Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP]
Beppo
iesūtīt 06.02.2009 23:45
Raksts #1


Sātana advokāts
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 08.11.06
Ziedoņa māceklis



Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
20 Lapas V   1 2 3 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 19)
Malduguns
iesūtīt 06.02.2009 23:54
Raksts #2


Skatās acīs baziliskam
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 02.10.06
Kur: klejojumos



Stefans kopā ar savu vienaudzi un torņa biedreni Svāfu sēdēja divatā. Īpaši noburtā tumšlogu kupeja abiem bija pa prātam, jo gan viens, gan otrs vēlējās mieru un klusumu no apkārtējās kņadas un burzmas.
Stefans ik pa laikam palūkojās ārā pa logu, uz garām slīdošo ainavu un pie sevis pasmaidīja. Tas bija tikko manāms lūpu kaktiņu smaids, kuru nevarētu saskatīt par rūpīgs vērotājs. Lai ieraudzītu šo smaidu vajadzēja būt īstam Stefana pazinējam, bet tādi bija ļoti nedaudzi cilvēki. Vai pareizāk sakot, tikpat kā neviens. Smaids bija radies par iepriekšējās dienas atmiņām. Absolvents. Vectēvs priecāsies. Pirmais Skotu absolvens Cūkkārpā. Tas priecēja. Tas sniedza gandarījumu un lika mazliet pasapņot arī ar acīm vaļā.
Klusi un mazliet līksmi nopūties, Stefans palūkojās uz Svāfu. Biedrene bija piekļuvusi puisim neparasti tuvu. Vismaz tuvāk nekā citi skolas biedri.
-Nu, kādas sajūtas?-puisis klusi vaicāja, savā ierastajā, nedaudz piesmakušajā, bet tajā pašā laikā patīkamajā balsī.

ooc: Ar Massacri saskaņots, ka sēžam divatā aptumšotajā kupejā. Vienkārši viņa sacījās, ka pastāv iespēja, ka nevarēs iepostot uzreiz.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ļipa
iesūtīt 07.02.2009 00:22
Raksts #3


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 26.04.04
Kur: rasā
Draudzīgākais forumietis 2009



Efija joprojām jutās neizgulējusies. Nē, alkoholu viņa nelietoja un paģiru viņai nebija, tomēr nogurumu šis fakts itin nemaz negribēja mazināt. Ja, ir tava pēdējā diena skolā, kurā bija nodzīvoti veseli septiņi gadi, tad no skolas ir jāatvadās godam un tā, lai pašai prieks. Tad atmiņas var ierāmēt zeltītā rāmīti un pakārt savā nākotnes dzīvē pie sienas.
Mantas kā šajos septiņos gados bija ierasts ielādējās vilcienā un arī pati Efija ieradās tur. Šķiet kā reiz savā pēdējā ceļojumā. Protams, ja vien reiz viņa nekļūs par profesori un neatgriezīsies šajās sienās.
Katrā ziņā tagad plati nožāvājusies Efija ieslīga kupejas krēslā. Iespējams, savam pēdējam braucienam un iespējams puse no braucienam tiks nogulēta.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Seratna
iesūtīt 07.02.2009 00:23
Raksts #4


wunderkind
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 03.12.05
Kur: to sing a lullaby
Iedvesmotājs 2009



Mailo. Mailo galvu atgāzusi pētīja griestus un to pleķi, kas atgādināja dīvaina paskata suņa galvu. Nē, nudien! Tas bija kā zīlēt kafijas biezumos! Interesanti, ko nozīmē, ja griestos redz suņa galvu? Meitene pielieca galvu uz citu pusi, gandrīz ieliecoties blakus sēdētāja papīra tūtā, kas gan viņu maz uztrauca, ņemot vērā, ka bija interesantākas nodarbes, ko darīt kā nekustīgi blenzt papīra tūtā ar zaļi pārgrieztu ģīmi, piemēram, varēja pētīt pleķi, kas atgādināja suņa galvu.

No blakussēdētāja skatpunkta dīvainais pleķis sāka izskatīties pēc Anglijas kartes. Dīvaini! Meriditai bija dzimumzīmīte, kas izskatījās pēc Anglijas kartes! Viņai jāredz šis pleķis! Diemžēl Meridita bija bijusi viena no tiem dīvaiņiem, kas bija devusies mājup ar Knakts autobusu un tāpēc dīvaino pleķi nekādīgi redzēt nevarēja. Žēl. Mailo gribēja salīdzināt viņas dzimumzīmi ar pleķi griestos.

