Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 17.07.2006 16:02

nu taatad...es vakar domaaju vai atriebties ir slikti vai labi?
Ja nu nodariijums ir liels un tad varbuut labaak paarliecinaaties ka otrs cilveeks sanjem peec nopelniem?
Bet ja nu aiziet par taalu... Gan jau liktenis paruupeesies lai otrs cilveeks saprot ko nodariijis?Bet ja nu ne?
Varbuut labaak visu piedot un aizmirst?
es pati nezinu. bet man ljoti interesee ko juus par to domaajat.




P.S.
mekleeju un taadu pashu vai liidziigu pavedienu neatradu.

Iesūtīja: silhouette ; laiks: 17.07.2006 16:04

Atriebties vienmēr ir patīkami, jo cilvēka ļaundabīgo dabu nenoliegsi, bet protams, ka tas NAV labi.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 17.07.2006 16:18

"Atriebība ir ēdiens, ko jābauda aukstu" © klasiķis kaut kāds.

Atriebties nav labi. Piedot un aizmirst tomēr dažu labu reizi nav vienkārši iespējams...

Iesūtīja: Viesis ; laiks: 17.07.2006 16:28

piedot un aizmirst - jaa, tas buutu pareizi... tachu gandriiz vienmeer to nervar izdariiit,arii es... es tew iesaku ar kaadu izrunaaties, bet atriebiiba tikai saasinaas jau taa saspringtaas tavas un ienaidnieka attieciibas, bet ja tu gribi MIERU, tad

LET IT BE.

taa vismaz daru es, un viss ir Ok.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 17.07.2006 16:36

Par sīkumiem atriebties nav vērts. Par tiem labāk pasmieties vai aizmirst. Bet par kaut ko lielu, labāk negaidīt kamēr liktenis viņam/ai parādis cik bijis slikts, bet pašam to parādīt... Lai gan nenoliedzami atriebība nav nekas labs.

Iesūtīja: cepti āboli ar vaniļu ; laiks: 17.07.2006 17:16

Atribība ir ēdiens, kuru pareizi ir gatavot ar ieroci, tāpēc jāsaka ka domas par šo ēdienu ir daudz patīkamākas par tā baudīšanu

Iesūtīja: ectasy* ; laiks: 17.07.2006 17:33

Tu atriebies, lai izradītu tam cilvēkam to, ko viņš tev nodarījis.
Tas nav nekas slikts, ja dara ar mēru, bet dažreiz tiešām atriebība ir liels pārspīlējums.

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 17.07.2006 20:49

es neatriebos. es vnk sāku cilvēku ignorēt. pateicu ko par to domāju un punkts. liels trekns punkts. gŗamatas beigas. (kaut es tā varētu izdarīt ar savu muteri...)

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 17.07.2006 20:53

kādēļ gan sevī ielaist negatīvās emocijas? Manuprāt nav jānolaižas tik zemu...

Iesūtīja: unciz ; laiks: 17.07.2006 21:51

atriebties ir labi, ja no tās visas būšanas sanāk kaut kas daudz maz sakarīg. man patīk tas teiciens atriebība ir salda. un pie tā es arī palieku. un ar tādu domu arī dzīvoju.

Iesūtīja: Little Star ; laiks: 18.07.2006 16:41

Atriebties ir gan slikti, gan labi (savā ziņā). Labāk būtu kārtīgi izrunāties un piedot, varbūt tad arī viss nokārtosies!

Iesūtīja: Seila ; laiks: 18.07.2006 16:56

Nav jēgas atriebties par sīkumiem un patiesībā neredzu jēgu vispār atriebties, jo bieži vien atriebība vienkārši ir bezjēdzīga vai neizdodas, vai pēc gadiem tiek nožēlots, ka vispār esi centies atriebties.
Tajā pašā laikā cilvēks ir tā iekārtots, ka viņam gribas atriebties un tur jau vairs neko mainīt nevar. Pastāv vienīgi jautājums vai vispār vajag to darīt, bet tā ir katra cilvēka individuāla darīšana.

Iesūtīja: Milēdija ; laiks: 18.07.2006 18:06

Atriebties. Vienmēr vajag atriebties, ja tev kāds iesit, tad sit pretī neviss esi maigs un jauks. Ir jāprot izsisties un atriebība ir laba iespēja to izdarīt. Ja pamet džeks. tad pasūti viņu, ja kāds nolamā. Lamā pretī. Tā ir dzīves īstenība un tikai tā ir iespējams ko panākt dzīvē.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 18.07.2006 18:09

Nu nevajag jau uzreiz tik negatīvi. Galu galā nav tik traki. pat ja cilvēki. dara ko ļaunu vai aprunā aiz muguras tāpēc viņiem nav jāatriebjas. Vienkārši man šķiet, ka tomēr vajadzētu palikt tādam kā esi un tad jau viss būs kārtībā ar laiku, bet pazemoties līdz tam, lai atmaksātu cilvēkam ar to pašu nav labi. Galu galā nekad nezini kurš vai kura ir vainīgi.

