Pirmie iespaidi Opcijas

[eyedam]

Šis pavediens ir domāts jūsu pirmo iespaidu un emociju izteikšanai par sesto Harija Potera grāmatu - visticamāk vienīgais tāds visā šajā sadaļā. Visiem pārējiem pavedieniem jābūt par konkrētu jautājumu.

Šajā pavedienā visiem rakstiem jābūt vismaz 150 vārdu gariem. Pamatā ir paredzēts, ka katrs izsaka savus iespaidus, var arī atsaukties uz iepriekšējo biedru iespaidiem, bet, lai apspriestu kaut kādas atsevišķas lietas vairāk, lietojiet attiecīgi atsevišķus pavedienus.

=======================

Šajā brīdī tā vien liekas, ka vienīgais lielais iespaids, kas man palicis pēc sestās grāmatas izlasīšanas ir... nāve. Es izlaidu visas žēlabas par iepriekšējās grāmatas ievērojamāko aiziešanu viņsaulē. Siriuss man vienmēr šķitis vairāk vai mazāk garāmejošs personāžs (katrā ziņā, ja nelasa daudz fanstāstu). Tomēr tagad ir aizgājis mans mīļākais tēls...

Šķiet, ka visa grāmata bija kā viens liels cieņas apliecinājums Dumidoram. Līdzīgi kā ūdensļaužu dziesma, līdzīgi kā kentauru goda šāviens ar bultām grāmatas pēdejā nodaļā. Viss pārējais paliek miglā fonā, pelēks, atstādams tikai Dumidora pēdējos vārdus, pēdējos gājienus cīņā ar Voldemortu, savu zinību nodošanu Harijam. Tā vien liekas, ka visa grāmata ved uz to īso mirkli, kurā, ģīmi dusmās sašķobījis, mīklainais taukmatis nosauc slepkavošanas lāstu.

Tāpat kā iepriekš ar Siriusu, arī šoreiz man liekas, ka pats nāves atgadījums ir tāds galīgi lieks, nevajadzīgs. Kaut kas, no kā nebūtu bijis grūti izvairīties. Kaut kas, kas notika tikai tāpēc, ka tas bija nepieciešams turpmākajam sižetam. "Nu, kāpēc?!" saucu es tāpat kā daudzi citi fani, izlasījuši grāmatu un kā sauca pēc Fēniksa ordeņa. Nedomāju, ka šis sauciens izmisīgi prasās pēc atbildes. Teju lielākā daļa fanu jau pareizi tika šo nāvi paredzējusi, liekot priekšā dažādus pamatojumus. Tā vai šā, ātrāk vai vēlāk, bet viņam bija jāaiziet. Tāpat tas ir skumji, un tāpat to negribas saprast. Nevis nevar, bet negribas.

Jaunā grāmata ir otrā starp Potera grāmatām, kuras beigās nenotiek Harija cīņa (saskarsme) ar Voldemortu. Tajā ziņā tā ir līdzīga Azkabanas gūsteknim. Tomēr atšķirībā no visām pārējām, kā man jau teica Nimue, šajā grāmatā nav tā asuma, kas pārējās. Darbība tik ātri nevirzās uz priekšu, nav sajūtas, ka Harijam ar draugiem draudētu briesmas (šeit acīmredzot jāpateicas paaugstinātajai drošībai skolā). Rona piezīmes par to, vai šodien ir nogalināts "kāds, kuru mēs pazīstam", izklausās pārāk ikdienišķas, lai uzbudinātu. Vispārējā satraukuma aprakstīšana lielākoties ir ieslēgta vien pirmajā nodaļā.

Darbība nevirzās ātri uz priekšu, jo grāmata ir vairāk aprakstoša. Turklāt to pastiprināti kavē arī ne viena vien atgriešanās pagātnē. Lai arī Roulinga saka, ka visu grāmatu sižets viņai jau aptuveni ir bijis zināms pirms laba laika, mani vairākas reizes piemeklēja sajūta, ka, lūk, tas fragments tur ir ielikts kā atbilde uz fanu uzdotajiem jautājumiem. Vairākas reizes pat grāmatas personāžu viens otram uzdotie jautājumi man izklausījās kā no fanu mutēm nākuši. Un tā visa grāmata lielākoties nepārtraukti dod atbildes uz nebeidzamiem jautājumiem.

