Bez Vaarda [C] [ATDP], veel driikst pieteikties ieksh ATD Opcijas

[Nemesida]

OOC: Taatad, saakam. Pagaidaam juusu teeli ir atsevishkji, katrs savaa miteklii (kur nu kursh), bet visi vienaa pilseetaa.

Wills Marcini [Paipera] un Rubeena fon Ajireetsim [cilvekberna dveselite] ir seni skolas draugi , kas nav redzeejushies kopsh skolas beigshanas. (starp citu, cilvekberna dveselites telam nevar but 18 gadi, tapec pienjemu, ka vinjai ir 21 (kas ir mazaakais iespeejamais vecums)

Angelus Masters [-=RonS=-] paziist Nartu Narcisu [gwinerva] (Narta biezhi vien atnes Angelusam senus dunchus, zobenus utml noveerteeshanai. Taadejaadi kljuvushi par labiem draugiem) un Leilu Stounu [Hermy] (Leila reiz bija apmekleejusi kaadu muzeju, kur uzsaakusi sarunu (par kaadu eksponaatu) ar kaadu jaunekli, kas izraadiijies muzeja direktora deels Angelus - Taadejaadi kljuvushi par labiem draugiem) Narta un Leila arii ir savaa starpaa paziistamas, jo biezhi vien visi triis meedz kautk ur kopaa aiziet.

Ariadne Ergo de Tangere [Notme] un Gabriela Fernanda [Tinuviel] ir ljoti labas draudzenes kopsh skolas gadiem, kas biezhi satiekas un meedz kopaa kaut kur aiziet
--------------------------------------------
saakumaa visi ir atsevishkji, tad paziistamie teeli var sarunaat tikshanos or smth...un tad gan jau... uz priekshu...

IC:
Lara kaarteejo reizi nolaida smago aizkaru, lai gaisma netrauceetu vinjas darbu. Vinjas roka skaara otu, kas saulee bija sakarsusi, iemeerca to kraasaa un leeni saaka vilkt liinijas uz papiira. Liinijas savienojaas eenaas, teelos un atteelos. Saaka rasties kompoziicija, ko Lara bija daudzreiz izteelojusies, bet liidz shim nebija speejusi atteelot uz papiira.
Telpa bija sakarsusi par spiiti aizvilktajiem aizkariem, un Lara atpogaaja bluuzes augshpogu. Vinjas seja bija netira - nosmeereejusies ar kraasu un melnie mati sasieti nekaartiigaa mezglaa. Vinja nolika otu - darbam jaanozhuust, kaut arii tas veel nav gatavs. Meitene apseedaas uz diivaana pretii planshetei un druumi uzluukoja toposho gleznu. Vinja pazina sho ainu...

[Dvēselīte]

Rubēna laiski zvilnēja dīvānā, kas atradās iepretim televizoram. Viņa slinki spaidīja pults pogas meklēdama ko skatīties starp visiem 96 kanāliem. Tad dusmīgi ierūkuies Rubēna izslēdza televizoru un pulti aizmeta dīvāna otrā galā. Tad pietraukusies kājas viņa nopurināja ēdiena drupačas no melnajiem svārkiem. Līdz ar drupačām uz paklāja nokrita arī avīze, pāris žurnāli un šķīvis. "Nolāpīts!" Rubēna izgrūda, nomezdamās uz ceļiem un savākdama mazo nekārtību. "Nu kāpēc gan māte nevar beidzot nolīgt mājkalpotāju?" viņa sašutusi pukstēja, kamēr uzlasīja drupatas no paklāja spalvām. Tēvs kā parasti bija darbā, vismaz viens labums no viņa bija - nauda. Bet māte par šo naudu to vien darīja kā apmeklēja salonus un labākos psihiatrus valstī. Rubēnai palika tikai tik daudz lai katru dienu būtu kabatas nauda, bet pārējais tika regulāri noguldīts bankā. "Stulbie vecāki..." viņa noburkšķēja samezdama visu drazu metāla atkritumu tvertnē virtuves stūrī. Rubēna paņēma stikla glāzi no plaukta un nolika to uz cinkotās izlietnes malas. Ielējusi ūdeni viņa paņēma glāzi un devās pie loga, kas visā garumā - no grīdas līdz griestiem - atradās pretējā istabas pusē. Rubēna pacēla samtainos aiskarus un sāka vērties cauri stikla rūtij uz dārzu. Nopūzdamās viņa iedzēra malku no glāzes.

