"Dragāras Pilārs" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Ģeogrāfija un klimats

Dragāra ir pūķu pasaule.
Šajā pasaulē ir atrodamas pasakaini skaistas vietas, kā arī briesmīgākās vietas, kādas vien vispār varētu pastāvēt jebkurā pasaulē.
Dažkārt liekas savādi, ka vienā pasaulē var būt tik krasi atšķirīgs gan klimats, gan laikapstākļi, gan gadalaiki. Šur tur bija mūžīgas vasaras. Citur valdīja bargas ziemas. Citās vietās atkal gadalaiki mainījās.
Vēl kādā nostūrī bija atrodams mūžīgs purvs.

Pasakaini dzidras lagūnas. Milzu okeāni un jūras. Un purvi.
Arī ūdenskrātuves Dragārā bija visdažādākās.

Starp pasakainajām pļavām, vai mūžīgas sniega segas klātiem līdzenumiem, nevar piemirst arī augstos vulkānus, kas regulāri izmeta karstas lavas, liekot sakust akmeņiem un smiltīm.

Dragāras Pilārs bija īpaša vieta pūķu pasaulē.
Tas bija augsts tornis, kura smaile iesniedzās debesīs.
Pūķu svētvieta. Dragāras pasaules sirds un dvēsele.


Iedzīvotāji

Pasaule tik dažāda, jo tieši tik dažādi bija arī tās iedzīvotāji.
Pūķi.
Tie bija izvēlējušies tādas dzīvesvietas, kuras nu katram lika justies labi. Dažiem tās bija pasakaini skaistas pļavas. Citiem tumši un drēgni purvi. Citam mūžīga sasaluma ieskauti sniegoti līdzenumi vai vēju appūstu kalni. Vēl kādam pazeme. Tuvāk pie karstajām lavām.
Un lai arī viņi visi bija pūķi, tie tomēr nevarēja visi dzīvot, kur nu pagadās. Tie, kas bija iemīlējuši pļavas, tie arī tur labi jutās.
Tāpat, kā sniega līdzenumā mītošos nekādi nevarēja ievilināt pazemē pie karstajām lavām.

Pūķi bija dažādu krāsu.
Un lielākoties krāsa arī bija tā, kas noteica pūķa raksturu un viņa izvēlēto mājvietu.


Dragāras Pilārā mita valdnieks Devans.
Viņš bija vienīgais pūķis, kura zvīņas laistījās zeltītā krāsā.
Devans bija sens. Tikai vecākie no Dragāras iemītniekiem spēja nosaukt valdnieka gadu skaitli. Lielākoties visi apzīmēja viņu kā senu un ar to arī viss bija pateikts. Devans bija pacietīgs, laipns un taisnīgs.
Ja kāds saķīvējās, viņi drīkstēja doties pie valdnieka, lai tas izšķir strīdu. Un Devans to arī darīja. Jo pilārs viņam sniedza viedu gudrību.
Pūķi neapšaubīja Devana spriedumus.
Kad Devans pieņēma savu cilvēka formu, neskatoties uz savu vecumu, viņš izskatījās, kā jauneklis. Zeltainiem matiem un dzidri zilām acīm. Uz viņa pieres allaž atradās vijīga zelta diadēma. Tērpies vieglās, gaisīgās drānās, viņš vadīja dienas kalnos, kur ļāva vējam kopā ar viņu spēlēt stabules.