Tā kā laiks bija mākoņains, tad arī kupeja bija diezgan miglaina, vismaz Mailo izpratnē, jo pleķi papildināja visādas ēnas, ka ilgstoši skatoties viņa tajā jau sāka saskatīt nāves zīmes, nodrebinājās un novērsās. Tad pašķielēja vēlreiz un vēlreiz novērsās, lai vismaz uz laiku pārtrauktu dīvainā pleķa pētīšanu.

Kupejā visi bija šausmīgi nepazīstami cilvēki. Mailo arī īsti nebija pazīstamu cilvēku, tikai tik cik nodarbībās dzirdēja, ka to sauc tā via šito šitā. Un tāpat Mailo pamanījās aizmirst gandrīz visu sava gada cūkkārpiešu vārdus. Meriditas viņa neaizmirsa, jo viņai bija fotogrāfija ar viņu un Meriditu un tās aizmugurē Meridita bija pašrocīgi uzrakstījusi savu vārdu. Mailo nebija slikta atmiņa, vienkārši, viņasprāt, bija būtiskākas lietas, ko atcerēties, piemēram, cik pakāpienu ir kāpnēs uz viņu koptelpu. Viņu bijušo koptelpu..

Tas bija jocīgi. Neatgriesties. It kā būtu atrauts kaut kas ļoti piederīgs. Cūkkārpa viņu vairs negaidīs atgriežamies. Un viņai vēl arvien nebija ne jausmas, ko iesākt tālāk. Tēvs gribēja, lai viņa mācās par baņķieri, māte teica, ka viņai vispār nav jāmācās un visu laiku prasīja, vai Cūkkārpā arī tagad mācās smuki puiši. Un pati Mailo nezināja, ko iesākt, jo vienam klausīt neļāva sirds, bet otram — prāts. Tikai ne sirds, ne prāts nespēja pateikt, ko tad meitene īsti grib pati. Iespējams bija jāpaiet kādam laikam, lai viņa beidzot aptvertu, ka viss tas notiek pa īstam un, ka viars nav laika domāt, bet jāsāk rīkoties. Jā, jā, jā. Mailo patika rīkoties. Tā arī tagad, pārbaudījusi, ka knutas ir pie viņas, nevis lādē, meitene izcilpoja gaitenī saldumu ratiņu meklējumos, metodiski ielūkojoties visās kupejās, lai pārbaudītu vai tie nav kaut kur noslēpušies.

Saldumu ratiņi, ū-ū.. Saldumu ratiņi..
Jaunā nu jau ex-elšpūte klaiņoja pa kupejām, te domās, te skaļi dungodama kādu dziesmu no vienas vientiešu filmas, ko reiz rādīja vientiešu mācībā, meklēdama saldumu ratiņus un pie reizes nopētīdama griestus vai vēl kaut kur neredzēs vēl kādu dīvainu pleķi. Jo viens dīvians pleķis ir nejaušība, bet vairāki dīvaini pleķi — tā jau ir zinātne!

You are 16 going on 17
Baby its time to think.

(ietērps.)
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 07.02.2009 12:15
Raksts #5


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Mirabellai gribējās dziedāt no laimes. Viss, beidzot viņa sevi uzskatīja par pilntiesīgu burvi, lai gan protams mācīties varēs vēl visu turpmāko mūžu. Meitene notrauca dažus neredzamus puteklīšus no savas zaļās svētku mantijas ar sudrabainajām čūskām gar apakšmalu, laimīgi smaidīdama devās uz vilcienu. Lai ieceltu smago mantu lādi vilcienā nebija pat vajadzīgs zizlis — pāris vīrieškārtas absolventu paši pieteicās palīdzēt smukajai slīdenei. Un Mirabellai nekas nebija pretī, viņa pat pec skolas turpināja uzturēt savu jaukās meitenes tēlu, kam nav vieta Slīdenī un apveltīja abus puišus ar draiskām bučām uz vaiga.

