Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Sākot jaunu spēli, ievēro!

Nosaukuma beigās iekavās norādi, vai
1) tai ir Harija Potera noskaņa, tā notiek ar HP tēlu piedalīšanos: [HP];
2) tai ir Gredzenu pavēlnieka noskaņa, tā notiek ar GP tēlu piedalīšanos: [GP];
3) cita lomu spēle, bez HP vai GP varoņu piedalīšanās (X-Men, Matrix u.tml.): [C].

Kā arī norādi pieteikšanās nosacījumus
1) Brīva pieteikšanās, jebkurš var jebkurā laikā pievienoties: [BP];
2) Pieteikšanās ar privāto ziņu (vai pavedienā) spēles vadītājam: [PZP].

Visiem lomu spēļu rakstiem, tāpat kā visiem foruma rakstiem, jāiekļaujas kategorijā PG-13 (vairāk lasi foruma noteikumos).

> Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy
Sindra
iesūtīt 20.03.2017 14:23
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012





Atkal tas sapnis...
Zvaigznes pulsēja tumšajās debesīs gluži kā atbildot sirds ritmam. Un ar katru pukstienu, ar katru reizi, kad tās iemirdzējās spožāk, kāda daļa no tām bija pazudusi. Kā atskaite kaut kam nozīmīgam un lielam. Un tad pienāca mirklis, kad uzmirdzējušas spožāk, izdzisa arī pēdējās zvaigznes.
Viņi zināja, ka tagad modīsies no miega. Zināja neomulīgo sajūtu, kas neatstāsies ilgu laiku. Bet šoreiz tumsa neizklīda miega aizdzīta.. Tā turpinājās pēc pēdējās zvaigznes pazušanas un viņi sadzirdēja klusi minētu vārdu: Aralita.
Tad spoži uzplaiksnīja gaisma un tumsa izklīda. Kārtējais murgu sapnis bija beidzies. Un varēja sākties jauna diena. Tā solījās būt parasta diena. Tā arī bija parasta diena, līdz viņus pārsteidza savāda sajūta. Tā kā reibstoša galva, tā kā kaut kāds spēks, kas vilktu sevī iekšā. Tas pieņēmās spēkā un ļaunākais bija tas, ka tā īsti šim spēkam nebija iespējams pretoties. Viņu pasaule sagriezās tumsas apvīta. Uz mirkli pārņēma bezgalīgas brīvības sajūta un tad viņi attapās kaut kur, pavisam citā, sev nezināmā vietā.

* * *



Bija jauka, saulaina diena. Arī silta. Varētu teju vai pateikties dieviem, vai vienalga kādiem spēkiem, par aukstā nakts murga nomainīšanu pret kaut ko patīkamāku. Tikai tas vairs nebija sapnis. Vieta, kurā viņi bija nonākuši izskatījās pēc pavisam īstas pasaules, un pavisam noteikti ne pēc tās pasaules, kurā viņi bija atradušies vēl pirms mirkļa.
Varbūt nebija tā sliktākā vieta, kur atrasties. Daba bija zaļa un skaista. Kaut kur netālu varēja dzirdēt strautiņa čalošanu.. Tik vien kā netālu no vietas, kur viņi atmodās, skaistā daba bija cietusi. Uz zemes bija izdedzis simbols, kurš gan šķita jau tā kā aizaudzis un ne gluži tā, ka nesen zemē ievilkts. Un vietām zemē gulēja melni, apdeguši akmeņi, kas gan sadrupa pelnos, tiklīdz kā tiem pieskārās.

Netālu no simbola zemē gulēja kāds stāvs. Izskatījās pēc vīriešu kārtas. Samērā jauna puiša. Gaišiem, teju vai pavisam baltiem matiem. Viņa apģērbs, bija ieturēts nepraktiski gaišos toņos, kurš kādreiz varēja būt darināts no visai smalka un dārga auduma, tagad bija ceļa putekļu noklāts un vietām apsvilis. Uz jaunekļa pirkstiem bija pamanāmi visai uzkrītoši gredzeni ar lielu dārgakmeņu acīm. Uz labās rokas divi gredzeni ar sarkanām acīm. Uz kreisās viens gredzens, kuram bija trīs dažādu akmeņu acis. Zaļa, dzeltena un violeta. Viņa neērtā poza, kurā jauneklis gulēja, lika domāt, ka viņš varētu būt miris.
Bilde
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
10 Lapas V  « < 6 7 8 9 10 >  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (140 - 159)
Rouzijs
iesūtīt 25.04.2017 18:02
Raksts #141


