Brīnumi notiek? Opcijas

[Ledene]

Kas ir pats brīnumainākais, kas ar jums ir noticis? Vai ticat brīnumiem vispār?
Es jā...

[Ledene]

[
ledene - man kaut kā nepatīk diskutēt ar cilvēku, kurš pārfrazē manus vārdus un pēc tam sāk tiem oponēt
Tas ir Tavs, ne mans apgalvojums. Kur nu vēl citāts!
Es teicu - brīnumu nav. Nav nemaz. Nevis, ka es "ticu" vai "neticu".

Taču kāpēc ir tik daudz cilvēku, kuri paši par sevi ir ''neticīgie tomi'', kā tad izskaidrot viņu teikto, ka "es tādām lietām neticēju, bet nu to redzēju pats savām acīm!'' ?

Kāpēc man būtu jāizskaidro citu cilvēku apgalvojumi? Nu un kas man daļas, ja viņi pēkšņi kaut kam notic?

Nebūšu oriģināla, taču cilvēku, kas būtu vienā apziņas līmenī, nav tik daudz, un, pat ja tādi ir savākušies, tad viņu pieredzētais ir tikai viens brīnums. Un kā izskaidrot to, ka brīnumu redz pūlis cilvēku, kuru vecuma un intelekta līmeņi atšķiras? Šajā gadījumā nevar runāt par vienu apziņas līmeni visiem!

Es teicu - neapskatīsim suģestiju, pašsuģestiju un kolektīvās halucinācijas. Apziņas līmenim nav nekādas sakara ar vecumu, bet ir ar izglītību, piemēram. Nu un, ka bars nejēgu (relatīvi, protams), rāda ar pirkstiem uz kaut ko, ko nesaprot un sauc "brīnums, brīnums!"? Kāpēc kādam no malas būtu jānotic, ka tas ir brīnums, ja viņš uzreiz var pateikt, kas tas bija? Un pat ja nevar pateikt, tād kāpēc jātic?

1) protams, tā bija mana problēma, ka es aizmirsu nospiest podziņu "citēt'', taču tādēļ, lai tevis teiktie vārdi netiktu sajaukti ar manu viedokli, tos izcēlu kursīvā
2)es neteicu: izskaidro man tēzes, es tās vienkārši izvirzīju, lai liktu nedaudz aizdomāties..
3)protams, apziņas līmenis nav atkarīgs tikai no izglītības un intelekta līmeņa, taču zināmā mērā atkarīgs gan. Ja nu tev ir citi ieskati par to ietekmējošajiem faktoriem, varbūt vari tos uzrakstīt, lai mēs varētu vienoties?
4)jūsu abu sarakste neapšaubāmi ir interesanta, taču, vai tai nebūtu jāizmanto pz? Turklāt es lūdzu izteikt savu viedokli visiem, taču pamatā runāt par brīnumu eksistēšanu, un, ja tu tiem netici, tad kāpēc, tā teikt, jāpiedrazo mans posts ar brīnumu eksistēšanas apgāšanas tēzēm? Ja tu tiem netici, tad tā arī pasaki un ļauj izteikties tiem, kas tic!

[Roviela]

1) protams, tā bija mana problēma, ka es aizmirsu nospiest podziņu "citēt'', taču tādēļ, lai tevis teiktie vārdi netiktu sajaukti ar manu viedokli, tos izcēlu kursīvā

Lūdzu uzrādi konkrētu rakstiņu, kur es tieši tā esmu teikusi un, vēlams, kontekstā.

2)es neteicu: izskaidro man tēzes, es tās vienkārši izvirzīju, lai liktu nedaudz aizdomāties..

Par ko aizdomāties? Es zinu, ka cilvēki mēdz kaut kam visai pēkšņi noticēt un tikpat pēkšņi pārstāt ticēt. Tas nav pierādījums brīnumu eksistencei.

3)protams, apziņas līmenis nav atkarīgs tikai no izglītības un intelekta līmeņa, taču zināmā mērā atkarīgs gan. Ja nu tev ir citi ieskati par to ietekmējošajiem faktoriem, varbūt vari tos uzrakstīt, lai mēs varētu vienoties?

Otrādi. Apziņas līmenis ir tieši atkarīgs no izglītības un zināšanām. Jo vairāk zin, jo mazāk kaut kas šķiet brīnums.

4)jūsu abu sarakste neapšaubāmi ir interesanta, taču, vai tai nebūtu jāizmanto pz? Turklāt es lūdzu izteikt savu viedokli visiem, taču pamatā runāt par brīnumu eksistēšanu, un, ja tu tiem netici, tad kāpēc, tā teikt, jāpiedrazo mans posts ar brīnumu eksistēšanas apgāšanas tēzēm? Ja tu tiem netici, tad tā arī pasaki un ļauj izteikties tiem, kas tic!

Mēs tikai zinātniski izpētījām pavedienā uzdoto jautājumu "Vai ticat brīnumiem vispār?"
Tevi neapmierina atbilde "nē, neticu" un pamatojums šim uzskatam?

