Pavediena drukājamā versija
Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.
Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Elle Nr. 13
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 28.09.2021 21:48
Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.
Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem.
Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities.
Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā.
Priekšā varēja redzēt cilvēku dvēseļu barus - vienas pārliecināti devās uz priekšu, citas neizpratnē grozījās turpat pie krasta. Dažas pulcējās bariņos un kaut ko dzīvi apsprieda.
Labots:
OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties.
http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?s=&showtopic=49123&view=findpost&p=1494741ceļš uz spēles ATD pavedienu.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 29.09.2021 12:24
Selma vēl dzīvoja kritienā, tajās šaušalīgajās bailēs un trieciena gaidās. Tas bija noticis, par to meitene bija pārliecināta, tas nevarēja nenotikt! Bet tagad (tagad?) un šeit (šeit?) - viņa atkal stāv uz kraujas, un priekšā ir migla (migla?) ar baļķu platformu (platformu?). Domas, ja tās bija domas, un sapņi, ja tie bija sapņi, plūda paši par sevi. Jā?
Nez kādēļ sarosījās prāts (vai sapņos tā mēdz notikt?) un Selma paspēra soli atpakaļ. Prom no kraujas. Palūkojās pār plecu - cik tāls līdzenums! Pagrieza seju atkal pret bezgalīgo miglu. Un pavisam negaidīti sapņa apjausma pazuda. Vai Selma pamodās? It kā jā, bet tad... kur? Meitenei saļima kājas, un viņa apsēdās turpat zemē. Viņa bija viena, nekurienē, ar atmiņām par kritienu bez beigām. Viņa nesaprata neko, un uzmācās izmisums. Cieši apķērusi pati sevi ar rokām, Selma sāka raudāt un aprima tikai pēc laba brīža.
Tad prātā iestājās tukšums, kurš pamazām sāka aizpildīties ar prātojumiem par to, ko darīt tālāk. Līdzenums aiz muguras nepavisam nevilināja. Selma bija kalnu cilvēks, ne stepju vai savannu. Priekšā esošā migla meitenei bija pazīstamāka. Tādas miglas pārklātas kalnu ielejas bija redzētas. Un tā platforma kaut kā izskatījās īpaši droša un aicinoša. Nez kādēļ. Vai no turienes varētu kaut ko vairāk saskatīt? Selma nopūtās, noslaucīja seju un piecēlās kājās. Daži soļi, un viņa jau bija uz platformas.
Plosta kustību nevarēja sajust, un Selma to atklāja tikai tad, kad palūkojās atpakaļ. Visās pusēs tagad viļņojās miglas jūra. Notiekošā dīvainums vairs nespēja satraukt, un Selma tikai stāvēja un gaidīja, kas būs tālāk. Pirmais, kas mainījās, bija trokšņi un skaņas (balsis?), kas no gandrīz netveramiem pārtapa gluži labi dzirdamos. Tad kļuva redzami citi tādi paši plosti ar vientuļiem cilvēkiem uz katra no tiem, bet trokšņi nāca no vēl tālākas vietas kaut kur priekšā. Līdz Selmas plosts apstājās tāpat kā citi. Meitene izkāpa krastā. Kurp iet, viņa nezināja, tāpēc pagājās tikai nelielu gabaliņu projām no kraujas malas.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 29.09.2021 15:08
Alekss stāvēja un skatījās tālumā. Interesanti. Šādā vietā viņš vēl nebija bijis.
Galva bija nedaudz dulla, ausīs tā kā zvanīja, tā kā nē, bet to viņš norakstīja uz ieilgušo pasākumu un izdzerto tekilas daudzumu. Cik ilgi viņš te var tā stāvēt? Ap šo laiku jau kādam vajadzētu dzīties viņam pakaļ, kā tas parasti sapņos notiek.
Pārāk bieži viņš sapņos redzēja okeānus, kurus jāpārpeld, mākoņus, kurus jāaizsniedz, visu ar savu gribasspēku vien. Ko tagad darīt? Varbūt lēkt lejā no kraujas? Tas arī jau bija darīts, brīžos, kad šķiet, ka citas izejas no sapņu slazda nav, tikai izlēkt pa logu.
