Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Nāves dāvesti _ Kā vispēdējais naidnieks tiks satriekta nāve.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 02.09.2009 14:06

Centos vairāk vai mazāk izprast notikumus 7. grāmatā un šis izteikums: "Kā vispēdējais naidnieks tiks satriekta nāve." manī izraisīja vislielāko nesaprašanu. Galvenokārt gribētos saprast, kādēļ tas bija uzrakstīts uz Harija vecāku kapa pieminekļa un kāpēc tieši šādā formā? Kāpēc tiek lietots vārds "tiks" nākotnes formā, ja reiz šie apglabātie cilvēki ir miruši? Hermione minēja, ka ar to visticamāk ir domāta aizkapa dzīve un tomēr, tas neizskaidro izteikumu nākotnes formā. Un kas šo uzrakstu bija izvēlējies? Izklausās pēc Dumidora. Ja tā patiešām ir, vai viņš paredzēja kādus notikumus sakarā ar pareģojumu un jau tad to atstāja kā vēstījumu Harijam par viņa likteni? Ka tieši viņam būs jāsatriec cilvēks, kas nonāvējis viņa vecākus?
Vai šeit ar nāvi ir domāta vienkārša cilvēka nomiršana un aiziešana aizkapa valstībā, vai arī kas vairāk? Turklāt Harijs šo teikumu minēja tieši pirms savas nāves. Tas neviļus liek domāt, ka šis teikums tika veltīts tieši Harijam, bet kāpēc tieši uz viņa vecāku kapa?

Pie šīs tēmas gribētos arī piemetināt citātu par Dumidora teikto 1. grāmatā: "Cilvēkam, kuram galvā valda kārtība, nāve ir vien nākošais lielais piedzīvojums." Harijs labprātīgi izvēlējās nāvi, bet, vai viņam galvā valdīja kārtība?

Iesūtīja: Fredijs ; laiks: 02.09.2009 14:42

Šī, tā teikt ir viena no Roulingas atstātajām mīklām. To zin tikai tie, kas ir tik cītīgi izlasījuši grāmatu, ka ļoti daudz ko atceras no galvas. wink.gif Bet es jau nesaku ka citi to nevar zināt.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 02.09.2009 21:59

Par pirmo teikumu, kur tiek satriekta nāve, man liekas, ka, ja to izvēlējās Dumidors (loģiski ka pašam Džeimsam, kopā ar Liliju laika kaut ko tādu izdomāt nebija), tad tas laikam bija attiecināts, ka Harijs jau vienreiz spēja izbēgt nāvi, tādējādi Dumidoram pierādot, ka tas ir iespējams, lietojot mīlestību, ko deva vecāki. Kā nekā tas ir viņu kaps. Tā teikt, ja vecāki spētu kaut ko pateikt, tad tas būtu saistīts ar upurēšanos un par to, kā dēļ upurējās. Lai Harijs dzīvotu un, cik zinam, viņš dzīvoja vēl ilgi pēc tam.

Kā arī "tiks" nākotnē, jo Harijam, sakarā ar pareģojumu, būs jācenšas izdzīvot atkal, tāpēc man liekas, ka vārds "tiks" tieši bija domāts par septītājā daļā aprakstīto pēdējo cīņu, reizē atgādinot jau par uzvarētajām cīņām, aka, Harija pirmo izdzīvošanu.

Par teikumu "nākamais piedzīvojums," liekas, ka piedzīvojums ir domāts, kā stāšanās pretī kaut kam nekad neredzētam un nepiedzīvotam, jeb nāve, ko mums nākas piedzīvot vēlreiz. Un ja tev ir pilnīgi skaidrs prāts, tu esi jau izdarījis visu, ko varētu vēlēties savā dzīvē, tad nav jāsatraucas par neizdarīto, savas pēdas un piemiņa ir atstāta, nebūs žēl atstāt šo sauli. Var doties tālāk, uz kaut ko jaunu un nebijušu, ko varētu nosaukt par piedzīvojumu.

Iesūtīja: Mitrene ; laiks: 02.09.2009 22:58

Man gan šis jautājumus neizraisīja. likās un vēljoprojām liekas loģiski.

Nu mēģināšu savu ideju izstāstīt. Tātad, par spīti visiem ļaunīšiem un citiem mošķiem, jebkuram visbeidzamais ienaidnieks ir un paliek nāve. Un tā kā epitāfijas (uzraksti uz kapu pieminekļiem) nav domātas mirušajiem, bet dzīvajiem tas tieši to arī nozīmē. Viņiem nāve vēl tikai priekšā.
Un vēl, par to kā uzveikt nāvi. ir tikai viens variants. (viens normāls un īsts variants) mīlestība, kamēr viņus atceras, piemin ar mīlestību tikmēr Džeimss un Lilija būs dzīvi. un kā redzams 7. grāmatas beigās viņu vārdos Harijs nosauc bērnus. tā kā nāve vēljoprojām tiek uzveikta.