Dragāras dziļajos krāteros mita darvas, jeb melno pūķu cilts.
Viņus varētu saukt par ļauniem. Vai varbūt nesaprastiem. Taču melnajiem pūķiem pilnīgi un noteikti neinteresēja neviens cits, kā vien viņi paši. Tiesa, viņi spēja sadarboties ar citiem, ja tas bija nepieciešams. Un solīja kaut kādu nebūt labumu viņiem.
Taču citi pūķi ne visai ar šiem mēdza ielaisties attiecībās, jo melnie bija neparedzami. Tie varēja pievilt, nodot. Neturēt solījumu. Apkrāpt. Visu tikai raušot sev, sev, sev...
Viņu kalnu dzīlēs bija saraustas bagātības. Un viņiem nekad nepietika. Vajadzēja vēl!
Melnie pūķi spēja pievilt pat savus ciltsbrāļus. Ja vien tas viņiem bija izdevīgi.
Kaut kā jau viņi paši viens ar otru bija apraduši. Zināja, ka uz katru darījumu jāskatās ar zināmām aizdomām. Un gaidīja izdevīgāko brīdi, kad piešņākt otru. Ooo, bet gaidīt viņi varēja ilgi. Un pacietīgi. Melnie pūķi bija salti aprēķinātāji. Un gudri. Viltīgi.
Kad viņi pieņēma cilvēku formu, tiem allaž bija melni mati. Un melnie pūķi tērpās smagnējās, greznās drānās. Kuras papildināja daudz dārgu rotaslietu.

Melno pūķu pielūgtā dievība bija "Zeltakmens". Tas bija milzu akmens, kurš staroja tik spilgtu gaismu, ka teju apžilbināja, katru, kas uz to palūkojās.
Melnie pūķi lielākoties bija burvji un karotāji.
Retākos gadījumos arī priesteri.
Melnie pūķi esot pūķa formā spļauj darvai līdzīgu karstu šķidrumu, kas upuri iestidzina un sadedzina.
Melno pūķu cilts vadonis ir Obsidiāns. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras augstajos kalnos mita vēja, jeb balto pūķu cilts.
Viņi bija laipnākie pūķu pasaules iedzīvotāji. Uzticami, labestīgi un naivi.
Baltajiem pūķiem nepiederēja bagātības. Taču tiem piederēja brīvība, kuru sniedza kalnu galotnes un vējš.
Viņi allaž bija gatavi palīdzēt. Atdot sevi visu un visu, kas tiem bija pie dvēseles, ja kādam citam vajadzība bija lielāka.
Tiem nebija nekā svētāka par dotu solījumu.
Baltie pūķi mīlēja mūziku. Tie spēlēja stabules, lautas.
Kad viņi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija sniegbalti mati. Tie tērpās vieglās un gaisīgās drānās.

Vēja pūķu cilts dievība bija "Vēja gars"
Viņi to nekad nebija redzējuši, taču svēti tam ticēja. Vēja gars spēcināja nedienās, stiprināja slimībās.
Un Vēja garam baltie pūķi bija ierīkojuši mazas svētvietas ar zvaniņiem. Tur Vēja gars allaž varēja spēlēties.
Baltie pūķi lielākoties bija priesteri, burvji un bardi.
Retākos gadījumos karotāji.
Baltie pūķi esot pūķa formā pūš dziedējošu vēja dvesmu.
Balto pūķu cilts vadone ir Feijana. Viņa ir jauna sieviete. Dziedniece.


Dragāras tumšajos silos mita sūnu, jeb zaļo pūķu cilts.
Viņus nevarēja uzskatīt ne par ļauniem, ne par labiem. Viņi bija kā daba. Pavisam neitrāli.
Viņi mīlēja dabu. Mežus, kuros dzīvoja. Ziedus, zaļos kokus. Peldes meža ezeriņā un naktīs meklēt noslēpumainus augus, kas uzzied reizi gadsimtā, noteiktā laikā uz pavisam īsu mirkli. Viņi gaidīja šo mirkli, lai ietu noskatīties zieda īso ziedēšanas laiku. Nē, sūnu cilts pūķi nenoplūca maģisko ziedu un nenesa to mājās, lai liktu vāzē. Tie ļāva tam atrasties tur, kur tas bija izaudzis. Lai paši varētu priecāties un arī citi.
Viņu garstāvoklis reizēm mēdza būt mainīgs, kā laikapstākļi. Te saulaini un silti un te nāca brāzmains negaiss, kas neko nežēloja savā ceļā.
Zaļie pūķi nesteidza mētāties ar solījumiem. Vislabprātāk viņi neko nesolīja vispār. Jo ar tiem solījumiem dažkārt sanāca tā, kā nu sanāca. Jo lietus taču arī vienmēr nesola tikai veldzi. Tas var noslīcināt ražu. Un saule... tā jau var ne tikai sildīt. Tā spēja dedzināt.
Viņu bagātība bija meži un pļavas. Neko vairāk sūnu pūķiem nevajadzēja. Skrieties kopā ar meža zvēriem. Atdarināt tos.
Un meklēt īpašus augus, kurus kaltēt un vakaros izpīpēt pīpēs, no kurām galva griezās tāpat, kā no zvaigznēm virs augsto koku galotnēm.
Kad zaļie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, to mati bija spilgti zaļā krāsā. Viņi izvelējās apģērbus vasarīgās krāsās. Bet labprāt apģērbā izmantoja arī ādas un citas dabas dotus resursus. Piemēram, puķes matos, vai zvēru ilkņu auskarus.