Pēc krietna laiciņa sapratis, ka nekas cits šeit nenotiks, Alekss izlēma aplūkot tuvāk vienīgo interesanto lietu viņa redzeslokā - kaut kādu baļķu veidojumu. Torņa augša tā nebija, nekur kāpnes uz leju nemanīja, turklāt likās, ka zem šiem baļķiem vispār nekā nav. Interesanti.
Uzkāpis uz plosta, Alekss apgūlās uz vēdera un centās saskatīt kaut ko vairāk. Nekā, mākoņi bija tik biezi, ka cauri neko redzēt nevarēja.
Tikai tad, kad Alekss palūkojās atpakaļ uz zemi, viņš saprata, ka atpakaļceļa nav - plosts nezin kā bija jau lielā attālumā no kraujas malas un turpināja attālināties.
Kādu brīdi ainava bija nemainīga - vieni vienīgi mākoņi, nekā cita. Apsēdies uz plosta, Alekss prātoja, vai tik tomēr nevajadzēs lēkt lejā, mākoņos.
Uzcēlies kājās un piegājis pie malas, Alekss apstājās. Kaut kāda dīvaina skaņa. No kurienes? Skaņas šķita paliekam nedaudz skaļākas un skaļākas. Cilvēki. Hmm.
Palūkojies apkārt, knapi, caur miglu, bet tomēr varēja redzēt vēl vienu plostu. Tad kā ne no kurienes migla sāka izklīst, un skatam parādījās desmitiem citu plostu ar pasažieri, gluži kā viņš pats. Visi, šķiet, devās vienā virzienā - tālumā varēja saskatīt vietu, kas bija ļoti līdzīga tai, no kurienes sākās šis ceļojums, tikai šoreiz šeit bija pilns ar cilvēkiem.
Nonācis līdz krastam, Alekss, tāpat kā pārējie pasažieri, nokāpa no plosta un sāka pētīt sapulcējušos ļaudis. Pazīstama neviena nemanīja. Dīvaini, parasti sapņos redzēja vai nu kolēģus, vai draugus, vai.. nu, nav svarīgi, ko. Daži neuzkavējās tajā vietā, bet devās kaut kur vēl tālāk, daži stāvēja turpat un sarunājās. Hmm, kuri no šiem izskatījās pēc tādiem, kas zina, kas īsti šī ir pa vietu? Varbūt tie, kas neuzkavējās, bet it kā zināja, kur iet?
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 29.09.2021 15:44
Miglas šajā krastā vairs nebija un apkārt esošie ļaudis bija skaidri saskatāmi. Tiesa, tie paši bari arī traucēja saskatīt kaut ko, kas notika tālāk priekšā.
Blakus Selmai atskanēja krekšķi un pūšana. Tā bija pagalam veca paskata kundze, melnā kleitā un kurpēs. Sirmie mati sasprausti copē, kas tagad bija mazliet paspūrusi. Labajā rokā viņai bija koka spieķis, kura galva bija izgrebta ērgļa galvas formā un kreisajā maza, melna rokassomiņa.
Par spīti vecumam, sieviete no sava plosta norausās veikli, tad atbalstīdamās uz spieķa pagāja garām Selmai, pat nepievērsusi viņai uzmanību, labi, ka vēl ar spieķi pa ceļam netrāpīja.
Pie sevis vecā dāma purpināja: "Un kas šitais ir par bazāru, es prasu? Viņi man Paradīzi solīja, bet kas šitais ir, e? Kur enģēļu koris? Mūžīgā izklaide? Šitajā miglā jau var galu ņemt, ja tas nebūtu pienācis. Pag, kad es atbildīgo atradīšu!"
Tā pati sieviete, daudz neskatīdamās kādu gabaliņu tālāk gandrīz vai uztriecās arī Aleksim. Nikni pablenza uz puisi un uzbļāva: "Un ko tu te apstājies un blenz kā auns uz mietu! Visu ceļu nosprostojis! Mūsdienu jaunatne, nekādas audzināšanas! Ceru, ka šitādus Svētais Pēteris pa taisno uz leju nometīs..."
