Titāniks - patiesība vai meli... Opcijas

[-ORX-]

Pirms kāda pusgada, rakājoties pat netu, es uzgāju šo rakstu par Titāniku, ja kāds interesējās par šo vēsturisko kuģi, noteikti iesaku izlasīt



Jauni jautājumi atbildes vietā

Katastrofā bojāgājušo skaits, pēc dažādiem informācijas avotiem, sasniedza 1400 - 1517 (uz kuģa pavisam bija 2200 cilvēku). Apdrošināšanas kompānijas katastrofas upuru tuviniekiem izmaksāja vairāk nekā 14 miljonus sterliņu mārciņu Titāniks" bija lielākais 20. gadsimta sākuma pasažieru tvaikonis, kas piederēja angļu pasažieru - pasta pārvadājumu kompānijai "White Star Lines". Uzbūvēts 1911. gadā. Ūdens izspaids 46 328 tonnas, garums - 269 metri, ātrums - 25 mezgli (45 km/h). Savā pirmajā braucienā no Southemptonas uz Ņujorku 1912. gada naktī no 14. uz 15. aprīli "Titāniks" sadūrās ar peldošu ledus kalnu un nogrima 800 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Ņūfaundlendas salas.
- tajos laikos astronomisku summu. "Titānika" bojāeja visās enciklopēdijās un vēstures mācību grāmatās minēta kā viena no lielākajām 20. gadsimta kuģu katastrofām.
1985. gada 1. septembrī trīs zemūdens ekspedīcijas dalībnieki Roberta Balarda vadībā batiskafā Alvīne nolaidās vairāk nekā četru kilometru dziļumā un pirmo reizi 73 gadu laikā pēc katastrofas jūras dibenā ieraudzīja uz pusēm pārlūzušo "Titānika" korpusu. Taču tā izpēte ne tikai neļāva noskaidrot vairākus noslēpumainus apstākļus gigantiskā lainera bojāejā, bet arī uzdeva virkni jaunu mīklu.
Aisbergs vai kas cits?
Visus šos gadus valdīja uzskats, ka "Titāniks" nogrimis tāpēc, ka, saduroties ar aisbergu, tika pārplēsta labā borta apšuve zem iegrimes līnijas apmēram 60 metru garumā. Taču Balarda ekspedīcija kuģa korpusā atrada tikai sešus salīdzinoši nelielus plīsumus, kuru malas bija izliektas uz āru. Šādi bojājumi varēja rasties, piemēram, sprādzienā (vai sprādzienu sērijā) kuģa iekšienē. Kas tādā gadījumā bija - kas bija sprādzienu cēlonis, un kā tie saistīti ar aisbergu?
Iespējams, notikumi varēja risināties šādi. Aisbergs pārplēsa borta apšuvi zem ūdens līmeņa mašīnu nodalījuma rajonā. Tur ieplūda jūras ūdens, kura temperatūra bija –2 C. Tas applūdināja tvaika katlus, to nokaitētās sienas neizturēja temperatūru starpības dēļ radušos slodzi, un sākās sprādzieni (spiediens katlos sasniedza 150 atmosfēras). Sprādzieni paplašināja sadursmē gūtos bojājumus apšuvē, kā arī radīja jaunus, izliecot to malas uz ārpusi… Taču šā notikumu attīstības varianta iespējamība vēl jāpārbauda. Fakts par "Titānika" sadursmi ar peldošu ledus kalnu šaubas neizraisa. To apliecinājuši daudzi pasažieri un komandas locekļi, kam palaimējies palikt dzīviem. Taču nezin kāpēc, spriežot pēc aculiecinieku liecībām, ne pasažieri, ne komandas locekļi nejuta neko citu kā vienīgi vieglu kuģa korpusa nodrebēšanu un it kā tāla sprādziena atbalsis. Bet pret akmenscietu ledus milzeni taču triecās ķermenis ar 66 000 tonnu lielu masu, kas pārvietojās ar ātrumu 40 kilometri stundā!
Varbūt "Titāniks" nemaz nesadūrās ar aisbergu, bet tikai nedaudz to aizskāra? Taču tad sadūrās ar kaut ko pavisam citu? Vai arī šis kaut kas apzināti sadūrās ar laineri, izmantojot ledus kalnu par aizsegu, un bija patiesais kuģa bojāejas cēlonis?
Bet, ja visā tomēr vainojams aisbergs, tad kāpēc vispār notika sadursme? Kā tas varēja notikt, ka skaidrā laikā, pilnīgā bezvējā, kad jūras viļņošanās faktiski nenotiek – pilnīgi neierasti laika apstākļi šiem platuma grādiem un gadalaikam, sardzes virsnieki un matroži nespēja laikus pamanīt briesmas un veikt pasākumus, lai novērstu katastrofu? Vēl jo vairāk tāpēc, ka liktenīgais aisbergs, kā vēlāk noskaidrojās, "Titānika" ceļā bija vienīgais vairāku desmitu jūdžu rādiusā.