Tāpēc es pieņemu, ka septītā grāmata, kuru Roulinga aprakstīja kā Harija Potera sērijas beigu daļas otro daļu (kamēr šo beigu pirmā daļa ir sestā grāmata), kā sestās turpinājums varētu būt darbīgāka. Sestajā lasītājs mācījās kopā ar Hariju – mācījās lielajam nobeigumam.

[CHO CHANG]

Nju, grāmatu iegādājos jau dienu pēc iznākšanas...Mani ļoti interesēja, kas notiks - atvēru grāmatu un aiziet!...

...Kad es aizvēru grāmatu, man bija tāda sajūta, it kā es būtu tukša un pilna jaunas informācijas reizē...Es biju tukša, jo mani satrieca Dumidora nāve...un to ir briesmīgi skumji atzīt...Mani satrieca tas, ka Strups nogalināja Dumidoru, jo izskatot visas Strupa darbības, es biju tādā kā cerībā, ka Strups ir Dumidora pusē...Lai gan ko var zināt - varbūt Strups septītajā grāmatā būs Harija pusē...Varbūt viņš piekukuļo Voldemortu...Šīs domas manī uzvilnīja tādu kā tukšuma sajūtu, jo zinu, ka līdz fināla grāmatas iznākšanai jāgaida krietns laiciņš...

...Man ļoti patika, kā Roulinga aprakstīja Harija spēcīgāko ieroci - spēju mīlēt...Tas bija skaisti, lai gan Hariju un Džinniju man ir grūti iedomāties kopā...Ronam un Hermionei bija jābūt kopā...vismaz es tā domāju...Skaisti, ka arī burvju pasaulē pastāv tāda burvīga lieta kā mīlestība...

...Mani nebūt nepārsteidza Malfoja rīcība - es jau nojautu, ka viņš ir spējīgs uz ko tādu..., bet mani pārsteidza kā pret Drako uzdevumu attiecās viņa māte - es domāju, ka viņa būs laimīga ziedot savu dēlu tādam uzdevumam...

...Man ļoti patika tas, ka uzzinām ko vairāk par Voldemorta bērnību - es gribēju uzzināt vai viņš jau bērnībā ir bijis tāds...Manuprāt viņs ir...slikts cilvēks...vai arī pārpalikums no cilvēka...vai arī būtne, kura izmisīgi sevi tur pie dzīvības, lai darītu postu...

...Ļoti skumja grāmata, bet notikumi aug līdz ar mums un tas ir labi, jo tas mums kaut ko iemāca...Es šaubos vai jūs sestajā grāmatā gribētu lasīt par to kā Harijs iekrīt grāvī un salauž sprandu...Katram vecumam savi notikumi, savi pārdzīvojumi...Pirmajā gadā - Filozofu akmens - man tas šobrīd liekas bērnišķīgi salīdzinoši ar sesto grāmatu, bet Harijam tad bija tikai 11...Ko lielāku var gaidīt?...Neko...Viss notiek tā, kā tam janotiek - grāmata aug ar mums - notikumi kļūst nopietni un spraigi...Un, manuprāt, tieši tas ir Roulingas trumpis - viņa un viņas stāsts aug kopā ar mums...

...Tādas lūk ir manas domas par šo grāmatu...

[Kaķe]

kad izlasiiji graamatu..nezinaaju ko iisti domaa..vieniigi man tagad maisaas domas galvaa kapeec Strups nogalinaaja Dumidoru, vai taapeec dell taa Nesalauzamaa soliijuva vai taapeec ka Dumidors vinam taa lika

vispaar graamata nu interesanta..tiesaam..mazliet smiekliiga..daudz paariisu izveidojaas...smiekliigi bija lasiit par Rona un Lavenderas attieciibaam un par hermiones grieizsirdiibu..

visaadaa zinaa graamata laba...aizraava arii nodalas par Tumsas Paveelnieka pagaatni un horkrustiem...gribu zinaat kas ir R.A.B? vai tiesaam Regulus Bleks?

ceru ka 7.graamata bus visinteresantaakaa

[Kendisa]

Harijs Poters un Jauktasiņu Princis vai kā citi idoti nosauca pirms tam Pusbrālis princis, kas galīgi nesakrita ar īsto tulkojumu un, kas mani tracināja līdz baltkvēlei.

