Cik dziļās atmiņās tu spēj iegrimt? Opcijas

[Owass]

Esmu dzirdējis no vienas tantes ko viņa pati atceras! Viņa esot bijusi maziņa un ar māti gājušas pastaigā. Meitenei atsējusies kurpīte un viņa nav varējusi pasaukt mammu jo vē nemācēja runāt
Es personīgi atceros fragmentus no lieldienām kuras mēs svinējām kopā ar ģinmeni kad man bija tikai 3!! gribi tici gribi netici!!! Es sēdēju stūrī un ēdu šokolādes zaķi!! cik tālas amiņas jūs atceraties?

[Sarkanais Krūštu...]

Es savās atmiņās varu iegrimt līdz laikam,kad es vēl biju +/- vienu ar pusi gadiņu veca un vēl mans vecvectēvs bija dzīvs..
Lai nu kā,bet viņš mani paņēma pičpaunā un gāja uz kūti.. Es atceros tikai to,ka riktīgi skaļi sāku brēkt,kad ieraudzīju govi un tālāk viss ir kā miglā tīts...

Tad vēl atceros,kā pateicu pirmo vārdiņu,tas ir pats labākais!! Šis vārdiņš bija- tata !Nu es protams biju domājusi tētis,bet labi ka vēl tata izmocīju..Es stomījos tik ilgi,ka visi padomāja,ka ar mani kkas slikts notika.aizrijos vai slima..

Un vēl atceros,ka gribēju barot vistas,bet tiklīdz viena man panāca tuvāk,tā ieskrēju mājā bļaujot,ka vista mani grib apēst!!

[josephine]

Es nezinu, cik veca es biju, bet atceros, kā biju savā gultiņā tēta istabā... agrāk es zināju arī, ko tad domāju, bet tagad gan esmu to aizmirsusi, vien zinu tikai to, ka biju ļoti pamierināta... Tiko paprasīju mammai viņa teic ka aptuveni gads, bišku vairāk. Neviens man īsti netic, ka es to atceros, bet pirmastam man neviens to nebija teicis, bet es atcerējos, kā gultiņa stāvēja tēta istabā, kurā vietā...

[ditinj]

Nu es neko iipashoi daudz neatceros.
Reizeem gan to, kas dariits kopaa ar maasicaam un veel vienu mirkli, kad man bija kaadi 5 gadinji un mees ar maasicaam vasarniicaa speeleejaamies.
bet reizeem vinjas man staasta ka mees kko esam dariijushas, beet man atkal neshkjiet, ka taa tas buutu bijis un vai maz ir bijis Un otraadi

[Sol Invictus]

Hmz. Patiesi interesanti. Manas pirmā atmiņa ir par to kā es gulēju ratiņos un mamma lasīja grāmatu, grāmatai pāri bija krāsainas svītras un man vēl pāris gadus likās, ka tajā grāmatā varētu būt kas interesants (sērija "senatnes domātāju darbi" vēl tagad neesmu ne vienu no tām grāmatām izlasījusi). Vēl ir viena dīvaina atmiņa par kaut kādu angāru un to kā mana mamma ar draudzeni pēta savu griestu lampu kas ielikta kastē, bet par to es neesmu pārliecināta, ka tā tiešām notika.
Vispār vairāk vai mazāk atceros lietas no trīs gadu vecuma - varbūt būtu labāk ja tā nebūtu. Piedevām kaut kādā brīdī es pamanīju, ka pieaugušie neatcerās kā ir būt bērniem un nosolījos sev to nekad neaizmirst

[lionlife772]

fragmentus neatceros, bet atceros no kurām atmiņām man sākās uztvere. Bija atbraukuši mammas vecākās māsas ģimene. Viesistabā bija uzklāts galds.Atceros pat kur sēdēju. Es izgāju no savas mājas un gāju apkārt mājai pie sava suņa. Ļoti vēlas atmiņas... man bija jau 4 gadi.

[Tējas Tantiņa]

man ir vecas atmiņas, ko glabāju dziļi prātā, lai pierādītu pati sev, ka biju laimīga,un tāda atkal kādreiz būšu. nezinu kura ir visvecākā. bet ir daudzas. īpaši no bērnudārza laikiem. atceros pat vienu sapni no tiem laikiem

[kikjo]

Neko neatceros, man ir problēmas ar bērnību un tās atmiņu atsaukšanu prātā
pilnīgi nopietni, es pat kaut kādu ceturto klasi neatceros, mana galva ir tā pārblīvēta, ka vietas nav gandrīz nekam.
Vienīgais ko spēju atsaukt prātā, ka māsa man iekoda rokā un es aizgāju uz vannasistabu, apsēdos un raudāju, ne jau par kodienu, bērnībā viņa man daudz koda, bet par to, ka viņa to atkal izdarīja, vai kaut ko tādu no šīs operas.
Cik man bija gadu, nu nez, kādi septiņi, varbūt vairāk.
Kaut kur lasīju, ka cilvēks vissāpīgākās lietas noglabājot zemapziņā, lai viņam nebūtu pastāvīgi jācieš, ja tā padomā, sasodīts, kas tad ar to manu bērnību īsti ir bijis

[Sol Invictus]

Nesen lasīju rakstu (Ilustrētajā zinātnē), ka liela daļa cilvēku pēc 10 gadu vecuma neatceras, kas pirms tam noticis, tā kā diez vai ar tevi ir noticis kas briesmīgs, vienkārši citi kuri neko neatceras īpaši tam nepievērš uzmanību

[irbīte.]