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Deina vairs nesaprata, kas notiek, viņa centās piecelties, lai bēgtu prom, bet neveiksmīgi, rokas gluži instinktīvi aizsedza seju, paralēli mēģinot izraut savas matu pīckas no zarainajām ķepām. Viņa spirinājās pretī, vairs nesaprotot, kur ir drošība un kur ir briesmas. Šķita, ka tās ir it visur.
Arī Kurmīša pietuvošanos viņa nemanīja, tikai pār lūpām atskanēja kluss kliedziens. Tumšmate juta maģiju pulsējam dzīslās un šoreiz viņa cerēja, ka tā izdarīs darbu viņas vietā, gluži kā toreiz, kad Deina bija zaudējusi savaldīšanos. Labi, ka viņas pasaulē koku tikpat kā nebija.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 26.04.2017 18:42
Raksts #142


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Akmenim un Satam apvienojot spēkus, pa abiem viņi lika nabaga ziņkārīgajai šallei atrauties no vairoga un lidot pēdējā uzbrucēja virzienā. Kur tam bija acis, to gan bija visai grūti noteikt, taču ņemot vērā, ka staigājošais koks tomēr kaut kā grozījās, kā cenšoties saskatīt savus uzbrucējus, tad iespējams, ka ar kaut kādiem caurumiem jau viņš tomēr skatījās.
Lai nu kā... Šalle piezemējās koka zaros un tajos aizķērās. Tiesa, pats uzbrucējs gan tam nepievērsa uzmanību, jo tam bija citi, aktīvāki upuri.

Deinai likās, ka nu ir briesmas. Īpaši, kad koks sapiņķēja savus zarus viņas matos. Bet tad notika kaut kas negaidīts un meitene spēja tik vien kā sajust, ka tiek pacelta no zemes un zibenīgā atrumā aizrauta prom no koka tuvuma. Bailes, pārsteigums, adrenalīns un viņa pat īsti nepamanīja, ka koka zaros bija palikusi kāda šķipsniņa viņas matu. Bet kad pasaule atkal apstājās traukties, izrādījās, ka viņai blakus atrodas Kurmītis. Un kā varēja spriest, tad puisis bija Deinu izglābis no koka uzbrukuma.

Bet nīgrais koks, kurš tagad bija pazaudējis savu tiešo mērķi, sāka meklēt nākamo. Ā, un te jau tas bija. Rendijs, kurš ieķērās koka zarā. Suņuks laikam gan bija nedaudz pārrēķinājis savus spēkus. Jo zars, kurā iecirtās Rendija žokļi, tomēr nenolūza. Bet koks to sajuta un nu viņš sparīgi sāka vicināt zaru, kurā Rendijs bija iekodies. Tas bija visai traks lidojums, augšup un lejup. Bet ko darīt tālāk, to Rendijam bija pašam jāizdomā. Ja laistos vaļā, tas draudētu ar lidojumu un atsišanos pret zemi vai pirmo mērķi, kas viņu uzķertu. Bet palikt ieķērušamies zarā, tas atkal draudēja... to vēl nevarēja zināt ar ko.

Tā kā koks bija ļoti pārņemts ar Rendija plivināšanu pa gaisu, nevai viņš īsti uzmanību nepievērsa. Pat ja sieviete turpināja plūkāt tā zarus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 26.04.2017 22:21
Raksts #143


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kaut ko Rendijs bija pārrēķinājies, kad viņš joprojām karājās zarā, bet Deinu nekur vairs nemanīja. Ar katru rāvienu, ko koks izdarīja, Rendija žoklis iesmeldzās arvien vairāk. Ja tas sūda zars negribēja lūzt nost un pārvērsties par trūdu, tad Rendijs jau ne tik. Cenzdamies atrast brīdi, kad vēziens viņu pienesa tuvāk zemei, viņš atlaidās un krita. Labāk atsists dibens, nekā salauzts galvaskauss. Rendija plānos nebija padoties un bēgt, bet gan noskatīt kādu vieglāk noplēšanu papēdi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 27.04.2017 09:16
Raksts #144


