Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 26.09.2012 15:47

Kraukļanagi ir nolēmuši reizi par visām reizēm pierādīt, ka viņi ir visgudrākie, un metuši izaicinājumu pārējiem torņiem, piedāvājot sacensties prāta spēlē.

Spēles noteikumi ir šādi:

• spēle tiek vadīta;*
• spēlētājiem ir jāpiesakās pirms sākt spēlēt, tas jādara šādi:
  uzrakstiet kuru torni** pārstāvat (pēc tam torni mainīt vairs nevar) un kāpēc tieši to torni, var apvienot pieteikšanos uz torni ar atbildi uz kārtējo jautājumu.

• Spēles vadītājs vai to darīt tiesīgs spēlētājs uzdod jautājumu, uz kuru ir jāatbild 12 stundu laikā. Pēc ~9 stundām vēlams dot hintu (to dara jautājuma uzdevējs).
• Ja pēc 12 stundām pareizas atbildes nav, spēles vadītājs iesūta pareizo atbildi un nākamo jautājumu.
• Spēles vadītājs pēc saviem uzskatiem var piešķirt punktu uzdevēja tornim, ja uzskata, ka uz jautājumu bija iespējams vienkārši atrast atbildi, vai atņemt punktu uzdevēja tornim un dot iespēju uzdevēja torņa dalībniekiem sniegt pareizo atbildi līdz aiznākamā jautājuma uzdošanas laikam, ja jautājums šķiet neatbilstoši sarežģīts/sīkumains.
• Nakts (20.00-08.00) un brīvdienu laiks netiek ieskaitīts kopējā laikā.
• Par pareizu tiks uzskatīta pirmā pareizā atbilde. Ja raksts ir rediģēts, tad par atbildes iesūtīšanas laiku tiks uzskatīts raksta rediģēšanas laiks. Ja rediģēšanas laiks ir vienāds ar citu nerediģētu atbildi, tiek ieskaitīta nerediģētā atbilde.***
• To, kurš atbildējis pareizi, paziņo spēles vadītājs vai jautājuma uzdevējs.
• Pareizās atbildes autoram ir tiesības trīs stundu laikā uzdot nākamo jautājumu.
• Neloģiski, muļķīgi jautājumi, kā arī jautājumi bez atbildes tiks ignorēti.
• Ja pareizās atbildes autors savas tiesības neizmanto 3 stundu laikā, nākamo jautājumu uzdod spēles vadītājs (ja spēles vadītājs ir aizņemts, var uzdot kamēr vien spēles vadītājs nav uzdevis).
• Spēlētājam, kurš iesūta jautājumu, reizē ar tā iesūtīšanu forumā ir jānosūta spēles vadītājam pareizā atbilde.
• Par katru pareizu atbildi spēlētāja tornis saņem punktu. Reizi noteiktā (pēc spēles vadītāja patikas) laika periodā torņu rezultāti tiks apkopoti un publicēti.
• Spēles vadītājs pēc saviem uzskatiem var piešķirt puspunktu citam tornim nekā pareizās atbildes tornim, par precizējošu/papildinošu/daļēji pareizu atbildi.

1. Spēli spēlē līdz visiem torņiem kopā ir 100 punkti. Ja (100-TS)<(T1-T2), kur T1 — lielākais viena torņa punktu skaits, T2 — otrais lielākais viena torņa puntku skaits, TS - visu torņu punktu kopsumma, spēli pārtrauc šī nosacījuma izpildes brīdī un paziņo rezultātus. Paskaidrojums ne-matemātiķiem — situācija, kas otrajam tornim principā nav iespējams uzvarēt nepārkāpjot nosacījumu par kopejā punktu skaita ierobežošanu. Spēli pārtrauc priekšlaicīgi arī tad, ja manāms vispārējs panīkums un neaktivitāte, gaidāms ilgāks pārtraukums un citos gadījumos (subjektīvs spēles vadītāja lēmums) kā arī, ja mainās spēles vadītājs. Uzvar tornis ar lielāko punktu skaitu.

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 27.09.2012 15:41

Piederība tornim: Slīdenis ♥


Atbilde: Flogistons (Phlogiston)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 27.09.2012 18:35

Punkts Slīdenim!

Massacre domā nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Tiger ; laiks: 27.09.2012 19:12

Piederība tornim: Elšpūtis

Iesūtīja: Math ; laiks: 27.09.2012 19:46

Piederība tornim: Kraukļanags

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 27.09.2012 19:49

Piederība tornim: Kraukļanags

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 27.09.2012 19:53

Jautājums: Kas kopīgs ir gan Antarktīdai, gan Grenlandei, gan Īslandei un Īrijai?

Iesūtīja: Tiger ; laiks: 27.09.2012 20:08

Atbilde: Visas pieminētās vietas ir salas

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.09.2012 20:15

Tornis: Kraukļanags.

Būtu teikusi - okeāns, bet, diemžēl, Antarktīdai is savs personīgasi okeāns, tāpēc Atlantijas okeāns neder.
Vēl - tie visi ir salveidīgi veidojumi (Antarktīda gan ir kontinents).

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 27.09.2012 21:58

Neviena no dotajām atbildēm nav īstā (un Antarktīda ir kontinents, nevis sala, tieši tā).

Varu dot mājienu: runa ir par kaut ko kas atrodas, drīzāk neatrodas, uz šīm zemēm, salīdzinājumā ar pārējo pasauli.

Iesūtīja: Overlord ; laiks: 27.09.2012 23:01

Hmm.. lai iet Grifidors


Visām šīm platībām ir kopīgais tas,ka tur nedzīvo čūskas.

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 27.09.2012 23:19

Punkts Grifidoram!

Overlord domā nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 28.09.2012 08:26

Apsveicu Grifidoru ar pirmo punktu! Gaidām nākamo jautājumu!

Atcerieties: atbildes šajā pavedienā (Sarunās neskaitās, PZ neskaitās), kad uzdod jaunu jautājumu, atbildi man uz PZ.

Iesūtīja: Overlord ; laiks: 28.09.2012 08:39

Kas saista Romas pilsētas mītisko dibinātāju un pirmo valdnieku, pirmo oficiālo Romas imperatoru un pēdējo Rietumromas/Senās Romas imperatoru?( Tas ka viņi valda pār Romu neskaitās)

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 28.09.2012 08:57

Tas, ka viņus sauca vienādi. Romas pilsētas mītisko dibinātāju un pirmo valdnieku sauca par Romulu, bet pirmo oficiālo Romas imperatoru un pēdējo Rietumromas / Senās Romas imperatoru — par Augustu.

Iesūtīja: Overlord ; laiks: 28.09.2012 10:26

atbilde ok! Punkts tam,lai kur arī nebūtu Matt!

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 28.09.2012 10:39

Tornis: Grifidors.

No kā atkarīgs, cik karsts vai auksts liksies priekšmets, tam pieskaroties?

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 28.09.2012 12:15

Siltuma vadīšanas koeficients/pats siltuma vadīšanas process.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.09.2012 12:22

Karstums un aukstums ir subjektīvas lietas (ja nelieto mērinstrumentus, bet pārbauda ar roku), pieskaroties mēs salīdzinām ar savas ādas temperatūru, bet vienā temperatūrā esoši koka gabals vai metāls liksies dažādā siltumā priekšmeta materiāla siltuma vadītspējas dēļ. Pārbaudot ar otru roku šķitīs vēl savādāk.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 28.09.2012 12:35

Punkts Slīdenim. (Un, iespējams, puspunkts Kraukļanagam, ja spēles vadītājai būs šādi ieskati.)

Subjektīva sajūta, cik virsma liekas karsta vai auksta, ir tieši atkarīga no tā, cik ātri ķermeņa daļa, ar kuru esam pieskārušies, atdziest vai sakarst pateicoties virsmai, pie kuras pieskaramies. Tā kā priekšmeta vai vides siltumvadītspēja ir galvenais faktors.

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 28.09.2012 15:24

Jautājums: Ar ko ražošanas procesā atšķiras http://www.fancy.lv/images/storage/big_0eaba21.jpg (tā vīle, kas iet no zeķes malas uz leju līdz papēdim) pēc II Pasaules kara no mūsdienām?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 28.09.2012 15:54

Ar to, ka senākos laikos vīle bija vajadzīga ražošanā (zeķi uzadīja kā plakanu auduma gabalu sašuva kopā, radot vīli), bet mūsdienu tehnoloģijas (cirkulārās adāmmašīnas) ļauj ražot zeķes bez vīlēm, tādēļ vīles visbiežāk ir dekoratīvas (tiek piešūtas klāt, bez praktiskas nepieciešamības pēc tām).

Piebildei varu pieminēt, ka apmēram ap to pašu laiku arī sāka lietot citādākus materiālus, kuri bija elastīgāki, kas krasi palielināja zeķu pielāgošanās kājām spējas un samazināja nepieciešamo zeķu izmēru skaitu (tas gan attiecas uz visām zeķēm, ne tikai tām ar vīli).

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 28.09.2012 15:56

Punkts Grifidoram!

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 28.09.2012 16:24

Kuras vielas īpašību izpētīšana lielā mērā sekmēja tvaika dzinēju attīstību 18. gadsimtā (nosaukumu, lūdzu, minēt latviešu valodā)? Kurš fizikas likums šīs vielas nozīmi mazināja?

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 28.09.2012 17:02

Tātad, par pirmo jautājuma daļu: tvaiks, ūdens, vakuums un atmosfēras spiediens ir atbildīgi pie tvaika dzinēju attīstības. Nespēju izdalīt, kas tev liekas visvairāk sekmējošs. Ūdens ir svarīga tvaika dzinēju sastāvdaļa, jo no tā rodas tvaiks, kā arī vakuums (tas gan vairāk ir stāvoklis), jo tā iesaiste procesā taisa visādu shiny stuff (es neesmu tik tehniska, lai spētu to paskaidrot) un atmosfēras spiediena izpētīšana (tā gan nav viela) sekmēja idejas kā veidot labākus un efektīvākus tvaika dzinējus.
Un par otro jautājuma daļu: pirmais termodinamikas likums vai termodinamika vispārīgi, kā arī noteikti palīdzēja Volts ar savām elektriskajām dzirkstīm un Isaac de Rivaz pirmajiem dzinējiem, kas darbojās uz ūdeņraža, skābekļa bāzes un tika iedarbināti ar to pašu elektrisko dzirksti (tātad elektriskā lādiņa, elektrības fizikas likumi).

Iespējams.
Es apmaldījos materiālos.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 28.09.2012 17:09

Likums: Pareizi, pirmais termodinamikas likums. Bet tā ir puse no atbildes.
Viela: Nepareizi.

Hint: Mūsdienās uz daudziem iepakojumiem ir mērvienība, kura cēlusies no šīs vielas nosaukuma angļu valodā.

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 28.09.2012 18:38

Viela: Ogle vai ogleklis (jo ogļu raktuvju dēļ izgudroja tvaika dzinēju)


Un es gribētu zināt, kā iedalīs punktu, ja kāds atbildēs pilnīgi pareizi, jo kāds var nošpikot otro atbildes daļu. Vispār, uzskatu, ka tiem jābūt diviem atsevišķiem jautājumiem.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 28.09.2012 20:00

Jautājums bija par to pašu. Pirmais no jautājumiem bija būtiskākais, un otrais bija uzvedinošais. Tā kā es laikam esmu izgāzies, ja tu atbildēji uz otro, bet ne uz pirmo. Un tad tas ir pie spēles vadītājas, kā viņa vērtēs, jo otrais jautājums bija tieši saistīts ar pirmo.


Lai nu kā, laiks atbildēt jau vēl ir līdz rītdienas pieciem vakarā.

