nekādi nereaģēja uz uzrauga teikto, viņš vienkārši skatījās taisni uz priekšu. Jā kā tad, ja priekšnieks tevi klausītu, tad šai cietumā nebūtu nevienas brīvas vietas, kur apgriezties. Puiša smīniņš mazliet paplašinājās, bet tikai drusku, ka diezvai to kāds pamanīja. Vieglas uzvedības meitenes? Nē ar tādām es nesaejos, tās ir pārāk viegli dabūjamas. Bet priekšnieka meitiņa vai kas viņam tā skuķe skaitījās, tā ir konfektīte. Savu darbu viņa māk izdarīt lieliski. Puisis sabāza rokas kabatā un palūkojās uz debesīm. Viņa izdarīja, ko vajadzēja, tādēļ šeit arī stāvu.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 24.11.2006 18:11

Nedaudz saviebies dēļ tā, ka pēkšņi izsaukts stāties ierindā Aksels nolūkojās uzraugā un cerēja tikai uz vienu. kaut varētu izrauties no šīs vienmuļās dzīves. Kaut varētu nokļūt kaut kur tālu prom no šīs netīkamās vietas. Un cerība nemira. Izdzirdējis savu vārdu viņš ar pilnīgi atraisītu sejas izteiksmi pagāja vienu soli uz priekšu un apstājās kā zemē iemiets. Pēc viņa sejas izteiksmes nebija iespējams pateikt par ko šis staltais, jaunais cilvēks domā un kas slēpjas aiz viņa necaurredzamās sejas maskas.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 18:11

Artēmija bija šašutusi viss ko viņa darija cietumā bija romānu lasīšana un jaunāko tehnaloģiju instrukciju lasīšana un tagad viņai būs jādodas uz kaut kādu velna vienīcu, lai strādātu .Vairā padomājusi viņa saprata ka šī būs iespēja uztrenēt maņas un izvingrināt kaulus pirms došanās ārā.
"Man ir palikuši tikai daži mēneši līdz brīvībai kāpēc nemeiģināt?"viņa pie sevis prātoja

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 24.11.2006 18:16

Izdzirdējusi savu vārdu, Nevinda pakāpās soli uz priekšu. Ieteiktu jums mūs neizsmiet. Nevinda noplātija lūpas.Nevinda ar riebumu ieskatījās uzrauga sejā. Vismaz tieku ārā no šīs smacīgās gaisotnes. Nevinda nodomāja, un pasmīkņāja, tieši lai uzraugs redzētu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 18:26

- Pareiza attieksme -
Uzraugs uzvaru vēstošu sejas iztieksmi lepni paskatijās uz Denu.
Uzraugs paskatijās uz Akselu un atķeksēja.
Tas uz Artēmiju. Ilgāk uz viņu paskatijās ar neko nevēstošu skatienu un nogrozot galvu arī atķeksēja.

Pēkšņi viņš izdzirdēja Nevindas balsi.
- Ko? Tu man ko teici mazā dām...vai es gribēju teikt PABIRA-
Un skaļi iesmējās
- Labāk nemāci , ko man darīt savadāk tas nebeigsies labi -
Uzraugs piegaja pie meitenes un iečukstēja to ausī.

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 24.11.2006 18:30

Ak aizveries! Kad es būšu rīvībā, tu dabūsi. Nevinda nodomāja, un turpināja smīkņāt ja es gribēšu, mācīšu. Nevinda attčukstēja, un apklusa.

OCC: Ja GM nepatīk mana uzvedība, sorry...

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 24.11.2006 18:37

Nikola pagāja vienu soli uz priekšu. Tad viņa pacēla pret sauli savu roku un nope'tija savus nagus. Redzot ka tie ir lielisā stāvoklī viņa pasmaidija.
Mīļais! Tu gribi mani nosaukt par viglas uzvedības sievieti! Iesaucās Nikola sašutušā balsī. Cik tu esi bezkaunīgs! To visu viņa veltija riebīgajam apsargam. Iekšēji viņa smējās cik vien spēdama, bet ārēji tēloja ka ir sašutusi. Taqs vis Nikolai likās ļoti smieklīgi.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 18:38

[img][img]Artēmija lūkojās uz sargu un kādu pašpārliecinātu meiteni. "Interesanti par ko viņi sačukstas?" Metenei bija īsi mati kas radija iespaidu ka viņa ir ļoti lepna.
"Kad sargs atliecās viņš izskatijās uzjautrināts ,interesanti kapēc?"

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 18:45

OOC: Kā tēlam protams, ka nepatīk, bet kā GM tas ir vnkk idēali...turpini turpini...lai arī pašā sākumā ir kāds action

- Vai, tiešām meitenīt -
Uzraugs smīķņādams saķēra Nevindas roku un saspieda
- Nu, tad pamāci ,kā tas jādara... - Viņš uztaisīja viltīgu sejas izteiksmi un vilinoši nopētija Nevindu no galvas līdz kājām.

- Aizveries ! - Uzraugs uzbļāva uz Nikolu.
- Man neinteresē ar ko tu nodarbojies brīvajā laikā ar Denu ! Priekš manīm cietumnieces naw pat sievietes.... -

- Un, ko tu lūri? -
Apsargs izpļāva uz Artēmiju, taču dusmīgs viņš nelikās, tieši ottrādi - ieinteresēts

OOC: protams neviens neņem personīgi arī mano ļauno uzraugu. Te neizspaužu savas personīgās antipātijas Tā ir tikai spēle un, lai ir interesantāk
Un arī būtu ļoti jauki, ja jūs visi uzraugam nekluptu virsū, bet izdomātu arī kā savādāk pievērst uzmanību.

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 24.11.2006 18:49

Sākumā Nevinda maigi pasmaidīja. Bet tad viņa strauji izrāva roku no uzrauga tvēriena, un viegli iepliķēja. Tagad nav situācija. Kad jāmaca jums kautkas darāms. Nevinda nosmīkņāja. Ak ja es tev neesmu sieviete...

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 18:50

Pārsteidzoši, bet uzraugs nemaz nebija dusmīgs
- Ar šo meitēnu mēs vēl tiksim galā -
viņš viltīgi nodomāja un aizgāja prom vēlreiz viņu vērīgi nopētīdams.

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 24.11.2006 18:51

Čito izdzirdēja uzraugu nosaucam savu vārdu, skaļi iespurdzās, muļķīgi pasmaidīja un viltīgi nozibināja acis uzrauga virzienā. Tad, izlikdamies, ka tīra savas drēbes un spodrina nagus, paspēra lielu soli uz priekšu.
"Čito ir šeit. Jā, jā... gatavs tālam ceļam, obrlajtnanta kungs! He, he, he..." viņš sāka klepot un meklēt kabatā tīru mutautiņu. Bet viņš jau nebija tik tīrs, lai tāds vēl viņam būtu. Tādēļ viņš no kabatas izķeksēja pelēku drānu un skaļi izpūta degunu.Čito cietums nenāca par labu - ja iepriekš viņš bija bijis nedaudz dīvains, tad slēgtā viņu padarīja vēl dīvaināku un nesakarīgāku.

ooc: mans raksts atbilst tēla raksturam

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 24.11.2006 18:55

Nevinda parādija uzraugam mēli, un nosmīkņāja vēlreiz.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 18:56

OOC: Tā arī jābūt un lūdzu izdari, kas teikts PZ

- Man neuztrauc esi gatavs vai nē, savi mierā un izbeidz bakstīties-
Uzraugs ar riebumu uzlūkoja padzīvojošo vīrieti un nobrinijas, ka arī viņš dosies uz viesnīcu.

OOC: Iedomāšos, ka Nevindas mēli uzraugs neredzēja, doties citi gan var par to izrādīt viedokli,emocijas utt
IZLASIET VISI PĒDĒJO MANU POSTU ATD PAVEDIENĀ.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 19:08

pēc uzrauga bļāviena Artēmija strauji novērsās un sāka pētīt cilvēkus ar ko viņai būs jāpavada atlikušie mēneši.Un pēkšņi pasmaidija meitene ar īsajiem matiem uzraugam parādija mēli ,tas bija tik humoristiski.

Viņa atkal novērsās un pievērsās tam ka apsargs saka stāstīt par ceļu uz viesnīcu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 19:26

- Tā un tagad visi aizverat mutes ciet . Man jūs jāaizved līdz vietai, kur piestās autobuss un ,lai jūs man par prieku aizvāktos. - Uzraugs atguvis iepriekšējo toni nokliedzās.

-Saslēdziet roku dzelžos -
Uzraugs izrīkoja palīgus un tie, katram uzlika rokudzelžus un ejot visulaiku atradās aiz muguras, lai ieslodzītie nekur neaizmuktu.
- Ejam -
Viņš nokliedzās un veda prom no cietuma laukuma cietumniekus prom. Varēja dzirdēt tikai palikušo cietumnieku nopūtas un skaļus izrīkojumus, ko teica, jau jaunais uzraugs.

Uzraugs vadija viņus caur visam cietuma telpām un stadionam un tad peķšņi nokļuva pirms liela, tumša tuneļa, kur bij vairākas dzelzs durvis. Uzraugs neredzot ieslodzītajiem uzspieda kodu un durvis atvērās un iegāja iekšā tunelī.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 19:29

nonāko tunelī Artēmija atcerējās kā viņa bija līdusi pa kanalizācija un vetilācijas šahtām bēgot vai aplaupot bankas vai vnk trenējoties.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 19:32

Caur tumšo tuneli bij jāiet kādas 15min. Jā viņš bij tik garšs uzbūvēts un ieslodzītie nezināja par tāda eksitenci un, kur nu vēl mērķi, kam ta suzbūvēts. Beidzot, kad visi izgāja saules gaismā acis apžilba un parādijās pavisam cilvēcīga autobusa pietura, kuras ieslodzītie tik sen nav redzējuši. Tajā stāvēja pavisam vienkāršsi cilvēki un uzlūkoja cietumniekus ar bailēm un riebumu.

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 24.11.2006 19:34

Nevinda ļāvās lai puisis vņu saslēdz rku dzelžos un sacīja viņam. neaizmirsti mani. Un pagriezusi galvu devās līdzi pārējiem. Viņi nonāca caurulē. Pieņemu ka šī nav viesnīca. Viņa sacīja un savieba seju. Izgājusi ārā, meitene pasmaidīja. svaigs gaiss! Neva nodomāja. Neva iesmējās, un sacīja Bu!Kādai mazai meitenei kas stāvēja pieturā.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 19:37

Kad Artemija iznāca no tuneļa viņai apžilba acis.Viņi bija iznākuši parastā pieturā .
"Kas te notiek ," Artēmija nodomāja, "kāpēc mēs šeit atrodamies ,kaut nu tie cilvēki beigtu uz mani skatīties !"

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 19:38

Meitene iespiedzās un bailēs asarām acīm aizskrēja pie mātes.
Apsargs, kurš stāvēja aizmugurē sarāva Nevindas rokas stiprāk
- Tu, ko atļaujies - Uzraugs uzbrēca un turpināja tālāk skatīties uz ceļu gaidot autobusu

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 24.11.2006 19:39

Neva iesmējās. es atļaujos nobiedēt bērnu Viņa sacīja un nosmīkņāja. Visi pagāja no Nevas tā patālāk.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 24.11.2006 19:48

Atļāvis sevi saslēgt roku dzelžos, Aksels mierīgi ar dziļdomīgu un tajā pašā laikā vienaldzīgu sejas izteiksmi pakļavīgi devās līdzi uzraugam. Viņi visi gāja kolonnā viens aiz otra. sienas, sienas tunelis, gaisma cik sen es neesmu redzējis īstu saules gaismu un dzīvus cilvēkus. Tādus cilvēkus, kas nav aiz restēm. Parastus iedzīvotājus Viņa domas ļoti ātri lidoja cauri galvai tajā pašā laikā ļaudamas sejas izteiksmei palikt neizlasāmai. Izejot ārā no garā, tumšā tuneļa viņš nedaudz savieba acis un tad jau viņi atradās pieturā. Apkārt esošo cilvēku saktieni Akselam šķita esam ne pārāk draudzīgi...un kāpēc, lai viņi tādi būtu? Galu galā mēs esam tikai noziedznieki Būdams aizdomājies Vīrietis aizķērās un nokrita uz ielas. Piecelties ar uz rokām esošajiem roku dzelžiem bija neizsakāmi grūti un viņš kādu brīdi palika vienkārši nokritis uz ceļiem, bet pēc tam izmisīgi meģināja piecelties, kas ne pārāk labi izdevās, spilgtās gaismas dēļ un tāpēc viņš otru reizi pakrita atpakaļ...

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.11.2006 19:51

Dens izņēma rokas no kabatām un pasniedza tās palīgam. Kad tikšu brīvībā, vajadzēs pajautāt, vai nevaru vienu tādu paņemt par suvenīru, lai neaizmirstu, cik te ir mājīgi. Puisis jau atkal nosmīkņāja un lēnā solī sāka iet. Viņš zināja daudzas vietas šai cietumā, par kurām citiem nebija ne jausmas, ne jau velti viņam bija labi sakari ar priekšnieku un viņa skaisto atvasi. Dens vienaldzīgi vilkās pa tuneli, viņš jau bija domājis, ka tik vienkārši viņi netiks prom. Viņi izgāja no tuneļa un pirmajā brīdī puisis samiedza acis, jo spilgtā saule negaidīti viņu apžilbināja, bet drīz vien acis pierada un viņš atklāja, ka atrodas pieturā. Varēja jau sagādāt, ko labāku. Te - parastā pieturā bez nekādām ekstrām, pat ļautiņi šeit nav nekas īpašs. Viņā palūkojās uz leju. Varēja jau taļaut novilkt, to pretīgo orandžo apģērbu, es viņā izskatos pēc cietumnieka. Puisis pie sevis iesmējās, Ko tur... galvenais drīz tikšu no šā visa vaļā.

Puisis nopētīja apkārt stāvošos ļautiņus. Pilnīgi nekas īpašs, neviena smuka sejiņa, neviena garāka kāja par ierasto - neko. Dens pakustināja rokas, tās cenzdamies iekārtot ērtāk rokudzelžos. Kāda garlaicība. Viņš paskaļi noteica un paspēra ar kāju pa kādu pacelam gadījušos vecu bundžu. Tā nolidoja mazu gabalu no priekšā stāvošā palīga kājas. Kāda garlaicība. Puisis atkal atkārtoja.

Viņa skatiens pievērsās pie puiša, kurš jau kādu laiku gulēja uz zemes. Eh, cik nu var akstīties. Dens paspēra pāris soļu uz nokritušā puiša pusi, Ko, nu pazemojies šo stulbo ļautiņu priekšā, labāk celies. Viņš paskatījās uz meiteni, kas arī centās palīdzēt, bet viņa skatiens neko neliecināja. Apvelies uz muguras, un tad jau varēsi, kaut kā piecelties. Puisis vienaldzīgi noteica un izstaisnojās.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 19:58

tiko visi viņi izgāja laukā Artēmija ievēroja ka viens no viņiem skaist vīrietis nokrīt ,tad meiģina piecelties un atkal nokrīt .Artēmija piegāja pie vīrieša "Vai tev palīdzēt?" viņa noteica redzot ka sargs jau tuvojas "pieņemšu ka jā!"viņa centās viņam palīdzēt.

Kamēr esam formās esmu orandža

Iesūtīja: Seila ; laiks: 24.11.2006 20:04

-paldies, tas ir jauki no tavas puses censties man palīdzēt, bet ir maza problēmiņa...Vīrietis skumji pasmaidīja vēl reiz mēģinādams piecelties. šoreiz jau atspiežoties pret meiteni. -Rokas mums ir saslēgtas uz muguras un līdz šim brīdim neviens vēl nav iemācījies palīdzēt piecelties ar kājām... Viņš pacentās pajokot tomēr humors sanāca diezgan pliekans un neīsts, jo nekā smieklīga šajā situācijā nebija. No piecelšanās protams, ka nekas nesanāca un viņš pakrita vēlreiz. Orandžās cietumnieka bikses pamazām pārvērtās netīri brūnās. Tas bija diezgan nepatīkami.
-Vieglāk ir pateikt neviss izdarīt...
Viņš uzmeta pienākušajam tipiņam niknu skatienu. Starp cietumniekiem šeit viņš bija ar viss lielāko stāžu un zināja vietējos likumus. Galu galā astoņi gadi nebija nekāds joks.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 20:06

"pameiģini piecelties no lotosa pozas!"Artēmija noteica "man parasti izdodas!"
"starpcitu kā tevi sauc?"

Iesūtīja: Seila ; laiks: 24.11.2006 20:11

Lotosa pozas. Viņa par mani smejas vai? Vai patiešām es izskatos pēc kaut kāda Joga? Bet aizvainot viņu arī negribas tāda diezgan jauka meitene no malas šķiet esam. varbūt pamēģināt. Viņš atļāvās meitenei uzsmaidīt diezgan skumji un tad beidzot pamēģināja viņas ieteikto variantu. Novietoties lotisa pozā nebija vieglāk kā piecelties kājās stāvot uz ceļiem ar uz muguras saslēgtām rokām...-paldies, bet izskatās, ka no tā nekas jēdzīgs nesanāks...viņš nomākti ieminējās.
-Aksels...redz es ļoti labprāt pasniegtu tev roku, bet redzi, tas nav šajā brīdī diezgan iespējami...

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.11.2006 20:14

Kas man Dens vienaldzīgi novilka, kā nebūtu dzirdējis puiša balss toni un turpināja lūkoties, kaut kur nezin kur. Ja viņš gribētu, viņš varētu izdarīt daudz ko, rokudzelži nebija tā lieta, kas viņu noturētu, ja viņš vēlētos, ko izdarīt. Pāris kauliņi iekšā un ārā un tie jau būtu nost, bet puiša interesēs nebija te tēlot svēto māti Terēzi. Šobrīd viņa domas aizkavējās pie nesen notikušajiem piedzīvojumiem, Dens nemanāmi pasmaidīja, viņa mugura vēl joprojām sūrstēja no viņas maigajiem nadziņiem un likās te pat jau ir sajūtama viņas nemanāmā ādas smarža.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 20:17

"nu tam es piekritīšu ,mani sauc Artēmija."Viņa teica uzsmaidot "zini es laikam pasaukšu uzraugu savādāk neiet!"

Iesūtīja: Seila ; laiks: 24.11.2006 20:22

Aksels viegli pasmīnēja un uzmetis zibenīgu skatienu vienaldzīgajam puisim nodomāja: tu patiešām domā, ka proti vareni savaldzināt meitenes. Domāju, ka ne tādas pieredzes kā man tev nav kaut vai viena iemesla dēl tev nekad nav īpaši gadījis mēģināt izdzīvot uz ielas, kad ik viena bagāta kundzīte tiek skatīta kā ideāls naudas maks un sešpadsmit gadīgam zēnam nebija problēmu ar viņu iepazīties tieši tā pat kā astoņpadsmit gadīgam. Tas jau nekas, ka ats viss noveda mani cietumā, bet ielu dzīve bija diezgan interesanta un iemācīja ne tikai to. Nuka pamēģināsim. Šķiet, ka es atceros kā tas darījās, bet iepazīties ar šo jauko meitēnu arī gribējās. Pēkšņi viņa galvā atkal nozibsnija 12 gadus veca bērna skatiens un lūdzoši saliktās rociņas. Aksels pakratīja galvu un vīzija pazuda. tagad viņa droši vien, ka ir jau izaugusi par skaistu dāmu Vīrietis mierīgi nostājās uz ceļiem tad uz viena ceļa un tad balstīdams līdzsvaru uz aizmuguri mierīgi piecēlās kājās...
-Piedod pārāk gribējās ar tevi iepazīties.
Viņš vainīgi uzsmaidīja jaunajai sievietei.

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 24.11.2006 20:25

Nevinda paskatījās uz dena pusi. emmm... Neva sacīja, kad pievērsās atpakaļ tukšajai ielai.

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 24.11.2006 20:25

Matainais idiots. Čito nodomāja un iestūma savā kabatā. Paklausīgi ļāva uzlikt uzraugam rokudzelžus un vest, kur bija vedams. Viņš palūkojās uz savām kurpēm, kas kopš ieslodzījuma sākuma nu jau bija pavisam bēdīgā stāvoklī. Būtu viņš vēl pie sava bosa - tagad staigātu pieklājīgā apģērbā - nevis šajās pretīgajās cietuma skrandās.
"Čim, či rim čim čim..." Čito sāka dungot kādu dziesmiņu. "Nekas vairs nebūs kā līdz šim... Čim či rim čim čim...." Neko jau citu darīt viņš arī nevarēja.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 20:27

Artēmija mulsi pasmaidija "Vai tu kaut ko zini par to viesnīcu?" viņa zinkārīgi vērās Akselā

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.11.2006 20:57

Puisis lūkojās tālumā, kad pēkšņi likās, ka kāds viņu vēro, viņš palūkojās apkārt. Nu, bet saprotams. Puisis vēreiz nopētīja visus klātesošos, kas nebija ieģērbti orandžās drēbēs. Mierpilsoņi. Bija vienīgā viņa doma. Dena skatiens paslīdēja kādu gabalu uz priekšu un atdūrās pret meitenes stāvu, pacēlis acis augstāk viņš sastapās ar meitenes skatienu, bet tas tika novērsts. Pār viņa seju pārlaidās viegls smaids, bet ātri pazuda, viņš pagāja pāris soļu uz priekšu un neapmierinātais apsargs sekoja viņam pa pēdām.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 21:22

Pēkšņi tālumā varēja sadzirdēt ko braucošu pa akmeņaino un smilšaino ceļu. Drīz vien pēc līkuma varēja pamanīt skaistu baltu autobusu. Viņš piestāja pie pieturas. Ieslodzītie jau bij laimīgi un taisijās kapt iekšā, līdz apsargi tos apturēja un uzraugs uzbļāva, ka tas nav jūsu. Visi pilsoņi iekāpa iekšā atstājot ieslodzītos ar apsargiem un uzraugu vienatnē kaitinoši karstajā svelmē.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 24.11.2006 21:30

Nikola nopūtās.
Ja tas tā vel turpināsies man viglāk būtu pasēdēt cietumā. viņa pie sevis to teica.
Tad viņa apgriezās apkaŗt un paskatijās apkārt. Tad Nikola paspēra dažus soļus nostaķ un nostāk. Vinā vēlējās zināt vai būs izdevība izbēkt. Nu ko? Riskēsim! un viņa paspēra velvienu soli. Tādejādi pārbaidīdama sargus.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.11.2006 21:41

Puisis paraudzījās uz meiteni, kas mazpamazītētīm attālinājās. Dens mierīgi varēja to pateikt apsargam, bet viņu intersēja, kas cits. Nu, cik tad tu tālu tiksi? Aizbēgt tev tāpat neizdodies, to es tev saku. Puisis domās nodomāja un palūkojās uz soliņu, kas atradās pretējā virzienā, uz kuru gāja meitene, Būs jautri! Dens strauji pagriezās un ašā solī sāka iet prom, pārliecinādamies, ka apsargu uzmanība ir pievērsta viņam, viņš ar plašu kustību, cik nu to atļāva saliktās rokas uz muguras, apsēdās uz soliņa. Uzmanība bija pietiekami novērsta, lai dotu iespēju meitenei.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 24.11.2006 21:47

Nikola ieraugijusi ka tiek dota iespēja viņar pama'ja ar galu un aiskrēja aiz tuvākās pājas un apskatijās aiz stūri. Vin''s laikam to uzskata par spēli. Tad viņa atspiedaš pret sienu jo sajuta vinu no apsarga sktienu. Esmu gandrīz droša ka viņš pamanija mani! Tad vinā ar lēniem soļiem devās tālāk. Galvanais ka prom.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 24.11.2006 21:57

piebrauca balts autobuss Artēmija jau cerēja ka beidzot tiks prom no saules jo šajos orandžajos tērpos bija neizturami karsts.Bet kā par spīti izrādijās ka viņiem vēl jāgaida "Es te izcepšos!"

