Alķīmiķa dienasgrāmata Opcijas

[Hikari]

Senajos laikos, kad pasaule pazina maģiju un dēmonus kāds vīrs, vēloties iegūt bagātību, izsauca senu kā mūžība radījumu- Akuma, kurš, kā kāds šim vīram bija teicis, atnesīs viņam kaudzi zelta, kura pietikšot līdz mūža beigām un vēl pāri. Taču Akuma nebūt nešķita priecīgs, pēc vairākiem tūkstošiem gadu atkal atvērt acis. Radījums saniknojās un nosvilināja ciematu, kurā bija dzīvojis naudas kārais muļķa vīrietis. Tuvējā ciemā bija dzīvojis kāds jauns vīrietis, kuram, kā mēļoja ļaudis, piemita neparasts spēks. Viņš tūlītēji tika atsaukts, lai kādā veidā pamēģinātu nomierināt dēmonu. Jaunais vīrietis zināja kādu rituālu, kā radījumu apstādināt un aizsūtīt atpakaļ uz viņa pasauli, lai Akuma guļ tālāk savā miegā, taču, kā jau lielākā daļa cilvēku, vīrietis bija pārlieku naudaskārs, un par šo rituālu pieprasīja lielu naudas summu. Rituāls tika veikts, taču Akuma ar savu spēku paņēma līdzi jauno vīrieti, sodot viņu par mantkārību. Gāja gadi, cilvēki bija saņēmuši savu mācību un vairs necentās ielaisties maģiskās un nesaprotamās lietās, attīstījās zinātne ūn agrākie notikumi ar Akuma umn vīrieti kļuvba par pasaku, kas pārtapa par brīnumainu leģendu un pēcāk tika aizmirsta biezajās vēstures grāmatu lapaspusēs.

Pāris gadus nesenā pagātnē zinātnieki kādā mežā atklāja ļoti īpatnēju alu. Tajā ir novērojamas dīvainas lietas- daudzi cilvēki apgalvojot, ka ir izdziedināti no slimībām, daudziem paliek slikti, daži pēc pāris dienām kļūst negaidīti bagāti, dažiem zūd viss, ko dzīves laikā izdevies iekrāt, ir bijis arī kāds gadījums kad skolēns, aizklīdis uz tuvējo mežu, kas atrodas pie alām, esot pazudis bez vēsts. Par to vēl joprojām mēļo tantes, ja nav nekādu jaunāku tenku. Sakot, ka šajās alās mītot kāds noslēpumains spēks.

Tagadne. Kāda skolēnu grupiņa kopā ar savu skolotāju nolēmuši doties ekskursijā. Tā kā skolēniem šogad ir jābeidz vidusskola (12 klase), tad visi vēlas kādas neaizmirstamas atmiņas. Kopīgi visi nolemj doties uz izslavēto maģisko mežu, apmeklēt alas, par kurām ir dzirdēts tik daudz kā aizraujoša.


Tātad, tas ir spēles galvenais sižets. Jūs visi esat skolēni vecumā no 16-19 gadiem. Pieteikšanās šai spēlei notiek šeit, šajā pavedienā. Lūk anketa:

Vārds un Uzvārds:
Vecums:
Izskats:
Bilde(ir vēlams, bet nav obligāts):
Raksturs:
Bio:

Šo rakstu rediģēja colorless wind: 30.03.2008 19:01

[Bizii van Dope]

Es gribētu pieteikties tā kā. Tikai nevaru izlemt kāda dzimuma es te būtu lietderīgāka. Vīriešu vai sieviešu.... Kā man pieteikties? Kā vīrietim vai sievietei?

[Hikari]

Kā man izskatās pagaidām, tad labāk piesakies kā vīrietis., jo mums ir tikai divi džeki
Oficiāli paziņoju: spēle sākusies.
Tie, kas vēlas pieteikties, vēlams to izdarīt pirms mēs esam devušies ceļā.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.11.2006 14:13

[gone away]

bigi ātri, tas ir labi

[rudo lapu vilcēn...]

Kā vienmēr, nokavēju aizraujošu un interesntu ls
Tomēr ceru, ka vēl tikšu pieņemta, ja protams nebūs īpaši lielu iebildumu sakarā ar to, ka brīvdienās neparādīšos un spēlēšu pamatā darbadienās, līdz pieciem.

