Citāti no lomu spēlēm, Smieklīgi, jautri un pieminēšanas vērti brīži Opcijas

[Pūķēns Sāra]

Ikvienam, kurš ir vadījis, spēlējis vai lasījis lomu spēles, ir bijis brīdis, kad par kāda rakstīto (arī savu) pa visu seju izplešas liels smaids un uznāk lielie smiekli. Tādēļ aicinu jūs padalīties ar labiem, humoristiskiem un atcerēšanās vērtiem citātiem.


"Roantoras Etīdes" vad. Sindra, Meibelas (Etasi) reakcija par to, ka viņas klasi "druīds" vēlas pārsaukt
— Meibela sabozās, nikni ieķērcās un kā ērglis uzlidoja augstu gaisā. Mežeņi! Iedomājies! Viņa pati pie sevis pukojās, lidodama augstu virs pilsētas un vēlāk jau pār mežu. Nu un, ka mežā dzīvojam! A kas viņi — ieleņi, ka pa pilsētas ielām dzīvo?
— Jā, jā ieleņi, un Meibela ar slaidu loku pārlidoja pār ieleņu galvām, atstādama uz tām pamatīgas pļekas.



Piezīme: Liekot citātu neaizmirstiet norādīt spēli, no kuras tas ir, spēles vadītāju un tēlu, kā arī biedru, kurš atspēlē tēlu. Tāpat varat aprakstīt situāciju vai iemeslu, kuras ietvaros ir citāts, lai citi biedri saprastu pilnu ainu. Pirms citāta arī vēlams ielikt snapbacku uz postu, no kura tas ņemts, vai, ja citāts ir dialogs vai vairāku saruna, tad pirmo postu, ar kuru sākas Jūsu ieliktā saruna.

Kā ielikt snapbacku?
Tā BB kods: [snapback]posta_id[/snapback]
Posta_id vietā jāliek: Raksta augšējā labajā stūrī ir iespēja noklikšķināt uz raksta numuru, kas parāda saiti uz rakstu:

KODS

http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?s=&showtopic=42924&view=findpost&p=1278177

Pēdējais skaitlis ir raksta ID: …&showtopic=42924&view=findpost&p=1278177
Rezultātā parādīsies maza piktogramma, uz kuras uzklikšķinot, tā aizvedīs pie raksta:

[Pūķēns Sāra]

"Espy Entropy 2.0" vad. Adromeda, Kragāla (Mattiass) pārdomas par skafandru pietikšanu/derēšanu
"Cilvēkveidīgajiem pēc izmēriem piemērotie bija daudz biežāk sastopamie, un viņš ātri saskaitīja, ka bez viņa ir tikai divi tādi, kuriem sārtādaiņu skafandri nederētu — felinoīds un dīvaina, pusbeigta paskata ķirzaka, kura turpināja mētāties uz zemes tā, it kā šo nekratītu nekas no apkārt notiekošā."

[Mattiass]

"Šausmu sala", vad. Lianjuks, Volfa secinājumi par kāda zobena pazušanu.

Erisa ziņkārīgi uzlūkoja Rijoko.
— Viņa ir pie Melānijas, — norādīdama uz savu asiņaino kleitu, viņa turpināja.
— Un šīs ir Melānijas asinis, — dīvaini smaidīdama, viņa sacīja. — Manas asinis ir tur, kur tām jābūt.
Nu jau sieviete likās galīgi nojūgusies. Atspiedusies pret koku, viņa valdīja smieklus.
— Melānija, Melānija. Mirstīgā muļķe! Viņa ir vienkārši neaptēsta. Neglābjama nejēga. Man bija zobens un… — smiekli pārtrūka.
— Kur tas palika?

— Pateiksiet mums, kā nokļūt pie Melānijas? — Volfs painteresējās. — Kas notika ar jūsu zobenu?
(Kas notika, kas notika — iegrūda Melānijā un nevarēja izvilkt ārā, visticamākais.)

[Aiva]

Iz nesenās galdaspēles:

Esošajam pārtijam (Roviela, Skatitajs_no_malas, Tumšība un vēl pāris) pievienojies rūķis - viens agrāks spēlētājs, kas gadu nav piedalījies.