Iesūtīja: Milēdija ; laiks: 18.07.2006 18:30

Palikt tādam kā esi nedrīkst. Kaut vai tāpēc, ka jo ilgāk tu izliksies, ka tevi nekas neuztrauc un viss ir kārtībā jo dziļāks būs konflikts starp cilvēkiem. Toties, ja konfliktu nokārto ar konfliktu tad ar laiku kaut kas mainās. Tāpēc atriebība ir viss labākais veids. Vienkārši vienmēr pret pozitīvo ir jānostāda pozitīvais bet pret negatīvo negatīvais. ( un viss labākais, ja tas vienmēr izrādītos tieši tas pats ko tev ir nodarījis otrs cilvēks(tad viņš vismaz sāktu domāt par to ko dara))

Iesūtīja: Seila ; laiks: 18.07.2006 18:34

Gribi teikt, ka ja cilvēks paziņo, ka ciest tevi nevar, tad tev ir jāpaziņo pretī, ka tu ciest nevari šo cilvēku arī (kaut gan tā iespējams nemaz nedomā) Un tā arī būs atriebība?
varbūt, ka tomēr nē. Tas jau vairs manuprāt nav atriebība, bet vienkārši atspēlēšanās...

Iesūtīja: Milēdija ; laiks: 18.07.2006 18:37

Nē tieši to es arī gribu teikt. Ja cilvēks tevi ienīst, tad tev jādara tas pats. Ar laiku viņš sapratīs cik pats ir stulbi rōkojoties ienīstot to otru cilvēku jo būs panācis tavu ienaidu pret sevi. Pie tam nedrīkst melot...tas ir patiešām jāsajūt.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.07.2006 22:32

Piedot un aizmirst?
Bet ja nu tas draņķis, kas nodara pāri, nesaprot ko izdarījis?
Viss sāktos no gala. Es noteikti esmu par atriebšanos, jo neciešu,
ja man kāpj uz galvas un nerespektē to, ka arī es esmu cilvēciska būtne.
Katrā ziņā, ja atriebies, tad atriebies ar glanci un nenolaidies līdz draņķības līmenim.
Teiksim tā, apstrādā smalki.

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 20.07.2006 11:10

patīkami bet tas atšķirībā kā atriebjas, var jau izdarīt ko apkaunojošu un var izdarīt ko ļaunu. un tur ir liela atšķirība. Atriebties vajag tā lai būtu par ko pasmieties.

Iesūtīja: ditinj ; laiks: 20.07.2006 12:16

Gruuti pateikt labi vai slikti. kaads teiks, ka labi, kaads, ka slikti. Nu dizhi labi man tas neshkjiet, bet ja tu atriebies, tad ar meeru. Un driizaak taa lai tas tikai nedaudz nodara paari, jo peec tam tas var naakt atpakalj uz tevi pashu.
Bet nevajadzeetu atdariit ar tieshi to pashu. Jaaizdomaa kaut kas smalks un interesants, lai peec tam ir ko atcereeties un lai ieriebjamajam tas paliek atminjaa... Galvenais nepaarspiileet

Iesūtīja: eardstappa ; laiks: 21.07.2006 18:08

Hmm... tas skan visai nejauki. Kāda jēga ienīst tādu, kas neko nesaprot? vai kas ir gana dumjš un ienīst tevi bez pārāk liela iemesla?

Atriebties nav vērts. Spēkus labāk tērēt lietderīgi.

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 22.07.2006 08:05

Nezinu! Sīkas atriebes (tādas,kas lielu ļaunumu nenodara) var pieļaut. Citādi jau cilvēks būtu pārāk perfekts. Taču lielas atriebes nekad nav novedušas pie vēlamā rezultāta (acīmredzami piemēri vēsturē).

Iesūtīja: antikriste ; laiks: 23.07.2006 12:50

<atriebibaaa ir salda> nu bet isteniiiba ka kuram... ja teikt godigi esmu ljoti atriebiiiga un pagaidam tas nav devis ne panakumus ne kritumus

Iesūtīja: hellqueen ; laiks: 29.10.2006 09:26

Es uzskatu, ka atriebties ir labi, pati esmu atriebīga un tam, kas man nodarījis pari atlīdzinu ar to pašu.