Noslēpumainais pareģojums
Taču, izrādās, gan pirms, gan pēc katastrofas reģistrēta visai dīvainu notikumu virkne. Dažus no tiem citādi kā par pārdabiskiem nav iespējams nosaukt…
Mūsdienās stāsts par "Titāniku" zināms katram, it īpaši no filmas ar Leonardo di Kaprio vienā no galvenajām lomām. Taču tikai retais zina, ka katastrofu visās detaļās pareģoja 14 gadus pirms tā patiesībā notika. Pareģis bija rakstnieks Morgans Robertsons. Savā romānā Godkāre viņš aprakstīja, kā kādā 1898. gada aprīļa vakarā pēc sadursmes ar milzīgu aisbergu pie Amerikas krastiem nogrimst "Titāns" - milzīgs pasažieru tvaikonis, kas veic savu pirmo transatlantisko reisu no Southemptonas uz Ņujorku.
Apbrīnojamās sakritības ar to nebeidzas. Reālajam "Titānikam" un izdomātajam "Titānam" ir gandrīz vienāds garums - 269 un 252 metri, samērāms arī to ūdens izspaids - 46 000 un 66 000 tonnu. Abus kuģus uz priekšu dzina trīs dzenskrūves, un tie devās ceļā ar apmēram 2500 pasažieriem, kas piederēja galvenokārt pie sabiedrības augstākajiem un turīgākajiem slāņiem. Gan "Titāniks", gan "Titāns" sadūrās ar aisbergu gandrīz vienā un tajā pašā vietā - piecsimt jūdzes uz dienvidaustrumiem no Ņūfaundlendas. Abos kuģos glābšanas līdzekļu visiem nepietika, un apmēram puse no pasažieriem dabūja galu Atlantijas dzelmē, galvenokārt nosalstot ledainajā ūdenī. Šīs daudzās un precīzās sakritības nevar uzskatīt par nejaušām. Pašas par sevi rodas domas par kādu mistisku pareģojumu…
Ēģiptes variants
Saglabājies ievērojams daudzums liecību par to, ka jau sirmā senatnē liktenis bargi sodījis bagātnieku un augstmaņu kapu apgānītājus un izlaupītājus Senajā Ēģiptē. Plašu ievērību guva ziņas par daudzu slaveno Tutanhamona kapeņu pētnieku negaidītu nāvi. Daudz mazāk pazīstams ir stāsts par kādas Amona - Ra priesterienes kapenēm, kas pirms 3600 gadiem bija apbedīta Valdnieku ielejā netālu no Bibanas Elmuljukas. Kapenes izlaupīja XIX gadsimta 60. gados. Priesterienes mūmija nesaglabājās, taču sarkofāgs ar neparasti skaistas sievietes seju uz vāka palika vesels. Stāsta, ka visus, kam bijis kāds sakars ar to, piemeklējusi priekšlaicīga un negaidīta nāve. To skaitā bijuši arī visi sarkofāga īpašnieki. Fotogrāfs, kas izdarījis vāka uzņēmumus, vienā no kopijām ieraudzījis dzīvas, skaistas ēģiptietes seju ar ļaunā smīnā savilktu seju. Pēdējā relikvijas īpašniece izglābusi savu dzīvību, uzdāvinot sarkofāgu Britu muzejam. Taču lāsts nebeidzies. Kad kļuvis skaidrs, ka pēc sarkofāga iegūšanas muzeja darbinieku vidū krasi pieaudzis nāves gadījumu skaits, nolemts ekspozīcijā sarkofāgu aizstāt ar kopiju, bet oriģinālu noglabāt muzeja pagrabā.
Tikmēr par sarkofāgu uzzinājuši amerikāņi. Ieinteresējušies par to, viņi vienojušies par slepenu tā pārvešanu uz ASV 1912. gadā. Relikviju iesaiņoja necilā kastē. Muitā kravu deklarēja kā kasti ar grāmatām. 1912. gada 10. aprīlī to Southemptonā iekrāva visdrošākajā Karaliskā pasta dienesta kuģī. Šis kuģis bija "Titāniks".
Ja sarkofāga lāstam patiešām bija tik nāvējošs spēks (vārda vistiešākajā nozīmē) un ēģiptiešu priesterienes gars no visas tiesas atriebās par apgānīto kapu, tad grūti iedomāties šādas atriebības cietsirdīgāku un netaisnīgāku izpausmi kā simtiem ar to pilnīgi nesaistītu cilvēku bojāeju.

