Izmantojot meklētāju, neatradu pavedienu, kas būtu veltīts šai grāmatai, kuru daudzi uzskata par visizcilāko pagājušā gadsimta darbu. Šovasar viņu pārlasu jau kādu sesto reizi, bet joprojām neapnīk.. saistošs, vēsturisks romāns ar kaislībām un intrigām .
Kādas ir jūsu atsauksmes ?
Romāns labs, pats esmu lasījis un pārlkasījis, tikai latviešu 80to gadu beigu izdevums salīdzinot ar oriģinālu bija piedzīvojis zināmu īsināšanu.
Nebija tā, ka but smagi cenzēts, bet, teiksim, visas tās lappuses, kur Mičela apraksta fonā noritošo Pilsoņu Kara ritējumu, bija noīsinātas parasti līdz vienam diviem teikumiem.
Viena no manaam miiljaakajaam graamataam. Nezinu kaapeec gan iisti, bet man vinja ljoti patiik. Viss gan saakaas ar filmu " Vējiem līdzi" un pēc tam sagribējās izlasīt grāmatu, bet nekad to neesmu nožēlojusi
mīļa grāmata. Ļoti mīļa priekš manis....Reizumis dažu varoņu uzvedība stipei kaitināja, lai gan..es neprastu rīkoties labāk.. Arī kad vien ir iespēja pārlasu
Reizēm tēli "lūza", bet tas nemazina grāmatas CENU (pārnesto).
Es gan jau sne pacentos to izlasīt, lai gan daudz no tā visa neko neatceros...
Ja godīgi- man tādi gablai neaptīk...
OOOO, nu man jau ljoti taa Skaarleta patiik Nu gluzhi kaa es Nee nopietni... lasot, liekas, ka runa iet par mani
Es to graamatu visu gan neesmu lasiijusi, liidz pirmaas daljas pusei esu... jau kaadu pusgadu neesmu piekeerusies klaat.. KAUNS!es ar taa domaaju -.- LOL
filma ir redzeeta un M.MISHELAS pirmaa graamata, kuraa ir skaidri redzems sizhets slavenajiem Veejiem Liidzi arii ir izlasiits
<3
Saaku lasiit..bet graamtaa likaas paraak sausa..un klasiska..nu vabuut talaak ta nebuss.. tagad lasu Annu Raisu
Šitais gabals man nekad nav paticis un nepatiks...
Jup, viena no manām mīļākajām grāmatām! Savulaik pat uztaisīju skolā zpd par zemes tēmu "Vējiem līdzi". Jocīgākais, ka kopš tā laika pati sevī jūtu tādu maniakālu tieksmi pēc zemes, pēc savām mājām.... Tajā grāmatā ir tāds episks spēks, man tā liekas. Tur ļoti daudz ko priekš sevis var izdabūt laukā, ja uzmanīgi lasa.
Un filma man ir nenormāli mīļa savā saskrāpētībā un brīžiem nesaprotamībā. Man viņa ir ierakstīta vecumvecā kasetē, un tā kvalitāte gluži vienkārši apbur.
Vējiem līdzi bija kolosāla grāmata. Esmu pārlasījusi to jau daudzas reizes. Katru reizi tā izraisa visu emociju buķeti- no smiekliem līdz asarām.
Pagajuso vasaru izlasiju...Baigi laba, kolosal grāmata, īsta klasika, beigas gan mam galīgi nepatika...bet grāmata pati kopumā bija dievīga!!!
izlasiiju pirms kaadiem 4 gadiem, tik ciitiigi lasiiju, ka pat matemaatikas laikaa pa kluso lasiiju. tobriid man tieshaam patika, bet nu taa graamata liekas viena liela ziepene. varbuut tas ir saistiits ar to, ka pilna pasaule liidziigu graamatu. bet katraa zinjaa veelaizvien 11.klasee gadas tipi, kam par Amerikas pilsonju karu it nekaa nav zinaams, bet nu "veejiem liidzi" radiija interesi par sho teemu. katraa gadiijumaa izlasiit sho graamatu ir veerts, bet ilgtoshi patikt vinja nevar.
saaku lasiit pagaajushonedeelj man jau patika, tik uz beigaam kkaa jau palika garlaiciigi, so palika kaadas 20 lpp. neizlasiitas. tikai beigas izlasiiju bet vispaar jau graamata ljoti laba
Es jau ilgāku laiku lasu , nav laika kad tā riktīgi pieķerties , bet man patīk .
