Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Aprīļa konkurss, tēla anketas
bengalaas
iesūtīt 02.04.2009 14:40
Raksts #1


Knakts autobusa konduktors
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.10.03
Kur: Kastaņkalni
Tulks 2007



Šeit, lūdzu, iesūtiet saskaņā ar konkursa noteikumiem aizpildītās tēla anketas! Tās pagaidām redzēs tikai žūrija.

___________________
1) vārds
2) vecums
3) izcelsme, ģimene
4) pasaule (max 100 vārdi)
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)
___________________
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
 
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 6)
washulis
iesūtīt 02.04.2009 21:05
Raksts #2


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



1) vārds: Amaunete Mastaba
2) vecums: 27
3) izcelsme, ģimene: no visai bagātas ģiemes, kas jau paaudzēs bijuši izcili smaržu brūvētāji. Ja visus cilvēkus iedalītu trijās daļās, tad viņi ir augti vidējā sabiedrības slānī.
4) pasaule (max 100 vārdi): Senā Ēģipte. Faraonu laiki (konkrētāk valdiena Narmera dinastija). Tas bija laiks, kad valdnieks Narmers apvienoja Augšas Ēģipti ar Lejas Ēģipti. Daudzus iedzīvotajus tas izsita no sliedēm. Kamēr valdnieki un viņa grāmatveži centās izveidot apvienotajai Ēģiptei kopīgu likumu sistēmu, tikmēr sākās neliela krīze reliģijā, jo vairāk vai mazāk, bet abās Ēģiptēs bija savādākas Dievu izpausmes un īpašības.
4) biogrāfija (max 200 vārdi): Vecāku lutināta un aprūpēta. Viņai jau no sākta laika bija lemts kļūt par tā laika kosmētiķi. Nevarētu teikt, ka Amaunetei tas nepatiktu, bet viņai tas vienkārši nepadevās. Līdz kādai dienai...
Kad apkārt sākās dažādas reformas un nesaprašanās par tālaika valsti, Amaunete redzēja sapni. (kas bija sapnī, lasīt aprakstā par attēlu)
5) raksturs (max 100 vārdi): Amaunete ir brīvdomātāja gars. Pret lietām, kas tiek uzskatītas par pašsaprotamām un ikdienišķām, izturas pavirši. Varētu nosaukt arī par aizmāršu. Bet viņu it ne maz nesaista materiālā pasaule. Senie ēģiptieši ticēja, ka cilvēka dzīve ir domāta, lai tajā pierādītu, ka cilvēki pēc nāves atkal var kļūt par Dievu sastāvdaļu, kā tas bijis cilvēces rašanās laikā, bet Amaunete to vēlas tagad. Katru savu brīvo mirkli viņa cenšas dzīvē būt laba, lai izciestu sirds svēršanu pēc nāves. Viņa vēlas arī ātrāk nokļūt uz Mūžības valstību, lai satiktu savu Horu. (kāpēc Horu, lasīt aprakstā par attēlu)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi): Pamatā senajā ēģiptē valda viendievība, bet priesteru ieskatos no viena dieva ir sadalītas dažādas dievu "nozares", kur katrs pārstāv.
Amaunete nav priesteriene, nedz kāda ļoti augsta persona Ēģiptē. Viņai Hors ir individuāls. Gluži kā katrs cilvēks, tikai neredzams (pagaidām). Pēc sapņa redzēšanas, daudz kas viņas dzīvē mainījās. Sākumā bija tikai vēlme nodzīvot mūžu jauki, pieticīgi, nevēlot nevienam ļaunu, bet pēc tam - veltīt visu dzīvi, lai piepildītu "Dievu gribu." Lai citi cilvēki sāka klāstīt, ka viņa ir nojūgusies, ka tā ir muļķīga apmātība, viņa tam tic no visas sirds. Kad viņas gaitas šajā saulē beigsies, viņa pierādīs, ka citi ir kļūdījušies. ka viņa ir īpaša un tikusi uzrunāta ne par velti. Ka viņa ir īpašāka, nekā visi citi, kas mēģina palikt savas dzīves rāmjos
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi): Tātad, sapnis. Tajā laikā daudzi dievi tika apvienoti, tā teikt, liekie nomesti nost, bet dievi pār Ēģipti nekad nav zaudējuši savu nozīmi. Šajā kultūrā ir tikai reliģiskais redzējums.
Kādu dienu Amaunete redzēja savādu sapni, kur viņu uzrunāja Hors. Lai gan uzskatīja, ka tikai faraonam ir tiesības redzēt dievu, kā miesu un asinis, viņas sapnī bija savādāk. Tuksneša vidū, kas bija dieva Seta valstība, jeb nesa iznīcību un postu, Hors teica, ka Amaunetei tuksneši jāpārvērš par oāzēm. Ka jābeidz nemieri, kas valdīja uz zemes. Jāpalīdz Nutai - debesīm -, nogādāt zvaigznes no austrumiem uz rietumiem. Kopā ar sauli Ra.
Viņš teica, ka viņa ir īpaša. Ka viņa nekļūs par dievu daļu atkal, kā reiz bijis. Viņai ir ejams dižāks ceļš.
Viņa tam noticēja. Kamēr radinieki, kad viņa pastāstīja par šo sapni, nosauca to par zaimiem, bet Amaunete ticēja. Viņa uzskatīja to par vīziju. Līdzīgi sapņi bija arī vēlāk un viņa iemīlējās Horā (augstums, debesis). Kopš tā laika viņas visa dzīve pieder viņam.
Konkrētāk: Attēla redzams, kā viņa iztēlojas sevi kopā ar Horu, tuksnesī, kas, reiz esot kopā, pārvērtīsies pas solīto pasaules oāzi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 09.04.2009 19:22
Raksts #3