Zaļo pūķu dievība ir Meža māte.
Viņi tic, ka tā ir katrā augā, katrā kokā. Meža māte ir atrodama pat akmenī un smilts graudiņā.
Viņi vienmēr ir kopā ar savu dievību. Viņi tai neveido altārus.
Zaļie pūķi parasti ir druīdi, taku ziņi (reindžeri), mednieki.
Esot pūķa formā zaļie pūķi pūš gļotām līdzīgu zaļu šķidrumu, kurā upuris iestieg un ieķep.
Zaļo pūķu cilts vadonis ir Cermuriņš. Jauneklis. Mednieks.


Dziļajā okeānā mita raju, jeb zilo pūķu cilts.
Zilie pūķi vislabprātāk mitinājās okeāna dzīlēs. Tie dzīvoja alās un jāpiebilst, ka viņiem tīri labi patika spīdīgas lietiņas. Jo tās skaisti spīdēja, kad skaidrā dienā saules stariem izdevās izlausties cauri ūdens dzīlēm, lai iespīdētu viņu mājokļos.
Taču zilie pūķi speciāli nemeklēja dārgumus. Viņi tos nevāca čupās. Negulēja uz tiem.
Tā vietā viņi dienas vadīja ļaujoties straumei gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Ūdens pūķi bija bezrūpīgi. Tiem patika zem ūdens pūst burbuļus un čalot, kā strautiņiem. Zilajiem pūķiem bija grūti, ja tiem nācās ilgi pavadīt laiku prom no ūdens. Tad tie kļuva nomākti, skumji un meklēja kaut mazāko iespēju kur iemērkt savu ķepu, kaut mazākajā ūdens peļķītē.
Lai iegūtu spīdīgas mantiņas, zilie pūķi bija gatavi ielaisties avantūrās.
Tiem pat nevajadzēja, lai spīdīgajai lietiņai būtu vērtība. Galvenais, ka tā spīdēja.
Parasti zilie pūķi citiem pāri nedarīja. Nu ja vien par darīšanu pāri nevarēja uzskatīt mūžīgos aicinājumus un mēģinājumus biedrus aizvilkt uz kādu ūdenskrātuvi. Dažkārt ar šiem uzaicinājumiem, zilie pūķi kļuva visai apnicīgi. Bet viņi jau to nedomāja ļauni. Nevienam sliktu negribēja.
Kad zilie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija dažādu toņu zili mati. Tie tērpās visai pieticīgos un augumam pieguļošos tērpos, jo nebija jau noslēpums, ka garos lindrakos pa ūdeni kūļāties nav pārlieku ērti.