Likdama lādei sev sekot pa gaiteni, Mirabella lūkojās apkārt pēc tukšākām kupejām. Kamēr viņa sadzirda kādu meitenīgu balsi saucam pēc saldumu ratiņiem? Ieraudzījusi, ka tā, acīmredzot ne īsti savā ādā esošā, persona tuvojas, Mirabella iespruka ar visu lādi tuvākajā kupejā, pat nemēģinādama noskaidrot, kura no skolasbiedrēm tā ir. Redzot, kā šamējā ielūkojas visās kupejās tapa skaidrs, ka Mirabella to tāpat drīz uzzinās.

Kupejā jau sēdēja kāda meitene, ko Mirabella atcerējās esam no kraukļanagiem.
— Čau! Es ceru, ka tu neesi rezervējusi visas vietas šajā kupejā, jo citādi man vairs nebūs kur palikt, — Mirabella savilka seju amizanti bēdīgā izteiksmē un, nesagaidījusi atbildi, noslīga krēslā pie loga un stādījās priekšā, — Mirabella. Atvaino, es zinu, ka mēs nomācījāmies septiņus gadus, bet izskatās, ka ar tiem knapi pietika, lai es apgūtu savus torņa biedrus.
Meitene iesmējās. Izturies jauki pret apkartējiem un viņi tāpat izturēsies pret tevi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Džea
iesūtīt 07.02.2009 12:57
Raksts #6


Kļūst par pirmo, kas izbaudījis visas visgaršu zirnīšu garšas
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 23.08.04
Kur: Tāpat neatradīsi



Endija pat nedomāja kaut cik sevi piepūlēt un tieši tādēļ, ar pavisam vienkārso burvestību viņa lika savai lādei lidot sev pa priekšu. Ejot pa gaiteni, Endija ik pa laikam ielūkojās kādā kupejā, taču īsto viņa atrada tikai pēc mirkļa, kad pamanīja kādu bruneti. Lāde tika ielidināta kupejā un novietota tai paredzētajā vieta.
Ar īsu galvas mājienu pasveicinājusi Efiju, Endija devās ieņemt vietu pie loga, kas atradās pretī draudzenei. Meitene īsti neatcerējās, kā viņas kļuva par labākajām draudzenēm, taču šķiet, ka tas bija kopš trešā kursa.
Taču tagad viņas brauca pēdējo reizi. Tas savā ziņā skumdināja, toties tai pašā laikā arī priecēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 07.02.2009 13:52
Raksts #7


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



(OOC - Ragaste, vai es varu uzskatīt, ka Mirabella ieradās pie manis? Aludra arī ir no Kraukļanaga)

Meitene gāja pa peronu un viņas lāde un soma līgani slīdēja viņai aiz muguras, un pat skolasbiedru centieni ko šajā lietu kārtībā mainīt, izgāzās, Aludrai tikai draiski nozibinot acis pie katra šāda mēģinājuma.
Viņas mantija bija pilnīgi balta. Sniegbalta un mazliet mirdzēja, un nekādas ēnas nemainīja žilbinošo baltumu, itin kā kustoties nerastos neviena krociņa, kas, protams, nebija tiesa. Vispār pati meitene izskatījās tā, itin kā spētu reizē reklamēt visus tīrīšanas, kopšanas, kosmētikas, balināšanas u.tml. līdzekļus, cik nevainojami spodri tas bija. Varbūt viņa tieši to arī darīs nākotnē. Un kāpēc nē?
Meitene iekāpa vilcienā un pa taisno tieši pretī esošajā kupejā iekšā. Mantu lāde novietojās savā vietā, un soma tīklā virs sēdvietas. Pagaidām te vēl neviena nebija, jo Aludra nebija no tām, kas elsdama, pūsdama kaut kur ierastos dažas sekundes pirms notikuma. Viņa vienmēr bija laicīgi, un šis nebija izņēmums.

Vilcienam sākot braukt, skolnieki, kas ieradušies vēlāk, kā jau ierasts, sāka stumdīties gaiteņos, un Aludra nopriecājās, ka nav spiesta tur pārvietoties.
Kupejas durvis diezgan strauji atvērās, un iekšā iespruka meitene no Slīdeņa, kuru Aludra bija ievērojusi glītā izskata un kārtīgā apģērba dēļ, bet to, ka viņa ir no slīdeņiem, skaidri vēstīja sudrabaino čūsku rotājums gar mantijas apakšējo malu.

