Ēnu grāmata..., [B] [C] [ATD] Opcijas

[Ragastis]

Telpa bija plaša un gaiša. No telpas logiem iekšā lija zeltaini saules stari, kas sildīja drosminieku muguras. Visi bija ļaoti satraukti un nedaudz izbijušies, bet tam visnotaļ nebija pamata. Bariņš stāvēja pie lielām koka durvīm un nervozi mīdījās. Pēkšņi durvis atvērās un iznāca ārā pavisam necils, mazs vīriņš ar garu bārdu un nelielu spieķi, ko turēja labajā rokā.
-Khm... Jūs jau gaida... Es lūgšu jūs visus doties iekšā un iepazīties ar šīs pils karali, kas jūs visus savācis no visas valsts. Lūdzu bez steigas... Iepazīstieties ar viņu...- vīriņš diezgan steigšus nobēra un ar plašu žestu aicināja visus ienākt zālē.
Visiem par lielu pārsteigumu tā bija tumša un celta no lieliem laukakmens bluķiem. Vienā stūrī diezgan majestātiski sēdēja kāds cilvēks. Viņš nebūt neizskatījās diezko ievērīgs.
-Kungs,- vīriņš nokremšļojās, -iepazīstieties ar šiem 10 drosminiekiem.- Zāles stūrī sēdošais vīrs lēnām piecēlās un virzījās uz nelielā bariņa pusi.

Nu tad sākam!

[Ungaarijas ragas...]

Irvins nez kādā veidā bija pagadījies pūlīša priekšgalā, lai gan viņš bija centies nolīst aizmugurē, jo viņam pašreiz nebija lielas vēlmes izrādīties. Un kāda sīka balstiņa viņam visu laiku čukstēja Kas tev bija padomā, kad tu izdomāji te ierasties? Padomā tik, piedzīvojumus šim vajagot! Gana neesi pa pasauli izblandījies, visādās ķezās iekūlies?
Puisis apņēmīgi to ignorēja un, kad karalis tuvojās šiem, kā vīriņš bija teicis "drosminiekiem" noņēma no galvas cepuri un klusēdams, cēli paklanījās, novicinot cepuri sev priekšā tā, ka spalvas gals noslaucīja grīdu.
Lai arī, ko tā balss čukstēja, Irvinam padomā bija tikai viens - vēl viens ceļojums un iespēja beidzot atrast to, ko meklē, vai kaut ko, kas palīdzētu meklēt.

[Darka]

Stāvēdam izgaismotajā telpā, Darlu nedaudz šaustīja satraukuma sajūta. Nejau pirmo reizi viņa ņēma dalību piedzīvojumos, bet nekad viņa vēl nebija tikusies ar pasaules varenāko burvi. Tas bija tāds gods... Beidzot sakustējās koka durvis un no tām iznāca necils vīriņš ar spieķi un lūdz lai viņam seko. Darla tā arī darīja. Viņa vēlējās izvirzīties grupas priekšgalā, bet visu laiku vadībā turējās kāds jauns vīrietis ar krāšņu spalvu cepurē Viņu laikam neviens nav mācijis, ka dāmām ir priekšroka! Darla diezgan pikti nodomāja.
Večuks apstājās tumšā telpā, kuras galā sēdēja pils valdnieks - varenākais burvis pasaulē. Valdnieks piecēlās un tuvojās lēnām grupiņai. Nez kā es izskatos vai man nekas nav ieķēries zobos... Darla nudien bija satraukta. Ak, es satraucos kā jauna meita, kas grasās satikt savu saderināto... Nomierinies, elpo... Darla visu laiku pie sevis atkārtoja šos vārdus.
Valdnieks jau bija tik tuvu, ka jaunais vīrietis noņēma cepuri ar spalvu un paklanījās. Darla atradās tieši aiz viņa. Viņa ieskatījās valdniekam acīs, bet tad strauji nolaida galvu un pakniksēja. Viņas samtainā sūnu zaļā kleitas mala sakrokojās uz akmens grīdas. Viņa neuzdrošinājās uz Valdnieku paskatīties, viņa palika tādā stāvoklī gaidīdama, kad Valdnieks pajies garām vai, kad viņu uzrunās.

[Hikari]

Rii stāvēja pie durvīm un mierpilnā sejas izteiksmēlūkojās apkārt. Viņa gaidīja, kad kāds iznācs un tos sagaidīs. Te, kad parādījās vecītis, ?Flumena cēli palūkojās uz viņu un viegls smaids iezagās sejā. Sekojot šim vīram, kuršsavus labākos mūža gadus, šķiet, ja ubija aizvadījis, Rii prātoja, kāds gan īsti izskatās šis "karalis" un kāds ir patiesais iemesls, kāpēc viņa ir šeit ieradusies...

