Septembra konkurss, Tēlu anketas Opcijas

[Pūķēns Sāra]

Šeit, lūdzu, iesūtiet saskaņā ar konkursa noteikumiem aizpildītās tēla anketas! Tās pagaidām redzēs tikai žūrija.
Konkurss ilgst līdz 30. septembrim

Viņš bija mazs, zils un...

_____________________
1) vārds
2) izcelsme, ģimene
3) izskata apraksts ( max 150 vārdi):
4) pasaule (max 100 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) biogrāfija (max 300 vārdi)

[Moriartijs]

1) vārds: kukainis Misters Ik

2) izcelsme, ģimene: mazais kukainis vārdā Misters Ik ir viens no tik daudzajiem mēslu vaboļu pasaules iemītniekiem. Viņa brāļi un māsas bija gan matēti melni, gan melni ar spīdigi zaļām, zilām, violetām muguriņām. Bija, gan lieli, gan mazi kukaiņi un viņi visi dzīvoja savā kolonijā raizējoties tikai par nākošo ēdienreizi un kur likt savus mēslus. Vai tos kraut piramīdās, vai klučos, vai stabiņos, vai bedrēs, vai kalnos, vai zem gultas vai kā stalagmītus un stalaktītus visās kolonijas ne tik plašajās telpās. Misters Ik bija viens no šiem kukaiņiem. Viņa tuvākajā ģimenē visi bija spīdīgi zaļi un lepojās ar to, bet viņš bija mazs, zils un spīdīgs. Taču cik spīdīgs! Misteru Ik nereti izmantoja par lāpu nakts tumšākajās daļās, vai arī kad bija jāiet tālu līdz mēslu kaudzei pa tumsu un negribējās gaidīt gaismas un saules parādīšanos pie debesīm.

3) izskata apraksts: Misters Ik bija tipiska mēslu vabole ar spīdīgi zilu muguriņu. Visas kājiņas un antenas bija veselas, un Ik mēdza strauji skriet lai izvairītos no lielākās daļas brāļiem, jo tiem varēja sagribēties aiziet uz tumšāko pagrabu un paspēlēties ar Misteru Ik, kā lampiņu.

4) pasaule: Kolonija atradās vidēji mitrā vietā, zem liela koka un ķēra rīta sauli ik dienu. No plūdiem kukainīšiem nebija jāuztraucas, jo kolonija atradas pakalnā, un koks virs galvas paglāba, gan no lietus un smagāka sniega. Pati kolonija bija izkārtota līmeņos un tās centrā dzīvoja Kolonijas augstākie spēki - VirsVabole, kura tāpat, kā Misters Ik bija spīdīgi zilā krāsā.

5) raksturs: Misters Ik ir ļoti ziņkārīga un viegli bailīgi mēslu vabole. Tai, kā visām citām mēslu vabolēm protams patīk mēsli un viņš tos dievina. Ik mēdz mukt prom no saviem brāļiem un tuvākajiem radiem, kā arī tiem kas grasās iet uz tumšāko kolonijas nostūri. Nav viegla dzīve dzīvai lampiņai.

6) biogrāfija: Misters Ik savu vārdu ieguva no tā ka bērnībā daudz daudz žagojās - lai cik dīvaini tas būtu kukaiņiem, taču jā, Ik žagojās tik stipri, ka ieguva tādā veidā sev vārdu. Misters Ik auga liels un stiprs (cik nu mēslu vabole var izaugt liela un stipra) un kļuva ļoti ziņkārīgs. Vienmēr Mēslu Ekspedīcijās skrēja pirmais, un sava mazā auguma (viņš bija liels un stiprs garā, ne ķermenī) dēļ palika nepamanīts - vai nu kurmji, vai eži trāpījās ceļā. Nu nē, ar tādiem briesmoņiem nu gan saķerties nevajadzētu. Par milzu staigājošajiem akmeņiem ar diviem stumbriem un skaļiem rēcieniem, Misters Ik bija tikai dzirdējis leģendas. Iespējams, kukainītis tik ziņkārīgs bija, jo gribēja reiz ieraudzīt šo milzu akmeni. Līdz šim gan tas nebija sanācis. Taču tā vietā Misters Ik lielijās ikvienam ka reiz bija sastapies ar brūni rudo milzu četrkājzvēru, jeb kā viņš to sauca, Viltnieci. Protams sanāca pārtaukt savu stāstu tajā mirklī, kad kāds pēkšņi sagribēja aiziet uz Kolonijas tumšāko sadaļu pēc kādiem garšīgiem krājumiem, kas vislabāk uzturami vēsā un tumšā vietā.