[gwinerva]

Narta piecēlusies izstaipījās.Apsēdusies uz gultas malas viņa aizvēra acis, lai atmostos.Atvērusi acis viņa piecēlās no gultas.Pižammbikses, kas viņai bija nedaudz par lielu bija pāri viņas kāju pēdām un vilkās pa zemi kad viņa gāja pie krēsla, kur vakar bija nevērīgi uzmetusi savas drēbes, jo bija tik nogurusi no darba, ka pat nevīžoja tās sakārtot.Tā vizmaz viņa bija iegalvojusi sev, pat neņemot vērā faktu kad viņa reti kad ko kārtoja.Uzvilkusi melnas pieguļošas bikses un melnu T-krekliņu viņa devās uz virtuvi.Atvērusi ledusskapi viņa konstatēja, ka tajā gandrīz nekā nav.Kā jau vienmēr,viņa nodomāja.I(zņēmusi sviesta paciņu viņa nolika to no galda.paskatījusies sienas skapī Narta atrada maizi.Lieliski, ar tukšu vēderu nepalikšu.Uzlikusi vārīties ūdeni tējai viņa sāka smērēt sviestmaizes.Izņēmusi šķīvi viņa nosvieda maizes uz tā un sagatavoja tēju.Paēdusi trūcīgo maltīti viņa ielika trauku traukumazgājamajā mašīnā.Un devās uz veikalu....

[piretta]

Leila pietuvojās pie loga un atvēra to. Neieraudzījusi neko neparastu viņa atkrita uz dīvāna, notika kautkas tāds, par ko viņa jau sen vairs neuztraucās.. Leila izdzirdēja skaļu klaigāšanu lejasstāvā.
Jau atkal viņi strīdas... vai nav vienkāršāk izšķirties?
Viņa domās jautāja pati sev. Meitenei pat bija bail iziet ārā no istabas, jo viņa var kļūt par upuri, ja tikai pagadīsies ceļā. Leila sapurināja savus matus - tie smaržoja pēc rozēm. Lejā vēl nevarēja iet. Taču balsis varēja sadzirdēt arvien skaidrāk, acīmredzot, viņi virzījās uz augšstāvu..
Kaut nu viņiem neienāktu prātā vainot mani, lai gan tā ir bijis vienmēr..
Meitene ar tukšām acīm lūkojās uz plakātu... Kā par brīnumu krusstēvs ar sievu pagāja viņas istabai garām.. Leila piecēlās, piegāja pie loga un skatījās ārā..

Šo rakstu rediģēja Hermy: 26.03.2005 18:40

[gwinerva]

No nākusi veikalā Narta skatījās apkārt un mēģināja izdomāt ko pirkt.Olas, maize, desa, sirs, piens, pelmeņi, sviests, krējums, sula, apelsīni, makaroni, maltā gaļa.Nu ar to man vajadzētu pietikt.Lielākā daļa preču jau bija salikta grozā.Nonākusi pie augļu stenda viņa sāka likt maisiņā aplesīnus.Pāris večiņas uz viņu noskatījās ar greizu aci viņas izskata dēļ.Atkal jau.Ko viņas lūr.Nartai jau gribējās parādīt abām mēli, bet nošīs domas viņa atturējās tīras pieklājības pēc.Nonākusi pie kasēm viņa dabuja izstāvēt nevisai garu rindu.Izejot ārā no veikala sejā iesitās auksts vējš.Ejot uz savu dzīvokli viņa nopriecājās par dažām brīvdienām, kas viņai bija piešķirtas...
lai atslēgtu dzīvokļa durvis nācās visus iepirkumu maisiņus nolikt uz treēm.Atslēgusi durvis Narta iegāja iekšā.Ar kāju aizvērusi durvis viņa devas uz virtuvi un sašķiroja produktus pa to vietām.Nu ir laiks vēlreiz ko iekost,viņa nodomāja.Uzlikusi diezgan pēc paskata vecu, sarkanu katlu viņa ielika tajā vārīties pelmeņus.