šis ir mans necilais viedoklis.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 03.09.2009 08:04

Vispār tas ir citāts no Bībeles. Pie burvjiem reliģiozitāte nav manīta, bet tomēr tā bija kapsēta un reizēm uz kapu pieminekļiem liek tādus citātus.

Kas to izvēlējās? Dumidors, jo citu radinieku nebija viņiem nebija, bet Dumidors bija draugs un Fēniksa Ordeņa boss, kurā strādāja Poteri, tātad...
Kāpēc viņš to izvēlējās? Nu, variantu varbūt vairāki. Es iesaku atmest Dumidora spēju redzēt nākotni un to, kāds būs Harijs. Pat ja viņš zināja pareģojumu, bērnam tad vēl nebija izveidojusies personība, lai Dumidors varētu paredzēt atstāt puikam kādu ziņu. Tātad tas tika darīts pašas situācijas dēļ.
Pirmā - Dumidors joprojām nebija pilnīgi samierinājies ar nāvi. Jaunībā viņš meklēja Nāves dāvestus un nesen bija aizņēmies no Džeimsa viņa paslēpni. Viņš taču veica pētījumus alķīmijā ar Nikolasu Flemelu, Filozofu akmens un tādas lietas...
Tāpēc situācijā, kad Džeimss un Lilija nomira, Dumidors jutās apbēdināts, iespējams, domāja, ka tā ir viņa vaina. Un iegravēja kapakmenī uzrakstu par to, ka nāvei galu galā reiz ir jātiek iznīcinātai.

Otrs variants, daudz filozofiskāks, ir tāds, ka ja cilvēks ir sasniedzis garīgu briedumu, viņš pieņem nāvi un tā vairs netiek uzskatīta par ienaidnieku, būtībā, tiek iznīcinatā kā ienaidnieks. Apmēram tāda nostāja bija Dumidoram vēlāk.

Es gan vairāk domāju, ka tas ir pirmais variants. smile.gif

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 03.09.2009 08:54

Interesanti, ka tas ir citāts no Bībeles - tas izskaidrotu īpatnējo laika lietojumu un citāta nozīmi. Tā kā neesmu ticīga, tad īpaši labi šo jomu nepārzinu, kaut gan laikam jau derētu sakost zobus un kaut kad to informācijas pēc izlasīt, kaut vai gadījumiem, lai labāk sapratu arī citu daiļdarbu nozīmi. Ja godīgi, es par to brīnos, ja reiz nekādu liecību neparādās, ka burvji būtu reliģiozi. Piemēram, tikai vientiešu ģimenēs dzimušie lieto teicienus "Žēlīgā debess" vai kaut ko tamlīdzīgu, bet burvji nekad. Tikai piesauc Merlinu. Tad vēl viens jautājums - kāpēc Godrika gravā - vienā no retajām vietām, kur mitinās tikai burvji - ir baznīca? To tā īsti tā arī nesapratu...

Nu es drīzāk piekristu šai domai, arī man pašai tas liekas diezgan neticami, ka tā varētu būt norāde Harijam:

CITĀTS
Otrs variants, daudz filozofiskāks, ir tāds, ka ja cilvēks ir sasniedzis garīgu briedumu, viņš pieņem nāvi un tā vairs netiek uzskatīta par ienaidnieku, būtībā, tiek iznīcinatā kā ienaidnieks. Apmēram tāda nostāja bija Dumidoram vēlāk.


Dumidoram šajā vecumā jau vajadzēja saprast un apzināties nāves nozīmi, tāpēc šaubos, vai viņš to varēja uzskatīt, ka tā ir jāiznīcina. Drīzāk jau būtu tā, ka tas ir ienaidnieks, ar kuru "jāsadraudzējas", lai viņu uzveiktu. Ne velti viņš saka, ka "cilvēkam, kuram galvā valda kārtība, nāve ir vien nākošais lielais piedzīvojums". Tātad "ienaidnieks" kļūst par "piedzīvojumu", ja vien saproti, ka no tā nav jābaidās.

Iesūtīja: HermioneRaipala ; laiks: 09.03.2021 14:00

lllllllllllllllllllllllllllllllllllllllllllllllllll interesanti

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)