- Čau! - viņa atbildēja. Galu galā, vai nav vienalga, ar ko braukt kopā, ja vien ceļabiedrs izrādās patīkams?
- Droši. Pagaidām te ir pilnīgi brīvs.
- Aludra. Taisnība vien ir, - meitene pasmējās, - savu torni vēl puslīdz, bet pārējos stipri sliktāk.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Massacre
iesūtīt 07.02.2009 14:51
Raksts #8


Perfect Nobody
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 30.10.07
Kur: Vanity Fair



Svāfa ļāvās tik pazīstamajam sentimentam un bija nobūrusi savu solu tā, lai tam tieši vidū būtu jauna atzveltne perpendikulāri kupejas logam. Viņa pati bija atspiedusies pret to tādejādi baudīdama tik pazīstamās ainavas, kurām vilciens traucās cauri un viņas lūpās rotājās viegls smīns. Savas augstapēžu kurpes viņa bija novilkusi, novietojot tās lejā pie sola, savas basās kājas saliekusi ceļos pie krūtīm un neuztraucās par to, ka violetā kleitiņa atklāja vairāk nekā parasti. Viņa bija Svāfa, viņa izskatījās perfekti un par tādām lietām neuztraucās. Un Stefans to zināja diezgan labi.
Kad puisis uzdeva viņai šo tik triviālo jautājumu, Svāfa palūkojās uz viņu plati smaidot. Pirms atbildēt viņa viņu nopētīja, it kā atmiņās gribētu saglabāt Stefanu tieši tādu un atkal pievērsās ainavai:

"Jocīgas. Es esmu pabeigusi Cūkkārpu ar izcilību, par to es nešaubos," te viņa pasmīnēja "Labi pavadījusi septiņus dzīves gadus un it īpaši vakardienas balli..." Svāfa acīm dzirkstot iesmējās, atceroties vakardienu. Viņa bija parūpējusies par to, ka vakar izskatījās vēl satriecošāk kā citus gadus un bija iztrakojās uz deju grīdas bez jebkādas nožēlas un tā it kā pasaule apkārt neeksistētu un ar visu to viņa bija manījusi pārāk daudz skaudības un iekāres pilnus skatienus. Atceroties to vien cik daudz ielūgumus nācās noraidīt, lai viņa varētu izklaidēties pati par sevi, nācās saviebties:
"Man tomēr nav tās skumju sajūtas atstājot to visu pagātnē, jo tagad tik sāksies viss kam esam mācījušies!" viņa priecīgi paziņoja un palūkojās uz Stefanu.
"Un Tavas sajūtas?"

Šo rakstu rediģēja Massacre: 07.02.2009 14:53
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Malduguns
iesūtīt 07.02.2009 15:03
Raksts #9


Skatās acīs baziliskam
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 02.10.06
Kur: klejojumos



Stefans pašķielēja uz Svāfu. Iepriekšējā vakarā viņš bija parādījis to, ka varbūt nav tāds vecs īgns ūpis ar noziedznieka karjeru kā visi domāja, bet gan ir spējīgs arī graciozi un iznesīgi dejot, noturot meiteni un arī perfekti viņu vadot. Tomēr neraugoties ne uz ko, daudz viņš nedejoja. Galvenokārt tādēļ, ka viņam labāk patika būt novērotājam un viņam arī nepatika iejukt burzmās.
-Es priecājos, ka esmu projām no tās iestādes un visu skatieniem, kuri parasti vēsta, ak dievs, kāpēc viņš vēl nav izmests mūsu visu drošībai,-Stefans pasmīnēja, jo vismaz Svāfai vajadzēja zināt, ka viss, kas bija saistīts ar baumām par Stefanu, puisi ārkārtīgi uzjautrināja. Šo smīniņu gan varēja redzēt katrs. Gan tas, kurš gribēja, gan arī tas, kurš negribēja.
Puisis izstaipījās un izkrakšķināja elkoņu kaulu. Izstiepis kerzainās kājas uz priekšu zem galda viņš ērti zvilnēja krēslā.
-Izcilība, brīnišķīga padarīšana,-Stefans sacīja.-Tagad vien jādomā, kur to likt lietā,-puisis piemetināja.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 07.02.2009 15:04
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Massacre
iesūtīt 07.02.2009 15:33
Raksts #10