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 28.09.2012 20:55

Labi, pēdējais, ko es piedāvāju un attiecīgi padodos, ja nav pareizs: asinis
[The mechanical equivalence principle was first stated in its modern form by the German surgeon Julius Robert von Mayer in 1842.[4] Mayer reached his conclusion on a voyage to the Dutch East Indies, where he found that his patients' blood was a deeper red because they were consuming less oxygen, and therefore less energy, to maintain their body temperature in the hotter climate. He had discovered that heat and mechanical work were both forms of energy, and later, after improving his knowledge of physics, he calculated a quantitative relationship between them.]

Nekur citur neko saistībā ar termodinamiku un tvaika dzinējiem (jo teorētiski, lai tvaika dzinējs strādātu vajag cilvēku un cilvēkiem ir asinis) es vairs nespēju saskatīt. Varbūt vienīgi Kalorija (Calorie).
[Calorie is the heat needed to raise the temperature of 1 kg of water from 0 to 1°C"]

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 28.09.2012 21:28

Dārgie, atcerieties, ka vēlākais pieteikšanās brīdis tornim ir vienā postā ar atbildi! Izņēmuma kārtā ieskaitu Mattiasa nopelnīto punktu Grifidoram.

Rovielai puspunkts , Massacrei punkts.

Mattiasam punkts.

Jautājumus, lūdzu, uzdot pa vienam. Massacrei punkts par abildi uz vienu no Mattiasa abiem jautājumiem. Grifidors un Slīdenis dala pirmo vietu!

Tās nav asinis.

Nākamais jautājums joprojām ir neatbildētais Mattiasa jautājums nedaudz citā formulējumā. Pirmais termodinamikas likums šo vielu padarīja par maznozīmīgu un mūsdienās tikai retais par to ir dzirdējis. Taču tās pētījumi lielā mērā sekmēja tvaika dzinēju attīstību 18. gadsimtā. Kas ir šī viela? Atbildi, lūdzu, sniegt latviešu valodā!

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.09.2012 16:06

CITĀTS(Mattiass @ 28.09.2012 18:09)

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 29.09.2012 16:30

Atbilde: Flogistons (phlogiston)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.09.2012 16:39

Viela gan ir visai līdzīga flogistonam, bet nav tā. Flogistons atbildēja par degšanu, šī par siltumu.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 29.09.2012 16:58

Elšpūtis
Caloric - siltumradis.
Kalorijas uz tām pakām.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 29.09.2012 17:01

Punkts Elšpūtim!

Beidzot!

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.09.2012 17:08

Apsveicu Elšpūti ar pirmo dalībnieku un pirmo punktu! Nākamo jautājumu uzdod Piligrims.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 29.09.2012 17:14

Kas kopīgs šiem skaitļiem?
2,8,10,16
Triviālā atbilde - pāra skaitļi nederēs, rociet dziļāk!

(OCC Tiger arī ir Elšpūtī!)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.09.2012 17:19

Atvainojos Tiger par iegrāmatošanu ne tajā tornī. Kļūda izlabota!

Piligrim, ja tiks piedāvāta kopīga pazīma, kas nav pāra skaitļi un nav triviāla, man nāksies atbildi ieskaitīt. Tas attiecas uz citiem jautājumu uzdevējiem ar.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 29.09.2012 17:24

Būšu tikai priecīgs, ja tāda tiks atrasta un nopamatota.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 29.09.2012 17:27

Uz šo skaitļu pamata ir visbiežāk IT sfērā lietotās skaitīšanas sistēmas — binārā, oktālā, decimālā, un heksadecimālā.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 29.09.2012 17:35

Laikam neprecīzi noformulēju ? - labāk būtu tā : Kā vienā vārdā var nosaukt šos skaitļus?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.09.2012 18:30

Kaut arī neizskanēja Piligrima gribētais termins, pēc būtības atbilde ir pareiza: šie skaitļi ir dažu tradicionālu skaitīšanas sistēmu bāzes. Bāze skaitīšanas sistēmā ir kopējais dažādu simbolu skaits, kas pieļaujami šajā sistēmā.

Punkts Mattiasam, Grifidors izvirzās vadībā! Mattiass domā jautājumu.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 29.09.2012 23:51

Kā atšķirtos mūsdienās lietotais kalendārs, nebūtu bijis Senās Romas imperatora Oktaviāna?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 30.09.2012 00:42

Astotais mēnesis iespējams joprojām būtu Sekstīls vai Sekstuss vai Sekstubriss, nevis Augusts . Tam būtu tikai 30 dienas, nevis 31, un februārī būtu normāli 29 un garajā gadā 30 dienas. Savukārt septembris oktobris novembris un decembris būtu ar atšķirīgu dienu skaitu (31, ja tagad 30 un otrādi)

Kraukļanags.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 30.09.2012 08:53

Ir vēl viena atšķirība. Puspunkts Kraukļanagam.

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 30.09.2012 12:47

Kalendārs neatbilda sezonām, jo Cēzeram par godu (pēc viņa nāves) pielika vienu papildus dienu reizi trīs gados, nevis četros. Oktaviāns pamanīja, ka tas nav labi un līdz ar to ilgāku laiku kalendārā nebija papildus dienas, lai izlīdzinātu pirms tam sajaukto ritmu. Ja viņš tā nebūtu izdarījis, būtu ļoti jocīgs kalendārs.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 30.09.2012 14:16

Nevarēju to pārbaudīt (neatradu apstiprinājumu), taču, ja tā ir, tad tas vēl nav viss (sanāktu, ka pretēji Beppo apgalvotajam).

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 30.09.2012 19:18

Nu, vēl Oktaviāns Augusts nostiprināja Kvintusa pārsaukšanu par Jūliju par godu Jūlijam Cēzaram, kaut arī pārsaukšanu izdarīja senāts drīz pēc Jūlija Cēzara nogalināšanas.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 30.09.2012 19:58

Pareizi. Augusta Oktaviāna dēļ mums ir jūlijs un augusts, nevis kvintīlis un sekstīlis.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 30.09.2012 20:08

Massacre, vai vari norādīt avotu? Otru Mattiasa gribēto atšķirību norādīja Aiva, kopumā Kraukļanagam punkts.

Nākamo jautājumu uzdod Aiva: cik dalībnieku bija pirmajās organizētajās automašīnu sacensībās?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.09.2012 20:14

Pagrūti atbildēt, bet:
"No 102 dalībniekiem , kas bija pietiekušies, tiesneši atļāva startēt tikai 21, savukārt no tiem tikai 15 sasniedza finiša līniju."
Avots: http://www.citavesture.lv/2010/03/26/pirmas-oficialas-auto-sacensibas-pasaules-vesture/

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 30.09.2012 20:16

Aiva saka, ka tās bija otrās. Kraukļanagam puspunkts, jautājums paliek atklāts.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.09.2012 20:27

Hmmm... Britannica saka to pašu, ko es jau ievietoju. Tas nozīmē - es nevaru atrast uzticamu avotu, kuras tad būtu sauktas par pirmajām, ja citas notika gadu vēlāk.
Runa ir par 1894.gadu.
P.S. gribu zināt atbildi!

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 30.09.2012 20:43

Pierādījums manai iepriekšējai atbildei.

[http://www.moonsighting.com/articles/evolution.html

Caeser was assassinated in 44 B.C. and the month Quintilis was later renamed as Julius (July) to honor him. Soon after Caesar's assassination, his nephew and adopted son Octavian became the emperor that we refer to as "Augustus," an honorary title that had been bestowed upon him. For a time after his death, priests in charge of the calendar erroneously inserted an extra day every three years instead of every four. As a result, this caused the calendar to again drift away from the seasons, an error that needed correction. In 8 A.D. Octavian found it necessary to readjust the calendar. To eliminate the effect of this extra intercalation, leap years were discontinued from about 9 B.C. until 8AD. The leap years were:

45BC, 42BC, 39BC, 36BC, 33BC, 30BC, 27BC, 24BC, 21BC, 18BC, 15BC, 12BC, 9BC, 8AD, 12AD and every 4th year from then on.]



Un atbilde uz Aivas jautājumu: 1887. gada 28. aprīlis, viens dalībieks vārdā Georges Bouton.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 30.09.2012 20:47

Slīdenim punkts un papildpunkts (rakstīts kaut kur internetos būs gana labi), jautājumu uzdod Massacre!

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 30.09.2012 21:07

Atbilde: uz Venēras
[The speed at which a planet rotates (spins) determines its "day", and the speed at which it orbits around the Sun determines its "year". The rotation of Venus is extremely slow, and it is the only planet that spins east-to-west (clockwise from above). The time Venus takes to complete a rotation (243 Earth days) is longer than the time it takes to orbit the Sun (225 Earth days). So a day is longer than its year. ]

Vai uz Merkura
[Mercury has a solar day longer than its year.
Venus has a sidereal day longer than its year.

Mercury takes 88 Earth days to go around the Sun. But it spins very slowly on its axis, once every 58.6 days relative to background stars. Because it is turning as it orbits, the solar day (sunrise to sunrise) on Mercury takes 176 days, which is twice the length of its year.]

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 30.09.2012 21:17

Vai nu uz Merkūra, vai Venēras. Vai abiem. http://wiki.answers.com/Q/On_which_planet_is_a_day_longer_than_a_year

Nokavēju.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 01.10.2012 07:42

Šajā gadījumā bija domāta solārā diena (no saullēkta līdz saulrietam) un gaidīta atbilde Merkurs. Malači! Punkts Slīdenim!

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 01.10.2012 20:46

Nākamais jautājums: cik bieži fiziskai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt jebkurā sistēmā savākto informāciju?

P. S. Jo cītīgāk jūs uzdosiet jautājumus paši arī, jo interesantāk būs spēlēties un spēle dzīvos ilgāk.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 01.10.2012 21:03

Pieprasīšanas biežums nav noteikts, bet visus datus no visām sistēmām neizsniegs. Ja vien nav runa par fiziskas personas pašas datiem, kas reģistrēti sistēmās. To drīkst pieprasīt un saņemt bez maksas ne biežāk kā divas reizes gadā. Par maksu - cik vien vēlies. Drīkst pieprasīt to arī labot.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 01.10.2012 21:08

Jā, es jautājumā izlaidu to daļu, ka ir runa par saviem datiem.
Kraukļanagam punkts. Divas reizes gadā ir rakstiski jāsniedz informācija par fiziskas personas datiem un tiem, kas noteiktā laikaposmā par šo fizisko personu ir saņēmuši datus. Nākamo jautājumu uzdod Roviela!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 01.10.2012 21:18

Tagad kaut kas vienkāršāks (es ceru!)!

Kādu starptautiski atzīmējamu dienu svin novembra trešajā svētdienā?

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 01.10.2012 22:06

Chill day. Diena, kad neko nedara un visus pūliņus velta atpūtai.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 01.10.2012 22:07

Ceļu satiksmes upuru piemiņas diena.

Worlds Important Days - Most of the worlds important days have been established by the United Nations (UN).
Third Sunday of November - World Day of Remembrance for Road Traffic Victims

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 01.10.2012 22:07

Piligrimam pareizi.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 01.10.2012 22:37

Kādus datorus centās izstrādāt (pamata darbības princips),
kad militāristi sastapās ar kodolsprādzienu izraisīto elektromagnētiskā impulsa kaitīgo ietekmi uz elektroniskajām iekārtām?
(OOC: Ja tiks norādīts avots, tiks ieskaitīta arī atbilde, par kuru es neko nezinu )

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 02.10.2012 15:59

Nezinu, vai pareizi sapratu jautājumu, taču mana atbilde būs

Kvantu datori.

http://ffden-2.phys.uaf.edu/211.web.stuff/Almeida/history.html

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 02.10.2012 19:11

Izlemšu par punktu rīt, kad būs svaiga galva lasīt. Tikmēr var domāt vēl un pelnīt vēl punktus, jo Piligrims bija domājis ko citu.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 02.10.2012 21:22

Pārlasot jautājumu kādas reizes 5, beidzot aizgāja, kas ar to ir domāts. (Tātad iepriekšējā atbilde ir nepareiza.)