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



1) vārds
Hatora
2) vecums
no pasaules rašanās
3) izcelsme, ģimene
Viens dievs radīja divus, šie divi vēl divus un savukārt šie - vēl četrus. Un visus tos apvienoja deviņi likteņi, deviņas Hatoras, kas piedzimstot dieviem, tiem stāvēja klāt. Dievu devītniekam bija lemts kopīgi valdīt par pasauli, un deviņas Hatoras saplūda vienā, kopīgā, kļūdamas dzīvas, paceldamās pāri devītniekam kā zilas debesis, kuras rotāja dievus un izcēla to dižos veikumus. Tā piedzima Hatora.
4) pasaule (max 100 vārdi)
Lielā upe skaloja krastus, niedrēm aizaugušus, klusie ūdeņi dzirdīja zemi un baroja ļaudis, deva tiem veldzi, deva zivis un nīlzirgus, nesa laivas un plostus. Bagāta bija šī pasaule-upe! Deviņi dievi katrs pildīja savus pienākumus un ļaudis šai zemē - savus. Nekā tiem netrūka, un dzīve bija pilna līksmības un pārpilnības.
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
Hatoras zilgme spoguļojās Lielās upes ūdeņos, dievi rotāja to kā dārgakmeņi, katrs savādāks, bet tiem visiem bija katram savs pienākums un katram savs pāris. Vien Saule bija viena un Hatora-debesis bija viena. Bet tiem nebija lemts savienoties. Kā Liktenis var savienoties ar Likteņa nesēju? Hatora skuma, aizvien biežāk tās vaigu aizsedza mākoņi. Un Saule, pirmais un lielākais dievs, skuma kopā ar viņu. Un tad reiz Saule teica - "es dodu tev, Hatora-debesis, dāvanu. Dodies lejā, uz zemi, veido sev pāri, tevis cienīgu, ar manu spēku tu dosi tam dzīvību, un tu vairs nebūsi viena." Un Hatora paklanījās Lielajai Saulei un devās uz zemi, kur smiltīs zīmēja, un no smiltīm izcēlās tas, pēc kura ilgojās viņa. Tā radās Hors, ar Hatoras roku dzīvs no Saules dotā spēka, Hors, kas cēla vanaga izskatā pacēlās debesīs sekodams savai mīļotajai Hatorai. Un Hatora vairs neskuma, un viņiem ar Horu piedzima dēls Ihi, un dievi debesīs līksmoja un līksmoja cilvēki uz zemes, un Ihi kļuva par mūzikas un līksmīgas aizgādni mūžīgi mūžos.
5) raksturs (max 100 vārdi)
Nepielūdzama Likteņa piepildītāja. Ne dievi, ne cilvēki nevar izvairīties no Likteņa. Maiga un gādīga, nikna un nežēlīga. Zilas debesis un negaisa mākoņi.
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
Liktenim ir jāpiepildas.
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)
Brīdis, kad Hatora ar Saules doto spēku rada Horu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Beppo
iesūtīt 26.04.2009 19:54
Raksts #4


