Vēl viens labs rakstnieks, mīļākie autori un to darbi Opcijas

[ils]

Nupat aizlasījos ar vēl viena britu rakstnieka pasaku fantasy. Atcerieties šo vārdu – Alans Gārners (Alan Garner). Salīdzināt ar Roulingu nevar, bet labs.
http://members.ozemail.com.au/~xenophon/
http://www.amazon.com/exec/obidos/external...rner&mode=Books

[The Shine]

me patīk! tiešām labs rakstnieks

[Nihil]

Oki, man tagad nav laika lasīt, bet nākamais labākais pasaules rakstnieks aiz Tolkīna manuprāt ir Saimons Grīns. Vakarā izlasīšu arī šo.

[Overlord]

Es domāju ka aiz Tolkīna tūdaļ nāk Lavkrāfts un viņa Nekronomikons

[ils]

Alans Po, Entonijs Bīrss, Lavkrāfts, Kings, Kuncs un citi, tie visi ir labie. Māk rakstīt šausmu romānus. Man patīk!

Enija! Tā mājas lapa, tur jau nav arī jāsaprot. Atceries tikai rakstnieka vārdu. Ja ieraugi sev saprotamā valodā grāmatu – zini, ka vērts izlasīt!

[Overlord]

Edgars Po. Labs rakstnieks, pašreiz lasu viņa "Melnais kaķis"

[Ariona]

Ils, kuru Gārnera darbu Tu lasīji?

[Viesis_Viesis_ils_*]

Atbildu! Pašu pirmo - "Akmens no Brisingu rotas".

[ils]