Lai vai kā, te mana anketa:
Vārds un Uzvārds: Aspers Lupins
Vecums: 18. gadi
Izskats: simpatisks puisis, pusgariem, tumšiem matiem, gaiši zilām, lielām acīm. Sejā gandrīz vienmēr smaids. Parasti ģerbeis ne īpaši uzkrītoši.
Bilde:(aptuveni)

Raksturs: cilvēks ar poizitīvu skatu uz dzīvi. Kustīgs un jautrs, laipns un pieklājīgs pret visiem un visu. Mīl dzīvniekus. Vienmēr centīsies apkārtējos uzmundrināt, atrast ikvienā notikumā kaut ko labu. Reizēm jocīgs. Taču dziļākajā būtībā sapņotājs un ideālists. Par sevi runās maz, parasti noslēdzies, kaut arī albsirdīgs un draudzīgs pret citiem.
Bio: Gandrīz visu dzīvi ir pavadījis pilsētā, reizēm vasarās aizbraucot uz laukiem. Tēvs pazudis, par sevi nav devis ziņas jau gandrīz desmit gadus. Šobrīd dzīvo ar māti nelielā divistabu dzīvoklītī. Brīvdienās un pēc skolas, kopš sāka iet vidusskolā, piestrādā par palīgu kāda Zooveikalā. Mājās rūpējas par seskiņu, kuru ieguva savā īpašumā beidzot pamatskolu. Visu mūzū gribējis kaut ko lielāku, kā, piem. suni, zirgu, taču dzīves apstākļi to nav pieļāvuši.

[Hikari]

Esi pieņemta Renīn un iebildumu nav pilnīgi nekādu!

[Pūķēns Sāra]

nezutraucies Renīn neesi vienīgā, kas parasti kavē.
Ā un lūk arī mana mazliet 'mazā' anketa.
Un ja kādam ir iebildumi, kad iesaistīju viņa tēlu, tad sakiet un gan jau izlabošu, vienkārši domāju, ka būtu sakarīgi, ja visi nebūtu kā sveši cilvēki.

Vārds un Uzvārds: Mišels Heidemanis
Vecums:18
Bilde(ir vēlams, bet nav obligāts):
Izskats: Ļoti labā fiziskā sagatovotībā, Brūnām acīm un tādiem pašiem matiem. Ir diez gan garš 1,88m. Parasti labā garastāvoklī un apkrāvies ar jautrām frāzēm.
Raksturs: Necieš, ka cilvēki baumo un izdomā notikumus, kuri nav bijuši, jo pašam ir gadījies pabūt abu lietu upuru tēlā. Visā visumā ir draudzīgs un atsaucīgs, mīl izklaidēties un nezskaidrus piedzīvojumus, tādēļ vienmēr iekuļas kaut kādās nepatikšanās, bet vienmēr veiksmīgi tiek laukā. nekad neapdomā lietas divreiz. Ir ļoti stipra rakstura cilvēks, bet tāpat, ja ir noticis, kas slikts un draugi viņu ir nodevuši, tad šīs rētas sadzīst lēni. Kaut nav ļaunpieminīgs, cilvēki, kuri ir viņu nodevuši nekad vairs neiegūs viņa uzticību un draudzību 100%, bet gan atturīgi pieklājīgu izturēšanos.
Bio: Uz šo skolu atnāca devītā klasē, jo no iepriekšējās viņu izslēdza pārpratuma dēļ, bet kad atklājās patiesība viņš atteicās atgriezties. Apgalvoja, ka viņš ar varu ir izmantojis meitenīti un licis viņai ar viņu pārgulēt, bet kad atklājās, ka viņš saka taisnību un nekas tāds nav noticis, bet meitene to visu izdomāja, jo viņš atteicās ar kaut kādu sīko satikties, viņš pacēlis galvu, uzgriez šai dzīves daļai muguru.
Šai skolā iedzīvojās ātri, to viņam palīdzēja atsaucīgā klase. Viņa labākais draugs Arturs parasti tēlo to nosvērto un gudro cilvēku, bet viņš parasti viņu ievelk kādās nepatikšanās, kuras vienmēr viņam pilnībā seko pa pēdām. Jau no tā brīža kā viņš spēra soli šajā skolā viņa sirdī iekrita kāda meitene ar ziliem matiem un rozā acīm- Mia. Sākumā viņš stipri kautrējās par šādām jūtām, kas nav viņa garā, bet tagad atklāti tās izrāda un cer uz sev labvēlīgu atbildi. Vēl ir ļoti labās attiecībās ar Šarloti, parasti viņš neatzītu, bet tomēr ir ļoti labi draugi, ja ne vieni no labākajiem. Ar pārējiem klasesbiedriem viņam ir labas attiecības un viņš netaisās viņas nemaz bojāt.
Ja runājam pa viņa privāto dzīvi, tad tā ir bijusi ļoti koša. Jau no tā laika kā sevi atceras, viņš ir piedalījies visādos projektos, pulciņos un jau nerunāsim par pārējām lietām. Viņš to varēja un arī var mierīgi atļauties, jo mātei pieder slavens veikalu tīkls, bet tēvs ir svarīgs ārlietu ministrs, abi vecāki braukā pa pasauli. Tā kā parasti lielā savrupmāja ir pilnībā viņa rīcība, kurā arī viņš taisa savus slavenos tusiņus.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 10.11.2006 15:29