Iesūtīja: gride ; laiks: 29.10.2006 13:04

hmm manuprāt atriebies nav vērts, vēlāk var gadīties vēl to nožēlot..
ja tu neatriebies tu parādi otram, ka esi stiprāks par viņu... ņā daudziem tas ir neizprotami kā var klusēt vai smieties otra sejā, kad tevi piemēram lamā, bet tā var iegūt daudz labāku rezultātu nekā lamājot pretī!
es pārsvarā neatriebjos, neredzu tajā jēgu..

Iesūtīja: Seila ; laiks: 29.10.2006 13:46

Vispr noklusēt pret visām riebeklībām ir daudz labāk nekā runāt pretī un atriebties, bet tajā pašā laikā tas jau ir bībeles princips "Ja tev iesit pagriez otru vaigu" pie tam noklusēt ne vienmēr ir iespējams.

Iesūtīja: stindzis ; laiks: 30.12.2006 20:56

es domāju ka atriebties ir ļoti sautīgi ,bet beigu beigās lieki!!!
vislabākā atriebība ir salabšana ar draugu!!

Iesūtīja: Eriette ; laiks: 30.12.2006 21:00

Ja man kāds pasaka ko sliktu, es vienmēr cenšos atbildēt ar humoru, piemēram:
-Tu esi `````!
Es: - bet tu - mans vīrs! vai kkā tā.

nu visu pārvērst rēcamgabalā. Piekrītu Josephīnei -

Iesūtīja: maichestera ; laiks: 30.12.2006 22:22

Atriebība ne pie kā laba nevar novest.Tikai vēl vairā veicināt naidu un nesaskaņas.
Labāk ir vnk ignorēt,izturēties bezkaislīgi vai pat ledaini auksti pret pāridarītāju.
Tas liks otram apdomāt savu uzvedību,nevis stimulēs emocijas..

Iesūtīja: zūm. ; laiks: 30.12.2006 22:42

it kā nav labi atriebties.
bet ja dažreiz lōģiski padomā, ka tas otrs cilvēks man sačakarējis dzīvi [tikai piemērs] man uznāk vēlme kaut ko darīt. bet, vēsu prātu to visu apdomājot es secinu, ka atriebties ir pat grūti, jo nevajadzīgā brīdī var parādīties sirdsapziņa. vieglāk jau uzreiz pateikt kaut ko ļoti dzēlīgu un lai tas otrs domā, ko grib.
lai gan, ignorēšana arī palīdzētu - tas otru novestu muļķa lomā, ja viņš sāktu kļūst nevldāmi dusmīgs. ^^
bet, nu ja nenostrādā `dots devējam atdodas`, tad es pati ņemos kaut ko kārtot lietas labā. bet nav nācies sastādīt kaut kādus lielos atriebības plānus, vai ko tādu. liekas bezjēdzīgi izšķiests laiks.

Iesūtīja: anhela ; laiks: 30.12.2006 23:23

la venganza, ha ha hā

nu itkā jau nav labi atriebties, tomēr dažreiz ir tik patīkami, kad pāri darītājs beidzot saņem pēc nopelniem. nu tāda tā cilvēka daba ir...

Iesūtīja: The Best Angel ; laiks: 06.01.2007 17:43

Atriebties ir labi pašam, jo tas, kuram nāksies izjust atriebību, no tevis sāks mazliet baidīties. Protams, nedrīkst aizrauties. Bet, ja tici Dievam, atriebību met no galvas ārā. Ārī, ja vēlies izskatīties labi citu acīs, atriebību vajag kārtīgi apsvērt, vai ir tā vērts?

Iesūtīja: Selina ; laiks: 06.01.2007 17:58

Esmu par atriebību....Nu vismaz šobrīd...

Iesūtīja: misszandale ; laiks: 06.01.2007 20:08

Piekrītu visiem tiem, kuri uzskata, ka tas ir slikti !!! viennozīmīgi slikti! Ja kāds pasaka ko sliktu, saņemos un pasmaidu viņam. Tajā mirklī jūtos pārāka par viņu un šī sajūta ir lieliska!

Iesūtīja: Miss Apoka Lipse ; laiks: 09.01.2007 10:18

jaasaka ka atriebiiba ir diezgan feina izklaide bet protams tas nau laab

Iesūtīja: shanty ; laiks: 09.01.2007 13:29

Nju labi jau nav, ko lai saka. Jāņem vērā arī kāds nodarījums- un arī ko Tu liec pretī kā atriebību. Ne jau par katru sīkumu iesi apgriezt otram rīkli.

Reizēm jau gribas izdarīt tam otram kko mazliet riebīgu, lai protas. Bet man tas parasti aprobežojas ar kādu nedaudz indīgu piezīmi vai ko tādu. Neprotu ienīst cilvēkus. Un bezgalīgi dusmoties arī ne. Nevajag jau uzreiz tā asiņaini.