Bet ne jau par to iet runa.

Man patika šī grāmata neskatoties uz skumjām, jo es centos tam visam atrast loģisku izskaidrojumu un centos iedziļināties smieklīgajos gbalos. Es neraudāju, es nepārdzīvoju. Vienkārši bija skumji. Tieši tāpat kā bija, kad nomira Siriuss. Grāmatā visi cieši, daži fani nobirdi asaru, taču es nē. Manī ir tikai skumjas un arī tikai uz īsu momentu. Manā uztverē tā ir tikai grāmata un tas ir tikai saprotami, ka kāds nomirst, iemīlējais, cieš un tiek apvainots. Protams, tā arī dzīvē notiek. Un ja tas būtu dzīvē, tad man būtu vēl skumjāk.

Labi nerunāsim par skumjo, kaut kur ir jāatrod arī prieks. Dažii gabaliņi bija ļoti uzmundrinoši un pie citiem es smējos, kā negudra, jo patiešām bija smieklīgi un man patika.

Bet kopsummā runājot, es uzskatu, ka kaut kas pietrūka šai grāmatai. Es nezinu, kas un nezinu kāpēc. Es nezinu, kā lai izskaidroju to, kāpēc es tā domāju, bet tā bija. Ar kaut ko man nebija gan, man kaut kas pietrūka, man gribējās vēl kaut ko.

Protams grāmata kā vienmēr bija laba un man patika viņu lasīt un es gaidīšu ar lielu prieku septīto, cerēdama, ka tā būs gara un aizraujoša. Un cerēšu, ka kaut kas man tom;er neļaus vilties, kā šoreiz.

/Kendux/

[Cecilia]

graamatas peedeejaas nodaljas es lasiiju ar asaraam aciis, tur vnk bija, manupraat, tik daudz emociju. vairaak paardziivoju par hariju, jo tieshi vinjam pietruukst un pietruuks dumidors, nevis man. harijs ir tas, kursh staasies pretii voldemortam, nevis es. es raudaaju taapeec, kaa vienam cilveekam var buut tik smags liktenis. labi, es vispaar esmu taada rauduliiga, bet es raudu par tieshaam smagaam lietaam. man liekas ljoti skumji, kad es taa reaali iedomaajos par taadiem iistiem cilveekiem, kuriem ir paredzeeti shaadi dizji liktenji un kuriem mees varam tikai just liidzi, bet reaali paliidzeet nevaram.

veel par dumidoru. vinjsh man likaas ljoti saspringts, vinjam visu laiku vajadzeeja, lai apkaarteejie riikotots taa, kaa veelas vinjsh, piemeeram, kad harijam vajadzeeja ieguut gliemraga atminjas. dumidors lika harijam justies vainiigam un kaadam tur veel nee, kameer vinjsh taas nebija dabujis. labi, es sapratu (un harijs saprata) to atminju noziimiigumu, bet vai taapeec obligaati ir jaaspeelee uz emocijaam? veel es domaaju, ka vinjsh paaraak paljaavaas uz strupu. neviens ne uz vienu nekad nedriikst taa paljauties, sevishkji, ja tu esi varens burvis, kuru daudzi taa vien grib nogalinaat.

harija un dzinnijas attieciibaas uzraadiijaas parastaa attieciibu klisheja - paiet milzumdaudz veltiigi izteereeta laika, kameer varonji viens otram atziistas savaas juutaas. man iisteniibaa prieks par abiem, harijam taa bija milziiga atslodze no parastaas druumaas ikdienas.

biju noreekusies par ronu un lavenderu. vinja liekas esam tik...stulba! mani kaitina taadas kjikjinoshas meitenes. romilda vaane, protams, arii. mani paarsteidza meitenju apnjeemiiba lietot miilas mikstuuru, lai dabuutu hariju. taa jau ir ''ieshana paari liikjiem'', lai dabuutu kaaroto! (tagad klusiibaa pie sevis nodomaaju, ka varbuut arii man taa vajadzeetu rikoties, lai dabuutu kaaroto, bet tas nebuutu godiigi pret to puisi).

