Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Jūnija konkurss, Tēlu anketām
Kalevale
iesūtīt 31.05.2009 23:47
Raksts #1


Lecina seskus
*****

Grupa: Bijušie
Pievienojās: 12.01.06
Kur: In a world, where good things happen to me.



Šeit, lūdzu, iesūtiet saskaņā ar konkursa noteikumiem aizpildītās tēla anketas! Tās pagaidām redzēs tikai žūrija.
Konkurss ilgst līdz 30.jūnijam



___________________
1) vārds
2) vecums
3) izcelsme, ģimene
4) pasaule (max 100 vārdi)
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 05.06.2009 21:18
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
 
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 5)
Nefermerita
iesūtīt 05.06.2009 15:19
Raksts #2


Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.05.09
Kur: Jēkabpils




1) vārds
2) vecums
3) izcelsme, ģimene
4) pasaule (max 100 vārdi)
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)



Viņu sauc Garmeds.

Viņam ir 57 gadi, bet viņš ir apguvis maģiju, tai skaitā to, kas ļauj atgūt zudušo jaunību.

Viņš ir dzindietis, dzimis kalēja ģimenē, precējies ar zemnieku meitu Megdru, un viņam ir četri bērni - trīs dēli un viena meita, kuri kara dēļ devušies trimdā un šobrīd atrodas Miera arhipelāgā - laimīgo salās.

Ieraugot šo attēlu, iedomājos, ka tas ir viņš - no manas grāmatas. Cerams, ka tā drīkst
Šī pasaule ir milzīgs salu atols, un tajā esošā sala Dzinda ir nošķirta no citām Miglas jūrā. Tai tuvākā sala Katamaltāna ir uzurpējusi varu visā Miglas jūrā. Šis karš ir pēdējais piliens, kas izraisa senās pasaku pasaules aiziešanu no virszemes pasaules, un kā Dzinda, tā visa pasaule paliek bez pamata, bez senās maģijas, saglabājot tikai bīstamus trikus bez dvēseles.
Garmeda sieva Megdra ir bijusi pēdēja šo zinību sargātaja, un tagad viņa ir svētlaimīgo salās, kas saglabā visas senās zināšanas laikam, kad senā, varenā pasaule atkal celsies no dziļumiem un senā svētība atgriezīsies.

Viņš bija parasts kalēja dēls, līdz apprecēja neparastāko cilvēku pasaulē - Svētīto bērnu Megdru. Viņiem piedzima četri bērni un viņi dzīvoja mierīgu zemnieku dzīvi. Tad sākās karš, viņiem nācās bēgt, bet katamaltāniešu uzbrucēji bija jau pārāk tuvu un Garmeds upurēja sevi, lai bērni varētu izbēgt. Viņi domāja, ka tēvs ir nogalināts, bet Garmedu aizveda pie Katamaltānas karaļa, kurš viņu padarīja par vergu, bet ar laiku sāka novērtēt viņa spēku un zināšanas. Garmedu iepazīstināja ar Pelēko kardinālu - ēnai līdzīgu būtni, kas patiesībā ir visa šī kara iniciātors. Viņš izmantoja Garmeda naidu pret sievu, kas viņu atstāja vienu pret katamaltaniešiem un, izskalojot viņam smadzenes, pierunāja atrast viņu un iznīcināt. Sieva, kas vilka izskatā bija cīnījusies pret katamaltāniešiem, lai dotu ģimenei laiku aizbēgt, nebija palīdzējusi viņam, bet aizgājusi, jo viņš pirms dažām dienām bija viņu briesmīgi sitis par to, ka viņa tik ilgi noklusēja faktu par tuvojošos karu. Tagad viņu vada naids un viņam seko ēna, lai iznīcinātu Megdru - vienīgo cilvēku, kas spēj saglabāt senās zināšanas.