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 24.11.2006 22:10

Gabija brīdī kad tika izsaukta, turklāt pati pirmā, tikai ieliecās dziļāk gurnos un sapurinājusi blondos matus uzsmaidīja un tad sekoja pārējiem pat nepievērsusi uzmanību apsargam. Tunelis veda un veda arvien tālāk, Gabrielai apnika iet, bet viņa paklausīgi sekoja lai nebūtu muļķīgu komentāru. Kad viņi nonāca pieturā Sieviete uz brīdi pievēra acis un tad ar tādu pašu riebumu uzlūkoja brīvībā dzīvojošos, lai vai kā Gabrielas pašnovērtējums joprojām nebija krities, viņa uzskatīja sevi par dievību, un izskataziņā tāda arī bij'. Autobuss De Faulu īpaši neiespaidoja, viņa kā sieviete izprata šo apsargu būtību, viņi bija nogribējušies maitas kas strīdējās ar savām sievām un dabūja seksu reizi mēnesī vai vēl retāk, visu savu sarūgtinājumu un dusmas izgrūzdami uz ieslodzītajiem. Gabriela palūkojās uz apsargu kas viņai uz pleca bija uzlicis roku gatavodamies atvilkt atpakaļ no autobusa. Beidz es tevi šodien negribu saldumiņ, no manis seksu vari negaidīt. Sieviete naivi uzsmaidīja un atkal jau sapurināja blondāscirtas.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 22:26

Apsargs, kurš pieskārās Gabijai mulsinoši nolieca galvu zemē un neko neatbildēja.

Kad Nikola bija aizskrējusi aiz stūra. Bija iespēja, ka viņu neviens pamanījs nebija, taču tad sajuta, kādu smagu roku uz sava pleca
- Nu, kur tad skriesiem mazā ? -
Aiz viņas stāvēja, tas pats vecais, pretīgais un nogribējušais Uzraugs, kas mūždien uzraudzīja sieviešu nodaļas kameras un visu ap to. Nikola automātiski paskatījās uz Uzraugu, kas stāvēja vairākus metrus kopā ar visiem un redzeja, ka tas pašsapmierināti smaidīja raugoties uz viņu pusi.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 24.11.2006 22:34

Gabriela pie sevis izmeta triumfējošu nopūtu, bet tik klusi, ka neviens to nedzirdēja un nemanīja. Viņas taktika brīdī kad viņa tika ieslodzīta bija tā noslīpējusies, ka kļūdīties bija neiespējami turklāt viņa jau nebija nekāda palaistuve. Tikai viņas, tā teikt "personīgā apsardze" izpelnījās viņas brīnišķīgi veidotā, tvirtā auguma privilēģijas.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 24.11.2006 23:05

PROM NO TEVIS!
Viņa nokliedzās. Bet tad viņa saprata savu pieļauto kļūdu. Tad vinā skrēja prom. Bet tur protams uzdūrās vel dažam labam apsargam. Domā atrāk! Ko lai daru? Šiten tak nav kur bēkt! Palīgā! viņa visu laiku skatijās uz visām pusēm mēģinot atrast izeju. Bet nu Nikola bija kā pele kaķa slazdā. Nebija vietas kur varētu bēkt.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 23:15

Divi apsargi saķēra katrs aiz savas rokas Nikolu un aizveda atpakaļ līdz pieturai. Neviens nebija dusmīgs un neviens netaisijās ar vinu pat runāt, bet visi tikai atklāti smīkņāja par viņas izgāšanos , pat dažs labs no cietumniekiem.

Piebrauca vecs, smirdīgs un noskrandis skolas autobuss.
- Lūk jūsu limuzīns -
Uzraugs izsmejoši izpļāva un ļauni iespurdzās. Pēc brīža viņš jau bij ceļā atpakaļ uz cietumu...uz cietumu ,kur kāds atgriezīsies un kāds nē....

Apsargi sagrūda iekšā ieslodzītos .Krēslu apvalki bija saskrambāti un daudzās vietās noplīsuši, logi bij aizputējuši un gandrīz nevarēja tiem redzēt cauri.
Visiem atslēdza rokudzelžus izņemot Nikolu.
- Tev vel būs tā japadzīvojās. Neviens jau nevar paredzēt tavu nākamo izgājienu -
Viņas apsargs viņu maigām ievadīja autobusā un klusām nočukstēja.

Kad visi bija sakāpuši autobusā, kāds pusmūža, ļoti jautrs un amzierīgs vecīts spalgā, jautrā balstiņa iesaucās.
- Sveiki viesi manā valstībā, nu jūs varat sēsties, kur gribat, pārgērbties( īpašu skatienu vēltija meitenēm) un darīt, ko sirds vēlas. -
Viņš ieslēdza kādu vietējo kantrī mūzikas staciju un jautri dungodams līdzi sāka ceļu.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 24.11.2006 23:25

Lieliski! Un tagad esmu apsmieklu objekts! Par atriebību viņa ātri no viena apsarga kabatas izvilka viņa maku, un paslēpa to savā kabatā. Tad viņa iekāpa autobusā. Nikola ieņēma divas sēdvietas pašā aizmugurē. Tad viņa nopūtās. Un paskatijās sev pār muguru.
-Ev! Vai kāds no jums sliņķiem ataisīs man vaļā rokas?-
Viņa usauca apsargiem kas bija patālāk. Slinķi atradušies! Tāpatām es vel viņiem sadošu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.11.2006 23:34

- Uz redzīti , dārgumiņ, -
Apsargi nobļāvās un plus visam vēl tēlo, ka raud un pārdzīvo Nikolas aizbraukšanu.

Autobuss ierūcās un sāka braukt. Pēc katra metra bij sajūta, ka autobuss izjuks. Skaņa bija nepanesama un izpūtējis nelāgi smirdēja.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.11.2006 23:38

Puisis uzlūkoja Nikolu,kuru kā paklausīgu sunīti veda atpakaļ pie pārējiem Varēji jau tālāk aizmukt, kājiņas tev garas, kur bija problēma? Puisis ar vieglu smaidu uzlūkoja meiteni, bet tad redzēdams, ka brauc saucamais autobuss, piecēlās kājās. Tas jau nav autobuss, bet grausts gatavais. Autobusam piestājot pie pieturas, Dens nepatikā nodomāja, Tad jau varēja palūgt kādu naudas aizdevumu, es pat varētu viņiem to aizdod.

Dens iekāpa autobusā, Mēs vispār tiksim tālāk par pārsimts metriem? Sajūtot, ka rokudzelži ir pazuduši, viņš paberzēja kreisās rokas locītavu, Nākam reiz padomā par drošību. Puiša sejā iezagās smaids un viņš aizgāja līdz autobusa galam, lieki nešķiezdams laiku, norāva no sevis pretīgo, orandžo apģērbu. Zem tā viņam bija ērtas džinsenes un t-krekls, ap kaklu viņam karājās saucamais kara breloks. Viņš izstaipījās un palūkojās uz fifu tur pat blakus. Tā nekas. Viņš apsēdās pirmspēdējā solā labajā pusē un nevērīgu kustību nometa sev blakus orandžo formu. Šis logs bija tik pat netīrs kā pārējie, tādēļ puiša pirksti atsāka spēlēties ar monētu. Viņš aizvēra acis un pēc brīža tās atvēra, tajās atspoguļojos kaut kas neizdibināms, ne īsti prieks par gandrīz iegūto brīvību, ne īsti skumjas, tajās bija viņam raksturīgā neizdibināmā izteiksme. Viņš palūkojās uz monētu un pārlika to uz otru roku, ļaujot tai arī papriecāties. labāk palikt cietumā, nekā klausīties šo briesmīgo mūziku. Dens paskaļi teica, par nevainīgo kantri mūziku.

Dena acis pievērsās Nikolai, Tavs termiņš? Viņš vienkārši noprasīja

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 24.11.2006 23:40

Neva aši atrāva roas, un devās smirdīgā autobusa aizmugurē. Pretīgais, idotiskais, nolādētais, uzraugs... Nevinda visādi uzraugu aplamāja.Viņa noraudzījās uz apsargu un cietumu ar vislielāko riebumu. Es gribu ātrāk nonākt tajā nolādētajā viesnīcā.... Meitene atklāti paziņoja./. Meitene novilka pretīgo oranžo apģērbu. Zem tās bija ērtas džinsenes, ar cauriem ceļgaliem, melns t-krekls, botes. Viņa vēl uzvilka savu melno cepuri. Apsargs viņai klēpī iesieda melno somu. Meitene tur iebāza cietuma apģērbu.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 24.11.2006 23:42

Gabriela kārtīgi izkustināja plaukstas locītavas. Jesus Kristus...kā nospiež manas rokas viņa pie sevis nodomāja un paņēma no apsarga somu kuru līdz šim viņai jau 4 arpus gadus neviens nebija atdevis, tajā bija nagu vīlīte, laka, un viņas svītrotā kleita kas viņai bija mugurā tolaik kad viņa sakropļoja savu māti. Vienu brīdi Gabija izpētīja kleitas vīles, tā bija apputējusi, bet joprojām tīra, taču izskatījās mežonīgi maza kā nekā kad viņai mugurā bija bijusi šī kleita pagājuši vai pieci gadi, bet tā vēl no cilvēku modes laikam nebija izgājusi... De Faula novilka briesmīgo maisveida tērpu atklājot briesmīgo cietumā izdalīto vienmuļo balto apakšveļu, tādejādi viņa gan mazlietiņ sakacināja puišus, bet ātri vien noslēpa skatam savus dabas dotumus uzvelkot kleitu. Viņa brīdi uzmanīgi nopētīja apsargus un tad jau atkal pievērsās savai nagu vīlītei protams sākot vīlēt nagus... Viņa ticēja, ka apsargi pamanījuši, šo briesmīgo ieroci viņai atņems.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 24.11.2006 23:45

Aksels brīdi pasmīņājis par Nikolas izgājienu, sagaidīja kad piebrauca autobuss un iekāpa tajā iekšā it kā nekas sevišķs nebūtu noticis. Apkārt notiekošais viņu patiešām ļoti minimāli interesēja un vīrietis to ļoti labi zināja. Tāpēc viņš vienkārši nosēdās. Par domu, ka varētu pārģērbties viņš pat neieinteresējās. vismaz pagaidām.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 24.11.2006 23:50

Šika pēc sava vārda nosaukšanas klusējot pakāpās uz priekšu un ar pilnīgi ledainu sejas izteiksmi, nekustīgi stāvēja.
Tad kad viņus saslēdza rokudzelžos, un veda uz autobusu, puisis turējās baram pa vidu, un visu laiku tikai blenza uz priekšu, nesakot ne vārda.
Tiklīdz, kā visi bija iekāpuši autobusā, Šika atzvēlās vienā no krēsliem, bet skatiens pievērsās Nikolai. Viņa bija ļoti runīga, un tad puiša seja apmācās un viņš pēkšņi veltīja viņai slepkavas cienīgu skatienu. aiztaisi muti, netīrā! viņš pavīpsnāja un atkal aizgriezās.

OOC: bet jūs neņemiet to pārāk nopietni, es to tikai tēloju, labi?

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 24.11.2006 23:50

-To vel to adabūsi atpakaļ!-
Viņa pie reizes vel nokliedzās.
-11. gadi piespriesti un 8. nosēdāti-
Tad Nikola visu laiku dīdijās no vinas puses uz otru. Tad viņas dibens uzdūrās kam asam. Tad vinā ar pirkstiem to izvilka nesaprazdama kas tas ir. Kas tas var bu't? Ass, metāls, un garšs? Atspere! Tad ņemot palīgā savu spēku vinā izrāva atsperi no sēdekļa. Tad vinā tās galu ķibināja gar roku dzelžiem. Kautka'tie debīlie verķi ir ja'dabū no mnais nost!
-Varbūt palīdzēsi?-
Viņa vaica'ja puisim kas bija pie viņas.

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 24.11.2006 23:53

Meitene noraudzījās, ka Nikolai vienīgajai nav attaisīti rokudzelži. Meitene novīpsnāja. Neva pēkšņi piecēlās, un piegājusi pie autobusa tumbām, nogrieza skaļumu. Viņa atgriezās vietā.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 24.11.2006 23:57

Tas kā kāda o cietuma meitenēm piecēlās un nogrieza klusāk mikrofonu skaļumu Akselam lika mazlietpasmīkņāt. galu galā ne jau viņi bet gan citi - tie, kas nebija redzami, bet noteikti, ka bija- pašlaik bija galvenie un bija pilnīgi vienalga ko dara cietumnieki, jo ja kāds no vadības to vēlēsies tad viss notiks pilnīgi savādāk. Puisis to labi saprata, bet viņš nenoturējās neuzsmaidījis ar pateicīgu smaidu sievietei, jo galva vienalga nedaudz bet sāpēja.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 24.11.2006 23:58

Ha, gribu gan redzēt. Nu, nāc, izdari man kaut ko. Šikamaru kacināja Nikolu, un izsmejoši smaidīja. Puisis piecēlās un izstiepa rokas, sāka tās kustināt, un centās sakaitināt Nikolu, vēl joprojām smīnēdams, un skatīdamies uz viņu. ak, es skatos, tev vēl nav noņemti rokudzelži. Nu jā, daži psihiski traumētie jāatstāj saķēdēti, vai ne? viņš iesmējās un tad ejot atpakaļ uz savu vietu, vēl piemiedza meitenei ar aci.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 25.11.2006 00:01

OCC. Cik noprotu vērsies pie manis.

Dens pavīpsnāja un piecēlies no vietas, piegāja pie Nikolas. Un ko tad man tādu izdarīt? puisis mazliet irnoski pavaicāja, bet negaidīdams atbildi, paņēma atsperi, pēc pāris mirkļiem roku dzelži bija vaļā. Dens blakus krēslā nolika atsperi, kas tagad bija viegli salocīta un atvēra līdz galam vaļā vienu rokudzelžu pusi. Tālāk tiksi pati galā. Puisis bez liekām emocijām atgriezās savā vietā, Un ko tad tu tādu izdarīji, vai arī tas ir pasaules mēroga liels noslēpums? Pirksti jau atkal bija veikli sākuši spļēties ar monētu.

Puisis ar vēsu mieru ignorēja apkārtējo replikas, šoreiz veltītas Nikolai, tā bija ierasta lieta, lieta, kuru nevajadzēja ņemt vērā, savādāk kļūtu par visu paraugu baznīcā un būtu iecelts starp svētajiem.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 00:01

Gabriela pagriezās pret Nikolu ar riebumu nopētīdama viņu visā augumā. Tu redeļpingvīns, nelaimīgais. Nedomāju, ka tev maz ir saprašana par ko tev piešķīra tos 11 gadus. Ēzeli izdrāzi un tapēc tevi par zoofīlismu notiesāja? Gabija nobeidza nagu "asināšanu " un beidzot kārtīgi sakārtoja matus... Ā, cik labi. Viņa noteica pakasīdama kaklu ar garajiem spici novīlētajiem nagiem .

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 25.11.2006 00:04

SAproti daŗgumiņ lietu tādu! Ja es tev patīk tad paklusē. Tu esi vis neglītākais cilvēks kuru esmu redzējusi!
Cik vin spēdama viņa mīļi un saldi nodūdoja
Paldies! Zini tas nav noslēpums. Mnai iesēdināja par Prestižās bankas aplaupīšanu.
Viņa vienkārši noteica un apse'dās vienā no vietām.

OOC: Es te laikam kāda apvainošanas objekts ne?

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 00:04

Puisis iesmējās. Kurš to saka, tu jau nu neesi nekāda skaitumkaraliene. Šika klausījās, ko Nikolai saka otra meitene un sāka smieties. Puisis izsmejoši skatījās uz Nikolu un tad pašķielēja arī uz otru meiteni.
Piecēlies, viņš piegāja pie Gabrielas un apsēdās viņai blakus.
Par ko tevi iesēdināja?

OOC: XD iespējams

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 00:07

Gabriela palūkojās uz Šikamaru. Patiesībā ne par ko īpašu... Pataisīju miesīgu māti par staigājošu pornogrāfiju... Sakropļoju. Viņa nu jau vairs par to īpaši neuztraucās un uzskatīja par kārtīgu joku, ne jau īstu noziegumu. Izgāzos un to žurku nenovācu.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 00:09

Ā, nu tad jau skaidrs. Un cik tad nosēdēji? Šika runāja tikpat mierīgi, it kā viņi abi sarunātos par laikapstākļiem. Es netīšām novācu sava tēva draugu, un viņš pats, mans tēvs, mani iesēdināja. Sasodītais maitsgabals.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 25.11.2006 00:11

Aksels brīdi sekoja līdzi tam, kas tiek teikts Nikolai, bet tad kā vienmēr viņa vīrišķīgais raksturs, kurš bija svarīgs īpašos brīžos lika ēmt virsroku pār veselo saprātu, kurš teica, ka nav jēgas iejaukties...Viņš nepiecēlās kājās, viņš pat nepaaugstināja toņus, bet viss autobuss dzirdēja viņu, kaut vai tikai tāpēs, ka viņa balss intonācija bija pietiekami uzspiesta un pietiekami skaidra...
-lieciet viņai mieru! Viņa jums neko nav izdarījusi tieši tā pat kā neviens no mums nekad nav neko izdarījis otram, kaut vai viena iemesla dēļ, ka mēs nekad īpaši neesam bijuši pazīstami savā starpā. Tāpēc mums nav par ko strīdēties vai ienīst vienam otru. jā viņa mēģināja aizbēgt un kas par to? vai neviens no mums nemēģinātu nokļūt brīvībā, ja sajustu, ka viņam ir tāda iespēja? Noteikti, ka meģinātu. Tad priekš kam pazemot cilvēku nezinot iemeslu? padomājiet. Mēs braucam uz nezināmu sev vietu, lai it kā izpirktu savus darbus un sagaidītu atbrīcošanu pirms laika, bet kas patiesībā notiks mēs nezinām. varbūt, ka mūs vienkārši nogalinās kā sabiedrībai nederīgus elementus...
Aksels apklusa, kaut gan viņam bija daudz, kas ko teikt viņš juta, ka ir pateicis no savām domām vairāk nekā vispār bija vajadzējis minēt untas viņu nedaudz biedēja. kaut gan, kas īstenībā var biedēt tādu cilvēku kā viņš? tad viņš nopriecājies, ka beidzot ir atbrīvojies no roku dzelžiem. vienkārši piecēlās un apsēdās Nikolai blakus. un lai citi domā ko grib. Viņš izlēma.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 25.11.2006 00:13

Skatīsimies pozitīvi, neesi ticis tai sliktākajā cietumā, un tēvu vienkārši peč iziešanas vajag novākt. Dens izdarīja secinājumu, Un, kura tad banka krita par tavu upuri, vai pareizāk, tu par kuras bankas? Puisis nolūkojās uz Akselu, kurš ieņēma blakus vietu Nikolai, tas izsauca kārtējo smīnu un monēta tika pārsviesta uz otru roku.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 00:17

Njā, es jau ar tā sākumā domāju, bet tomēr...kāda jēga? Atkal mani iesēdinās, un cietumā man līdz nelabumam riebjas. Šika atbildēja. bet atriebību savam tēvam es plānoju jau kopš bērnības. būs vien viņš jānovāc, tas tiesa.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 25.11.2006 00:19

Nikola uz visiem noskatijās. It īpaši viņu paŗteidza tas ka kāds vināi apsēdās blakus.
Nu man jau itkā tika Ņujorkas zelta banka. Man bija 16 gadi kag aplaupiju to. Dabūju pamatīgo piķi. Tika viens no mūsu komadas mūs nodeva. Viens no kamadas viņu nogalināja. Sakts bija briesmīgs.
Nikola to vinaŗši noteica ka'mazu staštiņu.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 00:20

Mana māte arī mani nodeva mentiem. Mīļais jaukais tiesnesis sākotnēji gribēja mani iesēdināt uz gadiem 8, bet māte saprata kādēļ viņai uzbruku un lūdza mīkstināt sodu kā rezultātā man piešķīra 5 gadus un nu ir pagājuši jau četrarpus gadi... šausmīgi daudz... Gabriela iesmējās un kārtīgi izstaipījās. Jā labi, redeļainā, lai nu tā būtu. Likšu tevi mierā, bet man tā vai tā pret tavu purniņu nav nekādu simpātiju, ja šeit nebūtu tik daudz smukulīšu es tev kaklā esošās cīpslas ar nagiem izrautu tā ka put.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 00:21

ko nu lej. Varu derēt, ka jūs tur visi bijāt apmīzušies aiz bailēm. Pat ja dabūji kaut kādu piķi, kur tu to liki? Nopirki konfektes? vai jaunas džinsenes? Šika izspļāva ar izsmieklu.
Viņa saprata? Jocīgi, gan vai ne? Mans tēvs nekad mūžā nav par mani apžēlojies.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 25.11.2006 00:21

-Atkal iesēdināt var tikai tādā gadījumā, ja noķer. dažs labs mums tikko demonstrēja kā nedrīkst rīkoties, jo tādā gadījumā noķers, kaut, gan man šķiet, ka viņa aptiesībā nemaz negribēja bēgt, bet tikai pievērst sev visu paŗējo uzmanību...Aksels iecietīgi pasmīnēja un pievērsa neko labu nesološu skatienu puisītim, kuram tik ļoti patika meitenes. bija skaidri redzams, ka kaut, kas notiks, bet kad tas vēl bija smags nākotnesjautājums. jeb kurā gadījumā Aksels sev atmiņā atzīmēja, ka šis cilvēks ir jāpatur galvā jeb kurā brīdī un jāatcerās, ka tas var sagādāt nepatikšanas tad kad tiks viss mazāk gaid†s.
-nekas nikola nodevības dēļ mēdz iekrist ik viens. ir divi varianti parasti vai nu nodevība vai jūtas. mani ndeva jūtas...
Aksels atzinās...
-Liec viņai mieru. vīrietis uzkliedza Šikam

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 25.11.2006 00:28

Cik llielu piķi dabūju? Tādu kāts tev nav rādijies sapņos!
Vinā asi noteica Šikam. Tad vinā atlaidaš dziļāk sēdeklī.
2 reizes esmu bēgusi no cietuma. 2 gadi labošanas iestādē. Nodevīva. Vilšanās.. Ai man tas vis ir piedzīvots! Un jūtās mani arī nodeva.
Nikola nopūtās un paberzēja rokas kur atradās rokasdzelži.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 00:29

Šika sāka smieties. kā tad. cik tad dabūji? 10 vai 5 latus? un tad viņš paskatījās uz džeku, kurš tikko bija licis viņam aizvērties, un puisis pasmīnēja. Piespied mani. tik vienkārši. Šika atkal pievērsās Gabijai. Starp citu, kā tevi sauc?