[gone away]

Daniels stāvēja blakus Rii un uz mirkli bija aizmirsies, lūkodamies savasrases pārstāvē un prātodams. Noteikti būs ar viņu japarunā, tas ir skaidrs, jo sieviete nekad vel nebija satikta. Gribējās zināt, onk urienes viņa nāk un tā...
Kad teplā ienāca vecais vīrietis, Daniels beidza sapņot un palūkojās uz viņu. Būs vien jāiet līdzi... vīrietis ats sevs sacīja un sekoja.

[Demiurgs]

Villjams iegaaja zaalee peedeejais. Bet kad grupinja apstaajaas vinjsh pavirziijaas uz priekshu un viegli paklaniijaas varenajam magam.
Peec tam Villjams izvilka no maksts savu zobenu un ar spalu pa riekshu sniedza to magam, kaa padeviibas ziimi.

[~SweetIrony~]

Patrīcija bija nostājusies malā un pēc kārtas visus nopētīja... Daudz un dažādi šie drosminieki šeit savākušies... diez kāds būs mūsu visu turpmākais ceļš?
Pamanījusi vecīti un cilvēkus, kas viņam sekoja Patrīcija nolēema doties tiem līdzi... un tad jau skatīties, kas notiks...

[Dinaer]

Elianrora gaidīdama jau bija aizdomājusies par citām lietām un tāpēc brīdis, kad pavērās durvis, viņai lika tākā satrūkties, bet tākā, gan zobens un loks vēl bija pie viņas, tad viņa jutās diezgan droši par sevi, jo pa šo laiku bija iemācījusies paļauties tikai uz sevi un savām prasmēm.
cilvēku pūlciņš kas šeit, raganas, un vēl kautkādi radījumi , kas vainu tīšām vai sakritībs pēc atradās līdzās, diemžēl tādus viņa neatcerējās ka būtu redzējusi, vai kādreiz par tādiem lasījusi.
uzmanību un tādus kā drebuļus izraisīja vīrietis priekšā, kas atgādināja mežonīgu zvēru, laigan Elianror, īsti nespēja saprast kāpēc.

lai vai kaa - durvis atvērās, un pretīm nāca valdnieks, pret, ko vinja izjuta cieņu, gan kā pret burvi, gan kā pret personību.
viņa bija gatava visam.

[Ragastis]

Vīrs, kurš bija sēdējis tronī diezgan nedroši pielēca kājās un noskremšļojās. -Tātad Jūs esat klāt... Prieks ar jums iepazīties...- vīra balsī varēja manīt nedrošību un lielu uztreaukumu. Varēja likties, ka viņš bija nevis priecīgs satikt atnācējus, bet gan īgns.
Viņš piegāja pie abiem flūmeniem un nopētīja tos no galvas līdz kājām. -Hmm... Flūmeni... Šos radījumus tik bieži nevar sastapt,- nedrošais vīrs nodomāja.
-Varbūt Jūs varētu pastāstīt par savās mpējām? Es tiktiešām būtu ļoti ieintresēts, un arī mums būtu vieglāk izplānot kaujas taktiku.- kungs noteica, -Lel, lūdzu atnes mūsu drosminiekiem tēju. Tā viņiem tiktiešām varētu noderēt... Visi savā starpa saskatījās. Neviens īsti neizprata, ko ar to kungs bija gribējis teikt.

[gone away]

Daniels nosvērti uzlūkoja kungu. Viņš likās esam ļoti mierīgs un ne par ko neuztraucies- Flumeni reti kad bija uztraukušies vai kā citādi izrādīja savas jūtas. Pēc karaļa uzaicinājuma pastāstīt par savām spējām, vīrietis noskremšļojās un palūkojās uz Rii. Viņa bija no viņa rases. Viņa. Uzmezdams ašu skatienu aralim, vīrietis gaidīja. Viņš zināja, ka pirmajam, pirms Flumenu sievietes, runāt nav pieklājīgi, tāpēc gaidīja.

[Hikari]

Rii dzirdēja karaļa uzaicinājumu pasytāstīt par savām spējām un sajuta Daniela vēlmi, lai viņa sāk. Rii, neko neteikgada šim savādajam, lai gan no viņas rases tomēr, nepazīstamajam vīrietim un uzlūkoja karali Ceru, ka drīkstu sākt! No sava tēva puses esmu pārmantojusi piromantijas spējas. No mātes, kura bija saistīta ar vēja elementu, spēju pārvaldīt vēju un dažreiz es spēju arī kļūt par to pati. viņa sacīja samtainā balsī, kas izklausījās tieši kā vēja čuksti koku zaros.

[gone away]

Daniels dzirdēja Rii ierunājamies. Viņas balss patiesi skanēja kā vējš, kā šalkas, pilna maiguma un noslēpumainības. Vīrietis nogaidīja, kad sieviete pabeigs un turpināja Es esmu no saviem dārgajiem vecākiem pārmantojis levitācijas spēju un, kā lielākā daļa Flumenu, ļoti labi saprotos ar dabu, taču spēju arī saklausīt, ko tā saka. viņš teica un gaidīja, vai pats karalis ko piebildis šajā sakarā.