Iesūtīja: Heiliona ; laiks: 10.01.2007 19:25

Manuprāt, atriebties nav labi. Tas, tikai parāda, kāds tu esi, ka neproti normāli risināt attiecības ar citiem cilvēkiem, bet. Bet reizēm jau vajag. Manuprāt neiztikt. Reizēm vienkārši tiec nokaitināts, ka tā vien gribas kaut ko pateik šim nelietim vai arī kādi citādi cūciski izrīkoties.
Es, piemēram, cenšos izvairīties no atriebības, lai cik tā salda nebūtu, un padomāt, kā tas iespaidos tālākās attiecības ar cilvēkiem. Ja arī kāds kaut ko man izdara vai pasaka, kaut ko tādu, kas būtu atriebības vērts, visbiežāk kādu asu vārdu jau parādā nepalieku, lai gan ziņu, ka tas labi nav.

Iesūtīja: kikjo ; laiks: 10.01.2007 19:42

Labi vai slikti neņemos spriest, bet nespēju iedomāties, ka varētu visu atstāt kaut kāda mistiska likteņa vai Dieva rokās. Par sīkumiem nav vērts galvu lauzīt, bet ir dažas lietas ko nevar ne aizmirst ne piedot. Kāds teiks, ka piedot var visu, man prieks par viņu, es nevaru. Varbūt esmu pārāk lepna, mani uzskati nav saskaņā ar šīs pasaules garīgo būtību, vai vēl kaut kas, bet tā nu tas ir un es netaisos izlikties labāka kā esmu.
Varbūt atriebties par to, ka tevi vienreiz nolamā nav gudri, bet taisnīgi ja tevi bieži pazemo. Tāpat kā atdriebties, ja kāds uzdrošinās aizskart tavu ģimeni vai kādu cilvēku kurš tev ir svarīgs.
Bet pamatīgas atriebības plānošana ir ļoti smags darbs, ar sīkumiem es nekad neķēpājos, tāpēc vienmēr nākas kārtīgi izlemt vai tiešām tas kas ir izdarīts ir bijis tik ļauns un vai es to nespēju aizmirst.
Ja nespēju, tad manuprāt, ir tikai godīgi kaut ko darīt, jo tas ir pozitīvāk nekā vēlāk visu atlikušo dzīvi mocīties ar atmiņām kuras tu nevari aizmirst, jo neesi nokārtojis parādus pirmkārt pats ar sevi.
Laikam jau atriebties tomēr nav labi, bet dažreiz taisnīgi un nepieciešami.

Iesūtīja: Ariona ; laiks: 10.01.2007 19:43

Slikti ir atriebties sev mīļajiem cilvēkiem par kādiem sīkumiem, jo tas var radīt tikai sāpes, skumjas un atsvešinātību. Bet dažiem riebīgiem cilvēkiem, kas to pelnījuši? Jāatriebjas!!! UN tā inteliģenti, viltīgi un tā, lai paliktu nesodīts. Atriebība ir salda.

Iesūtīja: melnā dālija ; laiks: 10.01.2007 20:01

domāju ka atriebība nav tas veids kā citu cilvēku pārmācīt...gan jau liktenis viņam atspēlēsies...

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 10.01.2007 20:13

bet ja nu tas cilvēks piemēram tev turpina darīt sliktu, bet liktenis tā arī neko sliktu neatvēl viņam?

Iesūtīja: Emociite ; laiks: 21.01.2007 00:26

Ja nodarijums ir paraak liels ir verts likt paaridariitaajam izjust to pashu.

Ja paridariijums mazs un nenoziimmigs, pielauj iespeeju pasmaidiit. Ja tas atkartojas tad var atriebt visu ko esi cietis.

Atriebiiba nav nekas slikts, bet nav arii labs.

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 04.02.2007 19:16

Domāju,ka tam cilvēkam ir smagas psiholoģiskas problēmas. Liktenis vienmēr spriež taisnīgu tiesu,tikai problēma ir tāda,ka līdz spriedumam jāgaida pat vairāki gadi...tas var šķist mokoši,bet dzīve man ir pierādījusi,ka pacietīgi jāgaida līdz viss nostāsies savās sliedēs. Atriebība atņem spēkus,tā sabojā visiem nervus,turklāt-ja tu atriebies un izdari kaut ko tikpat ļaunu,tad tu pierādi,ka neesi ne pa mata tiesu labāka.Tu esi tik pat ļauna un riebīga kā cilvēks,kas tev dara pāri.

Iesūtīja: Soleisa ; laiks: 03.04.2007 07:10

Es domāju ,ka atriebties gan nevajag, lai kā arī gribētos.
Vai tad no tā kaut kas mainīsies, tāpat tās pāridarījums paliks, priekškam vēlviens ir vajadzīgs.