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 25.11.2006 00:34

Dens mierīgi turpināja sēdēt, sekodams līdzi sarunām. Šis viss uzdzina vieglu šķeboņu it īpaši viena persona, kur nākotnē varētu spraust sprunguļus riteņos, bet gan jau arī tas ar laiku pazudīs. Viena reize nepārspēs simtiem. Puiša roka ieslīdēja kabatā un sataustīja cigarešu paciņu, tai sekoja neīpaši jauka nopūta, nebūtu taktiski nodot cilvēku, kurš viņu apgādāja ar vajadzīgām lietām visus šos gadus. Jūtas ir jāmāk izmantot savā labā, tad no viņām nevajadzēs baidīties.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 00:35

Gabriela De Faula jūsu rīcībā... Gabija iesmējās un tad vaicāja. Un kā sauc tevi? Slepkava... Viņa puisi ķircināja un vienu brīdi uzmeta nicinošu skatu Akselam. Atradies bērna tēvs. Viņa nošņācās un vēl piebilda. Pievaldi savu grūti audzināmo mazuli, lai te nebrūķē savu caurumu.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 25.11.2006 00:36

Aksels palūkojās uz šiku. Šis puisis patiešām izskatījās, ka nezin cietuma likumus, kaut gan cik gadus viņš tajā bija pavadījis. Tas vēl bija jautājums...-Tu pēc kāda laika vienalga būsi brīva...Viņš viegli Atbildēja Nikolai kurai roku dzēlžus bija noņēmis tas preteklis, pret kuru tagad aksels sāka just nelielas simpātijas par to ka viņš bija palīdzējis meitenei un tad viņš piecēlās kājās un nostājās pretī Šikam...
-Vēlies noskaidrot? es tevi brīdinu man ir pietiekami daudz veidu zināmi kā aizvēt cilvēku un patīkamākaisno tiem ir viņu nogalināt. Vai arī tev nav zināmi likumi?...Viņa seja draudoši pietuvojās puisim...kad vien vēlies un kur vien vēlies. viņš piebilda.
Viņš asi palūkojās uz gabiju...
Es esmu redzējis tādas lietas par kurām tu bēns cietumā guļot murgo tāpēc nerunā ko nezini atbilde bija vienkārša

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 00:39

Šika bezbailīgi un pat nedaudz izsmejoši skatījās Akselam acīs. Nu, tad nogalini mani. Parādi, no kā tu esi taisīts. Nāc un nogalini mani. Nāc, ja uzdrošinies. viņš pagrieza galvu O, izklausās pēc augstdzimušas dāmas. Šika pasmīnēja, bet tagad jau piemīlīgi. Šikamaru Naru. Jā, slepkava jūsu rīcībā. viņš skatījās, kā Gabriela uzbrauc Akselam, un iesmējās. Heh, tiešām, atradies bērna tēvs. Ja man būtu bijis tāds tēvs, es viņu sen jau būtu novācis. Kaut gan...es savējo tāpat vēlāk novākšu. Par visu ko viņš ir izdarījis. tagad jau viņš to stāstīja Gabijai.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 25.11.2006 00:39

Puiši nolaižat tvaiku, mēs braucam strādāt tai graustā, lai ātrāk tiktu laukā, nevis iesēstos uz vēl pāris gadiem. Dens bija piecēlies kājās un pabīdīja Aleksi mazliet tālāk vienu no Šika un klusām nožņāca, Šeit vēl na īstā vieta, lai jūs abus nepieķertu, tā kā nomierinaties. Savu pateicis, viņš atkal nosēdās savā vietā un atsāka spēlēties ar monētu.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 25.11.2006 00:42

Man atlikši vel 3 gadi.
Vinā viegli teica. Tad viņas acis pievērsās puisim kurš jau bija gatavs kauties. Nu tas jau iet par traku! Vinā būtu puisi nora'vusi atpakļ vietā bet neuzdrošinājaš to izdarīt. Bet vi''na bija priecīga kad vizmas Dens nosta'dija visu vietā.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 00:44

Piemēram kas tas būtu...???... Tu tēlo lielo papucīti lai gan pats ne sūda nejēdz no cilvēku aizstāvēšanas, vai kā tamlīdzīga, tev tikai stulbam egoistam personiskais labums galvā. Gabriela izsšāva pirmo kas pagadījās mutē un tad jau atkal pievērsās Šikam. Lai nu tā būtu Šik' viņa pasmaidīja Tew nav kompleksi attiecībā uz savu pappucīti? Viņa vaicāja izliktdamās nobažījusies...

Iesūtīja: Seila ; laiks: 25.11.2006 00:45

Aksels mierīgi un aukstasinīgi pacieta visus uzbraucienus, kas viņam domās lika drīzāk smieties...
-Es neesmu tāds idiots kā tu, lai nogalinātu kādu un pēc tam divus gadus pirms atbrīvošanas taisnā ceļā dotos atpakaļ uz cietumu vēl uz demit gadiem es redzu, ka tev to ļoti gribētos, bet nesagaidīsi, toties vari gaidīt mani un dunci kādā klusā stūrītī un kas attiecas uz bērniem daži te guļ pa labi un kreisi tā ka bērnu noteikti ir daudz vairāk un vispār kam tagad viegli? mani sauc Aksels...Viņš jau diezgan draudzīgi un ar redzamu cieņu pasniedza saviem pretiniekiem roku... pagaidām mēs esam vienā laivā...pagaidīsim kamēr no tās izkāpsi,...
Viņš uzsmaidīja meitenei.
-man ir atlikuši vairs tikai divi gadi...No desmit...viņš piezīmēja...

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 00:45

Šika vēl skatījās Akselim acīs, bet Dens viņus atrāva vienu no otra, un Šika nomierinājās. Kā teiksiet. viņš vienaldzīgi novilka un sarokojās ar Akselu. tad puisis pievērsās Gabijai. Nu, ir jau, bet es cenšos to visu aizmirst.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 25.11.2006 00:55

Aksels vienaladzīgi sarokojās ar puisi. ne jau draudzības dēļ viņš sarokojās, bet gan tāpēc, ka kopā kāds laiks būs jāpavada un tas nozīmēja, ka iegūt liekus ienaidniekus nebija vēlami.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 00:56

Gabriela. Arī Gabija iepazīstināja ar sevi apkārtējos, tātad tu tomēr jūties aizskarts par tēva nodevību, šī problēma tevi nomoka? Tu vēlies par to parunāt?

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 25.11.2006 01:00

Dens knapi novaldīja smieklus par Gabrielas teikto. Tas atgādina to dakteri filu, ja nelamdos. Puisis pie sevis nosmējās un ciešāk aplūkoja autobusu. Un kāds ir tavs termiņš un par ko? Dens uzrunāja Nevindu.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 01:03

Šika sāka smieties. tu man atgādini psiholoģi. Bet ok, man nav iebildumu, varam papļāpāt. viņš paberzēja zodu un pieliecās tuvāk meitenei, ar lūpām gandrīz skardams viņas ausi. es to negribētu teikt skaļi visu klātbūtnē, bet mani bērnībā tēvs sita līdz asinīm. Tad es vienmēr bēgu no mājām vai arī slēpos skapī. Bet tad es 14 gadu vecumā viņam pēc vienas tādas reizes iebliezu pa seju, salaužot degunu, un uz 3 nedēļām aizbēgu no mājām. Kad atgriezos viņš mani nopēra ar siksnu līdz asinīm. Tas nebija diez ko patīkami. Man vēl tagad uz ķermeņa ir rētas no viņa.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 25.11.2006 01:10

Nikola mierīgi nosēdēja savā vietā klausoties ko saka citi. Izmatojusi brīdi kad neviens neskatijās viņa ātri pārdzērgaš savaš ikdienas drēbēs. Traki man iet! Ja šitā būs jādzīvo vel ilgi es to neizturēšu. Un Nikola izdesa nopūtu. Tad vinā sāka knibināt savu ķēdīti no garlaicības.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 01:10

Gabriela pasmaidīja pat pārspīlēti salkani, tu esi nepārspējams, taču arī man negāja labāk, tikai es kā augstdzimusi persona neatļāvos bēgt no mājām, taču sišana un problēmas starp māti un mani, beigās viņa par to samaksāja. Gabijai pār ausi lejup pa kaklu and so long nogāja vieglas trīsas, lai vai kas viņai kutēja kad kāds uzpūta siltu elpu uz kakla. Viņa pagriezās ar seju pret Šikamaru, tā ka deguni saskārās ^^

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 01:18

Šika iesmējās. nepārspējams? Kā tu to domā? un kad gabriela pagriezās, viņas deguns pieskārās Šika degunam. Puisis kādu mirkli skatījās viņas acīs, un tad viņa lūpas maigi piekļāvās meitenes lūpām.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 01:24

Gabriela jau paredzēja, ka viss ievirzīsies tādā gultnē, viņa pievēra acis un liegi ļāvās Šikamaru nevainīgajam skūpstam, tikpat nevainīgi viņa ar roku noglauda puiša vaigu. Ja viņa atvērtu acis būtu skaidri redzamas dzirkstelītes kas sprēgāja tajās, viņa pa visiem šiem pieciem gadiem tā pa īstam skūpstījusies aiz patikas nebija, vienīgi pienākuma pēc lai izpelnītos labāku apiešanos no apsardzes....

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 01:31

Šika nodrebēja, kad meitene nobrauca viņam gar vaigu. Puisis rokas aplika ap meitenes ķermeni un turpināja.
Šikamaru atrāvās no meitenes un ielika viņa galvu klēpī un no apakašas skatījās meitenes acīs.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 01:38

Gabriela atvēra acis un ar savām dzintarbrūnajām pogām urbās ar vien dziļāk Šika dvēseles spoguļos... Viņa iekšēji varbūt pat neapzināti jutās laimīga,laimīga, ka drīz atkal varēs kļūt paraugstdzimušu jaunkundzi ar pagātni un tomēr... Viņai bija arī nākote attiecībā uz savas ģimenes dibināšanu un pat laulību, to viņa aptvēra tikai tikko... pirms neilga mirkļa.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 25.11.2006 08:43

OOC: Nē man jau patīk Nedomājat kādu romānu nākotnē sarakstīt?...vispar tik romantiski, ka asariņa nobirst , bet lūdzu autobusa neizvērsties ar kādām lielākām orgijām

Autobuss apstājās. Šofērītis attaisija durvis un laipni sacījā , lai iet ārā. Blakus viņam kā par brīnumu sēdeja ta spats uzraugs, kas ''itkā'' bija aizgājis. Viņš protams visu noklausijās un ieradās, lai ievestu viņus viesnīcā.
Ieslodzītie vairs nejutas, ka noziedzinieki. rokudzelžu vairs nebija, viņi bija brīvībā, tik viegli bij aizmukt, bet tomēr, kas viņus atturēja.
Izkāpjot no autobusa paverās šausminošs skats( tā pati viesnīca, kas redzama attelā). Durvis bija vaļā. Atverot tās tās gandtīz izgāzās. Ieejot iekšā bija milzonīga telpa. Ļoti atgādināja dārgo viesnīcu administrācijas vietu un uzgaidāmo telpu, bet tāda tā bija agrāk. Visapkārt bija zirnekļtīkli un putekļi. Mēbeļu bij mazs, jo lielākā daļa bija sadegušas, bet tās, kuras palikušas pārklati ar baltiem palagiem, kas jau bija noputējuši.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 25.11.2006 09:20

-šķiet, ka ar kārtību iepriekšējie saimnieki nav pārāk centušies nodarboties...Aksels ar izsmieklu konstatēja izkāpdams no autobusa un pasniegdams roku Nikolai, lai palīdzētu izkāpt ārā...Viesnīca pēc viņa domām patiešām atstāja diezgan padrūmu iespaidu un drīzāk izskatījās pēc otrajā pasaules karā sabombardētas mājas neviss pēc viesnīcas, kaut gan tās jau bija tikai vīrieša domas un nekas varāk...

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 25.11.2006 09:45

-Paldies!-viņa noteica.
Izkāpusi ārā no autobusa viņa paskatijās uz viesnīcu. Bet tas viņai lika pasmaidīt. Veca sagruvusi māja kura knapi turējās uz pamatiem. Iegājusi iekšā viņa norāva nost vienu no balatjiem palagiesm. Un tāpati mēbele bija pamatīgi cietusi. Tas vis viņai lika nosvilpties.
-Šitādāgraustā tak nevar padzīvot.-

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 25.11.2006 10:38

kad piebrauca autobuss Artēmija jutās diezgan atvieglota .Iekāpusi viņa mierīgi novilka orandžo formuatklādama zem tās melnu bazroču krekliņu un melnas apspīlētas bikses kas viņai bija bijušas mugurā pēdējā laupīšanas reizē.Visu ceļu ko autobus mēroja līdz viesnīcai viņa klausijās apkārtēo strīdos un prātoja kāda būs šī viesnīca.

Izkāpjot no autobusa viņu pārņēma tāds riebums "Vai te man būs jāstrādā?"viņa jautāja apkārtējiem nievājošā tonī. Tad viņa izstaipija savu ķermeni un devās iekšā.Iekšpuse bija vēl drausmīgāka nekā ārpuse tas lika viņai saraukt degunu.
"sveika, paklau mani sauc Artēmija ,es autobusā zirdēju jūsu bērnišķīgo strīdu ,vai mums te patiešām būs jāstrādā?" Artēmija jautāja Gabijai un Akselam.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 25.11.2006 10:54

OCC. ev_angel no autobusa izkāpa tikai Aksels un Nikola.

Vieni jau autobusā nevarēja noturēt savus hormonus un puisis par to nebrīnījās, Nu, ko lai dara, kad gribas? Dens bez nekādām emocijām nodomāja un pagājis viņiem garām, no izkāpa uzreiz aiz Artēmijas, somu, kuru bija iedevis viņa apsargs, viņš bija uzmetis plecā.
Varēja jau būt trakāk, šī ēka vismaz turās kopā. Dens rokas sabāzis kabatās pagāja garām durvīm. Nu labi, varbūt arī nē. Puisis apstājās netālu no Artēmijas. Ja mums te nevajadzētu strādāt, mūs te nevestu, cik zinu, mēs nepieteicāmies pie ekskursijas pa Ņujorkas graustiem. Puisis pagāja garām bariņam un izņēmis vienu roku no kabatas, norāva kādu palagu no mēbeles.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 25.11.2006 10:57

OCC:Pūķēns Sāra piedot nepamaniju!

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 25.11.2006 11:04

Patriks visu ceļa laiku klusi bija sēdējis solā un salicis kājas uz krēsla klausījās Šikas un Gabrielas sarunā. Viņš nepacentās novilkt savu oranžo tērpu pat kāpjot laukā no autobusa. Viņš uzsmaidīja uzraugam smīnam līdzīgu smaidu un izlēca no autobusa.
Ieiedams viesnīcā Patriks aplūkoja netīrīgo apkārtni . Bet tomēr tā lika justies brīvam. Viņš zināja, ka šie piespiedu darbi neatbrīvos viņu no cietuma un viņam tomēr nāksies atgriezties tajās sasmakušajās cietuma telpās. Bet vismaz šeit ir sievietes, kaut vai samaitātas, bet tomēr sievietes... Viņš nodomāja, lūkojoties uz Gabrielu, kas stāvēja blakus Šikam.
Šajā telpā jutoņa bija kā baznīcā. Patriks vēlējās ātrāk ķerties pie darba. Šī netīrība, kas visu laiku valdīja viņam apkārt jau bija apnikusi. Klusi smaidīdams, viņš nenolaida acis no Gabrielas.

OCC. Tas nekas, ka es pieņemu, ka Gabriela ar Šiku jau ir izkāpuši no autobusa?
Jūs nu gan jau esat aizskrējuši - 5 lappuses
ps. Es iespējams nevarēšu šodien un rīt tikt pie neta.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 25.11.2006 12:17

Gabriela bija ļāvusi šikam izkāpt no autobusa un tagad nepatikā verās uz viesnīcas pārpalikumiem viņa smagi nopūtās, tad viņa uz brīdi uztvēra Patrika skatienu atri vien noverstdamās. Viņa nojauta cik cietuma kamera viņu bija samaitājusi. De Faula vairs nebija sava uzvārda cienīga, nu viņa līdzinājās sievietēm kuras vienmēr bija nicinājusi- palaistuvēm. Viņa bija bijusi ballīšu meitene nevis vieglas uzvedības skuķēns. Gabij, Gabij, tu maz apzinies kā esi palaidusies nu tev būtu jāsaucās ka Gabrielai Faulai titulu DE vispār izsvītrojot no pagātnes.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 25.11.2006 12:31

Artēmija stāvēdama viesnīcas vestibilā vēroja citus un meiģināja noteikt kas par cilvēkiem tie ir.pa durvīm ienākušais vīrietis uzmanīgi pētija Gabiju "Viņš droši vien ir izvarotājs ,var pateikt pēc tā kā viņš nopēta to meiteni jau baudīdams to ko viņa sniedz.Pretīgi!Aksels drošivien izdarijis netīšu noziegumu ,tikai kādu?Interesanti ko ir izdarijuši citi ,viena aplaupijusi banku domājams laupīšanā nav profesināle.Bet šī Gabriela de Faula,liekas kaut kur redzēta vai arī par viņu ir kas dzirdēts.Droši vien satikta kādā pasākuma ja nēsā de Faulu uzvārdu."

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 25.11.2006 12:56

Neva autobusā tikai klausījās, ko visi runāja. Viņa nosmīnēja, kad autobuss bija apstājies. Izkāpusi ārā, meitene pamanīja uzraugu. Iegājusi iekšā viesnīcā, viņa visu kārtīgi apskatīja, un nosmīnēja. Tātad viss šis mums būs jāsakopj... kāda velna pēc? Meitene jautāja.

Iesūtīja: ColdCrow ; laiks: 25.11.2006 13:10

OOC: viens jautājums- tēli jau pārģērbās vai joprojām ir oranžajos tērpos? itkā nav būtiski, bet es pieņemu, ka esam. vismaz to pēc ev_angel posta var noprast. un vēl- viņi kādas personīgās mantas līdzi deva? vnk es zinu, ka dažos cietumos ļauj turēt piem. ģitāru un tas manam tēlam ļoti, ļoti noderētu XD nu, ģitāra.

Nefas bija izkāpis no autbousa un pievienojies paprāvajam noziedzinieku pulkam sagruvušās viesnīcas vestibilā. Viņa seju rotāja izsmejošs, šķelmīgs smīns, ap pirkstiem laiski tika vīta kāda garo, tumšo matu šķipsna- nekas neliecināja par vīrieša domām vai izjūtām. Tāpat, viņš joprojām klusēja. Tiem, kas Nefu pazina bija skaidrs- viņam kaut kas padomā, jo parasti pār vīrieša lūpām vārdi plūda aumaļām un viņš bija iemantojis diezgan lielas balamutes slavu, jo nemācēja klusēt, kad tas bija vajadzīgs un vienmēr bija gatavs izteikt savas domas- interesēja tās citiem vai nē.

-Cik gan augstu viņi vērtē mūsu darba spēku...,- Nefas sarkastiski novilka, pirms tam paskaļi nokrekšķinājies un apsēdies kādā vēl ar palagu pārklātā mēbelē, ko, šķiet, varēja nodēvēt par dīvānu. Iedomājoties, ka te kādreiz ir sēdējusi kāds superbagāts miljardiera pakaļa, vīrietim teju vai sametās nelaba dūša. Turīgie cilvēki! Viņam jau no bērnības prātā bija ieaudzināts, ka ar tādiem sapinoties nekas labs nesanāks un re- ar savām intrigām vai ko, vienalga, viņi paņēmuši un nodedzinājuši veselu viesnīcu!
Un, ja tā labi paskatījās, uzreiz varēja manīt, ka daži klātesošie ir vieni no viņiem- bagāti, izlutināti, tie, kas baudījuši sapņu bērnību ar kaudzēm smirdīgu dolāru banknošu. Smadzenes vai smeldza par to vien domājot. Kāpēc tad viņi bija pastrādājuši tos noziegumus, par kuriem nonāca cietumā, ja reiz visu varēja izdarīt par naudu?
Lūk, Nefas, bija pārdevis tās narkotikas, lai dabūtu naudu maizei. Viņš bija zadzis, lai izdzīvotu. Tas bija pilnīgi savādāk.
-Jaunkundze mīļā, tas taču ir sabiedrībai noderīgs darbs! viņš bezkaislīgi atsaucās uz Nevas jautājumu un salika rokas saplēsto un visādi citādi pamatīgi sajāto džinsu kabatās. Neizskatījās, ka vīrietis būtu īpaši noskaņots uz strādāšanu-,nē, viņam šis bija kārtējais mācību brauciens kopā ar pāris viņa uzmanības necienīgām personām. Nervu treniņš.

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 25.11.2006 13:45

"Ji - hi - hī... Khe... khe!" iesaucās Čito, ienākdams viesnīcā. Viņam šī vieta atgādināja vecos labos laikus. Tieši tādā pašā uz sabrukšanas robežas esošā ēkā viņš bija dzīvojis.

"Jopīķis! Mus šitais ūķis būs jātīra?" viņš uzdeva jautājumu, kuru vairāk gan attiecināja uz sevi. "Lai tikai man iedod slotu. Es tiem draņķiem...." viņš kaut ko nedzirdami nomurmināja un vēlreiz pārlaida skatu pusgraustam.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 25.11.2006 14:00

Pēc visu nopētīšanas Artēmija piegāja pie Aksela "Vai tu domā ka te varētu būt elektrība?"viņa nopietnā tonī jautāja,sliktos apstākļos viņa bija dzīvojusi ,bet tur vinmēr bija elektrība."Un vispār kur mēs gulēsim pat cietumā izskatijās humānāk!"viņa klusi pie sevis nomurmināja.Artēmija nebija izlutināta,bet šādi apstākļi ilgstošai dzīviošanai viņai nebija piemērot.

OCC:ColdCrow daļa jau pārģērbās autobusā palasi iepriekšējos lai dsaprastu kuri ir un kuri nav pārģēbušies.
(es esmu)

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 25.11.2006 18:32

OOC: tātad, tēloju Nikolu

Nikolai šis ūķis likās tiešām nolaists. Lai gan jautājums nebija veltīts viņai, viņa tomēr atbildēja. Tādā graustā elektrība? Nedomāju vis... viņa noteica tādā kā izsmejošā tonī. Tomēr viņai pašai smiekli vis nenāca. To gan tā īsti nevarēja pateikt. Viņa jau sāka domāt, kā, tādā ūķī dzīvojot, iespējams izskatīties tiešām labi. Tas likās gandrīz neiespējami. Par uzmanības pievēršanu pat nerunājot...

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 25.11.2006 18:37

"Tad jau ļoti jauki !"viņa noteica sarkastiskā tōnī savāgdama matus zirgastē
"Kā tu domā vai te kas mūsdienisks ir?" viņa jaut``aja skatotiet Akselam tieši acīs

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 25.11.2006 18:58

Šika izkāpa no autobusa un ironiski pasmīnēja. foršs grausts. Pat ja mēs te kaut ko sakopsim, vai vispār kāds gribēt te nākt? puisis nopūtās un paberzēja zodu, kas viņam laikam bija ieradums. Viņš no kabatas izvilka cigarešu paciņu, un nez no kādas kabatas izņēms šķilenes, sāka smēķēt. Sasodīts, es gribēju atmest. viņš teica, bet turpināja vēl pāris dūmus ievilkt, līdz nopīpējis kādu puscigareti, nometa to zemē un sabāza rokas kabatās, un lēnām sāka iet uz ieejas pusi.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 25.11.2006 19:36

-Nedomāju, ka šajā ēkā vispār ir kaut, kas vesels vai tāds, kas darbotos, kas attiecas uz dzīvošanu- man personīgi ir gadījies dzīvot un nakšņot dažādās vietās tāpēc nedomāju, ka šī būs sliktāka. Elektrība?...aksels uz brīdi apklusa un palūkojās apkārt...Nu iespējams, ka viņa ir tomēr neesmu pārliecināts. Te kaut kādi vadu gali mētājas gar sienām, kas man liek domāt, ka par kaut kādām ērtībām vispār ir lieki sapņot. Mūsdienisks? Nu skatoties ko tu domā ar vārdu mūsdienisks. Vismaz priekš manis jau astoņus gadus kā šāds ternmins vispār nepastāv...Vīrietis uzmanīgi nobrauc ar roku pār orandžo apģērbu, kuru tā arī nebija novilcis. Galu galā priekš kam gan pārģerbties, ja cik viņš noprata tad iespējas pamest šo ēku tā pat nebūs pilnīgi nekādas...jā meitenēm te būs grūti viņa prātam cauri izšāvās doma, kuru viņš atraidīja. Pat, ja cietumnieces bija sievietes viņas vienalga bija noziedznieces. Tomēr pašlaik Akselam nešķita nemaz tik slikta esam bijusi doma pavadīt vēl atlikušo laiku cietumā nekā tupēt šeit pat ja atbrīvosies ātrāk. Tā pat neviens viņu nekur negaidīja vairs.