Sātana advokāts
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 08.11.06
Ziedoņa māceklis



Vārds: Naima
Vecums: Apmēram polonija Po209 pussabrukšanas periods.
Izcelsme un ģimene: Viņas ģimene ir tikai viņa pati un Imalu — tas otrs no attēlajā redzamajiem. Radusies viņa ir tādā pašā veidā, kā šobrīd rodas Imalu.
Pasaule: Pasaule ir tāda, kādu mēs to redzam sev apkārt, ja vien neskaita Naimas eksistenci. Neviens nezina, kādēļ viņa vispār ir un kā spēj pastāvēt, un pati Naima nekad arī nav izjutusi vēlmi kļūt par laboratorijas iemītnieci — pat zinātnieces lomā ne, kur nu vēl pētāmā objekta. Sievietes asinīs ir 1% polonija, viņai nav nepieciešams ne ēst, ne dzert, arī pret aukstumu un karstumu viņa ir pārcilvēciski izturīga (tiesa, esot cilvēkos, viņa parasti ģērbjas kā citi, lai nepievērstu sev lieku uzmanību). Neviens, ieskaitot viņu, nezina, kā cēlies pirmais polonīds.
Biogrāfija: Naimas biogrāfija ir pārlieku gara un notikumiem bagāta, lai to visos sīkumos aprakstumos, — kā nekā, viņa radusies nu jau pagājušā gadusimteņa sākumā, un pilnvērtīgi izbaudījusi katru dienu savā dzīvē. Par nevienu vairāk kā simts gadus vecus cilvēku tā nevarētu teikt, kā nekā, kurš gan izbauda zīdaiņa vecumu un pēdējos dzīves gadus, taču viņas priekštecis, Unnai, izvēlējās viņai nodot gana daudz savu zināšanu, lai attiecībā uz Naimu tas būtu tiesa. Dzīvojusi viņa ir gan Eiropas lielpilsētās, gan kājām apceļojusi Āfriku, gadus piecus pat strādājusi par žurnālisti Vougue, priekšroku gan dodama brīvībai — ja nu akurāt savajagās naudu, prostitūtas ir pieprasītas visā pasaulē. Naima gan itin viegli varētu ko nozagt vai kādu aplaupīt, bet viņas gaumē ir nopelnīt naudiņu godīgi un bez liekas piepūles.
Raksturs: Savulaik Naima ir dēvēta gan par karstasinīgu būtni, gan par vēsu aprēķinātāju, bet tagad no tā visa ir palikusi vien vēlme aiziet un apnikums. VIņa jau līdz mielēm ir atskatījusies homo sapiens sapiens sastrādātas nekrietnības divdesmitā gadsimta laikā.
Dzīves uzskati: Naima ir dzīves baudītāja. Agrā jaunībā gan viņa uzskatīja, ka ir īpaši izredzēta un viņai jābūt pasaules glābējai, taču ar laika nonāca pie secinājuma, ka homo sapiens sapiens tuvākajā laikā parūpēsies par savu bojāeju un tā arī viņiem vajag. Ne par ko viņa viņa īpaši nebvēdā un ne par ko arī nepriecājas, katru dienu ir kas patīkams, ko izbaudīt.
Situācija attēlā: Šis ir īpašs brīdis, vienīgais, kad Naima var sastapt kādu sev līdzīgu. Viņa pamazām sairst smiltīs, vienlaikus nodot pašas izvēlētas atmiņas un zināšanas Imalu, kurš no smiltīm veidojas. Tā savulaik radās viņa pati un nu ir pienācis laiks atdot savu vietu zem saules nākamajam polonīdam. Pati Naima savulaik radusies tieši šajā pašā vietā — Ēģiptes tuksnesī, un, nostalģisku atmiņu vadīta viņa šo vietu izvēlējusies arī Imalu radīšanai. Attēlā nav redzams, ka viņas kreisā auss jau ir pilnībā sairusi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Beppo
iesūtīt 29.04.2009 18:31
Raksts #5


