Vai esi redzējis kādu pārdabisku būtni? Opcijas

[HeRmIoNiiTe]

Daudz esmu lasījusi un arī dzirdējusi par cilvēkiem,kas sastapušies ar pārdabiskām būtnēm.Pašai par prieku man nav nācies kaut ko tādu redzēt .Vai esi kādu būtni,vai kaut ko tam līdzīgu redzējis....????

Šo rakstu rediģēja Inx: 07.12.2005 16:50

[NaeosPsy]

Nu labs ir:
Es skatos televizoru.Pēkšņi pa durvju spraugu kaut kas izlien.Kaulaina,skeletaina roka!! Kaut kur melna apģērba strēmele. Es esmu pilnīgi piesists pie krēsla. Te pēkšņi tā ielien atpakaļ. Viss, vēl sīkāk?
A ,un kad es lasīju trešo grāmatu un paskatījos uz aizmugurējo vāku, tas bija gandrīz kā deja vu un es vēl mēnesi negriezu to uz aizmugurējo pusi.

[kaiva]

Nu zini, ja Tu mani un visus pārējos drausmīgi neāzē... kam gan ir grūti noticēt...
Stāsts nudien izklausās reāls, negriezt otru vāku- kaut kas tamlīdzīgs ir gadījies.
Nu ko- vai nu tā bija vai nē-(man gribas ticēt)- jebkurā gadījumā baismīgi aizraujoši

[Roviela]

Tas izklausās pēc Stīvena Spīlberga (ja nemaldos, bet tā bija kāda no slavenībām, kas ņemas ar šausmu gabaliem) vienas no intervijām, kur viņš apgalvo - "es nekad neguļu gultā tā, ka rokas karājas pāri malai".
Fobija.
Ja labi sadomājas, tad ne tādas vien nevēlēšanās, kā skatīties uz grāmatas vāku, uzrodas.

Es domāju, ka gints pats ir izāzēts. Mazāku vai lielāku brāļu vai māsu mājās nava?

[NaeosPsy]

nee protams ka nav tas bij pirms 4 gadiem un manai mazakajai māsai ir 4 gadi

[ČoČanga]

pašai par nepatiku neesmu... dikti gribās. citi stāsta ''vot, es vakar redzēju spoku'' vai ''mēs ar vecākiem izsaucām pīķa dāmu'', un tad manī iedegas greizsirdības liesmas, pilnīgi gribas samelot. vienmēr manas redzētās ''pārdabiskās būtnes'' ir baiļu radītas ilūzijas.

[Blackberry.]

neesmu gan, neticu tādiem, bet būtu interesanti.

[washulis]

es vakar redzēju korkiju, vai ar to pietiks...

nu labi, ja nopietni tad man liekas, ka esmu šad tad redzējusi kaut ko, bet tas ir bijis tik tāds īss mirklis... vārdu sakot neko daudz, bet man ar to pietiks. pagaidām...

[Ķipītis amonjakā]

Diemžēl neesmu! ><

[Sakurako]

Kad nomira mans vec'tevs pagajusaja vasara, dienu pirms tam mana ome guleja viena pati jau, taja maja ir divas istabas, so vina guleja, bet pamodas no ta, ka dzirdeja solus it ka kads peiietu pie vinas istabas durvim un pastavetu, un tad fiksi aizietu pro jam, vina teica, ka tas varetu but mans vectevs, kurs nakti kad nomira naca atvadities, man pilngig baisi paliek, nezinu vai butu spejiga pie omes parnaksnot...un vel viens gadijums ar mani- kadu vakaru, kad visa gimene bija istaba un skatijas Tv, es veros loga un peksni ieraudziju tadu ka raketi aizlidojam, tas likas tik tuvu un ilga kadu sekundi, man likas , ka sapnoju, bet maybe ta bija isteniba, un rastot so te prata nak vel viens gadijums, ko statstija otra ome, vine ar opi dzivoja dzivokli, un tajos laiks radija to krievu burvi vai whatever Kaspirovski, un pec tam vinai radijas , ka istabas vidu ir kada maza nenosakama butne, vina sausmigi parbijas un parmeta krustu, bet ta butne esot vinai teiokusi, ka krusts neko nepalidzesot un tam nekaitejot, tad vina iesaucas - AK Jezu, palidzi man un peksni vina redzeja ka gaismas kulis paradas un iet virsu tai melnajai butnei, ta butne palika arvien mazaka, mazaka, un izbega pa balkonu...diezgan baismigi ne?