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Glābšanas plāns bija izdevies! Un, izrādās, tā bija Deina, ko viņš bija paķēris un aizstiepis prom. Labi, ka Kurmītis vispār bija ieprātojies kādam jozt pakaļ, jo pierast pie tā, ka citi spēj ko citu nekā spēj pats, viņam nevedās pārāk ātri. Jāsaka, pārlieku viegla viņa nebija, lai gan, kas to lai zina un ar ko lai salīdzina, jo Mons ikdienā meitenes apkārt nestaipīja. Viņa pasaulē arī meitenes, ja bija vajadzība, pārvietojās tikpat knaši kā Kurmītis.
- Vai viss kārtībā? - puisis ievaicājās, atlaizdams rokas, kas turēja burvi, tad paskatījās uz sasodīto koku, kas tagad mētāja spalvaino četrkāji. Trakums!
Nez, vai varētu izdoties pieskriet pie koka, tam kaut ko noplēst un ātri aizmukt? Droši vien, tikai Mons ar savām iedzimtajām spējām nebūt nevarēja tik ātri kustēties visu laiku. Bija kārtīgi jānovērtē, vai ir vērts. Drīzāk jāpavēro, vai nevajag vēl kādu paglābt beidzamajā brīdī. Teiksim, četrkāji, ja tas pēkšņi notrūktu no tā zara un lidotu neparedzamā virzienā.
Ja tā neveiksmīgi atgadās, Kurmītis skrien glābt nākošo no biedriem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 27.04.2017 20:30
Raksts #145


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Brina turpināja lauzt koka zarus. Nejaucenis acīmredzami viņai nepievērsa uzmanību - kaut kas notika koka "sejas" pusē - tāpēc zari "mugurpusē" tikai kustējās, bet tieši neuzbruka. Tā bija laba izdevība tos aplauzīt. Kas īsti notika stumbra otrā pusē, to sieviete nepētīja. Brina tikai uzmanījās, lai nepalaistu garām brīdi, kad koks sagribētu par savu mērķi izvēlēties nevu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elernass
iesūtīt 28.04.2017 17:54
Raksts #146


Attīsta savu iekšējo Aci
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 25.02.04



Iedrošināts ar sākotnējiem rezultātiem, Sata nolēma attīstīt sadarbību ar Tieliikh
Ceļam to koku gaisā un triecam pret zemi viņš piedāvāja. Pēc tam siths koncentrējās uz pretinieku, lai ar Spēku atrautu to no zemes un paceltu vismaz divu tā augumu augstumā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 28.04.2017 18:50
Raksts #147


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Sievietes rokas bija apvijušās ap Kurmīša kaklu, gluži kā turoties pie vienīgā glābšanas riņķa okeāna vidū, kuru plosa negantas vētras, tikai vētras izskatā šoreiz bija koks.
Ievilkusi pāris reizes elpu plaušās viņa nedaudz paliecās nostāk no puiša un ielūkojās viņa sejā. - Man liekas, ka jā. - Deina noteica tiklīdz kā puisis viņu bija atlaidis vaļā un viņa varēja pārslidināt savas plaukstas gar augumu pārbaudot vai uz tā nav koka radītas brūces. Šķita, ka arī mati nemaz tik diži nebija cietuši.

Atgūstot elpu un kontroli pār notiekošo, viņas nervu gali arī atslāba, neapdraudot vairs tik ļoti apkārtējos.
- Palīdzi pārējiem. - Viņa pasmaidīja Kurmītim un pamāja uz koka pusi, Deina baidījās riskēt kaut ko burt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 28.04.2017 20:27
Raksts #148


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Aptaustot savu augumu, Deina secināja, ka it kā viss bija savās vietās un straujais pārvietošanās piedzīvojums, kā arī saķeršanās ar koku nebija nodarījusi neko vairāk kā vien izbīli. Turpat netālu zemē arī lēkāja viņas salamandra, pētot vai saimniecei viss ir kārtībā.

Rendijs tā kā jau pats bija sapratis, ka lidošana nav gluži viņa lieta. Un ka vajadzētu laisties vaļā kādā brīdī, kad tā tuvāk pie zemes. Nu, atlaidās arī. Bums! un suņuks sadzirdēja kaut ko nokrakšķam zem sevis. Par laimi tas gan bija tikai žagars, nevis viņa paša dibenkauls vai aste.

