Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Fantāzija _ "Pēdējais vienradzis"

Iesūtīja: vargr ; laiks: 13.02.2005 02:03

Esmu nedaudz neizpratnē par Jumavu. Kāpēc GP vajadzēja padarīt par slīcināmo kucēnu, iztaisīt no tās knipucītiņo pasacītiņu, izdot zem bērnu logo "HP klubs iesaka", uzticēt to tulkotājai, kas knapi atpūtusies starp divām HP daļām..? Kāpēc, ja ir tāds Sandris Kļaviņš un vēl citi – krietni agrāki piemēri, ka fantastiskā literatūra ir lieliski pārtulkojama latviski.

Grāmatai pašlaik esmu ticis līdz pusei. Nelasu to satura dēļ. Šo vistrauslāko, visskumjāko pasaku esmu pārlasījis jau vairākas reizes. Katru reizi – kā pirmo. Arī šoreiz, latviski.
Slavējot tulkojumu, nevajadzētu aizmirst arī autoru. Pēdējā vienradzī nav lingvistisku līkloču, grāmata stāsta par lietām, ar ko sastopas ikviens – par labiem nodomiem, izmisīgu centību, nepiepildītām cerībām... par garlaicīgām laimīgām beigām.

CITĀTS
Kā tu uzdrošinies ierasties tikai tagad, kad esmu tāda.

Man liekas, tas aizķer vienalga kāda valodā. Ja ne visus, tas vismaz tos, kas joprojām gaida savu Vienradzi.
Patiešām iesaku izlasīt. smile.gif

Iesūtīja: Namejs ; laiks: 13.02.2005 12:04

Vakar sāku lasīt. Patiešām laba un skaista grāmata. Stāsts kas "paņem".

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 18.02.2005 21:19

Grāmatu neesu lasījuši. Bet eyedam jau kautkāda sadaļā bija arī iedevis adresi uz 2lpp apmēram fragmentu. Izlikas interesanta.
Domāju, ka izlasīšu.

Iesūtīja: vargr ; laiks: 06.03.2005 18:37

Ilgi nebija laika paņemt rokā grāmatu, bet šodien beidzot pabeidzu Vienradzi, un... kaut kā negribas pat apspriest. smile.gif Skaisti.

Iesūtīja: Aziz ; laiks: 22.03.2005 17:17

Izlasīju. Tiešām skaista. Tikai tāda...skumja. Bet bija vērts, nudien. Katrā ziņā neparasta, bet skaista.

Iesūtīja: Unicorn ; laiks: 07.04.2005 22:14

jā, man tā grāmata.... nu es vnk nevaru aprakstīt... tas ir jāizlasa.... tik skaistu un burvīgu grāmatu es nebiju lasījusi. skaists, skumjš un trausls stāsts. pasakaini.
interesanti, kur es ņēmu nika ideju? protams, no šīs grāmatas...

Iesūtīja: Džūna Forsaita ; laiks: 13.04.2005 10:21

Es izlasiiju tikai pirmo lappusi. Kad beigsu, pastaastiisu savas domas plasaak.

Iesūtīja: Elentari ; laiks: 14.04.2005 22:33

Grāmata pamatīgi maldina. Sākums sadrumstalots, no maģijas ne vēsts. Bet intriģējošs. Šķiet, ka autors grib lasītājus maldināt un apzināti neraksta, ko domā, gardi smejoties par vientiešiem lasītājiem, kas to uztvers nopietni.
Taču nemanot viss paliek nopietni un lasītājs (proti, es) sāk dziļi just līdzi varoņiem, neprātojot, ko autors ar to domājis, un met visus spriedelējumus pie malas.
Pēc "Pēdējā Vienradža" izlasīšanas vienu brīdi ir skumji - gribas kaut ko lasīt, bet nav vairs īsti ko. Citu vairs negribas lasīt.

Iesūtīja: vargr ; laiks: 14.04.2005 22:54

Gribās kaut ko tālāk lasīt? Viesnīcnieka dziesma (Innkeeper's Song). Ļoti, ļoti dīvaina grāmata. Daudzi uzskata, ka vecais burvis tajā ir Šmendriks.