[Mattiass]

Neko tādu neesmu redzējis.

I'm here, watching ur back, y'know!

Kā nu bez tā.

[Akvarelis]

Neko tādu es neesmu redzējusi, bet dzirdējusi gan. Pastāstīt? Nu labi.

Tas notika pirms vairākiem gadiem. Ir tā sagadījies, ka dzīvoju blakus muižai, precīzāk Nurmuižai. Kādu laiku mans tētis šai muižā strādāja par pārvaldnieku. Reiz viņš atļāva man un vēl trīs draudzenēm palikt tur pa nakti. Tad nu mēs iemitinājāmies vienā no ēkas neskaitāmajām telpām, kurā, starp citu, atradās vairākas gultas. Jūs teiksiet - viss šausminošais parasti notiek pēc tumsas iestāšanās? Nekā! Mēs visu nakti nogulējām saldi šņākuļodamas, neko nemanīdamas. Nākošajā rītā piecēlušās nolēmām izveidot pašas savu fotosesiju muižas iekštelpās. Ņemiet vērā to, ka ārā neviena no mums nebija gājusi, un vienīgā iespējamā ieeja bija stingri aizbultēta no iekšpuses. Tad nu mēs lēnā garā klīdām pa muižu. Pēkšņi aizcērtas durvis. Viena no manām draudzenēm - "Caurvējš!" Pārējās māj ar galvu. Soļojam tālāk. Pēkšņi aizcērtas vēl vienas durvis. Mēs visas četras apstājamies un brīdi klausāmies. Tā pati meitene, kas iepriekš - "Caurvējš!" Ejam tālāk. Dzirdam - klusu nočīkst durvis un skaļi [gandrīz pārspīlēti] soļi, kādus rada smagi zābaki, sizdamies pret klona grīdu. Mēs visas pārbijušās, skaļi kliekdamas, aizskrienam uz to telpu, kur esam gulējušas, izmetam pa logu [mēs atradāmies otrajā stāvā] visas "mīkstās" mantas - segas, drēbes, spilvenus - paņemam rokās "plīstošās" mantas un skrienam laukā no muižais un vēl apskatamies - durvis tiešām ir ciet. Viena no manām draudzenēm kopš tās reizes vēl neuzdrošinās iet uz muižu.

[CityCat]

Kā ta ne! Reizi nedēļa vismaz redzu dažādus mošķus (tiesa tad es guļu gultā zem siltas segas un aizvērtām acīm)
Be ja tā pavisasm nopietni, tad nev gadījusies tā neizsakāmā laime ieraudzīt kaut ko pārdabisku

[Ungaarijas ragas...]

Par laimi, vai par nelaimi, nekādas pārdabiskas būtnes man nav rādījušās. Atklāti sakot, no vienas puses es ļoti priecājos, ka šamējās nav iecienījušas tusēt manā klātbūtnē.

[Sfinksa ar uguns...]

