Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: ils ; laiks: 31.07.2008 17:26

http://bogistina.info/
Saits krievu valodā par sātana izdzīšanu pareizticīgo stilā. Ir arī laikam bildes un video.
Dažādi brīnumi un citas lietas. Audio un video liecības par apsēstiem ļaudīm. Ja man jāsaka, tad garīgi slimu cilvēku ārstēšana ar sātana izdzīšanu 21. gadsimtā liekas kaut kā jocīga. Bet, katram savs.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 01.10.2008 20:36

Diemžēl krieviski diezko labi nesaprotu, bet esmu dzirdējusi diezgan daudz par tādām lietām un ticu dēmoniem, ļauniem gariem un tam, ka tie var iemājot cilvēkos, kā arī, ka tos iespējams izdzīt. Garīgi slims un apsēsts nav viens un tas pats, bet ir ļoti līdzīgi. Ja jau pat mūsdienās ir bijuši gadījumi, ka cilvēks trako un brēc necilvēcīgā balsī, bet tad atnāk viens un izdzen viņam ārā ļauno garu, un viņs atkal ir normāls, tad jau taisnība tur ir.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 01.10.2008 21:09

Tā kā es nekādiem dēmoniem neticu, tad tas man izskatās tieši tāpat, kā tas notiek psihoterapijas seansos. Es piekrītu ilam - 21.gadsimtā ķēmoties ar dēmonu izdzīšanu ir savādi, bet, ja tas garīgi slimais tam tic, tad tas var nostrādāt, un, kā redzams, nostrādā. Ticībai ir milzīga nozīme šajā ziņā.
Ak, jā! Atcerējos Āfrikas burvjus ar pēc būtības līdzīgiem rituāliem. Tur arī nostrādā cilvēku absolūtā ticība burvim. Te ir tas pats, tikai burvja vietā - garīdznieks. Ne vienā, ne otrā gadījumā nekādu dēmonu, ko izdzīt nav, ja vien nepieņemam pilnīgi viduslaicīgo uzskatu, ka jebkuras slimības iemesls ir dēmons, kurš jāizdzen no slimnieka, lai tas izveseļotos.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 02.10.2008 14:31

Garīgi slimais, kas neko nesajēdz un uzvedas kā zvērs tic kautkam??? Viņš nevar ticēt, jo nesaprot! Nē, nu es jau 100% nevaru teikt, ka man ir taisnība, neesmu garīgi slima , nezinu vai viņi kaut kam tic un kaut ko saprot...

Tā jau domāja tikai viduslaikos. Ja kāds ir padzirdējis par indiešu eksorcistu Rufusu, kurš ar dēmonu izdzīšanu nodarbojas un ir bijis arī Latvijā, tie zin. Garīgi slims nav dēmonu apsēsts, tās ir 2 dažādas lietas. Agrāk, gan cilvēki uzskatīja, ka viens un tas pats, bet pagātne ir pagātne. Viss attīstās.

Iesūtīja: Bizii van Dope ; laiks: 02.10.2008 19:05

Roviela ir apbrīnojama matreāliste, bet tā ir viņas problēma. Toties es reiz satiku sievieti, kas Sanktpēterburgā un Maskavā (baidos mazliet sameloties par pilsētām) piedalījās šādās dēmonu izdzīšanās. Ticu tādām lietām. Nav jau 15. gadsimts, ka garīgās slimības būtu jāsasaista ar dēmoniem. To var mierīgi atdalīt un, ja neiebildīsiet, tad teikšu, ka jābūt pilnīgam stulbenim, lai to censtos kaut kā izskaidrot vai noliegt. Naktī čučēsi mierīgāk, bet gudrāks nepaliksi.
Garīgi slimu cilvēku ārstē zāles un laba psihoterapija. Priesteris nekad nespētu tādu izārstēt. Pie tam te neiet runa par to kam apkārtējie tic vai netic. Viņi var ticēt cik grib, bet domāju, ka cilvēks, kam ''jumtiņš ir aizbraucis'' nav spējīgs vispār apjēgt kam ticēt un kam neticēt. Tātad laikam jau izslēdzam tādu iespēju kā pašiedvesma.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.10.2008 19:17

Kaut kā nav pierādījumu jūsu skaļajiem apgalvojumiem.
Protams, ka garīgi slimais tic. Vispār nav neviena paša cilvēka, slima vai vesela, kas neticētu. Tā ir cilvēcīgu būtņu pamatiezīme. Ja neticiet, palasieties jebko, kas ir par personības psiholoģiju. Tāpat derētu iepazīties ar literatūru, teiksim, par šamaņiem vai burvjiem. Visam tam ir viens un tas pats psiholoģiskais pamatojums, tikai tiem, kam noteikti vajag ticēt dēmoniem (kuru eksistencei nav pierādījumu), šis izskaidrojums šķiet pārāk vienkāršs.
Jums vienkārši patīk ticēt visādiem brīnumiem tā vietā, lai saskatītu parādību dabisko cēloni. Bet, redz, dabiski cēloņi nav interesanti, jo prasa zināšanas, lai tos saprastu, bet zināšanu ta nav.
Tieši tāpēc jūs dzīvojat te jau pieminētajā 15.gadsimtā, ka ticat tādām blēņām. Tā gan ir jūsu problēma.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 02.10.2008 20:33

Dēmonu eksistenci NAV IESPĒJAMS PIERĀDĪT.

Nav svarīgi, vai viņi eksistē vai ne.

Ja viņi neeksistē, tad pierādījumu viņu eksistencei nav, tātad to pierādīt nevar.

Ja viņi eksistē, tad šīs varenās, garīgās, būtnes neļaus, lai cilvēku sabiedrība to uzzina. Neļaus to pierādīt. Tik vienkārši.


Tāpat nevar droši noteikt pazīmes, kur cilvēka prātiņš sagāja uz īso, kur varētu darboties nedabīgs spēks. Bet pieļauju, ka ja dēmoni eksistē (pēc mans pārliecības.) tad viņi ne vien varētu tiešām iemiesoties cilvēkos sava prieka pēc, bet izklaidētos arī citādi - piemēram skandinātu pusaudžiem galvā, lai tie iet ar pistoli slepkavo citus, bet jau atkal - nosaki,kur dēmons, kur šizofrēmija.. Un domāju, ka NLO, nolaupīšanas un seksuālie eksperimenti - tas būtu dēmonu stilā. Bet jau arī - pierādi, kur te cilvēka iztēle, kur nē.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.10.2008 20:45

Jā, varam pieņemt, ka nav iespējams pierādīt.
Bet, kā redzams, daži ir pārliecināti, ka viņi to spēj atšķirt, tātad kaut kā to var pamanīt un, ja var pamanīt, tad var pierādīt.
Citādi - ko tad māžojas, izdzenot dēmonus, ja nemaz nevar konstatēt, ka dēmoni iejaukti?
Ja viņi ir, tad gan es viņus tiešām uzskatītu par gudrākiem. Kā vienreiz viens teica - "ja tādi citplanētieši eksistē, vai tad viņiem tiešām nav nekā labāka, ko darīt, kā tupēt Bermudu trijstūrī un tur vaktēt nomaldījušos makšķerniekus?" Tas pats attiecas uz dēmoniem.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 02.10.2008 20:54

Pēc bībeles dēmoni ir enģeļi, kas pameta Dievu, lai dzīvotos ar cilvēku sievietēm. Un tas bija STULBI, jo dievs tomēr esot visvarens un agrāk vai vēlāk nepaklausīgos sodītu - totāla iznīcība.

Tātad dēmoni ir iekāres pilni, dumpīgi, un lai arī apveltīti ar augstu IQ un super spējām, savu izklaižu dēļ rīkojas stulbi. Teorētiski viņi varētu rīkoties tā, kā teikts. Vai tad bībelē viņi aprakstīti gudrāki? ķer kaifu mokot cilvēkus, padarot tos aklus, kurlus, liekot tiem sist sevi ar akmeņiem, iemiesojas cūkās, lai tās nogalinātu - ko no tādiem var gaidīt? Apsolūti samaitāti tipiņi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.10.2008 21:00

Ā! Tu par tādiem dēmoniem. Skaidrs.
Es ņēmu plašākā, senākajā nozīmē Kad dēmoni itin nemaz obligāti nav ļauni un itin nemaz nav obligāti konfliktā ar dievu. Garu izdzīšana ir bijusi krietni pirms kristietības, un šie divi pasākumi jau nu pavisam noteikti ir vienas dabas.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 02.10.2008 21:24

Pilnībā piekrītu Bizii van Dope!
Un daļēji arī Elony teiktajam.