Man tikai žēl, ka Mičela nomira tā areī šo grāmatu nepabeidzot.
Mani interesētu beigas kādas tās iztēlojās pati autore.
Nu šī ir grāmata, ko es zinu gandrīz no galvas. (pārspīlēts)
Grāmata skaista. Lasīju gan es viņu pirms vairākiem gadiem un starpā vēl daudzas citas, tomēr, cik atceros, man viņa patika. Vienreiz mēģināju pārlasīt. 1. Grāmatai tiku līdz pusei, bet nebija vairāk laika. Tā kā man mājās viņas nav, nevaru pārlasīt tik bieži. Domāju kaut kad drīzumā paņemt bibliotēkā.
Lai vai kā, stāsts skaists. Nedaudz romantikas, neaudz vēstures un galvenais- nedaudz īstenības garšas. Viss, kas man grāmatās patīk
Es iesāku un nekādi nevarēju izlasīt...
jau pirms neilga laicinja saaku lasiit...no saakuma - apmeeram 50 lpp. prasiiju mammai - kad beidzot paliks interesanti? bet nu es nezinu, tagad man patiik. nav laika pa iistam piekjerties, bet katru vakaru pirms guleetieshanas lasu forsha graamata.
Tā ir viena no manām mīļākajām grāmatām, reiz lai noskatītos filmu "Vējiem līdzi" nobastoju stundas (ar mammas atļauju )
Ahh nu ko lai saku... šī grāmata man ir pati labākā un mīļākā, jo viss kautkā sasaucas ar manu raxturu un pārdzīvojumiem... esmu to neskaitāmas reizes pārlasījusi un brīžos, kad dzīve liekas pagalam draņķīga, tā ļoti palīdz nepadoties utt. Esmu raxturā riktīga Skārleta, tāpēc mani šeit tā arī sauc...
omg !!!!!!!!! superiiga graamata , superiiga filma. iesaku visiem:)
''Vējiem līdzi'' sarakstīti arī šādi turpinājumi:
''Skārleta'' I un II
''Rets Batlers''
[citu autoru darbi].
Šodien aizgāju uz bibliotēku tieši šo grāmatu dēļ, bet dabūju tikai pēdējo. Protams, tie ir citi autori, un viņiem nekad neuzrakstīt TĀ, kā to izdarīja Mičela. Un tomēr -- es atļaušos izmantot šo iespēju un izlasīt, lai manā prātā grāmata nepaliktu nepabeigta.
Protams, zināmā mērā ''Vējiem līdzi'' ir ziepene/lubene, taču ļoti laba un ar spraigu sižetu. Turklāt man bija ļoti saistoši lasīt par vēsturi un tā laika Ameriku.
Tikai vēlējos brīdināt -- nekādā gadījumā nesāciet lasīt šos turpinājumus [] ! Lielāku lubenisku sviestu [turklāt garlaicīgu] vēl nebiju lasījusi. Kā to vispār var nosaukt par Vējiem līdzi turpinājumu, ja galveno varoņu raksturi pēkšņi kļuvuši pilnīgi ačgārni ?
Protams, tikai mans subjekīvais viedoklis un ieteikums .
pavisam driiz buushu izbuurusies cauri arii graamatas otrajai daljai... bet nemaz negribeetos kjerties shiem turpinaajumiem klaat... nekad man nav patikushi citu autoru turpinaajumi...
neezinu...laikam es toomeer njemshu kaadu turpinaajumu...vakar naktii liidz 3 lasiiju... visa galiigi noraudaajusies. man taas beigas likaas shausmiigas...mamma teica, ka turpinaajumam esot ljoti labas beigas, tapeec veelos mazliet palutinaat sevi visu nakti taa graamata bija tas, par ko domaaju...naakamajaa dienaa staigaaju apkaart neizguleejusies, appampusi un ar sarkanaam aciim
Tos saucamos turpinajumus lasit gan nevajag. Es reiz braukaju ilgi vilcienos uz macibam no majam, tad izlasiju visus, bet pateiksu godigi- tas ir tapat ka ar fanstastiem- tiesi tada pasa ranga un kvalitates...