Protams. Katru dienu sastopos ar pārdabiskām būtnēm. Piemēram, tagad man blakus ir elfs( mans brālis). Parasti es ar viņu kaujos un tad kad pa īstam sakaujamies iemetu akvārijā pie viņa dūņpirkstēm. Kad zirgērglis (mama ) pārnāk no darba, mēs mēdzam uzspēlēt viena otra slaktēšanas spēli un tad visiem rādās eņģelīši. Klusībā zirgērgli saucu par Švītknābi!Kentaurs( tētis) parasti mājā atnes kādu mazu, mazu elfiņu un tad tos ieslogam burciņās un liekam uz palodzēm un kaimiņi nez kāpēc brīnās. Bet es pati, ja gadījumā aizmirsu pieminēt, esmu sfinksa. Tāda nu mēs esam draudzīga ģimenīte-kentaurs, zirgērglis, elfs un es sfinksa.Interesants salikums. Bet naktīs es mēdzu ietusēt ar vampīriem. Esmu pat pagaršojusi savas asinis, tiesa kad nokritu un sadauzīju celi. Mana draudzene ir drakons un dažreiz mums sanāk tādi ugunīgi strīdiņi. Bet nekas patiesi sliks nav noticis, ja vien neskaita ka viņa man nosvilināja spalvu , bet es toties viņai izlauzu ilkņus un nogriezu astes galiņu.

Bet tā nopietni nekādas pārdabiskas būtnes neesmu redzējusi. Tikai tad kad tās ieraudzīšu sākšu patiesi riktīgi ticēt!

[Viesis_raganinja_*]

Man reiz gadījās redzēt kautko baltu aizslīdam gar sienu uz loga pusi. drusciņ noraustījos.

Arī man pazīstams cilvēks 2 reizes redzēja kautko. Itkā vienu dienu viņa gāja no darba iegāja veikalā un satika paziņu. Tad kad viņa atnāca mājās viņas radinieki pateica ka tas paziņa ir nomiris.

Tad vēl mans pazīstamais naktī pamodies un ieraudzījis tādu kā citplanētieti.

Man pašai mājās arī skan visādi trokšņi, bailīgi ir, bet cenšos par to nedomāt. Ja arī kāds tur ir lai arī ir.

[Porcelain]

Jā!
redzējis, dzirdējis, jutis, pat sasmaržojis.

[Grāfs Senžermēns]

Nekādas pārdabiskas būtnes neesmu redzējis.

Man liekas, ka šito vajadzētu uztaisīt par aptauju.

Šo rakstu rediģēja Grāfs Senžermēns: 02.07.2009 19:08

[Viesis_Viesis_DeMoN_*_*]

Es gan esmu ļoti daudz.
Nodarbojos ar okultismu un melno maģiju.
Esmu izsaucis pietiekami daudz semonus lai tos kartigi izpetitu.

[Mattiass]

Nav attiecināms tikai un vienīgi uz šo pavedienu, bet ja jau šobrīd šis aktuāls, taad te arī izteikšos.

Kas tas ir ar visiem tiem nereģistrētajiem? Ir maz foruma biedru, kas izteiktos, ka kaut ko redzējuši vai piedzīvojuši, vai, vēl jo vairāk, izsaukuši (vai tā būtu Pīķa dāma, vai kāds dēmons). Tas it kā statistiski arī ir tā, kā tam vajadzētu būt. Toties nereģistrētu (un bieži mazgadīgu) mistiķu, kas visu zin, visu ir redzējuši un darījuši un tikai reģistrēties nav spējuši, to ir papilnam. Tas rada visai pārliecinošu iespaidu par cilvēkiem, kuriem patīk anonīmi pamuldēt. Parasti atturos no šādu viedokļu publicēšanas, taču pēdējā laikā tā jau ir kaut kāda sērga — minēto indivīdu ir ļoti daudz.

Īsāk sakot, šādi raksti nešķiet diezko ticami, nemaz nerunājot par to, ka gan jau nav arī nekādu pierādījumu, kas apstiprinātu stāstītā patiesumu.

[Ruth-Ann]

Bija plkst. ~8, devos uz skolu. Ārā bija migla, redzēju zēna siluetu, kas no apakšas izgaist.
Nezinu, vai tā tiešām bija vai man nogļuhoja ;D