Ja var uzticēties Wikipēdijā sniegtajām ziņām, par pirmajiem atombumbu izmēģinājumiem un attiecīgā elektromagnētiskā (im)pulsa novērojumiem 1945. gadā (During the first United States nuclear test on 16 July 1945, electronic equipment was shielded due to Enrico Fermi's expectation of an electromagnetic pulse from the detonation. The official technical history for that first nuclear test states, "All signal lines were completely shielded, in many cases doubly shielded. In spite of this many records were lost because of spurious pickup at the time of the explosion that paralyzed the recording equipment."); turklāt vēlāk 1952–1953 Briti sava kodolieroču testa laikā šo parādību nodēvēja par "radioflash" jeb radiouzliesmojumu.

Tātad attiecīgais datoru veids jāmeklē tāds, kas tika izstrādāts ap 1950. gadu. Cik tālu sniedzas manas zināšanas (ar nelielu Wikipēdijas palīdzību) tajā laikā tika izstrādāti mūsu laikā pazīstamo elektronisko datoru priekšteči (ja salīdzinām datorus pēc to darbības veida: mehāniskie, elektroniskie, ķīmiskie, kvantu; nez, varbūt ir arī citi?)

Ņemot vērā, ka tranzistors tika pirmo reizi plašākai sabiedrībai prezentēts 1947. gadā, tad ap šo laiku visticamāk sāka notikt pāreja no lampu datoriem uz tranzistoru datoriem. Ja Piligrims par darbības principu uzskata nevis datora kā tāda darbības principu (kā manis iepriekš minētie), bet gan elektronisko realizācijas principu (kā es iepriekš biju pārpratusi), tad atbildei vajadzētu būt šādai:

Laikā, kad militāristi sastapās ar kodolsprādzienu izraistīto elektromagnētisko pulsu kaitīgo ietekmi uz elektroniskajām iekārtām, kas ir aptuveni 1950. gads, tika strādātas pie elektroniskā tranzistoru datora.
(Wikipedia: 1953 UK The University of Manchester team complete the first transistorised computer.)

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 02.10.2012 23:07

Hint:
Elektrība tajos (ko es domāju) bija tikai sekundāra lieta t.i. elektrība nav informācijas nesējs. Teorētiski bez elektrības vispār var iztikt. Arī mūsdienās tiek pie to izstrādes strādāts, bet to pielietojumam ir perspektīvas, farmācijā, sarežģītu ķīmisku reakciju vadīšanā.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 03.10.2012 02:43

http://en.wikipedia.org/wiki/Optical_computing.

http://www.hindawi.com/journals/aot/2010/372652/ apstiprina, ka to izstrāde sākusies apmēram Piligrima norādītajā laikā.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 03.10.2012 21:24

Tie bija pneimatiskie datoru, ar gaisa plūsmu kā nesēju. Mattiass nopelna puspunktu Grifidoram par diezgan labi argumentētu atbildi.

Nākamais jautājums: kādu funkciju pilda uzņēmuma zīmoga nospiedums uz darba līguma? (Latvijas Republikā, 2012. gadā)

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 03.10.2012 21:41

Pēc idejas zīmoga funkcija uz darba līguma ir lai apstiprinātu parakstu, autentificētu dokumentu. Taču zīmogi nav obligāti. Tāpēc funkcija varētu būt: lai smukāk, drošāk un oficiālāk. Kā es teiktu — lai dokuments seksīgāk izskatās.
Ja seko 20. punktam zemāk, tad iespējams, ka šis ir tas gadījums, kad zīmogs piešķir dokumentam juridisku spēku.

["18. Lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt sekojošiem rekvizītiem:
1) dokumenta autora nosaukumam,
2) dokumenta datumam,
3) dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumam,
4) parakstam.
19. Lai organizācijas dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt arī:
1) dokumenta veida nosaukumam, izņemot vēstulēm,
2) dokumenta numuram.
20. Tiesību aktos paredzētajos gadījumos organizācijas dokumentā, lai tam
būtu juridisks spēks, papildus šo noteikumu 18. un 19.punktā minētajiem rekvizītiem jābūt:
1) zīmoga nospiedumam,
2) dokumenta apstiprinājuma uzrakstam vai atzīmei par dokumenta apstiprinājumu."

Tas ir, Ministru kabineta 1996. gada noteikumi Nr. 154 neuzskata zīmogu par rekvizītu, kas nepieciešams, lai dokumentam piešķirtu juridisku spēku."] — http://www.uzspied.lv/

P.S. ["Darba līguma abus eksemplārus paraksta abas puses: darbinieks un darba devējs. Normatīvajos aktos nav noteikta prasība darba devējam savu parakstu apstiprināt ar zīmogu, taču ieteicams to darīt. Abiem darba līguma eksemplāriem jābūt oriģināliem."] — http://www.vdi.gov.lv/files/1_ligumi.pdf

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 03.10.2012 21:49

Taisnība. Lai seksīgāksmukāk izskatās. Tie paredzētie gadījumi, kad zīmogs ir obligāts, attiecas uz visai specifiskiem gadījumiem: bāriņtiesām, ārstu praksēm, notāru darbību, komercreģistru un vēl dažiem.

Punkts Slīdenim, jautājumu uzdod Massacre.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.10.2012 08:54

Piebilde no prakses.
Zīmogiem (kas pēc likuma nav obligāti) ir reāla nepieciešamība vienīgi iesniedzot dokumentus Uzņēmumu reģistrā, kas uz protokolu izrakstiem, uz kuru pamata apstiprina jaunievēlētas valdes u.c. izmaiņas, obligāti pieprasa zīmoga nospiedumu. Tā nav problēma, jo zīmogu var pasūtīt izgatavot (standarta vai pēc sava dizaina online) un dabūt katrs, kas vien vēlas (neizgatavos vienīgi tad, ja zīmogā ir valsts lielais ģerbonis. To nedod, ja nepienākas).

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 04.10.2012 12:18

Obligāti pieprasa, ja zīmogs organizācijai ir. Drīkst arī nebūt.

Bļaušu skaļi: NĀKAMO JAUTĀJUMU UZDOD MASSACRE!

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 04.10.2012 13:08

Kā sauc salu, uz kuras risinās galvenie Džozijas Litones 2002. gadā sarakstītā romāna notikumi (un kas nav Lielbritānija)? Nosaukumu vēlams latviski.

Iesūtīja: Math ; laiks: 04.10.2012 16:59

Amazon apgalvo, ka to sauc "Akora" - pieļauju, ka tulkojumā šis nosaukums nav mainījies

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 04.10.2012 20:04

Pareizi! Math uzdod nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Math ; laiks: 04.10.2012 21:32

Ko algebrā sauc par gredzenu?
Atbildē vēlams sniegt definīciju.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 04.10.2012 22:18

Gredzens ir kāda objektu kopa G un divas
divvietīgas operācijas + un * šai kopā, kas
vienmēr ir izpildāmas (t.i. ja a, b pieder G, tad
a+b un a*b eksistē, ir vienīgie, un pieder G), un
kam piemīt šādas īpašības:
1. Saskaitīšana ir asociatīva: (a+b )+c=a+(b+c).
2. Saskaitīšana ir komutatīva: a+b=b+a.
3. Kopā G eksistē nulles elements 0: visiem a,
0+a=a.

Iesūtīja: Math ; laiks: 04.10.2012 22:32

Tas viss ir pareizi, bet pietrūkst vēl 2 īpašību

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 04.10.2012 22:34

Gredzenam ir dažādas definīcijas (vai, pareizāk, mēdz izmantot dažādus aksiomu komplektus, lai definēt gredzenus). Viena no iespējām:

Gredzens ir algebras pamatobjekts ar divām binārajām operācijām.

Gredzens ir kopa K , kurā definētas četras operācijas: "+" — divvietīga, "·" — divvietīga, "−" — unāra, "0" — nullvietīga (tātad fiksēts elements).

Aksiomas

(R₁) (a + b­) + c = a + (b + c),
(R₂) 0 + a = a + 0,
(R₃) a + (− a) = (− a) + a = 0,
(R₄) a + b = b + a,
(R₅) a · (b + c) = a · b + a · c,
(R₆) (a + b­) · c = a · c + b · c,
(R₇) (a · b­) · c = a · (b · c).

Iesūtīja: Math ; laiks: 04.10.2012 22:38

Paldies, Mattiasam precīza atbilde.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 04.10.2012 22:45

Punkti iegrāmatoti, arlabunakti dārgie spēlētāji. Vadībā ir Slīdenis.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 04.10.2012 22:49

Nosauciet negadījumu, kura upuri — cilvēki burtiski pārsprāga (bez sprāgstvielu pielietošanas)?

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 04.10.2012 23:02

Strauja dekompresija.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 04.10.2012 23:08

Vai vari minēt kādu konkrētu gadījumu nevis negadījuma veidu?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.10.2012 11:18

Konkrētu gadījumu nevaru minēt, bet šāda situācija ir iespējama, ja sabojājas vecais ūdenslīdēju skafandrs (tas, ar vara ķiveri). Tam pa vienu šķūteni gaisu padod, pa otru - savāc (ir variants ar vārstu, bet tas te neder). Lūk, ja gaisu pēkšņi vairs nepadod, bet turpina strādāt sūknis, tad var sanākt prasītais rezultāts.

Pameklēju, un atradu.
Runa ir par vienīgo skaidri dokumentēto gadījumu (pēc vikipēdijas datiem), kad nafras urbuma platformā straujas dekompresijas dēļ (no 9 atmosfērām uz 1) aizgāja bojā 4 nirēji un viens nirēju palīgs. Uzsprāga viens no nirējiem.
Avots: http://en.wikipedia.org/wiki/Byford_Dolphin

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 08.10.2012 08:12

Kraukļanagam punkts, Roviela uzdod nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.10.2012 08:51

Kādi jaunumi PC pasaulē gaidāmi šī gada 25.-26.oktobrī?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 08.10.2012 15:33

Viena no svarīgākām lietām varētu būt http://www.zdnet.com/windows-8s-delivery-date-october-26-7000001158/.

Atklāšana notiks Ņujorkā; sākums paredzēts 25. oktobra vakarā, un, tā kā pieejama jaunā operētājsistēma būs no 26. oktobra, visticamāk, viņi tēmē tieši uz pusnakti starp abiem tevis pieminētiem datumiem.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 08.10.2012 15:51

Punkts Grifidoram. Slīdeņi, saturieties, jūsu līdera pozīcijas ir briesmās!

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 08.10.2012 20:52

Es atvainojos par iejaukšanos, bet vai ir jau par vēlu lai pieteiktos sinij spēlei? Vereiz atvainojos par spēles traucēšanu.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 08.10.2012 20:53

Pieteikties var jebkurā brīdī, lai uzzināt, kas tam vajadzīgs, pārlasi, lūdzu, pavediena pirmo rakstu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 08.10.2012 21:33

Ja Mattiass neuzdos jautājumu, nākamais būs rīt no rīta.
Hobit, visa svarīgā informācija ir pirmajā postā! Izlasi un piesakies! (Starp citu, līderis ir Slīdenis un visus punktus Slīdenim nopelnījusi Massacres j-kdze viena pati.)