man bija stipri vien zjeel malfoja, par spiiti vinja saakotneejai uzpuutiibai, vinjam tomeer galiigi negaaja ar tiem darbiem, un arii peleeci vinjsh redzeet negribeeja. vinjsh vnk bija izslaapis peec uzmaniibas, kura visa tika ''sdlavenajam harijam poteram''. un beigaas vinjsh tachu zizli nolaida.

[Dinii]

Vispaar lasot pirmaas 120 lpp bija garlaiciigas. Man vispaar shii graamata liekas visgarlaiciigaakaa no visaam. Un arii taapeec tik ljoti atshkjiriiga.

Pa maz humora no Rona puses.un vispaar.. liekas ka Roulingas speeki ir izsiikushi. Citaas graamataas pashaas beigaas vienmeer bija graujoshs atrisinaajums, kuru gruuti bija iedomaaties, bet shajaa.. Dumidors nolika karoti-nju zeel gan, ko var teikt! Tomeer nez kaapeec paaraak skumiigi nebija. Strups un Malfojs-ljaunie aiztinaas. Tas labi. Nekad man nebija paticis Strups. Arii kaa teels.

Ljoti ljoti cereeju ka buus 7 gads, kad vinji (iipashi Harijs) pabeigs skolu un happy end, bet izskataas ka naakoshajaa gadaa viss notiks citur. Veel neskaidriibas ar teleporteeshanaas eksaamenu. Ja jau Harijs veelas mekleet herkrustus(vai kaa to sauc) tad vinjam jaaliek eksis... Bet droshi vien Roulinga negribeeja ka vinjsh naakosh gadaa ietu uz skolu jo tur nebuus interesanti, jo nav ienaidnieku (strups, Malfojs) as vinjus spiidzinaatu.
Maksuura forsha vecene, kaut gan vinju par direni...hmm... nesaskan nekas. vinja taada neizleemiiga.

Paldiesdievam Hagridam (un Ilknim) nekas nekaish.

Nez kaapeec es nebeedaaju par Dumii naavi. Kad Sirius nomira-tad gan es raudaaju..

Šo rakstu rediģēja Dinii: 14.03.2006 15:57

[whitegirl]

Nesen tikai pabeidzu lasiit graamatu un taas buus mociibas - gaidiishana liidz nakamajai graamatai... Shii (beigas) noteikti bija visskumjaakaa... Es pat raudaaju... Un es domaaju ka shii gramata pieraadiija ka Rowlinga maak paarsteigt - un ka shis kopumaa tieshaam ir tikai druums staast par puisi kam jaaciinaas pret ljauno - staavot vienatnee... Un shii graamata noteikti liek nojaust ka graamatas beigas tuvojaas... Un es pat nevaru iedomaaties ko mees visi dariisim kad peedeejaa graamata buus iznaakusi un zinaasim ka tur vairs nav naakamaa graamata ko gaidiit... (lai gan es klusiibaa veel ceru ka varbuut uzradiisies veel kaada graamatinja peec 7taas...)... Un es domaaju ka shii ir viena no labaakajaam graamataam... Un nespeeju saprast kaa cilveeki var domaat ka shii bija garlaiciiga...

[alienz]

Jaaatziist, ka shii graamata tieshaam paarsteidza.... Tiktikko beidzu lasiit un veeljoprojaam taads kaa shoks... Es tomeer taa kaa veel uzticeejos Strupam... Mja... Gruuti noticeet, ka Dumidors ir miris.... Tachu es arii vairaak paardziivoju tieshi Siriusa naawi... Manupraat shajaa graamataa rodas ljoti dawdz neatbildeetu jawtaajumu uz kuriem es ceru sagaidiit atbildes 7. graamataa (kuru protams gaidu ar milzoniigu nepacietiibu) Nju un jaa - Harijs un Dzinnija.... Ljoti interesanti! A kas ar vinjiem taalaak buus? Nezinu, man shis paaris likaas tiiri pashsaprotams...