Ko darīja kapteinis?

Nekādi nav iespējams izskaidrot arī gan kapteiņa Smita, gan viņa sardzes palīgu Mērdoka un Laitolera dīvaino vieglprātību. Savulaik to izskaidroja ar pilnīgi skaidro laiku un bezvēju. Minētā vieglprātība izpaudās apstāklī, ka matroži novērotāji kraukļa ligzdā masta galā pat nebija apgādāti ar tālskatiem un situāciju vēroja ar neapbruņotu aci. Novērotāja nebija arī kuģa priekšgalā.
Kad kļuva skaidrs, ka sadursme ar aisbergu ir neizbēgama, profesionālim nepiedodamu kļūdu pieļāva kapteiņa pirmais palīgs Viljams Mērdoks. Ja viņš šajā brīdī būtu nokomandējis: "Pilnu gaitu atpakaļ! Stūri taisni!", Titāniks nenogrimtu. Aprēķini parādīja, ka šajā gadījumā tiktu bojāti vienīgi divi ūdensnecaurlaidīgie priekšgala nodalījumi. Kuģis gan sasvērtos uz priekšu, taču to varētu labot, ielaižot ūdeni divos pakaļgala nodalījumos. Ar atlikušajiem 12 neskartajiem nodalījumiem pietiktu, lai "Titāniks" saglabātu peldspēju. Ja arī kuģis nespētu pats saviem spēkiem aizkļūt līdz ostai, visi pasažieri un komanda paliktu dzīvi. Diemžēl Mērdoks deva citu komandu: "Pilnu gaitu atpakaļ! Stūri pa kreisi!", tādā veidā noliekot aisbergam pa sitienam visu lainera labo sānu. Pieredzējušā jūras virsnieka kļūdas rezultātu zina visi.

Bez vainas vainīgais un vēl kas cits

"Titānika" bojāejas apstākļu izpētes komisija nonāca pie secinājuma, ka katastrofas vietai vistuvāk atradies tvaikonis "Californien". Pēc komisijas slēdziena, tas bija vienīgais kuģis, kas varēja atsteigties palīgā grimstošajam lainerim, vēl jo vairāk tāpēc, ka abi kuģi bijuši tiešas redzamības attālumā. Izmeklēšanas komisija atzina "Californien" kapteini Stenliju Lordu par vienu no vainīgajiem pusotra tūkstoša "Titānika" pasažieru un komandas locekļu bojāejā. Apsūdzība palīdzības nesniegšanā grimstošam kuģim jebkuram jūrniekam, vēl jo vairāk kapteinim, ir tik smags apvainojums, ka faktiski pārvelk svītru viņa profesionālajai reputācijai un tālākajai jūrnieka karjerai.
Ilgus gadus komisijas slēdzienu neviens neapšaubīja. Tikai 1968. gadā Amerikas tirdzniecības kuģu kapteiņu asociācija pēc atkārtotas "Titānika" bojāejas apstākļu analīzes nonāca pie secinājuma, ka pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem pret Stenliju Lordu izvirzītā apsūdzība bijusi kļūdaina. "Californien" atradās pārāk tālu, lai spētu saskatīt grimstošo "Titāniku". Izdevās pierādīt, ka attālums starp abiem kuģiem bijis tik liels, ka tālskatī redzēt otra borta ugunis nav bijis iespējams. Tajā pašā laikā atklājās, ka starp "Titāniku" un dreifējošo "Californien" atradies vēl kāds kuģis. Turklāt no "Titānika" to noturēja par "Californien", bet no "Californien" - par "Titāniku". Kuģa nosaukums un valstiskā piederība nav noskaidrota vēl joprojām.