[earnella]

OOC: Malacis. Kā tu zināji, ka es gribu šo spēli padarīt jautru kopā ar Tinu? I mean, ne TĀ jautru, bet nu... TĀ jautru.

Ariadne Ergo Tangere sēdēja pie sava jaukā trīspadsmitā stāva dzīvokļa loga un vēroja plūstošos, tumšos mākoņus. Mazliet atgādināja apokaliptiskās filmas no 2000ajiem gadiem. Nu tās, vecās, divdimensionālās.
Starp citu, dažu muļķu dēļ šo stāvu grasījās saukt par četrpadsmito. Dažam labam šķita, ka kaut kas mainās, ja lietas sauc citos vārdos.
Ariadne nopūtās. Tas taču bija tik garlaicīgi... Sen nebija būts pat uz nevienu normālu koncertu... Starp citu, Ariadnei daudz labāk patika vecā, nu, ļoti ļoti vecā mūzika, kuru viņas mātes dzimta bija saglabājusi vairāk nekā tūkstoš gadus. Tiesa, nu jau bija neticami grūti, teju neiespējami kaut kur dabūt kādu, kas prata rīkoties ar mūžveco tehnoloģiju, tāpēc jau labu laiku atpakaļ Ariadne bija pārrakstījusi visu to jaunākās paaudzes skaņu ierakstu aparatūrās. Kā relikvija kādam muzejam bija nodots tūkstoš gadus vecais MP3 formāta atskaņotājs.
Meitene piecēlās, aizvēra smagos, sarkanos samta aizkarus un piegāja pie fiksētās audiovideo saziņas iekārtas, mobilā patērja daudz vairāk enerģijas. Zvanīt, nezvanīt.....?

[-=RonS=-]

Angelus atveera acis.... gaishs, bija pienaacis riits. Vinjsh uzraavaas seedus un paskatiijaas apkaart... viss bija klusss, tikai pie galda staaveeja paplaate ar brokastiim. Ak, dievs cik reizes es varu teikt tai kalponei, ka pats varu sev pagatavot brokastis Angel nomurminaaja. Vinnjsh ashi sagjeerbaas apeeda paaris sviestmaizes un uzdzeera sulu, tad devaas lejaa. Labriit jaunskungs Alberts vinju sveicinaaja mashiina jau juus gaida. Labriit Albert, nee paldies shodien uz darbu es doshos ar kaajaam... ( Alberts bija sens un uzticams Mastersu gjimenes shoferis). Angel paveera durvis.... diena bija briinumjauka - silta un saulaina. Taa nu Angelus pametot savu savrupmaaju, leenaa solii devaas uz muzeju...

[earnella]

...Nezvanīt. Vēlāk.
Ariadne paņēma acu zīmuli, šķidro acu krāsu, spoguļa lausku un sudraba svečturi. Iegājusi mazajā, klusajā telpā, meitene aizvēra durvis un iededza asinssarkano sveci. Nolikusi lausku zemē, Ariadne apsēdās tai pretī. Sākumā viņa mierīgi, neuzkrītoši uzlika uz acīm acu zīmuli, tik neuzkrītoši, cik varētu būt katrai biznesa sievietei, tiekoties ar klientu. Tad lēni, lēni, pavisam pamazām viņa uzvilka līniju biezāku, līdz acis bija pavisam melnas. Tad viņa paņēma šķidro acu krāsu un ar šauro otiņu lēni, pamazām sāka vilkt asaras un izliektas līnijas no savām acīm, padarot savu seju ar katru mirkli arvien apzīmētāku. Varbūt skaistāku.
Viņas fanātiskā aizrautrība atgādināja depresīvu pusaudzi, kas niknumā velk arvien dziļākas līnijas pār pulsējošajām vēnām, tomēr šis veids nevienam fiziski neko nenodarīja...
Tad meitene nospieda kādu pogu, šis izskats tika iemūžināts fotoattēlā, un viņa nodzēsa sveci.