izlasiiju jau kaadu laicinju ieprieksh turpinaajumu skaarleta... vareeja just, ka sarakstiijis cits autors, bet nu ar laiku jau arii pieradu. no saaakuma daudzas lietas vnk. skreeja gar aciim - gadiiijaas, ka izlasiiju rindkopu un vispaar neko no vinjas neatcereejos... bet nu jaa...ar laiku apradu. priecaajos, ka izlasiiju, graamatas bija labas, bet nu ne tik labas, kaa michelas darbi. man shkijiet, ka nemaz arii nekur neraudaaju. bet nu jaa - priecaajos, jo beigas bija ljoti laimiigas, tagad arii mieriiigs praats taaka jaa --> tiem, kuri veeelas lasiit - lai lasa.
Vējiem līdzi ir fantastiska grāmata. Izlasīju arī visus turpinājumus [pagājušajā nedēļā burtiski, tāpēc negulēju], bet nu pēc kārtas.
"Vējiem līdzi" bija skaists stāsts, kur brīžiem bija melodramatiskas vietas, bet pēc pirmītējās nopietnības tādas vnk vajadzēja. Vajadzēja. Kā sīrupu dvēselei. Lieliska grāmata, ar saviem sarežģījumiem un nelielām kļūdām, kas iespējams bija tulkotāja vaina, bet nu man nav ko piebilst - tiešām lieliska grāmata, lasīju visu nedēļu pa naktīm, lai visas daļas izlasītu. Nenožēloju.
"Skārleta" I un II daļa. Uzrakstīts jau labi un intriģējoši. Mazliet trūka piesitiena un bija citādāk nekā "Vējiem līdzi", bet es neteikšu, ka man nepatika. Tur gan dramatiskas ainas bija biežāk un tā gadiem ilgā gaidīšana starp tiem abiem mazliet kaitināja, bet visādi citādi aizraujoši un man patika. Nudien. Interesanti, par šīm daļām arī ir filma?
Starp citu man neliekas, ka diži tika izmainīti tēlu raksturi.
"Rets Batlers". Tā bija pirmā grāmata no šīs sērijas ko izlasīju un tā pamudināja mani izlasīt pirmās daļas. Ieturēta jau romantiskā stilā un var just, ka no pirmajām grāmatām atšķiras pamazām kļūstot arvien modernāka, tomēr tas ir visnotaļ pakāpeniski, ka atškirību grūti just. Un par spīti tam, ka rupji tika ignorēti vecumi un ielaists "'Titānika" faktors, man ļoti patika un man nebūtu pretī redzēt filmu pēc šīs grāmatas.
Tad nu ko lai vēl saka? Grāmatas lieliskas. Turpinājumos ir mazliet citi piesitieni, tomēr to autores ir lieliski piemēorjušās orģinālautores stilam un radījušas apsveicamus turpinājumus patīkami iepriecinot šo sēriju ar laimīgām beigām. Cepuri nost.
Tad vēl. Jautājums - vai Latvijā var dabūt "Vējiem līdzi" VHS or DVD un vai pārējām grāmatām ir uzņemtas filmas?
Man ta likas fantastiska graamata...ta jau arii ir fantastiska gramata..bet tagad kad esmu vinju izlasijusi un parlasu kuro reizi...man dzirdot vien vardu Skarleta, Vejiem Lidzi vai Rets uznaak raudiens
Sausmiigi emocionaala graamata..un es esmu jutiiga...vispaar jutiigiem cilvekiem vinju vajadzeetu aizliegt ..
Mani fascineja ka Skarleta nesaluuza pat graamatas beigas!Tur es tiehaam domaju ka vinja saluziis ...
ak tagad es atkal raudaashu..jaiet uz citu vietinju
P.S.es nemaz nezinaaju ka ir vel citas graamatas..esmu izlasiijusi tikai"Vejiem lidz"..
Nemaz nezināju, ka ir vēl tik daudz jaunieshu (un ne tikai), kam šī grāmata patīk.