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 25.11.2006 19:45

Es jau uz tādu ūķi nenāktu... Nē, tiešām, kur cilvēkiem prāts?! meitene teica. Nē, nudien, nekādas iespējas izcelties... Nekas, nekas, atradīsim tādu, un kā vēl... Nikola pie sevis viltīgi nodomāja. Viņa jau sāka atgūties no šoka. Viņa mazliet sakārtoja drēbes un matus, lai labāk izskatās. Te, šķiet, pat žurkas nevēlas dzīvot...

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 25.11.2006 20:01

"zini man arī ir nācies pdzīvot vēl sliktākās vietās bet pirmais likums ir uzzini par vietu ko vien vari!"
Artēmija noteica Akselam, kas uz viņu skatijās kā uz mazu meitenīti . "Interesanti vai šo ēku vispār var sevest kārtībā.?"

Iesūtīja: Seila ; laiks: 25.11.2006 20:16

-Ja šo vietu nebūtu iespējams savest kārtībā tad kā tu domā vai mēs šeit vispār atrastos? Aksels mierīgi pajautāja novirzīdamies pats no savām domām un uzsmaidot meitenei...-Neiespringsti varēja būt vēl sliktāk un gan jau, ka mēs tiksim galā. cerams viņš nodomāja klusām nevēlēdamies šīs domas izteikt skaļi.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 25.11.2006 20:21

"Nu būs jācenšas bet bez jaunām sienām un griestiem šejiene neiztikt saku no pieredzes esmu pa sienā ložņājusi līdz vēmienam!" viņa noteica skaļi un skarbi"šo vietu pilnīgi atjaunot varētu tikai ar pāris tukstošu honuāru."viņa nodomāja.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 26.11.2006 09:27

Kamēr visi sapulcējās preikštelpā pēc 15 minūšu gaidīšanas no augšstāva aklumporoja kāda veca, bet sirsnīga paskata dāma ( mājkalpotājas anketa ir ATD )

- Sveiki, mīlīši -
Viņa kāpdama pa trepēm sauca.
-mani sauc Žozefīne un es te jau dzīvoju no pašiem viesnīcas pirmsākumiem.Ticiet man ''Savage garden'' , tad sekojaklusums un viņa aplūkoja apjukušos cietumniekus....tā sauc viesnīcu, jūs cerams ziniet ja? -
un viņa turpināja parlūkodama telpu .
- Protams šī viesnīca, nebija šāda-
Viņa ar skumju pilnu skatienu nolieca galvu
- Vēlāk es jums, ja atradīšu parādīšu arī bildes, no tiem laikiem -
- Cik zinu jūs jau apmēram zinat šīs viesnīcas vēsturi un svarīgāko, bet ja jums ir jautājumi droši jautājiet....es klausos -
Žozefīne sparīgi teica un uzlūkoja jūs ar sirsnīgu smaidu

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 09:29

"Vai te ir elektrība un ūdens padeve?Un pirms cik gadiem nodega šī viesnīca?"Artēmija jautāja pasperdama soli uz priekšu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 26.11.2006 09:33

- Elektrības, šeit mīlīt, diemžēl nav nāksies izturēt, kā senajos laikos ar svecītēm. Ūdens gan mums ir, varbū ne sevišķi labas kvalitātes, bet ir - Žozefīne noskaitīja, kā pantiņu, jo bij pieradusi pie tādiem jautajumiem. Viņu bieži intervēja visādiem raidījumiem, kā sievieti, kura vissenāk nodzīvojusi šajā pussagruvušajā viesnicā.
- Pirms 70 gadiem -
Viņu atkal pārņēma skumjais skatiens. Viņai šī tēma bij sāpīga.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 09:37

"kas pirms 70.gadiem te notika?" Artēmija atkal paspēra soli uz priekšu

Iesūtīja: Seila ; laiks: 26.11.2006 12:50

Aksels uzlūkoja sirmo kundzīti. ja viņa saka pirms septiņdesmit gadiem tad cik viņa pati ir veca un vispār, kāpēc viņa atrodas šeit viena kopā ar mums. Tas tak ir bīstami. Galu galā mēs visi esam ieslodzīti ne jau par ielas šķērsošanu neatļautā vietā ar šadām domām Aksels pagajās nedaudz uz priekšu uz tās vietas pusi kur kādreiz vajadzēja būt bijušam galdam pie kura pulcējās cilvēki, lai sagaidītu savu vietu istabiņās.
-Neatceros vai mums to stāstīja, bet kāpēc īsti nodega šī viesnīca un kāpēc tagad pēc tik ilga laika ir nolēmuši to atjaunot.
Aksels pagriezās pret kudzīti un ar nopietnu acu skatienu nopētīja sievieti. Tomēr pats atradās pa gabalu. Kaut, kas te nebija tā kā vajag. un meitenēm taisnība te pat žurkas negrib dzīvot, bet viņa šī Žozefīne. ļoti centīgi dzīvo kā man izskatatās

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 12:58

"Aksels izskatās tik nopietns ka man nāk smiekli!"Ar`tēmija nodomāja kas Aksels sāka runāt ar Zōzefīni.

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 26.11.2006 14:30

Neva ieraudzījusi veco kundzīti nosmīnēja. Kas īsti mums būs jākopj? Visa viesnīca?

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 26.11.2006 14:54

OCC.ev_angel, vai vari neizmantot to orandžo krāsu, neko nevar salasīt, ko raksti.

''Savage garden'', ļoti dzirdēts nosaukums, ak jā, Marija man reiz stāstīja. Puisis pagriezās pret Žozefīni. Saimnieks, gadījumā nebija iesaistījies, kaut kādos apšaubāmos darījumos? Dens nolika palagu uz mēbeles, no kuras tikko to bija noņēmis. Un viņu pakāra. Puisis vienladzīgi piebilda un apsēdās kādā krēslā, kurš bija apklāts ar palagu, somu viņš nometa tur pat blakus.

OCC2. Ja kas, Marija ir viņa guvernante, kura viņu audzināja, kad viņš bija maziņš. Tā bija sieviete gados un reiz pieminēja šo atgadījumu, jo viņas māte bija guvusi nopietnus apdegumus šai Uginsgrēkā.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 14:58

ooc:piedodiet man vnk ir uzlikta cita apdare tapēc man liekas ... nu labi to es pamainīšu

Artēmija saklausijās kad puisis kas itkā saucās dens viņa pēkšņi jautāja "kā tu to zini tas notika pirms 70.gadiem!"

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 26.11.2006 15:07

Dena skatiens atdūrās pret meiteni, Man ir ausis, ja tu neesi pamanījusi un cilvēkiem ir mutes. Savā laikā šī viesnīca bija Ņujorkas krējuma sapulces vieta un šī lielā 'traģēdija'. Vārdu traģēdija viņš izteica ar mazu smīniņu, Bija liela sensācija, tādēļ... Puisim likās, ka nav nekādas vajadzības turpināt un pievērsa skatienu Žozefīnei, Kur mēs dzīvosim? Cerams jūs mums iedosiet atsevišķs istabas. Dens nemaz nevēlējās dalīt istabu, tad jau labāk viņš gulētu, kaut vai istabā, kurai nav griestu.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 15:12

"nu atvaino esmu pārliexcināta ka pārzinu cilvēka anatomiju tākā nevajagam tēlot skolotāju!"Artēmija noteica"Denn!" viņa pabeidze teikumu sarkastiskā tonī."Es vnk neesmu 80 gadus veca vai ko tādu zinātu manai mātei tad bija 5 gadi intersanti būtu jāpiezvana Antonijo viņš zinās,"pēdējos vārdus viņa noteica skaļi domājot"vai šeit ir telefons kādam?"viņā klusu jautāja.

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 26.11.2006 15:29

Protams, veseli pieci mobilie, aizķērušies, vai zini... Nikola mazliet sarkastiski, mazliet izsmejoši noteica. Mūs apsargās? Un vai te dzīvo kādi grauzēji vai parazīti? Nikola gribēja to zināt. Vēl viņa vēlējās zināt, vai te ir arī kaut kas, kas darbojas. Vai ir vismaz kāda izdzīvojusi mēbele... jebkas.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 15:38

"Tev ir bail no žurkām ?"viņa iesmejās"te to ir pilns ,ja nekļūdos !" viņa izsmejoši nosmējās"Es nekad nekļūdos!" skarbi noteica Artēmija.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 26.11.2006 15:40

Puiša acīs iedegās, kas netverams. Meitene nevarēja zināt viņa vārdu, viņš nebija to nevienam teicis, tāpat kā arī par ko sēž cietumā. Viņš palūkojās uz Artēmiju, bet skatiens jau atkal bija vienaldzīgs un bez emocijām.
Likās, ka nepārzini gan un par skolotāju, es pieteikšos tikai pār tavu līķi. Puiša vārdi izskanēja tieši tāpat kā viņas, pat vēl vairāk dzēlīgāk. Puisis aktīvi centās atcerēties, no kurienes šī sieviete zin viņa vārdu, bet tas bija nejēdzīgi, un viņš ātri vien atmeta šai nodarbei ar roku, tādēļ paņēmis savu somu, sāka pētīt tās saturu. Tur bija salikts viss, ko viņš bija lūdzis ielikt un tas lika puisim apmierinājumā pasmaidīt. Ja es gribētu, varētu izbēgt, bet kas ir tie trīs mēneši? Pāris taukšķi, bet nekas vairāk, gan jau. Te varēs papriecāties, Dena skatiens apstājās pie Artēmijas, bet tas neko nevēstīja, Vēl pie tam, kādēļ samaitāt visu pašās beigās.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 15:52

"Manu līķi neviens neredzēs ātrāk kā man paliks 35 un es kļūšu par ģimenes bosu!Vel pietam tev savu līķi es redzēt neatļaušu!"viņa vnkārši noteica skaatoties viņam tieši acīs "Denn"viņa to arkārtoja sarkastiskā tonī

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 26.11.2006 16:03

Nezinu gan, kurš būs tas nelaimīgais, kuru noliksi uz lāpstiņām, bet zvēru, ka katru jūsu kāzu dienu, aizsūtīšu viņam līdzjūtības vēstuli. Dena balss bija jūtanams izsmiekls. Šāda nenozīmīga vārdu apmaiņa viņu smīdināja. Artēmij! Dens izteica viņas vārdu, tāpat kā viņa izteica viņa. Viņš nebija viņu atcerējies, bet dzirdēja kā viņa stādās priekšā.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 16:08

"Kad precēšos ielūgšu tevi uz mielastu!"viņa ar smieklu un sarkas ma pieskaņu noteica"denn" tieši tāpar kā viņs to darija viņa noteica "un ceru ka tu arī mani ielūgsi uz savām kāzām!"viņa sāka pilnā kaklā smieties

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 26.11.2006 16:22

Dens pasmaidīja, ar šo meiteni nebija garlaicīgi. Un kāzas, tādu aplamību viņš vēl nebija dzirdējis. Tas ir tik jauki, tu mani uzaicināsi uz mielastu, tad jau redzēšu to nelaimīgo, kurš iekritis tavās lamatās. Puisis pasmīnēja par Artēmijas smiekliem. Par kāzām tu jau te tikai sapņo, bet domāju, ka ja tu nodzīvosi līdz tam brīdim, tad gan jau uzaicināšu. Dens nebija no tiem tipiem, kuri vēlētos precēties, vispār varētu teikt, ka viņš jau savos 27 gados ir zvērināts vecpuisis, bet ne jau tāpēc, ka sievietes viņu neinteresētu, bet neviena, kuru viņā līdz šim bija saticis, nebija tā vērta, lai nopūlētos vairāk par pāis mahinācijām.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 16:27

"Neuztraucie gan jau izdzīvošu ,kaut vai ar mērķi redzēt to nelaimīgo kas tevi apprecēs un, ja kas es esmu jau saņēmusi tik daudz gredzenus, ka vairs nav kur likt!" viņa uzsmaidija denam "viņš bija smieklīgs bet bez kāda statusa kriminālajās aprindās nu vismaz augsta ne."

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 26.11.2006 16:58

Puisis deva priekšroku klusēšanai, šī saruna viņu vairs neinteresēja, tādēļ viņš pat neuzmezdams skatienu Artēmijai, no somas izvilka šķiltavas. Nolikdams somu zemē, Dens no kabatas izvilka cigarešu paciņu un izvilcis no tās cigareti, aizdedzināja to.
Vai vēlies. Puisis ar smīniņu, piedāvāja cigaretes Artēmijai.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 17:01

"Nekad neesmu smēķejusi un nesmēķēšu ,nav nepieciešamības lienot pa šahtu sākt klepot vai lielā augstumā palikt bez elpas un tas galīgi neder sportistiem!"viņa noteica brīnīdamās ka viņš neatbild un pievērsās citiem ieslodzītajiem.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 26.11.2006 19:28

Dens jau zināja, ka Artēmija atteiksies. Artēmij, Artēmij tu esi tik paredzama, ak Artiņ. Puisis piepaceļot cigareti pie lūpām, nodomāja, bet cigarete neskāra lūpas. Viņa nekad nebija tās skārusi un lūk jau bija pirmā šī puiša dīvainība, puiša noslēpums. Jā, vārds Arta viņam bija dzirdēds, bet viņš bija dzirdējis daudz Artas, Artēmijas un citas, bet vai tieši šo Artēmiju, ko lai zin.

Dens nometa zemē, izdegušo cigareti un ar kāju to kārtīgi nomīdīja. Nav nepieciešams vēl viens ugunsgrēks, ja es te taisos dzīvot. Viņš atkal paņēma somu un no tās izvilka mazu blociņu. Ātri pārskatījis rakstīto, ko ja citi ieraudzītu uzskatītu par nesakarīgu skaitļu un burtu savirknējumu, bet puisis pārlaidis tam ar acīm, pasmaidīja. Pārāk labi, lai būtu taisnība. Viņi nezin. Puiša smīns kļuva platāks, bet tad seja ieguva ierasto neko neizsakošo izteiksmi.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 19:50

Artēmija redzēja kā Denns pieraksta kaut ko blociņā un tad pasmaida tas viņai likās tik dīvaini.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 26.11.2006 20:08

Puisis negaidīti pacēla galvu un noķēra Artēmijas skatienu. Viņš pasmaidīja, mazliet neģēlīgi un viltīgi, pamezdams skatu atkal uz blociņu, smaids pārtapa nepārpotamā smīnā. Vai vēlies zināt, kas tur rakstīts? Dens iesvieda blociņu, Artēmijas rokās. Skaties. Puisis zināja, ka pat pēc labākās vēlēšanās viņa to nevarēs atminēt, viņam pašam vajadzēja laiku, lai to... . Īsāk sakot, puisis vienkārši bija pārliecināts, ka pēc labākās vēlēšanās šis teksts būs viņai neatminams, ja pat labākie kodētāji, kuri srādāj gan policijas, gan noziedznieku labā to nevarēja atkost, kur nu vēl kāds cits.

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 26.11.2006 20:24

Meitene piegāja pie Dena un Artēmijas, un klausījās ko viņi runāja. Nevvinda paskatījās arīm, ko Dens bija pierakstījis.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 26.11.2006 20:28

Gabriela paskatījās uz Šiku Atmet gan to pīpēšanu, tas manuprāt ir pretīgi. Viņa sacīja nedaudz aizdomādamās, žozefīnei viņa neko neteica, tikai ar skatienu pārskatīja telpas. Ak, dievs, kur es esmu iekūlusies, būtu labāk palikusi tur kur saule neiespīd vēl pāris mēnešus un miers. Es šeit jūtos bezspēcīga, maza, naiva meitene. Gabijai pat pašai nemanot no pēkšņā uztraukuma bija cēlusies temperatūra, šķiet viņa tik spēcīgi baidījās no tā, ka atkal varētu izgāzties, ka ķermenis izstrādāja aizsargfunkciju, pēkšņu drudzi. Meitenei bija šausmīgi auksti un viņa trīcēja, bet sakodusi zobus Gabriela kā cīnītāja centās sevi nomierināt un neļaut nevienam pamanīt kas ar viņu notiek, kur nu vēl uzzināt drudža iemeslu.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 21:45

"To ko tu tur esi uzrakstiji es varētu saprast ja man būtu mans plaukstas dator ,bet tā kā tā nav man vajadzētu vairākas stundas, lai to izlaustu ,bet tevis dēl saldumiņ laiku tērēt nav vērts "Artēmija noteica vienkārši un bez jebkādām emocijām
"šīfru esi sastādijis tu pats ,varu derēt uz savu datoru ka policija to neatšifrēja ,ko nu tur neviens nav studējis pie prof.Antonijo!"viņa nosmēja

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 26.11.2006 21:54

Varbūt beigsiet flirtēt, jūs tur? Artēmij un Denn? Nikola iesaucās, jo juta, ka viņai netiek veltīta nekāda uzmanība. Ir svarīgākas lietas... un kāpēc lai man būtu bail no žurkām? Tikai vēlos zināt, kādi ir apstākļi- ja te nedzīvo par žurkas, tad kas gan... viņa aprāvās. Žozefīne, vai kāda tur tā kalponīte, gan dzīvoja... Galu galā, tu pati teici, ka ir labi uzzināt visu iespējamo par vietu, kur nākas apmesties.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.11.2006 22:32

Artēmija uzsmaidija viņai un klusi nočukstēja "Necitē mani uz labu nevadīs un ja tev vajaga Dennu ,ņem ,dāvinu vari ar viņu ņemties un darīt ko gribi ar pabirām sakaros neielaižos!"
" kad mums šeit visu izrādīs ?" Artēmija pievērsās citiem

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 27.11.2006 00:10

Flirtēt? Es nezinu no kurienes esi kaut ko tādu rāvusi, tas jau būtu lāsts kaut kāds. Dens pretīgumā noteica un pamāja Artēmijai, lai atdod blociņu. Apskatīji, pārliecinājies, kas tur ir raktīts, tagad atdod. Puiša balsī varēja just stingrumu, ja viņa neatdos ar labu, viņš to mierīgi iegūs ar varu. Tavs dārgumiņš Antonio reiz jau centās ar šo, te... Viņš norādīja uz blociņā rakstīto, ... sadraudzēties, bet cik atceros viņam nekas neizdevās jeb nobijās no sekām, kas atklājot to, ka viņš zin šifrējumu, viņu ātri vien novāktu. Puisis indīgi turpināja, un saprotams, ka bez sava datoriņa tu neko nevari izdarīt, nebrīnītos, ka tur būtu pat ierakstīts cikos tev jāiet uz toleti.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 27.11.2006 00:13

-Man , škiet, kås un kā notika ar viesnīcu jums sen tika izstāstīts -
Žozefīne , kā par brīnumu mainīja toni un skarbi sacīja, jo vienkārši negribēja atkal uzjumdīt vecās sāpes
- Un runājot, kas jūs te apsargās...em..apsargi nē....kas cits...kas pavisam cits - Viņi viltīgi paskatijās un nosmīnēja

- Un tātad ķersimies pie lietas ! Taka lielāka daļa istabiņu ir aizbrukušas, nepietiekamu vietu dēļ jums būs jādzīvo pa divi vai pat 3 . -
- Ticiet man pēctam jūs pateiksieties, ka liku dzīvot vairakiem vienā istabiņā nevis vieniem pašiem - Šo teikumu viņa apteica pavisam klusi un aizdomīgi.

OOC: Ev_angel neizmanto sarkano krāsu. visas citas tikai ne sarkano. Visl;abkā to ko visi vai zaļu,brūnu ko tml.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 27.11.2006 00:29

-Bet man šķiet, ka nē jūs kaut ko noklusējat un tas ne pavisam nav godīgi pret mums visiem apkār esošajiem...Akselā atkal pamodās spējas darboties un iebilst.- ja jau viesnīcā istabiņas ir aizbirušas un vispār, ja jau viesnīca ir tik sliktā stāvoklī, tad kāda velna pēc mums vispār šeit jāmēģina ko savest kārtībā? Vai nav vienkāršak visu šo viesnīcu nolīdzināt līdz ar zemi? Akselam radās pavisam vienkārš jautājums un viņš gribēja uz to saņemt jautājumu. tajā brīdī jauno vīrieti neinteresēja nekas no tā, kas notika apkārt. Ja kaut kas bija jādara viņš nebaidījās no darba, bet tikai, ja zināja, ka jādara kaut kas patiešām jēdzīgi svarīgs. Un viņam bija vienalga ar ko un cik ilgi un pa cik būs jādzīvo kopā. Bija nepieciešama tikai un vienīgi informācija

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 27.11.2006 00:30

Gabriela cik nu uzmanīgi spēja uzklausīja žozefīni nedaudz pievērusi acis, atkal tās atvērusi Gabija jutās nedaudz labāk, bet tikai nedaudz jo aukstie šermuļi kas skrēja turp un atpakaļ nerimās. Viņa iepleta acis un saspieda Šikamaru roku pati to nemazam nepamanīdama, plauksta bija mikla, sasvīdusi un ledus auksta, bet Gabriela nelikās to manam.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 27.11.2006 00:32

Es jums pačukstēšu noslēpumu... Žozefīne nočukstēja itkā baidīdamās, ka kāds izdzirdēs
- Mes ...es... ( šo vārdu vel klusāk pateica) vēlos šo viesnīcu atjaunot! Un viena es to nespētu paveikt -

- Meitēn, vai tev vis kārtībā?-Žozefīne pamanīja, izaicinošo blondīni, kas neizskatijas diezko vesele

Iesūtīja: Seila ; laiks: 27.11.2006 00:35

-tātad atjaunot...Alekss domīgi pie sevis kaut gan diezgan skaļi noteica. Es nedomāju, ka cietumnieki jums ir viss labākais palīglīdzeklis atjaunošanā. Galu galā mēs neesam uzticami cilvēki, lai kā mums gribētu uzticēties un tāpēc es nesaprotu kāpeč tieši mēs? Kāpēc ne algoti darbinieki, kas to visu izdarīs daudz ātrāk un kvalitatīvāk...
Aksels jau bija nomierinājies, bet viņu vienalga interesēja šie jautājumi un galu galā šķiet, ka viņš bija vienīgais, kas uzdrošinājās tos uzdot.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 27.11.2006 00:37

Jā, protams ar mani viss ir vislabākajā kārtībā. Gabriela atbildēja cik ātri vien varēdama baidoties, ka varēs izdzirdēt to, ka viņa trīc un dreb. Gabija jutās kā gatavā muļķe, tikai dēļ kaut kādas smieklīgas nejēdzības viņa te taisījās uztaisīt scēnu. Ko gan teiktu visi pārējie ieslodzītie ja uzzinātu, ka no uztrukuma Gabrielai ir piemeties drudzis un viņa deg elles ugunīs. Jauniete noskurinājās un uzsmaidīja Žozefīnei izteikti samākslotu smaidu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 27.11.2006 00:38

- Kāpēc man būtu jāmaksā nauda, ja ir tādi kā jus, kas pienākuma pēc izdarīs to bezmaksas ? - Žozefīne negribēja aizvainot esošos, bet tomēr...tā bj taisnība
- Pietam.. daudzi baidās pat šai viesnīcai tuvoties, kur nu vēl...wai-- Žozefīne aizdomīgi iesāka un, tad pati saprata, ka par daudz izpļurkstējusies. Viņa speciāli gribēja ieslodzitos, kuri pietiekami daudz laika būtu pavadijuši ieslodzījuma un nezin ,ask tiek runāts par šo nolā.... par šo ēku.