[Ledene]

Bet brīnumiem es neticu. . Brīnums ir tad, ja kaut kas nevar notikt, bet notiek.

Lūk, tavs citāts. Protams, mana atmiņa nav dators, tādēļ es to nedaudz pārfrāzēju, nemainot kontekstu.

Mani, jūsu viedokļu apmaiņa izklausījās vairāk pēc personiskas diskusijas, tādēļ ieteicu lietot pz.

Ņemot vērā to, ka šis posts ir par brīnumiem, tad manas domas ir - katram vajadzētu izteikt savu viedokli, taču ne censties apgāzt brīnumu eksistēšanu vispār, jo tad šim postam zūd jēga. Lai vai kā, brīnumi ir, un tad, kad tie būs notikuši ar katru cilvēku, par tiem vairs arī nerunās kā par brīnumiem,bet kā dabiskām parādībām. Es uzskatu, ka jūsu diskusija bija neauglīga tā iemesla pēc, ka līdz šim nekur nav dzirdēti pierādījumi brīnumu neeksistēšanai, drīzāk otrādi, un, ja to neeksisteenci nav izdevies pierādīt zinātniekiem kā ar prakses, tā teorijas palīdzību, tad eslūgšu jūs izteikt savu viedokli, nevis nonākt pretrunā ar posta tēmu, mēģinot pierādīt, ka brīnumu nav.

Otrādi. Apziņas līmenis ir tieši atkarīgs no izglītības un zināšanām. Jo vairāk zin, jo mazāk kaut kas šķiet brīnums.

Vai no šī tevis teiktā var secināt, ka, jo mazāk zina, jo vairāk tic? Vai tādēļ es, kura brīnumiem tic, automātiski kļūstu dumja? Zinu daudz patiešām izglītotu un dzīvesgudru cilvēku, kuri tic. Jo vairāk tu zini, jo grūtāk tev ticēt tā iemesla pēc, ka tu spēj skatīties uz lietām tikai no viena skatpunkta, tās analizējot.

Šo rakstu rediģēja ledene: 09.02.2005 17:17

[Nulukkizdin]

Ledene - man patiesi dīvaini klausīties tevis teiktajā, ka reti laba Noslēpuma kambara diskusija esot vienkārši divu cilvēku pļāpāšana 'ne pa tēmu'.. Ja tā tomēr ir, nešaubos, ka moderatori ātri visu vērsīs par labu.. es gan nedomāJu, ka tā notiks..

Nākamā lieta, mēs nonācām pie scinājuma, ka no cilvēka personīgā skatupunkta brīnumi notiek regulāri (turklāt jo mazāk zinošs un pieredzējis ir cilvēks, jo brīnumi ir vairāk), savukārt, skatoties uz visu tīri teorētiski, brīnumi nenotiek vispār (versija, ka pastāv tikai strikti noteiktas iespējamas u neiespējamas lietas un parādības)..

Lūdzu konkrēti pasaki, kas tev manos un Rovielas apgalvojumos šķiet nepareizs.. Un skatīsim, vai tas patiesi ir nepareizs..


*turklāt, iesūtot vairakus secīgus rakstus 30 minūšu robežās, jālieto opcija 'rediģēt' .. (NK noteikumu 7.punkts)

Šo rakstu rediģēja Nulukkizdin: 09.02.2005 18:04

[Ledene]

Ledene - man patiesi dīvaini klausīties tevis teiktajā, ka reti laba Noslēpuma kambara diskusija esot vienkārši divu cilvēku pļāpāšana 'ne pa tēmu'..

Nākamā lieta, mēs nonācām pie scinājuma, ka no cilvēka personīgā skatupunkta brīnumi notiek regulāri (turklāt jo mazāk zinošs un pieredzējis ir cilvēks, jo brīnumi ir vairāk), savukārt, skatoties uz visu tīri teorētiski, brīnumi nenotiek vispār (versija, ka pastāv tikai strikti noteiktas iespējamas u neiespējamas lietas un parādības)..
Lūdzu konkrēti pasaki, kas tev manos un Rovielas apgalvojumos šķiet nepareizs.. Un skatīsim, vai tas patiesi ir nepareizs..

1)Es neteicu, ka jūsu diskusija būtu ne par tēmu, vienkārši tā nonāk pretrunā ar mana posta mērķi. Es arī jūsu diskusiju nenosaucu par pļāpāšanu.
2) Es neteicu, ka man jūsu apgalvojumi šķistu nepareizi! Vienkārši... tie ir apgalvojumi un apgalvojumi netiek balstīti uz konkrētiem faktiem, tiem nav pierādījumu. Tādēļ arī jūsu diskusiju var palasīt kā divu gudru cilvēku sarunu par interesantu tēmu, taču, kamēr nav konkrētu pierādījumu un avotu, es savu viedokli nemainu. Un vai ir jēga censties teorētiski pierādīt, ka brīnumu nav, ja tev nav nekādu faktu materiālu, pēc kuriem vadīties?