Vienradža sonāti es neieteiktu. Vismaz ne uzreiz pēc Pēdēja vienradža. Tad tas šķiet kā turpinājums un daudz ko sabojā.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 16.04.2005 15:17

"Pēdējais vienradzis" bija brīnišķīga grāmata. Izlasiju viņu jau pagājušajā mēnesī, bet vēl aizvien iekšā kaut kas sēž no šīs grāmatas. Tās ir rindas, tie ir fragmenti, kurus namaz tik viegli nevar aizmirst un arī negribas. Vienkārši brīnišķīga grāmata, iesaku izlasīt visiem, kas to vēl nav izdarījuši. Vienīgi to izlasot vairs nevar īsti atrast ko lasīt tālāk...

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 17.04.2005 11:58

Pēdējais vienradzis bijapatiesi laba grāmata, kuru ļoti āri varējkaizlasīt...
Man viņa patika, un iesaku arī vcitiem... wink.gif

Iesūtīja: gride ; laiks: 17.04.2005 14:07

es esmu izlasijusi laikam 3lpp, bet parstaju jo saku lasiit ""Eņgeļi un Dēmoni" kad pabeigshu to sakshu lasit to Vienradzi, bet kad mazliet palasiju likas tiri interesanti wink.gif

Iesūtīja: DFX ; laiks: 14.06.2005 12:42

Tā grāmata ir ļoti laba un man viņa sķiet jauka. Man savā laikā izlasīja māsa un tagad arī es. Pēdējais vienradzis paties ir apbūrusi lasītājus cauri gadsimtiem un man tā grāmata patīk.

Iesūtīja: browncat ; laiks: 27.06.2005 22:22

Eju rīt uz bibleni un meklēju rokā to grāmatu. Klau, bet viņai ir kaut kāds sakars ar to fantastisko multenīti "Pēdējais vienradzis"?

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 04.11.2005 22:00

visaadaa zinjaa skumja graamata. beigas ir taadas kaa nelaimiigas vieniem, bet laimiigas citiem varonjiem. laba - laba graamata. taada skaidra buutiiba.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 05.11.2005 10:55

pirms kāda laika žurnālā "Mir Fantastiki" bija DVD disks ar šo multeni. Un raksts par to, kurā tika apgalvots, ka tā ir novienkāršojusi, bērnišķīgojusi grāmatu. Varbūt tāpēc, ka multeni skatījos pirmo, man tā nešķita, drīzāk likās, ka multenes autori ir ļoti precīzi pratuši filmā ietvert grāmatas garu, skumjo optimismu, mūsu dzejdara vārdiem runājot. Vienradzes tēls, gluži ne kā no šīs pasaules, zināmā mērā līdzīgs elfiem - tik tāliem, skaistiem, nemirstīgiem un vēsiem. Interesanta grāmata.
Bet man pēc tās sakārojās palasīt Bredberiju. smile.gif

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 01.03.2006 21:12

Bija tā, ka nopirku šo grāmatu, lai kādam dāvinātu, pati vēl neiepazinusies. Pie tam gados jaunam lasītājam. Un beigās turpat viesos arī izlasīju un nolēmu, ka saņēmējam droši vien būs vēl kādi gadi jāpagaida, lai viņam mana dāvana patiktu smile.gif
Nesapratu es viņu sākumā, negribīgi lasīju. Līdz .. nu, līdz aizķēra. Kā Elentari rakstīja. Un vairs nelaida vaļā tas skumjais skaistums. Vienradzes divējība, topot par cilvēku, prinča izaugšana un Šmendrika - kas?, nevaru pat nosaukt vārdā, apjēgsme visdrīzāk - ak, tas viss bija tik skaisti... Tieši Šmendriks visvairāk palika domās - caur viņa izmisīgo, tik cilvēcīgo un tik pazīstamo neprasmi, neveiklību, pazemojumu, sevis žēlošanu līdz TAM. Ne ceļš, kas pārveido, bet mirklis, kurā ceļš apzināts, ierašanās klātesošajā.
happy.gif

Iesūtīja: birokraac ; laiks: 04.08.2006 11:59

laughing.gif Uh, nu pie mums šeit reti izdod labas f&f grāmatas. Šī bija dievīga. No sākuma gan likās nedaudz bērnišķīga, pavisam nedaudz, mazu kripatiņu. Līdz tiku pie trakā taureņa dziesmas. Ar kādu gan vieglumu un patiesu humora dzirksti autors ir piegājis šim stāstam. Ģeniālais ir vienkāršs.