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 08.10.2012 21:34

Jap jau pirms rakstiju visu izlasiju un es gribu slīdēt.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.10.2012 07:43

Tātad nākamais jautājums: cik dažādas viena lata monētas ir apgrozībā Latvijā?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.10.2012 08:55

Tā saucamā "apgrozāmā nauda" viena lata monētās ir 21 veida, bet maksāt var arī ar jubilejas monētām, kam ir viena lata nominālvērtība, lai arī to faktiski neviens nedara, jo šo monētu nominālvērtība ir daudz mazāka par monētas cenu. Tādu monētu ir 67. Ja pareizi saskaitīju!

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.10.2012 09:00

Punkts Kraukļanagam, nākamais jautājums uz Rovielas pleciem!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.10.2012 09:16

Kas ir koskinomantija?

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 09.10.2012 09:29

Koskinomantija ir zīlēšana ar sietu. Radusies senajā Grieķijā.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.10.2012 14:21

No grieķu koskinon siets + manteia zīlēšana. Zīlēšana ar sietiņu. Bija izplatīta arī Latvijā dažādos veidos. Piemērs: kaut kas ir nozagts un divi vaino viens otru. Sieta malā iedur dzirkles, katrs labās rokas vidējo pirkstu iemauc vienā dzirkļu riņķi. Tad pēc kārtas abus uzrunā. Kura vārdu nosaucot sietiņš nodreb, tas ir vainīgs.

Kraukļanagam vēlviens punkts, jautājumu uzdod Hermaine.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 09.10.2012 16:43

Kā sauc daudzslāņainu hidroģeoloģisku struktūru, uz kuras mēs pašlaik dzīvojam (mēs - Baltijas valstu; Kaļiņingradas un Polijas ziemeļu daļas iedzīvotāji).

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 09.10.2012 17:31

http://www.puma.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/puma/GeografijasKongress/Kongress_SenikovsVirbulis.pdf

Iesūtīja: Overlord ; laiks: 09.10.2012 17:31

Varētu būt Baltijas Artēziskais Baseins

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.10.2012 18:48

Piligrims iespēja pirmais, punkts Elšpūtim!

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 09.10.2012 18:52

Cilvēki, protosi un ... Nosauciet 3. rasi populārā stratēģijas spēlē.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 09.10.2012 18:55

Cilvēki, protosi un insektoīdi Zergi spēlē StarCraft.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.10.2012 19:35

Pareizi. Un Kraukļanags (4 punktu guvēji) apsteidz Slīdeni (1 punktu guvējs)!

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 09.10.2012 19:45

Nosaukt vēl vienu īpašu gājienu šahā, kas nav rokāde. (Īpašs gājiens - tāds, kurš nav iespējams, izdarot pirmo gājienu, un kuram ir vajadzīga noteikta kauliņu pozīcija.)

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 09.10.2012 19:54

Sitiens garām ejot.
Ja tavs P nonāk uz 5.horizontāles un pretinieks ar dubultgājienu savu P nostāda blakām, tad var sist šo P tā itkā viņš būtu apstājis uz 6. horizontāles.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.10.2012 20:03

Pareizi, nākamais!

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 09.10.2012 20:31

Populāra galda spēle ar mainīgu laukumu (gan izmēriem, gan izvietojumu). Radīta Vācijā. Vajadzīgs pamatspēles nosaukums.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 09.10.2012 21:28

Katānas ieceļōtāji! man liekas jo tur vienmēr mainas laukums. (bet es īsti nezinu kurš viņu uztaisija.)

Labi nākamais jautājums:

Ilgu laiku tas bija viens no sargātākajiem Ķīnas noslēpumiem. Kas bija šis noslēpums un kurā laikā tas radās?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.10.2012 21:33

Atbilde pareiza, nākamais jautājums akceptēts. Hobit, tu esi Slīdenī, pareizi?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.10.2012 21:45

Ķīnai bija vismaz divi lieli noslēpumi - porcelāns un zīds.
Zīdu Ķīnā iemācījās izgatavot, iespējams, pat 6000 g.p.m.ē, bet droši zināms, ka tas ir ticis izgatavots ap 3000 g.p.m.ē.
Noslēpumu glabāja labi, jo Eiropa par to uzzināja tikai ap 550.gadu.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 09.10.2012 22:37

Vēl jau bij šaujampulveris vai kas tamlīdzīgs ...

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 10.10.2012 07:38

Papīrs un makaroni... (es piesakos pārstāvēt Huffel Puffus, ja kas )

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 10.10.2012 08:25

Punkti tiks piešķirti pēc apspriešanās ar jautājuma uzdevēju (drīkst saukt vēl). Spēle uz laiku tiek apturēta sakarā ar spēles normālas raitas gaitas neiespējamību, jo spēles vadītāja radītais saturs forumā atzīts par bīstamu (vai kaut kā tā) un katru spēles vadītāja iesūtīto postu ir jāapstiprina foruma regulatoram.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2012 10:51

Tad taču atrodi sev aizvietotāju.


Vēl viena iespēja:

Kompass
Radīts Haņu dinastijas laikā starp 2. gs. p.m.ē. un m.ē. 1 gs.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 10.10.2012 13:10

Jā es esmu slīdenī.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 10.10.2012 23:37

Vispār tas ko Ķīna devusi rietumu pasaulei man sanāk zīds, porcelāns, papīrs, tā iespiešana, šaujampulveris, kompass, laka, spēles(pokers, domino, arī pūķis un ēnu teātris), salokāms lietussargs ...

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 11.10.2012 22:07

Hobits bija domājis: "Adbilde ir papīrs no 105 AD"
Taču jautājuma formulējums ir tāds, ka par pareizu jāuzskata visas pārējās arī. Nolēmu par katru nosaukto lietu piešķirt pusīti punkta.
Roviela p z
berserks š ie un vēl puspunkts par pārējiem ne tik svarīgajiem kopā
Miervaldis pa m
Mattiass ko


Berserks nav pieteicies!!!

Jautājums: Ja es ar lāzeri uzspīdinu stikla burkai ar kaut kādu šķidrumu un varu redzēt staru iekš tā šķidruma, par kādām šķidruma īpašībām tas liecina?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 12.10.2012 12:16

Ka šķidrums ir suspensija?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 12.10.2012 15:05

Iespējams, ka ir suspensija, bet ne obligāti.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 12.10.2012 15:08

Labi... mēģinam vēlreiz. Vai tas liecina par to, ka šķidrums ir caurspīdīgs/dzidrs?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 12.10.2012 15:24

Nea, destilētā ūdenī staru neredzēs, un destilēts ūdens tak ir dzidrs.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 12.10.2012 16:13

Ok. Sāļu (jonu) šķīdums.

Man tikai ir tāda sajūta, vai šo patiešām es viens pats cenšos uzminēt?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 12.10.2012 16:15

Nav obligāti sāļu šķīdums.
Eu, nu tas taču nav TIK grūts jautājums!

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 12.10.2012 16:56

Dzidrs šķidrums tieši tāpēc arī laiž visu gaismu cauri, ka ir dzidrs. Ja lāzera stars ir redzams, tas nozīmē, ka šķidrumā ir daļiņas, kuras šo gaismu atstaro. Refrakcija?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 12.10.2012 17:01

Jau silts. Par kādām šķīduma īpašībām tas liecina jeb kā šādu šķīduma veidu sauc?

Iesūtīja: berserks ; laiks: 12.10.2012 17:44

CITĀTS(Beppo @ 11.10.2012 23:07)

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 13.10.2012 10:41

Koloidālie šķīdumi, tāpat kā īstie šķīdumi, ir dzidri, bet tā kā to daļiņas ir lielākas nekā īstajos šķīdumos, tās spēj izkliedēt gaismu. Šo spēju sauc par Tindala efektu. Tindala efekts dod iespēju atšķirt koloidālos šķīdumus no īstajiem šķīdumiem.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 13.10.2012 11:16

Virtuaals cepums Mattiasam par logisko domasanu, bet Hermaine izciina punktu Krauklanagam! (Refrakcija ir gaismas paraadiiba nevis skiiduma iipasiiba.)

Kaa aprakstiitaa situaacija apskataas, varat redzeet http://www.sciencephoto.com/media/2856/enlarge

Un te arii var redzeet Tindala efektu:


Hermaine, luudzu naakamo jautaajumu!

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 13.10.2012 12:08

Reizēm, kādam ķermenim ātri kustoties šķidrumā, ir novērojams, ka netālu no tā virsmas rodas ar gāzi pildīti burbulīši, kas gandrīz tūlīt saspiežas un uzsprāgst. Kā sauc šo parādību? (Atbildi vēlams sniegt latviešu valodā.)

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.10.2012 22:13

Tā ir kavitācija.

Problēma limitē cieta objekta pārvietošanās ātrumu šķidrumā, jo veidojošes zema un augsta spiediena apgabali iedarbijas uz cietajiem objektiem, kā kuģa dzenskrūves, veicinot materiāla ātrāku nodilšanu, kā arī samazinot drinēja lietderības koeficientu (dzensktūve ūdens vietā maļ gaisu). Tāpat tiek uzskatīts ka arī par jūras krastu eroziju daļēji ir atbildīga kavitācija un tās izraisītā materiāu sairšana.
http://en.wikipedia.org/wiki/Cavitation

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 13.10.2012 22:15

Kraukļanagam kārtējais punkts.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 14.10.2012 08:58

Nākamo jautājumu uzdod Aiva.
Kur atradās pasaulē pirmais sliežu ceļš, un kādam mērķim tas tika izveidots un izmantots?

Rezultātu apkopojums un jautājums spēlētājiem atrodams citā pavedienā.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 14.10.2012 11:27

Pasaulē pirmais sliežu ceļš veda pāri Korintas zemesšaurumam. To sauca http://en.wikipedia.org/wiki/Diolkos. Darbojās sešarpus gadsimtus, līdz mūsu ēras pirmā gadsimta vidum. Protams, tās nebija sliedes mūsdienu izpratnē, bet vairāk līdzinājās iebrauktām grambām, kuras vada transportlīdzekļa virzīšanos.

To lietoja preču un laivu ātrai pārvietošanai pār zemesšaurumu, aiztaupot kuģiem bīstamo kuģojumu ap Peloponēsas pussalu, kā tirdznieciskiem, tā militāriem nolūkiem, tai skaitā ievērojami saīsinot ceļu no Jonijas jūras piekrastes līdz Atēnām. Tā garums ir ap astoņiem kilometriem.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 14.10.2012 17:59

Taisnība vien ir. Punkts Grifidoram. Aiva raksta: 1825 gadā no Stoktonas uz dārlingtonu devās pirmā lokomotīve ar vagonu, par pasažieru pārvadāšanu iekasējot vienu šiliņu no deguna.
1630 gadā anglijā izveido no koka un dzelzs leižu ceļus zigu vilktām vagonetēm raktuvēs.
Pirmos koka sliežu ceļus raktuvēs leitoja vēl 1550. gadā Vācijā.

Tomēr...

