Visi drošvien ir lasījuši/dzirdējuši par noslēpumainām lietām, bet liela daļa no mums drošvien tam netic. Tātad jautājums ir apmēram šāds: iedomājies, ka notiek kaut kas kas tev liek atcerēties lasīto par kaut ko noslēpumainu un ir tikai divi izskaidrojumi, 1. Ka tas ko tu lasīji ir patiesība 2. Tā ir sakritība/tev rēgojās kam tu ticētu ?
Hmm...Es laikam noticētu tam raxtam un tad arī būtu drošs, ka tur raxtītais ir vistīrākā patiesībā..
Bet es domāju, ka arī sāktu meklēt tam visam racionālu izskaidrojumu[Oh dear...es sāku sevi biedēt ]..
Lai gan iespējams, ka sakumā mēģinātu sev ietastit arī ka man rēgojas...
Es pārbaudītu, vai man rēgojas, vai ne. Ja konstatētu, ka nerēgojas, tad noticētu.
Pārbaudīt var dažādi, atkarībā no parādības.
Ja es
1.nesapņotu
2.nebūtu narkotisko vai apreibinošo vielu iespaidā
3.nestaigātu pa sienām mazā, polsterētā istabiņā Tvaika ielā
4.varētu to aptaustīt,
tad es meklētu racionālu izskaidrojumu! Iracionālas lietas ir pēdējais variants aiz pēdējā,kam es ticētu.
Visdrīzāk mans saprāts neticīgi noķiķinātu par nejaušo vēlmi ticēt. Bet, kad oficiāli tiktu pieņemts lēmums, ka TĀ nevar būt, un saprātīgais saprāts nodotos citu, izdzīvošanai svarīgāku problēmu risināšanai, fantāzija nesteidzīgi ritinātu varbūtību kamoliņu - bet kā būtu, ja TĀ tiešām būtu?
Tu mēģinātu sev iestāstīt, ka tā ir sakritība/tev rēgojās, bet ar laiku tu saprastu, ka tu tici noslēpumainajam izskaidojumam
taa man ir gadiijies daudz reizes un es patieshaam vienmeer nonaaku pie secinaajuma ka tas tachu ir tik ticami un gribot negribot tam noticu
ja man nereegotos es tieshaam noticeetu... bet reizeem negribas ticeet...
gan jau sākumā man liktos, ka man rēgojas, bet ar laiku un noteikti pavisam drīz saprastu, ka tas arī var notikt, kamēr nav pierādīts pretējais
Nu vienreiz bija tāds atgadījums. Sākumā likās ka man gļuki rādās, bet vienalga tas atstāja baigo iespaidu. A pēc kāda laika manās rokās nonāca viena grāmata, kurā tas notikušais izrādījās itin labi aprakstīts un tam izrādās pat speciāls termins ir izgudrots. Latviski gan tas neskan diez ko labi, krieviski tas vārds ir "быстромыслие" - burtiski pārceļot " ātrdomība" Baigi labā padarīšana, un īstenībā tur nav ne smakas no mistikas!
Nu man gan liekas ka es pirmkārt padomātu ka man rēgojas.Jo vispār visam pārdabiskajam ir savs izskaidrojums.Vismaz es tā domāju.
laikam jau pirmais variants!
Es domātu, ka man rēgojas, bet vēlāk drošvien sāktu ticēt...
Nu vispār tas būtu atkarīgs no situācijas¬iekošā. Ja tas nebūtu kas sevišķi svarīgs&nozīmīgs.. tad gan jau, ka noticētu. Nevaru izdomāt sakarīgu piemēru, bet nu kaut vai ticējumi par laiku, zosīm u.c.
Bet ja tas būtu kkas lielāks, tad vispirms es meklētu sakarīgu, racionālu izskaidrojumu&ja tāda nebūtu, tad noticētu ar'
Bērnībā, kad sāku nebaidīties no tumsas, es ar plaukstu nobraucu pa stindzinoši aukstu roku, kuras uz gultas malas nemaz nebija...
Taču no citiem cilvēkiem ir dzirdētas daudz trakākas lietas.
par tiem gljukiem,ir reizes kad raadaas visu laiku,un tad jau saac justies diivaini.
ar mani ir taaka nekaadam nosleepumainam es neticu viss,pilniigi viss ir izkaidrojams,tikai nevienmeer mees cilveeki to atrodam.
Es nobalsoju par pēdējo. Man nav atbildes
diemzheel ticu, ka visam ir izskaidrojums. pagaidaam arii nav naacies sastapties ar magjiski briinumainiem notikumiem, bet ja sanaaaks, doshu jums zinju par manu turpmaako riiciibu
es ticu, vispār. manām draudzenēm un paziņām, ir gadījušies dažādi tādi gadījumi.. & so ticu.
Es ticu, jo ir bijuši dažādi gadījumi......
es laikam jaw ticeetu nosleepumianajam izskaidrojuumam no pasha saakuma, jo esmu taads cilveeks...:]
Nobalsoju par "tā ir sakritība". Noslēpumainajam izskaidrojumam... neeee! Neticu tam. SAKRITIIBA un viss!
Sākumāneticētu, bet drošvien ar laiku noticētu, bet tikai tādā gadījumā, ja tas patiešām būtu kaut kas acīmreedzams un nepārprotams!