Garmeds ir cilvēks, kas paļaujas tikai uz sevi. Neskaitāmas reizes viņš sita sievu tikai par to, ka viņa zināja vairāk kā viņš, bet neko neteica. Garmeds nepiedzima ļauns un atriebīgs, tikai paštaisns. Viņš dzīvoja mierīgu zemnieka dzīvi, līdz pienāca karš, kas pārvērta nevien viņu, bet visu pasauli. Dzīvojis blakus Svētītajam bērnam, Garmeds bija laimīgs, bet tagad viņu vada spēcīga netaisnības sajūta par zaudēto ģimeni, un paradoksālā kārtā Ēna ir spējusi viņa naidu pagriezt tieši pret sievu, ko viņš tagad vaino visās savās un pat pasaules nelaimēs. Tomēr Megdra viņā ir sējusi daudz laba un viņš sapņos redz nākotni, ka nogalināt viņu nespēs.

Garmeds ir audzis tradicionālā dzindiešu ģimenē, kuras ticība ir daba un pasaules kārtība. Dzindiešu garīgo dzīvi vada priesteri, kas katrs saucas kādas dabas būtnes vārdā, bet arī viņi ir tikai padomdevēji, ne valdoņi. Garmeds vēljoprojām dziļi sirdī ir tāds pats dabas bērns - neierobežots un brīvs, nekādām dogmām viņš nespēj pakļauties ar sirdi un dvēseli. Lai gan sava naida un svešās būtnes pakļauts, viņš tomēr vienmēr tiecas būt brīvs un arī sev ir iestāstījis, ka pakļaujas tikai tāpēc, lai apgūtu maģiju un atriebtos Megdrai.

Šajā brīdī Garmeds ir beidzot piekrā```` Megdras sargus, kas laiž slēptajā - starp dzīvo un mirušo pasaulēm esošajā - mājvietā tikai skaidros un tīros, kas kopā ar Svētīto bērnu drīkst sargāt un apgūt senās zinības, lai tās celtu gaismā, kad pasaule celsies no aizmirstības. Viņam aiz muguras stāv Ēna, kas vada viņu un iedveš viņam arvien vairāk naida. Garmeds ir apguvis dažādus maģijas veidus, un izvēlējies savuprāt pareizāko, lai nogalinātu Megdru. Viņš ir visā pasaulē savācis vislielāko naidu un ieslodzījis to savā zobenā, ar ko cer nogalināt Megdru.
Šajā brīdī viņš ir uzkā```` Zinību pils - visu zināšanu krātuves augstākajā tornī un vēro, kā apkārt rosās Miera salu ļaudis - visi smaidīgi, laimīgi, skaisti... Viņa sejā lasāms, ka naids sāk gaist, redzot, cik laimīgus viņa sieva darījusi visus šos cilvēkus. Tomēr nākamajā brīdī viņu pārņem Ēnas iedvesta skaudība par to, ka viņam nav vietas svētlaimīgo salās. Ēna čukst viņam, ka Megdra ir tik varena, ka būtu varējusi padarīt visu pasauli tikpat laimīgu, bet tā vietā viņa to sniedz tikai izredzētajiem. Viņš stāsta, ka Katamaltānas karalis ar šo karu gribējis vest cilvēkus pie prāta, neļaujot, ka viņi seko tik pagrimušai personai, kā Megdra.
Nākamajā brīdi Garmeds ierauga savu sievu, kas kopā ar diviem no viņa dēliem iznākuši no pils sāk dziesmu par pazudušajiem - par māsu un brāli, kas devušies tālos ceļos un viņš kļūst ļoti skumjš, saprotot, ka divi bērni jau ir zuduši, bet palikušie dēli viņam nepiedos mātes nogalināšanu. Viņu pārņem spontāna vēlme vienkārši nokāpt no jumta un mesties pie savas ģimenes. Naida zobens sāk degt ar vārgu liesmu un Garmeds, lai gan mierīgu seju, tomēr pārdomā tūkstošiem lietu vienlaicīgi, vēl nezinot, kura no tām būtu pareizākā... Megdra lejā dzied dziesmu par to, ka visnāvējošākais ierocis pasaulē ir vienaldzība...

Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Moriartijs
iesūtīt 13.06.2009 15:35
Raksts #3


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.02.07
Kur: trust me, i'm a liar
Fotogrāfs 2009



1) vārds: Džeroms Pīters Ridlijs juniors
2) vecums: 32
3) izcelsme, ģimene: Vidējās aristokrātijas ģimenes vienīgais dēls. Dzīvojis pārticis, pat bagāti, taču savu bagātību augsti nevērtē. Sarežģītas attiecības ar tēvu, bieži strīdas. Tēvs bieži apgrozās sabiedrībā, tādēļ ir reti mājās kopā ar ģimeni.
4) pasaule: Alternatīvā vēsture. Ir 1893. gads, taču tehnoloģiju attīstība ir palikusi augsto viduslaiku līmenī, tas pats attiecas uz apģērbu un sabiedrību. Populārākais pārvietošanās līdzeklis ir dzelzceļš. Paralēli pastāv arī maģija. Tehnoloģiskā un sabiedrības attīstība tiek bremzēta ar nolūku - ar maģiju apveltītās personas spēj ielūkoties nākotnē, tādēļ lai novērstu kataklizmas un draudus, šīs personas bremzē attīstību, lai sabiedrība pati sevi neiznīcinātu. Maģija parādās cilvēkos spontāni, tādēļ divu Maģisko personu ģimenē var piedzimt Nemaģiska persona. Taču pastāv valdošā dzimta, kurā visi zināmie pēcnācēji ir Maģiski.
4) biogrāfija: Džeroms bērnību vairāk pavadījos klejodams pa savu māju un kaimiņu mājām, nekā ar ģimeni. Tēvs regulāri nav mājās, vai atrodas galmā. Džeroms jau no pusaudža gadiem aizraujas ar ielaušanos un mazām zādzībām – lielākoties tikai lai pārbaudītu vai spēj, nevis lai iegūtu kāroto. Lielākoties šāda rīcība tika tendēta lai pievērstu tēva uzmanību. Sasniedzot 16 gadu vecumu Džerijs bija iepazinis pilsētu un tās zemāko slāņu iedzīvotājus, tādēļ sāka ielauzties jau ar mērķi. Samaksa viņu maz interesēja, taču prestižs gan. Laika gaitā bieži sadarbojies ar Maģiskajiem un ir iepazinis gan to gaišās, gan ne tik gaišās puses. Kādā uzdevumā, mēģinot iegūt maģisku zelta kaklarotu, Džerijs saskrējās ar citu zagli vārdā Ahmeds un viņa bandu. Izcēlās ķīviņš dēļ kaklarotas. Ahmeda bandā jau laiku bija saspīlētas, un pārējie zagļi nolēma izmantot situāciju lai tiktu vaļā no sava līdera. Visa rezultātā Džerijam sanāca izglābt Ahmeda dzīvību. Pēc tā notikuma abi sadarbojās un guva labus panākumus.
5) raksturs: Ironisks un asprātīgs personāžs. Taču dažreiz var palikt kluss un domīgs. Mēdz iemesties dažādās adventūrās visai spontāni, nedomājot. Mēdz palīdzēt citiem nedomājot par savu drošību vai sekām.
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība: Pats Džeroms neaizraujas ar populārajām reliģijām, ir reālists un tic cēloņiem un sekām. Pasaulē populārākās reliģijas ir pagānisms, Gaiisms un monoteisks kristietības paveids.
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? Pēdējais darbiņš – iegūt maģisko zobenu. Viss bija labi, līdz brīdim kad iedarbojās maģiskā barjera telpā, kur atradās zobens. Maģiskais, vārdā Arhii nebija pārāk priecīgs par mēģinājumu nozagt zobenu, tādēļ uzsūtīja gan savus pakalpiņus, gan arī visai negantu daemonu Džeromam un Ahmedam. Brīdis attēlā, ir kad Džeroms grasās izmantot zobenu pret daemonu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
washulis
iesūtīt 13.06.2009 17:46
Raksts #4