Zilo pūķu dievība ir "Zilais valis".
Viņi tic, ka lielais zilais valis katru nakti nopeld garām viņu mājai un uzdveš savu svēto elpu.
Tādēļ pie savām mājvietām pūķi izliek spīdīgos nieciņus, lai Zilais Valis var viņus atrast un zināt kurā virzienā pūst.
Zilie pūķi parasti ir blēži (rougs), burvji un priesteri.
Esot pūķa formā, zilie pūķi pūš spēcīgu ūdens strūklu, kas aizskalo visu viņu priekšā.
Zilo pūķu cilts vadonis ir Alakirs. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras vulkānu kalnos mita lavas, jeb sarkano pūķu cilts.
Sarkanie pūķi ir izteikti lepni. Taču to raksturi ir tikpat karsti, kā lava pie kuras tie dzīvo. Sarkanie pūķi ir neiecietīgi, runā tiešu valodu, kas citiem mēdz nepatikt, tie ātri aizsvilstas dusmās. Taču neskatoties uz neiecietīgajiem raksturiem sarkanie pūķi ir ļoti godprātīgi. Un uz viņiem var paļauties. Jo sarkanais pūķis labāk mirs nekā lauzīs savu godavārdu. Aptraipīs savu godu.
Sarkanajiem pūķiem patīk komfortabla dzīve. To mājokļi ir iekārtoti ērti un plaši.
Sarkanie pūķi savas dienas vada stingrā režīmā, kur liela nozīme ir treniņiem, darbam, zināšanu ieguvei. Tie neatļaujas slinkošanas vaļību un necieš to arī citos. Sarkanie pūķi ir nopietni. Necieš muļķību. Nicina krāpniekus un blēžus. Sarkanie pūķi ir kareivīgi.
Kad sarkanie pūķi pieņem cilvēku formu, tiem ir spilgti sarkani mati. Tie izvēlas formālu apģērbu. Karotāji noteikti vēlēsies tikt pie bruņām un ieročiem.

Sarkano pūķu dievība ir "Liesma".
Viņu citadelē Liesmai ir vairāki tempļi. Tajos ir lieli altāri un deg mūžamdegošas liesmas.
Ja liesma kādā no tempļiem izdziest, šīs liesmas pieskatītājs tiek sodīts ar nāvi.
Sarkanie pūķi parasti ir karotāji, burvji.
Retāk bardi un priesteri.
Esot pūķu formā, sarkanie pūķi pūš spēcīgu uguns liesmu.
Sarkano pūķu cilts vadonis ir Kaiross. Vidēja vecuma vīrietis. Karotājs.


~ * ~ * ~

Klases būs vairāk vai mazāk pietuvinātas klasiskajām fantasy klasēm.
Par tiem pūķu klaniem... nu, katrā ciltī jau mēdz būt izņēmumi, taču labāk būtu, ja jūs pieturētos pie dotā kanona. Un neveidotu ļaunus baltos pūķus vai īpaši altruistiskus melnos. Jo tādi savā paša ciltī jau būs izstumtie. Protams, ja tas padara interesantāku jūsu leģendu, tad to var mēģināt darīt.
Būs maģiju saraksti kaut kādi. Un pūķi noteikti ir sorcerer tipa burvji un spellbooks viņiem nav nepieciešams.

Spēles darbība visticamāk notisināsies pūķiem nepierastā pasaulē. Ne Dragārā.
Tās varētu mūsdienas vai pat kaut kāda nākotne. Vai kaut kādas dīvainas fantasy pasaules. Par to es vēl ar sevi vienošos.
Un spēles ideja būs nedienas ar pilāru. Respektīvi, tam draud sabrukšana, kura var izraisīt pūķu mīļotā valdnieka nāvi. Tādēļ valdnieks meklē brīvprātīgos, kuri ir gatavi doties uz citām pasaulēm, lai iegūtu zināšanas, materiālus, vienalga ko, kas spētu pilāru pasargāt no sabrukšanas.
Domāju gan, ka intro es uzrakstīšu rītdien, vai kad nu man būs brīvāks brīdis.
Ja ir jautājumi, droši var jautāt. Tepat ATD pavedienā. Un anketas sūtīt man uz PZ.