Perfect Nobody
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 30.10.07
Kur: Vanity Fair



"Ak, neuzraucies, Stefan, visi tāpat zina, ka mana mafijas ģimenīte nolīga Tevi Cūkkārpas bērnu biedēšanai un tāpēc Tu esi neaizskarams. Svāfa velnišķīgi pasmīnēja. Dažkārt cilvēku izplatītās baumas bija vienkārši uzjautrinošas.
"Viss jau ir izlemts. Viņi taču zina, ka es kļūšu par mafijas klana galvu un Tu par manu galveno izpalīgu biznesa konkurentu likvidēšanā. Mūsu izcilības panākumu pielietojums ir skaidrs, nav par ko uztraukties." viņa zobgalīgi piebilda.
"Dažkārt es brīnos, ko pāris glāzes sviestalus izdara ar citu smadzenēm un spriešanas spējām. Es vēl saprastu, ja sviestalus būtu īsts alkahols..." Svāfa nosodoši pašūpoja galvu. Jā, bija daudzi, kas bija uzņēmuši uz krūts ugunsviskiju, bet muldēt muļķības sviestalus dēļ... Vairāk kā amizanti.
Pēkšņi Svāfa iesmējās:
"Zini, Tu taču vakar izskatījies satriecoši labi un galanti, Stefan! Tās sejas izteiksmes! Nabaga meitenes!" viņa iesmējās skaļāk. Sliktais zēns Stefans vakar parādīja kā dzīvot ar stilu...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
~SweetIrony~
iesūtīt 07.02.2009 16:05
Raksts #11


Pārvērš vaboles par pogām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 13.07.05
Kur: Ledusskapī pie gurķiem!



Pavisam neilgu brīdi pirms atskanēja vilciena motora rūkoņa un dūmu mutuļi pācēlās debesīs, pa vilciena durvīm, vilkdama aiz sevis smago lādi, iebrāzās Endija. Es zināju, ka lādi vajadzēja sakravāt jau vakar! Un lūk, meitene jau atkal kavēja, un ne jau ierastās mikstūras, par ko Strups viņu īpaši neieredzēja, vai Maģijas vēsturi, kurā profesors Bijs pat nebūtu pamanījis viņas ierašanos, nē, šoreiz viņa gandrīs nokavēja savu pēdējo braucienu uz Londonu Cūkkārpas vilcienā. Man tiešām kaut kas ir jāmaina, man ir jāiemācās būt precīzai, man ir.. Bet meitene ilgāk neprātoja, jo nu bija jāatrod kāda kupeja. Endija nezināja, kur ir palikuši visi pārējie Grifidori, kas uz vilcienu aizsteidzās vēl pirms viņas, tāpēc ielūkojās pēc kārtas dažās kupejās. Vakarnakts ballētājs.. Meitene no Elšpūša.. tumši slikti, labi tur laikam nevajag skatīties.. Endija visbeidzot atrada kupeju, kurā sēdēja tikai divas meitenes no Kraukļanaga.
Nedaudz aizselsusies Endija atvēra kupejas durvis un ielūkojās iekša, uzrunājot abas meitenes - Hei! Efij, Endij, neiztraucēju? meitene nedroši iesmējās uzrunājot savu vārda māsu, atcerēdamās, kā profesors Zibiņš bieži mēdza jaukt meiteņu uzvārdus un torņus. Vai drīkstu pie jums, nezinu kur visi manējie palikuši..- Endija nopūtās, savelkot seju nedrošā smaidā, smagās lādes rokturis vilka meiteni atpakaļ un viņa gribēja pēc iespējas ātrāk lādi nomest kādā nostūrī ar visām mācību grāmatām un mantām, ak, kā viņa ienīda visu kravāšanos, mantu stiepšanu, steigšanos, bet nu vismaz brauciens vilcienā un galamērķis parasti atsvēra visas grūtības, vienīgi šoreiz par šī ceļojuma glamērķi nebija ne nojausmas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ļipa
iesūtīt 07.02.2009 19:03
Raksts #12


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 26.04.04
Kur: rasā
Draudzīgākais forumietis 2009