Tu mēģinātu sev iestāstīt, ka tā ir sakritība/tev rēgojās, bet ar laiku tu saprastu, ka tu tici noslēpumainajam izskaidojumam.
vo šitā!
Es noteikti domātu ka tā ir vienkārša sakritība jo domāju ka tā tas arī būtu.
Varbūt gribētos ticēt ka tas varētu būt kaut kas pārdabisks.. bet kā saka - visam ir savs izskaidrojums..
Es noteikti ticētu izskaidrojumam, kuru esmu bijusi lasījusi, vai arī kaut kur dzirdējusi. galu galā tas man liktu vismaz justies gudrai šajā nozarē. Tomēr šis pavediens man nedaudz atgādināja par kādu dokumentālo seriālu, kurš tieši tā arī saucās. Acīm redzamais, neticamais. Jāatzīst, ka, ja agrāk uz to visu lūkojos diezgan skeptiski, tad tagad nākas atzīt, ka tas mierīgi viss ko stāsta varētu būt patiesība. Maģija, Lohnesas briesmoņi un daudz, kas cits vienkārši parastajiem cilvēkiem tas nav redzams, vai arī, ja ir redzams, tad to uzskata par parastu sakritību vai mānīšanos. Par nožēlu tā nu tas ir. bet jautājums vienalga skanēja par to, kādu izskaidrojumu meklētu. tad lūk. kaut kur dzirdētu, bet arī pietiekami reālu...
atkal neticu paardabiskiem notikumiem..
ja kas tads notiktu, es noteikti juktu mozgās un censtos tam atrast izskaidrojumu, bet vispirms censtos iestastit sev,ka tas ir neiespejami.
Es ar no sākuma domātu, ka man rēgojas vai kas tamlīdzīgs , bet vēlāk sāktu piedomāt.....ja nu?
Wiennoziimiigi atbilde nr #3
Es neesu sevišķi ticīga visam pārdabiskajam tāpēc man noteikti rēgotos.. vai arī sliktākajā gadījumā tā bītu sakritība..
šitas sižets jau kaut kur ir redzēts.. atgādina Brāļus Grimmus..!
Es noteikti nenoticētu, bez pierādījumiem, uzreiz VISAM tur (kaut kur) rakstītajam. Teiksim: "Ja tu ieraugi, ka zaļš suns skrien pa ielu, vicinādams cirvi, tad noteikti nopērc vienu čipsu paciņu un iesper vecai vecenītei!"
Tas tak` ir debīli, nē?
Tā ir sakritība/tev rēgojās
Es domāju, ka tā ir tikai sakritība, kas liek manām smadzenēm meklēt līdzīgo ar grāmatu. Es esmu izlasījusi, kaut ko meistērisku, piemēram, un gribu pārliecināties, vai tas notiek tagad. Es tīši meklēju lietas, parādības, kas apraktītas grāmatā. Protams, ka es tās saskatīšu, jo es tīši tās meklēju. Kas meklē tas atrod. Un jā, tā ir tikai sakritība.
parasti es ticu pārdabiskajam izskaidrojumam, bet parasti es it kā gaidu pierādījumus, tā kā stāvu pa vidu...
Es saakumaa meeginaatu izdomaat peec iespeejas reaalaaku izskaidrojumu, bet tai pat laikaa man ljoooti gribeetos ticeet, ka tas ir kkas no paardabiskajaam lietaam (nevis reeegoshanaas). Vnk, lai gan pati censhos visaadi piebiidiities vairaak tam ,ka nav nekas taads mistisks, viekaarshi ir lietas, ko visi veel nesaprot un patiesiibaa, tas , ko mes saucam par baigo mistiku taa ir parasta fizika , tieshi tikpat parasta kaa gravitaacija. Tachu man ljoti gribaas ticeet, ka ir tas mistiskais...eh...
no sākuma noteikti censtos sev iestāstīt, ka man rēgojās. vispār esmu diezgan māņticīga būtne. ticu visam, ko izlasu vai ieraugu. bet ja nobīstos, tad cenšos sevi pārliecināt par to, ka tas ko es redzēju nepastāv.
Es noticētu. Lai gan tā varētu būt arī kāda ļaunā zīme, taču es no tā nebaidītos..
Es pareģoju, ka uzskatītu to par patiesību un tikai pēc tam sāktu domāt, vai tā nav sakritība. Apgrieztā psiholoģija. Bet visumā tas atkarīgs no tā, kas man rādītos.
Es neticu, ka ir neiespējamas lietas. Tā dēvētie brīnumi notiek. Maņu orgāni nav nekas. Acis mēdz mānīt, tāpat kā prāts...
Strīdētos pati ar sevi.
Viena manis daļa apgalvotu, ka tas noteikti ir kas noslēpumains, bet otra - ka tam ir loģisks izskaidrojums/sakritība.
Tā noteikti būs sakritība ,jo es tam vienkārši nespētu noticēt.
tas ir atkarīgs no konkrētā raksta un tā saistības ar manu pieredzi. tiklab jā kā nē.
Ja rāda kaut ko pa TV, es vis drīzāk neticētu.
Ja es redzētu īstā dzīvē, es prātā domātu ka tā ir ilūzeja, bet sirdī ka tā ir īstenība.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)