Sātana advokāts
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 08.11.06
Ziedoņa māceklis



Vārds: Brina
Vecums: Jaunava precību gados
Izcelsme, ģimene: Brina ir jaunākā meita no piecām, piedzimusi, kad vecāki vēl vienu bērnu nepavisam negaidīja. Brīnums, ka šie vēl ir dzīvi.
Pasaule: Brinas cilts nodarbojas ar zemkopību, cik nu tas Garmurdra pievārtē iespējams. Tuksnesis plešas aizvien lielāks, un ļoti ticams, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums pamest iekoptos labības laukus un kaktusu audzes un doties jaunas mājvietas meklējumos. Stāsta, ka vairāku nedēļu gājiena attālumā esot liels ūdens, pie kura esot liels ciems, bet cilvēku, kas to redzējis pats savām acīm ir sastapis vienīgi pats vecākais vīrs ciemā.
Biogrāfija: Brinas dzīvē līdz šim nekā ievērības cienīga nav bijis, ja neskaita vecāku lutināšanu. Pamanot savu vēlīno grūtniecību, viņas māte gan nepavisam nebija apmierināta, un pat mēģināja no bērna atbrīvoties — kurš gan gribētu tādu slogu vecumdienās, kad pašas vecākajai meitai jau gaidāms mazulis, taču galu galā Brina kļuva par lutinātāko bērnu visā ciematā. Viņas māsasmeita, Bea, kura ir tikai pāris mēness ciklus vecāka par Brinu, kļuva par viņas māsu — vecīgajai mātei drīz vien aptrūkās piens.
Bet nu jau Brina sen kā ir precību gados, viņas māsai Beai jau ir divi mazuļi, bet Brinai nepatīk itin neviens no ciema puišiem. Neviens gan viņai precības ar varu neuzspiež, bet, ja tā turpināsies, jaunavai ciems būs jāpamet — tāda ir tradīcija, ja sieviete nerada pēcnācējus, un viņai nepiemīt kādas citas sevišķas prasmes, kādu Brinai nav, viņai ciems vienai pašai jāpamet.
Raksturs: Brinai pilnā mērā piemīt visas sevišķi izlutināta skuķa iezīmes. Viņa uzskata sevi par augstākstāvošu — kā nekā, viņas piedzimšana jau bija negaidīta, un pat nepaskatās uz ciema pušiem, no kuriem vairāki viņu labprāt redzētu pie sava pavarda.
Reliģija: Reliģija ir visai sarežģīta un brīžiem pretrunīgi. Ga'armi tic, ka viss viņiem apkārt ir dzīvs, pat gaiss, ko tie elpo — galu galā, ja gaiss būtu nedzīvs, tad to ieelpojot, ga'arms arī kļūtu nedzīvs, bet ga'arms taču ir dzīvs, tātad, gaiss ir dzīvs. Visam dzīvajam piemīt dvēsele, gars, kas gan lielākoties ir spēcīgāka par cilvēka garu, taču var izlūgties to labvēlību. Tas viss mijas ar dažādiem senseniem ticējumiem un paražām, piemēram, to, ko šobrīd izpilda Brina.
Situācija attēlā: Brina pat ļoti cer, ka ciema ļaudis izlems pamest šo vienmuļo vietu, tamdēļ viņa ir nolēmusi veikt senu rituālu, tas nav darīts jau vairākas paaudzes, kas domāts tieši tādām bezvīra jaunavām kā viņa. Saulei rietot Brina izgāja no mājas, un visu nakti gāja dziļāk tuksnesī, neņemot līdzi ne ūdeni ne dzērienu, vienīgi īpašu saknīšu novārījumu, kas slāpes praktiski neremdē, toties stimulē vīzijas. Tagad diena viņai jāpavada meditējot. Šādā veidā viņas gars var sastapt kāda jauna vīrieša garu un pastāstīt tam ceļu, kā atrast viņas fizisko ķermeni. Kad pašas ēna praktiski bija pazudusi, Brina izdzēra līdzpaņemto novārījumu un nu viņas ķermenis guļ karstajos saules staros smiltīs, bet viņas gars, šķiet, jau ir atradis otru garu, ko Brinas ķermenis sastaps vēlāk. Lai garam atvieglotu meklējumus, Brina pirms apreibināšanās uzzīmēja smiltīs rituālu potenciālā precinieka attēlu. Šoreiz gan Brina nesēdēs mājās un negaidīs garu pasaulē sastapto jaunekli, bet pati dosies prom, taču, ja divu cilvēku gari ir noslēguši vienošanos, viņu fiziskie ķermeņi viens otru satiekot, uzreiz zinās, kāds viņiem ir pienākums pret sastapto.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 29.04.2009 19:50
Raksts #6