[ooc]Spriežot pēc Roviealas ooc es laikam Ragasti izliekos nelasījusi. Ja? unsure_a.gif[/ooc]

Čau!
Uzsmaidījusi savai nerunīgajai draudzenei, Efija atņēma Endijas sveicienu ar veselu vienu vārdu.
Kāda pašsajūta?
Arī tas šķita uzdošanas vērts jautājums piedevām runājot bija vieglāk cīnīties ar uzmācīgajām žāvām, kas kopš šī rīta bija pielipušas Efijai tā it kā viņa būtu mazliet apslimusi. Gadās.
Čau!
Uz mata tāds pats sveiciens tika arī šai Endijai. Galu galā, ja vārdi bija vienādi, tad kāpēc sveicieni nevarēja būt vienādi.
Tu jau zini, ka man vienmēr ir prieks tevi redzēt!
Efijas smaids gan tieši par to liecināja, bet uz kaut kā pateikšanu vārdos šī Kraukļnadze bija vairāk nekā naska.
Un tā kā šajā kupejā joprojām ir dažas brīvas vietas, tad sēžot tieši šeit tev ir arī izredzes sagaidīt kādu savējo!
Efijai gan šķita, ka šī Endija pilnīgi droši arī abas sava gada kraukļnadzes varētu uzskatīt par savējām tā, ka vismaz Efija nepaŗdzīvotu, ja vēl vairāk Grifidoru te nesarastos.
Starp citu, mēs trīs gadījumā šurp vienā kupejā nebraucām arī mūsu pirmajā gadā?
Efija domīgi sarauca pieri un centās atcerēties. Patiesībā tas bija kaut kas tik sens, ka grūti gāja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Malduguns
iesūtīt 07.02.2009 20:29
Raksts #13


Skatās acīs baziliskam
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 02.10.06
Kur: klejojumos



Stefans nenoteikti paraustīja plecus un viņa lūpās atkal uzradās tikko manāmais smaidiņš. Kompliments par vakardienu kaut kā sildīja sirdi un lika apjaust kaut ko tādu, par ko puisis līdz šim mirklim nebija domājis, kur nu vēl apzinājies par tādu sajūtu esamību.
-Vienreiz jau var,-viņš sacīja. Stefans nebija no runīgākajiem. Tomēr Svāfas klātbūtnē mēle vienmēr raisījās mazliet vairāk.
-Protams, turklāt viņi visi arī zina to, ka mēs beigu beigās pēc kaislīga un asiņaina mīlasstāsta nobeigsim viens otru,-viņš caur smīnu sacīja.-Vismaz tie, kuri ir mācījušies pareģošanu par to zina.
Stefans virpināja pirkstos zīmuli un ik pa laikam palūkojās ārā pa aptumšoto logu. Puiša mati bija izlaisti, kā allaž, tā viņam likās ērtāk, mugurā bija melns vientiešu krekls un arī melnas bikses, kā arī vienmēr esošie armijas zābaki. Tumšzilās acis bija modras un vērīgas. Neviens nespētu pateikt, ka Stefans Skots nav visu iepriekšējo nakti gulējis.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Massacre
iesūtīt 07.02.2009 20:53
Raksts #14


Perfect Nobody
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 30.10.07
Kur: Vanity Fair



Svāfa pasmīnēja un tad atkal sāka smieties.
"O jā, man pilnīgi velk, katru reizi kad esam pavadījuši nakti kopā, Tevi pēc tam nožmiegt. Kā piemēram tagad." viņa sarkastiski attrauca, piecēlās kājās un tēlotā nopietnībā aplika savus smalkos pirkstus ap Stefana kaklu žņaudzošā manierē. Brīdi palūkojusies uz viņu no augšas, Svāfa pasmīnēja un atgriezās savā sēdvietā:
"Es pārdomāju. Tu man vēl noderēsi." šādi bezrūpīgi pajokot viņai vienmēr ir paticis.
"Tu man pietrūksi, Stefan." atskārtusi, ka šādi jokot drīz vairs tik brīvi nevarēs, Svāfa nopietni un skumji paziņoja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Malduguns
iesūtīt 07.02.2009 21:01
Raksts #15


Skatās acīs baziliskam
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 02.10.06
Kur: klejojumos