Man ,piemēram, ir tā, ka es atceros visu, ko man kāds ir nodarījis, bet es ar vārdiem piedodu, bet tomēr izturos pret to cilvēku savādāk

Iesūtīja: Ernestine ; laiks: 31.07.2007 11:08

Atskiriba, ka tu atriebies! Ja parsauj par stripu, tad atriebties ir slikti, bet ja tev tiesam sanak laba atriebiba, tad tu nenolaidies tik zemu un esi atriebis! 2 in 1

Iesūtīja: LaurCIs ; laiks: 31.07.2007 18:47

atriebība ir salda bet vispirms vajadzētu padomāt kādas varētu būt sekas pēc tam

Iesūtīja: Lēdija Čaterleja ; laiks: 31.07.2007 18:51

-tikai uz mirkli, pēc tam seko sirdsapziņas pārmetumi un tai pa pēdām nožēla utt.
atriebība nebūt nav nekas labs!

Iesūtīja: ČoČanga ; laiks: 01.08.2007 09:57

teikšu, ka tas ir patīkami, bet šaubos, ka tas ir labi. ir pat tādi gadījumi, kuros atriebība nemaz nav vajadzīga, ka cilvēkam pašam jāsaņem sods.

Iesūtīja: Dāvids ; laiks: 21.08.2007 00:54

Manuprāt atriebties ir zemiski un stulbi...
Tas reizē pašu pazeminātu līdz pāri darītāja līmenim un tikai vēl vairāk sabojātu karmu...
Labāk vajadzētu lūkot kā notikušo vērst par labu - abiem labu...

Iesūtīja: Mauvaise Mademoiselle Blanc ; laiks: 21.08.2007 11:19

Atriebties vajag prast. Man nekad nav bijis vajadzības to darīt un uzskatu, ka man nepadotos. Viss atkarībā no tā, cik izdomas pilna noteiktajā brīdī būtu.
Bet, vai vajag atriebties? Atkarīgs no situācijas. Un no cilvēka. Un no katra paša, cik ļauj sev kāpt virsū, paliekot nesodītam.

Iesūtīja: Dark Lord Voldemort ; laiks: 23.08.2007 09:41

Atriebties vajag, ja lieta ir nopietna un ja to prasa cieņa.
Ja kāds tev līdzīgā vecumā apvaino, to nedrīskt tā atstāt, vajag atdarīt ar to pašu, lai neciestu tavs status.
Protams, ja tev ir tādi draugi, kas tevi saprot, ir pacifisti, vai viņiem vienalga, vai tu sevi cieni, tad vari arī neatriebties.
Atriebties vajag, lai sevui cienītu, lai parādītu, ka tu spēj par sevi pastāvēt pats.

Iesūtīja: kristiine_t ; laiks: 25.08.2007 23:55

piedot un aizmirst ir tieši manā garā pret dažiem indivīdiem.
manuprāt, atriebšanās kāre ir ikvienam. jautājums ir, vai to katrs pielieto.
es uzskatu, ka katram būtu jāpamēģina, kā tas ir. un ja dodas par tālu, un smagi kļūdas, tad zini, ka vairāk tu to nedarīsi (vairāk vai mazāk).

Iesūtīja: Estere. ; laiks: 29.08.2007 21:05

atriebība ir salda, bet tas pavisam noteikti NAV labi..

Iesūtīja: punkd ; laiks: 30.08.2007 09:37

protams, neavr cilvēkus pamācīt, uzsverot, kas ir labi un kas slikti. Uzskatu, ka ir reizes, kad atriebība šķiet esam vienīgais variants, tad ja otrs tev nodarījis pāri bez iemesliem, vai ļaunākajā gadījumā cietuši paša tuvinieki. Taču pirmstam iesaku apdomāties, vai atriebība neiedragās arī tevi pašu, jo negatīvās emocijas ietekmē ne tikai citus, bet arī tevi pašu!

Zinu, ka pagriezt otru vaigu šādā situācuijā nevarētu, bet ir reizes, kad es iztiktu tikai ar vārdiem.

Iesūtīja: korkijwolfs ; laiks: 05.10.2007 10:12

jebkāda veida atriebība ir slikta. jo ja tu kādam kautko nodari, viņs to var pieņemt kā izaicinājumu darīt pretī un pat neapzinās, ka viņš jau tev kaut ko ir nodarījis... viņam liekas, ka tava atriebība bija first strike un jātriebjas ir viņam.

manuprāt nam līdz galam ļaunu cilvēku un tādēļ ar ikvienu no viņiem ir iespējams vienoties un panākt kompromisu.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 05.10.2007 14:02

atriebties ir jauki (mhavhavahvaha...) bet es nekad nespētu nodarīt nopietn kaitējumu. parasti tikai ieriebju vai pasaku kaut ko nejauku, bet ne fiziskusāpi un tālāk. neesmu tāda tipa cilvēks...

