Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )


  Atbildēšana pavedienā "Pēdējais vienradzis"
Ievadi savu vārdu
Apstiprināšanas kods

Lūdzu, ievadi attēlā redzamo 6 rakstzīmju kodu. Ja nevari izlasīt šo kodu, noklikšķini uz attēla, lai dabūtu citu. Kodā tiek izšķirti lielie un mazie burti.
Ielādē attēlu
 

Raksta opcijas
 Iespējot emocijikonas?
Raksta ikona
(Izvēles)
                           
                           
  [ Nelietot nevienu ]
 


Jaunākie 10 raksti ( pretējā secībā )
Grāfs Senžermēns Iesūtīts 03.07.2009 19:32
  Lasīju baigi sen, toreiz likās baigais murgs. Ja tagad izlasītu, varbūt patiktu.
washulis Iesūtīts 02.07.2009 23:16
  Paņēmu no bibliotēkas. Sākumā viss likās ieintriģējoši, bet vairs neatceros, kas tieši, bet šī grāmata man ļoti ātri sāka neapnikt, ka nemaz nepabeidzu lasīt. Nesakarīgi notikumi, man, jaunam skuķēnam, bieži nesaprotami notikumi un pārāk daudz aprakstīta kāda viena darbība. Aptuveni tā.

Lai arī pasaka, kaut kas, manuprāt, viņā bija slikts.

Varbūt jāpārlasa, lai atcerētos, kas tieši tas bija tongue.gif
Saranda Iesūtīts 01.06.2009 12:51
  Burvīga pasaka. Varētu būt izstrādātāka, bet piekrītu, ka labu daļu teksta kvalitātes apcērp vājais tulkojums. Galvenais, ko izbaudīju, bija stāsta paša spēks - to pat īsti neprasās izstrādāt un paplašināt, jo Pēdējais Vienradzis spēj izteikt pats sevi, simbolisms un tēli ir dzīvāki par, piemēram, cilvēkiem, kas šobrīd sēž man līdzās, bet stāsta vide ir nesaraujami savijusies ar maniem sapņiem. Vēsa, rudenīga noskaņa, kas ilgi paliek sirdī, un to vērtēju visaugstāk.
Vilks Iesūtīts 28.05.2009 16:53
  Nezin, viena no grāmatām, kas paliek atmiņā tikai ar nosaukumu, bet ne ar vienu ideju vai tēlu. Lasīju to nu jau pirms kāda laika. Zināmu sajūtu tā lasīšanas laikā radīja gan, bet, šķiet, pat pēc grāmatas izlasīšanas man netapa skaidrs, par ko tā ir un kāpēc to vajadzētu lasīt.
Nefermerita Iesūtīts 27.05.2009 15:09
  Par īsu, par neizstrādātu, par bezgaršīgu... priekš tik laba stāsta, ko gribas vismaz tik sīki izstrādātu, kā GP smile.gif
Tas ir stāsts par mums visiem... Par visiem, kas uzdrošinās sapņot.
Eriette Iesūtīts 02.02.2007 21:08
  grin.gif man tāpat kā Silhouettei. laughing.gif
Grāmata tik pārgudra un visādiem epitetiem pārbāzta, ka lasot teikuma beigas, jau sen aizmirsts teikuma sākums. Jā, doma tur apakšā ir, tas jūtams, taču man - nē.
Silhouette Iesūtīts 02.02.2007 20:48
  Es tiku līdz pusei, un tālāk nemocījos.
Nepatika.
Man ne, nezinu kādēļ.
Bet nu šaušalīgi garlaikoja.
Hēbe Iesūtīts 02.02.2007 18:56
  Sen lasīts darbs,bet tomēr palicis atmiņā ar interesantajiem personāžiem:draudzīgo,pamuļķīgo burvi un,protams,vienradzi (īpaši atmiņā palikusi aina kurā viņa vēlējās sev noskrāpēt ādu,kad uzzināja,ka pārvēsta par tik necilu būtni kā cilvēks). Šo darbu varu ieteikt citiem,taču ticu,ka dažiem lasītājiem šī grāmata var šķist garlaicīga,jo arī es visu grāmatu neizlasīju ar aizrautību.
birokraac Iesūtīts 04.08.2006 11:59
  laughing.gif Uh, nu pie mums šeit reti izdod labas f&f grāmatas. Šī bija dievīga. No sākuma gan likās nedaudz bērnišķīga, pavisam nedaudz, mazu kripatiņu. Līdz tiku pie trakā taureņa dziesmas. Ar kādu gan vieglumu un patiesu humora dzirksti autors ir piegājis šim stāstam. Ģeniālais ir vienkāršs.

Vienīgais ko zinu, ka pirku grāmatu, jo domāju, ka būs kas līdzīgs R.Skota filmai Leģenda ar jauniņo T.Krūzu. Es pat nevaru iedomāties cik priecīga biju izlasot šo grāmatu. Pozitīvu domu pārpilna, un pilnīgi nevilka uz depresiju, citādi pēdējā laikā ik vien kā raudamās grāmatas trāpās rokā blink_a.gif laughing.gif
Ausminta Iesūtīts 01.03.2006 21:12
  Bija tā, ka nopirku šo grāmatu, lai kādam dāvinātu, pati vēl neiepazinusies. Pie tam gados jaunam lasītājam. Un beigās turpat viesos arī izlasīju un nolēmu, ka saņēmējam droši vien būs vēl kādi gadi jāpagaida, lai viņam mana dāvana patiktu smile.gif
Nesapratu es viņu sākumā, negribīgi lasīju. Līdz .. nu, līdz aizķēra. Kā Elentari rakstīja. Un vairs nelaida vaļā tas skumjais skaistums. Vienradzes divējība, topot par cilvēku, prinča izaugšana un Šmendrika - kas?, nevaru pat nosaukt vārdā, apjēgsme visdrīzāk - ak, tas viss bija tik skaisti... Tieši Šmendriks visvairāk palika domās - caur viņa izmisīgo, tik cilvēcīgo un tik pazīstamo neprasmi, neveiklību, pazemojumu, sevis žēlošanu līdz TAM. Ne ceļš, kas pārveido, bet mirklis, kurā ceļš apzināts, ierašanās klātesošajā.
happy.gif
Apskatīt visu pavedienu (atver jaunu logu)
RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 23:24