Vienīgais ko zinu, ka pirku grāmatu, jo domāju, ka būs kas līdzīgs R.Skota filmai Leģenda ar jauniņo T.Krūzu. Es pat nevaru iedomāties cik priecīga biju izlasot šo grāmatu. Pozitīvu domu pārpilna, un pilnīgi nevilka uz depresiju, citādi pēdējā laikā ik vien kā raudamās grāmatas trāpās rokā blink_a.gif laughing.gif

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 02.02.2007 18:56

Sen lasīts darbs,bet tomēr palicis atmiņā ar interesantajiem personāžiem:draudzīgo,pamuļķīgo burvi un,protams,vienradzi (īpaši atmiņā palikusi aina kurā viņa vēlējās sev noskrāpēt ādu,kad uzzināja,ka pārvēsta par tik necilu būtni kā cilvēks). Šo darbu varu ieteikt citiem,taču ticu,ka dažiem lasītājiem šī grāmata var šķist garlaicīga,jo arī es visu grāmatu neizlasīju ar aizrautību.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 02.02.2007 20:48

Es tiku līdz pusei, un tālāk nemocījos.
Nepatika.
Man ne, nezinu kādēļ.
Bet nu šaušalīgi garlaikoja.

Iesūtīja: Eriette ; laiks: 02.02.2007 21:08

grin.gif man tāpat kā Silhouettei. laughing.gif
Grāmata tik pārgudra un visādiem epitetiem pārbāzta, ka lasot teikuma beigas, jau sen aizmirsts teikuma sākums. Jā, doma tur apakšā ir, tas jūtams, taču man - nē.

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 27.05.2009 15:09

Par īsu, par neizstrādātu, par bezgaršīgu... priekš tik laba stāsta, ko gribas vismaz tik sīki izstrādātu, kā GP smile.gif
Tas ir stāsts par mums visiem... Par visiem, kas uzdrošinās sapņot.

Iesūtīja: stiina ; laiks: 28.05.2009 16:53

Nezin, viena no grāmatām, kas paliek atmiņā tikai ar nosaukumu, bet ne ar vienu ideju vai tēlu. Lasīju to nu jau pirms kāda laika. Zināmu sajūtu tā lasīšanas laikā radīja gan, bet, šķiet, pat pēc grāmatas izlasīšanas man netapa skaidrs, par ko tā ir un kāpēc to vajadzētu lasīt.

Iesūtīja: Saranda ; laiks: 01.06.2009 12:51

Burvīga pasaka. Varētu būt izstrādātāka, bet piekrītu, ka labu daļu teksta kvalitātes apcērp vājais tulkojums. Galvenais, ko izbaudīju, bija stāsta paša spēks - to pat īsti neprasās izstrādāt un paplašināt, jo Pēdējais Vienradzis spēj izteikt pats sevi, simbolisms un tēli ir dzīvāki par, piemēram, cilvēkiem, kas šobrīd sēž man līdzās, bet stāsta vide ir nesaraujami savijusies ar maniem sapņiem. Vēsa, rudenīga noskaņa, kas ilgi paliek sirdī, un to vērtēju visaugstāk.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 02.07.2009 23:16

Paņēmu no bibliotēkas. Sākumā viss likās ieintriģējoši, bet vairs neatceros, kas tieši, bet šī grāmata man ļoti ātri sāka neapnikt, ka nemaz nepabeidzu lasīt. Nesakarīgi notikumi, man, jaunam skuķēnam, bieži nesaprotami notikumi un pārāk daudz aprakstīta kāda viena darbība. Aptuveni tā.

Lai arī pasaka, kaut kas, manuprāt, viņā bija slikts.

Varbūt jāpārlasa, lai atcerētos, kas tieši tas bija tongue.gif

Iesūtīja: Grāfs Senžermēns ; laiks: 03.07.2009 19:32

Lasīju baigi sen, toreiz likās baigais murgs. Ja tagad izlasītu, varbūt patiktu.

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)