Aptuveni 600 gadus pirms mūsu ēras Grieķijā, pāri Korintas zemes šaurumam bija izbūvēts Diolkos - bruģētu akmeņu ceļš ar granītā iekaltām grovēm riteņiem un iekraušanas piestātnēm abos zemes šauruma galos. Platums starp abām gropēm ir konstants - 1,5metri visā 7 kilometrus garajā ceļā pāri zemes šaurumam (modernā sliežu ceļa platums Eiropā ir 1,435metri). Diolkos ar pārtraukumiem tika nodarbināts līdz pat mūsu ēras 900tajiem gadiem.

http://suite101.com/article/the-diolkos-an-ancient-railway-a24554
http://corinthianmatters.com/the-isthmus/the-diolkos/the-text/
http://vimeo.com/13229017

Nākamais jautājums: mūsu vispierastākais tastatūras izkārtojums QWERTY tāds ir jau no 19. gadsimta beigām. Kurā valodā rakstot tas ir ergonomisks?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.10.2012 18:44

Tas nav ergonomisks nevienā valodā.
Šis izvietojums ir paredzēts rakstāmmašīnām ar sviru mehānismu rakstīšanai ar visiem 10 pirkstiem tā, lai rakstot angļu valodā (izvietojums izgudrots US) neķertos rakstāmmašīnas āmuriņi. Tādā ziņā tas ir piemērots angļu valodai, bet nav ergonomiskākais variants šai valodai. Tieši tāda paša iemesla dēļ standarta QWERTY rindas ir nobīdītas viena pret otru pa diagonāli - tāpēc, lai neķertos rakstāmmašīnas sviras. Tā jau sen vairs nav rakstāmmašīna, bet izvietojums palicis.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 14.10.2012 19:07

tiesa gan, punkts Kraukļanagam. Nākamo jautājumu domā Roviela.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.10.2012 19:29

Ja uz sēkliņpērlīšu paciņas ir rakstīts 11/0 izmērs, tad cik gara sanāks uz diega savērta šo pērlīšu virtenīte, ja uz diega tiks uzvērtas 100 pērlītes?

Iesūtīja: Math ; laiks: 14.10.2012 21:39

18 - 21 cm (jo vienas izmērs ir 1.8 - 2.1 mm)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 14.10.2012 21:41

punkts kamturpienākas, nākamo jautājumu lūdzu.

Iesūtīja: Math ; laiks: 14.10.2012 21:52

Pierādīt: Eksistē tādi iracionāli skaitļi a un b, tādi, ka a^b ir racionāls skaitlis.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 14.10.2012 23:07

√10 ^log(4) = 10^log(2) = 2.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 14.10.2012 23:22

Iespējams, ka berserks un Math šito saprot, bet es nesaprotu un ar gribu saprast: kas ir log? logaritms ar kādu bāzi? uz ko attiecas kvadrātsakne?

Iesūtīja: berserks ; laiks: 14.10.2012 23:52

CITĀTS(Beppo @ 15.10.2012 00:22)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 15.10.2012 09:09

Lai šis pierādījums būtu korekts, vēl ir jāparāda, ka sqrt(10) un log(4) ir iracionāli skaitļi.

Iesūtīja: Math ; laiks: 15.10.2012 12:26

Paldies par determinētu pierādījumu! (man gan joprojām patīk J.Bula demonstrētais nedeterminētais )

Decimāllogaritmu gan parasti apzīmē ar lg. Būtu labi, ja varētu pierādīt lg 4 iracionalitāti (neatceros ideju logaritmu gadījumam, atceros tikai kvadrātsaknēm)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 15.10.2012 12:29

Pierādījumus drīkst rakstīt arī citi torņi, būs cepumi!

Man visi torņi iegrāmatoti, "punkts kamturpienākas" nozīmē, ka punktu kādu iemeslu dēļ grāmatošu reizē ar nākamo.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 15.10.2012 14:40

Nu pamēģini izvilkt kvadrātsakni no desmit un par log(4) ... vai tu vari pacelt 10 tādā pakāpē lai sanāktu 4? tobiš 10^x=4

CITĀTS(Math @ 15.10.2012 13:26)

(man gan joprojām patīk J.Bula demonstrētais nedeterminētais )

Iesūtīja: Math ; laiks: 15.10.2012 14:50

Skaitļa x iracionalitātes pierādījums nozīmē pierādīt, ka neeksistē tādi skaitļi m (vesels) un n (naturāls), ka x=m/n.

Kvadrātsaknes gadījumu varu pierādīt (bet laikam nedrīkstu sakarā ar spēles noteikumiem logaritma gadījumu nezinu - manā pierādījumā logaritmu nebija )

Nedeterminētais pierādījums

a=b=sqrt(2)

Vai sqrt(2)^sqrt(2) ir racionāls?

Ja ir - skaitļi ir atrasti.

Ja iracionāls, ņem a'=sqrt(2)^sqrt(2), b'=sqrt(2)

(sqrt(2)^sqrt(2))^sqrt(2) = sqrt(2)² = 2.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 15.10.2012 15:14

Pieņem lg4=m/n ir racionāls
m un n - pozitīvi integrāļi un m<n
4=10^m/n abas puses paceļ pakāpē n
4ⁿ=10^m
2²ⁿ=2^m*5^m
2^2n-m=5^m
kreisā pusē ir pāris , labā nepāris. Līdz ar to sanāk, ka nav racionāls.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 15.10.2012 15:21

bersreks izcīna Elšpūtim punktu un domā nākamo jautājumu par visu, izņemot matemātiskus pierādījumus!
i.
nederminētais:
Pierādījums: (piezīme sqrt nozīmē kvadrātsakni, ^ nozīmē pakāpi)

a=b=sqrt(2)

Vai sqrt(2)sqrt(2) ir racionāls?

Ja sqrt(2)sqrt(2) ir racionāls - skaitļi ir atrasti.
Ja sqrt(2)sqrt(2) nav racionāls - ņemam a'=sqrt(2)sqrt(2), b'=sqrt(2).

a'b' = (sqrt(2)sqrt(2))^sqrt(2) =
= sqrt(2)sqrt(2)*sqrt(2) = 2 ir racionāls.

proti, tiek pateikts, ka vai nu viens pāris der vai otrs, bet netiek paeikts, kurš tieši

Iesūtīja: Math ; laiks: 15.10.2012 15:22

CITĀTS(berserks @ 15.10.2012 16:14)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 15.10.2012 16:52

Nākamo jautājumu uzdod berserks: Cik gredzenu Saturnam?

Iesūtīja: Vingrotāja ; laiks: 15.10.2012 17:04

Piederība tornim: Kraukļanags


Atbilde: Cik man zināms šobrīd konstatēti 7 gredzeni.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 15.10.2012 17:05

berserks saka, ka nav tiesa.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 15.10.2012 18:06

Wikipēdija saka, ka Saturnam ir 10 izšķirami gredzeni:
D gredzens; C gredzens; B gredzens; A gredzens; F gredzens; Janus/Epimeta gredzens; G gredzens; Pallenes gredzens; E gredzens; Fēbes gredzens.


Ja par gredzeniem tiek uzskatīti arī loki (Arcs): Methone Ring Arc un Anthe Ring Arc; tad ir vēl divi.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 15.10.2012 18:30

berserks saka, ka nē.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.10.2012 18:37

solarsystem.nasa.gov apgalvo, ka esot 23. Ja pareizi saskaitīju.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 15.10.2012 18:47

Toties http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/satringfact.html apgalvo, ka 19.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 15.10.2012 18:55

CITĀTS(Mattiass @ 15.10.2012 19:47)

CITĀTS(Roviela @ 15.10.2012 19:37)

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.10.2012 19:48

Tad es nepareizi saskaitīju. Bet kopā ar Fēbes gredzenu sanāktu 24.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 15.10.2012 20:34

Atkarībā kā skaita ...

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 16.10.2012 16:43

Ir teorija, ka Saturnam ir tikai viens gredzens, ar satelītu determinētiem lokāliem minimumiem un maksimumiem, jo pat tā dēvētajos 'gap regions' arī ir konstatētas materiālās gredzenu daļiņas, tikai citā albedo.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 16.10.2012 18:10

Ar tiem Saturna gredzeniem ir tā jocīgi. Nav īsti iespējams noteikt, atkarīgs, cik tuvu skatās un gan jau pēc kāda laika atklās vēl. 8 galvenās grupas vai vairāk par 30. Vai arī viens gredzens, kā Aiva saka. Punkts Kraukļanagam.

Un vispār ar gredzeniem ir jocīgi, nebūs brīnums, ja zinātnieki pārtrauks skaitīt aizvien mazākos un mazākos Jupitera mēnešus (nu jau vairāk par 60) un paziņos, ka Jupiteram arī ir gredzeni.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 18.10.2012 13:06

Režisors Tims Bērtons un aktieris Džonijs Deps ir saistīti gan filmās gan dzīvē. Kā tieši viņi ir saistīti?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 18.10.2012 14:15

Deps ir Bērtona dēla Billija Reja krusttēvs?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 18.10.2012 14:16

a filmās?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 18.10.2012 14:33

A filmās Deps ir bieži sastopams tajās, kuras režisējis un/vai producējis Bērtons, un Deps popularitāti ieguvis tieši caur Bērtonu?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 18.10.2012 15:40

Uz to pusi jau ir, bet sīkāk lūdzu?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 18.10.2012 16:05

Sīkāk ko tieši? Filmas nosaukt, sākot ar Edvardu Šķērroci?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 19.10.2012 11:35

jap. Edward Scissorhands (1990), Ed Wood (1994), Sleepy Hollow (1999), Charlie and the Chocolate Factory (2005), Corpse Bride (2005), Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street (2007), Alice in Wonderland (2010), and Dark Shadows (2012).

Punkts Gotiņam, jo 0.9 punkti jau būtu smieklīgi. Lūdzu nākamo jautājumu no Gotiņa puses.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.10.2012 12:21

Gludstobra ieroču kalibru tradicionāli mēra nevis milimetros vai collas decimāldaļās, bet gan ar kārtas skatiļiem - 12. kalibrs, 16. kalibrs utml. Ko izsaka šis kārtas skaitlis?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.10.2012 12:33

Tas ir mazliet sarežģīti.

"cik lodes no vienas angļu mārciņas (453,6g) tīra svina var izliet un ievietot stobrā (stobra garums 220mm), tāds ir ieroča kalibrs"

Tātad, jo lielāks kalibra skaitlis, jo mazāks stobra diametrs. 12. kalibrs ir vislielākais stobra diametrs, 32. kalibrs - vismazākais diametrs no tiem, ko mūsdienās lieto.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 19.10.2012 14:17

Roviel, mazākais ir .410 kalibrs (daļa no collas), kas ir izņēmums, un pēc tevis minētās sistēmas atbilstu 67.62
Otrs izņēmums ir 23mm, un tas pēc parastās sistēmas atbilstu 6.278

Parastos gadījumos: http://en.wikipedia.org/wiki/Gauge_%28bore_diameter%29#Calculating_gauge, http://en.wikipedia.org/wiki/Shotgun_shell#Shotgun_gauge_diameter_formula.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 19.10.2012 14:29

iespējams es šodien esmu neaptēsta, bet klau — kas ir īsā atbilde un kas pārspriedumi par tēmu?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.10.2012 14:31

No jautājuma uzdevēja viedokļa - punkts Rovielai (nu un attiecīgi kuru nu tur torni viņa pārstāv).

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 19.10.2012 14:33

Labi, nākamo jautājumu uzdod Roviela.

Paldies Miervaldim, man reizēm pietrūkst enerģijas iedziļināties pilnīgi visos jautājumos.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 20.10.2012 16:43

Kāds, ko dēvē par kodolfizikas tēvu (viņa eksperiments pierādīja, ka atoma masa nav vienmērīgi izkliedēta), pēc nāves «uzvarēja» kādu, ko dēvē par padomju atombumbas tēvu. Nosauciet trešo un ceturto sāncensi!

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 21.10.2012 11:32

Cik man zināms, tad par kodolfizikas tēvu dēvē Rezerfordu. Viņš, veikdams eksperimentu kopā ar Mārsdenu, novēroja, ka atoms nav viss kā elektronu un protonu pudiņš, bet gan tam ir struktūra ar kodolu. Par Padomju atombumbas tēvu tiek dēvēts Igors Kurčatovs.