Kad Svāfas smalkie pirksti apvijās ap Stefana kaklu, viņš dorši un mazliet izaicinoši ieskatījās viņas brīnišķīgajās acīs. Stefans nebaidījās, viņš pirms kāda laika bija apzinājies, ka šai meitenei būtu gatavs atdot savu dzīvību un nemaz nenožēlotu to. Protams, meitene to nezināja. Viņa to nedrīkstēja zināt. Tas būtu pārāk necienīgi. Apmēram tā, it kā ganiņš pretendētu uz princesi.
Kad meitene apkal bija atgriezusies savā vietā, Stefans uz viņu palūkojās vēlreiz. Šoreiz vairāk kā draugs, ar kuru pavadīti gari vakari pie viena mācību galda.
-Man arī tevis pietrūks, Svāfa,-Stefans atzina. Tu pat nezini, cik ļoti.
Jūtas Stefanam bija svešas. Vismaz tām vajadzēja būt svešām, jo tās bija... nepieņemamas. Savā ziņā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Massacre
iesūtīt 07.02.2009 21:25
Raksts #16


Perfect Nobody
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 30.10.07
Kur: Vanity Fair



Izdzirdējusi Stefana atzīšanos, Svāfa atkal uzspurdza kājās un apsēdās puisim blakām, ieķerdamās viņa elkonī un galvu novietoja uz Stefana pleca, lūkodamās ārā pa logu.
"Tādā gadījumā, mēs nedrīkstam zaudēt saziņu. Laiku pa laikam jātiekas un jāsarakstās arīdzen. Lai arī cik jocīgi tas šķiet." Svāfa draudzīgi paziņoja. Šādi apsēdusies viņa bija impulsa vadīta, un tagad priecājās par to, jo diez vai viņa spētu šoreiz noslēpt visas savas emocijas, kas atspoguļojās acīs. Tas bija tik negodīgi, ka šādu draugu, domu biedru un simpātiju viņa bija ieguvusi tikai pēdējā gadā un emocijas atklājusi tikai... Tagad.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Malduguns
iesūtīt 07.02.2009 21:29
Raksts #17


Skatās acīs baziliskam
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 02.10.06
Kur: klejojumos



Kad Svāfa teju ar lēcienu bija atkal nokļuvusi Stefana tuvumā, viņš teju vai viegli notrīsēja. Atturīgais puisis, kurš bija bezkaislīgs kā klints nu teju vai izkusa meitenes tuvumā? To no gan nedrīkstēja pieļaut. Īpaši neizkustējies no savas ļoti ērtās pozas, viņš viegli pieskārās Svāfas plaukstai.
-Jā, protams, to vajadzētu gan. Tikai viss droši vien agrāk vai vēlāk izplēnēs. Tā lielākoties noteik,-Stefans negribēja raisīt cerības, viņš gribēja palikt savā ierastajā ampluā, lai arī kāds tas būtu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Massacre
iesūtīt 07.02.2009 21:40
Raksts #18


Perfect Nobody
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 30.10.07
Kur: Vanity Fair



Svāfa palūkojās Stefanam acīs, tagad nospļaudamās par to emociju klāstu, ko atspoguļoja pašas acis:
"Tas neizplēnēs, ja vien Tu to negribēsi." viņa pavisam nopietni paziņoja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Malduguns
iesūtīt 07.02.2009 21:42
Raksts #19


Skatās acīs baziliskam
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 02.10.06
Kur: klejojumos



-Es nezinu, vai tas būtu pareizi,-Stefans atbildēja, apņēmīgi lūkojoties uz Svāfu. Viņš lielsiki saprata, ka viņu attiecībām, ja tāda iespējamība pastāvētu, nebūtu nākotnes. Kaut vai viņu abu atšķirīgo izcelsmju dēļ.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Massacre
iesūtīt 07.02.2009 21:52
Raksts #20


Perfect Nobody
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 30.10.07
Kur: Vanity Fair



"Kas tieši būtu nepareizi?" Svāfa neizpratnē pārjautāja. Protams, viņai ne prātā neienāca kaut kādas izcelsmes, pat viņas ģimenei nebūtu tādas blakusdomas. Viņuprāt, Svāfa varēja kaut vai ar Voldemortu2 draudzēties un tā tālāk, ja vien viņa tā gribēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

20 Lapas V   1 2 3 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 11:48