Noslēpumainais "Iks"

Nezināmā kuģa (nosauksim to par Iks) manevrus, pēc "Californien" borta žurnāla ierakstiem un izglābto "Titānika" komandas locekļu un pasažieru liecībām, izdevās atainot samērā precīzi. Šie manevri ir visai dīvaini. "Iks", kas virzījās no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, abu minēto kuģu sargmatrožu un virsnieku redzeslokā nonāk apmēram vienā un tajā pašā laikā, pulksten 22.25. Tieši pulksten 23.40, tas ir, tieši tajā brīdī, kad "Titāniks" saduras ar aisbergu, "Iks" aptur mašīnas un sāk dreifēt. Pēc tam… apgriežas par 180 grādiem, it kā gatavotos doties pretējā virzienā! Taču to nedara, bet līdz pat pulksten 2.05 turpina dreifēt, it kā no sešu jūras jūdžu atstatuma vērojot "Titānika" traģēdijas norisi. Tad Iks iedarbina mašīnas, no jauna pagriežas par 180o un aizbrauc dienvidrietumu virzienā. Pulksten 2.40 tā borta ugunis pazūd no "Californien" redzes oka.
Kas īsti bija šis noslēpumainais "Iks" un kāpēc tik dīvaini uzvedās? Un, ja no tā vairāk nekā divas stundas mierīgi vēroja, kā nogrimst "Titāniks", vai tas nav saistīts ar lainera bojāeju? Varbūt "Iks" nemaz nebija kuģis šā vārda vispārpieņemtajā nozīmē? Bet varbūt tā bija viena no cilvēku savstarpējā naida izpausmēm, kas divus gadus vēlāk noveda pie Pasaules kara?

Nosapņotais korālis

Un nobeigumā vēl viena neparasta sakritība, drīzāk nojausma.
Svētdienas nogalē Čārls Morgans, metodistu draudzes gans Vinipegā (Kanāda), gatavojās vakara dievkalpojumam. Savam reģentam viņš uz tāfeles uzrakstīja to dziesmu un himnu nosaukumus, kas korim vakarā būs jādzied, veica vairākus sagatavošanas darbus un iegāja savā kabinetā. Līdz dievkalpojuma sākumam vēl bija vairākas stundas, un garīdznieks, nolēmis nedaudz pasnaust, atgūlās uz dīvāna. Vīrs uzreiz aizmiga un redzēja dīvainu sapni. Tajā viņu ieskāva necaurredzama tumsa, bija dzirdami viļņu šļaksti, un uz šā fona koris dziedāja kādu senu himnu, ko Morgana tēvs nebija dzirdējis jau daudzus gadus.
Sapnis bija tik spilgts un trauksmes pilns, ka svētais tēvs pamodās. Himnas melodija viņa apziņā turpināja skanēt. Paskatījies pulkstenī, Morgans saprata, ka vēl ir laiks pagulēt. No jauna atlaidies uz dīvāna, viņš apsedzās ar pledu, domādams, ka dīvainais sapnis neatkārtosies. Taču, tikko garīdznieks iemiga, vīzija atkārtojās. Tikai viļņu šļaksti bija daudz skaļāki, bet dziedājums - skumjāks un varenāks. Morgans pamodās ar neparastu skumju sajūtu sirdī. Galu galā viņš piecēlās, iegāja tukšajā dievnamā, no tāfeles nodzēsa pirmo no agrāk izvēlētajām himnām un tās vietā ierakstīja citu.
Kad sākās dievkalpojums, baznīcēni kopā ar kori uzsāka senu dziesmu, ko Morgana tēvs bija dzirdējis sapnī. Taču dievnama, kas atradās tūkstošiem jūdžu attālumā no jūras, velvēs dziedājums Uzklausi mūs, Kungs, kas lūdzas par tiem, kas riskē ar savu dzīvību jūrā bija it kā nevietā. Taču draudzes gans, koris un baznīcēni dziedāja ar neparastu iedvesmu. Pats Morgana tēvs ar izbrīnu ievēroja, ka viņam, tāpat arī daudziem baznīcēniem, pār vaigiem rit asaras.
Tā bija tā pati 1912. gada 14. aprīļa nakts, kad tālajā Ziemeļatlantijā grima "Titāniks".

Nu kā... Neliek aizdomāties...

[kapeiks]

Baigi labs raksts. Tas tiešām varētu būt arī, ka ietriecās aizbergā, varbūt tas matrozis vai kas tur teica stūri pa kreisi pilnā gaitā atpakaļ, laikam domāja, ka viņi tiks cauri???

[Katy=)]

hm... tiešām liek aizdomāties.... Man ļoti patīk stāsti par Titāniku...Titānix ir mana mīļākā filma un arī šis stāsts ir superīgs..... ja Titānix būtu izglābies viņš nebūtu tik slavens... baigi gribās uzzināt, kas tas par noslēpumaino iks.......es dievinu visu pārdabisko un dievinu Titāniku un šeit ir abi divi!!!!