[gwinerva]

Narta kārtīgi paēdusi nosēdās uz dīvāna televīzora priekšā.Pārslēgusi vairākus ckanālus Narta nonāca līdz secinājumasm, ka nekas normāls neiet un televīzors tika izslēgts.Tad viņa atcerējās, ka darbā aizmirsusi pāris dunčus ko vajadzēja novērtēt.Piecēlusies viņa paņēma savu melno ādas jaku un sapīkusi devās uz darbu, kur viņai nemaz nebija jāatrodas.Vajadzēja iet nelielu gabaliņu.
Narta darbavietu bija izvēlējusies saprātīgi un tā atradās tuvu dzīvoklim.Iegājusi pa durvīm viņa nolūkojās savā aizvietotājā.Aizvietotāja bija patukla ar blondiem matiem.Viņa pūta lielus sarkanas košļājamās gumijas burbuļus.Un vērtējoši vērās Nartā.Sveiki,Narta iesāka nepārāk laipnā tonī.Es atnācu pēc tiem dunčiem ko vajadzēja novērtēt.Jā,jā man jau teica, ka jūs varētu iegriezties.Noliekusies aiz letes viņa paņēma kādu sainīti.Ņemiet..narta vienaldzīgi paņēma sainīti un devās uz savu dzīvokli.drīz viņai būs jātiekas ar Angelusu.Atgriezusies dzīvoklī viņa uzkāra savu jaku uz pakarināmā un iegāja dzīvojamā izstabā.Atvērusi sainīti viņa ieraudzīja kaistus dunčus...Tie bija diezgan seni un līdz ar to cēlās to vērtība...

Lūk kādi bija dunči.




Šo rakstu rediģēja gwinerva: 26.03.2005 20:38

[Dvēselīte]

Rubēna bija tikko izdzērusi glāzi, kad durvīm skaļi noklaudzot pret sienu, mājās pārradās māte. Asarām noplūdusi, niknumā kvēlodama un kaut ko nesakarīgi murminādama zem deguna. "Kā viņš iedrošinas? Kā viņš uzdrīkstas?! Kaut kas neiedomājams!" balss kļuva arvien spiedzīgāka teikumam nākot uz beigām. Rubēna tikai vienaldzīgi lūkojās šajā kārtējā scēna domīgi sisdama ar nagu pa glāzes maliņu. "Es arī priecājos tevi redzēt... māt" viņa ledaini noteica pagriezdamās, lai dotos uz virtuvi un pat neuzmezdama savai mātei ne skatiena. "Vai tavs jaunais psihiatrs arī mēģināja tev uzmākties?" Rubēna bez jel kādas intereses pajautāja, tikmēr skalodama glāzi un nolikdama to atpakaļ plauktā. Māte tikai turpināja gvelst rupjības, nenoliedzami adresētas viņas jaunajam ārstam, vienlaikus ieliedama sev gandrīz pilnu glāzi Jack Daniels. Vienā elpas vilcienā tas pazuda viņas izkaltušajā mutē. Jau pēc pāris mirkļiem saspringums sejā izzuda līdz ar sārtumu un viņa šļaugana atslīga klubkrēslā. "Ak jā, gandrīz piemirsu - tev šodien būs jādodas pavadīt grupa ārzemju diplomātu" neko vairāk nepaskaidrodama māte uzmeta Rubēnai priekšā mapi. Nu jā, kaut ko tādu jau no viņas vienmēr var sagaidīt. Turēdamās pie sienām māte pazuda savas guļamistabas virzienā. "Lieliski... vienkārši lieliski!" Rubēna iespurdzās, tomēr intereses mākta mapi tomē paņēma. Tādās vienmēr bija krietni daudz naudas. Jā, arī šoreiz tu bija kādi 500$. "Jaukī..." Tubēna smaidīdama stiepa šo vārdu garumā un jutās kā kaķis, kas tikko apēdis treknu peli. Viņas šaudīgās acis pārskrēja pāri pārējam mapes saturam un apstājās pie maziņām fotogrāfijām - ķinieši. "Ak nē" Rubēna novaidējās. Kārtējie diplomāti no Āzijas. Nākamais vilšanās vilnis pārskrēja līdz ar to, kad viņa ieraudzīja uz kurieni tad viņai īsti būs jāiet - uz Muzeju. "Nē nu lieliski... vairāk jau ieriebt viņa man nevarēja. Stulbā aita, pati piedzeras un man tagad viņas vietā ir jāpilda diplomātiskā etiķete" Rubēna nikni purpināja dodamās pati uz savu istabu, lai ātri pārģērbtos, jo līdz satikšanās brīdim ar ķīniešiem laika bija palicis vairāk nekā maz. Nomainījusi savas mājas drēbes pret kādu no daudzajiem lietišķajiem kostimiem, viņa uzlika galvā vieglu melnu cepurīti ar plīvuru un pasitusi mapi padusē devās uz mašīnu.