Koks turpināja svilt un laikam jau viņam tas nepatika. Tāpat kā nevas aplauztie zari un Rendija apkošļātie papēži. Viņš sāka sparīgāk vicināties un tā speciāli ne pa vienu netēmēja. Kur sanāca, tur blieza.
Un tad, pirms Brina bija paspējusi aizsniegties pēc nākamā laužamā zara un Rendijs noskatīt jaunu 'papēdi', uzbrūkošais koks pēkšņi pacēlās gaisā. Tā vienkārši! Kā izskatījās šiem kokiem piemita spēja arī lidot. Bet laikam jau tas nebija pārāk prātīgi mirklī, kad zari dega, jo šāda pārvietošanās koku aizdedzināja vēl vairāk un vienā brīdī: puff! tas sabirza pīšļos un nobira zemē. Tā īsti vairs nekas neliecināja, ka kaut kāds uzbrūkošs koks te bijis. Tik vien kā pīšļu kaudze zemē, kurai lēnām pakaļ planēja šalle. Tā smuki un graciozi. Nesteidzīgi.

Apkārt bija iestājies klusums. Vairs nekādu uzbrucēju vai agresīvu trokšņu. Viss bija mierīgi. Tik vien kā palicis vēl tumšāks. Un arī aukstāks.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 28.04.2017 21:56
Raksts #149


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Rendijs piezemējās ar žēlu smilkstu. Sākumā šķita, ka viņa dibens ir salūzis - ieplaisājis kā olas čaumala. Tomēr, apgriežoties uz sāna un lūkojot piecelties kājās, viņš sajuta, ka, lai arī pakaļa sāpēja, tā tomēr kustējās. Tātad - lauzta nebija.

Rendijs gan nebija pārliecināts, ka ar sāpošu un apdauzītu dibengalu viņam vairs gribēsies lekt pēc zariem, bet problēma atrisinājās pati no sevis. Koks vispirms pacēlās gaisā un tad kā tāds melns sniegs nobira pār viņiem. Iepriekš šādus specefektus viņš nebija novērojis.

Noskurinājis trūdus no saviem baltajiem kažoka apgabaliem un aši apskatījies apkārt, ka citu uzbrūkošu koku tuvumā nebija, Rendijs piekliboja pie trūdu kaudzes, noskatīja vietu, kur tā izskatījās vislielākā, un pacēla pakaļkāju. Neskatoties uz sāpēm, iezīmēšana bija svarīga lieta, un Rendijs labpatikā un gandarījumā pievēra acis, nemaz nemanīdams, tieši kur piezemējās šalle. Par to viņš bija pavisam aizmirsis. Viņš pabeidza čuru un ar pakaļkājām sparīgi aizkašņāja daļu trūdu nenosakāmā virzienā.

“Visi dzīvi?” Rendijs vaicāja pārējiem saprotamā valodā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 29.04.2017 11:50
Raksts #150


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Kurmītis piekrītoši pamāja tā, ka garie, melnie mati nošūpojās vien. Jā, viņš palīdzēs! Bet sev par kaunu ņēma un nepaspēja. Notika kaut kas dīvains, proti, koks prata lidot! Koks! Un kamēr Mons brīnījās, tikmēr pūkainais četrkājis nokrita, nevis tapa Kurmīša izglābts. Sasodīts! Kurmīti pamazām pārņēma pārliecība, ka vismaz tie, kurus skrienam viņš bija redzējis, neskrien tik zibenīgi kā viņš pats. Ko tie pārējie, ko viņš nebija redzējis skrienam, tas palika nezināms.
Puisis nopētīja vietu, kurā viņi atradās, un skats nebija iepriecinošs - slapjš, ar trūdiem piebiris. Viņš paskatījās uz sevi - pats arī novāļājies kā tāds... nu, kā tāds... neviens salīdzinājums prātā nenāca, bet nu novāļājies nejēdzīgi.

- Izskatās, ka visi dzīvi! - Kurmītis atsaucās četrkājim, - Tev viss labi?
Redzēja taču, kā viņš nokrita. Šalle, kas cēli planēja lejup, nez vai ir spējīga sasisties, un citus lidojam Mons nebija pamanījis.