Tātad - "Vējiem līdzi" ir GRĀMATA. Mana grāmata - sapnis un realitāte reizē. Tā ir. Pirmo reizi izlasīju, kad man bija 8 gadi, ierosinājums bija filma, ko kopā ar tēti nejaušības pēc noskatījos ar milzu aizrautību un jau nākamajā vakarā ķēros pie lasīšanas. Kopš tā laika dzīvoju ar Skārletu dvēselē. Nu jau esmu to izlasījusi vairākus desmitus reižu un, ticiet vai neticiet, katru reizi atklāju ko jaunu - kādu teikumu, kas iepriekšējās reizēs licies nesvarīgs, bet tagad parāda situāciju citā gaismā, atklāju emocijas, kas piemita arī man, atradu pat padomu, reizēm moto. Es augu un līdzi auga arī mana interese un izpratne par attēlotajiem notikumiem. Gan deviņus, gan divdesmit gadus vecam cilvēkbērnam tur bija kaut kas jauns. Vai nav lieliski? Es nešaubos, ka tā būs vienmēr. Nudien.
Par to, ka ir cilvēki, kas neuzskata "Vējiem līdzi" par tā saucamo augstvērtīgo literatūru, es neuztraucos. Tā nudien ir manas sirds grāmata. Viena no trijām svarīgākajām. Pārlasu regulāri reizi pusgadā, mana sirds (prāts, zemapziņa, dvēsele) paši pasaka priekšā, kad pienācis laiks, kad nepieciešams.
Par turpinājumiem. "Skārleta" man nudien patīk, ir saglabāti raksturi, arī sižets aizraujošs. Ir trūkumi, bet ir milzīgs pluss - remdē izmisīgo vajadzību pēc turpinājuma, pēc citām beigām. Savējie sapratīs. Bet runājot par "Retu Batleru", tā vien pirksti niez atrast to plaģiāta varoni, kas uzdrīkstējās to izdarīt. Jo tā grāmata ir plaģiāts. Protams, es to izlasīju (un lasīšu vēl), bet - ar rūgtumu.
Kopumā - es laikam varētu uzrakstīt grāmatu par maniem piedzīvojumiem ar to grāmatu.
Man grāmatā patika viss> gan tēli, gan sižets un it īpaši dialogi starp Retu un Skārletu
Grāmata vienkārši lieliska.
Skārleta man patīk. Man patīk viņas filozofija.
Ešlijs ir vienkārši gļēvs bezmugurkaulnieks.
Rets- ideāls vīrietis
Melānija- kā viņu vispār var paciest?
Grāmata lieliski ataino ASV pilsoņu karu un ļaužu pārdzīvojumus. Lasu jau otro daļu un nebaidzu vien priecāties par to, ka saņēmu drosmi izlasīt.
Agrāk mani arī Melānija ļoti kaitināja, likās tāda gļēva, neinteresanta pele, sienas puķīte.
Bet nesen pārskatot filmu, ieraudzīju viņu citā gaismā - kā ļoti drosmīgu un garīgi spēcīgu sievieti. Viņa taču visu laiku zināja, kas Skārletai ar Ešliju, taču viņa bija pietiekami "dāma", lai par to klusētu. Lai liktu cilvēkiem justies labākiem, cēlākiem, godīgākiem. Jā, Skārleta viņu necieta, bet galu galā tas taču bija vienkārši dēļ netīras sirdsapziņas. Juzdamās netīri, arī Skārleta visos saskatīja vien trūkumus.
Jā, bet Melānijai visu cieņu.
Melānija ir Īsta Dāma, kā to teica Rets. Skārleta tāda nav.
Visa atšķirība.
Jā, Rovielai pilnīga taisnība, Retam pilnīga taisnība par to dāmu būšanu. Bet tas nenozīmēja, ka būt dāmai bija labāk nekā būt bezprincipu izdzīvotājam.
Nepiekrītu par to, ka Melānija zināja, ka starp Skārletu un Ešliju kas bija. Viņa tik tiešām ticēja, nevis izlikās ticam labajam cilvēkos. Viņa nespēja pieņemt, ka tie, kurus viņa mīl, varētu nebūt tik labi, kā viņa uzskatīja, ka viņi ir.