Un viņa aizsoļoja tālāk, pa ceļam ar spieķi padzīdama prom visus, kas viņasprāt traucēja...
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.09.2021 15:57
Bija karsti, bija grūti, bet bija jādara, un tad pēkšņi - nebija. Pēkšņi vairs nebija jāvelk smagā ūdens šļūtene. Pēkšņi vairs nebija karsti, bet nebija arī auksti. Nebija uguns, bet dūmi gan bija.
Paga... vai tie tiešām bija dūmi?
Niko paskatījās uz savām cimdos ietērptajām rokām. Nokvēpušas melnas. Paskatījās kārtīgi apkārt. Nekā nav, izņemot to miglu tur, priekšā! Laikam. Nekā nevar saredzēt caur to sasodīto stiklu! Nepacietīgi norāvis no sejas masku, kas palika karājamies uz krūtīm, viņš piegāja apskatīties tuvāk, vai patiešām nekā cita nav.
Ir. Plosts. Plosts! Uz mākoņa. Vai te nav jāsajūk prātā? Izrādās, šāda doma prātu noskaidroja, ne sajauca, un viņš devās uz priekšu. Ar biezajā zābakā apauto kāju pataustīja plostu, sak', vai neizkritīs tam cauri, un tad kāpa vien virsū. Tāpat citur nebija, kur iet.
Vispār, izglītība ir laba lieta - mēdz piespēlēt prātam analoģijas, un šis atgādināja Harona laivu, tikai bez Harona.
Atskatījies, Niko nopūtās. Plosts bija devies ceļā. Jā, tā bija Harona laiva. Viņš nebija plānojis to izmantot tik drīz!
Kādu laiku apkārt plūda viens vienīgs mākonis, un vīrietis apsēdās. Viņš joprojām jutās noguris, un nevarēja zināt kad un vai plosts kādreiz nonāks jel kur. Cik ilgs laiks pagāja, to Niko nezināja, bet pamazām dūmakā parādījās citi stāvi uz citiem plostiem, un visi peldēja vienā virzienā. Laikam jau tuvojoties krastam, pamazām auga arī troksnis. Un tad krasts bija klāt. Niko izkāpa malā un paskatījās apkārt. Pazīstama neviena nemanīja, un viņu tas iepriecināja. Tātad neviens nebija sekojis.
Viņš nevarēja izprast, vai viņam gribās runāties ar citiem vai nē. Drīzāk jau nē, bet uzreiz skriet tālāk arī kaut kā nevilka. Niko palika vēl brīdi krastmalā.
Ha! Tur viena veča tīrīja sev ceļu ar spieķi, itin kā ceļš tāpat nebūtu brīvs, un runāja par ko? Par Paradīzi? Par Svēto Pēteri? Niko aizskatījās večai pakaļ, tad uz tiem, kurus viņa tikko bija bakstījusi.
- Jūs kaut ko saprotat? Mums jāiet tur? - ugunsdzēsējs uzsauca abiem vēl nepazīstamajiem. [Selma un Alekss]
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 29.09.2021 16:35
Pie krasta piestāja arvien jauni plosti, un visvisādi ļaudis kāpa malā un gāja uz priekšu Selmai garām. Tikai daži apstājās un mīņājās uz vietas, laikam, tāpat kā Selma, nespēdami saprast, kas noticis un kas tagad būtu jādara. Lūk, tepat netālu tāpat stāvēja jauns vīrietis, kuru ar spieķi gluži vai iekaustīja kāda veca, dusmīga kundze. Meitene tīri nevilšus ievēroja apkārt notiekošo, joprojām domās būdama tādā kā tukšumā.
Līdz viņu un jauno vīrieti uzrunāja ļoti nokvēpis ugunsdzēsējs. - Viņa, - Selma acīmredzami domāja melnajā kleitā tērpto veco sievieti, - kaut ko teica par Paradīzi un Svēto Pēteri? - Neticība bija gluži labi saklausāma meitenes balsī.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 29.09.2021 17:08
Ilgi stāvēt vienam pašam Aleksam nenācās. Cilvēku ieradās vairāk nekā sākumā likās.