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



1) Vārds: Voserita

2) Vecums: 19

3) Izcelsme, ģimene: viņa dzimusi Atiusas pilsētā parastā ēģiptiešu ģimenē. Tēvs tuvākajā apkaimē atzīts podnieks, māte kārtīga sieva savam vīram, saimniece namam un māte saviem bērniem, meitenei ir vēl divi par viņu jaunāki brāļi, no kuriem vecākais mācās tēva amatu, jaunākais kalpo audumu tirgonim, nākotne domādams pats par tādu kļūt.

4) Pasaule (max 100 vārdi): Senā Ēģipte ap 2200. gadu p.m.ē. Vareno valsti piemeklējis ilgstošs sausums. Pēdējie patiešām lielie plūdi, kas atgādināja par vecajiem labajiem laikiem, kad Nīla baroja zemi ar savām auglīgajām dūņām bija pirms deviņpadsmit gadiem. Kopš tā laika sausums ir nomocījis ēģiptiešus. Dievi neatbild uz lūgšanām un ziedojumiem. Pamazām zūd ticība gan dieviem, gan faraonam. Ļaudis kļūst arvien niknāki un neapmierinātāki. Augšēģiptes valdnieki to izmanto, lai nostiprinātu savu varu, sējot ļaudīs ticību, ka faraonu sakari ar dieviem ir krietni pārspīlēti. Izceļas arvien vairāk nemieru, bieži notiek uzbrukumi tempļiem.

4) Biogrāfija (max 200 vārdi): Voseritas tēvs un māte deviņus gadus pēc savām laulībām nevarēja vien sagaidīt, kad auglības dieviete viņus aplaimo ar pēcnācējiem. Meitenes māte gadu no gada gāja uz Bastetas templi, lai lūgtu dievieti apžēloties par abiem. Visbeidzot, līdz ar plūdiem, pasaulē nāca Voserita, un drīz pēc tam viņas māte atkal bija gaidībās. Septiņu gadu vecumā Voserita tika nodota Bastetas priesterieņu gādībā, lai kalpotu Bastetai. Vecāki uzskatīja, ka tā ir pašas dievietes vēlme, tā kā meitene piedzima līdz ar plūdiem, pēc pārāk ieilguša sausuma.
Četrpadsmit gadu vecumā Voserita kļuva par priesterieni. Kad meitenei palika deviņpadsmit, pilsētā sāka plosīties nemiernieki postīdami tempļus un arī Bastetas kalponēm nācās bēgt.

5) Raksturs (max 100 vārdi): dzīve templī ir rūdījusi meitenes raksturu, ceļot viņas pašapziņu, mācot viltību, pacietību, neuzticību un izturību, citādi būtu grūti pārciest intrigas, kas valda priesterieņu starpā, ar veselu ādu un saglabāt savu stāvokli templī. Taču viņa joprojām ir uzticīga Bastetas pielūdzēja un visus savus priesterienes pienākumus veic ar lielu nopietnību.

6) Dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi): Voserita pielūdz Basteti, kas ir tikai viena no daudzajiem dieviem, kam tic ēģiptieši un kuri atbild katrs par savu dzīves jomu. Faraonu uzskata par saules dieva Ra dēlu un līdz ar to, ka viņam ir tieša saikne ar dieviem. Dieviem ir uzcelti un tiek celti tempļi, kuros novieto attiecīgā dieva statuju, lai viņa garam būtu kur apmesties. Aizkaitinot dievus ir liels risks nenokļūt Garu valstībā. Un būt par dievu kalpotāju ir liels gods.

7) Situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi): Grūtais ceļojums pāri tuksnesim bija beidzies. Voserita un pārējās priesterienes, kuras bija paglābušās no vienkāršos ļaudis pārņēmušā trakuma, bija nonākušas Hibā – nelielā pilsētā oāzē, kam nemieri bija pagājuši garām. Ak, ja tikai Nīla atkal veltu savus bagātos ūdeņus pār laukiem, tāpat kā agrāk! Taču tā nenotika, sausums kaltēja ēģiptiešu rīkles un viņiem likās, ka dievi ir pametuši novārtā, un daudzi izteica savas šaubas par to, ka tādu dievu nemaz nav, citādi nekas tāds nenotiktu. Taču Voserita zināja, ka tā nav, vai gan citādi pati Basteta būtu runājusi ar augstāko tempļa priesterieni AnkhesenBastu un pavēstījusi tai par faraonu, kurš nākšot un atjaunošot cilvēku ticību dieviem un nesīšot mieru?
Jaunā sieviete sēdēja tempļa augļu dārzā un vēroja saulestaru rotaļas lapās, kad saule piepeši kļuva arvien spēcīgāka līdz Voserita attapās smilšu klaja vidū. Netālu no sevis viņa redzēja jaunu meiteni, kura dungojot sen nedzirdētu šūpuļdziesmu, gulēja tuksneša smiltīs un zīmēja ar roku tajās nenoteiktas līnijas, kas pamazām saplūda un drīz jau bija saskatāms vīrieša ar piekūna galvu atveids. Hora siluets pamazām atdzīvojās, no smiltīm paslējās roka, kas apskāva meiteni, vējš iepūta smalkajās spalvās, kas klāja galvu un tad jau pats Hors, varenais faraonu aizgādnis, gulēja blakus meitenei. Piecēlies kājas, piekūngalvainais vīrietis palīdzēja piecelties meitenei. Satvēris viņas plaukstas dievs brīdi raudzījās meitenei acīs un tad abi sadevušies rokās aizsoļoja pa tuksnesi pretī uzlecošajai saulei.
Voresita satrūkās, izdzirdot saucienu vakariņās. Saule jau rietēja – priesteriene dārzā bija nosēdējusi vairākas stundas. Kad viņa piecēlās, no tērpa krokām un sandalēm izbira saules sakarsētas smiltis. Brīdi tās vērojusi, jaunā sieviete domīgu sejas izteiksmi devās prom no sulīgā zāles, koku un krūmu zaļuma, kas bija ieskāvis akmens solu, uz kura viņa bija sēdējusi…
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 30.04.2009 14:58
Raksts #7