Jā, arī mans viedoklis par Melāniju laika gaitā ļoti spēcīgi mainījās. Sākot ar "Melānijai tiešām vajadzētu nomirt, jo es gribu, lai mana mīļā Skārleta dabū smuko, jauko Ešliju" līdz "Pasaulei ir vienkārši nepieciešami tādi cilvēki, lai dzīve nebūtu tik skarba" un "Cilvēks saprot kaut kā vērtību tikai tad, kad tas zaudēts", un "Meen, nu gan raksturs".
noskatijos filmu!auchhhhh! patika-ljoti.it seviski Rets. Zinajat ka K.Geiblam(Batlers) un Vivianai (Skarleta) bija apbusejas ANTIpatijas?
anyway...esmu parak slinka lai lasitu:)
Ļoti patīk šīs grāmata. Viena no mīļākajām. Esmu izlasijusi ''Vējiem līdzi" un ''Skārleta'' un ''Rets Batlers''. Tie ir turpinājumi. Pirmais izlasiju tikai Vējiem līdzi tad nevarēju paciest intresi vai tad Skārleta atguva Retu Batleru vai nē. Tad bibliotēkā pamaniju grāmatu Skārleta tā mani ieintereģēja un es viņu izlasiju, gan 1 gan 2 daļu. Viss labāk patika tā vienta kur avarēja viņas kuģis un viņa atkal bija kopā ar Retu. Izlasot grāmatu tās beigās bija īs apraksts par Reta Batlera grāmatu kas ir turpinājums šai grāmatai. Tā lasu to grāmatu tā interesē vai Rets atgriezīsies pie viņas vai arī viņš ir miris un viņa viņu nekad neatradīs!!!!!Mīlu šo grāmatu.
Ļoti jauka grāmata. Bērnībā man filma "Vējiem Līdzi" bija viena no mīļākajām.
Un tā Skārletas izturēšanās. Uij. Būs jāpārlasa.
Vienkārši fantastiska grāmata! Un filma arī kaut gan tajā ir saglabāta tikai daļa īstā sižeta...
Ir jau arī turpinājumi, tos arī esmu lasījusi bet... tie jau nu gan bija galīgi garām - itkā tie paši cilvēki bet pavisam citi raksturi. Visi tādi mīlīgi un maigi pēkšņi kļuvuši...
Tur arī slēpjas "Vējiem līdzi" burvība - tas ir īsts retums - stāsts par negatīvo varoni Skārletu un viņas mīlestību (mīlestībām?). Jau apnikuši romāni ar zemtekstu - esi maziņš, pelēks, sēdi stūrī - atnāks princis baltā zirgā un viss būs ok. Un es šeit nedomāju Melāniju. Kā teica Rets - viņa ir īsta dāma, tā ir pavisam cita kategorija!
Ak...nesen,pirms pāris dienām izlasīju grāmatu. Vienkārši dievīga. Biju/esmu mierā ar Skārletas,Melānijas un Reta tēliem,bet tas Ešlijs...gan krita uz nerviem. Gatavais āpsis. Filmā jau it sevišķi. Cik sapratu no grāmatas,viņš bija vecāks nekā Skārleta,bet bija sameklēts kaut kāds drausmīgi vecs un nesmuks!
Vecāks? Tas nav īstais vārds! Leslijam Hovardam [Ešlijam] filmēšanas laikā bija 46 gadi!
Un principā viņam bija jātēlo divdesmitgadīgu...
Starpība tā neko...
Mana mīļākā grāmata. Patikās gan stils kā rakstīts, gan notikumi. Visa grāmata bija vienkārši fantastiska. Izraisīja visādas emopcija uzplūdumus. Šķiet, ka es esmu pat gatava pārlasīt visu šo grāmatu, lai tikai to vēlreiz izjustu. Vienkārši dievinu šo grāmatu.
Mamma pat sūdzējās, koes tur tik ilgi lasu. No 22:00 - 03:00 lasīju grāmatu, jo vienkārši nespēju atraut acis. It īpaši pie beigām. Bet tā arī nezuināju vai viņi tomēr palika kopā vai arī nē. Nesaprotu, kādēļ kādreiz šo grāmatu nosodīja.
Atkārtošos un teikšu, ka arī man tā ir mīļākā grāmata. Lasu daudzas reizes. Ikreiz pārlasot grāmatu, man liekas, ka daudz kas nav ticis pamanīts - tie sīkumiņi.