Garām gandrīz neticamā ātrumā panesās vecene, skaļi bļaudama uz visiem, kas gadījās ceļā. Kaut ko uzkliedza par Pēteri un audzināšanu, taču Alekss pat nepaspēja neko atbildēt, kad vecā sieviete jau bija aiznesusies tālāk.
Jauns vīrietis un kalsna, gaišmataina meitene arī bija pamanījuši un dzirdējuši sievieti ar spieķi un uzdeva tos pašus jautājumus, kas maisījās galvā Aleksam.
Izskatās, ka jādodas kaut kur tur, tālāk, ja jau visi tur iet... Tu teici, ka viņa runāja par Paradīzi?
Tiešām, dīvainākais sapnis, kāds jebkad ir bijis.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 29.09.2021 18:56
Māris neticīgi pašūpoja galvu un paskatījās apkārt vēlreiz. Tas... galīgi nebija tas, ko viņš bija sagaidījis... Pilnīgi un galīgi ne tas...
Izskatījās gan ne gluži kā bija attēlots tais komiksos par slikto vietu, bet pēc paradīzes un 'pērļu vārtiem' šeit ne tik neizskatījās... Lai gan, uz to arī nevarēja cerēt... Nu kāpēc gan viss nevarēja būt vienreiz beidzies?
Ceļojums ar plostu bija atgādinājis šo to no senajiem griekiem.. par pārcēlāju pār kaut kādu tur upi... Līdzība bija arī tajā, ka kustība bija tikai vienā virzienā.
Vīrs beidzot noskurinājās, veikli nolēca no plosta un brīdi vēroja. kā tas pazūd dzelmē... Tad pārlaida skatienu tuvākajai apkārtnei. Ja ceļojums bija sācies vienatnē, tad te jau manīja citus... laikam jau tādus pašus kā viņš.
Veceni, kas klaigāja pēc svētā Pētera, viņš atmeta uzreiz. Lai vai kas, to nu te nesatiksi. Pār lūpām izlauzās rūgti smiekli.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.09.2021 18:59
- Viņai esot solīts tur nokļūt, - Niko paskatījās uz jauno vīrieti un atkārtoja to, ko bija sadzirdējis. Balsī varēja dzirdēt neticību saklausītajam.
Puisis tā kā saprata, ka viņš varētu būt nomiris, bet Paradīze! Bet Svētais Pēteris! Ja tas tomēr ir sapnis, tad ļoti dīvains, jo Niko savmūž nebija redzējis reliģiskus sapņus. Vismaz ne par Paradīzi.
- Un, jā, es arī sadzirdēju kaut ko par Svēto Pēteri, - šoreiz sacītais bija veltīts jaunietei, un brūno acu skatiens joprojām stāstīja par izbrīnu.
- Iesim mēs arī?
Ugunsdzēsējam nebija iebildumu pret kompāniju, un šobrīd viņam kaut kā neienāca prātā nosaukt savu vārdu, lai iepazītos. Apstākļi tādi kaut kādi savādi.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 29.09.2021 19:15
Tā trakā vecene domāja, ka ir Paradīzē? Pie Svētā Pētera? Kur, pie velna, viņa prāts bija viņu atvedis?
Es domāju, ka jāiet tālāk, palikt jau laikam nevaram, atpakaļ arī nevar tikt...
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 29.09.2021 19:25
"Nedomāju, ka jel kāds te tuvākajā laikā satiks kādu Svēto, Pēteri, Paulu vai Mihaēlu," Māris paziņoja un atkal iesmējās. "Ja jau patiesi melnsvārčiem ir izrādījusies taisnība par to, kas būs pēc nāves, tad... šī būs kāda stipri siltāka vietiņa..."
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 29.09.2021 19:33
Alekss paskatījās uz vīrieti, kurš bija pievienojies viņu mazajam bariņam.
-Pēc nāves?
Interesanti. Alekss sāka aptvert, ka kaut kas šķiet savādāks kā citas reizes. Parasti sapņos viņš mētājās no viena scenārija pie cita. Tik ilgu laiku un ar tik skaidru prātu viņš vienā sapnī nebija pavadījis.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 29.09.2021 19:42
Māris paskatījās uz vaicātāju, samērā stilīgi ģērbušos puisi. Pavisam nesen viņš būtu bijis līdzīgi ģērbies.