- Pati vainīga - Žozefīne vienaldzīgi sacija. Viņa redzēja, ka vis nav kārtībā, taču ja meitene nevēlējas palīdzību pret viņas gribu neko darīt nevarēja.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 27.11.2006 00:42

Nelaimes gadījumā nebūs tiesas darbi, jo kuram tad vajag noziedziniekus. Dens papildināja sievietes teikto, puisis bija jau paņēmis somu un tagad no tā izvilka pulksteni, to uzlikdams uz rokas. Kad mēs varēsim apskatīt savas istabas? Puisis nepacēlis acis no pulksteņa, uzdeva jautājumu Žozefīnei.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 27.11.2006 00:45

Lai nu tā būtu. Nočukstēja Gabriela un gaidīja ko atbildēs žozefīne, jauniete gribēja zināt kādā čūsku midzenī viņiem būs jādzīvo. Viņa atkal uz mirkli aizvēra acis lai atkārtoti tās atvērtu un pievērstos mājā dzīvojošajai dāmai.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 27.11.2006 00:46

Baidās tuvoties? tas bija vienīgais par ko aksels tajā uz doto momentu bŗīdī iedomājaš, bet arī ne vairāk. vairāk viņam jautājumu pie šis pavecās kudzītes nebija, ja nu vienīgi...jūs nebaidaties, ka mēs varam aizbēgt? viņš piepeši pajautāja.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 27.11.2006 00:49

- Ticiet man tas nenotiks - Žozefīne ieķiķinājās saprastama, ka šiem cilvekiem ne par ko nav ne jausmas...un tas iet tikai par labu
- Un tātad ķersimies klāt istabiņu aplūkošanai - Žozefīne steidzīgi sacīja, lai neapstātos pie iepriekšteiktā.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 27.11.2006 00:59

Puisis piecēlās no krēsla un izstaipījās. Bija jau laiks. Dens uzmeta somu uz pleca un bija gatavs aplūkot savu jauno mājvietu.
Ejot garām Artēmijai ar veiklu kustību tika atgūts blociņš. Šo es paturēšu. Viņš pavēcināja viņai deguna priekšā blociņu un iebāza to kabatā, nostājās priekšā Žozefīnei.
Mēs reiz varam kustēt? Puisis nepacietīgi jautāja. Iemeslu kādēļ viņi nevarēs tikt prom, viņš atlika pārdomāt uz vēlāku laiku. Nepabeigti vārdi, divdomīgi teksti- to labāk bija pārdomāt klusumā un vienatnē, vēl pie tam viņu māca aizdomas, ka labāk neuzzināt atbildi, uz Aksela jautājumu.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 27.11.2006 10:12

"Paturi droši!"Artēmija smīķnādama noteica un sāka raiti soļot līdzi pārējiem .

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 27.11.2006 12:08

Šikamaru pasmaidīja. jā, es jau cenšos atmest. viņš klausījās ko runā Žozefīne, un tad sajutis, ka Gabija sagrābj viņa roku, kura bija auksta, mikla un vēl tāda, paskatījās uz meiteni. Paklau, tev viss kārtībā? Tu neizskaties īsti labi. Tev nav temperatūra vai kas tāds? puisis mazliet uztraucies jautāja.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 27.11.2006 12:38

Es jau teicu, viss ir vislabākajā kārtībā. Gabriela klusi un diezgan vārgi atbildēja un sekoja visiem meklējot savas istabas. Viņa atlaida Šikamaru roku un diezgan lēni gāja tālāk. Šķiet temperatūra cēlās, bet drudzis vai nu mitējās vai kas...

Iesūtīja: Lady Delish ; laiks: 27.11.2006 12:39

Neva gāja visiem līdzi un joprojām smīnēja un bija sabozusies. Neva vēlējās ātrāk tikt istabiņā. Istabiņas gan jau ka nebūs labākas parcietuma kamerām... NEva nodomāja.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 27.11.2006 12:45

"Gabija ir drudzis to tač var redzēt viņa ir drebuļi un viņa ir bāla kā spoks!"Artēmija pie sevis domāja
reizē soļodama augšup pa trepēm kas bija uz robežsa starp pilnīgu sabrukšanu un vēl divu dienu stāvēšanu.
"Kaut nu man tiktu kāds normāls pārī istabiņa !" Artēmija prātoja kurš no šei esošajiem būtu visepiemērotākais biedrs .

Iesūtīja: Seila ; laiks: 27.11.2006 15:12

man tas viss ne pavisams nepatīk aksels iedomājās paņemdams visas personīgās mantas kuras viņam bija atdotas un sākdams kāpt augšā pa kāpnēm uz istabiņām.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 27.11.2006 15:32

Artēmija kāpa viena no pēdējām prātodama par katra vārda nozīmi ko bija teikusi Žozefne . Viņa viegli slīdēja pa trepēm augšup ,kad pēkšņi pakāpiens ielūza un viņa krita atmuguriski uz margu nebija ko cerēt ,izskatijās ka tās tur nav jau sen .
"Es nevaru nekam pieķerties trepes ir sliktā stāvokļi ,meiģināt ko darīt nevar aiz manis kāds bija bet kas?" Artēnija ātri prātoja zinādama ka tulīt sekos kritiens.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 27.11.2006 16:26

Dens pagaidīja kamēr visi paiet viņam garām un tikai, tad sāka iet. Es pēc pāris mēnešiem tikšu laukā, ko man uztraukties. Paslaucīšu putekļu, pamūrēšu sienas, padarīšu vēl kaut ko tamlīdzīgu un būs jau beidzies mans termiņš. Puisis izdzirdēja lūztošu skaņu un negaidīti viņam virsū krita Artēmija. Knapi noturējies kājās, viņš atjēdzās, ka meitene refleksīvi bija stingri satverta un pievilkta sev klāt, lai viņa nenokristu. Dens pārsteigts palūkojās uz leju. Nē nu,tas jau paliek smieklīgi. Puisis turpināja turēt meiteni, bet apjukums tika veikli apslēpts un tagad tā vietā parādījās nemanāms smīns.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 27.11.2006 16:37

"laid vaļā es jau nvaru pati nostāvēt !"Artēmija teica skarbi un skatīdamās viņam acīs"Vai arī dabūsi pa seju!"viņa vēlreiz teica jo viena roka viņai bija brīva un nevelti viņu sauca par kaķi.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 27.11.2006 17:06

Neuztraucies, manās vēlmēs neietilpst tevis turēšana vai padziļināta pētīšana. Puisis atlaida vaļā Artēmiju, Bet vismaz varēji pateikt paldies, ka izglābu tavu pakaļu no zilumiem, nevis te tēlot Miss-Es-Esmu-Viss Labākā. Uzsvēris pēdējos vārdus, viņš vienaldzīgi pagāja garām meitenei, it kā tur stāvētu tukša vieta.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 27.11.2006 17:17

"tu neesi tā vērts lai teiktu paldies!"viņa notieca un ātri skrienot tik garām dennam

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 27.11.2006 17:22

Tad dosimies vai kā? Nikola nepacietīgi noteica. Ja tev nav labi, tad saki, lai tev var palīdzēt, ja viss ir kārtībā, tad beidz tēlot. viņa noteica tonī, kas nozīmēja, ka tas viņu kaitina. Jāapietas kā ar mazu bērnu... nu vai zini. Nikola mazliet piekārtoja matus, lai svaigāks izskats. [neko nesakarīgāku nespēju izdomāt ] Kad beidzot visi sāka kustēties, arī meitene paķērusi savu pekelīti gāja augšā pa trepēm, bet centās to izdarīt pēc iespējas prātīgāk, jo tās neizskatījās drošas.

OOC: bāc, man šī spēle sāk iepatikties...

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 27.11.2006 17:22

Patriks vienkārši klausījās pārējos un pavadīja laiku pētīdams viņu izskatus. Kamēr visi pamazām sāka savā starpā iepazīties, Patriks centās norobežoties cik vien iespējams, lai kāds neiedomātos paprasīt, par ko viņš sēž... Viņš piegāja pie vecās mājkalpotājas.
- Vai es drīkstu jums ko lūgt? Par istabiņām... Vai es drīkstu viens? viņš čukstēja.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 27.11.2006 17:32

Artēmijas uzvedība lika viņam pasmaidīt, Kā tāds mazs bērns. Dens klusām pie sevis nočukstējis, pasmaidījia vēl platāk, bet smaids tika ātri apslēpts. Viņai tikai knupīti un mīksto mantiņu,un neko vairāk. Puisis jautri pie sevis domāja, šī meitene mācēja uzjautrināt viņu.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 27.11.2006 17:55

Artēmija soļoja augšup pa trēpēm"Kā man tas viss ir apriebies es zinu ja es atklāšu kas es esmu mani var nogalināt bet es šos cilvēkus nevaru izturēt viņi ,tik vienkārši un primitīvi par slekpavībām,izvarošanu,parastu bankas aplaupīšnu nekā interesanta nekā noderīga tikai parasti cilvēki kas ir garīgi traumēti .Vai es arī ,nē lauīšana ir man profesija mana ģimenes ir mafija un es arī savādāk nevar būt man vecmamma bija laupītāja mana māte tāda bija un es arī tāda esmu .Viņi pat nav algotņi kas kaut ko saprot tikai vienreizējs gadijums....Bet kas es esmu ,es esmu Aula vēlāk viss piederēs man ,tas ir jānopelna ..."Artēmija bija dziļi iegribusi savās domās ka pat nepamanija ka viņi ir jau augšā."Vakarā vajadzē meditācijas seancu viņa skumīgi nodomāja"

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 27.11.2006 21:31

- Tad jau redzēs - Žozefīne vienaldzīgi atteica Patrikam.
Viņa kāpa pati pirmā un pavisam droši tikai pārkāpjot dažus pakāpienus itkā zinādama, kas no tiem ir gaidāms, bet citiem neteica ne vārda.

Apmēram istabas izskats ir iepostots ATD sadaļā

Beidzot visi uzkāpa kādā ļoti šaurā,saurā ejinā, kur vis bij itin melns un smērēja drēbes, jo viss bij pilnīgi sadedzis.
-Nu redz šis ir vienīgais stāvs - trešais - personāla stāvs , kur ir palikušas dažas ciešama stāvokļa istabiņas, kur dzīvoja mūsu viesnīcas personāls . -
- Jūs varēsiet palikt šeit - Žozefīne smīnēdama iegrūda Artēmiju un Denu pirmajā istabiņā.

OOC: Vēlāk ierādīs arī vannasitabas telpu, virtuves un viesistabas, bet tas bišku vēlak līdz jūs apradīsiet ar jaunajām guļamistabām

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 27.11.2006 21:46

"Šeit kopā ar tevi !"Artēmija iespiedzās pēc piecām sekundēm atguvusi savaldīšanos viņa skarbi pateica"Es netraucēju tevi tu mani!"
Viņa piegāja pie vienas skapja puses un atvēra to salikusi iekšā visas mantas viņa apsēdās uz gultas malas un sāka meditēt!

Iesūtīja: Seila ; laiks: 27.11.2006 22:40

Akselam diezgan ļoti gribējās redzēt kādas izskatās isyabiņas tomēr viņš savaldījās un neizteica nevienu jautājumu. patiesībā viņa noskaņojums bija diezgan vienaldzīgs un viņu pārāk neinteresēja tas kāviņi dzīvos, kaut gan no otras puses tas bija diezgan interesants jautājums.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 28.11.2006 12:21

Puisis negaidīti tika iegrūsts kādā istabā kopā ar Artēmiju, Kas te...? Apskaidrība nāca ātri un krasi, Lai dievs man palīdz. Dens apskatīja istabiņu.
Kā jau pirms tam teicu, manās interesēs nav tava tuvāka pētīšana, tā kā es nemaz nedomāju, ko darīt. Viņš nolika somu pie durvīm un piegāja pie kāda galdiņa, pārbrauca pār to ar pirkstu. Pirksts bija gandrīz melns no putekļiem un sodrējiem, bet palūkojoties uz galdu tajā vietā, kur bija nobraucis pirksts, atklājās tumši brūna, izsmalcināta koka faktūra. Puisis noslaucīja pirkstus un palūkojās uz Artēmiju, kura bija iekārtojusies uz gultas malas.
Ko tu dari? Dens ar mazu izsmieklu balsī jautāja.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 28.11.2006 15:32

Šika uzgāja līdz istabām un pagriezās pret Gabiju. Tu paliksi ar mani vienā istabā? ar seksīgu smīnu viņš atspiedās pret durvju stenderi, bet tūliņ pat no tās lādēdamies atlēca. Sasodīts, te viss smērē drēbes. un paņēmis Gabiju aiz rokas, viņš atvēra durvis.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 28.11.2006 16:04

Nosmīnēdams par Žozefīnes atbildi, Patriks turpināja iet tālāk pa netīro gaiteni, ielūkodamies netīrajā istabā, kurā tikko tika iemitināti Artēmija un Dens. Gluži kā cietumā. Visur kā cietumā.
Un ja nu es varētu palikt bīstams? Nevaldāms? Ja nu es nejauši kādam nodaru pāri? viņš, bērnišķīgi smaidīdams, čukstēja Žozefīnei.

Iesūtīja: ColdCrow ; laiks: 28.11.2006 16:19

Brīnišķīgi! Un ar kādu idiotu sabāzīs kopā mani? Nefas nodomāja, izteikti garlaikoti stāvēdams malā un visādi cenzdamies nepiedurties sienām- viņa nožēlojamais, rūtotais krekls jau tā bija netīrs- kāpēc to smērēt vēl vairāk?
Vīrietis nožāvājās. Roka, protams, nereaģēja un necēlās, lai piešautos priekšā mutei. Viņam par to bija vienalga.

-Nejauši,- viņš atkārtoja kādu vārdu, ko bija paķēris, neuzmanīgi klausoties kāda tuvāk stāvošā čaļa, šķiet, Patrika čukstos, -Deru, ka tu arī cietumā nokļuvi nejauši,- viens vārds pārauga par sarkasma pilnu teikumu. Nefam šōbrīd krita uz nerviem pilnīgi viss, pat viņš pats, tāpēc iespējas kādam salauzt degunu vai uzzilināt aci bija augušas par pāris desmitiem. Godīgi sakot, viņš šobrīd pats sevi atspārdītu par tik idiotisku uzvedību, bet, ko darīt? Mocīja garlaicība. Mocīja dusmas. Mocīja dumpinieciskums, ko visi centās viņā apslāpēt. Gribējās bēgt. Aizbēgt. Varbūt... nomirt? Jā! Viņš taču varētu izdarīt pašnāvību!

Nefas plati, aizdomīgi pasmīnēja un, atmetis no sejas garos, tumšos matus, sāka pētīt savus nagus. Protams, nekādi manikīra mākslas darbi tie nebija, toties simtreiz interesantāki par apkārtējajiem.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 28.11.2006 16:43

Jā, pavisam nejauši nokļuvu cietumā, šaubos, ka tu šeit gadījies speciāli Patriks pagriezās un noteica. Viņš nevēlējās ne ar vienu strīdēties, šis vīrietis arī izskatījās pēc tāda, kas diezin vai ir pastrādājis ko tādu, kas prasītu spēku. Kaut vai... jebkurš padzīvojot cietumā mainīsies. Muļķīgi domāt, ka iespundēts cietumā, cilvēks nožēlo savas kļūdas.
Patriks iedomājās vai viņš, ja izkļūtu no cietuma, atkal sāktu pastrādāt tos pašus noziegumus. Cietums manī grib iedvest bailes.

Iesūtīja: ColdCrow ; laiks: 28.11.2006 16:59

Nefas novērsās no saviem nagiem un izteiksmīgi atmeta ar roku.
-Ne tā es to domāju. Kur divi cilvēki, tur trīs viedokļi, vai ne?- viņš indīgi novilka, uzmanīgi pasperdams soli uz priekšu, tuvāk Patrikam. Pirmais iespaids varēja būt maldinošs, taču viņš šādu teicienu nekad nebija dzirdējis, tāpēc, ko tur daudz, Nefas, protams, domāja, ka Patriks ir kārtējais supersaldumiņš, kas izdomājis caur savu superdārgo datoriņu aplaupīt kontus, tāpēc arī cietumā nonācis.
Savādi, ka viņš bija pasācis cilvēkus dalīt tos, kuru nodomi bija viņam pieņemami un, kuru nē.
-Runa gāja par to, ka neesi vainīgs,- vēlviens izteiksmīgs žests, no sejas nozuda smīniņš, -Lielākā daļa sliecas uzskatīt, ka nav vainīgi.
Un, kāpēc lai šis te, Patriks nebūtu lielākā daļa? Arī Nefas bija, tikai viņu tas nesatrauca. Citus gan šādi vārdi, iespējams, apvainotu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 28.11.2006 19:14

Žozefīne ieraudzīja, ka Šika ar Gabiju iegāja viena no istabiņām un pasamidīdama nebilda ne vārda.
- Nu, ko zēni jums būs jaiztiek abiem vienā istabā...ā nē... viņa ieraudzija Nikolu ...ļausim, lai šī burvīgā dāma jums peibiedrojās - Žozefine palūkojās uz nikolu ar viltīgu sminiņu un iegrūda ar abiem puišiem vienā istabā

OOC: Gabija un Šika lūdzu nesarīkojat pārak lielas orģijas

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 28.11.2006 19:35

Nikola novaikstījās. Viņa iegāja istabā, un nedaudz sarauca deguntiņu, izrādīdama to, ka viņai tā nepatīk. Tāda istaba... un tādi istabas biedri... šausmas... viņa nodomāja. Tas viss viņai nepavisam nepatika.

OOC: ar kuriem tad īsti Nikola ir vienā istabiņā? īsti nesapratu...

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 28.11.2006 21:05

"Tu padomāju ka es negribu būt ar tevi vienā istabā jo,"viņa skaļi iesmējās"un ja kas es meditēju tās saucās lieta klas palīdz nomierināties un relaksēties jebkādos apstķļos!"viņa mierīgi noteica.

Pēc kāda mirkļa Artēmia piecēlās un devās pie kaut kā līdzīga ,kas atgādināja bižutērijas galdiņu ar spoguli.Apsēsdamās viņa pievērsas Dennam "Vai tā kundzīte gadijumā nepavēstija kur ir vannas istaba ,man vajaga ūdeni lai kaut ko notīrītu un vajadzētu arī gultas veļu!"viņa mierīgi noteica .

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 28.11.2006 21:33

Patriks atglauda no pieres savus diezgan sen mazgātos matus.
Es nesliekšos uzskatīt, ka neesmu vainīgs... esmu, bet nokļūšana šeit bija vien tāds nejaušs gadījums. Katrs noziedzinieks domā par to, ka tiks notverts, bet ir brīdis, kad nedomā un... Patriks plati pasmaidīja. Un lūk 20 gadi... nejauši. Bet es nenožēloju. Tu taču arī nē?
Patriks pajautāja, atskārtis, ka sāk par daudz runāt. Viņš sāka tīrīt savu oranžo formu no neesošiem putekļiem.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 28.11.2006 23:39

OOC: Nikola ar Patriku un Nefu

Ieslodzītiem bij dots kāds laiks, lai piekārtotu istabiņas. Pārģērbtos un iekārtotos. Žozefīne pieklauvēs pie istabiņas durvīm, kad varēs nonakt lejā un ierādīs citas telpas.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 29.11.2006 11:43

Patriks, nesagaidīdams atbildi, iespraucās atbaidošajā istabā un ieņēma gultu, kas atradās pie loga. Cik sen jau viņš nebija sēdējis istabā, kur bija logs. Apskatīdams niecīgo iedzīvi, viņš sāka ģērbt nost savu oranžo formu. Zem tās bija vienkāršs tumšas krāsas krekls un melnas džinsu bikses. Oranžo formu viņš kārtīgi salocīja un nolika gultas malā.
Vecā sieva laikam tomēr neņēma galvā kaut kāda cietumnieka vēlmi būt istabā vienam, tāpēc nāksies vien sadzīvot ar šo izteiksmīgo vīrieti un samērā glīto sievieti.

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 29.11.2006 15:22

Nikola ieņēma gultu, kas atradās vistuvāk logam. Viņa jau gribēja šokā iebļauties, kad tas vīrietis sāka ģērbt nost oranžo formu, bet ieraudzījusi, ka viņš joprojām ir apģērbts, viņa atvieglojumā nopūtās. Ahem... tātad, ja dzīvosim vienā istabiņā, būtu derīgi zināt kā tevi sauc... nu, tev jau pašam nepatiks, ja saukšu tevi par ''eu tu!'', ko? viņa pajautāja. Nikola sāka domāt par pārģērbšanos, bet tā vietā, mazliet piekārtoja savu guļvietu, lai ērtāk un nedaudz piekārtoja šo to.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 29.11.2006 15:40

Ko nozīmē meditācija es zinu, bet nekad nepateiktu, ka esi viena no tām trakajām, kas kaut ko tādu dara. Dens vienaldzīgi atbildēja un paņēmis somu, kuru bija nometis pie durvīm, aizgāja pie gultas un tajā iesēdās. Tā kundzīte nepavēstīja neko noderīgu, ja nu vienīgi to, ka esam lēts darbaspēks, par kuru dzīvībām nevajag rūpēties un, ka šī ēka ir viena nolādēta vieta. Pēdējiem vārdus viņš bija domājis kā nicinājum šai pretīgajai ēkai, bet tos pasakot viņam radās doma vai tiešām ēka nav nolādēta. Kas pa muļķībām tev nāk prātam? Tad varētu pieņemt, ka notīrot kādu lietu, tu atradīsi džinu pudelē. Viņš piecēlās no gultas un izstaipījās, Varētu jau aiziet un viņai paprasīt, bet šaubos vai tas sievišķis, kaut ko teiks.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 29.11.2006 16:02

Patriks piegāja pie Nikolas un pasniedza viņai roku. Patriks Merkiless - izvarotājs. Viņš šķelmīgi pasmaidīja. Cik sen jau viņš nebija turējis sievietes roku. kur nu vēl dzīvojis ar viņu vienā telpā - tas viņam uzdzina daudz patīkamu un riebīgu atmiņu. Un jūs būtu? viņš pajautāja, lūkodamies gan uz Nikolu, gan Nefasu.

Iesūtīja: ColdCrow ; laiks: 29.11.2006 18:07

Nefas izsmejīgi pasmīnēja. Kāds gudrītis, domās tika novilkts, bet ne vārda skaļi. Viņš tikai slinki paspēra pāris soļus tuvāk vīrietim un izgrūda smagu, grūtsirdīgu nopūtu.
-Nožēloju. Protams, ka nožēloju! Es nožēloju, ka tai meitenei pārdevu devu un viņa nokļuva slimnīcā- tici man, tas tā nebija domāts, man naudu vajadzēja, lai izdzīvotu, bet, zini, vēl vairāk es nožēloju, ka vispār esmu PIEDZIMIS!- viņš skaļā, izteikti asā un kašķīgā balsī atsaucās, nošņācās un sekoja abiem diviem istabiņā. Pagalam neveiksmīgi.
Es zināju, ka dzīve mani mīl, bet ne, ka tik ļoti, Nefas sarkastiski nodomāja, apsverdams domu gulēt gaitenī, jo ar šiem te viņš ij negrasījās pavadīt kopā pat vienu nakti.