Anketā es vēlos šādus parametrus:

1) tēla vārds,
2) dzimums,
3) pūķa klans, (tie ir tās krāsas, melnais, baltais, sarkanais u.t.t.)
4) klase (iespējamās klases katram klanam ir norādītas pie tiem klanu aprakstiem.)
5) augums,
6) vecums,
7) ieroči (tie kuri redzami, kad paskatās uz jūsu personāžu, jā arī tie kas paslēpti zābakos un apakšbiksēs)
8) fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti, ja gribas var sameklēt. gan pūķa formu, gan cilvēka.),
9) izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
10) personāža rakstura apraksts
11) leģenda (jā, es gribu tēla leģendu. lai jūs paši labāk iepazītu savu tēlu un saprastu, ko gribat spēlēt. kā arī iekļaut tajā visādus draugus un ienaidniekus, ar kuru palīdzību varu padarīt jums interesantāku dzīvi spēlē)

Par pūķu vecumu:
Līdz 100 gadiem - bērns.
No 100 līdz 250 - jauneklis.
250 - 1000 + - pieaudzis pūķis.
pēc daudziem tūkstošiem gadu - sens pūķis.


~ * ~ * ~

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Tiem, kuri piemirsuši, ko var un nevar kategorijas ietvaros, pārlasiet šo.


Pūķēns Sāra

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 27.01.2014 23:29

[Sindra]

Devans ir pelnījis nomirt, ja viņa galms ir tik bezpalīdzīgs!!!!

Nu, bet ja jau galms nebūtu bezpalīdzīgs un vienmēr un visos veidos pasargāts no kāda ļaundara vēlmes sagrābt varu, tad kā mēs tiktu pie spēles?
Ko tad mēs rakstītu spēlē?
Spēlētāji aprakstītu savu ikdienas dzīvi? Un viss?

[echo3]

Loģika ir vienkārša - Kenolts ir nolaidis rokas, jo neredz iespēju jel ko lietas labā izdarīt. Šobrīd viņš ir gandrīz bez apstājas jau lidojis vairāk nekā 3 diennaktis, nupat viņu aicina (bez atpūtas) lidot 2,5 diennaktis, lai - Pīlārā darītu ko tieši? Pīlārs ir pamests, tātad pat ar Vēju tur nevar parunāties. Nevar iegūt informāciju! Tas ir IG.

Kenoltu var pārliecināt, bet tad, lūdzu, piespēlējiet kaut sīciņu informācijas kripatiņu... Viņš ir noguris, bēdīgs un neko nesaprotošs.


Šo rakstu rediģēja echo3: 16.10.2014 16:01

[Rouzijs]

Kaut sīciņu informācijas kripatiņu?
Jūs to nopietni?

Jums iedeva norādes, kur ir Bartoks, visi ceļi brīvi, lai dotos pie viņa. Marko jums nodeva ziņu, ka vajag doties uz Pilāru, jā, no ziņas neko nevar saprast, bet tomēr, tā visi biedri būs kopā un jūs Pilārā kopā varētu izdomāt ko darīt tālāk. Meklēt !!!kristālus!!! vai Blinku, vai abus. Solījāties sargāt Arlidenu, nu pildāt solījumu.
Ir tik daudzas lietas ko darīt, bet tā vietā, lai spēlētu un risinātu to visu in game, kā arī runātos ar biedrīšiem spēlē, jūs laiku kavējat šeit.
Bet labi, šeit ir problēmas ar saspēles un izdomas trūkumu, diemžēl.

[Romija]

Burvestības, kuras var izmantot retāk:
- Čukstu vējš (Nosūta īsu ziņu konkrētai personai)

Es nepareizos vārdus izvēlējos, ko ierakstīt twītā. Pat burvjiem twītot ir sarežģīti, kad ir daudz sakāmā, bet maz vietas. Iztērēju pusi dienas limitu. Nevar tā gari pļāpāt. Meh, laikam jāpieslēdz cits pieslēgums ar bezmaksas sms.

[echo3]

Kaut sīciņu informācijas kripatiņu?
Jūs to nopietni?