"Ko pēdējo atceries, pirms attapies šeit?" viņš painteresējās. "Es labākajā gadījumā sagaidīju palātu slimnīcā. Bet patiesību sacīt, negaidīju vispār neko. Es labi atceros, kā... es... nomiru..."
Vīrietis saraustīja ērtāk savu kamuflāžas tērpu
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 29.09.2021 19:57
Iesim... - atbildot ugunsdzēsējam Selma samīņājās, kalnu zābaku zolēm klusi nošvīkstot smiltīs, bet teikumu nepabeidza. Vēl kāds pienāca, skaļi un skaidri izsakot briesmīgus vārdus. Labi, ka meitene bija izraudājusies otrā miglas jūras malā. Tagad asaru vairs nebija, un nebija arī spēka bēdāties. Varbūt vēlāk emocijas atmodīsies? - Jūs esat miruši? Es arī esmu mirusi? - Selma nočukstēja. - Mēs esam miruši... - Dziļš elpas vilciens.
Tad ejam uzzināt, kur esam! - Meitene negaidīti stingrā un apņēmīgā balsī teica, pavērsusi savu zilo acu skatienu pēc kārtas uz katru no vīriešiem.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.09.2021 20:00
Mjā... tā jau man likās, Niko nodomāja. Likās, kur likās, bet te bija vēl viens apstiprinājums kamuflāžā tērptā personā, un jauniete arī nupat secināja to pašu.
- Nevarētu teikt, ka es būtu noilgojies pēc kādas siltākas vietiņas, - viņš mazliet īdzīgi atteica. - Izvēles gan, laikam, nebūs, ne?
Tiesa, to visticamāk neviens nespēja atbildēt. Stāsti var būt visādi, bet ja jau neviens no šejienes ticis prom nav, tad kā var zināt, ka stāsti ir patiesi?
- Bet, ja tā, tad labi, ka neviena no maniem biedriem te nav.
- Ejam! - Viņš piekrītoši pamāja jaunietei.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 29.09.2021 20:04
Jautājums bija labs. Ko viņš atcerējās? Noteikti neko tādu, kas izskaidrotu visu šo situāciju.
- Nu.. parasts vakars, parasta pasēdēšana ar draugiem, nedaudz iedzērām, kā jau parasti. Mājupceļā Toma mašīnā laikam iesnaudos un tālāk - viss... pamodos šeit.
Vīrietis izskatījās tik nopietns, ka nelikās, ka plēstu jociņus. Arī Aleksam uz jautrībām prāts nenesās.
Alekss pagrozīja galvu un paskatījās uz pērējiem, vai arī viņi izskatījās tikpat pārsteigti par situāciju kā viņš.
Tā vis neizskatījās.
Tāpēc Alekss nolēma visu klusībā apsmadzeņot pa ceļam uz... kas lai to zina, uz kurieni.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 29.09.2021 20:16
"Sasodīts, visu dzīvi biju rūdīts ateists, bet te..." Māris paskatījās uz tuvāk esošo pulciņu. "Mani arī alternatīva par siltāku vietiņu nesajūsmina, bet... " viņš nekonkrēti pamāja ar roku kaut kur, kurp devās labs bariņš visdažādāko cilvēku. "Redzat te kādu mazu bērnu? Un kaut kā sirmu vīriņu uz mākoņa un četrdesmit jaunavas ar nekur neredz. Lai gan... bij reliģijās kaut kas arī par trešo variantu, bet nekad nebiju par tādām lietām interesējies."
"Jums ar tāda sajūta, ka vajag doties turp?"
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 29.09.2021 20:32
Ejot uz priekšu ļaužu palika vairāk, un, lai arī pēc izskata un apģērba varēja redzēt, ka tautības ir dažnedažādākās, visi viens otru saprata. Ejot vēl tālāk, skatam pavērās piecas garas rindas, kurās klāt pienākušie stājās. Kur bija rindu sākums, īsti nevarēja saskatīt. Bija cilvēki, kuri mēģināja ielīst kādam pa priekšu, bet tikpat ātri pārējie tādus nolika pie vietas. Bija arī pagalam pacietīgie, kuri stāvēja un gaidīja, kamēr rinda pavirzīsies uz priekšu.
