naids, izglāba Hari Opcijas

[kaiva]

citāts būs ņemts no 6. daļas bet tā būtība attiecas uz grāmatas ideju kopumā tapēc nolēmu ielikt pie pēdējās

jūs laikam domājāt ka harijs ir mīlestības iemiesojums vai ne?

Dumidors visu laiku mēģina iestāstīt harijam ka mīlestība ir vienīgais kas viņu izglābj no Voldemorta. Kas attur viņu pievienoties nāvēžiem.

bet patiesībā viss ir pilnīgi otrādi un tik sasodīti acīmredzmi
(un tagad lasam patētiskā balsī)

Dumidors "... un tomēr, Harij, neraugoties uz jūsu priviliģēto ieskatu Voldemorta pasaulē (ak jā, jebkurš nāvēdis būtu gatavs par ko tādu atdot dzīvību), jūs nekad nav valdzinājušas tumšās zintis, nekad, nevienu vienīgu sekundi jūs neesat izrādījis ne mazāko vēlēšanos kļūt par vienu no Voldemorta sekotājiem!
-Skaidrs, ka neesmu!-sašutumā atsaucās Harijs-Viņš noslepkavoja manu mammu un tēti!
-Īsi sakot, jūs sargā spēja mīlēt- skaļi teica Dumidors. -vienīgā aizsardzība, kas domājams var līdzēt pret Voldemorta varas vilinājumu!"

es nevaru beigt smieties

ko gan jūs justu pret kādu kas būtu nogalinājis jūsu vecākus?
nu? visticamāk ka naidu?

un Dumidors- bet harij tevi sargā spēja mīlēt!

ja viņš justu tikai dziļu bezgalīgu mīlestību tad taču ietu pie Voldija un no visas sirds apskautu va ne? X D neliktos zinis neparkādiem kariem un ļautu viņam valdīt pār pasauli

bet nē viņš ienīst Voldemortu un tikai tāpēc spēj palikt dzīvs novākt viņu un izglābt vel dažus

consquently- just naidu ir labi, dusmas ir virzošs spēks, jā tas tiesa- tikai nevajag to saukt par mīlestību

varbūt šis mazais piemērs ļaus kādam saprast cik daudz no tā visa ir vienkārši smadzeņu pi*ana^^

(kaut gan izklaides nolūkos viņu tāpat ir intresanti lasīt un daudzas lietas tur protams ir reālas- kā ambrāža un rita knisle ministrija uc)

[zibgaismiņa]

Vss atkarīgs no tā,pret ko ir vērsta mīlestība.Ir starpība starp jēdzieniem 'mīlestība'un 'spēja mīlēt'.
Nav teikts,ka viņš mīl visu un visus.Viņš spēj mīlēt un ,likumsakarīgi, izjust naidu pret tiem,kas pdraud viņa mīļos.

[Miervaldis Gotiņ...]

Dumidors visu laiku mēģina iestāstīt harijam ka mīlestība ir vienīgais kas viņu izglābj no Voldemorta.

Nu, drusku atkarīgs no tā, kā uz to skatās. Jā, tas ko Harijs jūt pret Voldemortu un nāvēžiem, tiešām nekā nekorelē ar mīlestību, tomēr, ja mēs pamēģinam paanalizēt IEMESLU, kāpēc Hariju nekad nav valdzinājušas tumšās zintis, tad gan mīlestības faktors te VAR nostrādāt - nu tipa, Harijs apzinās to, ka tumšās zintis eventuāli nodara ko sliktu kādiem ļaudīm, un tāpēc, ka viņš nevēlas nevienam nepatēmu nodarīt pāri, tāpēc viņš arī atturas no tumšajām zintīm. Vēl jo vairāk, ka ar tām pamatā noņemas tieši Voldemorts un viņa sekotāji.

consquently- just naidu ir labi, dusmas ir virzošs spēks, jā tas tiesa- tikai nevajag to saukt par mīlestību

Nu, īstenībā nē, naids aptumšo prātu un samazina spēju darboties efektīvi. Visefektīvāk darbojas aukstasinīgie ļauži.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 15.11.2009 11:01

[kaiva]

protams ka uz to var skatīties dažādi un pilnīgi viennozīmīgs mans apgalvojums arī nav

doma kapēc vispār to saku ir tāda- tas mīlestības motīvs ir pārspīlēts, pārāk daudz slavināts, pārāk daudz par to runā- un mazāk kur tiešām var just.

vnk tik absurda replika kā

viņš nogalināja manus vecākus
tātad tevi sargā spēja mīlēt

....

var jau teikt ka tā ir piekasīšanās bet lielā mērā tur notiek acu aizmālēšana
tur tas ir kopā "gan mīla gan naids" (lol)
tikai tas pedējais ir aizmirsts un noliegts

varētu jau likties galīgi vienalga- vnk tas citāts man liekas dikti neinteliģents, tāds vienpuējs, virspusējs kā lai vel to pasaka
un tas tak ir viens no svarīgājiem tekstiem visā grāmatā. ja būtu tāda pļāpāšana tad jau tiešām nebūtu ko ņemties

nu viss

(tas ka dusmas virza uz priekšu- to es domāju tajā veidā ka apslāpētās dusmas tevi saēd bet kad tu viņas atbrīvo tad sāc rīkoties tās sāk pazust un tu esi ticis kaut kur tālāk "savā attīstībā"^^)

[Seila]

Šajā sakarā gribu atcerēties teicienu par to, ka Naids un mīlestība staigā roku rokā. Voldemorts nogalināja Harija vecākus- loģiski, ka viņš ienīst Voldemortu, bet pēc manām domām Dumidors runāja par to, ka Hariju sargā spēja mīlēt vecākus, kurus viņš nekad nav pazinis un spēja mīlēt apkārtējos cilvēkus. Un tā dēļ, ka Harijs izjūt naidu pret Voldemortu- viņš nebeidz mīlēt tos, kas viņa dēļ ir gājuši bojā. Tas ir neļauj sevi vadīt aklam naidam.