Atgādināšu vēlreiz, ka mana posta mērķis bija:

1) uzzināt, vai cilvēki vispār tic brīnumiem (taču ne sākt apgāzt brīnumu eksistenci kā tādu)
2) uzzināt, kādus brīnumainus notikumus esat piedzīvojuši jūs paši.

Šo rakstu rediģēja ledene: 09.02.2005 20:38

[Nulukkizdin]

Ledene - gan es, gan Roviela izteicām domas par jautājumu vai cilvēki vispār tic brīnumiem .. Turklāt ne tikai izteicām domas, bet arīpamatojām tās. Pamatojām, kāpēc ticam vai neticam! Ptretrunu nav! Ja tomēr ir, apgaismo mani..

Pierādījumi? Kādi, tavuprāt, var būt pierādījumi brīnumu sakarā? Mēs diskusijas gaitā vienkārši apspriedām brīnuma definīciju... un izmantojām elementāru loģiku.. Neko labāku iedomāties laikam vienkārši nevarējām..

Un kamēr nevarēsi parādīt kaut vienu kritisko punktu brīnumu neeksistēšanas pierādījumā, uzskatīšu, ka tas ir pierādīts!

[NovemberNövelet]

Klau, ledene, es nevēlos būt nepieklājīga un traucēt tavu ieilgušo spamu, bet vai tev neliekas labi, ka beidzot ir parādījusies diskusija, kur cilvēki sakarīgi un pamatoti izsaka savu viedokli?
Ja tev kaut kādā veidā neapmierina tās norise vai ir citi iebildumi, raksti man PZ, lieto pogu "ziņot", tāpēc jau es te esmu.
Nevis izvērs diskusiju par to, vai kāda biedra komentāri ir atbilstoši tēmai. Ļauj man ar to nodarboties, lūdzu.
Palūgšu šai pavedienā par to vairs neizteikties. Ja kas- PZ man. Un nebrīnies par dažiem izdzēstiem postiem.

[Ledene]

Es zinu, ka šis spams ir ieildzis, sorry daži mani komentāri tiešām bija lieki, un pret diskusiju man iebilstams bija tikai tas, ka tā centās apgāzt brīnumu eksistēšanu, kaut gan - katram ir savs viedoklis. Nevēlējos nevienu aizskart, taču savu viedokli nemainu.

Bet tagad es gribētu jautāt pārējiem:

1) ja ar jums ir noticis kas brīnumains (tātad neizskaidrojams, taču pozitīvs), kā jūs to uztvērāt un vai mainījāt savu attieksmi pret brīnumiem?

2) ja tas ar jums līdz šim nav noticis, kā jūs reaģētu, ja pēkšņi redzētu brīnumu? Vai jūs mainītu savu attieksmi?

[Roviela]

Es izdomāju brīnuma definīciju, kas, varbūt, būs patīkamāka

Tas būtu - tas, ko cilvēks nosauc par brīnumu, ir lieta (parasti patīkama), kas, varbūt, pat nav cerēta, bet ir notikusi. Derēs? Tādā nozīmē brīnumi ir un daudz.

1) nē, nav noticis. Ir noticis kaut kas, ko es pat neesmu cerējusi, bet nekad tas nav bijis neizskaidrojams;
2) šaubos vai mainītu. Bet vispirms kam tādam ir jānotiek, lai par to pārliecinātos.

Atkārtoju, es neticu brīnumiem. "Ticēt" nav tas vārds. Realitāte ir vai nav, neatkarīgi no tā vai es tai ticu vai neticu. Bet, jā, es arī ceru uz viskautko. Un esmu pārliecībā, ka arī ļoti mazvarbūtīgi gadījumi var notikt arī ar mani. Piemēram - varu vinnēt loterejā.

Un joprojām apgalvoju, ka "Bet brīnumiem es neticu. T.i., uzskatu, ka apgalvojums "neticami, bet fakts" ir kļūdains. Ja kaut kas ir noticis, tad tas ir realitāte, fakts, tas varēja notikt, jo IR noticis, un nav nekāds brīnums. Brīnums ir tad, ja kaut kas nevar notikt, bet notiek. Bet tādu lietu vienkārši nav, kā jau teicu." Nevajag izraut frāzes no konteksta

[Ledene]

1) es pati biju diezgan liela skeptiķe, taču tad ar mani notika kas tāds, ko mirstīgie dēvē par brīnumu. Kāpēc es to uzskatu par brīnumu? Jo tās bija neparastas un pozitīvas izmaiņas manā dzīvē, kurām, raugoties no loģiskā viedokļa, nebūtu iespējams tā vienkārši notikt - bet notika, un lieliski, ka tā protams, es mainīju savu attieksmi, jo

pasaulē notiek tik daudz kā negatīva (nebūšu oriģināla ), tāpēc nolēmu pārmaiņas pēc ticēt kaut kam pozitīvam! To var saukt un var nesaukt par brīnumu, ticēt tam, vai ne, taču es ceru, ka kaut kas līdzīgs (tātad pārsteidzošs un pozitīvs) atgadīsies ar ikvienu no mums!