Tikai tas, ka Strups izraadiijaas Jauktasinju princis kaut kaa nesaskan ar graamatas kontekstu - ja jau Dzeimss nevareeja buut Jauktasinju princis (kaa jaw Harijs noskaidroja peec graamatas izdoshanas gada, graamata tika lietota jau pirms Dzeimss veel maaciijaas skolaa) tad kaa Princis vareeja buut Strups?! Ja atminja nevilj tad Strups taksh maaciijaas skolaa kopaa ar Harija teewu!!! Var kaads mani apgaismot? Maybe es kawt ko palaidu garaam?

Nu vispaar galu galaa man personiigi shii graamata liekas vislabaakaa! (atshkjiriibaa no citu viedokljiem) Tieshaam ljoti emocionaala...

Pilniibaa piekriitu whitegirl -

nespeeju saprast kaa cilveeki var domaat ka shii bija garlaiciiga

Sleedziens - liidz shim lapaakaa HP graamata!!!

[Kaķurēgs]

Izlasīju jau krietni sen. Pirmie iespaidi? Nu, kā lai to pasaka. Jau sen klīda baumas par to, ka Dumidors var nomirt, tādēļ kaut kam tādam es biju gatava. Turklāt beidzot Roulinga izskaidroja, kādēļ mira Siriuss. Pret Strupu nejūtu neko - viņam draud briesmas no divām pusēm: no Voldemorta, kurš varētu būt ļoti nikns par viņa pavēļu neizpildīšanu un Harija, kurš viņu ļoti kvēli vēlas "pārstrādāt kotletē".Piekrītu arī visiem pārējiem - man ar šo grāmatu nebija garlaicīgi. Tā bija krietni interesantāka un aizraujošāka par piektu. Viens no labākajiem Roulingas meistarstiķiem.

[billy]

diezgan sen gan lasiiju...bet...pirmie iespaidi....hmm... man kaut kaa nebija paaraak liels paarsteigums,ka tika nogalinaats dumidors, tomer soks bija par to,kas to izdariija....pat iedomaaties nevareeju,ka strups izraadiisies Voldemorts pusee,lai cik pretiigs un riebiigs vinsh ari nebuutu....taapat arii par Malfoju....biju domaajusi,ka vinjam tikai ir tads ponts,kaa jau iistaakajam gleevulim, bet vienmer bija licies,ka vinsh nemaz nav tik launs...ka vinsh tomer varetu nostaaties labaa pusee....kaut gan...arii shajaa graamataa kaut kas tikai nepateikts, tadel no Malfoja veel visu ko var sagaidiit.....
veel par Dumidora naavi....kaarteejo reizi biju viilusies Roulingaa...arii toreiz ar Siriusa naavi...man prasiijaas,lai tas darbibas,kas tajaa briidii risinaajaas, nebuutu tik sasteigtas....jo es pat nepaspeeju taa kaartiigi visaa tajaa situaacijaa ieiet,kad jau tas viss jau bija beidzies...kaut gan salidzinaajumaa ar Siriusa naavi....sheit jau bija mazliet vairaak sakaapinaajuma....
o jaa...shajaa graamataa miilas pamatiigi virmoja gaisaa....tas man pat tiiri labi patika, jo tie bija briizi,kad tieshaam vareeja taa plati pasmaidiit....

Šo rakstu rediģēja Noa: 24.04.2006 16:07

[Kognakschwenker]

Iespaids ir vienkārši brīnišķīgs. Šī grāmata ir tik ideāla un forša! Tik jauki piedzīvojumi, aizkustiņajumi, skaudība, greizsirdība..! Tik daudz kas atklājās šajā grāmatā, emocijas - gluži kā patiesas! Tikai žēl, ka Dumidoru nogalināja, tas man bija kā trieciens, bet to es arī zināju, jo man datorā jau sen bija angļu versija. Superīga grāmatiņa... Tā horkrutsta meklēšana mani ļoti aizrāva.... Brīžiem mani pat no grāmatas nevarēja atraut. Bet tas tā. Ļoti iespaidīga grāmata - liek sevi paturēt savā atmiņā. Grāmatu lasīju vienkārši ar prieku!