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



1) vārds: Gorans
2) vecums: 42
3) izcelsme, ģimene: Vecākiem Klārai un Baream piederēja slavens skroderu uzņēmums. Dzīvoja pieticīgi, bet ne nabadzīgi. Gorans ir ceturtais jaunākais dēls no septiņiem bērniem. Visi vīrieši.
4) pasaule (max 100 vārdi): Viduslaiki. Pastāv tās laikam zināmās tehnoloģijas un liela vara ir kristietībai, bet pastāv maģija, kas izpaužas ar enerģiju manipulāciju, pārsvarā ar dabas elementiem. Pret kristietību ir nostājušās daudzas organizācijas, kas atbalsta ticību Dabai Mātei, nevis Dievam. Tā ir otra populārākā ticības forma. Tie pārsvarā ir tie, kas prot manipulēt ar matērijām. Viena no tādām ir "Uguns zobenu brālība", kas ir izplatītākā, Tāpat "Jūras taures", "Mežu sargi", "Kalnu magi". Viņi parasti veic nežēlīgus uzbrukumus pret baznīcu un tās biedriem.
4) biogrāfija (max 200 vārdi): Gorans piedzima daudzbērnu ģimenē, tāpēc rūpes par tuviniekiem nav svešas. Bērnība pagāja visai mierīgi, bet trijiem no šīs ģimenes dēliem parādījās spējas manipulēt ar uguni. Par to interesējās slavenā "Uguns zobenu brālība." Būdami jauni, visi trīs brāļi piekrita. Diemžēl līdz trīsdesmit gadu vecumam palicis tikai viens - Gorans. Uzticams šīs brālības biedrs un pazīstams savās aprindās. Noteikti nemīlēts kristiešu starpā.
5) raksturs (max 100 vārdi): Apdomīgs, nesteidzīgs, aukstasinīgs. Nav no runātājiem, bet darītājiem. Nemēdz izpaust sava emocijas skaļi, tāpēc nosaucams par grūtsirdīgu. Uz viņu lūkojoties, liekas, ka viņu nomāc visas pasaules rūpes, bet saviem ienaidniekiem viņš mēdz veltīt ļaunuma un viltības pilnus skatienus. Viņu noteikti nevar nosaukt par tikumīgu un jauku. Viņam ir daudz kompleksu. Kopš brāļu nāves viņam palikusi tikai brālība un tās mērķi.
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi): Tic Dabas mātei un noraida visas citas ticības. Kamēr kristieši dodas krusta karos uz Jēruzālemi, tā šī brālība karo pret visu Baznīcu visur. Ir kaismīgi par to, bet bieži sāk prātot, vai tā ir pareizi. Karš un nogalināšana taču neko nemainītu. Cik daudzi gan krituši no viņa rokas? Cik draugu miruši? Bet viņš nevar apstāties. Laika gaitā viņam tas viss sācis patikt. Dažbrīd viņš var tikai šausmināties, par ko kļuvis. Bet tomēr Baznīca pakļauj tautu. Gorans ir pret to, neskatoties ne uz ko.
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi): Kārtējais brālības mērķis. Kāds mācītājs sludina savu vēsti pa pilsētu. Drīzumā kārtējie krusta kara bruņinieki dosies ceļā. Mērķis vienkāršs. Viss, kas nēsā krustu, jāpadara auksts.
Notiek gatavošanās. Gorans sēž uz jumta dzegas un viņam līdzās ir labais draugs un sabiedrotais Aluans.
Gorans mēdz būt nepacietīgs, tāpēc jau ir gatavs uzbrukumam un pielietojot savu talantu, aizdedzina savu zobenu. Lūk īstais "Uguns zobenu brālības" simbols, no kā daudzi baidās, bet citi arī apbrīno, cerot, ka tas atpestīs no kristiešiem, pret kuriem domas dalās.



Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 30.06.2009 12:47
Raksts #5


Streipuļo ārā no Vepra galvas
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Vārds: Ronalds III Astēress

Vecums: 35

Izcelsme, ģimene: Ronalds ir nu jau nelaiķa grāfa Ronalda II Astēresa pirmdzimtais un vienīgais (vismaz viņam tika sniegtas šādas ziņas) dēls un līdz ar vienīgais mantinieks. Vēl nav precējies.

Pasaule: fantāzijas viduslaiki. Var sastapt dažādu rasu pārstāvjus, piemēram, fejas, rūķus, goblinus, elfus u.c. Vēl joprojām zirgi ir ātrākais sauszemes pārvietošanās veids, maģija zeļ un plaukst. Lielā cieņā vēl arvien ir loki un arbaleti, lai gan dzirdēts, ka gremlini protot taisīt ieročus, kas, taisot lielu blīkšķi un nogalina no krietni lielāka attāluma. Fejas taisa izturīgu un labu stiklu, kā arī smalkas un dekoratīvas stikla lietiņas, kamēr rūķi ir nikni uz tām un apgalvo, ka fejas stikla liešanas noslēpumus ir nospērušas no viņiem. Cilvēki kā parasti, nodarbojas ar vis kaut ko.