Rendžers pirms doties izlūkot orku apmetni, atvadās no zirdziņa (animal companion): "Esi piesardzīgs Krēpainīt!"
Rūķis: "Kāpēc tu viņu tā sauc?" Rūķis sāk pētīt zirdziņu.
Rendžers, apjucis: "Nu, vārds viņam tāds."
Rūķis: "Es skatos vai nav slims zirgs."
Rendžers absolūtā nesaprašanā. Pārējie arī.
Rendzers aizdomīgi: "Kāpēc lai mans zirgs būtu slims?"
Rūķis: "Nu tāpēc ka krēpojas!"
(pauze, kurā visi smejas līki palikdami)
Rendžers, ciniski: "Rūķis."

Nācās paskaidrot, ka "Krēpainītis" nekrēpojas, bet krēpes gan viņam kuplas.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 29.10.2012 16:55

[Roviela]

Iz tās pašas galda spēles.

Noplucis dārgumu meklētājs krogā žēlojas, ka paladini (tās vietas saimnieki) darot viņam pāri - šis esot dārgumus atradis, šie esot atņēmuši.
Rūķis (sabozies, jo zina, kā viss noticis): "Vai par saviem vārdiem atbildēsi?"
Dārgumu meklētājs pieraujas.
Priesteris: "Ei, ko tur, šī jau nav tā dārgumu pilsēta! Te nav nekā prātīga."
Dārgumu meklētājs: "Bet kur ir?"
Priesteris: "Pa šo ceļu iesi nedēļu uz priekšu un tad pa kreisi!"

Paskaidrojums - tur ir stepe, kur ik pa laikam ir pamestas pilsētas, kurās dzīvo briesmoņi. Lielākais briesmonis tup uz lielas dārgumu kaudzes. Tuvākā pilsēta ir tieši tādā novietojumā. Briesmoņi pārtiek no dzīvo būtņu dvēselēm. Priesteri mazliet attaisno izdzertais alus daudzums.

[Rouzijs]

— Tas ir binoklis. Vizuāli pietuvina apskatāmos objektus, — /Mattiass/

Smieties vai raudāt?
Ko tu neteiksi! Pietuvina objektus, vauč!!!

[Mattiass]

A kā serafiem no Astindelas vēl skaidrot?

[Andromeda]

"Dominiks nu jau jutās daudz labāk. –Tāda iespējamība pastāv, bet kaut kas nav riktīgi ar vārtiem. Vispār man vajadzētu skriet atpakaļ Pīrs savādāk man galvu atņems- To teicis viņš atkal steigšus devās uz vārtu telpu." Hobits, SG: Stagirus [sci-fi],[C], Bāzes pavediens

[Aiva]

Viena no svarīgākajām lietām piedzīvojumu sacerēšanā ir izveidot pretiniekus, kas spētu patiesi noslogot spēcīgus personāžus. Pret milzīgiem vienpatņiem - tarrasku, liču - partija viegli spēj sakoncentrēt visu ugunsspēku, un to turpināt, līdz mērķis apveļas augšpēdus un notirina pūkainās ķepiņas. Radīt kaut ko vēl spēcīgāku par tarrasku ir bezjēdzīgi. Ko jūs darīsiet, ja jūsu grupa pieveiks šo supermonstru - sūtīsiet kaujā viņa mammuci? Tas nenostrādāja jau pret Beovulfu, ar jūsu spēlētājiem nebūs savādāk.

One of the key problems in adventure design lies in creating opponents who can challenge powerful characters. Singular monsters like tarrasques and liches are easy to gang up on; the party can concentrate its firepower on the target until the target falls down dead and wiggles its little feet in the air. Designing monsters more powerful than a tarrasque is self-defeating; if the group kills your super-monster, what will you do next - send in its mother? That didn't work on Beowulf, and it probably won't work on your group too

[Aiva]

Spēlētāji ložņā pa pilsētas kanalizācijas kolektoru, meklējot, kur pazūd žurku ķērāju ģildes biedri.

Vienam rodas 'gaiša doma' nolīgt rajona ubagus un ielaspuikas lai aptvertu plašāku rajonu meklējumos.

Otrs spelētājs, tēlā iejuties. "Paga, ja tev ir tik daudz naudas, tad ko mēs te meklējam?"