[berserks]

Me ar beidzot tika pie jauktasiņu priņča un divi vakari tika veltīti grāmatas izlasīšanai. Nu nezin, sāk kautkā neintersantāk palikt. Tās attiecības tad ar vienu salaiž, tad ar otru. Kā tāds latīņamerikāņu seriāls (kuri man riebjas). Rons ar Hermioni mocās ... sakumā Džinnija Hariju paslepus, tagad Harijs Džinniju ... sviests . Vienīgais interesantais, kas tur būs ar tiem horkrustiem ... tagad Harijs paliek viens pats bez Dumidora ... bet nezin, man kautkā liekas, ka Dumidors būs atpakaļ kautkā ... un Malfojs ... njā, savus kompleksus izgāž uz citiem, tēlo baigo ļauno, a ka vajag, ta čušš , bet nekāds pārsteigums jau tas nebij ...

[uldisz93]

Sākšu izklāstīt savus uzskatus sākot ar grāmatas sākumu. Pirmā nodaļa ''Tas otrais ministrs'' man likās īsti nevajadzīga un tā varēja nebūt. Tad sekoja Bellatrises un Narcisas gājiens pie Strupa. Tas man patika jo atklāja ka Strups īstenībā nav pārgājis pie ''labajiem'', bet vēljoprojām ir Voldemorta spiegs (kā man likās visu lasīto grāmatu laikā), vienīgais radās jautājums, kāpēc Tārpastis ir pie Strupa? Tad nāca atgriešanās pie Dērslijiem, tur nekā īpašu nebija, tāpēc savus iespaidus nestāstīšu. Pēc tam iepazīšanās ar H.Gliemjragu, man tāpat kā Harijam likās ka Gliemjrags būs APTZ pasniedzējs, bet mēs abi kļūdijāmies! Tad Harija SLIMu rezultāti, kuru pēc manām domām bija ļoti labi. Un Harijs varēja pamatīgi uzelpot!
Tagad par skolu. Skola sākās ar Dumidora neskaidro uzaicinājumu nākt uz privātstundām, kuru neviens nesaprata. Sanāca tā ka tās man bija mīļākās nodaļas kuras pārlasīju vēl daudzas reizes. Par Voldemorta pagātni nekas nebija zināms un tur Dž.K.Roulinga trāpija 10niekā, jo tas bija ļoti interesanti!! tad visas mīlas lietas, no sākuma Rons+Lavandera, man patika teikums ''nu, mēs īpaši daudz nerunājām, vairāk sūcāmies'' Tad vēlāk Harijs+Džinnija, likās interesanti, man likās ka viņi būs pāris jau no 2.grāmatas, un beidzot tas notiks, bet žēl ka viņi izšķīrās. Tagad par Dž.K.Roulingai neraksturigajām nelaimīgajām beigām (izņemot 5.grāmatu). Viss sākās ar nodaļu "Ala". Kad Harijs un Dumidors nonāca uz salas, man likās ka vēlviens Horkrusts būs pagalam, bet tomēr vēlāk izrādijās ka nē. Tad vinji atgriezās skolā, kuras Astronomijas torni apspīdēja Tumšā zīme, man likās ka patiešām kāds būs nogalināts, bet nopūtos kad izlasīju ka neviens nav nogalināts. Par Dumidora nāvi man nav ko teikt , vienīgais par tiem Severus...lūdzu., lasot vienu pavedienu par šo tēmu, es patiešām sāku domāt, ko viņš ar to gribēja teikt, bet vēl līdz slēgumam neesmu ticis. Kopsavilkums: Ļoti laba, interesanta, saistoša grāmata, ar daudz bēdīgiem, arī jautriem notikumiem. Man ļoti patika!