Tā ir cilvēka paša izvēle, kam viņš tic. Mēs pasakam katrs savu pamatoto viedokli, un mums NAV problēmu. Vienkārši tu netici nekam, kas ir saistīts ar šādām lietām, bet citi, kas par to zin vairāk tic. Varbūt nav labi, ka es tā publiski te pasaku, bet es personīgi zinu vienu meiteni manas draudzenes draudzeni. Viņa bija normāla jauniete kā visi, bet ikreiz, kad ar draudzeni aizgāja uz katoļu baznīcu, viņa uzvedās kā jukusi. Diemžēl tik sīki nezinu, ko viņa darīja, jo uzskatīju, ka nav pieklājīgi to draudzenei prasīt, bet fakts ir tāds, ka mana draudzene viņu aizveda pie kaut kāda priestera, kurš viņai tos dēmonus izdzina, un tagad viss ir okay. Cik zinu, viņa pirms tam bija gājusi pie psihologa un nesaprata, kas vainas. Tā, ka ļaunie gari nebija tikai 15. gs. Laikam kāds neizlasīja, ka es teicu, ka garīgi slims cilvēks un dēmonu apsēsts cilvēks ir līdzīgas, bet totāli atšķirīgas lietas. Atkārtoju trešo reizi.
Par to, vai trakie kaut kam tic un apzinās, jāprasa trakajiem, bet visticamāk atbildi tā arī nedzirdēsim, jo šaubos, vai viņi saprastu, ka mēs to jautājam.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.10.2008 07:54

Ne vienmēr! Te atkal iesaku palasīties literatūru par personības veidošanos. Nav iespējams izvēlēties, kam ticēt. Tik primitīvi kā "es tagad, tūlīt un uz vietas ticēšu Ziemassvētku Vecītim" tas nav. Ja izvēle ir, tad tā ir neapzināta, un, piedevām, tā sākotnēji aizstāj to, ko sauc par "es zinu".
Ļoti šaubos, vai vārds "zin", kas lietots šajā teikumā, ir tas pats, ko ar šādu vārdu saprotu es. Es, piemēram, arī zinu (tas ir - esmu sastapusi) visādus jocīgus cilvēkus, bet tas nenozīmē, ka es zinu, kas ir viņu jocīguma cēlonis.
Nu re! Tu zini tikai to, ka kāds uzvedas jocīgi. Tālākais secinājums - "tas bija dēmons un ne savādāk", jau ir apstrīdams tikai tāpēc, ka skaidrojumi var būt vairāki, un šāds secinājums nav vienīgais iespējamais. Tas ir tas, kur mēs nesaprotamies.
Bet es trešo reizi atkārtoju, ka apgalvojumam, ka "ir divas dažādas lietas", nav pietiekama pamatojuma.
"Nav šaubu, ka trakam būt ir skaisti, bet to zina tikai trakie paši." Neatceros, kas to ir teicis. Bet vispār, es runāju par ko citu - lai cik traks būtu cilvēks, viņš parasti nepazaudē personības pamatiezīmes. Ticība kaut kam pieder pie šādām iezīmēm. Apziņa gan nē, to var pazaudēt dažādu iemeslu dēļ. Jautāt nemaz nevajag - šajā ziņā visi cilvēki ir vienādi. Kaut kam tic pilnīgi visi.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 03.10.2008 11:13

Cilvēki vienmēr ir ticējuši, ka gari eksistē, bet, protams, to, vai gari un dēmoni patiešām eksistē nav iespējams pierādīt, tāpat kā nav iespējams nepierādīt. Kad nomirsim, gan jau uzzināsim.
Esmu diezgan daudz lasījusi par eksorcismu, jo mani tas vienmēr ir interesējis un varu teikt, ka ticu tam 100%. Parasti cilvēki, kuri ir apsēsti ir ļoti pret Dievu, nedomāju, ka tādi tic, ka viņiem baigi kaut kāds priesteris palīdzēs.
Cilvēki, kas netic Jaunajai Derībai (kurā Jēzus izdzina ļaunos garus no dažiem cilvēkiem) vai ir ateisti nekad neticēs eksorcismam.
Nevēlos ieslīgt bezgalīgi garās diskusijās par šo tēmu, savas domas es pateicu un pamatoju. Pasaulē ir ļoti daudz neizskaidrojamu lietu, spocīgu fotogrāfiju un daudz kā cita. Pasaule nav tikai materiāla.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.10.2008 13:51

Man ļoti žēl, ka tu nesaproti to, ko es saku.
Tava nostāja man ir pilnīgi skaidra, diemžēl, manējo Tu uztver pilnīgi sakropļoti.
Es nevaru ticēt ekzorcismam tāpēc, ka uzskatu, ka garu nav vispār nekādu - ne labu, ne ļaunu, ne dēmonu utt. u.tjpt. Bet es saprotu cilvēkus, kas pat vēja šalkšanu lapās uztver kā kādus driādas čukstus, kas kaut ko viņiem vēstī.
Garu izdzīšana ir māžošanās, jo nav, ko izdzīt. Bet arī māžošanās palīdz, ja ir nostrādāta psiholoģiski pareizi, un tā tā ir nostādīta, tas ir neapšaubāmi. Kāda starpība, kas izdziedē šādus slimos - priesteris, psihiatrs, šamanis vai burvis? Nekāda, ja cilvēkam no tā paliek labāk.
Un man vēl ir žēl, ka tie, kas Svētos rakstus (vienalga, kurus) uzskata par Alfu un Omegu, pāri šo tekstu lapām savu degunu pabāzt vairs nespēj. Tā, protams, ir viņu izvēle, kā sevi ierobežot savā izziņā.
Pasaulē tiešām ir daudz kas neizskaidrots, bet tas automātiski nenozīmē, ka to visu var ierakstit ailīte - "nekad arī nenoskaidros, jo tā ir mistika". Visādā ziņā mana pārliecība ir, ka visam ir dabisks cēlonis (ne obligāti tas, jo jūs saucat par materiālu cēloni).

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 03.10.2008 14:46

Ieskatījos tajā lapā. Viņu izpildījumā ir visai slimi — praktiski viss, ko viņi tur raksta.


BTW, tajā lapā ir nolikti arī tādi kā tas tavs Rufuss.


Ir dažādi trakie, un liela daļa no tiem ir apbrīnojami izgudrotspējīgi. Dažs labs ir bijis spējīgs bēguļot 15 gadus no vietas. BTW, arī tādi šizas kā H. Lektera kungs no Jēru klusēšanas (vai arī džeks no Psiha) radīti uz reāla pamata — slima slepkavas, kurš pamanījās to darīt visai veiksmīgi un jēdzīgi visu izplānojot. Tāpat nevar teikt, ka katrs, kas sēž trakonamā ir galīgi nesaprātīgs. UN ir vesela varza ar pustrakajiem — kuriem nav kautkas īsti kārtībā, bet psihenē kaut kā šos neliek.


Gluži kā Dieva eksistenci.

Citā versijā — arī Dieva (vai dievu) dēli.


Padomā — tu neesi nekāds svētulis, un tu dzīvo mūžīgi. Viss jau ir izmēģināts, viss jau ir darīts, un viss jau ir sen apnicis. Nebrīnīšos, ja viņi par ļoti uzjautrinošu uzskata tādas stulbības kā iemiesošanās kādā cūkā, lai paākstīties — garlaicībā var deģenerēt. Es jau nesaku, ka, iespējams, man pašam liktos uzjautrinoši uz neilgu laiciņu iemiesoties kādā cūkā un panerrot cilvēkus.


Pamatoto? Kā, ja to nav iespējams pierādīt? BTW, arī ticība NAV pamatota.

Turklāt, jūs ar savu sviestaino pārliecību (vismaz, ja ticēt tajā lapā rakstītajam), esat jau sākuši citiem cilvēkiem, kas dzīvo ar citu viedokli un uzskata, ka viņiem nav problēmu, iedvest, ka viņiem ir problēmas. Un tā nu reiz ir viena liela jūsu problēma — jūs jaucaties citu cilvēku dzīvēs un cenšaties viņiem iestāstīt kaut ko, bez kā viņi lieliski varētu iztikt.


Jā, viss, ko mēs zinam, parasti notiek ar draugu draugiem, ne tuvāk. Atgādina dzīvās reklāmas.

Man arī gribējās tā darīt. Pirms dažiem mēnešiem biju aizgājis uz misi uz Jēkaba katedrāli — tur kā reiz vietējais mācītājs nolika Latviešu dziesmu un deju svētkus. Man gribējās piecelties un pateikt viņam pāris vārdus, un tad vēl pāris lietas izdarīt, bet es novaldījos, jo biju aizgājis līdzi savam draugam — ticīgajam. Ja tā tava draudzenes draudzene līdzīgā situācijā mierīgi nesēdēja — cepuri nost viņas priekšā. Iespējams, viņai bija problēmas ar savaldīšanos. Bet jūs viņai izskalojāt smadzenes. Nabaga meitene.


Pajautā — redzēsi. Varbūt pat būsi pārsteigta par viņu daiļrunību.