Beidzot nonākusi līdz Muzejam viņa apmierināta konstatēja, ka viņas grupa jau ir sapulcējusies pie durvīm un kā jau tas bija paredzams aktīvi filmēja un fotografēja visu, kas bija gana liels, lai piesaistītu viņu uzmanību. Rubēna novietoja auto paredzētajā stāvvietā un devās klāt ķīniešiem. "Labdien" viņa teica ārkārtīgi laipni un lietišķi. Mazie cilvēciņi šaka tērgāt un skraidelēt kā skudras, lai paspiestu Rubēnas roku. Viņa tikai ar pūlēm noturēja smaidu un pieklājīgu atbildi uz lūpām. Pārlūkojusi sarakstu viņa jutās laimīga, ka neviena no grupas netrūka. "Nu mēs varētu doties iekšā" Rubēna piedāvāja norādīdama uz milzīgajām durvīm, kas veda iekšā milzīgajā Muzejā. Kā gan viņa pārcietīs šo rītu, kas draudēja izvērsties par pamatīgu fiasko, jo ķīniešu valodas zināšanas Rubēnai bija gaužām vājas, bet šie mazie cilvēciņi spītīgi runāja tikai tajā, kategoriski atteikdamies kaut vārda bilst kaut vai franciski. Nopūsdamās un ar smagu sirdi viņa devās pa priekšu...

[gwinerva]

Nu vajadzēja tikai sarunāt tikšanos.Narta rūpīgi satina ieročus atpakaļ iesaiņojumā.Viņa sajutās nedaudz izslāpusi.Pa ceļam pie telefona viņa iegriezās virtuvē un ielēja sev apelsīnu sulu.piegājusi pie telefona viņa uzgrieza Angelusa numuru.Skatīdamās no zaļās adrešu grāmatiņas, kas bija uz galdiņa zem telefona.
Tuuuuu.....Tuuuuu......Tuuuuu...TuuuuNeviens necēla.Narta izdomāja piezvanīt vēlāk, bet tikmēr ieiet siltā un nomiernošā vannā.Viņa nolika krūzi uz galdīņa pie adrešu grāmatiņas.Aizgājusi uz vansistabu viņa atgrieza karstā ūdens krānu.Aizgājusi uz savu guļamistabu Narta piegāja pie nelielā spoguļgaldiņa.Paņēmusi sprādzi viņa uzsprauda matus uz augšu un pegāja pie nelielā kumodes.Izņēmusi divus dvieļus viņa atgriezās vansistabā viņa nolika dvieļus uz veļasmašīnas.un pamazām sāka izģērpties.iemetusi visas savas drēbes veļas kastē viņa iekāpa vannā.Ūdens bija tik patīkami silts.Es varu tā stundām nosēdēt, viņa domāja...