[Ragastis]

Karaļa seja pārvērtās plašā smaidā. -Ja nemaldos, tad piromantija bija spēja aizdedzināt ar domu palīdzību? Vai es memaldos?- kungs piegāja tuvāk flumenam. -Ja nemaldos, par piromantiju nedzudz esmu lasījis Ēnu grāmatā.- viņš čikstus pateica to flumenam tā, lai neviens to nedzirdētu.
-Jā... Un vispār... Kā jūs sauc?-

-Tā... Levitācija... Arī ja nemaldos tā bija spēja lidot vai kas tamlīdzīgs- vīņs teica un piebakstīja Lelam. -Lūdzu atnes mūsu viesiem siltu tēju. Tajā pašā brīdī Leils izskrēja pa durvīm un ar spēku aizcirta tās.

Šo rakstu rediģēja Ragastis: 05.02.2006 16:50

[Demiurgs]

Villjams ielika zobenu atkal atpakalj makstii un paskatiijaas uz burvi kad vinjsh lika pastaastiit par savaam speejaam, un lika atnest teeju.
--KAs tad te iisti buus apspriede vai teejas dzershaana un kuuku eeshana. Mees tachu neeesam sanaakushi uz viesiibaam?--
Villjams nodomaaja, aizdomiigi paluukojoties uz magu.

[Hikari]

Rii laipni uzlūkoja karali un atbildēja Esmu Rii. Un jūs nemaldaties, piromantija patiesi ir spēja aizdedzināt ar domu palīdzību. Flumena sacīja un viņas sejā nepakustējās pat vaibsts, kad karalis pieminēja Ēnu grāmatu. Toties, kad kāds cilvēks, kurš stāvēja turpat netālu no viņas, pārtrauca mierīgo sarunu ar neapmierinātiem burkšķiem, Rii pagriezās un uzlūkoja viņu. Flumenas skatienā jaucās pārsteigums par tādu visatļautību un tomēr viņa piekrita. Jo, ne jau tēju dzert un kūkas ēst viņi visi šeit bija salasījušies.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 05.02.2006 19:53

[~SweetIrony~]

Patrīcija visai mierīgi nolūkojās uz abu Flūmenu un karaļa sarunu un nodomāja Diezin vai karalis vēlāk pievērsīsies arī mums... nu droši vien... tikai neuztraucies, viss būs kārtībā... un sieviete diezgan satraukti ņurcīja savas piedurknes malu...

[joua]

Mersila jutās garlaikota.Vienmēr šīs runas.
"Jā,esmu lasījis par to Ēnu grāmatā."
Laikam būs iesnaudies,pametis savu dārgo grāmatu zem krēsla un tagad mēģinās mūs piespiest ,lai mēs sameklējam,viņa aizkaitināti domāja. Nez gan,kapēc pārējie tā uztraucas?Tas taču ir tikai kārtējais mags,viņa nodomāja un mainīja savas sejas izteiksmi no garlaikotas uz māksloti ieinteresētu,jo šis pasākums solījās būt ienesīgs.Un viņa bija pamatīgos parādos.

[Ragastis]

Gandrīz tajā pašā brīdī pa durvīm iegāzās Lels. Viņam rokā bija paplāta ar mazām, mazām krūzītēm uztās. Krūzītes slīdēja no vienas paplātes malas uz otru. Tas izskatījās pagalam dīvaini. Tēja bija uzvārīta augstākais 5 minūtēs.
Lels pīeskrēja pie bariņa, kas nu jau konkrētāk bija novietojušies vienā zāles stūrī. Viņš visiem piedāvāka tēju.
Kad Rii gribēja paņemt krūzīti, viņa tajā ieskatījās dziļāk un redzēja... Kautko zilganīgā krāsā un duļķainu... -Kas tur ir iekšā?-viņa prasīja, lai izklausītos tik pieklājīgi, cik vien iespējams.

-Jauki, varbūt pastāsiet visi par savām spējām un mēs varētu ko sākt darīt?- kungs pieglaimīgi prasīja.

[Hikari]

Karalis turpināja runāt, pavisam izligdamies nemanām Flumenas jautājumu. Rii pasmaidīja un vēlreiz palūkojās uz to, kas zilganā nokrāsā skalojās krūzē. Protams, viņa bija dzērusi visādas dīvainas tējas, bet ko tādu vēl nebijamanījusi. Aizdomu pilna sieviete nolēma krūzi pie lūpām necelt. Visādi var gadīties. Jautāt ko karalim vēlreiz viņa negribēja.

[~SweetIrony~]

Parīcija pārsteigti lūkojās uz krūzītes saturu... Kāpēc te viss ir tik savādi... sieviete nodomāja, un uzlūkokja pārējos, gribēdama redzēt arī viņu sejas izteiksmes... Labs gan jutājums, kas tur īsti ir iekšā, jo parastas tējās tās tomēr neatgādina... nodomāja Patrīcija domīgi lūkodamās visapkārt...