Iesūtīja: inta159 ; laiks: 07.08.2008 10:56

Man mamma māca ka atriebties nav labi. ( Tikai viņa pati dažreiz ieriebj kādam) Es ieriebju un tas vispār man sagādā prieku. Ka iet vaļā pa īsto kā mūsu klasē meiteņu strīdiņos es izdaru gājienus, kas patiesi manai pretiniecei liek nosarkt vai vēl trakāk kaut ko patiešām riebīgu. Es neesmu kaut kād klasē atstumtā vai neieredzētā gluži otrādi un tā ir priekšrocība Bet es NEKAD NEVARĒTU NODARĪT FIZISKU KAITĒJUMU! Bieži jau saka ka morāls ir trakāks nekā fizisks, bet es nemētājos ar rokām. Fui es nevienam nekad nevarētu tā nopietni kaut ko nodarīt, tikai brālim( es ar viņu bieži kaujos, bet tas NAV nopietni, mēs nesitam acis vai kā. Tikai es paskrāpēju, nogrūžu un viss) Be dažreiz es paturu sevī iekšā un neņemu par pilnu. Es izvēlos piemērotus brīžus kad atriebties. Bet kā jau rakstīju es to nedaru tik bieži, kā teiksim ēdu( 3 reizes dienā) Tā kā dažreiz dusmas vaig paturēt pie sevis nevis atriebties. Varbūt lai sakrājas tas viss un tad!

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.08.2008 00:50

Atkarīgs no apstākļiem, un tā, kā tas otrs ir to domājis. Ja bija netīšām, jāpiedod. Ja bija tīšām un turpinās, jāsadod (jāiezāģē), lai tā vairs nedara.

Iesūtīja: zvārgulīte ; laiks: 10.08.2008 14:17

Neatriebties.
Labāk izdomāt kādu citu veidu kā likt cilvēkam saprast, ka izdarītais ir galīgi garām vai vienkārši pārtraukt jebkuras attiecības. Nav ko nervus bendēt.

Iesūtīja: Līze ; laiks: 20.08.2008 17:30

Pirmais- piekrītu, ka atriebties vajag mācēt, lai tā pašam sev neizvērstos par izsmieklu apkārtējo priekšā. Un iztēle šeit pamatīgi nostrādā. Man pašai nācies to izbaudīt uz savas ādas, gan arī kādam citam atriebjoties.
Taču par vajadzību atriebties - tas atkarīgs no tā, cik jūtelīga ir cilvēka sirdsapziņa (kā arī cik lielā mērā ietekmē vecāku ieaudzinātie aizspriedumi, reliģiskā pārliecība utt.).
Manuprāt, atriebšana ir tikai daļa no cilvēciskās domāšanas +izrietošās darbības.
Tīri emocionāli un spontāni reaģējošs faktors.

No sevis varu pateikt tikai to, ka man atriebība vienmēr ir bijusi kaut kas līdzīgs alkaina saldai baudai, un vēl pagājušogad mīlēju atriebties pa labi pa kreisi, kad vien bijusi kāda izdevība (kaut tā būtu tikai drauga kavēšanās vai divnieks matemātikā). Tā sirdīgi...

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 20.08.2008 17:39

Atriebties? Nē. Kamdēļ vairot pasaulē ļaunumu?
Cita lieta, likt cilvēkam saprast, ka kā izrīkoties nevarēs vis un neļaut sev kāpt uz galvas.

Iesūtīja: Akvarelis ; laiks: 25.08.2008 14:27

Atšķirībā kad. Piemēram, ja nodarījums ir bijis liels. Nu pārspīlējot - kāds ir nogalinājis cita cilvēka tuvu draugu (tfu, tfu, tfu) un šis tagad atriebjoties sagandē šim visu dzīvi, nogalinot slepkavas radiniekus un draugus. To es neuzskatu par normālu parādību. Bet sīku atriebību, kas nevienam nenodara lielu skādi, piedot var vienmēr.

Iesūtīja: Roēna ; laiks: 11.09.2008 14:25

Neuzskatu ka atriebties ir vajadzība. Naids nodara ļaunumu pašam cilvēkam. Ir jasaprot, japiedod, bet ja pardarījums ir liels vienkārši vairs nevajag tikties ar to cilvēku (ja šis cilvēks nenožēlo nodarīto).

