Salamans Rušdi, "Pusnakts bērni", "East, West" utt. Opcijas

[tiigjeris]

Visai sarežģīts rakstnieks. Brīžiem ir grūti lasīt, bet ir pietiekami interesanti, lai nepadotos. Man patīk nedaudz alternatīvās idejas un uztvere.

Brīžiem gan nedaudz nomācoša kļūst ideju daudzveidiiba un ir grūti koncentrēties uz pašu saturu kopumā (Un vēl, protams, jāatceras ļoti daudz dažādu personu). Bet man personīgi patīk stāstu neparedzamība. Pēdējā laikā vispār iznāk tā pavairāk saskarties ar Austrumu (konkrēti - Indijas) kultūrām, tādēļ arī vairāk pievēršos šim rakstniekam.
Un, ak jā, viņa stāstiem ir nežēlīgas tendences. Brīžiem aprakstītais šķiet šokējošs, lai gan - Indijā tas tāds varētu arī nelikties. Tas jau gan ir pavisam cits temats.

[Edzinsh]

Pēdējā laikā vispār iznāk tā pavairāk saskarties ar Austrumu (konkrēti - Indijas) kultūrām, tādēļ arī vairāk pievēršos šim rakstniekam.
Un, ak jā, viņa stāstiem ir nežēlīgas tendences. Brīžiem aprakstītais šķiet šokējošs, lai gan - Indijā tas tāds varētu arī nelikties. Tas jau gan ir pavisam cits temats.

Jā, arī pašlaik esmu Tagores stāstos - un domas ir gluži vai tādas pašas. Neizprotami, filozofiski, nedaudz samudžināti, nežēlīgi. Bet visnotaļ interesanti. Lai veicas iepazīstot dižos Austrumus!

Šo rakstu rediģēja Edzinsh: 02.08.2006 10:10

[kaiva]

les miserables!!!... jūs, kas nelasāt viņu!
(tā patiesībā ir parodija par manām pašas izjūtām, tas ir uzbrukums man nevis citiem, lūdzu ņemt to vērā lielos dievus un arī mirstīgos)

tās grāmatas ir kā šahs
patīk pārlasīt otrrreiz un trešoreiz lai saprastu visus slāņus
attīsta smadzenes
tās grāmatas ir pilnas tādu brīnumu kā Gendalfa raķetes kas apgriež tavu prātu kājām gaisā un izvelk no tumsas to ko tu nekad nebūtu gaidījis
tās grāmatas ir fantastiski sapīts zāļu virvju žilkas dzijas mēnesstaru vara stiepļu zirga astru tīkls...

un pats par sevi saprotams es dievinu Indiju...
jau no agras bērnības

[Mauvaise Mademoi...]

Salamans ir lielisks, jā.

[Hikari]

Kaut kad sen no šī autora izlasīju vienu darbu, kuru bija jālasa žūrijā. Tas tiešām bija jau sen, kādus četrus gadus atpakaļ. Darbs saucās "Hārons un stāstu Jūra" un mani toreiz tas ļoti piesaistīja. Autoram ir krāšna un bag'tīga valoda, taču līdz šim tā arī neesmu izlasījusi nevienu citu autora grāmatu. Taču, domājams, kādreiz to noteikti izdarīšu

[kaiva]

haahahaha

Rušdi bijis/ir pilnībā iemīlējies lotrā!

es taču JŪTU ar viņu dvēseļu kopību.
lūk fragments kur par to runāts

I remember two or three teachers who were inspirational teachers of the kind that you see in Robin Williams movies. There was a sweet, elderly gentleman called Mr. J. B. Hope-Simpson, who apart from being a good history teacher was also the person who introduced me to The Lord of the Rings when I was fifteen. I completely fell in love with it, somewhat to the harm of my studies. I still remember it in uncanny detail. I really responded to the language project, all the imaginary languages. I got quite good at Elvish at one point.


INTERVIEWER
Did you have anyone to speak Elvish with?


RUSHDIE
There were one or two other Lord of the Rings nerds.

un šeit mazliet tā:

INTERVIEWER
Alongside your interest in politics and power, there’s a lot of fantastic invention in your work. In fact, you’ve said that The Wizard of Oz made a writer of you.


RUSHDIE
After I saw the film, I went home and wrote a short story called “Over the Rainbow.” I was probably nine or ten. The story was about a boy walking down a sidewalk in Bombay and seeing the beginning of the rainbow, instead of the end—this shimmering thing arcing away from him. It had steps cut in it—usefully—rainbow-colored steps all the way up. He goes up over the rainbow and has fairy-tale adventures. He meets a talking Pianola at one point. The story has not survived. Probably just as well.

un te visa intervija, kur viņš runā par saviem darbiem, bērnību, politiku, terorismu, Indijas valodām un pašu rakstīšanas procesu
viena no worth-to-read intervijām vispār^^
btw viņš ir iecelts bruņinieka kārtā

http://www.theparisreview.org/viewmedia.php/prmMID/5531

[Sonata]

Kaut kad sen no šī autora izlasīju vienu darbu, kuru bija jālasa žūrijā. Tas tiešām bija jau sen, kādus četrus gadus atpakaļ. Darbs saucās "Hārons un stāstu Jūra" un mani toreiz tas ļoti piesaistīja. Autoram ir krāšna un bag'tīga valoda, taču līdz šim tā arī neesmu izlasījusi nevienu citu autora grāmatu. Taču, domājams, kādreiz to noteikti izdarīšu

Es arī esmu lasījusi tikai "Hārūns un stāstu jūra". Jāsaka, ka šis stāsts man patika, tikai dažreiz tiešām kaitināja visi tie vārdi... Jā, interesanti, bet nu grūti atcerēties, piem., kas ir Bātčīta utt.
Manuprāt, stāsts bija vairāk priekš bērniem vakara pasaciņas vietā. Drusku arī kaitināja, ka kā parasti labie uzvarēja (hmm es būtu pārsteigta, ja 'ta nenotiktu). Bet jāsaka, interesanti izveidots sižets par došanos uz Stāstu okeānu glābt visas pasakas no iznīcības.