Šo rakstu rediģēja uldisz93: 05.08.2006 18:05

[Isania]

Šajā grāmatā man interesants likās sākums, kad notika gājiens pie Strupa, un vēlāk kļuva nedaudz garlaicīgi lasīt. Man liekas, ka citās grāmatās ir daudz vairāk notikumu saistītu ar Harija piedzīvojumiem, bet, tas, ko es atceros par šo grāmatu ir tas, ka Harijs bija tāds nespējīgs un vājš - Malfojs mācību gada sākumā viņu uzveica pat īsti nepūloties, viņam nesanāca tās burvestības klusējot, un arī Strups viņu viens divi pieveica (nesaprotu, kāpēc viņš nenogalināja Hariju, varbūt Strupam ir savi mīklainie iemesli un viņš nav tā īsti Voldemorta pusē... Kas to lai zin...Vismaz man ir tāda teorija.)
Kas tās par stundām, kad Dumidors viņam rādīja atmiņas par Voldemortu? Es domāju, ka tas ir labi, ka Harijs uzzināja kaut ko vairāk, bet tomēr, ko tad viņš darīs, kā ar to uzveiks Voldemortu? Viņš pat nezina dažu Horkrustu izskatu, labāk būtu vēl mācījies tur duelēšanas vai ko tamlīdzīgu.
Nu, to, ka Harijs satiksies ar Džinniju un Rons ar Hermioni, varēja nojaust, bet lai lasītu romānus nav jau obligāti pirkt Harija Potera sērijas grāmatas...
Man liekas, ka sestā daļa nav tik labi izdevusies, bet varbūt man vienkārši ir pārāk augstu uzlikta latiņa pēc ceturtās un piektās grāmatas(tās manuprāt ir ļoti labi uzrakstītas). Pēc šīs (sestās) grāmatas izlasīšanas man gribējās teikt "Un tas ir viss?"

Šo rakstu rediģēja Isania: 12.10.2006 17:02

[Rydelhouse]

Jaa kad biju izlasiijis graamatu biju shokaa Es zinaaju ka mirs kaada zinaama persona un man bija nojauta ka tas vareetu buut Vilksons... Bet ne jau nu Dumidors!! kad es izlasiiju graamatu un lasiiju par dumidora beereem man aciis sariesaaas asaras Es biju patieshaam shoka.. Un tagad es nevaru atrauties no jautaajumiem - Kas notiks ar Hariju kad Dumidora vairs nav, kad Voldemorts ir atgriezies????? Jo kaa nekaa Dumidors bija Gandriiz wienmeer paliidzeejis Harijam ciinjaa pret Voldemortu!!! Un Dumidors vienmeer ir paliidzeejis Harijam saprast lietas ko vinjsh nesaprot!!!! Es pat saaku domaat ka Harijs nezinaas ko ariit bez Dumidora!!! Vieniigais kas ir LJOTI labi, tas ir ka Harijs tagad zin par Herokrustiem (laikam taa vinjus sauc)!!! es pat nespeeju iedomaaties kaa harijam veiksies bez Dumidora?????
Man liekas ka vinjsh kljuus par "Fēniksa Ordeņa" daliibnieku kopaa ar Ronu un Hermioni!!! Bet es LJOTI ceru ka winji ciinisies kopaa un ka muusu Harijam nevajadzees mirt ;( ;(

[sesila]

izlasot šo grāmatu mani pārņēma skumjas.. jo kā gan citādi, ja dumidors ir miris?ir grūti iedomāties burvju pasauli bez dumidora, bez pasaules diženākā burvja un Harija aizstāvi.. varbūt vienīgo cilvēku, kas spēja saprast hariju. man liekas, ka Dumidors kaut kādā veidā bija harija cerība uz to, ka viss vēl ir labi, uz to, ka viņam nenāksies vienam stāties pretī Voldemortam uz to, ka viņu kāds atbalstīs par spīti visam.. lai gan Dumidors bija Cūkkāārpas direktors viņa un Harija attiecības ne tuvu nebija kā starp skolēnu un direktoru.. tas bija kaut kas vairāk, gandrīz kā starp tēvu un dēlu. varbūt Dumidors Hariju uztvēr kā dēlu, jo viņam pašam ģimenes nebija? varbūt...
manuprātu nomāc daudzi jautājumi par to, kā tas viss būs tālāk? vai Harijs bez Dumidora palīdzības spēs tikt galā ar horukrustiem un galu galā ar pašu Voldemortu, ja jau tas nav izdevies pat dumidoram.. pasaulē varenākajam burvim.
tiesa mani nedaudz pārsteidza visu reakcija neilgi pēc tam, kad bija jau uzzinājuši par dumidora nāvi. dzīve turpinās. protams tā ir, taču tik drīz pēc dumidora nāves svinēt kāzas?un protams neliela neticība- stupr noghalināja Dumidoru?! tik augstasinīgi un bez minstināšanās, pēc visa, ko Dumidors viņa labā ir darījis?! jā neticami...