1960os gados tiek iegūts neliels daudzums 104. elementa gan Padomju savienībā (1964. gads Dubnas Apvienotais kodolizpētes institūts), gan ASV Kalifornijā (1969. gads Kalifornijas Berkelejas universitāte). Strīds sākas par to, kā tad šo elementu nosaukt; protams, amerikāņi piedāvā variantu Rezerfordijs, savukārt krievi - Kurčatovijs.
1997. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskas ķīmijas savienība (IUPAC) par oficiālo elementa nosaukumu pasludina Rezerfordiju, kas ir 60 gadi pēc Rezerfoda nāves un 37 gadi pēc Kurčatova nāves.

Tad mana atbilde būs, ka trešie un ceturtie sāncenši bija Dubnas Apvienotā kodolizpētes institūta zinātnieku kolektīvs pret Kalifornijas Berkelejas universitātes zinātnieku kolektīvu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 21.10.2012 13:52

Viss ir pareizi, izņemot atbildi.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 21.10.2012 14:35

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%8A%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D1%91%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D0%B8%D0%BD%D1%81%D1%82%D0%B8%D1%82%D1%83%D1%82_%D1%8F%D0%B4%D0%B5%D1%80%D0%BD%D1%8B%D1%85_%D0%B8%D1%81%D1%81%D0%BB%D0%B5%D0%B4%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B9 zinātnieku grupa http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%BB%D1%91%D1%80%D0%BE%D0%B2,_%D0%93%D0%B5%D0%BE%D1%80%D0%B3%D0%B8%D0%B9_%D0%9D%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87 vadībā ziņoja par 104. elementa (1964. g.) un 105. elementa (1967. g.) radīšanu. Viņi šos elementus nosauca par, attiecīgi, kurčatoviju (Ku) un nīlsboriju (Ns), par godu krievu kodolfiziķim http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D1%83%D1%80%D1%87%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2,_%D0%98%D0%B3%D0%BE%D1%80%D1%8C_%D0%92%D0%B0%D1%81%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87 un dāņu fiziķim http://lv.wikipedia.org/wiki/N%C4%ABlss_Bors.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kalifornijas_universit%C4%81te_%28B%C4%93rklija%29 zinātnieku komanda arī, radījusi šos divus elementus, deva tiem nosaukumus: 104. elementam — rezerfordijs (Rf), par godu http://lv.wikipedia.org/wiki/Ernests_Rezerfords, un 105. elementam — hānijs (Ha), par godu vācu fiziķim http://lv.wikipedia.org/wiki/Oto_H%C4%81ns.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Rezerfordijs (Rf) ir atzīts par 104. elementa (agrākā unilkvadija) nosaukumu, taču 105. elementa (agrākā unilpentija) atzītais nosaukums http://lv.wikipedia.org/wiki/Dubnijs (Db), par godu Dubnas laboratorijai.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 21.10.2012 15:01

Lūdzu īpaši aprobežotā spēles vadītāja labā pēc visa garā stāstījuma sniegt īsu kopsavilkumu. Apmēram kā Hermaines pēdējā postā.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 21.10.2012 20:05

Trešais un ceturtais sāncenši: Nīlss Bors un Oto Hāns.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 21.10.2012 22:07

Mmmm, nea.

Iespējams, rūpīga jautājuma pārlasīšana radītu skaidrību, ko tieši es vēlos dzirdēt.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 21.10.2012 22:18

Hmm, ja neder cilvēku vārdi, vai tiešām pareizā atbilde tad ir Nilsborijs un Hānijs?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 21.10.2012 23:57

Nē, cilvēkvārdi der, bet ne šie.

".S. Runa ir tikai par vienu elementu.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 22.10.2012 12:40

Dubna (dubnijs) un unilkvadijs?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 22.10.2012 12:44

nuja. Dubna un skaitlis 104: šajā gadījumā cīņa (virtuālā) bija par nosaukumu nevis atklāšanu vai ko tādu

gudro nākamo.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 22.10.2012 12:46

Nododu šo godu spēles vadītājai.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 22.10.2012 12:47

Sliņķis

Kāds britu ārsts 19. gadsimtā klasificēja idiotus, un vienu grupu sauca par kādai tautai līdzīgajiem. Gandrīz 100 gadus vēlāk šis apzīmējums tika atzīts par nepieņemamu un tā vietā sāka lietot minētā britu ārsta uzvārdu. Diemžēl šī uzvārda atveidojums latviski izsvītroja no vārdadienu kalendāra kādu vārdu. Nosauciet LU pasniedzēju (vārds uzvārds, ar vārdu nepietiks) ar šādu vārdu!