Nospriedis, ka te vairāk nav ko darīt, Kurmītis uzsauca visiem te esošajiem: - Mēs te nevaram iet tieši uz mērķi! Tur, priekšā ir purvs, kurā var nogrimt! Ir jāmeklē apkārtceļš!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 29.04.2017 12:59
Raksts #151


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Brina sniedzās pēc kārtējā zara, bet to nesatvēra - koks negaidīti palēcās gaisā. Nu, vismaz pirmajā brīdī neva nodomāja, ka palēcās. Vēl pēc mirkļa kļuva skaidrs, ka koks strauji ceļas gaisā. Neko labu no tādām izdarībām negaidot, Brina pagriezās un metās skriet tā patālāk prom. Viņa nevēlējās tikt saplacināta, ja nu gadījumā koks kristu atpakaļ zemē.
Turpat aiz muguras kaut kas sāka švīkstēt un čabēt kā smags lietus. Šīs skaņas nevai lika atskatīties, un viņa saprata, ka "lidojošais" koks arī ir sabiris putekļos. Brina apstājās un apskatījās apkārt. Vairāk neviens koks virsū neskrēja. Tāpat likās, ka ceļabiedri - tie, kas redzami - visi kustās. - Man viss labi! - Viņa atsaucās četrkāja jautājumam.

No laukuma otras puses Kurmītis sauca, ka priekšā esot purvs, ka jāiet apkārt. Brinai purvs nebūtu traucēklis, bet viņa jau bija sapratusi, ka pārējie nāk no krietni sausākām pasaulēm. Tātad neva ies tur, kur citi var iziet.

Vai neviens nav cietis? - Brina pajautāja, nemaz īsti necerot, ka kāds atbildēs. Daži iepriekš bija taču nolieguši sev pieskarties, un neva neprata palīdzēt pa gabalu. - Brūces, sasitumi?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 30.04.2017 08:55
Raksts #152


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kamēr pārējie pamazām atguvās no notikušā, Rendijs izmantoja iespēju.

“Dibenu sasitu,” viņš teica saprotamā valodā un iesmilkstējās. Varētu jau iztikt tāpat, bet garu ceļu tomēr būtu patīkamāk mērot, ja pēcpuse nesāpētu. Viņš piekoboja pie Brinas un pagriezās tā, ka piespieda dibengalu sievietei pie kājas. Pagriezis galvu, Rendijs viņai pamāja. Acīm redzot, sāpīgākā vieta bija tā, kas piespiesta.

Tikmēr varēja pievērsties otram jautājumam. “Cik tas purvs liels?” viņš jautāja Kurmītim, ja jau tas teicās zinām. Tāds purvs kā līdz šim Rendiju pārāk neuztrauca, viņš varēja izlaipot pa ciņiem, bet, ja tur tālāk sāktos kaut kādas šausmas, tad droši vien visi cauri netiktu. Un nebija arī pārāk lielas vēlmes pa nakti peldēt svešā purvā. Ja vien tas būtu maziņš purviņš, tad vēda būtu mazāka. “Tas Nerrrriss,” viņš turpināja, pavelkot “r” burtu ilgāk, kas rezultātā izklausījās pēc rūciena. “Neko neteica, ka pa taisno aiziet nevar. Diez vai vajadzētu palikt te. Ja nu tie koki nāk vēl.” Rendijam neienāca prātā, ka varbūt šie bija tikai pirmie un tālāk viss mežss bija dzīvs. Lai arī gandarīts par divu koku nogalēšanu, viņš tomēr neplānoja visu nakti kauties.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 30.04.2017 10:22
Raksts #153


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Sāp, ja? - Ka nav salauzts, to Brina spēja pateikt pēc veida, kā četrkājis pienāca klāt. Un īstenībā neva nekādu atbildi negaidīja, tas bija tāds apstiprinošs teiciens, ka viņa ir sapratusi mataiņa problēmu.