[ievuks]

Šī bija viss skumjākā Harija Potera daļa kuru izlasīju, daži notikumi risinājās un likās visai nereāli.
Kad pabeidzu lasīt grāmatu, es kā vienmēr pārdomāju visus notikumus, gan profesora Strupa nodevību, gan Hermiones strīdus ar Ronu, kā arī to kā profesors Dumidors gandrīz pārliecināja Malfoju, ka varēs palīdzēt
viņa ģimenei.Man patika arī tas ka nezuda arī garāmatas humora pieskaņa.

[šausmiņa]

pirmais ko varēju pateikt pēc grāmatas izlasīšanas ir : jāā, Roulinga gan visu samezglojusi....

Varoņi mainās, daži paliek labi, citi pārvēršas par sliktajiem, bet Persijs ir un paliek ...... nu tāds....

visvairāk mani ieinteresēja tas, ka Strups ir pataisīts par ļauno...! Līdz šim viņs bija darījis visādas nejaucības.... bet līdz tādam līmenim... visinteresantākā bija Dumidora reakcija brīdī pirms nāves.... tās bailes.... tās pārsteidza. Visu laiku likās ka Dumidors nebaidās no nāves... lai gan ko var zināt, kamēr nav izlasīta noslēdzošā grāmata nevar zinātr vai Strups ir vai nav ļauns...

interesants bija brīdis, kad Harijs vairs nevarēja valdīt savas jūtas attiecībā uz Džinniju... jau sen gaidīju ka tas notiks, bet Roulinga visu novilcināja līdz šim mirklim...

turklāt Harijam vēl jādomā par Voldemortu un pareģojumu.... ak, un vēl tiem horkrustiem... Dumidors Harijam ir paspējis sniegt pietiekami daudz meteriālu par Voldemorta bērnību un jaunību, ka Harijam būtu jāspēj viņš uzvarēt....

un vēl..... Harijam ir vajadzīgi viņa draugi.... šaubos vai viens pats viņš spēs doties cīņā viens pret vienu ar Voldemortu...

Šo rakstu rediģēja korkijwolfs: 04.04.2007 14:36

[Alps Stubledurvi...]

Sāku lasīt grāmatu..
Mm, sākums likās tīri neinteresants, gribētu ātrāk to izlasīt, bet kā iesāku kādā 10. lappusē, nemaz vairs nelikās tik traki. Dumidora melnā roka.. Degu nepacietībā uzzināt, kas tai rokai noticis. Atkal gribēju ātrāk izlasīt. Man jau bija tāds kā ieradums - pie grāmatas sākuma aizšķirstīt līdz lappusei ar nodaļām. Ievēroju nodaļu "Baltais kaps". Jau jautās ieinteresētība. Kaut kur jau biju dzirdējusi, ka Dumidors mirs, bet toreiz gan īsti pārliecināta nejutos. Pāršķirstīju kādas iepriekšējās nodaļas un vienas nodaļas beigās ievēroju tiekumus, kurās izskan vārdi "Avada Kedavra!" un Dumidora pirmsnāves lūgšanās. It kā jau bija skaidrs. Bet grāmatas jēga tomēr vēl nebija zināma. Sāku lasīt tā kārtīgi. Piekritu domās Harijam - nāvēža Malfoja teorijai. Šķita vismaz jēdzīgi. Tiku līdz Dumidora nāvei un izplūdu asarās. Šķita tik skumji to lasīt, itkā tā būtu īstenībā.
Kopš tā laika sekoju līdzi visiem HP notikumiem un visas grāmatas jau esmu izlasījusi 4 reizes. Esmu diezgan leila Harija Potera fane, lai gan tā īsti aktīvi nedarbojos.