VARBŪT uzzināsim. Turklāt — nepierādīt ir ļoti vienkārši. Tas ir tas, ar ko mēs šobrīd nodarbojamies — nepierādām. Tu varbūt ar to domāji pierādīt, ka gari un dēmoni neeksistē. Parasti cilvēki neuzskata, ka tas, ka viņam ir kaut kas pret Dievu, ir baigā problēma. Un jā, daudzi fano par eksorcismu — ļauno garu izdzīšanas ideju. Cilvēkam ir dota fantāzija. Tādēļ tas spēj daudz ko arī iztēloties, un fantāzijas no īstenības brīžiem ir ļoti grūti nošķirt. Ja ļoti grib ticēt tam, ka ir gari, spoki, un visāda citāda mistika, kas ir atšķirīga no garlaicīgās ikdienas, tad arī to var ieraudzīt.

Iesūtīja: Bizii van Dope ; laiks: 03.10.2008 15:30

Nožēlojami. Neviens nevar pierādīt to, ka Dievs ir vai nav. Pierādi, ka Dieva nav un pierādi, ka Dievs ir... Negribu neko īpaši izcelt, bet tā kā runājam par dēmoniem, tad... pierādi, ka Dieva nav! Pierādi, ka nav dēmonu, ka nav nekā, izņemot mūs pašus! Es ļoti gribu dzirdēt tavu zinātnisko hipotēzi.

Es vispār ne ar vienu negribu strīdēties kas ir vai kas nav. Katrs, lai dzīvo kā vēlas un tic kam vēlas. Tā ir katra paša darīšana. Tomēr mani ļoti kretinizē tas, ka matreālisti uzreiz lien virsū ar savām pārgudrībām un sarkasmu tiem, kas domā savādāk. Tikai mums ir taisnība... nē, nē, te var droši izteikties... DIEVA NAV... BET VAR TAČU IZTEIKT SAVAS DOMAS! KO JŪS? Apmēram tādā stilā. Ne tikai šajā diskusijā, bet arī citur. Tā vispārēji. Tas ir jūtams visur.

Es ceru, ka tu nevaino visus kriestiešus tajā. Galu galā ne visi kristīgie ir fanāti vai cītīgi baznīcas apmeklētāji. Daži ir tikai kristīti un viss.
Vispār man nepatīk kaut kā uzspiešana. It kā skaitamies no modernās, jaunās paaudzes, kurā viss notiek brīvi, ticības, vārdu, domu brīvība, bet plēšamies kaut vai par to pašu Kaut Kā esamību vai neesamību.



Tieši tāpēc arī trakos cilvēkus tā pēta zinātne.
Īstenībā interesanti... tādi ģēniji un tādi savādnieki reizē. Vai varbūt tā ir sabiedrības vaina, ka viņi tiek dēvēti par trakajiem? Es nemāku noformulēt to domu, bet tā apmēram iešāvās prātā, ka varētu arī būt tā, ka ne visi ir slimi, bet viņi vienkārši ir un ir savādāki.

Rufuss? Eksorcisti? Es neatbalstu reklamēšanos ar tādām lietām, spējām, paņēmieniem... Tas liekas kaut kā pretdabiski, diezgan stulbi. Skat, es esmu dēmonu izdzinējs! Skatieties visi!



Es atvainojos?

Iesūtīja: Northona ; laiks: 03.10.2008 18:13

Rovielai:
Es tevi sapratu, bet nepiekrītu.

Liela, jo sātanu ar sātanu nevar izdzīt. Šajā gadījumā es domāju burvjus un šamaņus. Psihiatrs ir pilnīgi neiederīgs tajā uzskaitījuma virknē.

Es tā neteicu. Protams, Svētie Raksti ir pamats, bet es lasu arī daudz ko citu, tikai ne visam, ko zinātnieki saka var ticēt, viņi ir tikai cilvēki un cenšas izprast mistiskas lietas.

Matiasam:
Atkal kā vienmēr mēs strīdamies.

Es tak slikti saprotu krieviski, un netaisos mocīties un domāt, ko viņi tur uzrakstījuši, varu tāpat iedomāties, ka kaut ko par garu izdzīšanu.

Tik pat labi es arī varu pateikt, ka tava pārliecība ir sviestaina, jo kā ir to neviens nav pierādījis. Vienmēr ir vairākas versijas un to piekritēji.

Žēl, ka tu tā nedarīji. Es arī toreiz biju, jo uz Jēkaba katedrāli eju bieži, man būtu bijis interesanti paskatīties. Tas, ka mācītājs teica, ka dziesmu svētki ir skaisti, bet, ka daudziem cilvēkiem gribas atgriezties pie senlatviešu ticības un uzvesties stulbi (tā jau viņš neteica, bet es neatceros kā teica) nenozīmē, ka nolikti tika Dziesmu svētki, bet pagānu paražas. Senie latvieši (tolaik gan viņus vēl par latviešiem nesauca) arī upurēja cilvēkus saviem dieviem, kas, pēc manām domām, ir šausmīgi- upurēt cilvēku. Dziedot jauko dziesmiņu "Saule, Pērkons , Daugava" vismaz es arī to domāju, kad dziedu. Zinu, ka daudziem kristiešiem ir pretenzijas dziedāt, ka Pērkons ir viņu tēvs, bet man nav. Es novirzījos no tēmas, vispār jau runa bija par dēmonu eksistēšanu.

Viņai nekad nebija bijušas problēmas ar savaldīšanos, viņa ticēja Dievam, kad gāja līdzi draudzenei, tā ka smadzenes viņai netika skalotas. Tā nabaga meitene tagad ir laimīga.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.10.2008 18:30

Tā bija atbilde uz to, ka uzskatīt, ka slimības izraisa dēmoni, ir viduslaicīgi. Vienalga, kādas slimības. Un, ja kāds tā domā, tad viņš tālāk par 15.-to gs. nav ticis. Bet tas NAV svarīgi. Varēja pieminēt arī akmens laikmetu. Tāpat tas te ir offtopiks.

Te bija stāsts par konkrētu video un sātana izdzīšanu.
Un tad man iešāvās prātā, vai daļa no tādiem video nav par tādām slimībām, kadas Hodža Nasredins izārstēja ar diviem vārdiem, proti - "Glābieties! Zemestrīce!"
Nē, es neko nesaku un nezinu par konkrētajiem gadījumiem, es tikai aizrādu, ka, diemžēl, ne reti šāda reklāma ir tīra un apzināta krāpšana.

Jā, tad mēs beidzot sapratāmies. Es tiešām viņus visus uzskaitu pilnīgi vienā rindiņā pilnīgi apzināti. Viņi visi dara vienu un to pašu, ja stāsts ir par garu izdzīšanu. Gan priesteri (vienalga, kuras ticības), gan šamaņi (kas tie paši priesteri vien ir), gan burvji (te es domāju tos, teiksim, Āfrikas burvjus, kas tāpat ir tie paši priesteri), gan psihiatri šajā reizē izmanto vienus un tos pašus paņēmienus un galvenais, kas palīdz izveseļoties, ir ticība tam, kas veic rituālu, lai kas tas būtu.
Un kāpēc Tu abižo šamaņus un Āfrikas burvjus/magus/jebko-tamlīdzīgu? Viņi visi savās ticībās karo pret ļaunajiem gariem. Un visi veic tieši šādus rituālus. Kāpēc lai kristīgie priesteri būtu labāki? Tāpēc, ka tu tici tieši kristietības patiesumam? Jā, esmu pārliecināta, ka tieši pie kristīgā priestera Tu meklētu palīdzību, un darītu pareizi - viņš ir Tev autoritāte. Es ietu pie ārsta-pshihoterapeita vai psihiatra, man priesteris nelīdzētu, jo es neesmu ticīga. Budistam līdzētu kāda lamas palīdzība un neviens cits viņam nelīdzētu. Eskimosiem velti veikt kristīgu rituālu, viņam šamanis varētu palīdzēt.
Tas bija sīkāks paskaidrojums, kā es to domāju, kā tas notiek. Par parādības mehānismu, tā teikt.

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 03.10.2008 18:45

A kādam tā dievkalpojuma ieraksts nav? Burvīgi dzirdēt šādus atšķirīgus viedokļus, esmu vienkārši sajūsmā.
*Sirmgalvis iekārtojas ērtāk dīvānā un turpina ar interesi vērot šo diskusiju, pie sevis dungojot "Pērkons, velnu spērējs, — TAS mūsu tēvs" *


Par pavediena tēmu — lielos vilcienos piekrītu Rovielai. Zin, ir tāda parādībā kā placebo efekts — tas viss ir paša slimnieka galvā. Man personīgi tas liek aizdomāties par cilvēka smadzeņu potenciālu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 03.10.2008 20:33

Njā... ja mūsdienās dēmoni iemiesotos cilvēkos, tad tādā vidē, kur sabiedrība tic dēmoniem. Kā tajā Krievijas nostūrī. Ja jau cilvēki tic, tad nav jāslēpjas, var papriecāties.