Man bija interesanti.
Es atcerējos fragmentu, kuru es pati neredzēju, bet tas bija kaut kur no debesīm - es redzēju, ka mamma un tētis stumj ratiņu, kuros iekšā esmu es. Es zīdu pudelīti. Tā biju es, jo mammai kad stāstīju pastāstīju par ratiņu izskatu un pudelīti, tas bija 4/5 mēnešu vecumā.

[kikjo]

bērnību varbūt, bet es pat piekto klasi gandrīz neatceros, bet tas tā smejoties. Ar atmiņām vispār ir dīvaini, tās uzrodas td kad nav vajadzīgas un tad tās vairs nevar dabūt prom, bet kad kaut ko vajag atcerēties, kaut sitams, nekas nenāk prātā, kaut kā dīvaini mēs tie cilvēki esam iekārtoti.

[Devils*Little*Si...]

Dažreiz ir tādi uzplaiksnījumi ar senām atmiņām, kad vecāki vai citi cilvēki stāsta man par to, kāda es biju maziņa. Taču varbūt tā ir tikai mana iztēle.

[Eliza Lūcija Bur...]

tpu, atmiņas ir jokainas lietas! vienreiz mn kāds pieteica, lai atceros pateikt, ka jānopērk k-kāda kaste, vai jāpaņem kautkas līdzi, bet vajadzīgajā brīdī neatceros.

tagad - teju gadus uz priekšu - pēkšņi iešaujās pŗatā - taču biaj jāpasaka, ka jānopērk tā kaste, jāpaņem lieta! ak, ts bija pirms .... gadiem.


visspilgtāk atceros, kad biju 2-3 gadiņus veca, un man teica, ka mēs ar ģimeni brauksim klausīties dāņu kori. me pārprata, do`maja, ka mēs uz dāniju braucam. es vēl līdz 4 ar pus gadu vecumam (tad es patiešām braucu uz īsto dāniju) dzīvoju stingrā pārliecībā, ka dānija atrodas tikai 2 stundu gara brauciena attālumā.


jēziņ, man vēl tagad jāsmejās līdz asarām. auch. bet es neatceros, ko darīju piemēram, pirms nedēļas. visas `tas skolas dienas ir vienādas.

[Eriette]

nenozīmīgi uzplaiksnījumi sākot no 3, 8 gadiņiem. sīkāk par to runāju šeit.

[Sol Invictus]

bērnību varbūt, bet es pat piekto klasi gandrīz neatceros, bet tas tā smejoties. Ar atmiņām vispār ir dīvaini, tās uzrodas td kad nav vajadzīgas un tad tās vairs nevar dabūt prom, bet kad kaut ko vajag atcerēties, kaut sitams, nekas nenāk prātā, kaut kā dīvaini mēs tie cilvēki esam iekārtoti.

Hmm, interesanti es savukārt nespēju pateikt ko darīju apmēram pēdējos piecus gadus, ja nu vienīgi kontekstā ar kaut ko kas man to atgādinātu, laikam jau nesvarīgās un nepamācošās lietas tiek nogrūstas smadzeņu dzīlēs.

[Aimī]

Man arī nav īpaši spilgta atmiņa No pašas bērnības atceros tikai pāris saraustītus fragmentus.
Kādu 2/3 gadu vecumā, kad biju pie omes laukos, tur bij kkaada tante ar lielaam brillem un vinja mani tureeja kleepii pie lieeela pusdiengalda. (kā vēlāk izrādījās, tā bij mana tante no Amerikas )
Atcewros kādu 4 gadu vecumā, kad ārā lija lietus, mēs ar brāli izgājām pagalmā. Baigi forši. Atceros, ka gaiss bij baigi svaigs (man vairāk sajūtas izdodas atcerēties, nevis attēlus)
Aaa, un tad vēl atceros, kad savai māsīcai dziedāju "Aijaa, zhuuzhuu", lai vinja aatraak aizmigtu un man nebuutu jaadalaas ar vinju ar shokolaadi . Man bija kaadi 4/5 gadinji...

[nešķīstais skuķi...]

Es atceros Ziemassveetkus, kad man bija kaadi 4 gadi!

[The Best Angel]

Atceros notikumus tieši manā trešajā dzimšanas dienā. Saņēmu no mamma apsveikumu. Tas bija īpašs, jo mamma jau ilgu laiku dzīvoja Norvēģijā. Tikko atcerējos, ka divu gadu vecumā mani veda uz kaut kādām procedūrām, jo biju slima. Atceros baisus aparātus.

[Emociite]

Es atceros fragmentu no bernudarza:

Puisis bija notupies chetrapus un rapoja man apkart gaudojot ka suns. es neiztureeju un iespeeru vinjam ar kaaju.
Mani nosedinaj sturee pie mantu kastes.
Vinsh skali raudaja, betnes ar naidiigu aci skatiijos uz audzinataju.

[Hēbe]

Pati pirmā atmiņa,man ir no 2 gadiem,kad es vēroju ezera ūdeni. Vēroju,vēroju,kritu... Redzēju miljoniem burbuļu sev noskrienam gar acīm un atcerējos,kā nodomāju :"Cik skaisti!" Mamma pārbijusies man izvilka no ūdens,bet gribēju palikt zem ūdens ilgāk,tolaik tas bija kaut kas vēl nepiedzīvots un jauns...jauna pasaule. Tagad brīnos,kā es toreiz nepārbijos. Ļoti spilgts atgadījums.

[SilverDove]

Es varētu apzvērēt, ka atceros savas kristības. Nu to, kā man virsū lēja ūdeni, bet es bļāvu, jo man dikti nepatika. Varbūt tomēr esmu to nosapņojusi...