[Hermaine]

Ja godīgi, arī es vairākās vietās manīju tieši tādu gandrīz uzkrītošu uzspīlējumu uz to, ka īpaši uzsvērta ir tieši mīlestības tēma. Bet nu, to laikam var norakstīt uz to, ka šī tēma Roulingai tiešām šķiet svarīga un viņa vēlas, lai viņas daiļdarbu lasītāji to saprastu un viņus tas uzrunātu. Un, ja tā paskatās, pasaulē jau nemaz to labo lietu nav tik daudz, ko varētu uzsvērt vai piedēvēt tā saucamajam "labajam" varonim, tā kā tas vien ir loģiski, ka grāmatai cauri vijas diezgan vienveidīgas vērtības un it sevišķi, ja tās ir 7 grāmatas!

Taču, ja par tēmu, tad, kā jau te tika minēts iepriekš, Dumidors uzsver, ka Harijam piemīt spēja mīlēt, nevis viņš mīl visu un visus un kā tāds pajoliņš skatās uz pasauli ar rozā brillēm... Kā es to uztvēru, tad spēja mīlēt ir tieši tā nepieciešamā komponente, kas cilvēku padara par cilvēku. Praktiski lielākā daļa no tiem, kam šī spēja nav, kļūst par nāvēžiem - egoistiskiem necilvēkiem ar noslieci uz vardarbību. Ar to visu laikam būtu jāsaprot, ka mums katram ir vajadzīgs kāds, kurš mūs mīl un kuru mēs varam mīlēt, lai mūsu dzīves būtu piepildītas. Un tas nekādā ziņā nesaistās ar piedošanu ļaunumam vai kādu citu nejēdzību atbalstīšanu, bet tieši otrādi - spēcīga vēlme no tā pasargāt pirmkāt savus tuvākos un tikai tad sevi. Kā spējai mīlēt varētu likt vienādības zīmi ar vairākām citām cēlām īpašībām, piemēram, pašaizliedzība, nesavtīgums, pieticība utt.

[crapy]

manuprāt, šeit vairāk domāts tā, ka tieši harija mīlestība, ko viņš jūt pret saviem vecākiem, izraisa naidu pret voldemortu.

[Miervaldis Gotiņ...]

manuprāt, šeit vairāk domāts tā, ka tieši harija mīlestība, ko viņš jūt pret saviem vecākiem, izraisa naidu pret voldemortu.

Nu redz, te ir viena nianse. Ir grūti mīlēt to, ko Tu nekad neesi redzējis vai īsti pazinis - kad Harija vecāki tika nogalināti, viņam pašam bija gads un par šo laiku nekādu apzinātu atmiņu viņam nebija. Mīlēt viņš savus īsti nevarēja, jo viņus īsti neatcerējās. Tikpat labi viņi varēja būt bijuši visai nejauki vecāki...

Naidu pret Voldemortu Harijā drīzāk izraisa tas fakts, ka Voldemorts viņam atņēma vecākus, respektīvi, Voldemorta dēļ Harijs bija palicis bez vecākiem (un viņu potenciālās mīlestības), kā rezultātā bija spiests dzīvot pie Derslijiem. Nu, tas protams tajā gadījumā, ja mēs runājam pret naidu pret Voldemortu Harija un viņa vecāku aspektā.

[ElizabeteR]

Harijs nespēja reāli mīlēt savus vecākus, atņemto ģimeni, bet es domāju, ka viņš toties spēja mīlēt tos, kas šo ģimeni aizstāja - Vīzlijus, Hermioni, Siriusu, savā ziņā arī Dumidoru. Un, manuprāt, tas arī deva viņam priekšrocību attiecībā pret Voldemortu. Proti, Harijs nevarēja slāt pa dzīvi, nerēķinādamies ne ar ko un ne ar vienu, viņam nācās ņemt vērā tos, ko viņš mīl, kaut vai tāpēc, ka viņu piespieda to darīt. Voldemortam nebija nekā, kas iegrožotu naidu, un tas viņu sagrāva, viņš tā steidzās piebiegt Hariju, ka pieļāva kļūdas - Lilijas mīlestības vairogs, zizlis pēdējā grāmatā. Galu galā uzvarēja skaidrāk domāt spējīgais.

Tomēr nevar noliegt, ka arī Roulingas izceltajai mīlestībai bija liela loma. Pirmkārt, tas pats vairogs, kuru Lilija atstāja. Otrkārt - Strups, kuram arī bija visai liela loma uzvarā. Mīlestība pret sievieti, kuru Voldoijs, par spīti solījumam, nogalināja, izrādījās spēcīgāka par bailēm no viņa. Treškārt - Narcisa. Dēls izrādījās svarīgāks par kopējo lietu, pat ja to lietu nosaka Vārdā Neminamais.
Voldemorts nerespektēja mīlestību kā spēku, un tā viņa plānus sagrāva gan no iekšpuses, gan ārpuses.