Brina pieliecās un rūpīgi ar saviem slaidajiem pirkstiem izbužināja sāpīgo vietu - nevai vajadzēja pieskarties ādai, mati šobrīd bija traucējoši. Pēc īsa brītiņa viņa jau bija sapratusi, ka varēs palīdzēt. Gan vielas pret sāpēm, gan vielas, lai mazinātu satūkumu un ātrāk sadziedētu sasitumu, te bija letojamas tādas pašas, kā būtu uz Nevas. Ar vienu roku šķirstīdama četrkāja matus, ar otras plaukstas pamatni Brina ieberzēja palīdzības lūdzēja ādā zāles. - Drīz pāries, tikai nemazgā nost... kā tevi sauc? Mans vārds ir Brina. - Kaut kā ļoti neērti bija pat domās apzīmēt ceļabiedru par "mataino četrkāji".
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 30.04.2017 10:51
Raksts #154


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Brinas čubināšanās bija patīkama, lai arī visai neparasta ārstēšanas metode. Rendijs centās stāvēt pēc iespējas mierīgi, jo ciska joprojām bija jutīga.

“Rrrendus Berrrlingtons,” viņš rūcoši atbildēja, bet šoreiz tas nemaz neizklausījās draudīgi. “Rrrendijs. Prrrieks iepazīties!” Kaut kā līdz šim viss bija vairāk vai mazāk noticis barā, un tad Rendijs vēl nezināja, ka šeit visi vairāk vai mazāk sapratās konkrētā valodā. Iespējams pat, ka viņa rējienus un smilkstus neviens nebija uztvēris.

“Tu tā visas vainas varrrēsi sadakterrrēt?” viņš intereses pēc vēl apjautājās, kad Brina bija tā kā pabeigusi dibena ārstēšanu. Ja arī viņa to bija stāstījusi iepriekš, Rendijs to kaut kā bija palaidis garām, tomēr pazīstot sevi, brūces un sasitumi varētu būt arī nākotnē, īpaši pasaulē, kur pat koki uzbruka.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 30.04.2017 12:52
Raksts #155


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Prieks iepazīties, Rendij! - Brina atsaucās. Tad viņai nācās mazliet padomāt, jo jautājums par dakterēšanu nemaz nebija tik vienkārši atbildams. - Es centīšos sadakterēt visas vainas. Es esmu ārste. Tā ir mana specializācija, jo man ir talants sintezēt bioķīmiskas vielas labāk, nekā vairumam nevu. Nevas - tā ir mana tauta, tā mēs sevi saucam. - Sieviete paskaidroja, jo Rendijs taču nevarēja zināt par Brinas dzimto planētu. - Dažreiz es zāles došu apēst, nevis ierīvēšu ādā. Tev nebūs iebildumu? Redzi, te tās rodas. - Brina pagrieza plaukstu, pie kuras pamatnes bija samanāms samtains laukums.

Kā tagad jūties? - Bija pagājis laiciņš, un bija gaidāms, ka zāles jau ir sākušas iedarboties.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 30.04.2017 13:20
Raksts #156


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Laukumiņš nebija ļoti liels, tomēr Kurmītis pagājās tuvāk Brinai un, ja viņš pa gabalu sadzirdēja pareizi, tad Rendusam Berlingtonam (tad redz, kā sauc spalvaino četrkāji! Pirmīt Mons bija sadzirdējis drīzāk rūcienu, ne vārdu) jeb Rendijam. Tagad nebija vairs jākliedz, lai pārējie dzirdētu.

- Nezinu, cik tas purvs ir liels, - Kurmītis stāstīja, ar interesi klausīdamies, kā tad nevas ārstē un vērodams ārstēšanas praktisko pielietojumu. Oho! Nevas, izrādās, sintezē vajadzīgās vielas. Cik ērti. Nē, nudien! Tā prātodams, viņš gandrīz piemirsa atbildēt sakarīgi līdz galam. - Ā, nu jā. Tas purvs ir pietiekami liels, lai nebūtu prātīgi iet taisni uz priekšu tam cauri. Cik tālu uz malām, arī nezinu, tik tālas vietas man še esošā zeme nestāstīja. Toties tepat, jau aiz tiem kokiem es gandrīz iestigu tā, ka knapi tiku laukā.
Par stāstītā patiesumu liecināja Mona izskats - slapjš, noķēpājies ar kaut kādām gļotām. Tiesa, to varēja saskatīt tie, kam tumsā labāka redze, jo nupat te bija kļuvis visai tumšs. Bija skaidrs, ka Kurmītis noteikti ir par iešanu apkārt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 30.04.2017 16:36
Raksts #157


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Apmēram pusi no Brinas teiktā Rendijs nesaprata. Viņam tādi vārdi nebija mācīti. Tomēr bija skaidrs, ka ar kaut kādām vainām var mēģināt vērsties pie Brinas. Vai Nevas. Vai BrinasNevas.