Biogrāfija: Līdz savu vecāku nāvei Ronalds dzīvoja ikdienišķu grāfa dēla dzīvi — mācījās lasīt, rēķināt, jāt, cīnīties utt. Tēvs un māte abi nomira vienlaicīgi, ieēdot saindētu ēdienu. Ronalds izdzīvoja tikai pateicoties tam, ka ļoti aizrāvās ar medībām, tāpēc parasti kopīgās ģimenes vakariņas nokavēja, jo tai laikā viņam bija kas interesantāks darāms mežā. Ēdienu saindēja kalpone, kura pasteidzās laicīgi pazust no pils. Ronaldam nesanāca ilgi būt par pilntiesīgu grāfu savās zemēs un noskatīt sev sievu, jo uzticamākie ļaudis paziņoja, ka šurp dodas karaļa sūtīti cilvēki, lai apcietinātu Ronaldu III par grāfa Ronalda II un viņa sievas noslepkavošanu.
Savācis nepieciešamākās lietas, to starpā zirgu, naudu, arbaletu, tēva dāvināto zobenu un vēl šo to, jaunais grāfs devās prom, pirms tam nozvērējies, ka atriebsies tam nelietim, kas iekārojis viņa zemes tik ļoti, ka nekautrējās noindēt viņa vecākus un apsūdzēt tajā Ronaldu.

Raksturs: mazliet karstgalvīgs, gudrs un taisnīgs. Tēvs savu zemju pārvaldīšanu viņam bija uzticējis jau agrāk, zemnieki jauno grāfu mīl un ciena, jo gan Ronalds III gan viņa tēvs gādāja, lai viņu ļaudis būtu apmierināti ar dzīvi. Tas arī atmaksājās, un grāfa bagātība tik pieauga.

Dzīves uzskati, reliģija, pārliecība: Astēresu grāfiste atrodas Araneja I pārvaldītajā karalistē. Karalim ir pakļauti 12 padomnieki, galvenokārt lielāko ģilžu vadītāji. Karaliste sadalīta grāfistēs. Nav nevienas dominējošās reliģijas, katrs pielūdz sev patīkamāko dievu un lielajās pilsētās var atrast gandrīz vai katrai no dieviem veltītu īpašu lūgšanu namu. Ronalds III pats īpaši neko nepielūdz, ja nu vienīgi reizēm medību dievu, lai tas dotu veiksmi.

Situācija attēlā - kas, kāpēc, kad?
No pils jaunais grāfs aizbēga tāpēc, ka labi apzinājās, ka sēdēdams cietumā viņš jau neko labu nepanāks, varbūt vienīgi to, ka virvi, kurā viņam būtu lemts šūpoties, nokrāso visās varavīksnes krāsās. Klīzdams pa karalisti un izzinādams, kurš un kāpēc iekāroja Astēresu grāfisti tik ļoti, ka ķērās pie Ronalda nomelnošanas, jaunais vīrietis uzzināja, ka viņa zobens ir mazliet apburts. Tas gadījās tā, ka bēgdams no vajātājiem naktī, Ronalds iekūlās meža biežņā. Lāpas nebija, turklāt pēc peldes upē ar visu zirgu, šķiltavas bija sabojātas. Grāfs nolādējās un vēlējās, kaut būtu kāda uguns. Pēc brīža vīrietis saoda svilstošas ādas smārdu un karstumu pie sāna un pēdējā brīdī paguva izraut no gandrīz nosvilušās ādas maksts zobenu, ap kuru plaiksnījās sarkanas liesmas. Kā izrādījās tēva dāvātais zobens, brīdī, kad tā īpašnieks to vēlējās, sāka liesmot (ļoti noderīga manta tādu mošķu nokaušanai, kam mēdz nocirsto galvu vietā ataugt jaunas).
Pagādājis zobenam vieglu, nesakarstoša dzelzs maksti (samaksādams par šo rūķu darinājumu lielu naudu), Ronalds turpināja klejot, kamēr nejauši satikās ar savu ārlaulībā dzimušo pusbrāli. Pārliecinājies par pusbrāļa uzticību un tā dabūjis sev sabiedroto, Ronalds III bija gatavs doties atpakaļ uz savu dzimto pili, ar pierādījumiem kabatā pret savu nelabvēli, kurš tur jau bija paguvis ieperināties.
Plāns bija ielavīties pilī, kamēr brālis tuvējā mežā gaidītu ar uzticamo vīru grupu, no iekšpuses attaisīt slepeno eju, kas veda uz pili, un tad no pirmajā pilnmēness naktī no augstākā jumta dot zīmi. Brālis ar vīriem ielavītos pilī pa eju un palīdzētu tikt galā ar sargiem.
Pierunājis savu uzticamo ķēkšu iemaisīt pils sargu ēdienā miegazāles, Ronalds III uzrāpās uz jumta un deva norādīto zīmi, novēzēdams gaisā liesmojošo zobenu. Tikai jaunais grāfs vēl nezina, ka viņa pusbrālis gaida izdevību, kad pats varēs kļūt par grāfu…
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 30.06.2009 22:41
Raksts #6