[Hikari]

Ārkārtrīgi interesanta biogrāfija, Puķēns Sāra. Jo īpaši tā daļa, kapēc puisi izsvietda no skolas. Tu esi pieņemta. Jauki, ka esi savā naketā arī iesaistījis atticības ar pārējiem!

[Bizii van Dope]

Es skatos, ka esmu visu nokavējusi. Mmm....Man nebija laika. Un tagad arī nav. Domāju, ka būs tikai rītdien.
Zēns?
Renīnas smukā tēla dēļ es labprātāk pieteiktos kā meitene.

[Hikari]

Nu ok, piesakies kā meitene, neko daudz jau nokavējusi neesi! Ja rīt pieteiksies tad jau būs ok

[Bizii van Dope]

Lieliski! Tad rītdien es piesakos!
Renīn, jau otrā reize, kad man tavs tēls iepatīkas.

[Hikari]

Diemžēl ilgāk mēs gaidīt nevaram- rītdien spēlē pienāks autobuss, vēl nedaudz varēsim pagaidīt un kāds, kurš vēlēsies varēs ielēkt pēdējā brīdī, bet pēc tam vairs pieņemsim kādu spēlē tikai jau krietni vēlāk.

Khm, lūgums Lady Delish- veido garākus postus, nu Tu taču vari kaut ko vairāk aprakstīt- sajūtas, darbības.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 13.11.2006 22:21

[Ného]

Vai mēs varētu sagaidīt kādu spēles sižeta kustību uz priekšu no GM puses.
Mums ļoti grūti iet tajā autobusā tik ilgi sēžot.

re kā, mans lūgums izrādījās lieks

Šo rakstu rediģēja Noveau: 17.12.2006 16:17

[Hikari]

Kā redzi, man jau pašai arī sāka likties, ka Jūs tur baigi bremzējat. Kādu laiciņu jau pagaidīju, cerot, a ja nu un tad nodomāju, ai, lai paliek.

[Ného]

nu ja, es tā vakar padomāju, padomāju,un izdomāju, ka jādar kas lietas labā, es gan vispirms gribēju iesūtīt pašā spēlē, bet sanāca otrādi un izgāzšanās garantēta

[gone away]

beidzot kaut kas notiek uz priekšu, tas ir labi, manam nesabiediskajam tēlam vienu brīdi bija krietni garlaicīgi...

[Ného]

tad to vajag labot, vajag iedvest viņam domu - sabiedrība labi, vientulība - pēē un tad jau būs interesantāk.

[Hikari]

Pareizi, lai tavs tēls saprot, ka vienam ir garlaicīgi un lai pievienojas bariņam!

[Margo]

Lasu, bet nespēju iebraukt. Varbūt slinkums lasīt un vnk lasu starp rindām..
Kas noticis pa šo lauku, kamēr biju projām? *North_see nokaunas*
Vai lūdzu nevarētu k-kā mani "iegrūst" atpakaļ spēlē? Mans tēls itkā būs aizmidzis autobusā...

[Hikari]

nu, ok, tā var! Pagaidām ir noticis lūk kas: mēs esam atbraukuši paredzētajā vietā, tur ir skaisti, svaigs gaiss, apkārt mežs. Piebraucām pie nelielas viesnīcas, kurā šobrīd atrodamies pie istabiņām, kur tūlīt taisamies sadalīties uz pusi, un sakravāt mantas un tad pēs stundas doties lejā pie gida, kur sāksies viss interesantais. Ok, nosūtīšu tūlīt kādu tev pakaļ, jāpakustina kādi biedri, kurus pakustināt var, bet kuri tādi, pārlieku klusi.

[Margo]

Liels paldies!

Centīšos atgūt nokavēto.