Apbrīnoju Skārletas raksturu. Pat klusībā vēlos, lai kaut kas no viņas piemistu man. Tiešām tajos laikos bija grūti apstākļi sievietēm, un man prieks, ka viņa lauza tos stereotipus, ka sieviete vēl nevarēja veikt darījumus u.t.t.
Lasu ar dažādām emocijām. Galvenokārt ar apbrīnu.
Gods un slava M. Mičelai par to, ka uzrakstīja ti burvīgu grāmatu.
es esmu lasijusi šo grāmatu bet man tā nelikās diez ko interesanta
Grāmata ir skaista.
Viena no manām mīļākajām.
Tad kad šo grāmatu lasu es jūtu līdzi tiem varoņiem.
Man patika. Laigan to varētu piesaistīt kā drāmu kas man nepatīk.
Tiešām skaista grāmata.
Bet kad es izlasiju turpinājumus vēlējos kautnēbūtu lasijusi.
Tur var daudz kur piekasīties, jo rakstīšnas stils atšķiras. Ļoti.
Un filmu es nēsm u redzējusi. Kautkan vēlētos.
Ja godīgi visas grāmatas man patīk arī skārleta un rets batlers!
Sadusmoja skārleta un pēdējajā grāmatā ''rets batlers'' es biju pat ļoti apbēdināta par to kāda skārleta ir slampa(atvainojos par izteicienu) bet tiešām man viņa tāda likās, vairāku vīrieši ar ko viņa veidoja tikai seksuālas intereses. man tas likās pretīgi! Kad viņa gulēja ar savas meitas draugu tas nu bija viss manai sapratnei pret skārletu!
Viņa bija atguvusi Retu un viņš tikai bija aizbraucis un dažām nedēļām a šī ņem un tā laikā izklaidējas ar meitas draugu!
Bija zinām ka nu viņš to zina un kur nu skārletai bija prāts tā darīt..
Tā nu viņa viņu zaudēja, bet par nelaimi beigās tomēr bija kopā ar skārletu!
NĒESMU apmierināta ar grāmatas beigām, lai gan man tas likās jauks romāns(viens no maniem mīļākajiem) tomēr Skārleta nemaz nebija pelnijusi Retu! Un tas mani pat ļoti sadusmoja..
Pirms kāda laika lasīju, un laikam izlasīju visas grāmatas par Skārletu. Sieviete ar savu personību, kas nepadosies. Burvīgi.
Laikam jau patika. Izlasīju tikai "Vējiem līdzi" un turpinājumus, tā teikt, nemaz neprasījās.
Beet, nu, laikam tomēr pārāk mūsdienīga esmu, jo dažkārt patiešām nespēju īsti saprast, kā cilvēks avr būt tik stulbs, neko nesaprast. Tomēr pieņemu, ka tas dēļ laika, par cik dāmu būšanas bija daudz svarīgākas, un tas arī Skārletu galvenokārt interesēja.
Laikam jau patika. Emocionālas vietas, patiešām bija un vispār jau skaisti, ka viņi tā slēpās aiz lepnuma. Pilnīgi nevajadzīgi un stulbi, bet skaisti. Gan jau, ka kaut kas tāds atrodams arī mūsdienās.
Noteikti manu mīļāko grāmatu top 5 augšgalā! Tā grāmata neapnīk, un apraksti ir fascinējoši. Nesen redzēju filmu. Baigi kruta, itkā esot vinneejusi vairaakus oskarus, btw.!
Patika arii Skaarletas motto: Padomāšu rīt!
ļoti saistījaas ar iisteniibu...
Mana PATI PATI mīļākā grāmata
Neko labāku tiešām neesmu lasījusi.
Bija obligātajā literatūrā un labi, ka tā, savādāk nebūtu izlasījusi.
Klasika.
Reti, kad nācies lasīt grāmatu, kur galvenā varone ir tik "dzīva". Viņu varēja mīlēt, ienīst, nosodīt, žēlot un arī nesaprast. Visa romāna gaitā viņa ne uz brīdi nepaliek neinteresanta vai pelēka. Galvenais, ko es viņā apbrīnoju, ir spēks "nesalūzt", apbrīnojamā dzīvotgriba un doma, ka viss ir paveicams - vajag tikai laiku.
Romāna gaitā Melānija man dažbrīd šķita pat uzspēlēti naiva. Viņas labākā īpašība bija nemaldīgā ticība labajam cilvēkos. Varbūt tas arī Skārletu kaitināja visvairāk, bet beigās lika kaut nedaudz mainīties.