[***Dancing_Queen...]

ziniet ir taada graamata 60 pasaules mistiskie nosleepumi, nu kaut kas taads, tur arii bija par Titaaniku... kaads paregjis, veel pirms uzbuuweeja Titaaniku, esot paregjojis, ka tas nogrims. newiens winjam naw ticeejis un wisi braukushi... kugjis tik tieshaam nogrima... warbuut weelaak ielikshu to staastu.

[spitzbube]

woooooow iespaidiigs raxts....tikai man shkiet ka es to jau esmu lasijusi ieprieksh ja nemaldos TVNET aber vienalga labs
incanti incanti

[closs...]

Nu sho rakstu es jau pirms gada izlasiiju kaadaa graamataa par visaadaam mistiskaam lietaam. Taa nebija Arwenas teiktaa, jo tajaa bija tieshi shis un neviens cits raksts. Jau tad es bishku taa aizdomaajos un secinaaju, ka tieshaam varbuut tas bija kas cits, nevis aizbergs. Tad kugja priekshgals buutu pilniibaa sadragaat, nevis vienkaarshi paarshkeelies uz puseem.

[Idril]

Jā ļoti dīvainas sakrītības! Bet es neticu, ka tās ir sakritības es piemēram ticu, ka ur ir kāds sakars ar baiso lāstu! Interesanti ja zinātnieki izpētīs kuģi vai viņi atradīs sakrofāgu?

[pelmeniC]

Es pirmo reizi dzirdu par tādu ēģiptiešu sarkofāgu un lāstu. Kaut kas jauns manam prātam.
Vispār jau tā ir gadsimta mīkla un nedomāju, ka to kādreiz atklās.

[Sol Invictus]

Es nesen lasīju kādu citu skaidrojumu, taču vispirms - par to vietu, kurā nogrima Titāniks bija saņemtas citu kuģu ziņas (kuras sņēma arī Titāniks) par maizbergu laukem, tāpēc ir visai apšaubāmi, ka tas bija vienīgais aisbergs desmit jūdžu rādiusā.

Izskaidrojums, kuru es lasiju ir šāds: kuģa tilpnēs sāka gruzdēt ogles un, lai neizceltos ugunsgrēks tās sameta krāsnī, rezultātā kuģis drāzās uz priekšu milzīgā ātrumā un nebija apturams. Šādi gadījumi tvaikoņiem nebija nekāds retums un šāda rīcība parasti izglāba kuģi, bet šajā gadījumā - nogremdēja.

[Simple Girl]

ehh man mazliet slinkums lasiit bet parskatiiju
es pati daudzreiz domaaju interesanti buutu but uz Titanika, man pat dazhreiz looti gribetos to piedzivot ! lai gan nave auksta udeni nav taa labaka
p.s. centishos izlasiit lidz galam

[Gerts]

Iespaidīgs raksts, it īpaši, ja tu to esi tulkojis...

Runājot par tekstu, jā tur ir daudzas versijas un, piemēram, tā kā šī versija bija izvērsta es pat sāku ticēt tam...

[aFēra]

Piekrītu vairākumam, raksts ir labs. Bet vēl kādā Discovery Channel pētījumā tika teikts, ka lai uzbūvētu šo kuģi bijušas nepieciešmas lielas (0,50 - 1m garas un apm. 0,800 - 2kg smagas) naglas. Nu lūk viss tas suns ir naglās. Ja šīs naglas kaltuvē par ilgu "grauzdēja", tad tās kļuva tādas kā vaļīgas, turēt nespējīgas , kas nebija nekam derīgas. Mūsdienās ir uzzināts, ka tās tomēr bija "pārgrauzdētas" un pat tāda niecīga sadursme varēja kalpot kā pamats nogrimšanai... Bet tā ir tikai teorija, kas izteikta no zinātnieku un pētnieku puses

PS
Par tiem baznīcniekiem varu teikt tikai to, ka tā droši vien bijusi prasta mahinācija, lai pievērstu pasaules uzmanību (kas viņiem lieliski izdevies).