Vēl apkārt šiverējās vairākas sievietes un vīrieši, kuri piegāja pie kāda no cilvēkiem, vai cilvēku grupām un paaicināja malā parunāties. Visi viņi bija ģērbušies tīri pelēkas krāsas apģērbos - kurš pagalam lietišķi, kuram stils bija brīvāk ieturēts. Viena tāda ļoti lietišķa paskata dāma šobrīd runāja ar iepriekš redzēto nīgro veču. Runāto saprast gan nevarēja.
Te bija tāds pats līdzenums, kā krastā, no kura visi bija atpeldējuši, tomēr bija sajūta, ka pa labi un kreisi slejas neredzamas sienas. Ja gāja tām tuvāk, sajūta palika, lai gan pašas sienas nevarēja sataustīt, tās it kā visu laiku palika mazlietiņ tālāk par rokas stiepiena attālumu.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 29.09.2021 20:37
Ejot tālāk, Aleksam bija skaidrs, te tik tiešām ir ļaužu no visas pasaules! Bet dīvaini, ka dažādas valodas gan nekur nedzirdēja, visi runā vienā mēlē.
Trakā vecene ar bija tikusi līdz šejienei.
- Izskatās, ka te kaut kāda kārtība. Nu ko - stājamies varbūt visi vienā rindā?
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 29.09.2021 21:00
Ejot prom no krasta, turpat, kurp gāja visi citi, kļuva saprotams, ka ļaužu šeit ir daudz, un ka - diemžēl - līdz kaut kādam noteiktam galam aiziet nevar. Nu, durvīm, vārtiem, alai, caurumam, galu galā. Te bija piecas rindas.
Kā gājuši kopā, tā arī visi attapās vienas rindas galā. Jaunā, labi ģērbtā vīrieša priekšlkums stāvēt kopā realizējās pats no sevis. Selmai nebija nekādu iebildumu.
Apstājusies, meitene sāka vērot apkārt notiekošo. Patiesībā viņa nekad nebija stāvējusi garās rindās, ja nu vienīgi pie kalnu pacēlāja ziemā, tūristu sezonā ap Ziemassvētkiem. Te bija kaut kādi gandrīz formās tērpti cilvēki, tādi pelēki. Visi aizņemti un ļoti nopietni. Tos arī Selma pētīja. Nīgrā tante viņu neinteresēja.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.09.2021 21:11
- Te neizskatās pēc pierastiem stāstiem, - Niko atsaucās kamuflāžā tērptajam, kad visi jauši vai nejauši, vai pēc, laikam, avārijā cietušā ieteikuma bija nokļuvuši vienā rindā. Kurp tās veda, tāpat nevarēja saskatīt, tāpēc vismaz pagaidām bija vienalga, kur stāvēt.
- Pārāk daudz dažādu ļaužu, nez vai visi bija vienas ticības.
Viņš labprāt apsēstos, bet nebija, kur. Viss aprīkojums tomēr bija smags, un Niko bija noguris. Nez, kāpēc tā? Vai arī tā tikai šķita tāpēc, ka tā bija pierasts?
Kur viņi vispār ir? Jaunais ugunsdzēsējs sāka pētīt savādos pelēkā tērptos. Kas tie tādi?
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 29.09.2021 21:56
Kā sajutusi Selmas un Niko skatienus, viena no apkārt klīstošajām personām paskatījās uz rindā stāvošo grupiņu. Tas bija vīrietis pelēkos džinsos, T-kreklā un vienkāršā žaketē, kastaņbrūnie mati bija viegli paspūruši, it kā caur tiem pāris reižu būtu izbraukts ar roku. Plati pasmaidījis, vīrietis pienāca pie četrotnes.