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 22.10.2012 12:58

````s Auers?

LOL... D.a.u.n.i.s. Auers?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 22.10.2012 13:00

Un nākamo jautājumu uzdod Gotiņš! (punktus savilkšu vakarā)

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 22.10.2012 13:18

Kaujas helikopteros Mi-24 tika ieviests helikopteriem mazpopulārs tehnisks risinājums. Pie tā nepieradušie piloti, kas pirms tam bija lidojuši ar vecākām mašīnām, reizēm mēdza par šo risinājumu aizmirst - un tas noveda vai nu pie tā, ka tā priekšrocības netika izmantotas, vai arī pie avārijas. Kas bija šis tehniskais risinājums?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 22.10.2012 15:03

Automātiskās vadības sistēma (САУ-В24) ar autopilotu un kursa sistēmu?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 22.10.2012 15:16

nē

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 22.10.2012 15:40

Tādā gadījumā — fakts, ka Mi-24 kaut kādā mērā reizē darbojās arī kā lidmašīna. Sānu spārni kalpoja ne tikai kā ieroču turekļi, bet vairoja lidaparāta celtspēju (par ceturtdaļu). Pateicoties šādam risinājumam, lidaparāts bija ātrs, taču nespēja karāties vienuviet, kā citi helikopteri, un tā rotoram nācās izturēt neparasti lielu slodzi.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 22.10.2012 15:41

nē

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.10.2012 18:33

Asimetrija? Astes rotors ir novietots asimetriski un galvenajam rotoram arī kaut kas tur ir asimetriski. Es tik labi nezinu angļu valodu un nepārzinu helikopteru uzbūvi, lai pateiktu, kas tieši.
Sapratu, ka šis Krokodils lido iesāniski, nevis taisni.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 22.10.2012 18:50

nē

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 23.10.2012 09:52

Hints: Matiasam bija zināmā mērā uz pareizā ceļa, jo minētais risinājums ir tāds, bez kura vairs neiztiek gandrīz neviena modernā lidmašīna. Tipa - lidmašīnām šis risinājums jau apmēram gadus 70 vai drusku vairāk ir visai tipisks, bet helikopteriem tas ir sastopams samērā reti. Mi-24 nav vienīgais, vēl līdzīgs risinājums ir sastopams tādos modeļos kā Bell-222, Bell-230, Bell-430, CH-53 Sea Stallion, CH-53E Super Stallion, NH-90, Ka-60/62, Ka-50.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 23.10.2012 18:31

Izbīdamās skrietules (riteņi).

Ja tās neievilkt, tad helikopters būs labāk pamanāms uz radara, nelidos tik ātri, kā varētu (gaisa pretestības dēļ), un patērēs vairāk degvielas, lidojot tai pašā ātrumā. Ja tās aizmirsa izlaist, nosēžoties, tad helikopters devās uz remontu, bet apkalpe — uz slimnīcu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 23.10.2012 18:39

Apmēram tā. Punkts Grifidoram, Mattiass domā nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 23.10.2012 18:41

Atbilde vairs nav svarīga...

(Starp citu, vai šitais Mi-24 varētu būt tas pats (spēlē Operation Flashpoint misijā Montignac) Hind, kas mūždien sabliež to nelaimīgo Blackhawk?)

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 23.10.2012 18:42

Mi-24 ir Hind, tieši tā. No jautājuma domāšanas atsakos, gana daudz laika patērēts, meklējot atbildi uz iepriekšējo.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 24.10.2012 07:36

Kāpēc daži astronauti, izejot kosmosā, ņem līdzi spogulīti?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 24.10.2012 09:54

Piesakot pārstāvēt Elšpūti, jo sirdī tāds esmu.

Astronauti mēdz piestiprināt uz rokas (virs skafandra, protams) spogulīti, lai varētu redzētu vadības rīkus. Tā kā atklātā kosmosā nesājot savu skafandru viņiem ir grūtības saskatīt displeju un kontroles moduli.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 24.10.2012 10:36

Man uzprasās papildinājums, ka tas ir tāpēc, ka kosmonauta skafandra vizors (stikla sejsargs) ir ļoti atstarojošs, tāpēc pastāv risks, kas skatoties displejā pa taisno, kosmonauts redz tajā atspoguļojamies savu vizoru?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 24.10.2012 11:57

Ragaste, a kapēc nepieciešams spogulītis, lai redzētu vadības rīkus?

Nea, Gotiņa minētais nav iemesls.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 24.10.2012 12:13

Hmm, varbūt tāpēc, ka skafandra mēraparāti atrodas uz krūtīm, un valkātājs tos bez spoguļa nevar redzēt? Vēl jo vairāk, lai jamos caur spoguli varētu pareizi nolasīt, viņi ir veidoti spoguļrakstā?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 24.10.2012 12:34

Tā kā abi censoņi ir Elšpūtī, saskaņā ar noteikumiem Elšpūtim punkts! Nākamo jautājumu gaidu no Ragastes (jo viņa bija pirmā un viņa ir jauniņā).

Lūdzu pievērsiet uzmanību paredzamajām http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?s=&showtopic=47891&view=findpost&p=1463178.

tornis
Total skaits

1 Elšpūtis 10.5
2 Grifidors 10
3 Kraukļanags 15
4 Slīdenis 8
Grand Total: 43.5

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 24.10.2012 13:14

Ar ko Latvijā ir ievērojams Argiope bruennichi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.10.2012 13:27

Argiope bruennichi - lapseņzirneklis jeb lapseņveida zirneklis.

Latvijā pirmo reizi novērots 2004.g. Liepājas rajona Papē. Pieder krusta zirnekļiem, bet ir svītrots. Iespējams, pats krāšņākais zirneklis Latvijā. Ir "2008. gada zirneklis" Latvijā.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 24.10.2012 13:29

Tituls ir ievērojamības simptoms nevis iemesls!

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 24.10.2012 18:14

Liecina par klimata izmaiņām (pasiltināšanos)?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 24.10.2012 18:36

Pa puspunktam Kraukļanagam un Elšpūtim, nākamo jautājumu domā Roviela (jo viņa bija pirmā un senāk nav uzdevusi jautājumu).

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.10.2012 20:33

Kuru augstdzimušu dāmu vēsturē dēvē par "karalieni 20 minūšu garumā"?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 24.10.2012 20:38

Mariju Terēzi Šarloti, Luija XVI un Marijas Antuanetes meitu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 25.10.2012 07:45

Tieši tā, pēc Šarla X atteikšanās no troņa līdz brīdim kad Orleānas hercogs Luijs Filips pārņēma troni juridiski 20 minūtes viņa bija Francijas karaliene. Punkts Grifidoram, Mattiasam ir iespēja domāt nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 25.10.2012 14:31

Laiks pagājis, nākamais jautājums: cik ātri rotē Saule?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 25.10.2012 14:41

7.189×10^3 km/h uz ekvatora, jeb viens apgrieziens 24.47 Zemes dienās, bet vispār rotācijas ātrums ir atkarīgs no Saules ģeogrāfiskā platuma - uz ekvatora ātrāks, un poliem - lēnāks.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 25.10.2012 16:21

Ja ir runa par to, pa cik ilgu laiku objekts uz Saules, griezdamies tai līdzi, atgriezīsies šķietami tai pašā vietā (skatoties no Zemes), tad šis laiks ir sinodiskais apriņķojuma periods — 26,24 dienas.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 25.10.2012 17:29

Saule rotē nevis kā ciets ķermenis, bet gan ar dažādu ātrumu uz ekvatora un polu reģionos. Ekvators rotē ar ātrumu ~27 dienas, bet poli ar ātrumu ~31 diena pilnam apgriezienam. Līdzīgi rotē arī saules sistēmas planētas Jupiters un Saturns.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 25.10.2012 18:30

Jā, un vēl?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.10.2012 20:33

Skatoties - ap ko?

Ja ap Galaktikas centru, tad vienu apli veic apmēram 226 miljonu gadu laikā ar orbitālo ātrumu 217 km/s.

Rediģēju atbildi:
Saule ap savu asi pilnībā aprotē 36,5 dienās.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 25.10.2012 21:25

Ap galaktikas centru tiesa, bet vēl par rotāciju ap savu asi?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 25.10.2012 22:57

Diferenciālo rotāciju parasti apraksta ar šādu vienādojumu:

ω = A + B sin²(φ) + C sin⁴(φ)

kur ω ir leņķiskais ātrums grādos dienā, φ ir Saules ģeogrāfiskais platums, un A, B, un C ir konstantes. A, B, un C vērtības atsķiras atkarībā no mērīšanas paņēmiena un laika perioda. Vispārpieņemtās vidējās vērtības ir:

A = 14,713° dienā (± 0,0491)
B = −2,396° dienā (± 0,188)
C = −1,787° dienā (± 0,253)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 26.10.2012 09:25

Šis jau ir gandrīz lieliski!

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 26.10.2012 13:45

Vēl var piebilst, ka tuvāk Saules centram par 70% tās rādiusa sākas cietiem ķermeņiem raksturīgā rotācija (un tad tā vairs īpaši neatšķiras atkarībā no platuma grādiem). Rotācijas ātrums ir kaut kur pa vidu starp rotācijas ātrumu ekvatorā un polos. http://gong.nso.edu/gallery/disk2k10/data/resource/torsional/gongcut.png. Avots: http://gong.nso.edu/gallery/disk2k10/data/resource/torsional/torsional.html.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 26.10.2012 15:11

Tā kā spēles vadītājs nelabi noformulēja jautājumu, punkti jāpiešķir visiem, kuri atbildēja pareizi.
Gotiņš izcīna puspunktu Elšiem par pirmo atbildi.
Sinodiskais periods gan ir cita ōpera, tādēļ ar šo atbildi Mattiass Grifidoram nenopelna neko.
Aiva nopelna puspunktu Kraukļanagam par Gotiņa atbildes papildinājumu.
Roviela puspunktu Kraukļanagam par rotāciju ap Galaktikas centru.
Mattiasa pēdējā atbilde ir pilnīga un Grifidoram par to punkts.

Līderi joprojām ir Kraukļanagi! Slīdeņi, saņemieties!

Nākamo jautājumu uzdod Roviela (visi saka paldies Rovielai).
Kāds bija Rīgas pirmais tilts un sakara ar kādu notikumu tas tika uzbūvēts?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 26.10.2012 15:28

Pontonu tilts, kuru uzbūvēja zviedru armija 1701. gadā, kurā tādā veidā cēlās pāri Daugavai, lai cīnītos ar apvienoto Saksijas un Polijas-Lietuvas karaspēku Spilves pļavās (Daugavas kauja).

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 26.10.2012 15:30

Punkts Elšpūtim, jautājumu domā Miervaldis.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 26.10.2012 15:39

Divi populāri ASV prezidenti - Ābrahāms Linkolns un Džons F. Kenedijs - tika noslepkavoti atentātos. Abos gadījos fatālais šāviens trāpīja prezidenta pakausi, abos gadījumos viņu slepkavu (vai vismaz kurus ir pieņemts par tādiem uzskatīt) vārdi sastāvēja no 3 vārdiem - attiecīgi Džons Vilkss Būts un Lī Hārvijs Osvalds.

Šos abus atentātus saista vēl kāda interesanta, apgriezta sakritība (apgriezta tādā ziņā, ka tā, piemēram, ir secībā A un B Linkolnam, bet B un A - Kenedijam). Nosauciet šo sakarību.

Iesūtīja: Math ; laiks: 26.10.2012 17:11

Linkolns tika sašauts "Forda" teātri, bet Kennedijs tika sašauts "Linkolnā", "Ford" rūpnīcā razota auto.

Linkolns tika sašauts teātrī un vina slepkavas bēga un slepās noliktavā.
Kenediju sašāva no noliktavas un viņa slepkavas skreja un slepās teātrī.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 27.10.2012 09:45

Iesūtīja: Math ; laiks: 27.10.2012 11:18

Kriptogrāfija.

Parole, lai piekļūtu kaut kam. Paroles fragmenti uzticēti, piemēram, 7 cilvēkiem, bet piekļuve ir jebkuriem 4 no tiem (princips darbojas jebkuriem skaitļiem m<n).

Kāds matemātikas princips to nodrošina?

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 28.10.2012 16:43

Noslēpumu dalīšanas (Secret Sharing) shēmas gadījumā, kad kaut kāds kodējamais datu apjoms, teiksim, D, tiek sadalīts n daļās: D<sub>1</sub>,...,D<sub>n</sub> un izdalīts cilvēkiem tā, ka zinot jebkurus m vai vairāk elementus, no D<sub>i</sub> daļām var viegli izrēķināt paroli D. Turpretī zinot m-1 vai mazāk elementus, D<sub>i</sub> daļas par noslēpumu D nedod nekādu norādi.
Šādas shēmas sauc par (m,n)-sliekšņa shēmām.

Kā saka Vikipēdija, šādu shēmu matemātiskais algoritms var atšķirties.
Piemēram, Šamīra noslēpumu dalīšanas (Shamir's Secret Sharing) shēmas gadījumā noslēpuma D dalīšana balstās uz principu, ka, lai definētu taisni, ir nepieciešami 2 plaknes punkti; lai definētu parabolu - 3 plaknes punkti; utt. Jebšu vispārinot, lai definētu polinomu f(x)=a<sub>0</sub>+a<sub>1</sub>x+a<sub>2</sub>x<sup>2</sup>+...+a<sub>k-1</sub>x<sup>k-1</sup>, ir nepieciešams zināt k koeficientus. Cilvēki, kuriem ir izpaustas noslēpumu daļas, zina algoritmu, kā atrast noslēpto informāciju, piemēram, viņi zina, ka noslēpuma atslēga ir koeficients a<sub>0</sub>, vai, piemēram, viņiem ir dota cita līnija un tās krustpunkts ar noslēpto līniju ir meklētā atbilde.

Blaklija shēma (Blakley's scheme) balstās uz principu, ka trīs plaknes savstarpēji krustojas vienā noteiktā punktā, ko var vispārināt uz (n-1) dimensionālu telpu. Katram no cilvēkiem tiek uzticētas savas hiperplaknes koordinātes, un kopējo noslēpumu var iegūt tikai, ja tiek atrasts hiperplakņu krustpunkts.

Iesūtīja: Math ; laiks: 28.10.2012 17:45

Paldies par vēl vienu metodi
Es biju domājis polinoma variantu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.10.2012 09:28

Būtu ļoti vēlams, lai jautājumi būtu tādi, ka atbildi var ne tikai iekopēt bet arī saprast. Arī cilvēki, kas nav pāris gadus apbružājušies fizmatos. Ja netiktu atbildēts, būtu piemērots tas tur punkts par pārāk sīkumainiem jautājumiem.

Punkts Kraukļanagam, nākamo jautājumu uzdod Hermaine:

Kādā no dabas pieminekļiem, kas atrodas pilsētā, ko reiz sauca par Goldingenu, mūsdienās ir atrodami dažādi āķi un vairāki iecirtumi. Kādam mērķim tie kādreiz ir tikuši izveidoti?

Iesūtīja: Delta ; laiks: 29.10.2012 13:33

Tornis - Grifidors.