Pamanījis, ka Nikola un Patriks ir sākuši sasveicināšanās sāgu, tuklāt ar vārdiņu "izvarotājs" pa vidam, vīrieties izteiksmīgi novaikstījās un, ielicis vienu roku sajāto džinsu kabatā, atspiedās pret sienu. Neviens viņa vārdu nebija pajautājis un Patriku viņš kā tādu bija pasācis mazliet ignorēt, bet tas jau netraucēja pabārstīt vēl pāris gudrības, daļēji, kuru dēļ viņš no cietuma noteikti netiks izlaists pirms laika.
-Nefas Stīlsons, saukt arī par "eu, tu",- Nefas atsaucās un atmeta atpakaļ garos matus. Kaitināja. Visi un viss viņu joprojām kaitināja. Laikam, nervi neturē`ja, bet tāds viņš bija bijis visu dzīvi- pārējiem būs vienjāpierod.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 29.11.2006 19:42

Nožēlo. Nožēlojamais. Protams, ka nožēlo, ja esi veicis tik sev-nepatīkamu noziegumu. Patriks pie sevis pasmīnēja. Šis kašķīgais vīrietis viņam likās diezgan pieņemams, pat salīdzinoši samērā jauks, Patriks atcerējās savu veco kameras biedru un nodrebinājās. Nefas neizskatījās pēc viena no būdīgajiem, bezsmadzeņu tipiņiem, kas domā par to, kā tikai pavicināt dūres un arī viņa pastrādātais noziegums nebija cietuma vērts.
Patriks apskatīja tuvu stāvošo skapi un, pārbaudīdams tukšās atvilktnes, ierunājās, negribēdams pārtraukt iesākto sarunu:
Kāpēc jānožēlo piedzimšana? Neskaitot pagātni, viss taču ir labi. Varbūt tu daudz vairāk būtu sapratis, ja būtu padzīvojis cietumā nedaudz ilgāku laiku. Šī vieta un cilvēki ir sava veida paradīze... tev, Nefas, taču būs tikai nedaudz jāpamēž šī appuvusī viesnīca un tiksi izsperts atkal plašajā pasaulē. Patrika balsī ieskanējās rūgtums. Man būs jāatgriežas atpakaļ. Patriks apklusa. Kuru tad es te interesēju. Viņš pie sevis īgni pasmējās.

Iesūtīja: ColdCrow ; laiks: 29.11.2006 20:37

OOC: man mans tēls nez kāpēc atgādina Kobeinu XD. nopietni!

Nefas sarkastiski pasmaidīja un samiedza acis šaurās, šaurās, čūskām līdzīgās spraudziņās. Tikai tagad vispār varēja pamanīt viņa īstu acu krāsu- pelēkzaļu un glumu... kā čūskas zvīņas.
Arī otra roka ieslīdēja džinsu kabatās. Nē, budīgs viņš nebija- drīzāk vijīgs, pavisam viegli, viegli muskuļots un ierasti bāls, kā jau cietumniekam pienākas. Patiesībā, komplektā ar garajiem, melnajiem matiem, kas labu laiku nebija vākt, viņš ieguva miroņa paskatu.
-Tāpēc, ka manao dzīvei līdz šim nav bijis jēgas,- viņš lēni, uzsvērti paskaidroja, -Un nav joprojām.

Pēc Patrika piebildes par atgriešanos atpakaļ, Nefasa skatiens mazliet atmaiga un acis atvērās, taču tas muti viņam neaizvēra.
-Ak tu nabadziņš!- vīrietis pārspīlētā mīļumā iesaucās un slinki atgrūdās no sienas. Kaitinoši. Kaitinoši. Kaitinoši.
-Tā plašā pasaule man nemaz nesimpatizē,- viņš teju nedzirdami nomurmināja un visbeidzot nolēma mazliet paņemties pa savām mantām, ja reiz pārējie bija tik uzcītīgi jau laikus izvandot tukšas atvilknes. Pāris drēbes un, protams, viņa lielākais dārgums- aksutiskā ģitāra, par lētu naudu nopirkta un pagalam veca. Droši vien, ka arī pabojāta pa šiem gadiem.
Nefas satvēra instrumentu un rūpīgi nopētīja. Sekoja nopūta un mazliet atmaidzis, taču joprojām manāmi aizkaitināts skatiens visapkārt.
Kur es īsti gulēšu? caur prātu izšāvās doma. Gulēšana vienā telpā ar šiem abiem joprojām nelikās patīkama padarīšana, bet, vai tika dota izvēle?
Ja vien viņš atrastu kādu matraci vai vismaz lieku segu, ko palikt apakšā, tad varētu gulēt gaitenī uz grīdas...

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 29.11.2006 20:42

Ak, tā... Patriks. Nikola nodomāja. Pieklājīgs gan, pat pasniedz roku... meitene turpināja savas domas, bet kad izskanēja vārds ''Izvarotājs", meitene nobijās, un atrāva roku. Vai, piedod, bet nekad nebiju runājusi ar... nuja. Nikola Pervera. meitene noteica. Nožēlo, ka piedzimi? Nav tava vaina. Vaino vecākus. Un kāpēc gan? Dzīvē mēdz būt arī kaut kas labs... dažreiz. Viņu joprojām biedēja doma, ka jādzīvo vienā istabā ar izvarotāju. Viņa apzinājās, ka ir ļoti skaista, un viņu daudzi iekāro, un tieši tāpēc viņa par šo domu nepriecājās.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 29.11.2006 22:07

OOC : tavs kaitinošais tēls tiešām kaitina XD

Patriks pārtrauca skapja izpēti un sāka vērot Nefasa mantas. Savus niecīgos krājumus viņš nolēma saiņot vaļā, kad visi aizies gulēt. Kaut vai Patriks šaubījās, ka pat, ja viņš izvilktu no savas somas šaujamieroci, kādu tas interesētu. Viņš jau bija ieciklējies pasaulē, kur neviens nevienu neinteresē un šī pasaule lika izturēties pavirši arī pret citiem. Un aizvainojumi - tie dzēsās acumirklī. Cietums dara nejūtīgu.
Patriks pievērsās Nikolai. Jā, dzīvē bieži mēdz būt kaut kas labs... viņš daudznozīmīgi pasmaidīja.
Mirklīti pavērojis ģitāru, Patriks nolēma nedaudz izvēdināt šo kašķīgo gaisotni.
Es pratu pāris akordus...

Iesūtīja: Seila ; laiks: 30.11.2006 13:41

[occ-] Manam tēlam arī tā kā gribētos atrast kur dzīvot jeb es palaidu kaut ko garām?
Aksels mierīgi stāvēja gaitenī un gaidīja. Galu galā jāsteidzas viņam nekur nebija un tas nozīmēja, ka pāris lielas stundas gaitenī viņam neko sliktu nenodarīs. Un tomēr pamanījis. veco un neciešamo tantiņu dodamies lejup jau viņš tai bezbailīgi uzsauca.
-Un jūs esat pārliecināta,. ka esat izmitinājusi visus?
Viņa balsī bija tieši tik daudz sarkasma, lai panāktu, ka viņam tiek pievērsta vērība.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 30.11.2006 15:08

OOC: Sorry, es taču teic°u, ka iedalīju tikai tas, kas tajā mirklī postoja..tūlīt visu labosim.... kas pietam tev neies uz labu

- Vai, dieiņ, puis, piedod! - Žozefīne apstājās un želīgi paskatijās uz Akselu un novaimanāja.
Viņa atkal uzkāpa augšā un sauca līdz Akselu . Visu pārējas istabiņas bija tieši gaiteņa sākumā pie trepēm, taču ar Akselu Žozefīne gāja līdz pašam galam. Gaitenis tiešām bija baiss - garšs, dienas laika jau tur valdīja krēsla un vēl visa ta ugunsgrēka pieskaņa.
- Nu, ko puis, būs tev pagaidām jāpadzīvo vienam pašam... - Viņa uzlikusi roku uz pleca Akselam un pasmaidija
- Tikai uzmanies - Viņa promejot pārmeta pār lūpu.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 30.11.2006 15:50

-Nekas. žozefīnes kundze...esmu pieradis dzīvot viens. Vieninieku kamerā ziniet sabiedrība parasti nemēdz būt...
Aksels ļoti miermīlīgi atbildēja kundzītei un vēl uzsmaidīja viņai mīļu smaidu.
-Nesatraucieties es spēšu pastāvēt par sevi un, ja kas notiks tad bļaušu. Viņš galanti paklanījās. aksels vienmēr bija pratis uzvesties tieši tā kā to tajā brīdī prasīja atbilstošā situācija. sagaidījis brīdi kamēr žozefīne aizies prom. aksels iegāja iekšā istabiņā un noskurinājās te bija diezgan pretīgi, bet viņš nekad nebija bijis no tiem, kas činkstētu par apkārtējo kārtību...

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 30.11.2006 20:00

OOC: Tā kā jūs neko neposotojat virzīšu visu vēl uz priekšu un cerams jūs , tad būsiet aktīvi

Pēc kādām 30 min Žozefīne pieklauvēja pie visām apdzīvotājām durvīm un pasauca pēc 5 minūtēm lejā uz nelielu sapulcēšanos.
Žozefīne viņus gaidija lejā lielajā zālē sēdēdama uz kāda ļoti senlaicīga un acīmredzot dārga krēsla. No mēbelēm bija noklāti palagi un putekļi noslaucīti, lai viesiem būtu, kur apsēsties, taču nekas vairāk netika darīts.
OOC: ... lūdzu pasteidzamies, jo tuvojas magisko spēju dalīšana

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 30.11.2006 20:59

Nikola mierīgi skatijās pa logu līdz netika iztraucēta. Sapratusi ka jātodas lejā viņa atri pārskatija naudu ko bija nozagusi apsargam. -Pietiekami daudz!- Un tad viņa devās pie durvīm noskatoties uz abiem vīriešiem. Izgājusi ārā no istabas viņa devās uz trepju pusi gliemeža ātrumā. Nokāpusi lejā viņa velreiz pārlaida skatienu pāri visai telpai. Tad viņa ieņēma dīvānam pašu vidu un konstatēja ka šeit ir mazdruzciņ kļuvis tīrāks. -Laikam jau Žozafīne te mazliet papūlējusies.- Nikola sev domās piezīmēja.

OOC: Kas par ''maģisko spējēju dalīšana''?

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 30.11.2006 21:02

Šikamaru ceru, ka neiebildīsi ja bišķiņ pabīdīšu notikumus.

Gabriela beigu beigās bija atklājusi Šikam, ka no uztraukuma un pat bailēm no nezināmā, ja tā nav kāda neatliekama situācija, meitenei sametās šķērmi ap dūšu un ķermenis izstrādā aizsargsistēmu, kas parasti izpaužās drudža veidā. Brīvās pusstundas laikā šikamaru bija spējis nomierināt Gabrielu un nu blondā jaunkundze vairs nejutās tik slikti patiesībā šķiet, ka pat šī muļķīgā vājuma pazīme bija veiksmīgi atkāpusies no Gabrielas. Paķērusi Šiku aiz rokas viņa klusi un mīlīgi iesmējās un rotaļīgi iekodusi puisim degunā veda viņu lejā pa trepēm. Gabija apstājās iepretim Žozefīnei. Es taču teicu, ka ar mani viss ir labi. Jauniete triumfā noteica un apmetās uz viena no krēsliem aizvien raudama līdzi Šiku.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 30.11.2006 21:16

Pēc atpūtas vienkārši veroties laukā pa logu, (kur arī pavērās skats, atšķirībā no cietuma kameras) Patriks piecēlās no gultas. Viņš lēni izgāja no istabas, lēni arī devās pa gaiteni un lejup pa kāpnēm. Viņš apsēdās uz diezgan nebojāta dīvāna, blakus Nikolai. Viņu nepārāk interesēja, kāpēc viņš šeit tika atsaukts. Droši vien bārstīs noteikumus un dalīs pienākumus. Viņš nožāvājās un izstiepās uz dīvāna, salikdams rokas aiz galvas un pārlikdams kāju pār kāju.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 01.12.2006 12:08

OOC: Takš spēles sākuma jau teicu, ka katram būs dota kāda magiskā spēja, lai interesantāk

- Labi sāksim bez pārejiem - Žozefīne pārlukoja visus un tad uzreiz jautāja
- Vai vēlaties, lai izrādtu telpas vai vispirms tiksiet galā ar šo telpu un savām istabiņām, lai būtu daudzmaz tīras? - Viņa ieinteresēti pajautāja un protams zināja jau atbildi.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 01.12.2006 16:22

Šika bišku pārsteigts par Gabijas kodumu viņa degunā, juta, ka meitene viņu velk ārā no istabiņas, un puisis vēljoprojām mazliet apmulsis iekrita tajā pašā krēslā, kurā Gabija un iecēla viņu sev klēpū, beidzot pievērstadiems arī Žozefīnei.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 03.12.2006 16:29

Aksels stāvēja uz kāpnēm kāpdams lejup un uzmanīgi sekoja līdzi žozefīnes jautājumiem...
-Domāju, ka nakad nenāktu par ļaunu iepazīties ar pilnīgi visu teritoriju, lai varētu aprēķināt padarāmā darba daudzumu. Un tikai pēc tam vajadzētu ķerties pie savu istabiņu tīrīšanas...
Viņš domīgi atbildēja. Uzmanīgi vērodams telpu. Un atmiņās kavēdamies pie dažādiem pagātnes murgiem.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 04.12.2006 12:52

" Neuzskatu kā dara tikai trakās!"Art`emija a`si noteica un s`aka piekopyt izstabu.

Beigusi vinna devaas lejaa un gaidija paareejos.

OOC:es kaadu laiku netikssu pie datora pamekleessu kaadu kas var mani aizstaat bet es nezinu soory
ceru ka daudz uz prieksu neaizskriesiet (dators ir kaput ka saka vaaciessi)

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 05.12.2006 11:58

OOC: Es vados pēc kartes ko uzzimēju

- Labi, tad sekojiet man - Žozefīne noteica un piecēlās kājās
-Šo telpu esat jau apskatijuši un domāju tā būs pirmā pēc jūsu istabiņām ,kurai vajadzēs tīrīšanu -
-Tur tālāk ie pieliekamā tā ir aizslēgta un es neieteiktu jums tur iet iekšā -
Žozefīne norādija ar pirksut uz lielām dzelzs durvīm.
- Otro stāvu jūs esat apskatijuši, ja neesat ievērojuši pašā gaiteņa galā ir arī durvis, kuras ir aizslēgtas - tādas, lai tās arī paliek. Trešais stāvs ir tāds pats, kā otrais tikai tur vairs nav apdzīvotas istabiņas. Tās pilnīgi ir sadegušas un tās, kuras vel nav aizbrukušas atrodas pilnīgi tukša vieta bez jebkādām ērtībam.Ceturtais stāvs ir aizbrucis un tur nav iespējams tikt -
Tas īsumā viss -

Iesūtīja: Seila ; laiks: 05.12.2006 16:00

šitā vietiņa ir lielāka nekā es biju domājis. nu bet tas nekas neizskatās, ka te varētu būt pārāk daudz darba aksels nodomāja un uzdeva vēl vienu jautājumu, kurš jauno cilvēku interesēja ļoti.
-Kāds būs mūsu dienas režīms?
Viņš palnā nopietnībā pajautāja.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 05.12.2006 23:34

- Pagaidām šīs trīs dienas jums būs tikai un vienīgi jākopj, jātīra un jāmazgā, par ēdienu es parūpešos -
- Bet nu ir jau pārak vēls - Žozefīne paskatijās pa logu. Bija satumsis un āra plosijās šausminoša vētra. Ēka bija kļuvusi pavisam tumša un Žozefīne iededza dažas sveces. Katra seja šajā puskrēslā izskatijās draudoša. Te nebija patīkama atmosfēra...te bija kāds vēl...parak neomulīgi. Nodārdeja pērkons un Žozefīne pēksņi sasita plaukstas un nokliedzas - Pa istabām -

Iesūtīja: Seila ; laiks: 05.12.2006 23:40

Pa istabām? Viņa patiešām uzskata, ka mēs esam mazi bērni, kuriem vajag uzraudzību un kuri, bez pasūtīšanas nespēj aiziet gulet? Aksels bija nedaudz pārskaities, bet tikai mazliet. No vienas puses viņš ļoti labi,saprata, ka miegs ir nepieciešams, bet no otras viņu šausmīgi kaitināja, kad kāds centās viņu komandēt...
-Ar labu nakti un saldus sapņus...Žozefīnes kundze...
Viņš pagriezās, lai dotos augšup pa kāpnēm un tad pagriezās...
-atvainojiet par nepieklājīgu jautājumu, bet vai nav gadījumā iespējams dabūt paciņu vienalga kādu cigarešu? Starp savām personīgajām mantām es tās neatradu...
Viņš maigi pasmaidīja un viegli paklanījās.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 06.12.2006 00:25

Šika vilka Gabiju aiz rokas un klusējot vai arī smīnot, klausījās ko sieviete runā, bet tad kad Žozefīne nokliedžas "pa istabām" Šikamaru vairs neizturēja un sāka nicīgi smieties. Akdievs, ar mums te apietas kā ar piecgadīgiem bērneļiem. Nāc, Gabij, ejam. Šika vēl uzmetis laisku skatienu Akselam, un tad aizvilka Gabrielu uz viņu istabu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 06.12.2006 15:43

- Rītā - Žozefīne neapmierināti nosmaidīja un palūkojās uz Akselu

Visi iegāja pa savām istabiņām. Tur bija tumšs. Uz galda metājās kādas 3 sveces. Bija ļoti neomulīgi un pat bailīgi. Neviens negribētu atrasties viens istabā. Pret logiem sitās smagās ūdens lāses un ārā valdīja piķa melna tumsa. Bija 12 naktī.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 06.12.2006 16:16

Gabriela apsēdusies uz šausminošās, putekļainās un čīkstošās gultas skatījās uz Šikamaru siluetu kas viegli iezīmējās tumsā. Vajadzēja pierast acīm lai to maz manītu, turpretī Gabrielas siluets dēļ blondajiem matiem bija saskatāms vieglāk. Viņa smaidīja neskatoties uz neomolīgo gaisotni un tā tālāk, viņa bija apmierināta ar šo vietiņu, vētras un lietus bija viņas mīļākās dabas stihijas. Gabija gribēja atvērt logu un ielaist dzirkstošo vētras gaisu telpā, ļoti gribēja, bet saprata, ka tas varētu būt bīstami. Tā nu lūk sieviete no sēdus stāvokļa atgūlās gultā un lūkojās griestos. Atmiņā atsaucās visi laiki sākot ar bērnību beidzot ar šausminošo skatu kad māti aizveda uz slimnīcu izkropļotu. Gabrielai pat neapzinoties sažņaudzās sirds. Tikai tagad viņa apjauta, ka tā nebija domājusi. Viņa negribēja, vienkārši depresija bija pārņēmusi pārāk spēcīgi. Viņa ievilka saraustītu elpu un turpināja klausīties klusumā ik pa brīdim dzirdot tuvējajās istabiņās čaboņu.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 06.12.2006 16:20

Šika stāvēja tumsā un domīgs lūkojās laukā pa logu. Viņam uzmācās grūtsirdība un garīgs nogurums. Viņš klusām piegāja pie gultas, kurā Gabija gulēja un viegli iekrita viņai blakus. Tad pēc mirkļa vilcināšanās, puisis viegli saņēma meitenes roku savējajā.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 06.12.2006 20:06

Iegājusi istabā Nikola to ar pretīgumu nolūkuja. Te būs pamatīgi jākopj... Tad vinā paskatijās pa logu. Nikola paņēma vinu no svecēm un nesa to uz savas gūltas pusi. Vinā to uzmanīgi uzlika un naktsgaldiņa blakus gūltai. Viņa paņēma rokās lielu grāmatu kas bija ievīsta biezos ādas vākos. Tad viņa apsēdās gūltā. Nikola klusēja. Viņai šī diena bija pietiekami raiba, un vel pievērst nekam nevajadzīgu uzmanību negribējās.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 06.12.2006 20:17

Ienācis istabā aksels viegli saviebās par to kāda miskaste te valdīja. uzturēties telpā viņam nebija ne mazākās vēlēšanās. Vēl mazāka vēlēšanās bija doties gulēt. Aŗā trakoja vētra, kura Jaunajam vīrietim nepatika vēl vairāk. Parasti vētras bija patīkamas, bet šajā vietā šķita, ka kaut kas briest. Kaut kas ļoti liels, nepatīkams un bīstams.
Garlaicība. viņa skatiens pārslīdeja pār galdu un Aksels uz tā ieraudzīja sveces. Ilgi nedomādams viņš vienu sveci novietoja stateniski tomēr tā nestāvēja. tad viņš sameklējis istabas stūrī vienu pudeli ar nodauzītu kakliņu iestutēja sveci tajā un aizdedzināja. istabu pārņēma spokainas gaismas. Un ēnas sāka savas spocīgās spēles uz istabas sienām...

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 06.12.2006 20:19

Kad Žozefīne paziņoja, kad jāiet lejā, puisis bija izlaidies gultā un nejauši iemidzis, bet kad viņš pamodās, nogājis lejā dzirdēja tikai to daļu par mājas izvietojumu, tādēļ neapmierināts pie sevis nopūtās, bet lieki netrokšņoja.

Tagad, kad visi bija aizgājuši pa istabām, viņš izgāja no vietas, kur bija visu laiku stāvējis un klausījies.
Atvainojos, Žozefīn. Puisis piegāja pie sievietes, Es zinu, ka lūgums var skanēt mazliet dīvains. Mazliet. Dens pie sevis sarkatiski nodomāja, Vai jūs lūdzu nevarētu pastāstīt sīkāk par šīs viesnīcas īpašnieku? jautājums tiešām bija dīvains, bet puisim tas likās ļoti svarīgi, pat ļoti un tas bija redzams arī viņa acīs.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 07.12.2006 15:22

- Viss kas tev bij jāzin ir jau pastāstīts - Žozefīne strupi sacīja
Pēc brīža atmaiga
- Viņš bij labs cilvēks....bet sapinies sliktās lietās...tā bija viņa lielāka kļūda -

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 07.12.2006 19:22

OOC:esmu atpakaļ daudz ko nesmu palaidusi garām ir ok:D

Atgriezusies savā istaā Artēmija apsēdās uz gultas malas ikpa brīdim zibens izgaismoja telpu aptvērusi ka viņai ļoti patīk viesnīcas atmosfēra artēmija sāka koncentrēties lai arī tumsā spētu visu labi saskatīt pēc dažām sekundēm viņa jau saprata katru telpas niansi un netīrumu.
" ko tu taisies darīt rīt,domāju ka daudzi meiģinās bēgt tu arī taisies meiģināt? " viņa jautāja Dennam kas tiko bija atgriezies istabiņā.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 07.12.2006 20:47

Patriks iekārtojās gultā un, izlikdamies, ka guļ, viņš vērās pa logu, cenzdamies nemirkšķināt acis. Miegs nenāca. Šeit bija baisi un Patrikam ts patika. Laukā zibeņoja un debesis bija gandrīz vai melnas. Spožajās šautrās izgaismojās istaba. Nikola, spriežot pēc iedegtās sveces, arī negulēja. Uz brīdi Patriks jutās tā, it kā viņš negulētu cietumā, bet parastā istabiņā savās mājās, sajūta bija savāda - viņš beidzot varēja vērot pasauli pa logu, redzēt negaisu un lietu, nevis tumšās kameras sienas. Lēnām viņš aizvēra acis un apsedzās ciešāk nepārāk mīkstajā segā.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 08.12.2006 18:46

Nespēdams iemigt Aksels pat nemēgīnāja to izdarīt ātrāk par kādiem pulkstens trijiem naktī un tāpēc aiz neko darīt pieķērās pie telpas uzkopšanas. Istaba bija pilna ar putekļiem un šķita, ka arī gulta nav no tiem brīvāka, kas savukārt nozīmēja, ka gulēt tajā nav pārāk ieteicams. Pirmais ko aksels izdarīja bija tas, ka viņš noņēma no gultas matraci un apgriezis otrādi uzlika atpakaļ. Paņēmis gutas veļu vīrietis mierīgi ar ierastu kustību saklāja gultu un pamanījis, ka gultai aizlūzusi kāja nostiprināja to ar kādu dēli, kurš mētājās tur pat blakus.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 08.12.2006 21:05

Pēc denna atbildes sekoja vēl viens spēcīgs zibens un pērkons bija gandrīz pusnakts Artēmijai ļoti patika šis laiks tas lika atsaukt atmiņā bērnībunaktis ko viņa pavadija treniņos apzogot parastas mājas vēlā saurupmājas un tā aizejot līdz bankām tas viņai lika pasmaidīt atceroties brīdi kad viņa pārspēja pašas skolotāju, savu iesauku"Kaķis",aplaupīšanas ,virves ,tuneļus, labirintus ,līšanu tas viņu darija laimīgu.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 08.12.2006 23:19

Dens skumji pasmaidīja, tas bija viens no tiem retajiem brīžiem, kad viņš tā īsti pasmaida.
Vai tiešām nevarat pastāstīt neko vairāk? Es ar prieku uzzinātu tik cildenama nama saimnieka dzīvestāstu. Puiša balss nebija uzbāzīga un arī pavēloša, tā bija nožēlas pilna. Tiešām ļoti žēl. Puisis veltīja sievietei vēl vienu smaidu un lēnā garā sāka soļot augšā pa kāpnēm.