Tiesa, kaut kā apšaubāma liekas tā izdzīšanas lieta tajā video.
No bībeles spriežu, ka mūsdienās cilvēkiem vairs nav tādas spējas kā apustuļu laikos - dziedināšana, garu izdzīšana, vismaz no dieva puses.

Un tas priesteris liekas pārāk nogrimis aklā ticībā, lai spētu reāli palīdzēt.
Bet domāju, ka pat ja dēmonu nav, vecenītes var patiešām noticēt, ka tie viņām ir un attiecīgi uzvesties.
Principā nesvarīgi.

Doma tāda - lai arī es pats ticu dēmonu eskistencei - izdzīšanai, ka ekcorsists pieiet un izdzen - ne. Cilvēkam daudz un smagi jāstrādā, lai atbrīvotos no dēmoniem.

Roviela, Northona runāja no kristietiskā viedokļa - āfrikas burvji un šamaņi jau savu spēku var smelties tikai no dēmoniem. Un līdz ar to viņu garu izdzīšanai ir maz efekta.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.10.2008 21:13

Jā, es jau sapratu. Tāpēc sekoja mans paskaidrojums par budistu lamām. No kristīgā viedokļa tiešām pareizi ir tā, kā viņa saka. Sliktums tas, ka man patīk lietas apskatīt no plašāka viedokļa, neaprobežojoties tikai ar kristietību.
Starp citu, Āfrikas burvjiem garu izdzīšanas rituāli sanāk daudz vēl iespaidīgāki pēc paskata. Ieteicamā literatūra - H.Raits "Burvestību liecinieks". Dokumentāls stāsts, ceļojuma piezīmes.

Iesūtīja: Antons Ego ; laiks: 05.10.2008 17:52

man ticīgajos vienmēr besī šitas arguments.

es arī neuzskatu, ka pasaule ir tikai materiāla, tomēr man liekas absolūti tizli ticēt tam, ka kaut kur debesīs ir divi nemateriāli krēsli, kuros sēž bārdainais dievs un viņa vienpiedzimušais dēls. vai, ka kaut kur ir planēta, uz kuras dzīvo zils džeks ar daudz rokām un flautu.
vai, par tēmu runājot, ka mums apkārt lidinās daudzi neredzami radījumiņi, kuri kaut kad sen ir nogrēkojušies, tāpēc tagad izklaidējas, iemiesodamies nabaga zemes iedzīvotājos.

no offence, bet vēl lielāks materiālisms nav iespējams. man arī nešķiet, ka pasaule ir tikai tik liela, cik lielu mēs to redzam, bet tā ir lielāka arī par to, cik lielu to iespējams iztēloties.

tieši tāpēc visādi dievu un garu iemiesošanās sviesti man liekas mēreni stulbi - nevis tāpēc, ka tas būtu pārāk sarežģīts, bet gan pārāk vienkāršs izskaidrojums.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 05.10.2008 21:03

Debesīs nav divi krēsli. Dievam nav roku, acu, kāju, jo viņš nav materiāla būtne. Viņš ir gars, garīga būtne. Ko īsti tas nozīmē, es protams, nezinu. Neviens cilvēks jau nezina, kā ir eksistēt kā garīgai būtnei. Kā tas ir, tur, garīgajā sfērā.
Bet ticēt, ka debesīs tiešām ir bārdains vecis krēslā ar dēlu pie labās rokas burtiskā ziņā... njā, tas nav prātīgi. Bet ko padarīsi, ka cilvēkiem galviņas grūtas un viss jāskaidro ar simboliem. Un ka viņi tad tos uztver burtiski. Bet mēs esam materiālas būtnes un tādām vieglāk sarprast jēdzienienus, kas saistās ar vizuālu uztveri.

Bet kāpēc nevar apkārt lidināties garīgas būtnes, kas izklaidējas, iemiesojoties cilvēkos? Kāpēc tam tizli ticēt?

Tas nav pārāk vienkārš izskaidrojums. Jau tika minēts, ka iemiesošas var minēt tikai specifiskos gadījumos. Lielākā daļa psihisko un fizisko slimību nav jau dēmonu darbs.
Iemiesošanās nav izskaidrojums slimībām, un garīgām kaitēm, bet reta parādība.

Iesūtīja: Antons Ego ; laiks: 05.10.2008 22:51

nu, common, pārlasi savu jautājumu! no sērijas - ir divas dimensijas, divas pasaules - garīgā un parastā, tās abas apdzīvo šo zemi, un mēs kaut kāda mistiska iemesla pēc neredzam tos garus, kas visu laiku izdomā jaunas viltībiņas ar kādām mūs apmuļķot? apkārt lidinās mazas, neredzamas būtnītes, kuras kaut kad sen sastrīdējās ar lielo neredzamo būtni un tagad ar savām mazajām, neredzamajām smadzenītēm izspēlē ļaunus jociņus?
jājā, man ir kaut kāda mūsdienu cilvēka materiālistiskā domāšana, bet tas patiešām IR muļķīgi. muļķīgi ir mēģināt vizualizēt kaut kādu pārcilvēcisku spēku ārējo izskatu, domas vai uzvedību. cilvēks, protams, ir visa mēraukla, bet ir arī neizmērāmas lietas.



tieši tāpēc tas ir pārāk vienkāršs izskaidrojums - kaut kādu mistisku, neaptveramu un apzināmā formā neeksistējošu tēlu izmantošana citādi neizskaidrojamu parādību izskaidrošanai. KATRA psihiska novirze ir psihiska novirze un nekas cits. ja cilvēks jūtas slikti, tā ir slimība, kas ārstējama ar zālēm. kaut kā neticas, ka visas kaites dalās tādās kā materiālās un ēteriskās - vienas izraisa baciļi, bet otras - ļaunie gari. stulbums kaut kāds.

tad jau drīzāk katrai slimībai vai vispār katrai darbībai vai stāvoklim, kādā jebkas atrodas, var būt divējāds skaidrojums - gan tas fiziskais, gan garīgais.

šito ideju par diviem kļūmju veidiem - tām, kuras uzsūta augstākās būtnes, un tādām, kuras notiek fizisku likumu dēļ, kultivē tieši zinātnes attīstība. jo vairāk cilvēks izkaidro, jo mazāk ļaunuma tiek piedēvēts dēmoniem. tomēr, manuprāt, uzskats, ka dieva esamība ir pretstatā zinātniskiem faktiem, ir muļķīgs, jo palēnām jau atklājas, ka sievietes arī ir cilvēki, debesīs nesēž onkulis un homofobija ir tizla. pienāks laiks, kad visam būs zinātnisks pamatojums un zinātniski ārstniecības līdzekļi, tomēr tas jau neizslēdz dieva kā tāda esamību. tas, ka mēs neradāmies no ādama un ievas, bet gan attīstījāmies no kaut kādām amēbām, nenozīmē, ka šāda cilvēka rašanās ir kaut kādā mērā mazāk dievišķa. tā gluži vienkārši neietilpst bībeles rāmjos.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 08.10.2008 12:40

Nevar pierādīt ne to, ka Dievs ir, ne arī to, ka nav.

Nē, es vainoju tikai fanātiķus. Es arī esmu kristīts kā katolis.

Visos laikos ir bijusi prakse atšķirīgākos un sabiedrības nesaprastos iebāzt trakonamā vai vismaz no tā ārstēt ar visai atbaidošām metodēm. Turklāt senākos laikos tevi varēja noturēt par trako par lietām, ko šodien uzskatītu par tavu privāto darīšanu. Jaukšanās citu dzīvēs bija visai izplatīta, un, btw, arī parastu (un mūsdienās atpazītu) psihisku slimību piemeklētos mēdza noturēt par ļauno garu apsēstiem. Nabaga cilvēku liktenis bija visai neapskaužams.

Ā, un cita pataisīšana par traku sabiedrības priekšā arī ir visai izplatīta pieeja, lai tikt vaļā no sāncenšiem.


Ir tāda pieeja — izdzīt velnu ar Belcebulu. Tā pat darbojas.

Burvji un šamaņi savukārt, iespējams, uzskata, ka krietīgie priesteri ir ļauno garu apsēsti. Kam taisnība? Atbilde nav tik viennozīmīga, kā tu domā — galu galā, ar Baznīcas piesegu ir tikuši veikti arī ļauni darbi.

Svētie raksti nav nekļūdīgi.


Vajag taču tevi noturēt ierindā.

Nedomāju, ka jūs visi būtu īpaši laimīgi, ja es iejauktos. Traucēt dievkalpojumu nav tā labākā pieeja.

Un es uzskatu par atbaidošu praksi skalot kādam smadzenes.