Man radās vēlēšanās pastāstīt jums, kādas grāmatas man bija vismīļākās manās bērnu dienās, tālāk jaunībā un iespējams, tās man parādīja ceļu uz mīlestību pret labām grāmatām, neskatoties, cik ir gadu man un kāda vecuma auditorijai tās it kā ir domātas. Joprojām palieku pie pārliecības, ka nav bērnu grāmatas un pieaugušo grāmatas, bet ir tikai sliktas grāmatas un labas grāmatas.
Agrā bērnībā manā topā bija pasakas. Lasīt iemācījos pirms sāku iet 1. klasē. Mīļākās tolaik man bija „Latviešu tautas pasakas”, „Burvju ota”, tāda klasika, kā „Sarkangalvīte un vilks”, „Sniegbaltīte”, „Pelnrušķīte” un „Sniega karaliene”. Vēlāk tam piebiedrojās krājums „Igauņu tautas pasakas”.
Modernākās, literārās pasakas, kuras es lasīju aizgūtnēm, zem galda palīdis, galdauts kļājas gandrīz līdz grīdai, rokā desu maize, bija: Ulda Plotnieka „Kvāks”, Ondžeja Sekoras „Skudras nepadodas”, Alekseja Tolstoja „Zelta atslēdziņa”, Vitalija Gubareva „Greizo spoguļu karaļvalsts”.
Gandrīz tikpat agri es iepazinu terminu „zinātniskā fantastika”, kas man atnāca ar Ivana Jefremova „Andromēdas miglāju”, Aleksandra Šaļimova „Dārdu aizas noslēpumu”, citām skaistākajām grāmatām no tolaik populārās sērijas „Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi” un Žila Verna darbiem: „Kapteiņa Granta bērni”, „Noslēpumu sala”, „20 000 ljē pa jūras dzelmi” un „Mazais kapteinis”.
Taču pa īstam aizrāvos, kad izlasīju tolaik Latvijā dzīvojošā Vladimira Mihailova „Sevišķo nepieciešamību”. Vēl var atcerēties Žozefu Ronī-vecāko – „Cīņu par uguni”.
Nevajag domāt, ka toreiz es lasīju tikai pasakas un ZF. Manu favorītu vidū bija arī tādi reālistiski gabali, kā: Andreja Iksēna „Ganu zēnu prieki un bēdas”, Andreja Upīša „Sūnu ciema zēni”, Pola Bernā „Zirgs bez galvas”.
Vēlāk parādījās interesantās grāmatu sērijas „Apvārsnis” un „Stāsti par dabu” ar Džeraldu Darelu un viņa „”Zoodārzu manā bagāžā”, jokaino ģimeni un citiem zvēriem. Esmu pacenties izlasīt visas pieejamās viņa grāmatas. Vēl bija Tūrs Heijerdāls un „Ceļojums ar Kon-Tiki” un daudz kas cits.
Tomēr favorīte palika fantastika. Sekoja Jozefa Ladas „Jautrās pasakas”, Valerija Medvedjeva „Barankin, esi cilvēks!”, Monteiru Lobatu „Dzeltenā Dzeņa ordenis”, Džanni Rodari „Dželsomino Melu zemē”, Aleksandra Volkova „Smaragda pilsētas burvis” un „Urfins Džīss un viņa koka zaldāti”, protams, kā tad varēja iztikt bez Astrīdas Lindgrēnas „Brālīša un Karlsona, kas dzīvo uz jumta”, „Ronjas – laupītāja meitas” un „Brāļiem Lauvassirdīm”.
Vēl varētu pieminēt Tūves Jānsones „Komēta nāk” un citus trollīšu Muminu stāstus. Vēlākos gados noteikti centos izlasīt visu populārāko, tādēļ varu minēt vēl Mikaela Endes „Bezgalīgo stāstu”, krievu rakstnieka Kira Buličeva garstāstu ciklu par Alisi – meiteni no nākotnes – un viņas draugiem.
20. gadsimta beigu aizrautība, viena no lielākajām manā mūžā, saistās ar kanādietes Lūsijas Modas Montgomerijas „Annu no Zaļajiem jumtiem”, „Stāstu meiteni” un citiem viņas darbiem, fantastikā – ar Ennas Makkefrijas ciklu „Pernas drakoni”, Ursulas Le Gvinas „Jūraszemes burvi”. Protams, ka varu minēt vēl vairākus desmitus izcilu fantastu (arī R.R.R. Tolkinu un viņa „Gredzenu pavēlnieku”): gan tos , kurus iepazinu vēl padomju laikos, gan vēlākos laikos, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
21. gadsimts atnāca ar Hariju Poteru un tagad es cenšos iepazīt arī citus britu bērnu grāmatu meistarus, jaunākiem bērniem noteikti patiks Mērijas Nortones „Aizguvēji” („The Borrowers”), nedaudz vecākiem – Alana Gārnera darbi ( „Akmens no Brisningu rotas”), bet visu vecumu lasītājiem :Pola Stjuarta un Krisa Ridela „Malas hronikas” un Filipa Pulmana „Ziemeļu gaismas”.
Bet pats galvenais, ko es guvu lasot, bija iespēja izdzīvot grāmatu varoņu dzīves, attīstīt iztēli un beigās saprast, ka eksistē labas grāmatas, kuras man nepatīk, un sliktākas, kas patīk, un, ka viss ir relatīvs, jo tas, ka kādam kas patīk vai nepatīk vēl nenozīmē, ka ar mani jābūt tieši tāpat. Man nācās visu apgūt pašam, mani vecāki grāmatas nelasīja, to nedarīja arī mans vecākais brālis. Tādēļ, ģimenē biju kā baltā vārna un jebkāda iespēja dalīties pārdomās ar cilvēkiem, kas arī lasa, man daudz ko nozīmēja un nozīmē vēl joprojām.
Katram cilvēkam ir tiesības nelasīt – to, kas viņam nepatīk – un lasīt – to, kas patīk. Bet nelasīt vispār, nozīmē sevi apzagt. Esmu dzirdējis viedokli, ka grāmatas lasot tikai nelaimīgi cilvēki, lai aizmirstos. Laimīgajiem grāmatas neesot vajadzīgas. Es neteiktu gan, ka mani radi nodzīvoja ļoti laimīgu dzīvi. Tieši otrādi! Tādēļ, sastādot šo sarakstu es dalos ar jums savā pieredzē par grāmatām, kas attaisnoja manas cerības uz patīkamu laika pavadīšanu divvientulībā ar lieliskiem iztēles tēliem. Jā, grāmatas dara laimīgu nelaimīgo, bet laimīgo tās padara divtik laimīgu.

[Ashly]

Aha! Es teev pilnīgi piekrītu il! Man arī bija līdzīgi kā tev jo iemācījos lasīt '4 gadu vecumā un lasīju visas grāmatas pēc kārtas! Man mājās bija (un ir) tāda liela bibliotēka...tur varēju atrast visdažādākās grāmatas. Man vienmēr ir patikuši stāsti līdzīgi tavējiem ''Smaragda pilsētas burvis'''nu pēc pasakām es tiecos ļoooti! Es 6 gadu vecumā izlasīju grāmatu ''Trīs vēja mezgli'' laikam 600 lpp bieza un viscaur ar latviešu tautas pasakām. Tāpat man patīk visi A. Lingrēnes stāsti T. Jānsones trollīši. Protams neizbēgama ir fantastika kas man gāja pie sirds visvairāk.

[..::Kael::..]

paldies il par izsmelosho rakstu, ari man ir loti lidzigi

Šo rakstu rediģēja aivvv: 12.11.2003 13:59

[DusteD EyeS]

Gandrīz visas manas bērnības grāmatas saistās ar Žilu Vernu un Ekziperī.Divi manuprāt pavisam atšķirīgi cilvēki.
Nu njez..mani nekad nav piesaistījušas pasakas.