Kad Brina parādīja laukumiņu, Rendijs tam piegrūda purnu, lai apošņātu, kur tad tās zāles rodās, un tas pavisam noteikti nebija standarta smērīšu un tējiņu variants. Arī apsējus vai citas dakterēšanai noderīgas lietas viņš neredzēja. Rendijs paskatījās uz Brinu ar izkārtu mēli, ka īsti nevarēja saprast, vai tā bija reakcija par viņas piedāvājumu zāles apēst vai kas cits. Tad Rendijs apsēdās uz pakaļkājām, piecēlās un apsēdās vēlreiz. “Irrr labāk,” viņš noteica un pakustināja kāju. “Paldies!”

Tad varēja pievērsties otram jautājumam. “Tu varrēsi atrast tuvāko ceļu apkārrrt?” Rendijs uzrunāja Kurmīti. Ja jau viņš teicās esam pārbaudījis purva robežu, un zināja, kur un kā tas kļuva bīstamāks, tad tikpat labi varēja turēties pie tā malas. Kurmīša izkatu Rendijs redzēja labi un vēl labāk saoda. Smarža bija līdzīga kā purviem viņa pasaulē. “Mēs varram iet apkārrrt, kamēr atkal varam iet uz Smaili,” Rendijs piedāvāja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 30.04.2017 21:03
Raksts #158


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Kurmītis ar interesi vēroja tālāko. Ha! Rendijam tik tiešām palika labāk, un puisis nolēma, ka viņš jau nu nekautrēsies pie vajadzības paprasīt Brinai, lai viņam palīdz. Cerams, ka nevajadzes, bet ja nu.

- Apmēram varu, bet tas būs pailgi, - Kurmītis atsaucās. - Man ik pa laikam tad ir jāparunā ar zemi, lai zinātu, kurā virzienā iet. Nakts nāk virsū, jums gulēt nemaz negribas? Man gribas. Iesaku iet līdz kādai vietai, kur var gulēt, un tad tā arī darīt.
Viņš nebūt nekāroja iet visu nakti. Nav ko nogurt. Gan jau to vēl varēs paspēt, vai ne?

- Tad tā darām? - puisis vēl pavaicāja, un, nemaz negaidot atbildi, ceremoniāli nosedās zemē, izvilka savu kakla karekli, pielika plaukstas zemei un sāka blenzt debesīs. Ceremonijas kur ceremonijas, bet tiešām - kādā virzienā labāk iet? Kur ir tā purva mala? Kur ir sausāks?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 01.05.2017 09:24
Raksts #159


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Bija iestājies tāds mierīgāks brīdis. Brina arī apsēdās zemē, izvēlēdamās iespējami slapjāku sūnu pleķīti, un klusām - lai netraucētu Kurmīti, kurš laikam jau darīja kaut ko svarīgu - prātoja, - Tas Neriss varbūt te ir, te nav, un tad ir kādā citā vietā. Viņš, iespējams, nemaz nezina, kas ir pa ceļam, ja iet kājām.

Sieviete piekrita Kurmītim, ka derētu atrast vietu, kur pārnakšņot. Vēlams, bez kauslīgiem kokiem vai indīgiem krūmiem. Vai vēl kaut kā bīstama. Ā, un neva labprāt šajā vēl sameklējamajā vietā atrastu skābeņveida augus un, šķiet... nē, nevis "šķiet", bet noteikti vēl kaut ko citu ēdamu. Zāļu sintēze Rendijam bija patērējusi nevas krājumus. Ne ļoti, bet tomēr.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elernass
iesūtīt 01.05.2017 16:33
Raksts #160


Attīsta savu iekšējo Aci
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 25.02.04



Sata atgriezās pie tuvākesošā sabirušā koka un ar kāju paspārdīja atliekas - vai nav pamanāms kaut kas interesants vai neparasts?
Citādāk izskatījās, ka viņam nekas nekaitēja un viņš bija ar mieru doties tālāk uz jaunu nakšņošanas vietu, ja pārējie tā izlemtu.
varbūt nākamo uzreiz metam augšā un triecam pret zemi viņš domās atainoja pēdējo cīņas epizodi akmenim
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

10 Lapas V  « < 6 7 8 9 10 >
Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 12.11.2019 05:41