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



1) vārds: Koriniss (īsāk — Korins) Sašmons
2) vecums: 30
3) izcelsme, ģimene: Nācis no vienkāršu pilsētnieku ģimenes.
4) pasaule: Tumšie fantasy viduslaiki. Cilvēku tehnoloģisko attīstību varētu raksturot ar apmēram mūsu vēstures trīspadsmitā gadsimta līmeni, citām rasēm var atšķirties (taču cilvēki neko daudz par tādām nezina un savās pilsētās dzīvo visai parastu dzīvi); savu mežonības elementu ievieš pagānu kulti. Citādā ziņā maģija sastopama visnotaļ reti, un parasti tikai akmentiņu vai kristālu ar savādām īpašībām veidolā. Cilvēku veidotas lietas, kā, piemēram, burvju ieroči, ir ļoti reta un vērtīga parādība, relikti. Bez saujiņas izkaisītu spēcīgu magu, burvju spēku lieto īstenie presteri (kas, kaut reti, parastiem cilvēkiem ir vispieejamākie), kuri pieprot arī antimaģiju un necieš pagānus.
4) biogrāfija: Dzimis visai nabadzīgā pilsētnieku ģimenē. Kamēr abi vecāki bija pie veselības, tikmēr viņi spēja kaut cik izdzīvot (tēvs bijis amatnieks, taču nebija atļaujas no vietējās ģildes piekopt amatu, un tā nu viņam nācās piestrādāt gadījuma darbos, kā arī ostā par krāvēju, saprotams, saņemot par to nožēlojami maz). Tad māte saslima, un drīz vien nomira. Pienāca grūtāki laiki, tēvam nācās ķerties pie nelikumīgām iztikas sagādāšanas metodēm, taču jau pirmajās reizēs viņam sanāca ieķēpāties nepareizā vietā nepareizā laikā. Tā kā vietējai aristokrātijai diez ko nepatika svešinieku rakāšanās pa ģimenes noslēpumiem un dārgakmeņu pazušana, un šoreiz korumpētie pilsētas sargi kā par brīnumu strādāja kā nākas, lieta beidzās ar karātavām. Koriniss toreiz vēl bija par mazu, lai visu izprastu, taču viņam pietika prāta turēties patālāk no pilsētas sargiem. Tā nu viņs kļuva par ielas bērnu. Pamanījies pāris gadus šitā izdzīvot, viņš reiz pierādīja, ka mantojis tieksmi iekulties nepatikšanās — viņam nepaveicās pamēģināt apzagt zagli. Viņu noķēra, taču saskatīja potenciālu, un tā nu jau Korins izauga par labu zagli. Noskaidrojis, kas noticis ar tēvu, viņš iekšēji nosolījās no jau pa gabalu smirdošiem noslēpumiem un citādām aristokrātu padarīšanām turēties pa gabalu. Tā viņš gulēja pa dienu un zaga (un nopārdeva zagto) pa nakti.
5) raksturs: Korins ir reālists bez tieksmes sapņot, taču pārpārēm apveltīts ar veselo saprātu un sarkasmu. Viņš arī ir cinisks kā pati dzīve. Apzagdams bagātākos pilsētniekus (un ar zināmu piesardzību — arī aristokrātus), viņš nesmādē neko no tā, ko var labi nopārdot viņa kontaktpersonām — uzpircējiem, ja vien tas ir ērti aiznesams un ir tā vērts.