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



1) vārds: Šamise
2) vecums 23
3) izcelsme, ģimene: Šamise ir dzimusi Sjēnas (uz dienvidiem no Tēbām) vietējā ierēdņa ģimenē.
4) pasaule: Senā pasaule ar reāli darbojošos maģiju, un šī tēla gadījumā — Nīlas valsts (Senās Ēģiptes līdziniece). Priesteriem un dievu svētību un aizsardzībai saņēmušajam faraonam patiešām piemīt burvju spēks, kaut arī viņi nav visvareni. Savus faraona pienākumus godam pildījušais valdnieks pēc nāves nonāk dievu panteonā, gan mazākas dievības statusā, papildina dievu karotāju rindas, un īpašos laikos viņš var tikt nosūtīts uz zemi kā vēstnesis. Tā kā faraonam burvju spēku piešķir dievi, tiek uzskatīts, ka visa maģija nāk no dieviem. Par pārējo var izlasīt grāmatās par Seno Ēģipti.
4) biogrāfija: Šamise bija ierēdņa Benipes pirmdzimtā meita, tāda veidā viņa arī tika pie sava vārda. Kādā reizē, kad Šamise bija jau paaugusies, pilsētā ienāca jaunā faraona kareivji, kuri arestēja un aizveda Benipi. Šamises māte bija nomirusi jau agrāk, un kareivjiem tobrīd nebija nekādu norādījumu attiecībā uz Benipes meitu, kura tobrīd atradās mājas ārpusē (un tādēļ arī viņai netika pievērsta uzmanība). Kā jau bērns, Šamise pieņēma nestandarta lēmumu un nolēma kareivjiem sekot. Protams, tas bija bezcerīgs gājiens, un viss beidzās ar to, ka meitene apmaldījās Sarkanajā zemē (tuksnesī), Seta valdījumos. Tur viņa uzgāja pamestu Hora templi, kuru sedzošā kāpa (bez šaubām, Seta darbs) bija nesen atkāpusies. Hors, kurš vienmēr zināja visu par viņa tempļos notiekošo (tādēļ, lai netraucēt, jau arī nedrīkstēja doties tempļos dziļākajā telpā), nolēma parotaļāties un, Šamisei nezinot, izveidot no viņas savu priesterieni (un spēļmantiņu reizē). Viņš panāca, ka viņa aizmirsa par Sjēnā notikušo. Templī netrūka svaiga ūdens, arī pārtika sāka parādīties (Šamise, pieradusi pie pārticības, sākumā tam nepievērsa uzmanību, būdama aizņemta ar mācīšanos lasīt sienu uzrakstus, kuri likās saistoši), un ar uzrakstiem Hors viņā iedvesa arī zināšanas par sevi un daļu burvju spēka. Viņš panāca arī to, ka Šamise viņu iemīlēja kā personību.
5) raksturs: Šamise ir mierīga, nosvērta, apdomīga, un vientuļa — kopā apmaldīšanās tuksnesī viņa nav redzējusi neviena dzīva cilvēka, tādēļ ir grūti paredzēt, kas notiktu, ja viņa piepeši nonāktu sabiedrībā. Tomēr vientuļās apmācības gadi viņai ir ieaudzinājuši piesardzību un pacietību.
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība: Tā kā Šamise pēdējo gadu laikā ir vairāk laika pavadījusi ar tekstiem, nevis reālo dzīvi, viņā spēcīgāki ir ideāli par labo un ļauno, nevis faraonu kā dievu gribas iemiesojumu. Saprotams, tāpat kā pārējie, viņa tic šīszemes dieviem, kas Nīlas valstī ir dzīves realitāte, un jo īpaši Horam.
7) situācija attēlā: Sākotnējās ziņas no Hora nebija nekas vairāk kā daži uzraksti uz zemes vai piekūns gaisā, un ar to, viņaprāt, arī pietika, lai saglabāt status quo — kam tērēt vairāk spēka? Taču jaunais faraons dievu vārdā sāka sadarīt tādas riebeklības, ka Horam, kurš dievu vidū arī bija atbildīgais par faraoniem, beidzot aptrūkās pacietības, un viņš nolēma savu spēļmantiņu izmantot arī kādam citam mērķim. Ap to laiku arī Seta spēks bija pieaudzis, un Horam kļuva aizvien grūtāk aizsargāt templi no smiltīm, kurās Sets vēlējās templi atkal aprakt. Kamēr Hors tērēja savus spēkus tempļa uzturēšanai, Šamise atsāka sevi pilnībā apzināties, un nonāca vienkāršas problēmas priekšā — ko darīt tālāk. Meklēt tēvu? Viņai pat nebija nojausmas, kur viņa īsti atrodas. Turklāt Benipi bija saņēmuši ciet faraona kareivji — vai kaut ko iesākt nebija noziegums pret faraonu, un, tātad — arī pret dieviem? Tā nu viņa pēc paraduma izveidoja smiltīs Hora zīmējumu, cerībā, ka dievs izrādīs savu labvēlību. Hors savukārt to redzēja kā savu labu iespēju stiprināt Šamises ticību un sākt risināt savas problēmas ar viņas palīdzību. Zinādams, ka šobrīd Šamise visvairāk cieš no vientulības, viņš rīkojās atbilstoši — smilšu tēls pakāpeniski atdzīvojās. Saprasdams, kādas domas nomoka jauno sievieti, Hors, tikko pilnībā parādījies, ķērās vērsim pie ragiem; viņš īsi paskaidroja, ka šībrīža faraons rīkojas bez dievu svētības. Tāpat viņš teica, ka ilgāk templi vairs nespēšot saglabāt. Tā kā lai vien Šamise ejot meklēt savu tēvu — tagad viņa tam esot gatavāka. Saprotams, viņa nevarēs iesoļot pilsētā, paziņodama, ka ir Hora priesteriene (pirmkārt jau tādēļ, ka priesteri bija tikai vīrieši), bet gan jau viņa tikšot galā. To sacīdams, dievs slēpa vieglu smīnu, zinādams, ka tālākais viņa lietai nāks tikai par labu. Norādījis pareizo ceļu, Hors atgriezās dievu valstībā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 29.03.2024 01:49