Pārdomas par to, kā mainās laiki un sabiedrības attieksme, izraisīja nodaļas, kur Skārleta pati sāk pelnīt naudu - vadīt uzņēmumu. Toreiz viņu nosoda konkurentu apmelošanā, lai tiktu pirkta viņas prece, tad tagad tas ir pilnīgi normāli. Veids, kā izsisties uz augšu.
Esmu viens no tiem lasītājiem, kuriem šķiet, ka romānam kaut kādā veidā ir jābeidzas labi. "Vējiem līdzi" nobeigums varbūt šķita tāds neierasts varbūt pat nepilnīgs, taču doma paliek: "Dzīve ar to nav beigusies. Viss turpinās." Attiecībā uz turpinājumiem. Esmu lasījusi A. Riplijas ("Skārleta") citus darbus (pārāk paredzami), tāpēc viņas rakstītajam turpinājumam pat klāt neķēros, lai gan ar interesi izlasīju anotāciju un nobeigumu.
Nesen Amerikā iznācis vēl viens "Vējiem līdzi" turpinājums (nosacīti) - "Rhett Buttler's People". Arī tur varoņi ir zaudējuši ļoti daudz no sava spožuma, rakstura un vitalitātes, taču "sižetu medniekiem" iespējamais nobeigums pat tīri labi patiks.
Filmu diemžēl neesmu redzējusi, taču man ir stāstīts, ka tā ir uzņemta pilnībā pēc grāmatas (nav bijis scenārija, bet vienkārši ņemts pa nodaļām) un ka patiesais filmas garums ir aptuveni 7-8 stundas (ar visiem neizgrieztajiem kadriem). Taisnība?
Ja mana mīļākā dziesma, grupa vai krāsa ir mainījusies laikam ejot, tad mīļākās grāmatas gan ne. "Dziedoņi ērkšķu krūmā" un "Vējiem līdzi" tā arī palikušas uz augstākā plauktiņa. Apbrīnoju rakstnieku talantu radīt raksturus un situācijas. Žēl, ka ''Skārleta'' I un II un ''Rets Batlers'' neturēja līdzi, tāpat kā filma (bet Skārletai bija foršas kleitas ).
Nu es tagad lasu vēl neēsmu pabaigusi bet man baigi patīk. :]
atstāju kādas 20 lpp neizlasītas- es negribēju nekādas beigas. būtu beigas, būtu jāraud
Es lasīju un apbrīnoju Skārlets drosmi un apņēmību.. Mičelas visslabākais romāns.. Rets bija mans mīļākais varonis,tik žēl,ka viņš atraidīja Skārletu..
Pievienojos "Vējiem līdzi" apbrīnotājiem.
Cik lasīju,M.Mičela pati teica,ka viņa Skārletu nav varējusi izturēt.Viņa Skārletu nekad nav uztvērusi kā labo tēlu.Kā viņa teica:"Skārleta nodeva visus savus mīļos cilvēkus un ar savu egoismu sev visu atņēma.Kāpēc cilvēkiem viņa tik ļoti patīk?".
Nepārprotiet,man Skārleta patīk,jo ja nebūtu viņas,viņa ar saviem piederīgajiem jau atrastos kapā ,pirms vēl pirmā grāmata būtu beigusies.
Gribēju tikai pateikt,ka Mičela ar abām "Vējiem"līdzi daļām jau ir pateikusi visu ,ko gribēja.Dēļ sava egoisma Skārleta visu zaudēja un viņai palika vien Tara un viņas ego.Un tādā situācijā viņa pati sevi bija nostādījusi.Neviens viņai nelika no visiem novērsties un mīlēt Ešliju.Skārleta pati sevi bija sevi novedusi līdz stāvoklim,kādā viņa atradās grāmatas beigās.Šī grāmata ir par to,kā nogalināt savu apkārtējo pasauli,bet pašai tomēr izdzīvot.Tāpēc jāizvēlas-mirt mierā,labestībā,bez naudas un neko nesasniegt vai novērsties,dzīvot sev un naudai.Skaistā un pievilcīgā Skārleta izvēlējās otro variantu.Iespējams,par laimi.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)