Kas attiecas uz Dziesmu svētkiem — to paražām būtu jānāk no senās Latvijas (kuru, jā, jā, toreiz tā nesauca), tai skaitā ar pagāniskām saknēm. Tas arī bija motīvs, kurš palīdzēja noturēties kopā, kad šiszemes tauta bija apspiesta. Atgādinu, ka tie bija tieši ticības nesēji — vācieši, kas, pirmo reizi šeit iebrukuši, ar krustu un zobenu atnesa vietējām tautām tikai un vienīgi nelaimes.

Mācītājs apgalvoja, ka Dziesmu svētkos esot par maz Kristus un ka garīgās dziesmas netiekot dziedātas gana daudz. Mana atbilde — viņa tur arī nekad nav bijis un simts gadus arī nevajag. Vēl viņš apgalvoja kaut ko tādā garā, ka labāk doties uz baznīcu nekā uz tiem svētkiem, ko es uzskatu par salīdzinājumu nevietā.

Kur tu tajā katedrālē atradies?


Kā nu kuram. Tad jau no Rovielas teiktā būtu jāsecina, ka mūsdienu cilvēkam priesteris ir psihoterapeits. Tādā gadījumā tīri finansiālā ziņā ticīgam būt sanāk lētāk (ja neskaita visas tās sektas).


Laba īpašība.
Gribētu sastapt kādu lamu.


No citplanētiešu teorijas skatījuma kaut kas tāds ir reāli iespējams.


Nu, ja tu paziņotu, ka zini, ka tādi eksistē (kā te apraksti), IMO tev ārsti izrakstītu konkrētu diagnozi. Hm, vispār interesanti — arguments, ka tu esi ticīgais, mūsdienās visai jauki paglābj no psihenes gadījumos, kad tu rīkojies galīgi neloģiski un neadekvāti. Tas neattiecas vienīgi uz fanātiķiem, ja tie pārcentušies, bet tik un tā šamējos pataisa par svētajiem mocekļiem vēlāk.


Šim arī es piekrītu. +1

Iesūtīja: Northona ; laiks: 08.10.2008 16:22

Kā tu zini, ka darbojas? To nevar zināt. Ir, protams, tāds teiciens un Bībelē, kad Jēzus kādam cilvēkam izdzina ļauno garu, daži teica, ka viņs to dara ar Belcebula palīdzību, bet Jēzus atbildēja, ka ļaunais gars nevar būt pret sevi. Tad jau tik pat labi Jēzus kaut ko darītu, atnāktu Svētais Gars un uzveiktu Jēzu. Neloģiski, tik pat neloģiski, kā uzskatīt, ka velnu var izdzīt ar velnu...

Protams, es zinu- vienmēr ir cilvēki, kas ir rāda sliktu piemēru par visu iekārtu. Ļauni, varaskāri cilvēki iesaistījās Baznīcā un ne jau lai palīdzētu, bet pretēji. Taču vienmēr bijuši kādi reformatori, kādi, kas centās to mainīt- tā sauktie svētie. Baznīca tiešām pagātnē bija daudz ļauna darījusi, tāpēc daudzi viņu nīst vēl aizvien. Valsts vara arī daudz ļauna darījusi (un dara), vai tāpēc mēs pateiksim, ka mums tādu nevajag? Nē, mums vienkārši vajag savādāku attieksmi un izturēšanos. Tas pats ir ar Baznīcu, bet atšķirība tāda, ka tagad baznīcai vispār nav nekādas varas, tikai vārda brīvība- drīkst izteikt savas domas dažādos jautājumos. Dīvaini, bet katoļu baznīca vēl nav izmirusi, vēl aizvien ir cilvēki, kuri tur nāk, kurus neviens nespiež, kuri varbūt ir tādi ģimenē vienīgie, kas tic Dievam. Kaut kas viņus tur velk. Pašlaik baznīca (nu, protams, ir izņēmumi) neko sliktu nedara, tikai labu- palīdz garīgi grūtībās nonākušiem cilvēkiem.

Ja tu domā tulkošanas ziņā, tad jā- tā ir tulkota ļoti daudz valodās, bet ir zinātnieki un teologi, kas ir to lasījuši sengrieķu (vairums Jaunās Derības ir sengrieķu valodā nevis ebreju) valodā, saka, ka doma ir tā pati. Jaunā Derība ir zinātniski pierādīts, ka ir patiesība. Par Veco Derību kāds, ja grib var strīdēties. No evaņģēlijiem ir daudz vairāk pierakstu saglabājušies nekā no Sokrata vai Aristoteļa, kurus nezin kāpēc neviens tik aktīvi neapstrīd.

Drīzāk psihologs ar kuru var izrunāt problēmas, bet šajā gadījumā tam nav nekāda sakara ar eksorcismu...

Ja pareizi atceros no visām reizēm, kad tur esmu bijusi, tad sēdēju Jēzus altāra pusē netālu no staba. Kur tu?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 08.10.2008 17:50

Tieši kā reiz loģiski. Velni sava rakstura dēļ varētu visai veiksmīgi kašķēties savā starpā.
— Pats izplucināja acis!
— Nu idiots, pats sev izplucināja, un tad vēl bļauj.



… par ko, laikam, būtu jāpriecājas…


… ko Benedikts arī dara. Vispār pārsteidzoši, pēc Jāņa Pāvila II (kurš bija foršs) atnāca tāds pakaļa.


Mhm, un pie reizes drāž mazus zēnus.

BTW, tas, ka ģimene nevelk uz baznīcu vēl nenozīmē, ka draugi nevelk uz baznīcu. Teiksim, tas pats stāsts par tevis pieminēto meiteni.
IMO, tas, ka Baznīca dažus atbrīvo no pienākuma pašam domāt ar savu galvu, nav nekas labs. Bet gan jau ir arī labi sasniegumi.


Kur tu to rāvi?
BTW, segrieķu valodā arī nav oriģināls. Tas ir tulkojums no vēl senāka tulkojuma. Arī sengrieķu variants nav nekļūdīgs, un uz to noteikti nevajadzētu raudzīties kā uz vienīgo gaismu un pareizo ceļu.

Starp citu, mēs šitā aizgājām visai tālu no sākotnējā temata — apsēstība ar ļaunajiem gariem un eksorcismi. Ja vēlies turpināt apspriest kristietību un Svētos rakstus vispārīgāk, tad piedāvāju diskusiju pārcelt uz citu (atbilstošāku) pavedienu vai PZ.


Kur tur bija stabs?

Pašā priekšā sēdēji? Kas atradās pa labi un pa kreisi no tevis?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 08.10.2008 19:30

Antons Ego teiktajam:

Nezinu, kā ir ar materiālistisko uzskatu. Bet tu pieminēji zinātni. Un es tev pateikšu zinātnes viedokli.
Ja kāda parādība vai lieta pagaidām nav saprotama, tas nenozīmē, ka tā neeksistē.

Zinātne nemaz nevar noliegt dēmonu esamību. Tā var tikai paziņot, ka pagaidām nav pierādījumu to eksistencei, tāpat kā nav pierādījumu dieva vai enģeļu esamībai.

Muļķīgi ir apgalvot kaut ko kategoriski, tikai tāpēc, ka tas tev šķiet nesaprotams. Zinātne attīstās, tāpat kā zināšanas par pasauli. Reiz cilvēki ticēja, ka dzīvo uz plakanas bļodas, virs kuras pakārtas zvaigznītes un saulīte. Tagad viņi zina, kas ir Saules sistēme, Piena Ceļa galaktika un cik milzīgs ir visums. Ņūtona sasniegumi fizikā daudziem likās izskaidrojam lielāko daļu fizikālo parādību, bet Enšteins parādīja, ka ir daudz vairāk. Tam sekoja kvantu fizika. Pasaulē ir vēl daudz nesaprotama, vēl nezināma. Bet varbūt reiz būs zināms un saprotams.

Un kā jau teicu, es nezinu, vai mūsdienās dēmoni iemiesojas cilvēkos. Zinu tikai to, ka paļauties uz izdzenējiem, kā tajā filmā paļauties nevar.

Kas attiecas uz zālēm, kas spētu apturēt šūnu novecošanu - cilvēki drīzāk izgudros zāles, kas nogalina neglābjami un uzreiz visu cilvēci. Bet tas tā.

Šeit tika pieminēta Bībele. Jaunā derība lielākoties tika sarakstīta sengrieķu valodā, kas bija starptautiskā valoda tajos laikos. Manuskripti, kas ir no četriem evanģēlijiem pamatā sakrīt teksta jēgā un valodā. Tā ka pārpratumiem tajā, ka tur ietverta doma par ļaunajiem gariem, kas iemiesojas cilvēkos, nevajadzētu rasties.

Un par tēmu - Dieva patiesība nav tajā, ka kaut kāds savāds fanātiķis krievijas laukos pakrata kociņu ar bumbuli, kurš visus padara slapjus un dažas večiņas, kas no tā fiziski raustās.