[-=RonS=-]

Taa nu peec kaadaam 40 minuuteem Angelus bija nonaacis liidz muzejam, kur pie paraades durviim vinjsh ieraudziija barinju diivainu cilveeku, kas nemiteejaas knipseet visu, kas atradaas tiem apkaart. Shie cilveeki neizskatiijas peec parastiem ikdienas muzeja apmekleetaajiem, taapeec Angel nodomaaja pieiet un paskatiities, kas tad iisti tur notiek. Piegaajis paaris soljus tuvaak Angelus noprata, ka shie cilveeki ir aziaatu izcelsmes. Ahhh.... kaarteejie aarzemnieki vinjsh smagi nopuutaas, bet tad vinja uzmaniiba negribot tika pieveersta kaadai visnotalj skaistai, tumshmatainai sievietei, kas staaveeja shim barinjam tieshi pa vidu. Vinja izskatiijaas pagalam apjukusi. Angel jau gribeeja iet klaat un vaicaat, vai nevar kaa paliidzeet, kad pie vinja piesteidzaas viens no muzeja uzraugiem, lai paveestiitu, ka Angel kabineetaa paaris minuutes atpaklaj ir zvaniijis telefons, bet neviens nepaspeeja piesteigties un pacelt klausuli. Labi, labi neuztraucaties gan jau paarzvaniis mieriiga balsii noteica Angelus. Tad vinjsh pagrieza galvu, bet tumshmatainaa meitene jau bija pazudusi. Droshi vien iegaaja iekshaa Angel nodomaaja. Tad vinsh taisnaa celjaa devaas uz savu kabinetu, noseedas pie sava rakstaamglada, paarshkjirstiija riita pastu. Tur nekaa svariiga nebija. Angel praatu joprojaam nodarbinaaja skaistaa tumshmate.

[gwinerva]

Narta jutās ptīkami atslābinājusies izkāpusi no vannas.Izlaidusi no vannas ūdeni viņa paņēma vienu dvieli un noslaucījās.Pavirši paskatījusies uz otru viņa sviebās.Vai aizmirsu ka matus nemazgāju.Nu neko lai jau paliek tā stāvot.Izmazgāšu varbūt vēlāk, kaut gan vakar jau mazgāju.Aptinusi dvieli ap savu slaido augumu viņa devās pe telefona.Uzgriezusi Angelusa numuru viņa gaidīja.Tuuuu...Tuuu...

[-=RonS=-]

Angel bija it kaa sapnii iegrimis, domaadams par ieprieksh redzeeto, kad piepeshi to paartrauca telefona zvans. Vinjsh pastiepa roku un paceela klausuli Jaa......

[gwinerva]

Sveiks Angelus!Narta priecīgi atsaucās.Šeit Narta.Es gribēju sarunāt tikšanos.Man te daži duncīši jānovērtē.Ap cikiem es varētu pie tevis ienākt?Un kad?Narta cerēja, ka viņi varēs tikties rīt vai šodien.Laikam nebija nozīmes.Runādama viņa bija apsēdusies atzveltnes krēslā, kas bija tur pat un pētīja kādu žurnālu.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 26.03.2005 22:59

[-=RonS=-]

Sveika!!! Jaa, protams, ja veelies vari pienaakt shodien ap 15:00 paskatiisimies, ko atkal esi uzrakusi...

Šo rakstu rediģēja -=RonS=-: 26.03.2005 23:06

[Dvēselīte]

Laimīgi sabīdījusi visus diplomātiskā korpusa pārstāvjus iekšā, viņa samaksāja par biļetēm un protams pieprasīja arī gidu. "Atvainojiet jaunkundz, jums būs nedaudz jāpagaida, jo pašreiz neviena brīva gida vairs nav" pieklājigi teica kasieris, jauns izskatīgs gaišmatis. "Bet man tūlīt ir nepieciešams gids" Rubēna pieklājīgi tomēr uzstājīgi noteica. "Es jau reiz atvainojos jaunkundz, bet mums patiesi pašreiz nav neviena paša brīva gida" jauneklis jau manāmi saniknots atmeta. "Kā nav? Jūs, ko iedomājaties, ka es te visu dienu dirnēšu, kamēr jūs sameklēsiet kādu sasodītu gidu?" viņa aizkaitināta pacēla balsi un nu jau runāja tik skaļi, ka pat daži no apmeklētājiem uz viņu raudzījās ar aizdomām. Par ķīnieši mutes pavēruši raudzījās uz savū pavadoni. Rubēna atskārta, ka ir pāršāvusi pār strīpu, bet joprojām jutās aizkaitināta. "Tad lūdzu, es vēlētos runāt ar priekšniecību... ja protams jums tāda ir" viņa teica klusi, bet caur sakostiem zobiem, beigās piemetinādama ironisku piezīmi.