Nonākot istabiņā, viņš piegāja pie gultas, neveltot nevienu skatu Artēmijai. Kāda viņam bija daļa, ja viņa nebija nākusi lejā, viņus vienīgi saistīja viena guļamtelpa. Dens norāva no miesas T-kreklu, atklājot muskuļainu un spēcīgu ķermeni, kuru Artēmija varēja saskatīt starp gaismas uzplaiksnījumiem. Viņam bija nospļauties, ka ārā plosās vētra, Ne pirmā, ne pēdējā. Dens ievēlās gultā un iekārtojās uz muguras, rokas salicis aiz galvas. Kādu laiku skatīdamies griestos, pēkšņi viņa plakstiņi bija aizvērta un elpa tik vienmērīga, ka likās viņš nemaz nedzirt mežonīgo vētru. Viņš bija iemidzis un, likās, nekas viņu nespēs pamodināt.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 10.12.2006 16:06

Artēmija sēdēja uz gultas malas prātodama kā viņas ģimene ir ietekmējusi viņas dzīvi un kas viņai par to pienākas ,kas viņa būtu ja vis būtu bijis savādāk kas būtu bijis šis cilvēks viņai blakus ,ja viņa dzīve nebūtu kaut kādā veidā iegrozijusies tā ka viņam radās vajadzība izdarīt ko pretlikumīgu"Intreresanti,kas es būtu ja nebūtu zagle,vai es būtu aktrise vai atdvokāte vai psihoterepēte kas`?Vecmāte teica ka es esmu rādīta lai zagtu man esot kaķa lunkanums es zinu visu tehnoloģiju instrukcijas es māku atslēgt jeb kuru seifu .?Kas būtu ja vecāki būtu izlēmuši ka man jākļūst par algotni par labāko algotni es būtu slepkava vai arī kas cits .Kas būtu bijis ja es toreiz būtu aizbēgusi ?"viņas filazofiskās pārdomas pārtrauca skaļš pērkons paskatijusies uz Dennu viņa konstatēja ka viņš jau guļ un modināt viņu, lai ko uzzinātu tagad nakts vidu nebūtu prātīgi, to viņa saprata uzreiz "Ja ,es tagad neiešu gulēt rīt es būšu nekam nederīga!"viņa piecēlās no gultas malas kur bija sēdējusi ,piegāja pie skapja noģērbās līdz apakš veļai kas viņai bija melna ,izskatījās dīvaini uz viņas brūnīgās ādas no skapja viņa paņēma melnu zīda halātiņu ,lai no rīta nesaltu..Viņa devās uz gultu,apsegusies viņa ātri aizmiga.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 13.12.2006 12:16

Pēkšņi visu istabiņu iemītnieki sadzirdēja spēcigus, dārdošus soļus. Kāds kapj augšā! Šī skaņa iedzēlās smadzenēs un izraisija milzīgas bailes. Kāpēc? Varbūt tam bij pamats! Kas tas bij? Žozefīne laikam jau ir aizgājusi gulēt...un tikuntā ja arī viņa nāktu maza večiņa tādu troksni nevarētu sacelt.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 13.12.2006 15:26

Aksels strauji salēcās un piecēlās sēdus. Kaut, kas nebija tā kā vajadzēja būt. Ap šo laiku viņš jau bija beidzot aigājis gulēt, bet vēl nebija paspēsis aizmigt. Pirmajā brīdī sirds krūtīs strauji salecās un piecēlies sēdus vīrietis norāpās no gultas tikai tāpēc, lai ieklausītos skaņās, kuras viņam nešķita pietiekami baisas tomēr lika aizdomāties. Pirmajā brīdī šķita, ka tā varētu būt Žozefīnes kundze tomēr nākamajā viņam ienāca prātā kaut kas cits Ja †ā būtu Zōzefīne tad viņa nespētu sacelt tik pamatīgu troksni. Tātad tas ir kāds cits, ja tas ir kāds cits, tad tas nav draugs, jo šajā veisnīcā atrodamies tikai mēs un šī kundzīte, kura noteikti jau sen kā guļ Vienu mirkli Akselam šķita, ka viņš viss labprātāk saritinātos stūrītī un paslēptos, tomēr Vīrietis pats sevi norāja Kas ar tevi. No kaut kāda trokšņa nobijies. Labāk būtu aizgājis un paskatījies, kas tur notiek. Neviss sēdējis un drebinājies tā kā nepieklājas vīrietim. Galu galā tur ir daudz meiteņu kurām iespējams, ka arī draud briesmas Aksels palūkojās apkārt un paņēmis no galda pudeli ar tajā iesprausto sveci vienā rokā un otru pudeli, kura mētājās tur pat zemē- rokā kā nelielu rungu, pašaizsardzībai. Jaunais vīrietis pavēra vaļā durvis un uzmanīgi izbāza galvu ārā gaitenī.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 13.12.2006 16:26

Izbāzis galvu Aksels neko neredzēja taču troksnis nerimās. . Soļi tagad jau bij dzirdami daudz augstāk. Kāds virzijās uz augšu.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 13.12.2006 17:15

Aksels izbāza ārā galvu un tā arī neko neieraudzījis nospļāvās nu jā es laikam patiešām esmu pamatīgi traumēts idiots, ja iedomājos, ka spēšu kaut ko ieraudzīt izbāžot galvu ārā pa durvīm un man nav bail... Viņš pats sevi pacentās iedrošināt un tad vēl reiz atskatījies uz tik nekārtīgo un tomēr ne tik ļoti bīstamo istabiņu izgāja ārā un aizvēra aiz sevīm ciet to ko varēja nosaukt par durvīm. Tad mirklīti svārstījies. vīrietis ieklausījās no kurienes nāk skaņa. izklausās, ka tā nāk no kāpņu puses, kā man tas viss nepatīk... viņš bija diezgan neapmierināts ar iztraucēto miegu un vēl ar vien labprāt būtu ticis pie savām cigaretēm.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 13.12.2006 20:45

Patriks pielēca gultā sēdus. Viņš nesaprata vai izbijies no sapņa vai arī tas troksnis bija īsts. Viņš uzmanīgi atvēra durvis un izbijās no pēkšņi sastaptā Aksela. Troksnis nerimās. Patriks aizvēra durvis.
Ko tu dari? Jucis esi? Kas tas par troksni? viņš jautāja Akselam, domādams, ka pie trokšņa vainīgs viņš. Vēlme pagulēt bija pilnīgi izgaisusi.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 13.12.2006 21:54

Nikola mierīgi lasija grāmatu klausoties negaisā. Tad vinā izdzirdēja kādu pamatīgu troksni. Nolikusi savu grāmatu malā viņa apsēdās un gūltas malu. Redzot ka Patriks iet pie durvīm viņa arī gāja pie durvīm. Vinā izgāja āra'un dzirdēja ka skaņa nāk no trepēm.
-Tas gadijumā nav kāds no mums? Man šķiet ka tas ir labs joks.-
Nikola nedroši teica. Bet drošības dēļ vinā atspiedās pret sienu pie durvīm. Katram gadijumam....

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 13.12.2006 22:08

'Viņam kaut kas gāzās virsū, nē, tā bija kāda pretīga skaņa, kāds viņam mēģināja uzbrukt.' Dens atvēra acis, kāds bija iztraucējis viņa miegu. Puisis apsēdās uz gultas malas un tumsā palūkojās uz to pusi, kur vajadzēja gulēt Artēmijai. Skatiens tika novērsts un roka izlaista caur matiem, likās, briesmīgā skaņa viņu nekādi neietekmē, vai nu viņš bija pārāk miegains, vai vienkārši viņam bija labi nervi, bet varbūt abi kopā.
Dens piecēlās no gultas un, kārtīgi izstaipījies, paņēma kreklu, to uzraudams uz miesas. Viņš klusām gāja ārā no istaba, lai nepamodinātu Artēmiju, kaut viņš stipri šaubījās vai viņa vēl ilgi varēs ignorēt šo tracinošo skaņu.
Kas pa traci? Puisis aiz sevis klusām aizvēris durvis, pajautāja Akselam un Patrikam, kaut skatiens tika vērsts uz kāpnēm, no kurām, kā likās, nāca skaņu. Varu saderēt, ka Žozefīne tā tiešām nav. Viņš pie sevis noteica un nogrozīja galvu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 14.12.2006 11:04

Visi iemītnieki nolēma iet uz pusi, kur seko skaņa. Aiuzejot līdz galam ,kur bij trepes pēksņi ieraudzija itkā ''aizbrukušo'' 4 stāvu. Trepes vairs nemaz nebij aizbrukušas, kā iepriekš uin pašā galā varēja redzēt, ka durvis ir vaļā. Tātad 4 stāvs nemaz nebija aizbrucis, kā Žozefīne teica vai arī pati Žozefīne nemaz nezināja, ka tas nav aizbrucis.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 14.12.2006 13:48

-Pats tu esi jucis, vai tad nedzirdi, ka skaņa nāk no turienes??? Aksels diezgan nelaipni atbildēja Patrikam un tad sakaunējās, jo arī pats sākumā bija nodomājis, ka tas varētu būt kāds no viņiem. Laikam vajadzētu doties paskatīties, kas notiek citādi šitas trako nams nekad nebeigsies. Aksels nosprieda un saspiedis vienā rokā pudeli, bet otrā trauku ar degošo sveci devās tālāk uz priekšu. Gaiteņa galā viņam atklājās nemaz tik ļoti neaizbrukušas kāpnes uz ceturto stāvu.. - kas pie velna...viņām tak vajadzēja būt aizbrukušām, ja vien var ticēt Žozefīnei. Vīrietis negribīgi ieminējās.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 14.12.2006 15:16

Patriks sekoja Akselam. Ieraudzījis, ka kāpnes uz ceturto stāvu ir diezgan neskartas, viņš nedaudz nobrīnījās. Man šķiet, ka es redzēju...un durvis arī bija slēgtas... viņš nodomāja, un šī neparastā nakts gaisotne, dīvainie trokšņi un atvērtās durvis norādīja uz to, ka kāds te cenšas pajokot. Vai varbūt nē. Vai mēs tur kāpsim? viņš pajautāja Denam. Šķiet kāds no mūsējiem uzdarbojas... viņš pasmaidīja, kaut vai jutās diezgan neomulīgi. Varēja jau nogaidīt vismaz pāris dienas, nevis pirmajā naktī rīkot traci...

Iesūtīja: Seila ; laiks: 14.12.2006 16:24

-tev ir vismaz kāda ideja, kas no mūsējiem tie varētu būt, jo liela daļa ir te. Aksels domīgi atbildēja. Nu ko dosimies paraudzīties, kas tur notiekas? Citādi visas mūsu dāmas ir diezgan jauki izbijušās. Vismaz tās, kuras es te redzu. Aksels palūkojās uz atpakaļu un neomulīgi noraustījās. Tas viss viņam pamatīgi nepatika.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 14.12.2006 16:47

-Jā izbijušās! Kura tad nav. Šitā viesnīciņa nav omolīga un kur nu vel normāla.-
Nikola noskaldija un devās pie abiem vīriešiem. Tad viņa arī palūkojās uz trepēm. Un bija mazliet šokēta.
-Kalu vai šitām trepēm nevajadzēja būs aizbrukušām?
Viņa mazliet trīcoši vaicāja. Tad viņa uzkāpa uz pirmā pakāpiena un tad uz otrā.
-Nu vizmaz iskatās ka trepes ir drošas...-

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 14.12.2006 22:06

Artēmija bija srauji uztrūkusies no miega no kāda trokšņa viņa redzēja kā Denns iziet no istabiņas un sekoja viņam klusēdam tiešī aizmuguras .Kad viņi sasniedza trepes tās izrādijās neaizbrukušas tas bija bišķītiņ biedējoši ,bet artēmijas sejā bailes neredzēja .tās neizrādīt bija viens no viņas ģimenes likumiem.Pēc brītiņa viņa atpās ka viņai neiedomājami sals jo viņai mugurā bija tikai zīda halātiņš. "Kāpjam?"viņa droši jautāja pārējiem.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 14.12.2006 22:15

Nikola pakatijās uz Artēmiju. Un mazliet padomāja.
-Labi kāpjam. Un ja man kāds manijaks ar nazi uzbāzīsies būs ko vainot!-
Viņa sarkastiski noteica. Un pie reizes pakāpās par vienu pakāpienu aukstāk. Lūk izdevīgs veids kā pievērst sev uzmanību! Idiāli!
-Nu? Tad ko gaidam?-

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 14.12.2006 22:19

Es piemēram gaidu pārējo atbildes ,jo tu tur neesi mums kaut kād komandas kapteine!!Artēmija mierīgi noteica pat neskatoties uz Nikolu un mierīgi izlaizdama roku caur matiem un piekārtodama savu halātiņu .

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 14.12.2006 22:47

-Ha! Itkā man gribētos tur iet aukšā. Man jau viglāk lai tas manijaks pats nonāk lejā.
Nikola ikdienišķi atbildēja. Tad viņa nolika sveci uz kāpnēm un pati apsēdās. Un ar skatienu pavērsās aukšup. Nez kas tur varētu būt? Šitā Artēmija gan māk izlekt. Maz kā viņu spēj paciet ģimene. Lai nu kā es tur aukšā nelīdīšu.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 15.12.2006 12:36

-Netēojat te bērnu dārzu. Aksels uzsprāga -Ja ir bail tad palieciet lejā. Varbūt, ka te pa māju klīst apkārt vēl kāds maniaks, kurš atnāks no lejas, bet tie kam nav bail var droši pievienoties man kāpjot augšā. Cerams, ka visiem viss ir skaidrs. Viņš cieši uzlūkoja meitenes, kuras bija sākušas ķīvēties un stingrā solī devās uz kāpnēm.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 15.12.2006 14:47

Artēmija sekoja Akselam "Kāp lūdzu ātrāk!"viņa noteica un sapurināja tumši brūnos matus un pielika soli.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 15.12.2006 17:37

-Ātrāk jau varētu. Aksels klusu atčukstēja, bet, lai kas būtu tur augšā es neesmu pārliecināts, ka tam vajadzētu dzirdēt, ka meš tuvojamies. Tas varētu beigties bēdīgi. Vismaz man ir diezgan slikta priekšnojauta. Viņš saņēma Artēmiju aiz rokas uz mirkli. Nebaidies. Būs labi.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 15.12.2006 17:50

Cik ļoti jauki, vēl tas nepietiek. Dens ieraudzījis gaiteni, neapmierināts nodomāja un lenā garā sāka soļot augšā, tieši aiz Artēmijas. Roka ieslīdēja kabatā un no tās tika izvilkta, nu jau, saburzīta cigarešu paciņa un šķiltavas, bez liekas domāšanas tika izvilkta cigarete un aizdedzināta, paciņai jau atkal atrodoties savā vietā - kabatā. Tu nāksi? Vīrietis pagriezās un paskatījās uz Nikolu, Nebūsi tak nobijusies! To sakot Dena seju rotāja palaidnīgs smīns, Vai tomēr būsi?

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 15.12.2006 18:37

"Nemelo sev, es nebaidos un nekad neesmu baidijusies!"Artēmija noteica"Ja kāds ir tur augšā tas jau noteikti ir mūs sadzirdējis!"viņa nosmējās.Bet savu roku no Aksela rokas neatbrīvoja..

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 15.12.2006 20:59

Tie, kuri uzdrikstējās kāpa augšā, kuri nē - palika lejā gaidot. Ieejot 4 stāvā vis bij tieši tāpat, kā otrajā un trešajā. Pieklusinot balsis varēja dzirdēt, ka kādā no istabiņām ,kas skribinās.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 15.12.2006 21:50

ASr`tēmija un lielākā daļa pārējo bija augšā "Kušš te kāds ir ..!"Artēmija klusi noteica.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 16.12.2006 10:49

Patriks nedaudz vilcinājās, bet tomēr kāpa līdzi pārējiem augšup. Maniaks viņš pasmīnēja. Būtībā es esmu maniaks. Pat, ja tur augšā kas ir - tev nu nebūtu jābaidās... Viņš pačukstēja Nikolai, nosmējās un paņemdams viņu aiz rokas vilka augšup, sev līdzi. Iesim paskatīsimies. Varbūt tur būs kaut kas interesants, kas atsvaidzinās mūsu vienveidīgo cietuma dzīvi. viņš klusi runāja. Uzkāpdams augšup, viņš dzirdēja nejauku skrabināšanos kādā no istabiņām.
Tā ir Žozefīne? viņš neticīgi pajautāja, saraukdams pieri.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 16.12.2006 11:17

-Ja man būtu bail tad jau skrietu ārā no šīs nolādētās visnīcas!-
Nikola te jau sāka vis kaitināt. Un viņa paņēma sveci rokās.
-Jau jau tu esi maniaks ,tad....
Bet viņa nespēja turpināt. Jo tas Nikolu mazliet vairāk iebaidija. Kādā ellē es atrodos? Es dzīvoju kopā ar maniaku! Es veļos tikt prom no šīs elles! Tomēr Nikola no šoka nespēja atbūties un atļāva Patrikam sevi uzvilkt aukšā. Tad viņa arī ieklausijās skaņās. Nu velns! Man riebjas šī vieta. Tā vien šķiet ka drīz nojūkšos....

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 16.12.2006 11:40

Dens bija uzgājis augšā un vienmuļi aplūkoja apkārtni, tā ar neko īpašu neizcēlās. Cigarete jau bija izdegusi līdz pusei, bet likās, ka tas puisi neuztrauca, viņš vēl nereizi nebija to pielicis pie lūpām.
Nebūtu jau slikti, bet diezvai Žozefīne būtu spējīga radīt tādas skaņas. Dens lēnām sāka soļot uz priekšu pa gaiteni, Vai es te vienīgais, vēlos zināt, kas tur skribinās? Viņš pasmīnēja, vebrūt tas ir vecā saimnieka gars? Puisis uzgrieza pārējiem muguru, bet varēja redzēt, ka viņš viegli smejas. Dens piegāja pie durvīm, no kurām kā likās nāca skaņa. Nu, ko, vai vērsim vaļā? Puisis uzlika roku uz roktura.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 16.12.2006 13:02

Tad vecajam saimniekam ir bijis varen dzīvelīgs gars, bet tev taisnība Žozefīne jau nu noteikti nav spējīga radīt tādu troksni. Aksels ar smaidu atbildēja. Sākotnējais uztraukums pamazām sāka izzust un tagad jusdams blakus biedra plecu viņš sajutās daudz, daudz drošāk. Vismaz pagaidām viņam tas tā sķita.
-Interesanti no kuras istabiņas nāk šitā skaņa? Viņš klusu nomurmināja un apstājās tajā brīdī, kad sadzirdēja skarbstoņu.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 16.12.2006 13:38

Kad Denns uzlika roku uz durvju roktura "Pagaidi mani !"Artēmija nosmējās un vieglā riksītī aizskrēja līdz durvīm"Mani šeit atstāt neizdosies viņa smējās!".Bet šī skaņa viņai bija iesēdusies prātā to viņa nevarēja izmest no prāta.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 16.12.2006 15:30

Patriks nostājās gabaliņu tālāk no durvīm. Ja tur būs saimnieka gars, tad jūs varat iet pirmie. viņš noteica Denam ar Akselu un iesmējās. Gaitenis bija diezgan neapgaismots un katrs troksnītis tajā atbalsojās. Patriks vēlreiz ieklausījās skrapstēšanā. Ja nu tur ir kaut kāds zvērs? Varbūt Žozefīne tur mājdzīvniekus? Izklausās ne-pēc-cilvēka. viņš čukstēja.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 16.12.2006 15:39

Nikola uz viņiem mazliet jocīgi paskatijās.
Nu ko nevarat vaļā? Man pašai to izdarīt?
Tas bija vienīgais kas vināi uz ātro iešāvās prātā. Tad vinā paskatijās uz pārējiem ko viņi teikt. Bet gaidot atbildi vinā mazliet paspēlējās ar uguni kas dega uz sveces. Da'vien gribas visu šito ūķi nodedzināt līdz pašiem pamatiem!

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 16.12.2006 18:38

"ja vēlies vari vert vaļā ,dotu tev rīcības brīvību!"Artēmija nosmējās un skaidri un gaiāsi lūkojās Nikolā ar izsmieklu. "Jūs vērsiet valā vai man tas būs jādara?"Ar`temija smaidot noteica un piegāja pie durvīm grasīdamās jau tās atvērt.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 16.12.2006 20:01

Nu, tad tas ir ļoti eksotisks dzīvnieks. Dens atbildēja Patrikam, Un nedomāju, ka tādas mājas īpašniekam varētu nebūt dzīvelīgs gars. Puiša plauksta stingrāk satvēra rokturi un pavilka uz leju, un pats viņš viegli pagrūta durvis.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.12.2006 21:52

Gabriela atvēra acis, izrādās, ka viņa bija iemigusi pati to nemanot. Sieviete uz brīdi paskatījās uz Šikamaru un tad jau sadzirdēja aiz durvīm soļus kas veda augšup un runas vēl turpat tuvumā durvīm. Pār kauliem pārskrēja tirpas viņa ar kailām pēdām izgāja ārpus savas istabiņas durvīm Gabija samiegojusies paskatījās uz tiem kas vēl bija šai stāvā. Neko neteiktdama viņa saķērusi savus plecus uzkāpa līdz ceturtajam stāvam, kaklā bija sakāpis baiļu kamols, jauniete pat nemanāmi trīcēja. Kas notiek, kas tur par skaņām?

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 18.12.2006 12:02

Šikamaru vieglā snaudā pamanīja, ka Gabriela pieceļas un iziet no istabiņas. Arī puisis klusi piecēlās un smīnēdams, klusi lavījās aiz Gabijas. Pēc mirkļa, kad viņš jau stāvēja viņai aiz mguras apķēra viņu no mugurpuses. Puisis bija domājis viņu rotaļīgi nobaidīt, cerot, ka meitene viegli ieelsīsies vai klusi iespiegsies, un tad sāks smieties.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 18.12.2006 16:20

Gabriela tik tiešam iespiedzās, klusi taču griezīgi, jaunā sieviete pirmajā brīdī bija neiedomājami pārbijusies, bet jau nākošajā viņa pagrieza galvu pret personu kas viņu bija apķērusi un sāka nevaldāmi smieties. Muļķi, te tā jau notiek kaut kādas mistiskas perversijas un tu man vēl mēģini piebiedēt sirdstrieku. Gabija viegli iesita Šikam pa plecu un jau atkal pievērsās durvīm viegli notrīsēdama. Nu ejiet taču iekšā un apklusiniet to muļķi.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 20.12.2006 14:10

-Nē, nu labi, ja es mirstu tad atceraties, ka tas viss ir tikai jūsu labad un lūdzu mani uzskatīt par komunistu.
Aksels pajokoja, kaut, gan viņam smiekli nemaz nenāca. Piegājis pie durvīm viņš tās vispirms viegli pagrūda un peč mirklīša atvēra pilnībā. Vēl viens solis pāri slieksnim un viņš bija iekšā istabiņā.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 20.12.2006 18:51

OOC: kas te notiek cik te ir to durvju???