Šo rakstu rediģēja Afēriste: 30.11.2004 18:48

[emily]

godiigi rakstu liidz beigaam nemaz neizlasiiju, likaas paaraak garshs. bet pati esmu dzirdewejusi taadu versiju, ka titaaniks=olimpiks(arii kugis) abi olimpiks bija sliktaa staavoklii un to atjaunoja un paardeeveeja par titaaniku. dodoties celjaa, izremonteetais ar leetiem materiaaliem olimpiks, jeb titaaniks cieta katostrofa un gulj veel tagad juuras dibenaa. veel viens fakts, kas liecina, ka olimpiks=titaaniks, olimpika atliekas nekur nav! taas ir itkaa izgaishusas...

[Elonors]

Kadel lai tas tisham nav bijjis tieshi ta, ka kugis uzskrien virsu aisbergam un...Bul, Bul, Bul... :blink:
Neviens no "JUMS" to nevar noliegt, jo jus taja laika vel nebijat dzimushi

[Debby_off_end]

Elonor,tu piebeidz visu burvību..
Man patijka un šis ir otrais garais raxts,kuru es vispār šitajā forumā izlasīju..
Hmm..šitas ir baigi labais.Skolas ir stulbas.Varētu viņas mācību programma iekļaut diskusijas.Vienmēr fakti,fakti,fakti.. Galu galā-jebkurš fakts ir apstrīdams.

[Shadowstalker]

Kadel lai tas tisham nav bijjis tieshi ta, ka kugis uzskrien virsu aisbergam un...Bul, Bul, Bul... :blink:
Neviens no "JUMS" to nevar noliegt, jo jus taja laika vel nebijat dzimushi

Balstoties uz dažādiem informācijas avotiem un pierādījumiem mēs varam gan noliegt, gan apstiprināt. Mums nav obligāti jābūt bijušiem par lieciniekiem.

[Roviela]

Elonor,tu piebeidz visu burvību..
Man patijka un šis ir otrais garais raxts,kuru es vispār šitajā forumā izlasīju..
Hmm..šitas ir baigi labais.Skolas ir stulbas.Varētu viņas mācību programma iekļaut diskusijas.Vienmēr fakti,fakti,fakti.. Galu galā-jebkurš fakts ir apstrīdams.

Par interesantumu nešaubos. Viena loģikas kļūda - ja tas IR fakts, tad tas nav apstrīdams. Var apšaubīt to, ka tas IR fakts vai arī to, ka tāds vispār eksistē.
Fakts vienkārši ir - kaut kas reāli noticis. Pat nav svarīgi, to redzēja kāds vai neredzēja, ir pierakstīts vai nav. Fiksēta pagātne, bijusi, nemaināma.
Te pamatfakts ir tikai viens - Titāniks ir nogrimis. Pārējais ir pieņēmumi, spriedumi, secinājumi, analīze utt. Protams, ir vesela kaudz pakārtotu sīkāku faktu, kas ir pārbaudāmi un fiksēti. Bet ir ļoti daudz nezināmu faktu. Lūk, par tiem var strīdēties līdz aizsmakumam!

[Debby_off_end]

Par interesantumu nešaubos. Viena loģikas kļūda - ja tas IR fakts, tad tas nav apstrīdams. Var apšaubīt to, ka tas IR fakts vai arī to, ka tāds vispār eksistē.
Fakts vienkārši ir - kaut kas reāli noticis. Pat nav svarīgi, to redzēja kāds vai neredzēja, ir pierakstīts vai nav. Fiksēta pagātne, bijusi, nemaināma.
Te pamatfakts ir tikai viens - Titāniks ir nogrimis. Pārējais ir pieņēmumi, spriedumi, secinājumi, analīze utt. Protams, ir vesela kaudz pakārtotu sīkāku faktu, kas ir pārbaudāmi un fiksēti. Bet ir ļoti daudz nezināmu faktu. Lūk, par tiem var strīdēties līdz aizsmakumam!

Nu tā laikam varētu būt..
Un tomēr..fakts ir pieņēmums par,kuru mēs esam 100% droši,bet nekad neparko newar būt 100% droš.

Šo rakstu rediģēja Debby_off_end: 30.12.2004 13:00

[Švilpaste]

mjā..interasnti jau bija uzrakstīts,bet nu gan neticu,ka Titāniks nogrima pateicoties kaut kādam aisbergam!

[Tots]

Domāju ka tas ir likteņu kuģis uz kura visiem tika izlemti likteņi kurus laika gaitā sev par uža galu veidojusi. Uz ši kuģa bija laikam visi kas vien bija vis aizmāršigākie un nelaimīgākie un viegla rakstura cilvēki. Ka jau teici visiem ir savs iemesls.