Iesūtīja: Antons Ego ; laiks: 11.09.2008 20:55

ai, ko nu tur.
vnk jādzīvo tā, lai neviens jums nenodarītu neko tik nejauku, ka vēlāk būtu jāatriebjas.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 11.09.2008 22:18

Vienmēr jau gribas atriebties, vismaz man gribās.
Tomēr es uzskatu, ka labāk neatriebties.
Kāds tev izdara ļaunu, tu dari pretī, viņš atkal dara pretī... Pie kā tas noved? Rodas vēl lielāks ļaunums. Dots devējam atdodas, var cerēt, ka viņš par to samaksās..
Protams, vislabāk ir piedot, bet tas ir grūti, reizēm pat neiespējami aizmirst nodarījumu, bet naids un atriebības kāre sagrauž pašu cilvēku, viņš pats cieš.

Iesūtīja: dreamer ; laiks: 12.09.2008 21:55

Neatriebties. Piedot. Neaizmirst.

Iesūtīja: storyteller ; laiks: 20.09.2008 11:48

Neatriebties. Tas nostāda tādā pašā līmenī kādā ir pāri darītājs un jēgas jau tāpat no tā nav. Vismaz manuprāt. Izslēgt cilvēku no tuvāko cilvēku loka un uzturēt vēsi peiklājīgas attiecības. Vai pēc ieskatiem.

Iesūtīja: Klusētājs. ; laiks: 09.01.2009 21:27

Neatriebties, bet piedot, attiekties kā parasti vai tā, ka tas cilvēks pats neizturēs un gribot negribot, sajutīsies slikti, nožēlos nodarīto.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.01.2009 14:13

Turpinot tematu labajam jābūt ar dūrēm.

Atkarīgs no tā, kas nodarīts. Ja ar elkoni iebakstīts ribās, tad uz vietas var atbildēt ar to pašu. Ja ir izdarīts kaut kas atbaidoši zemisks, tad nevajag nolaisties līdz tam, lai atriebties, jo var gadīties, ka pats sajutīsies nelāgi. Tā vietā jāpārtrauc kontaktēties ar attiecīgo cilvēku.

Protams, ir arī sīkas un ne tik sīkas ikdienas kļūmītes, kurās kāds mums kaut ko nodara nejauši. Tas būtu jāpiedod.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 10.01.2009 16:41

Atriebties ir slikti. Ja cilvēks savas ļaundarības turpina, tad var runāt par pasākumu veikšanu, lai piespiestu viņu tās pārtraukt. Bet ne atriebties.

Tas protams neatceļ to, ka atriebties reizēm mēdz būt tīri patīkami

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 11.01.2009 02:47

Tieši tā.

Tu domāji preventīvos pasākumus? Tos bieži vien mēdz kļūdaini (iespējams, emociju iespaidā) nodēvēt par atriebību un apvainoties.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 12.01.2009 09:29

Nu kā... varbūt ne pārāk veiksmīgs piemērs, bet ja mēs atriebību vairāk vai mazāk izprotam no sērijas `aci pret aci, zobu pret zobu`, tad cilvēkam, kurš ir nogalinājis Tavus tuviniekus, nebūtu pareizi atbildēt ar to pašu (t.i. nogalināt VIŅA tuviniekus). Tā vietā pareizāk būtu sodīt ar nāvessodu pašu slepkavu, lai viņš vairs nevarētu nogalināt citu cilvēku tuviniekus.

Nu vai arī - cilvēku, kurš ar mašīnu dzērumā ir sabraucis citu cilvēku, sakropļojot viņu un padarot par invalīdu, mēs pašu nekropļojam un neinvalidizējam - mēs atņemam viņam automašīnas vadīšanas tiesības un piespriežam cietumsodu...

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 12.01.2009 15:33

Vikingi to sauca par asinsnaidu.

Jebkurā gadījumā jā, skan saprātīgi.


Bieži būtībā tas ir tas pats. Ne vienmēr, bet bieži.

Iesūtīja: Bizii van Dope ; laiks: 12.02.2009 11:39

Atriebība = naids. Bet naids nav laba lieta. Tas mūs izposta vairāk nekā to cilvēku, kuru mēs ienīstam un kuram gribas atriebties.
Atriebties gan ir, gan nav labi. Atriebties vajag, bet tas ienīstā cilvēka nodarīto ļaunumu nevērsīs par labu un iespējams sniegs īsu baudījumu.
Ja es kādam atriebtos, tad sodītu viņu tā, ka viņš ciestu visu mūžu.
Vispār pretenziozs jautājums. Viss atkarīgs no tā kā tu atriebies. Tas nav labi, bet, ja vajag - vajag un tad es uzskatu, ka jāatriebas tā, lai tas paliktu atmiņā visu mūžu. Nāve ir pēdējais, ko maz var pasākt. Nāve ir vairāk kā atbrīvošana, jo galu galā pēc nāves šim nebūs ne jāstrādā, ne jāuztraucas par rēķiniem un vispār par neko jāuztraucas. Vislabāk ir sabojāt dzīvi.
Nu, tas tā - pēc maniem uzskatiem kā būtu, ja man vajadzētu atriebties.



