Nesen draudzene stāstīja, ka viņa esot bērnībā redzējusi krāsainos plankumus, kuri vienkārši parādījās gaisā. Sākumā viņai bija bail no tiem un viņa raudāja, um māte nevarēja saprast kāpēc, bet vēlāk draudzene pierada un vairs neņēma vērā. Tagad viņa neredz tos, bet dažreiz redz kaut kādas būtnes. Tās esot kādas ļaunas, sliktas enerģijas, kas sakopojās kaut kā no cilvēki, viņas var nodarīt pāri. Kas tie tādi ir? Vai varbūt par sevi dot ziņu kādas citas pasaules? Kāds no jums ir tādus redzējis?
Es nē, bet es bērnībā parasti sajutu kādu citu enerģijas vilni, kas drīz vien pazuda.
nu nezinu... varbūt vienkārši kaut kādas gaismas acīsiespīdējušas. izklausās visai apšaubāmi un nē, man vai arī kādam man citam pazīstamam nekas tāds nav gadījies... vismaz neviens neko tādu nav stāstījis...
par to jušanu un enerģijām: ja cilvēks domā un neapzināti rib kaut ko just, tad ķermenis spēj radīt šādu ilūziju (manuprāt)... bet visai mīklaina tēma.
Es arī redzu krāsainus plankumus, kad saspiežu acis. Magic!
Tos plankumus redz tikai bērni līdz noteiktam vecumam. ( aizmirsu piebilst)
Jums reibst a man grozās
Bet eu, cilvēki nopietni nevar, kaut gan joki uzlabo dzīvi.
Tas izklausās pēc šizofrēnijas vai oneiroīda sindroma. Nopietni.
A tas ir vienkārši
Jebkurš to var - paskaties cieši uz koši sarkanu drēbes gabalu un pēc tam novērs skatienu. Deru, ka redzēsi zaļu plankumu ar atvērtām acīm. Paskaties Saulē. Ne ilgi! Ar mazu brītiņu būs pietiekami, lai redzētu saules veida plankumu uz visa, uz ko pēc tam skatīsies. Cilvēks neredz ar acīm! Cilvēks redz ar smadzenēm. Acis ir optiska sistēma, un tās arī var sabojāt, ja pacenšas. Visādi spilgtumi utml. rādās vēl kādu laiku pēc reālā objekta izzušanas, pie tam acis mirkšķinot - kompensējošā krāsā. Kā pozitīvs un negatīvs.
Es zinu, ka dazām slimībām ir raksturīga dažādu plankumu redzēšana, piemēram, migrēnai - rādās regulāras formas regulāri tumšumi, teiksim, tumšu trīsstūrīšu virkne.
Un vēl kam ir taisnība - nebūt reāli nepastāv viss, ko vari ieraudzīt. To, ko redzi, bet kas nemaz neeksistē, sauc par halucinācijām, kas nemaz vienmēr nav slimības pazīme, lai gan Ēnu Leģionārei arī, diemžēl, var būt taisnība.
Bet Shadowstalker un grunt+ nemaz arī īpaši nejoko Tie ir fosfēni, ko tādā veidā var redzēt. Es bērnībā izklaidējos, tumsā gulēdama gultā un spiezdama uz acīm. Kādi tik krāšņi raibumi nerādījās.
M.Kundziņa "Dabas formu estētika" tas ir ļoti labi aprakstīts. Par tiem pēcatēliem&stuffs.
Ak, ne jau to es biju domājusi, bet nu labi, ši tēma jau ir par kaut ko citu.
Labi pati internetā kaut ko pameklēšu par to! Tas vēl s-citu ir saistīts ar indigo bērniem. tip īpašie waau.
Par to mākslas skolu, starp citu tā tu noteikti nenoteiksi, kā izskatīsies labāk. (HOBBIT)
Ir jāpiemiedz acis, lai varētu atšķirt gaismu no ēnas, kas dažiem jūk gleznojot uzstādījumus.
man personīgi krāsainie plankumi izpaužas savādāk! tie gan ir izskaidrojami ar manu acu kaiti - tīklenes distrofiju - es nekad neesmu redzējusi zvaigznes un tumsa man nekad nav melna. pat pie vismazākās piepules es redzu dažādas optiskas krāsainas ilūzijas, kā krāsainās ziemssvētku lampiņas. efekts ganrīz tāds pats kā ilgstoši skatoties uz gaismu tikai ir ilgstošs. un man tā ir kopš es sevi atceros. un mamma jau ar neticēja par to visu, ko es stāstu.
Visādi forši punktiņi, ko mēs reizēm, skatoties vienkārši zilās debesīs, ir eritrocīti un leikocīti, kas dzīvojas pa aci.
Un vispār smadzenes ir baigais filtrs, kas ļauj mums redzēt tik nepilnus 10% no tās realitātes, ko mēs varētu redzēt. Pārāk lielu informācijas daudzumu smadzenēm vienkārši būtu pārāk grūti apstrādāt, bet daļu no šī filtra mums rada jau bērnībā ar audzināšanu. Daudzi bērni mazotnē redz auras, bet viņiem tiek ieskaidrots, ka tas nav iespējams. Viņi notic un pēcāk neredz tās arī. Ir ļoti grūti atkal sākt domāt kā bērnam un ignorēt visus mums laika gaitā uzliktos ierobežojumus.
UI! Manuprāt to būtu jāvaicā kādam gaišredzīgam cilvēkam (vienīgā problēma ka daudz tādu nav)...
Esmu dzirdējis, ka bērni līdz dažu gadu vecumam esot salīdzinoši spēcīgāk saistīti ar saviem citiem iemiesojumiem - tas var būt kkas karmisks... No otras puses tas protams var būt arī kas cits...
P.S. Prieks, ka šinī forumā neesmu vienīgais ar (tiesa minimālām) ekstrasensorām spējām
Kāds sakars kaut kā redzēšanai ar karmu gan es nesaprotu...
Man arī dažkārt rādās visādi kustīgi pleķīši, bet es uzskatu, ka man tie vienkārši rādās. Senāk, kad biju vēl maza, uzskatīju, ka redzēju uz aizkara eņgeli, bet visticamāk, ka arī tas man tikai rādījās
Aizver acis un ar rokām (ne pārāk stipri, protams) uzspied sev uz plakstiņiem. Ne tādus vien pleķus ieraudzīsi!
Baigi dīvainie tie plankumi. Man arī dažkārt rādās plankumi, bet sen jau pierasts. Piem. man tas ir tikai tad kad manas acis ir nogurušas un totāli veras ciet!
Nu jaa plankumi, arii es tos redzu, piem kad kaads iemo4ii ar stieni pa galvu, oi oi oi kas nu tad aiziet pa kraasu karuseli. Man bija bail un es raudaaju Bet tad es pieradu un vairs neraudaaju, bet redzu es tos joprojaam. No sitiena ar laapstu sanaak vislielaakie kraasainaakie un jaukaakie... Iesaku pameegjinaat
Aizmiedz acis cieši, cieši tāds kaleidoskops parādīsies, ka nu tikai.
Sviests.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)