CITĀTS(Pūķēns Sāra @ 16.12.2006 20:01) [snapback]1075686[/snapback]

CITĀTS(Seila @ 20.12.2006 14:10) [snapback]1077430[/snapback]

Artēmija aizturēja elpu gaidīdama ieraudzīt cilvēku ar nazi rokā.Bet stāvot tieši aiz Denna viņa neredzēja ,kas atrodas telpā.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 08.01.2007 18:12

Arī Nikola vēlējās redzēt kas atrodas telpā. Tā viņa piegāja pie durvīm. Bet nekko redzēt nevarēja jo pāris galvas bija priekšā.
Varbūt arī mani palaidīsiet?
To pateikusi vinā ātri vien izlauzās cauri šiem trīs cilvēkiem garām. Tad vinā arī ielūkojās telpā.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 31.01.2007 22:23

nu nāc arī, man nav nekādu iebildumu, ja tu paskatītos. Aksels atkāpās pāris soļus uz atpakaļu un palaida Nikolu sev priekšā. Bet tad uzlika viņai roku uz pleca. Esi uzmanīga...un atrodies visu laiku man blakus. Pie velna, kas gan tur tāds atrodas iekšā, ka tik ļoti gribās un tajā pašā laikā negribās ieiet... Viņš nodomāja kārtējo reizi pie sevis nolamādamies par to, ka nav nevienas cigaretes. Tagad tā būtu tieši laikā.

Iesūtīja: nera ; laiks: 23.02.2007 12:20

ooc: varētu pieņemt, ka Deimiens nebrauca ar visiem, bet ieradās tikai tagad..jo viņam bija lauzta kaja or smth.

Deimiens kā rēgs stāvēja visiem aiz muguras un klusēja. Šķiet viņu neviens arī nebija pamanijis un tas viņam patika. Viņa sejā parādijās neliels smīns un viņš veikli ar labās rokas plaukstu atglauda sejā krītošos matus. Vīrietis nopētija katru no saviem, biedriem? un pakāpās sānis. Deimiena kāja vēl joprojām smeldza sāpēs, cietuma slimnīcas aprūpe nebija no tām labākajām. Mācītājs aizvēra acis un ievilka gaisu caur nāsīm, vēloties kaut smeldzošās sāpes pagaistu.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 20.04.2007 13:31

es Ļoti atvainojos, ka spēle tik ilgi palika nevadita un ir atstāta novārtā. Bet tagad man lugums visiem dalibniekiem un ari tiem,kuri vēl velas peidalitis vai atsākam spēli jeb slēdzam ciet, jo man šķiet,ka sižets ir peiteikami labs un jūs to spēlējat ļoti interesan°ti

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 20.04.2007 17:40

Pēkšņi visi klātesošie sadzirdēja smagnējus un dusmigus soļus . Aiz viņiem pārskaitusies soļoja Žozefīne jau ar pirkstu kradidama un pusbalsī bezmazvai kliegdama
- Kapēc, jūs visi esat arā no savām guļvietām. Vai es jums neteicu,ka te nevar iet? Ja neteicu, tad tuliņ to pateikšu - ŠEIT IEEJA IR AIZLIEGTA!. Marš uz savām gultām -
Tas bij diezgan divaini redzēt mīlīgo mājkalpotāju tik saskaitušos.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 20.04.2007 17:49

Artēmija pasmaidija,uz ar izsmieklu uzlūkoja pārvaldnieci,Vai mums ir noteikta komandant stunda? viņa laipni smaidot jautāja un kāpēc jūs teicāt ka terpes uz šejieni ir aizbrukušas? viņa smīnot jautāja,viņa bija neizgulējusies un viņai sala,tāpēcgarastāvoklis viņai nebija no labākajiem

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 20.04.2007 17:55

- Tam nav nozīmes! - Žozefīne aizkaitināti un satraukti nobēra
- Tagad marš uz gultām, ja nevelaties arī nakti pavadit kopjot šos apartamentus-

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 20.04.2007 17:59

Izskatās, ka nav jauki modināt cienījamo Žozefīnes kundzi tik vēlu naktī. Viņai var būt slikts noskaņojums. Aksels viegli pasmīnēja par savām domām atraudamies no duvju spraugas pa kuru tā arī nebija paguvis ielūkoties un pagriezās pret sirmo kundzi.
- Es ļoti atvainojos, bet mēs dzirdējām šeit augšā troksni un gribējām pārbaudīt, kas te notiek. Pie tam jūs varējāt jau sākumā pateikt, ka šeit bez mums ir arī citi cilvēki, kurus mums nav atļauts satikt un tāpēc aizliegts kāpt augšā.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 20.04.2007 18:04

Nikola knapi noturējās lai nesāktu smieties.
-Nu labi. Ja jau šeit nevar nākt tad es eju prom.
Nikola noteica un gāja uz kāpņu pusi. Viņai gribējās mazliet nosnausties nevis strīdēties.
Nokāpusi lejā Nikola iegāja sevis piesšķirtajā istabiņā un palīda zem segas.
Acis bija aizvērtas bet pati Nikola vel neizmiga jo domāja kāpēc tā kundze tā satraucās.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 20.04.2007 18:57

Kad visi bija pa gultam, troksni vairs nevarēja sadzirdēt. Viss bij biedējoši klusi. Varēja tikai prātot, kas tur tā šiferējies un, kamdēļ Žozefīne bija tik aizkaitināta dēļ tā,ka ciemiņi devās izlūkos. Un kā vispār Zožefīne zināja, ka viņi ir tur? Vai pati Zožefīne nedevās vēlu naktī tieši uz turieni ? Pārāk daudz jautājumu.....

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 21.04.2007 11:17

Aksels aizmiga tajā pašā brīdī kā nolika galvu uz spilvena. Sapņos viņam rādījās vairākas paciņas lieliskas kvalitātes cigarešu un nekas nenorādīja uz to, ka viņu vispār interesētu tas, kas bija pirms brītiņa noticis pāris stāvus augstāk.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 21.04.2007 11:44

Saule uzausa. Gar logiem varēja redzēt, ka sākas jauna saulaina diena. Putniņi čivināja un pūta svaigs vējiņš. Pa trepītēm maziem viegliem soliņiem tipināja Žozefīne un visus modināja augšup.
Pulkstens bija 6.00.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 21.04.2007 12:07

Nikolai galīgi prāts nenesa celties augšā. Beidzot kad bija iemigusi.
Pārvilkusi segu pāri galvai viņa ko nomurmināja un turpināja gulēt.
-Es būšu laimīga kad tikšu no šejienes prom.
Nočukstēja Nikola un kad tomēr pamodās.
Sataisijusi matus viņa ātri pārģērbas un apsēdās uz gūltas malas.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 21.04.2007 14:27

Zožefīne prom ejot atkal nogāja gar visu durvim un pamanija,ka Nikola, jau ir sataisjusies un piecēlusies
- Vai , bērniņ, nāc lejā uz virtuvi...jums jāietur maltite pirms darba- viņa gluži kā nobažijusies vecmāmiņa mīļā tonī sacija plati smaidot itkā pagaišajā naktī nemaz nekas nebija noticis.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 21.04.2007 14:49

Nikola nobolija acis un pavisam zabozusies gāja pakaļ Žozelīnei.
-Kur šitejā ūķī ir tā virtuve?
Vinā pajautāja, jo iespējams ka kādu nakti nokāps lejā un izbaudīs nakts uzkodas.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 22.04.2007 15:34

- Nāc, nāc man pakaļ - Žozefine aicināja meiteni un viņas nogāja uz otro stāvu, kur atradās viesistaba. No kāpjot pa kāpnēm uzreiz pakreiso pusi bija mazas šauras durtiņas, kuras iepriekš neviens nebija pamanijis.
-Šī ir personāla daļa...šeit ir virtuve, kur tika gatavoti ēdieni - Viņas gāja pa nelielu gaiteni lidz ienāca milziga telpa ar visādiem lūžņiem, kas iepriekš laikam bija samērā musdienigas ierices tam laikam ēdiena gatavošanai. Mazā sturiti bija arī īstā virtuve. Neliels stūra galdiņš ar dažiem krēsliem un vecu leduskapi. Žozefīne bija no tuvējās maiznīcas atnesusi siltus pīradziņus un daudz bulciņas
- Kafiju, tēju vai apelsīnu sulu, meitiņ? - Žožefine ierastajā maigaja balstiņā nodūdoja

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 22.04.2007 16:40

Artēmijai bija vēsi ,viņa izlēma ka viņai jau pietek nakstnīgu pedzīvojumu,un ja kas viņa jau mācēs sevi aizstāvēt,un mierīgi nosoļoja lejā iegājusi istabiņa viņa aizdedzināja sveci kas stāvēja un galdiņa nometusi halātiņu uz krēsla viņa ipalīdz zem segas un palika guļot,turpat gultas malā,ārā plosijās vētra,bet iņa jutās laimīga,par to ka ir siltumā un sausumā un gaidija rītu kad uzzinās kas viņai jādara,izlēmusi ka Dens nopūtīs sveci viņa lēnām aizmiga

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 22.04.2007 18:38

-Kafiju.
Nikola pateica un apsēdās uz krēsla.
-Un šitas vis mums būs jākopj! Šausmas!
Nikola pie sevis runāja. Vinās skatiens velreiz pārslīdēja pāri virtuvei.
Vis bija tik netīrs un te jau bija mēsmu kaudze.
-Žurkas šitajā ūķī dzīvo?
Sieviete pajautāja pārdomāja vakardienas notikumus.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 22.04.2007 18:50

Žozefīne ielēja Nikolai tasīti kafijas un pasniedza to.
Tagad jau visi bija sapulcējušies pieticigakā virtuvītē un ieturēja maltīti.
- Žurkas? hmmm.... - Žozefīne apdomājas un nemaz neatbildēja uz jautājumu, bet ķēras klāt pie nākamā.
- kā pavadijāt pirmo nakti šajās telpās? - Viņa smaidot itkā nemaz nekas nebūtu noticis jautāja. Nevar būt taču,ka viņu pēkšņi ir piemeklējusi amnēzija...un apsāubāmi vai Žozefīnei ir dvīņu māsa....

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 23.04.2007 06:30

Aksels pavēra acis un momentāli tās aizvēra. Celties galīgi negribējās un noskaņojums arī nebija no patīkamākajiem. Pagājušās nakts notikumi viņam tā arī nelika mieru.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 23.04.2007 15:50

Šika iepriekšējā vakarā bija nicīgi noraudzījies uz visiem, muļķīgo durvju dēļ un tad aizgājis uz savu istabu. Tagad, no rīta, pamodies, viņš piecēlās gultā sēdus un izķeksēja cigarešu paciņu no kabatas. Neatradis šķiltavas, viņš nolādējas un izspļāva cigareti. Samiegojies, viņš nogāja lejā un iegāja virtuvē, laiski atspiesdamies pret durvju malu un nopētīdams visus virtuvē esošos.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 23.04.2007 16:59

Nikola mazliet nesaprašanā uzlūkoja Žozefīni.
-Normāli...Viņai visi nav mājais vai?
Sieviete atpildēja un padzērās mazliet kafijas.
Tad viņas skatienu piesaistija tiko ienākušais cilvēks.
-Hmm...
Tas bija vienīgais ko viņa varēja dabūt parī lūpām, bet tad Nikola nokoda kumosu no būlciņas.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 24.04.2007 13:54

- Tikai, normāli ? Nu skaidrs ...Šodien būs daudz darba priekšā un pirmkārt mēs perfekti es teicu PERFEKTI izkārtosim administrācijas zāli....tas ir priekštelpu...darbiņa daudz. Jāizmazgā grīdas, plaukti, galdi, jaizmazgā paklāji, pārklāji ...jānokrāso grīda utt...tākā drīz ķersimies pie darba, jo tas viss jaizdara tikai pa šodienu - Žozefinē pasmaidija un prom bija atstajot visus pie brokastu galda.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 24.04.2007 18:04

Patriks izlīda no gultas. Noskaņojums bija samērā lielisks. Tik savāda modināšana. Nepierasta brīvība šajā vietā. Viņa istabas biedri jau bija aizgājuši. Paņēmis no savām mantām sīku spoguli, viņš uzmeta sev skatienu un sakārtoja matus. Tad izgājis laikā viņš devās uz to pusi, kur skanēja balsis, mirkli palūkodamies uz vakardienas dīvaino notikumu vietu.
Iegājis virtuvē, Patriks aplūkoja pārējos. Žozefīnes šeit nebija. Paņemdams četras siltās bulciņas, viņš nometās uz krēsla. Un ēdiens tāāds. viņš pie sevis pasmaidīja, tādam noziedziniekam, kā es - nepiemērots

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 25.04.2007 19:14

Pēc 15 minūtēm, kad visi bija jau paēduši Žozefīne ieksrēja iekšā ar dažādām lupatām, spaiņiem un slotām. Apņēmības pilna sacija- Nu, kurš ko grib darīt?!-

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 30.04.2007 11:52

Aksels izrāpās no gultas un viegli izstaipījies uzvilka kājās džinsu bikses un atstādams kreklu mētājoties uz krēsla atzveltnes devās lejā uz virtuvi. vecās kāpnes nepatīkami čīkstēja zem kājām un uz mirklīti vīrietim ienāca oprātā pagājušās nakts notikumi. Tomēr tas bija tikai uz mirklīti līdz brīdim kamēr viņš ienāca iekšā virtuvē. Bija skaidri redzams, ka brokastis viņš ir pamatīgi nokavējis. Taču jauno cilvēku tas diez ko neuztrauca.
- Vienkārši sadaliet ko kurš darīs un miers. Nedomāju, ka sievietēm būtu ieteicams staipīt smagas pakas ar gružiem, bet vīriešiem nodarboties ar tādu sieviešu darbu kā logu mazgāšana.
Viņš viegli pasmīnēja uzlūkodams visas klāt esošās dāmas.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 01.05.2007 15:20

Dens pa kaut kādu laiku bija ieplanējis telpā, paņēmis pāris bulciņas un tās kaut kā sev nemanot notiesājis. Galva viegli dunēja, iemeslu tam viņš kaut kā nevarēja atminēties, it kā nekas alkoholisks iepriekšējā vakarā netika dzerts, bet varbūt tas bija no brīvības sajūtas, ka radās šajā vietā?
Trakā vecena ieskrēja telpā un jau visus lika pie darbiem,vai pareizāk vēlējās likt. Kaut kā pašam negribot, viņš piekrita Akselam pa darba sadalījumu, bet neko skaļi viņš neteica, pietika jau ar to, ka viņš sev atzina, ka piekrīt šim te vīrelim, kur nu vēl skaļi piekrist!

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 01.05.2007 15:49

Pamodusies Artēmija sapīka mugura bija mazliiet st'iva no nea'ertajiem matračiem,bet viņa to neņēma galvā,un izkāpusi no gultas mierīgi izstaipijās,un devās pie skapja no turienes viņa izvikaierastās melnās džinsas un parastu sarkanu sporta krekliņu,uzvilkusi apvus vņa steidzās uz brokastīm un priecīgi smaidot iesteidzās virtuvē,par vakardienas nakti viņai nebija laika viņu tas itnemaz neietekmēja un neuztrauca, Labrīt ! viņa pasmaidot uzsauca tiem kas jau bija sanākuši un izdzēra glāzi sulas sakdama pētīt apkārtējos viņas skatiens apstājās pie Aksela,kurš smņēja par paša pateikto frāzi, Tātad tu uzskati ka sievietes ir domātas lai sēdētu ājās un mazgātu logus,un sakoptu māju? Artēmija pieklājīgā un vēsā tonī jautāja turpinādama malkot sulu

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 01.05.2007 17:06

- Nē, nu ko mana dārgā esmu pārlieciāts, ka sievietes ir paredzētas priekš tam, lai aplaupītu bankas, slepkavotu un gadiem ilgi sēdētu cietumā.
Aksela balsī nemainījās ne mazākā intonācija, kad viņš ļoti pieklājīgi un ar izsmieklu atbildēja Artēmijai.
- Nu labi, labi- nedusmojies. es vienkārši domāju, par to, ka dāmām nav ko staipīt smagumus.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 01.05.2007 18:33

Tātad tu uzskati,ka sievietes var nogalināt citus ,bet nevar staipīt smagumus, viņa ar mazliet domīgu skatienu teica zini ,es tev piekrituīšu daudzas sievietes ir kā radītas lai nenēsātu smagumus un tīrītu logus,bet tas ir pilnībā atkarīgs no audzināšanas,piemēram ja bērnu sit,viņam var parādīties slieksmes uz vardarbību,vai arī mazdūšību,bērnu namos augušie bērni ir vainu ļoti godkārīg,mazdūšigi vai arī klusi visbiežāk auguši pēc ielu likumiem un nepabeiguši skolas,tā par cilvēku pilnībā va spriest pēc audzināšanas un bērnības apstākļiem. viņa skatoties tušumā domīgi turpināja Un cietums ir kā vēlme pārveidot ,bērnībā iegūtos principus un vērtību sistēmu,pārveidot visus cilvēkus pēc viena normatīva,kas ir galīgi garām! viņa mazliet pārsteigta par sevi nobeidz iekožoties grauzdiņā, ak,dies nebiju runājusi ar citiem cilvēkiem intulektuāli jau divus gadus,tas bija tik interesanti! Artēmija pie sevis nosprieda

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 01.05.2007 18:47

Es labprāt tīrītu logus kopā ar sievietēm. Patriks pie sevis pasmējās. Viņa vecais niķis, kura dēļ viņš dabūja savus pāris desmitu gadus cietumā bija saistīts ar sievietēm, kamdēļ gan šeit, cietumā, kaut ko mainīt?
Patriks ieklausījās Artēmijas vārdos.
Mmm, tev šķiet, ka personība pilnībā atkarīga no bērnības apstākļiem? Patriks iejaucās sarunā. Tad jau mēs visi šeit tavuprāt esam pārdzīvojuši smagu bērnību? Es tev nepiekrītu. Mani noziegumi izrietējuši tikai un vienīgi no tā, ko pats vēlējos. viņš iekodās bulciņā.
Un vispār šī nav tēma pie brokastu galda. Vēlāk. viņš noteica.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 01.05.2007 20:22

- Piekrītu, ka šī nav tēma pie brokastu galda. Aksels apsēdās un paņēmis bulciņu uzsmērēja tai sviestu un ielēja glāzi tējas pie sevis nolamādamies, ka ļoti labprāt šajā brīdī iemalkotu kādu aliņu un vispār nerunātu. - Tomēr ne jau smagā bērnība ir tas, kas nosaka attieksmi pret sievietēm, jo sievietes ir gaisīgi un skaisti radījumi, kuri ir jāsaudzē un tieši tāpēc viņām nav jādara tādi darbi kādus dara vīrieši atskaitot tādus gadījmus, kad blakus nav vīriešu, kas varētu tos izdarīt. Mēs labi zinām, ka jeb kura sieviete var mierīgi pārspēt ik vienu vīrieti daudzos jautājumos un darīt visus vīriešu darbus. Tomēr tik pat labi ir zināms, ka viņu organismam tas kaitē daudz vairāk nekā vīriešiem. Jo sieviešu skaistums novīst daudz ātrāk mums par nožēlu un tas ir jāsaudzē.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 02.05.2007 13:18

- Labi, izbeidziet te sprēgāt un ķeraties pie darba - Žozefīne iejaucās
Pa vidu viņa nosvieda dažādas lupatas, spaiņus utt. Visu, kas vajadzīgs priekš kārtīgas generālās tīrīšanas.
- Tātad, domāju, ka bus labāk, ja jus sadalisieties pa pāriem...kā piemēram tā, kura tiris gridu, lai ņem palīgā, kādu stiprā dzimuma pārstāvi utt. - Žozefine viltigi samiedza
- Tātad šodien kā jau teicu mēs tīram visu lielo administrācijas telpu un tas blakus telpas, Tajā skaitā arī šo virtuvi. Jums būs jaizmazgā logi, jāizmazga gridas, mebeles utt, lai lidz vakaram viss spīdētu un laistitos - Viņa nobēra un aizsteidzās prom

OOC: Izlasiet ATD sadaļu

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 02.05.2007 18:44

Pārāk gaisīgi radījumi un pārāk skaisti... Patriks nodungoja un paņēma lupatu un spaini. Mmm, cik prestiži. Beidzot slotas vietā nav mani mati. viņš sev nočukstēja.
Tiš, es ņemu virtuvi. Patriks noteica, sasiedams savus matus astītē.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 02.05.2007 19:01

`Piekritīšu tev tikai daļēji,kāpec nav tēma pie galda! viņa mazliet domīgi atteica un pasmaidija,lēnām pieceldamās un izstaipīdamās,nu ko man darīt,varu mazgāt logus,ja citi to negrib darīt,vai darīt to kas paliek pāri,man vienalga!viņa vienaldzģā pieklājībā noteica,vērodama pārējos,un mei`ģinādama izprātot ar ko lai iet pārī viņa šeit mazliet pazina divus cilvēkus,viens bija pārāk kaitinošš otrs otram es neuzticos! viņa turpināja savas pārdomas mazliet cerēdama ka sadalīšanos atrisinās citi

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 03.05.2007 12:48

-Es varu palīdzēt ar mēbeļu nešanu un tamlīdzīgām lietām,- Dens tā starp citu ierunājās, pavirš skatiens tika veltīts Artēmijai, jāatzīst, ka šī meitenīte guļot izskatījās neatvairāmi, bet tas nebija par šo tēmu, ja vispār bija par kādu. Paņēmis kādu lupatu, viņš to salocīja perfektā kvadrātiņā, tā nebija uzspēlēta darbība, bet gan tik ierasta un refleksīvā kā no rīta piecelties un izstaipīties.

Iesūtīja: Sarkana Rudens Lapa pa Ziemeļa V ; laiks: 03.05.2007 16:31

Nikola klausoties sarunā gandrīz aizrijās ar iesākušo būlciņu.
Bet tomēr klusēja.
Piecēlusies kājās viņa paņēma slotu.
Iešu pacīnīties ar zirnekļu tīkliem un putekļiem administrācijas telpā.
Paķērusi vel lupatu viņa izgāja ārā no virtuves.

Ienākusi administrācijas telpā viņa nosvilpās.
Nav takā mazliet par traku?
Viņa sev noprasija un pacēla slotu.
Tā tika vērsta pret visiem zirnekļu tīkliem līdz tie vairs nekur nebija.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 03.05.2007 22:29

Artēmija ceru, ka tev nebūtu iebildumu, ja es uzņemtos grīdu tīrīšanu, bet tu viņu mazgāšanu pēc tam tajās vietās, kur esmu satīrījis. Pats par sevi saprotams, ka es labprāt palīdzēšu tev pēc tam mazgāšanā, ja nebūsi paspējusi ar to tikt galā. Puisis viltīgi piemiedza ar aci Artēmijai.

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 07.05.2007 14:46

Visi cītīgi tīrija telpu. Ņēmās, kur , kurais līdz Nikola tīrot zirnekļtīklus, no kāda pussagruvuša stūra atrada mīlzīgu, noputējušu grāmatu, ar tādu, kā dimantu grāmatas virsū, taču tukšu...laikam, lai tur to ievietotu un, tad varbūt varēs to atvērt? Nikola sasauca visus pārejos un sāka apsrpiest, kas tā par grāmatu.

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)