Pie tam vēl jāpadomā par to vai ir maz vērts atriebties. Varbūt kaut kāds sīkums, kam var uzgriezt vienu vietu, pāršpļaut pār plecu un dzīvot tālāk.

Iesūtīja: Charlotte ; laiks: 26.05.2009 09:13

protams atriebties nav labi.. man pashai taa ir bijis un es arii zinu gadiijumus kad peec tam kad kaads ir kaadam atriebies peec tam taa pat nav taa 'labaa' sajuuta. persona dazhkaart pat juutas slikti par to ko izdariija otrai personai.. un galu galaa dziivee viss naak atpakalj peec nopelniem vai kaa vareetu teikt - kaa sauc taa atskan. un vienaa briidii kad cilveeks to gaidiis vismazaak 'liktenis' vinjam atspeeleesie pat visu to ko ir tev nodariijis...

Iesūtīja: stiina ; laiks: 26.05.2009 17:37

Nepiedošana/neaizmiršana prasa tik daudz spēka, ka labāk nemaz nesākt. Daudz vienkāršāk man šķiet piedot un aizmirst. Tiesa, te iepriekš tika minēti daži ekstrēmi gadījumi.. bet atriebība arī tajos vairs neko nemainīs, pat ja tos aizmirst nav iespējams.

Ikdienišķas lietas vai kādas attiecību problēmas turpretī aizmirst var gluži labi, ja vien koncentrējas uz to labo, kas notiek pašlaik, nevis domā par kaut ko jau sen pagājušu. Protams, ja cilvēks konkrēti dara pāri un nemainās, tad labāk no viņa izvairīties.. bet par to domāt vai pat atriebties.. neredzu jēgu.

Iesūtīja: Ēnu Leģionāre ; laiks: 26.05.2009 18:23

Atriebties ir patīkami un sagādā milzīgu baudu. Mans princips- atdot cilvēkam atpakaļ to slikto, ko viņš devis man. Ne vairāk, ne mazāk, pēc identiskās shēmas. Tā pat nav atriebība, vienkārši atgriežu atpakaļ to, ko man nekad nevajadzēja nodarīt.

Iesūtīja: Flamester ; laiks: 28.05.2009 19:51

Manuprāt, atriebties, nav labi, tomēr tas sniedz gandarījumu un baudu, jo tādā veidā mēs liekam arī ciest tam, kurš mums pāri nodarījis, taču ja mēs atriebsimies, tad arī tam optram būs iemesls velreiz atriebties, un tad jau tas var ieilgt uz ilgu laiku līdz vienkārši vienam neizturēs nervi un pātrauks, un noderētu jau arī pieturēties pie principa - nedari citam to ko negribi, lai tev dara.
Katrā ziņā tas ir temats ko var grozīt gan labēlīgā, gan nelabvēlīgā virzienā, jo katram ir savi uzskati...

Iesūtīja: stiina ; laiks: 28.05.2009 19:57

Hmm, es tiešām nesaprotu - kas tā par baudu/gandarījumu, ko iegūst no atriebības?

Iesūtīja: Flamester ; laiks: 28.05.2009 20:19

Ir dažādi cilvēki un katram citas lietas izraisa atšķirīgas emocijas, daļai redzot to ka citam sāp vai neveicas liek justies labāk un, ja tas ir viņa izdarību rezultātā, liek justies gandarītam dēļ tā ka viņš to ir panācis. Nevisi cilvēki ir labsirdīgi un novēl citiem to labāko un priecājas, ja citiem veicas(visbiežāk tas attiecināms tieši uz skaudīgajiem).
Un cilvēkiem, kam ir sadistiskas tieksmes, jau var radīt baudu tas, ka kādam cits cieš dēļ tavas atriebības.

Isāk sakot labsajūta.

Iesūtīja: Šīferis ; laiks: 10.07.2009 01:35

Atriebe (Nemesis) - viena no iznīcības jaukākajām formām,jo iznīcina ne tikai apkārtni,atriebes objektus,bet pašu atriebēju arī. Neatstāj pēdas, kā tikai milzīgu traģēdiju. Atriebība nav laba,nedz veselīga,noder tikai iznīcībai.
Palasiet par Mēdeju un viņas darbiem (sengrieķu mitoloģija).

Iesūtīja: Teletūlbijs. ; laiks: 04.09.2010 19:12

Laikam atriebība ir slikta lieta, bet es bieži tādu pielietoju.