Iesūtīja: Antons Ego ; laiks: 09.10.2008 22:43

tieši par to es runāju.
cilvēki uzskatīja, ka pasaule ir bļoda, bet izrādījās, ka viņi kļūdās.
pašlaik cilvēki cenšas meklēt kaut kādu esamības jēgu, pakļaujot to visdažādākajām reliģijām. kāpēc tev šķiet, ka šie minējumi varētu būt mazāk aplami?

un par to atsauci uz garu izdzīšanu bībēlē - es nebūt neuzskatu, ka jēzus nav bijis reāla persona. tomēr arī mūsdienās ir visvisādi garu izdzinēji, no kuriem katrs vēršas pie cita dieva. un tas nostrādā! respektīvi, es tomēr palieku pie tā, ka tur ir vajadzīga kārtīga harizma un pašpārliecinātība no izdzinēja puses un uzticēšanās un pašiedvesma no slimnieka puses. citādāk mums te sanāktu kaut kāds nenormāls monoteisms - garus izdzen katrā sevi cienošā reliģijā, vēršoties pie visiem iespējamajiem dieviem, turklāt katrs no tiem, protams, ir sacījis, ka citi neeksistē.

un par to, ka, ja jau evanģēlijos aprakstītie notikumi sakrīt, tā visa ir neapstrīdama patiesība - nu, neesi naiva. pirmkārt jau tur ir nenormāls milzums visādu nelielu atšķirību, kuras norāda, ka tie stāsti ir klejojuši no mutes mutē un beigās pierakstīts kaut kāds puslīdz vidējais aritmētiskais rezultāts.
jānis, ja nemaldos, vispār piedzima pārsimt gadu vēlāk un tikai tad, izlasījis visus apokrifus, uzrakstīja savu jēzus biogrāfijas versiju.
turklāt, galu galā, bībelē jau ir iekļauta tikai, labākajā gadījumā, simtā daļa no visa, kas ap to laiku šajā sakarā ticis sarakstīts. viss, protams, ir iekļauts apokrifos (no tiem lielākā daļa nez kāpēc vispār nav publiskota), bet kanonizēja tikai četrus evanģēlijus. kaut kā aizdomīgi.
kaut gan šitas bija reāli ne par tēmu, es neesmu nekāds brauns un man nav nekas pret džīzasu. pīs.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 10.10.2008 09:01

Manuprāt daudz kas ir aplams reliģijās, īpaši ja tas šķiet neloģisks un iet pretrunā ar fizikālās pasaules novērojumiem.

Bet es vienkārši norādīju, ka kategoriski apgalvot kaut ko par ļauno garu esamību vai neesamību ir muļķīgi. Nav pierādīta ļauno garu eksistence, bet nav pierādīts, ka viņi arī neeksistē.

Nu, par Bībeli ir cita tēma, es to tikai pieminēju tāpēc, ka citi te to pieminēja.
Ja par to, tad nesauc mani sieviešu dzimtē, esmu džeks .
Neesmu naivs un esmu pētījis to, ko dēvē par atšķirībām un nesakritībām.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 10.10.2008 15:48

Nu es piem. pati aizgāju, jo gribējās atrast mieru.. Neviens man neteica, lai eju. Draugi man neticīgi, bet, protams, ejot un piedaloties draudzes aktivitātes es ieguvu arī draugus-kristiešus. Man liekas, ka draugi viens otru nevelk uz baznīcu, jo pirmkārt reti, kurš pat, ja ir ticīgs iet uz baznīcu, otrkārt, vai tad savam draugam, kuram tas liekas stulbi sāks stāstīt, lai nāk uz baznīcu... nu es savām klasesbiedrenēm, kuras lieliski zin, ka esmu krstiete nesaku, lai viņas nāk uz baznīcu. Visi tāpat zin, ka ir tada baznīca, cilvēki jau lielākoties (arī manā klasē) tic Dievam jeb apzinās, ka Tāds ir. Bet tā meitene, kuru pieminēju ticēja Dievam un to arī es pieminēju ja kas...

Un to dara tikai baznīcas pārstāvji? Salīdzini cik to daudz dara cilvēki, kam ar baznīcu nav nekāda sakara! vienkārši, ja baznīca kaut ko izdara, tad tam pievērš daudz, daudz lielāku uzmanību. Un tie, kas to dara, to darītu neatkarīgi no amata, ko viņi ieņem, vienkārši tādas tieksmes...

Vai tiešām? Es nedomāju ar savu galvu? Starp citu pat nekristiešiem ir sirdsapziņa, un viņi apzinās, ka darīt otram pāri nav gluži labi. Bet, ja par uzskatiem, tad ne jau pats cilvēks izdomā, ka kaut kas ir vai nav. Vai nu viņš tic visam, ko saka zinātnieki, vai nu ko baznīca, vai netic vispār nekam, dzīvo mucā.

Ir gan! To arī Elony teica ja kas- lielākā daļa Jaunās Derības ir sengrieķu valodā! Man to vēsturē mācīja, ja jau jautā, kur es to rāvu.

Ups, tik tiešām...

Laikam centies uzminēt, kura es esmu. Nē, apmēram pavidu. Nu tas stabs (vai es nezinu kā pareizi nosaukt), kurš stutē baznīcu ir starp soliem. Pa labi skatoties var redzēt logu un vēl dažus sāniskus solus pie sienas, pa kreisi baznīcas otro pusi. Cik nesakarīgi, es zinu.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2008 16:15

Tā kā Baznīca uzmetas par tādu kā paraugu vai vismaz māca citiem, kā dzīvot, tad ir tikai likumsakarīgi no Baznīcas pārstāvjiem sagaidīt to, lai viņi paši uz sava piemēra to arī apstiprina. Pagaidām tas, ko mēs redzam, ir — morāles normas nav rakstītas par garīdzniekiem.

Cik tu mums kategoriska. Vai nu tur, vai arī citur, un bez citiem variantiem. Brīnums, ka tu vispār spēj mācīties kādā izglītības iestādē. Runājot par sirdsapziņu — tā tikai traucē. Daudz labāka ir savstarpēja cieņa un apzināšanās, ka tava brīvība beidzas tur (un tikai tur!), kur sākas cita cilvēka brīvība. Nu un, protams, nedarīt citam to, ko pats negribi saņemt.

Skat. izcelto tekstu.

Tātad, par ļauno garu izdzīšanu un eksorcismiem.

Senākos laikos bija daudz liecību, ka kādu ir apsēduši ļaunie gari. Un šos cilvēkus visādi mocīja. Bet lielā daļā gadījumu mūsdienās pēc liecībām tika konstatētas psihisku slimību diagnozes. Citos gadījumos kāds bija kaut ko sarunājis dzērumā. Un to visu ņēma nopietni. Protams, arī uz nīsto kaimiņu varēja norādīt, ka viņš pinas ar nelabo.

Būtībā neizskaidrotais (vai tas, kas izskaidrots ar pārdabiskiem spēkiem), saņem zinātnisku skaidrojumu, un lielākā laika posmā tas arī izrādās pareizs.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 10.10.2008 19:46

Kapēc lai nevarētu?

Sirdsapziņa traucē darīt sliktu. Normāli cilvēkam būtu jājūtas vainīgam, ka kādam ir sačakarējis dzīvi un jāizlīgst, nevis jādomā- es nedarīšu to, tikai tāpēc, lai man to nedara. Arī uzkliegt uz mātes- būtu taču jājūtas vainīgam, ka viņa raud. Sirdsapziņa tiešām traucē, bet tas nav nekas slikts. Iedomājies pasauli, kad nevienam cilvēkam nav šīs sirdsapziņas.

Jā, to es zinu. Cilvēki tolaik vēl nebija tik izglītoti. Es uzskatu, ka lielākā daļa cilvēku, kam ir šādas problēmas ir psihiski slimi, bet tomēr ir arī tādi, kurus apsēduši ļauni gari. Pietam es uzskatu, ka nav jau obligāti jāuzvedas kā trakajam un jāārdās, ja cilvēku ir apsēdis ļauns gars. Domāju, ka tas lielākoties izpaužas uz reliģiskām lietām, paniskas bailes no Vissvētākā Sakramenta, nespēj to uzlūkot, skrien projām kā traks. Tā konkrēti bijai tai meitenei, ko iepriekš pieminēju, jo dzīvē viņa bija pilnīgi normāls cilvēks. Vairāk gadījumus nezinu, tāpēc nevaru teikt, bet diezgan daudzi man zināmi cilvēki bija uz eksorcista Rufusa rekolekcijām un tas, ko viņi stāstīja bija patiešām biedējoši.

Sengrieķiski sarakstīts Lūkas evaņģēlijs, Apustuļu darbi, visas vēstules un ja nemaldos Jāņa Atklāsmes grāmata.