Jums iedeva norādes, kur ir Bartoks, visi ceļi brīvi, lai dotos pie viņa. Marko jums nodeva ziņu, ka vajag doties uz Pilāru, jā, no ziņas neko nevar saprast, bet tomēr, tā visi biedri būs kopā un jūs Pilārā kopā varētu izdomāt ko darīt tālāk. Meklēt !!!kristālus!!! vai Blinku, vai abus. Solījāties sargāt Arlidenu, nu pildāt solījumu.
Ir tik daudzas lietas ko darīt, bet tā vietā, lai spēlētu un risinātu to visu in game, kā arī runātos ar biedrīšiem spēlē, jūs laiku kavējat šeit.
Bet labi, šeit ir problēmas ar saspēles un izdomas trūkumu, diemžēl.

Protams, ka nopietni. Nevajag uzskaitīt acīmredzamas lietas. Un nevajag runāt dauzskaitlī, es un Roviela neesam viens cilvēks, un katrai mums ir savs tēls ar savām domām. Kenolts nav solījies nevienu sargāt. Bet darīt... jā, viņš var izdomāt, ko darīt. Tikai tur neietilpst plivināšanās uz tukšu Pīlāru. Visa problēma šobrīd ir tā, ka mēs atrodamies 2,5 dienu lidojuma attālumā! Cik reizes vēl jāpasaka, lai saprastu, ko tas nozīmē? Kenoltam nav tiesību būt nogurušam? Viņam nav tiesību sapīkt?

Un laiku mēs kavējam katrs, kā gribam. Kīrai taču pietiek ar Kartasu, visu spēli tā varētu pavadīt, vai ne? Acīmredzama izdomas pārbagātība.

[Roviela]

Atorms solījās sargāt Blinku, bet... es tobrīd OOG nezināju un, diemžēl, neiedomājos pavaicāt, cik tālu ir līdz Krāteriem. Šo kļūdu sapratu tad, kad izlasīju to, ka mēs lidojām divarpus dienas. Bet tad jau bija par vēlu kaut ko darīt. Man šķiet, nav jāpaskaidro, ka Atorms nekad nebūtu devies līdzi Batiram uz Krāteriem, ja es būtu zinājusi, ka tas ir tik ļoti tālu.

Nu un tieši tas pašlaik arī ir izšķirošais tajā, ka Atorms nelidos uz Pīlāru. Viņš zina, ko teica Obsidiāns, un viņam pateica, cik tālu ir Bartoks. Nu, labi, pateica, ka tur iekšā nevienu nelaiž. Labi, es zinu, ka viens sarkanais pūķis veselu apsargātu cietoksni ieņemt nevar, bet viens ir skaidrs - viņš domā, ka divarpus dienas līdz Pīlāram, un tad vēl (iespējams) divarpus dienas līdz Bartokam - tā ir lieki izšķērdēta nedēļa laika lietā, kur vajag rīkoties daudz ātrāk.
Viņš zina, ka Pīlāra neviena nav. Tieši tik īsi. Tātad atliek darīt to, ko apņēmās, proti, sargāt Arlidenu, kā māk, ja jau Valdnieka nav (un neko daudz citu no ziņas viņš saprast nevarēja). Nu bet Arlidena Pīlārā nav, viņš ir pie Bartoka.

Tātad Atorms ne velti uzdeva jautājumu - uz kuru pusi ir tas Bartoka cietoksnis, jo viņš grasās pildīt savu pienākumu un doties tieši turp. Ja jau iepriekš kļūdījās, ko IG jau ir sapratis. Vēl jo lielāks iemesls kļūdu labot.
Viņš jau labprāt meklētu, kur pazudusi Kīra ar Kartasu, bet nu par to viņam nekādas informācijas nav.

Tātad - pie Bartoka, bet ne pēc piecām dienām, kas vajadzīgas tikai lidošanai uz Pīlāru un atpakaļ, bet tūlīt.

[Romija]

Izvēle lidot/nelidot ir jūsu, neviens jau nesaka, ka tas ir vienīgais variants. Marko pats spēj izdomāt, ko darīt, bet tad nesūdzieties, ka jūs nebrīdināja.

Un nevajag ģeogrāfisko attālumu uztvert kā kaut kādu apvainojumu.