[gwinerva]

Nu labi būšu klāt.Sveikiņi.Narta pasmaidījusi nolika klausuli.
Narta aizgāja uz savu izstabu un sāka rakāties pa skapi.Uzvilkusi melnu apakšveļu,melnas pieguļošas bikses un melnu džemperīti viņa uzlika nedaudz kosmētikas un izsukāja matus.Paņēmusi paciņu ar dunčiem viņa to ielika nevisai lielā, melnā un ietilpīgā somā.Tad vēl somas saturs tika papildināts ar viņas maku, kosmētikas maciņu un dzīvokļa atslēgām.Sakārtojusi somu.Viņa jau devās uz koridori.Vajadzēja ieiet vēl veikalā un tad varēja iet pie Angelusa...

[-=RonS=-]

Norunaats. Ata! Angel nolika klausuli un atspiedaas savaa miikstajaa kreeslaa. Bet miera briidis nebija garsh, jo peec paaris minuuteem atkal iezvaniijaas telefons, tik shoreiz tas raadija, ka zvana pa ieksheejo liiniju. Kas atkal??? jau ar daudz neapmierinaataaku balsi jautaaja Angelus. Zvaniija paraades durvju kasieris, kas paveestiija, ka kaada jauna daama pie kases pieprasot vinja ierashanos, jo redz vinja nespeej dabuut gidu savai grupai. Ehhh... labi tuliit noieshu Angelus atbildeeja un nolika klausuli. Kas ir ar muusdienu cilveekiem, nemaz vairs paciesties nevar vinjsh pie sevis nodomaaja. Peec paaris minuuteem Angelus jau atradaas pirmajaa staavaa un tuvojaas kasei, kad vinjsh atskaarta, ka uzstaajiigaa leedija ir taa pati skaistaa tumshmate, ko vinjsh nesen redzeeja pie paraades durviim vairaaku kjiinieshu ielenkumaa. Pirmajaa briidii Angel apmulsa, bet tad vinjsh tomeer sanjeemaas sakaartoja kreklu un piegaaja pie jaunaas daamas teikdams Labdien jaunkundz, esmu Angelus Masters shiis iestaades direktors, juus pieprasiijaat tikshanos ar maniim? Vai kas notocis? Varbuut varu kaa paliidzeet?

[Dvēselīte]

Rubēna kaut ko centās ieskaidrot kādam no ķiniešiem, kad izdzirda sev aiz muguras zemu vīrieša balsi. "Ak rad tomēr jums ir dire..." viņa jau iesāka vēl nepagriezusies, bet līdz ko pagriezās pret pienākušo priekšnieku viņa samulsa un palika pusvārdā. "...ktors..." Rubēna izdvesa pāris neveiklos burtus, kurus iepriekš nebija izdevies līdz galam izteikt. Pauzes pamatā bija visnotaļ pievilcīgs direktors, tomēr Rubēna nebija no tām, kas ļaujas šādā veidā musināties. "Jā es saucu gan pēc jums, jo man redziet ir pārstāvjo no diplomatiskā korpusa" viņa ar roku pamāja savas grupas virzienā, "un viņiem nav ne mazākās vēlēšanās šeit lieki tērēt laiku gaidot kad beidzot atbrīvosies gids un varu tikai piebilst, ka es, jau nu to pavisam netaisos darīt" Rubēna ieteipīgi noskaldīja gadrīz vai piecirzdama kāju, tomēr nenovēršoties raudzīdamās direktorā.

Šo rakstu rediģēja cilvekberna dveselite: 26.03.2005 23:50