[Che]

Njaa, interesantas paardomas IL...tik vienu lietu nespeeju saprast - kaa Tu visus tos autorus atcereeties...
Nu tad jau es arii pastaastiis, kas man no literatuuras patiikaas...
Nu no Beerniibas atceros - man topaaa bija "Naksitraliishi (autoru neatceros) "KAs notiek dizhmezhaaa" un protams "lenebergs Emiils". Tad veel bija taads "ALfons triicvaidzinsh" un "jaanis smaidinsh".
tad ir viens briidi, ko es neatceros, ko lasiiju - bet princips bioja apmeeram taads - kas gadaas pa rokai, to ar palasu - tur bija visi Zhili Verni utt.
nu pashlaik un apmeeram peedeejos gadus 4us.
Orvles, Selidzners, Bokacho - tie buutu mani favoriiti laikam.
Kisindzhers ar ssavu "Diplomaatiju" ljoti labs likaas.
baac aa gruuti uz sitienu visu atcereeties......nu jaa G.G,. Markess.
aa nu vo - paskataiijos graamatplauktaa - Duglaass Koplends ar "X paaudzi", tad veel Peljevins ar "Generation P".
Tad veel Prusts, Vonneguuts man patiiikaas, DImaa, Viktors IGo, viena Zimmela graamata.
nu kas veel - nu un tad rinda ar politisko teoreetikju darbiem, ideologu darbi, kurus droshi vien te nav jeega uzskaitiit.
nu tas taa kaa buutu apmeram viss. katraa zinjaa liekas, ka lasiits ir daudz, bet nevar atcereeties visu.

[..::Kael::..]

nu japvispar jau baigi aizrajoshi, starp citu ari es tos "Naksitralisus" lasiju sen un vispar baigi patika bet "Emila nedarbus" es atceros ka man pat berniba prikesha lasija

[harijate]

Hei !Man patīk lasīt Latviešu valodā ,jo tā ir mana dzimtā valoda un tas man ļoti patī...Man neptatīk lasīt ārzemju valodās ,jo valdas es tā īsti neizprotu......Hei!Vai jūs ,kas lasa manu rakstiņu negribētu iestāties manā fanuklubā ,kurā var istāties visi Potera fani ,kā arī visi tie kuriem patīk visu veidu burvīši un grāmatas par tiem...Man vajag savāk vismaz 10 biedrus ,lai varētu pastāvēt šis klubiņš.Lūdzu atsaucieties ,jo būs interesanti...BŪs tusiņi un būs avīzīte u.c Ja jums tas viss interesē tad lūdzu atsaucieties! Mana adrese Jelgavas iela 21 ,Auce ,LV-3708 Rakstiet Baibai!!!!!!!

[ils]

Es lasu latviski, krieviski, nedaudz poliski, ukrainiski, vāciski un angliski.
Un man liekas, ka arī kaut ko no Saimona Grīna es esmu lasījis. Jāpapēta tieši ko, jo esmu izlasījis tik daudz, ka visus autorus pat neatceros.

[Nihil]

Es ir lasījusi tikai vienu S. Grīna Grāmatu, jo tai bija samērā vienkārša valoda. Bez visādiem žargona vārdiem u.t.t. Laikam latviski tās nosaukums ir "asinis un gods"... laikam

[Northwatch]

Jā, Po ir labais, lieliskas noveles. "Fakti mistera Voldemāra lietā" un "Sarkanā nāve" tie labākie. Sāku lasīt viņu kaut kad kad man bija desmit un ticiet man, nav tā labākā literatūra uz nakti...
Anw, vēl man patīk dažāda atklājumu literatūra, tagad lasu "Sabiedrībai neatklātie atklājumi" skan muļķīgi, bet tīri labi lasās.
Un protams fanfic...

[Lia'angia]

Ese... te... varbūt atkārtošos, bet sirsnīgi iesaku (tiem, kas lasa krieviski un angliski) Nortoni un Sapkovski. Nortonei (tā gan ir mana mīļākā rakstniece, tā kā neesmu objektīva) ir makten jauka pasaulīte "Raganu pasaule" (The Witch World), pirmās pāris grāmatas un vairāki stāstu krājumi tiešām labi. `Man ir kādas 30 viņas grāmatas, bet,cik zinu, viņai ir pulka vairāk... Kaut gan pēdējā laikā darbi ir kūvuši stipri vājāki.
A Sapkovskis... Veģmaks... Eh, nu tas ir vienkārši jāizlasa! (Tiem, kas to jau ir izdarījuši, lūdzu - atsauksmes!)

[ils]

Nortone man arī patīk. Viņa tagad jau ir ļoti veca un praktiski pati vairs neraksta. Bet citi rakstnieki nopērk tiesības uz viņas radītām pasaulēm un raksta savas versijas, uz vāka stāv, gan Nortones, gan minētā autora vārds. Varbūt, tāpēc jaunākie darbi vairs nav tik labi.
www.andre-norton.org/