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 10.10.2008 20:30

A te vēl ir jautājums — vai man tiešām jājūtas vainīgas, ka kāds manis dēļ raud? Vienmēr? Ja to nozīmē sirdsapziņa, tad sirdsapziņa var iet bekot.


Ārkārtīgi interesanti. Nu, un viņai bija ārkārtīgas bailes no kaut kā, par ko viņa zināja, ka tas ir tas sakraments, ja?

Iesūtīja: Northona ; laiks: 10.10.2008 20:50

Es uzskatu, ka tikai bezsirdīgs cilvēks var noskatīties kā viņa māte raud viņa vainas dēļ. arī, ja ienaidniekam nodara pāri, man, piemēram, paliek tā skumīgi, ka esmu kaut ko tik sliktu otram izdarījusi, ka tagad viņš ir nelaimīgs manis dēļ. Man tas liekas pilnīgi pašsaprotami.

Kas ir Vissvētākais Sakraments zin tikai katoļi, kas tiešām ir iekšā katoliciskajā ticībā. Pajautā protestantam, viņš uzreiz domās savādāk. vai vēl labāk nekristietim vai cilvēkam, kas noliedz katoļticību. Es domāju, ka tai meitenei nebija īpašas sajēgas, kas tas tāds ir. Kad es sāku iet uz baznīcu, es arī īpaši nesapratu.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2008 23:47

Iedomājos. Bet tu paklausies Džona Lenona dziesmu Imagine un nopietni padomā. Iedomājies pasauli bez reliģijas un bez nekā, kā dēļ karot un nogalināt.

Turklāt, es esmu visai daudz redzējis cilvēkus, kurus sagrauž vainas apziņa būtībā nepamatoti — tikai tāpēc, ka kāds cits ir egoists un izraisījis viņos vainas apziņu. Ja kas, es arī visai labi spētu citam tādu izraisīt. Bet upuris pēc tam čakarē savu dzīvi, jo nespēj pasūtīt to, kurš īstenībā ir to pelnījis.

Pie reizes tad arī pajautāšu — interesanti, kāda iemesla dēļ šis kāds uzbļāva savai mātei? Vai tur nevarēja būt apakšā kaut kāds iemesls, ka viņa pati to izprovocēja? Un, ja atbilde būs jā, tad, iespējams, viņa ir viens no augstāk aprakstītajiem cilvēkiem. Protams, cits gadījums, ja mīlošam vecākam tiek sabļauts bez iemesla, tomēr kaut kā neticās, ka kaut kas šai pasaulē notiek bez iemesla.


Cilvēki arī tagad nav pārāk izglītoti, bet jā, situācija kopumā ir daudz labāka, nekā tolaik, ja neskaita dažus eksemplārus. Par skriešanu — ja man nāksies vēl dažas reizes klausīties tādos murgos kā toreiz vai arī vērot kādus fanātiķus, es arī skriešu prom pat ne no sakramenta, bet arī no baznīcām. Nu, vai arī mīļi parunāšos ar kādu mācītāju — to, kurš par daudz muld (lai nebūtu nekādu pārpratumu — es esmu pazinis mācītājus, un kādu pat visai jauku, viņš arī varēja sniegt atbalstu vai labu padomu, tomēr pēdējā laikā redzētie kaut kā tikai murkšķ par galīgi kreisām tēmām — varbūt Baznīca degradē?).

Kas attiecas par baismīgu lietu atstāstiem — cilvēkiem vienmēr paticis stāstīt cits citam šausmu stāstus. Daži to pat ir darījuši visai labi, un tā ir neatņemama folkloras sastāvdaļa. Ja stāstītāji ir ticīgie, tad attiecīgi — par kristīgajām tēmām. Kas tur ir bestiārijā? Protams, visādi velni, dēmoni un ļaunie gari, kā arī nabaga cilvēciņi, caur kuriem viņi darbojas.

Un zini, kāpēc tā? Jo cilvēkiem visos laikos vajadzējis izdomāt kādus briesmoņus, kas ir ļaunāki par cilvēkiem. Jo ikdienā mēs redzam, kāds var būt cilvēks citam cilvēkam. Un tad viņi mierina sevi ar domu, ka ir kāds, vēl briesmīgāks.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 11.10.2008 14:15

Tad nebūtu attīstības. Ja nebūtu reliģijas cilvēki tāpat kā karojuši visu pasaules eksistēšanu tā karotu, lai iegūtu jaunas zemes.

Protams, tas ir savādāk, tad vainīgie ir tie cilvēki, kas to izprovocē, bet es domāju, kad cilvēks pats izdara otram sliktu un bezjebkādiem citu komentāriem jūtas vainīgs. Gandrīz visi pusaudžu vecumā uz saviem vecākiem kliedz un izturas slikti, pat, ja vecāki ir bijuši mīļi un labi, bet vecāki cieš, jo kuram tad patīk, ka viņu mīlētais bērns tagad pasaka, ka viņam māte un tēvs nav vajadzīgi, lai viņi iet... Vecāki parasti grib saviem bērniem labu, bet bērni bieži vien tikai nospļaujas par to. Tāds vecums, bet tas nav attaisnojums, vienmēr var rīkoties savādāk. Arī, ja, piem., piekrāpj savu otro pusīti- būtu taču jājūtas slikti, ka ir cilvēku, ko mīl piemānījis, nevis mierīgi jāturpina laist pa kreisi un spēlēties ar otra jūtām.

Varbūt nekomentē to, ko nezini? Manis pēc skrien prom no baznīcām, bet tu to darītu tāpēc, ka tev tas riebjas nevis neizprotamu baiļu dēļ. Tās ir divas atšķirīgas lietas.

Es saprotu, ja man to stāstītu kaut kāds, ko es nepazīstu, bet nedomāju, ka cilvēki, ko mēdzu saukt par draugiem mani izdomās pabaidīt ar pašsacerētiem šausmu stāstiņiem. Ja tev cilvēks, kas visu laiku mierīgi sēdējis un klausījies, pēkšņi tev blakus sāk kliegt necilvēcīgā balsī ar izbolītām acīm un kaut ko nesaprotamā valodā murmināt... Nu es nezinu, kā savādāk to izskaidrot. Laikam nākamgad būs pašai jāaiziet paskatīties, kas tur notiek.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 11.10.2008 16:10

Skaidrs, tātad reliģiskie kari ir vajadzīgi attīstībai, tavuprāt.


Nevis sirdsapziņa, bet priekšstati, ko ieaudzināja sabiedrība.


Pārejas vecums, ko vecākiem derētu ielāgot.


Nu tad tāds jāliek mierā — ja negrib, tad negrib.


Priekšstati, kas ir relatīvi. Daudzi joprojām nav vienisprātis, tieši kas ir krāpšana un kur tā sākas.


Savādi gan, man ir neizprotamas bailes no reliģiskajiem fanātiķiem. Jebkurai reliģijai piederošajiem.


Tad, iespējams, šis cilvēks tevi mēģina sabaidīt, zinot, kas uz tevi iedarbojas — cilvēki mēdz tā darīt.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 11.10.2008 18:09

Matiassam un Northonai grūti pie tēmas pieturēties.

Lai arī daudzas reliģiskas mācības un ticības manuprāt ir pastulbas, pretrunīgas un neloģiskas, tās nav tik ļaunas, kā cilvēki, kas izmanto reliģijas savu nodomu īstenošanai. Bībelē nebija teiks iet krustu karā pret neticīgajiem, tā bija reliģisko vadītāju un valdnieku iedoma, kur viņi apvienoja lietderīgo un patīkamo - vairoja savu ietekmi un bagātības. Fanātiķi ir bijuši visos laikos un ir bandinieki viltīgāku rokās.
Starp citu, ateisms arī ir reliģija, tāpat kā komunisms.

Bet tas arī nav pa tēmu.

Mani interesē, kā tad devē to psihisko slimību, kuras pazīmes tad būtu tādas, kā aprakstīts: cilvēks, kas visu laiku mierīgi sēdējis un klausījies, pēkšņi tev blakus sāk kliegt necilvēcīgā balsī ar izbolītām acīm un kaut ko nesaprotamā valodā murmināt, vai vēl savādi raustīties un tamlīdzīgi.

Viegli pateikt - tā ir psihiska slimība, nevis dēmoni, bet tad lūdzu, izskaidrojiet, kas tā par slimību un kāpēc radusies.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 11.10.2008 18:17

Es tā neteicu. Protams, es priecājos, ka neupurēju cilvēkus kaut kādam pērkonam un citas stulbības, ko darīja senlatvieši. Tas bija domāts tā, ka ja visas tautas jau sensenos laikos būtu dzīvojuši savā stūrīti, tas kavētu attīstību. Pat, ja nebūtu reliģijas un cilvēki gribētu tikt tālāk par savu dzimto vietu, vietēji par to nepriecātos un uzbruktu. Tas bija domāts par laikiem pirms mūsu ēras. Kari aizsākās jau sen. Neatbalstu karus, bet parasti tie notiek kā cīņa par varu nevis reliģiju.