[Roviela]

Nē, tas nav apvainojums, kāpēc gan? Tomēr tas ir ļoti ilgi un liels laika patēriņš. Mēs esam pateicīgi Marko, ka viņš mums paziņoja par Pīlāru, nudien! Atorms ļoti gribētu Marko pastāstīt par Bartoku un Arlidenu, tikai nekādi, diemžēl, nevar. Jo Marko taču ir Arlidena meistars, viņam to vajadzētu zināt.
Mums ir problēmas ar sakariem.

[Romija]

Iespēja teleportēties tika piedāvāta, ar ko komplektā būtu gan pilnāka grupa, gan iespēja komunicēt. Tā netika izmantota. Neviens pat neko neteica, tikai nolemtām domām sekoja Batiram. Vai man būtu jājūtas vainīgam?

Šī situācija ļoti atgādina to, kas notika tepat Latvijā pirms 2 nedēļām - vēlēšanas. Un arī latviešu tipisko scenāriju. Paši neaiziet vēlēt, neizmanto savu iespēju izteikt viedokli un ietekmēt lietas, tā vietā paļaujas uz kādu citu, bet pēc tam žēlojas, ka neko jau nevar ietekmēt, ka viss notiek ne pēc sava prāta un vispār viss ir slikti. Dievs, valsts un GM šādā situācijā nepalīdzēs.

[Roviela]

Lūk, tagad gan es nesapratu!
Kurš te kaut ko saka par kaut kādām vainām? Es apspriežu radušos situāciju un mēģinu izprātot, kā no tās izkļūt (ar IG spēkiem un iespējām), nevis meklēju vainīgos.

Vēlēšanas vispār ir galīgi ne par tēmu. Kādā sakarā?

Kas vispār notiek? Nedrīkst spēlēt tā, kā sanāk IG? Jāizmanto OOG informācija, lai domātu tālāk? Tēla IG motivāciju un loģiku izmantot nedrīkst?

[Romija]

Tikai novērojums... Tikai novērojums...

[Sindra]

Nu jā, es saprotu, ka ir jau mana vaina, ka nav kartes. Un ka grūti saprast attālumus.
Bet man tiešām īsti nav karšu zīmētāja talanta. Domāju, ka varēs iztikt tāpat.
Ka spēlētājiem jau aptuveni ir radusies nojausma, ka visas pilsētas, pūķu dzīvesvietas, gluži neatrodas piecu minūšu attālumā.
Galu galā, pat no Pilāra līdz Mekai ir jālido pusi dienas.
Iespējams, ka pūķu cietumam vajadzēja atrasties vēl tālāk, nekā trīs dienu lidojuma attālumā. Tā arī būs mana kļūda.

Par Kenolta sūdzēšanos par nogurumu.
Es gluži nepieņēmu, ka jūs lidojat cik tur tās dienas bez apstājas. Tas īsti nebūtu reāli.
Atpūtas bija. Mēs vienkārši tās neatspēlējām, lai lieki nekavētu laiku, jo tajās nekas nenotika.

Un tagad, esot pilsētā, idejiski jau ir arī iespēja doties uz kādu burvju torni un nopirkt teleporta tīstokli, vai samaksāt kādam burvim, lai tas uzbur portālu uz Pilāru, ja šķiet, ka nav laika, kuru kavēt lidošanā.

Ā, un nauda!
Idejiski npc jau divas reizes ir spēlētājiem devuši naudu. Nu labi, Beins iedeva Veisam visai diskrēti, to varēja nepamanīt.
Bet Kartass atklāti iedeva savu naudas maku. To savāca Elgārs.
Nu, ko man padarīt, ka pārējie pret to neiebilda.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 17.10.2014 13:32

[Romija]

Ok, mazliet pārsteidzos, bet nevaru vairs postu labot. Marko un Veiss vēl gluži neportējas uz Krāteriem. Pa lielam jau tas neko daudz nemaina, tikai to, ka viņi vēl ir Pīlārā. Ja tas ir svarīgi, var ielabot arī pavedienā pēdējās rindkopas.