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība: Viņš vienmēr cenšas izvairīties no cilvēku nogalināšanas, jo tic, ka darba laikā sasmērēt rokas ir slikta zīme. Zagļi neslepkavo, viņi zog — jo klusāk un nepamanāmāk, jo labāk. Izturēdamies pret visa veida reliģijām skeptiski, viņs tomēr ir bijis liecinieks visādiem brīnumiem, kas saistīti ar kultiem, taču tas, viņaprāt, pierāda maģiju (kas ir vispārzināms), nevis dievu pastāvēšanu. Korins zog, lai dzīvotu, dzīvo, lai zagtu, un viņam nav nekādas ticības, ne arī ilūziju par likumu un kārtību. Pilsētas varasiestādes un ķēdessuņi (sardze) Korina skatījumā ir riebekļi, kas iedzīvojas uz pilsētas iedzīvotāju kūkas, un viņš ar citiem viņiem atrauj tās mazu daļiņu.
7) situācija attēlā – kas, kāpēc, kad? Sagadījās tā, ka viens no kontaktiem Korinam pieminēja tā saucamo Nekropoli — tā, pretstatā parastajam vārda skaidrojumam, ir īsta, sena, pamesta, nolādēta un ar nešķīstībām un mošķiem apsēsta, no akmens būvēta pilsēta, kuru jau sen nesauc tās īstajā vārdā. Pa dienu tai tuvojoties allažiņ acīs krīt tās pamestība un tukšums, un neatstāj sajūta, ka kāds novēro. Vienīgā vēlēšanās ir pēc iespējas ātrāk pamest to vietu. Pat vējš tai vietā ir miris (tas klejo tikai pa ārējām ielām), un visa dzīvā radība turās patālāk. Arī Korins normāli tur nebūtu spēris kāju. Taču zagļa kontaktpersona pieminēja senos reliktus, kas varētu atrasties Uguns citadelē (arī šis vārds radies vēlāk, galvenokārt rotājumu dēļ — tā dēvēja cietoksni uz klints pie pilsētas), un tā nu kādā pilnmēness naktī mūsu zaglis, apgādājies ar siltāku apmetni, pārkāpa pilsētas sienu (pa dienu nevarēja, jo, ja sardze aizturētu, izietu plāni) un devās uz Nekropoli. Drīz vien viņš pārliecinājās, ka no vilka bēgdams, ticis pie lāča. Te gan nebija aristokrātu ar intrigām, toties atradās papilnam dzīvo miroņu un citu tamlīdzīgu mošķu, kuri turklāt atteicās nomirt otrreiz no bultām, un Korinu nepameta nelāga sajūta, ka arī viņa duncis neko daudz nelīdzētu. Tādēļ viņš bēga līdz pat vietai, ko bija domājis aplaupīt, un mošķi sekoja. Vienīgais mierinājums, ka meklētais atradās savāda zobena makstī un dīvainas sudraba lodes veidolā. Katram gadījumam apbruņojies ar vienu (vismaz noturēt pretiniekus izstieptas rokas attālumā) un noglabājis otru, zaglis sagatvojās mirt, sevi aizstāvēdams, taču, līdzko izvilka zobenu no maksts, izbailēs atrāvās. Zagļa labāko draugu — tumsu — pāršķēla uguns. Zobens liesmoja. Drīz vien nācās pārliecināties, ka burvju ierocis pret mošķiem krietni palīdz. Tā nu Korina mērķis tagad ir noturēties un aizstāvēt nocietinājumu līdz rītam, kad tumsu un mitrumu mīlošie, bet sauli un spilgtu gaismu vispār nīstošie mošķi atkāpsies, lai doties atceļā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 22.09.2019 10:25