Nu man prieks, ka zināsi kā rīkoties, kad būsi tēvs (ja, protams, būsi).

Nu salaist ar citu meiteni/džeku tā kā būtu krāpšana.

Man gan nē. Tāpat arī ne no tādiem fanātiķiem kā tu, jo tu nenoliedzami esi fanātiķis.

Uz manis neiedarbojas cilvēku stāstiņi. Man nav bail no ļauno garu apsēstajiem, ja šie man neuzbrūk. Līdz šim nav uzbrukuši, ko tad baidīties.

Jā, Elony, ir mums grūti pieturēties pie tēmas, es atzīstu.. Es pilnībā piekrītu tavam pēdējajam komentāram.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.10.2008 18:18

Epilepsija, piemēram. Bet tādas pazīmes nav tai vienīgajai. Ja Tu gribēji zināt, kā diagnosticē psihiskās slimības, un tieši kādām ir attiecīgas pazīmes, Tev bija jāmācās par attiecīgo ārstu, nevis tas te jāprasa forumā, kur neviens nav speciālists šajos jautājumos. Galu galā - tāda atpazīšana ir profesija.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 11.10.2008 19:03

Epilepsija nav garīga slimība

Daudzi uzskata, ka epilepsija ir garīga slimība, taču tas ir absolūti nepareizi. Tā nav garīga saslimšana. Epilepsija var attīstīties pēc traumām, infekcijas sli­mībām, arī bērniem, kuriem bijušas pro­blēmas intrauterinajā periodā, vai pēcdzemdību traumas.

Pārsvarā cilvēki zi­na tikai par lielo lēkmi, kad cilvēks nokrīt un viņam ir putas uz lūpām, taču tas ir ti­kai viens no epilepsijas veidiem. Šūnās ro­das uzbudinājums, un šis uzbudinājums kā izlāde, kā zi­bens spēriens izpaužas lēkmē. Taču starp lēkmēm cilvēks ir pilnīgi vesels. Tikai ļoti mazam procentam epilepsijas slimnieku ir garīgi traucējumi. Ir veikti pētījumi, un atklāts, ka uz pasaules apmēram 50 mil­joniem cilvēku ir epilepsija, taču viņi visi nav garīgi slimi. Sabiedrības viedoklis veidojas tikai par šo vienu lielo lēkmi, kas tiešām izskatās briesmīgi, taču tādēļ jau nevar uzskatīt ar epilepsiju slimo cilvēku par garīgi slimu.


Epilepsiju var noteikt medicīniski un arstēt ar medikamentiem.


Garīgas kaites var noteikt tie, kam profesija ir tāda, kas sākas ar priedēkli psiho

Un žēl, ka šeit tādu nav... Būtu tiešām interesanti kā tas tiktu izskaidrots, proti, gadījumi, kad cilvēks uzvedas kā dēmonu apsēsts, bet nevar fiksēt medicīnisku saslimšanu, piemēram minēto epilepsiju.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.10.2008 19:28

Epilepsija, diemžēl, skaitās slimība (nav svarīgi - garīga, vai cita, un es nemaz neteicu, ka tā ir garīga slimība, tikai pateicu, ka tādas pazīmes var būt arī epilepsijai). Tas nekas, ka tā var arī iedzimt. Tas, galu galā, nav būtiski. Izskatās pēc garīgas kaites, un mēs runājam par izpausmēm, ne tā?
Starp citu, tāds efekts var būt arī dažām citām, kā lai saka, dziedzeru slimībām, vai. Piemēram, vairogdziedzeris. Daži tā saslimšanas veidi rada tādu satraukumu, kuru pats slimais nemaz nevar kontrolēt. Pilnīgi var būt, ka šoreiz pie vainas ir tieši kādi hormonāli traucējumi, kurus, protams, nenosaka ārsti ar priedēkli psiho-. Tāds satraukums rodas un pastiprinas vairāk vai mazāk piespiedu apstākļos (lekcija, teātris, kino, arī baznīca, u.tml.), rodas tāda kā uzmācīga ideja, un reizē sajūta, ka tūlīt sajuksi prātā. Pietiek nomainīt apstākļus, un tas ātri pāriet. Un tā kādu laiciņu (mēnesi, citreiz cits laiks), un pēc kāda laika pāriet, un vairs neatkārtojas. Pats no sevis. Un pie vainas - vairogdziedzeris.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 11.10.2008 20:19

Nu jā, es piekrītu, ka daudzos gadījumos, kur ir līdzīgas izpausmes, pie vainas ir kāda slimība.
Bet ir arī tādi gadījumi, kad netiek fiksēta medicīniska saslimšana. Nekādas slimības, bet tāda savādauzvedība.
Tad bez dēmoniem atliek tikai kāda psihiska saslimšana.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.10.2008 20:31

Par to - 'netiek konstatēta' vēl varētu pastrīdēties. Lai kaut ko konstatētu, vispirms ir jāiet pie ārsta, bet kaut kā par tādiem, izpausmēs tik pamanāmiem gadījumiem vēl neesmu lasījusi, ka 'netiktu fiksēta saslimšana'. Neko nefiksē un plāta rokas tad, kad vai nu iet ne pie tā ārsta, vai arī vispār pie viņiem neiet. Arī psihiskās slimības ir medicīnas nozare, nevis kaut kā pretstatītas visām citām slimībām.
Kas tas vispār par terminu 'medicīniska saslimšana'? Tādas vien ir, citu nemaz nav.
Ja spēj pieņemt, ka psihiskās slimības (kas slimības vien ir) izraisa dēmoni, tad tieši tāpat ir jāspēj pieņemt, ka dēmoni spēj izraisīt jebkādas slimības, ne tikai psihiskās. Ļoti, kā lai saka, pirms medicīnas kā zinātnes, laiku izskaidrojums visam, ne tā?
Vārdu sakot - lūdzu konkrētus piemērus, kad 'netiek fiksēta medicīniska saslimšana', lai ko tas arī nenozīmētu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 11.10.2008 20:52

Psihiskās slimības ir tādas, kas ir prātā, nevis ķermenī.
Un tādus gadījumus būs jāpamakšķerē netā...

Ja pieņem, ka dēmoni ir tādi, kā Bībelē aprakstīti, tad spēj izraisī jebkādu slimību, bet šeit nav runa par slimību izraisīšanu, bet to, ka tie iemājo cilvēka ķermenī ar mērķi pārņemt pār to kontroli un fiziski mocīt.
Jo izraisītās slimības mācētu ārstēt ārsti un būtībā nebūtu atšķirības no parastiem saslimšanas gadījumiem...

Ienāca prātā doma... ja apsēsto aizvestu pie ārsta, dēmons viņā izraisītu kādu konstatējamu slimību un ārsts tad to par pirmītnējo dīvaino parādību iemeslu nosaka. Un tādējādi mani centieni sameklēt tādus gadījums būtu nesekmīgi.

Ja dēmoni ekistē, tad mācēs pēdas slēpt labāk, kā es tās atrastu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.10.2008 21:04

Nu gan Tev ir psihisko slimību definīcija! Nē, es netēlošu medicīnas enciklopēdiju, to Tu vari izlasīt pats. Tāds uzskats ir briesmīgi novecojis, tikai to es varu pateikt. Nekas tamlīdzīgs. Neviena pati slimība neplivinās ēteriskā mistikā, bet gan visām ir fizisks un fizikāls pamatojums. Arī garīgajām slimībām un psihiskajām arī. Tiesa, dažām no tām pamats nav slimība, bet gan vistīrākā fiziskā kroplība. Parasti - iedzimta.
Tālākais jau ir tīra vēlamā uzdošana par patieso. Un atkal - ja jau viņi ir tik gudri, tad tieši tāpat kā ar pārdzimšanu - ja neko neatceras, tad kāda starpība, ir pārdzimšana vai nav? Te arī - ja nevar konstatēt nekādu atšķirību, tad kāda starpība, vai ir dēmons vai nav? Piedevām tad tas attiecas uz izveseļošanos arī, starp citu! Jo vai tad šie būtu tik neattapīgi, ka to arī nespētu imitēt, ko? Un tad paliek krietni vienkāršāka dzīve, ja dēmonu eksistenci un viņu hipotētisko iemājošanos cilvēkos uzskata par blēņām. Ja starpības nav itin nekādas, tad tā mierīgi var darīt, ne tā?

P.S. Starp citu, es tiešām un patiešām nesaprotu, kāpēc Tev, konkrēti, tev, vajag lai eksistētu kaut kādi dēmoni? Tāpēc, ka Tev gribās, lai tādi būtu? Jo apstiprinājuma jau nav nekāda!