---
"Mums jādodas uz Krāteriem, jānovāc tev šitā draza un jāmeklē tos pārējos!" Marko pieņēma lēmumu. Ja bija jāizvēlās starp vēl īsti nepazīstamas burves Kīras, zilā pļeckas Elgāra vai trijotnes ar Batiru meklēšanu, tad pēdējie izpelnījās vislielāko Marko uzmanību. Ja vien... ja vien tās krellītes ar sīkā kaklu neizjauks plānus. Tas, ka Veiss apts nevarēja burties, bija skaidrs, bet vai citas burvestības tas netraucēs?

"Labi, mēģināsim," Marko noteica un piecēlās. Savācis mantas, pieteicis sargiem nepazust un pārliecinājies, ka neko šeit vairs izdarīt nevar, viņš ar Veisu devās laukā no Pīlāra.
---

[Roviela]

Es ielabošu, ja nav iebildumu.

Nomainītās rindkopas (ja vajag kaut ko atjaunot);

"Mēs dosimies uz Krāteriem, novāksim tev šito drazu un meklēsim tos pārējos! Te ir iesaistīts Obsidiāns, vismaz tā izskatās, jo viņa grāmatā, kur tieši bija rakstīts par zelta pūķu lāstu, trūkst īstās lappuses," Marko pieņēma lēmumu. Ja bija jāizvēlās starp vēl īsti nepazīstamas burves Kīras, zilā pļeckas Elgāra vai trijotnes ar Batiru meklēšanu, tad pēdējie izpelnījās vislielāko Marko uzmanību, pie tam bija vistuvāk potenciālajai risinājuma vietai. Marko nebija nekādu problēmu ar Krāteriem, un Veiss bija vēja pūķis, ko arī diez vai no turienes izmestu, tāpēc viņa kompānija noteikti nebija tik drosmīgs lēmums kā sarkans Atorms, kas bija Batiram pie sāniem. Bet tad atkal, Batirhanam bija pavisam citas metodes, kam varbūt ienaidnieka krāsa blakus netraucēja.

Savācis mantas, pieteicis sargiem nepazust un pārliecinājies, ka neko šeit vairs izdarīt nevar, Marko bija gatavs ar Veisu teleportēties atpakaļ uz Krāteriem. Viņš pie reizes arī pateicas, lai sargi citiem biedriem vai sabiedrotajiem pasaka, ka Marko ar Veisu ir devušies uz Krāteriem. Protams, ja tie turpinās sargāt tukšās durvis un paklausīs Marko.

[Romija]

Paldies! Neko būtisku jau tas spēlē nemaina, bet kārtībai (labāk, nekā ja ooc).

[Sindra]

Ar to ziņu atbildi tālāk būs tā, ka nebūs atbildes iespējas uz maga nosūtīto ziņu.
Tāpēc es Marko neko nerakstīju par Kenolta domu. Jo tas tāpat gluži nedarbojas tā. Ir speciāli jāatbild.
Bet tas būtu dīvaini, ja pirms tam atbildēt nevarēja un tagad pēkšņi varētu. Tāpēc, lai paliek, ka atbildēt nevar.

[Sindra]

Paldies par spēli!

[echo3]

Paldies GM un PC!

[Romija]

Liels paldies Sindrai par spēli!

Man pasaule un savi tēli patika. Atvainojos, ja kādu aizvainoja tas, ka beigās man sanāca divi. Lielākā bēda laikam bija tas, ka katram savā iztēlē ideālā pasaulīte būvējas savādāk, un tas ir pilnīgi normāli, kamēr neaizmirst, ka GM tomēr šajā gadījumā ir galvenais. Un lai kāds lo.sis brīžam nesanāca kāds mans tēls, kad mans priekšstats bija izrādījies savādāks, tomēr mēģināt savilkt visu kopā bija labs izaicinājums, kas nelika ieslīgt garlaicībā un vienmuļībā. Drusku žēl, ka nesanāca norealizēt Marko plānu attiecībā pret Sairesu, bet varbūt tā pat labāk, jo tur noteikti būtu sadūrušās spēlētāju taisnības un godīguma izpratnes.

Paldies vēlreiz!