Minēšu - Ventas rumba un zivju ķeršana?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 29.10.2012 13:47

Papildinājumam: Goldingena = Kuldīga. Zivis, kuras neuzlēca augšup pa upi, straume nesa atpakaļ (visticamāk, ar iecirtumiem domāti īpaši izveidoti kanāli), un tās iebira grozos uz trijkājiem (visticamāk, āķi ir stiprinājumi). Ventas rumba ir dabas piemineklis kopš 1997. gada.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.10.2012 14:09

Grifidoram punkts.

Delta domā nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.10.2012 17:12

Laiks pagājis. Kura Microsoft Windows operētājsistēma līdz šim tikusi atbalstīta visilgāk?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 29.10.2012 17:21

Balsotu par WinXP. Kopš iznākšanas 2001. un līdz pat 2014tajam.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.10.2012 17:31

Nē. Un mums vēl nav 2014tais.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 29.10.2012 17:41

Vikipēdija saka, ka pirmā versija Windows 1.0 tika atbalstīta no 1985. - 2001. gadam, kas ir 16 gadi. Un tas ir ilgāk par XP atbalstīšanas laiku.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 29.10.2012 17:42

Es ar ticu vikipēdijai, punkts Kraukļanagam, Hermaine domā jautājumu.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 29.10.2012 17:44

Ok, kas to būtu domājis,ka windows 1.0 Ok, nokavēju. PS. Lai jautājums un atbilde pagaida laākus laikus, būs rezerve.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 29.10.2012 17:47

Kādu populāru un sabiedrībā labi pazīstamu līniju (jeb figūru vai simbolu) definē šis http://s0.wp.com/latex.php?latex=%5Cleft%28+%5Cfrac{x}{7}+%5Csqrt{%5Cfrac{%20x%20+-+3%20}{%20x%20+-+3}}+%2B+%5Cleft%28%5Cfrac{y}{3}%5Cright%29+^2+%5Csqrt{%5Cfrac{%20+y%2B3%5Csqrt{33}+%2F+7%20}{y%2B3%5Csqrt{33}+%2F+7}}+-+1+%5Cright%29+%5Ccdot+++++%5Cleft%28+%5Cvert+%5Cfrac{x}{2}+%5Cvert+-+%5Cleft%28+%5Cfrac{3%5Csqrt{33}+-+7}{112}%5Cright%29+x^2+-+3+%2B+%5Csqrt{1+-+%28%5Cvert+%20x%20+-+2%5Cvert+-+1%29^2+-+y}+%5Cright%29+%5Ccdot+%5Cleft%28+9%5Csqrt{%5Cfrac{%20%28%20x%20-1%29%28%20x%20-0.75%29%20}{%281-%20x%20%29%28%20x%20+-+0.75%29}}+-8%20x%20+-+y+%5Cright%29+%5Ccdot+%5Cleft%28+3%20x%20+%2B+0.75+%5Csqrt{%5Cfrac{%20%28%20x%20-0.75%29%28%20x%20-0.5%29%20}{%280.75-%20x%20%29%28%20x%20-0.5%29}}+-+y+%5Cright%29+%5Ccdot++%5Cleft%28+2.25%5Csqrt{%5Cfrac{%20%28x-0.5%29%28x%2B0.5%29%20}{%280.5-x%29%280.5%2Bx%29}}+-+y+%5Cright%29+%5Ccdot+%5Cleft%28%5Cfrac{6%5Csqrt{10}}{7}+%2B+%281.5+-+0.5%20x%20%29+%5Csqrt{%5Cfrac{%20x%20-1%20}{%20x%20-1}}+-+%5Cfrac{6+%5Csqrt{10}}{14}+%5Csqrt{4-%28%20x%20-1%29^2}+-+y+%5Cright%29+%3D+0&bg=ffffff&fg=000&s=0 ? (Tiem, kam vienādojums neko neizsaka - paskaidrošu, ka tur ir uzdotas dažas elipses daļas, kaut kas no parabolām un pāris taisnes.)

Iesūtīja: Math ; laiks: 29.10.2012 20:51

Centrā esošā figūra atgādina bezgalības simbolu, neko citu neatpazinu.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 29.10.2012 21:23

Malas šai figūrai jeb simbolam tiešām ir ieapaļas jeb elipsveida, tomēr pa vidu ir vēl arī mani minētie parabolu loki un taišņu gabali. Tā kā figūra ir sarežģītāka par bezgalības simbolu. Piebildīšu - simbols nav ne mazākā mērā saistīts ar matemātiku.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 29.10.2012 23:24

Man ir slinkums pārveidot vienādojumu, bet pēc vārdiskā apraksta ļoti atgādina šo te kāršu simboli - kreici:

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 29.10.2012 23:29

Gotiņa domas jau virzās puslīdz pareizā virzienā, taču šis nav tas simbols.
Ja vajag precīzākas norādes, tad taišņu gabali ir veseli pieci un tie atrodas figūras augšpusē centrā; apakšpusē ir 4 parabolu loki.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 30.10.2012 11:50

Spēles vadītājs pēc saviem uzskatiem var atņemt punktu uzdevēja tornim un dot iespēju uzdevēja torņa dalībniekiem sniegt pareizo atbildi līdz aiznākamā jautājuma uzdošanas laikam, ja jautājums šķiet neatbilstoši sarežģīts/sīkumains.

Mīnus viens Kraukļanagam. Drusku par traku, lūdzu ne tik specifiskus (matemātiķiem domātus) jautājumus. Kraukļanaga pārstāvjiem ir kāds laiciņš dabūt noņemto punktu atpakaļ, atbildot uz šo jautājumu.

Nākamais: kad pēdējā gadsimta laikā Latvijā dzimuši visvairāk Jāņu? Jo precīzā, jo labāk, bet gadskaitļu intervāli plus mīnus gadi trīs derēs.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 31.10.2012 11:56

Laiks pagājis. 1940. ±3 gadi

Cik dažādus ķirbjsmaidiņus šodien iespējams lietot kurbijkurnē?

Iesūtīja: Math ; laiks: 31.10.2012 12:57

Man sanāca 35

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 31.10.2012 12:59

Man sanāca citādi. Var likt pierādījumus galdā un skaitīsim kopā.

(Ja kas, aiznākamais jautājums pienāca un uz Hermaines jautājumu vairs atbildēt nedrīkst arī kraukļanagi).

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 31.10.2012 15:51

Pierādījums.

Visi smaidiņi, kurus var dabūt gatavus šai forumā:

:) ;) :D :lol: :P B) :rolleyes: :o :huh: :nedross: :blush: :mad: :( :zobens: :svilpo: :burvis: :wink: :labsi: :woot: :yahoo: :greedy: :meele: :-D :wub: :kiss: :nevainigs: :smartass: :lasa: :walkman: :reps: :dejo: :zorro: :laapa: :kaplis: :loks: :vl-ciin: :ruukjis: :vaale: :velns: :pirats: :bailigs: :mellow: :pinch: <_< :glare: :angry: :wacko: :ermm: :unsure: :blushing: :raud: :ataa: :viltigs: :cool: :sick: :yuck: :slims: :zz: :buras: :dodrozi: :calitis: :draud: :draugi: :flirte: :elfs: :gibst: :jaa: :maani: :kid: :nees: :nezina: :nobijas: :njam: :noslepums: :pardon: :pirmais: :piedod: :shoks: :smile3: :supermens: :stop: :sveicinati: :teatrals: :uzvara: :telefons: :wink3:

1. Nospiež pogu pie mana raksta Atbildēt (diemžēl pa taisno nokopēt no koda bloka nederēs — dažas ikonas parāda pat tur, acīmredzot foruma kļūda);
2. Priekšskata rakstu; forums izvadīs paziņojumu, ka emocijikonu ir par daudz, bet tam nav nozīmes, jo raksta priekšskatā tāpat visas parāda;
3. Saglabā HTML lapu ar visiem papildfailiem;
4. Pievērš uzmanību failiem ar nosaukumiem <skaitlis>.png (to oriģinālā atrašanās vieta ir, liekot šos faila nosaukumus aiz: http://www.kurbijkurne.lv/forums/citi/hallow/e/ ); <skaitlis> ir no 0 līdz 34, tātad kopā unikālo emocijikonu ķirbīšu ir 35, kas bija jāpierāda.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 31.10.2012 16:06

Ā, es nepieskaitīju nullto, tur tā vaina. Tad Kraukļanagam par pareizu skaitli punkts, Grifidoram par izvērstu pierādījumu papilduspuspunkts. Nākamo jautājumu uzdod Math.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 31.10.2012 18:49

CITĀTS(Beppo @ 31.10.2012 12:59)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 31.10.2012 19:17

Un es vēl prātoju, ko Hermaine vēl sarežģījusi vienādojumi ar daļām tādām kā 1/1, izrādās pārrakstīts kļūdaini.

Tā, ja Math 3 stundu laikā nav uzdevis jautājumu, tad no tās pašas operas: cik dažādi ķirbjaini avatari šodien kurbijkurnē teorētiski ir iespējami?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 31.10.2012 21:00

28 avatari.

Adrese: http://www.kurbijkurne.lv/forums/citi/hallow/a/
Faili: <skaitlis>.jpg, kur <skaitlis> ir no 0 līdz 27.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 31.10.2012 21:34

Tieši tā, 28 lieliski ķirbju avatari! Punkts Grfidoram, Mattiass uzdod nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 01.11.2012 16:56

Ķirbju diena pagājusi un Mattiass jautājumu nav uzdevis.

Cikos Rīgā 2012. gada 2. novembrī norietēs Mazie Greizie Rati?

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 01.11.2012 21:50

Mazie Greizie Rati nekad neaiziet aiz horizonta līnijas Rīgā.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 02.11.2012 09:02

taisnība, necikos, Piligrims uzdod nākamo jautājumu!

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 02.11.2012 15:31

Populāra PC stratēģijas spēle, kuras 1. versijas kaujas vienību (units) ikonas "aizņēmās" "Tilde" priekš savas spēles "Karogs".

Iesūtīja: Delta ; laiks: 02.11.2012 21:13

CITĀTS(Piligrims @ 02.11.2012 16:31)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 02.11.2012 23:08

nebūs gan

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 04.11.2012 12:35

Civilization, firma Microprose?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 04.11.2012 12:49

Piligrims un Beppo piekrīt, Aiva uzdod nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 05.11.2012 11:35

Trīs stundas pēc astoņiem darbdienā pagājušas, nākamo jautājumu uzdod spēles vadītājs:
Kuras valsts gerbonī redzams Noasa šķirsts?

Spēles noteikumi ir papildināti! (skat. pirmo rakstu)

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.11.2012 12:50

Pat par sevi uzprasās atbilde, ka Armēnijas ģerbonī - šķirstam līdzīgs priekšmets redzams Ararata kalna smailē.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 05.11.2012 12:51

Taisnība, Miervaldis domā nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.11.2012 14:09

Filmā `Rembo: Pirmās asinis` bojā gāja tikai viens personāžs - šerifa Tīsla vietnieks Arts Golts. Viņš izkrita no helikoptera, kad vajātais Rembo iemeta tam kabīnes stiklā ar akmeni. Kur un kādā veidā šis pats personāžs gāja bojā grāmatā?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 05.11.2012 18:59

Deivida Morela grāmatā Pirmās asinis bojāgājušo bija stipri vien vairāk. Kad policijas iecirknī Rembo grasījās noskūt, viņam gadījās flešbeks, un viņš atņēma policistiem skuvekli. Tad Galts, par spīti Tīsla brīdinājumam, izvilka šaujamo un uzlika pirkstu uz mēlītes, un Rembo Galtam uzšķērda vēderu. Iekšas izgāzās, Galts nogāzās, krēsls apgāzās. Galts to nepārdzīvoja.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 05.11.2012 21:10

Apmēram tā, punkts Grifidoram, nākamo jautājumu domā Mattiass.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 07.11.2012 11:28

Nākamais jautājums no Aivas:
Kurām savulaik ļoti populārām 90-to gadu datorspēlēm šogad ir iznākušas online versijas? (Nosaukt vismaz divas)

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 08.11.2012 18:25

Laiks beidzies. Atbilde :
X-Com Ufo Defence/Enemy Unknown, Izlaista 2012. gada 9 oktobrī.
Jagged Alliance Online , Izlaista 2012.g 17 septembrī.

Nākamais jautājums:
Devītais tagad kļuvis par vienpadsmito, nosauciet dievu, kam veltīts pirmais!

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 08.11.2012 21:03

Divsejainais Janus.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 08.11.2012 21:20

atbilde pareiza, Piligrims uzdod nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 08.11.2012 21:34

Populārs Sci-Fi TV seriāls, kuru ASV sāka rādīt 1994. gadā. (pēc IMDB datiem)

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.11.2012 01:32

Babylon 5 ?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 09.11.2012 10:36

Arī http://www.imdb.com/title/tt0108758/.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.11.2012 11:53

Tā kā pēc imdb datiem pirmais minēts ir apmēram 6× populārāks par otro, tad Kraukļanagam punkts, Grifidoram puspunkts, jautājumu uzdod Aiva.

Iesūtīja: Math ; laiks: 09.11.2012 16:07

Vai var palūgt laiku pa laikam ierakstīt esošo rezultātu?

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.11.2012 16:17

Jautājumu uzdod Aiva:
Kas ir Zemei vistuvākā planēta?



Elšpūtis 15.5
Grifidors 16
Kraukļanags 21.5
Slīdenis 8

kopā: 61

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 09.11.2012 16:25

Attālumi jau mainās, jo planētas neapriņķo Sauli vienā laikā.

Ja jautājums ir par to, kuras planētas orbīta ir tuvākā Zemes orbītai, tad — Venēras.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 09.11.2012 22:23

Nu labi, punkts Grifidoram, Mattiass domā nākamo jautājumu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 12.11.2012 15:05

Laiks pagājis, nākamo jautājumu uzdod spēles vadītājs.

Katru gadu ap Latvijas Republikas proklamēšanas dienu debesīs vērojama ne vien uguņošana bet arī krītošās zvaigznes. Par kāda debess ķermeņa «pārpalikumiem» tās tiek uzskatītas?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.11.2012 15:13

17.-18.novembris.
Leonīdu plūsma, kas tiek uzskatīta par Tatla komētas atliekām. Viens no krāšņākajiem "zvaigžņu lietiem".

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 12.11.2012 15:19

Punkts Krauklanagam, nākamo jautājumu uzdod Roviela!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.11.2012 15:40

Kā sauc Delfīna zvaigznāja alfu un betu, un kā radušies šo zvaigžņu vārdi?

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 12.11.2012 17:57

Sualocin un Rotanev. Pēc Palermo observatorijas direktora latīniskota priekšvārda un pakaļvārda spoguļrakstā.

Alpha and Beta Delphini are named Sualocin and Rotanev, respectively. When read backwards, they read as Nicolaus Venator, the Latinized name of Palermo Observatory's former director, Niccolò Cacciatore.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 12.11.2012 18:07

Delfīna alfa — Sualocīns (Sualocin);
Delfīna beta — Rotanevs (Rotanev).

Lasot abu zvaigžņu nosaukumus no otra gala, iznāk Nicolaus Venator, latinizēts Palermo observatorijas bijušā direktora Nikolo Kačiotore (Niccolò Cacciatore, tulkojumā Nikolass Mednieks) vārds un uzvārds. 1814. gadā publicētajā Palermo katalogā Delfīna alfai un betai tika pievienoti šie agrāk nezināmie nosaukumi — mazs Nikolo jociņš, nosaucot šīs divas zvaigznes savā vārdā — un tā arī palika.