"Sveikiņi" viņš dzīvespriecīgi sasveicinājās, pamādams ar roku, likās, tumši zilās acis dzirkstīja no enerģijas pārpilnības "Esiet sveicināti šajā krastā, kā teikt. Man ir pāris lietas, par ko es ar jums ar dižāko prieku parunātu. Varbūt varam paieties mazliet tālāk no visas šīs kņadas? Neuztraucieties, rindas nekur nepazudīs un jūs pēc tam varēsiet tajās atgriezties, ja būs tāda nepieciešamība."
Vispār, ja Niko tā labāk ieklausījās savās sajūtas, tad viņš vairs nemaz nejutās noguris. Varbūt tas bija jaunpienācēja dzirkstošās personības iespaidā? Arī pārējie nejuta nekādu diskomfortu.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.09.2021 11:45
Cik familiāra uzruna! Niko nobrīnījās. Biznesā tā nebija pieņemts. Radīja aizdomas par krāpniecību, bet ziņkāre bija iekurināta. Prasīt - kas tu tāds par tipu, laikam, nebija vērts, bet paklausīties, kas šim sakāms, varbūt varēja noderēt. Varbūt.
- Varu paklausīties, - viņš piekrita. Vai, kā saka, nekas ļauns jau nebūs, vai būs, to nevarēja uzminēt. Vismaz Niko neko šeit nesaprata un nezināja, kur nu vēl to, vai šim tipam var uzticēties.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 30.09.2021 15:11
"Ja būs tāda nepieciešamība"? Hmm. Varbūt ir vērts parunāt ar šo pelēkās krāsās ģērbušos sagaidītāju. Nenāktu par sliktu pēc iespējas ātrāk uzzināt, kas tieši te notiek.
-Jā, kāpēc gan ne, Alekss piekrita.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 30.09.2021 15:28
Vīrieties, kā rādās, bija to tik vien gaidījis. Viens viņa knipis un četrotne jau atradās kādu gabaliņu nostāk, apkārtējās skaņas arī bija kļuvušas slāpētas, it kā viņi būtu nonākuši kaut kādā skānu izolējošā burbulī.
"Perfekta attieksme!" vīrietis uzslavēja Niko un Aleksu.
"Domāju, ka lieki netērēšu jūsu laiku. Tātad, lai arī cik šokejoši tas neliktos, bet jūs diemžēl esat beiguši savas Zemes dzīves gaitas un tagad atrodaties Šķīstītavā. Tas ir kaut kas pa vidu starp augšu un apakšu. Te jūs tiekat svērti un vētīti, lai uzzinātu, vai varat doties uz Paradīzi," pie šī vārda runātājs pavisam viegli saviebās, bet tad atkal turpināja, it kā nekas nebūtu noticis, "vai arī uz Pekli. Vai arī daļā gadījumu nāksies uzkavēties tepat, kamēr kaut kas top skaidrāks. Kā redziet rindas ir ļoti garas un tās virzās ļooooti lēni. Tāpēc man jums ir darba piedāvājums, kuram varat piekrist vai arī nē. Pilnīgi brīva jūsu izvēle. Lai gan ņemot vērā jūsu līdzšinējās dzīves gaitas, par ko gan šeit nerunāšanu, jūsu interesēs būtu pieņemt šo piedāvājumu, tādejādi izvairoties no liekas laika tērēšanas."
Vīrietis plati pasmaidīja un nopētījis visus, piebilda: "Vai visi vēlaties uzklausīt un apsvērt šo piedāvājumu?"
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 30.09.2021 15:49
Vēl joprojām ar nelielu skepses devu Alekss skatījās uz pārējiem un mēģināja saprast, ko viņi domā.
Ugunsdzēsējs... jauna, klusa meitene... noteikti arī viņi galu galā dotos uz paradīzi. Par kamuflāžā tērpušos bija grūtāk spriest.
Vai tik viss šis nesačakarēs to procesu? Bet varbūt tieši būs labāk.
Pats piedāvātājs likās tāds savāds. Pārāk bieži viņš savā dzīvē bija saticis cilvēkus, kuri mācēja pierunāt pilnas ausis ar solījumiem. Interesanti, kas viņš tāds bija? Arī bijis cilvēks? Kāpēc tad pats nav nekur tālāk nokļuvis?
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 30.09.2021 16:35
Selmai nebija nekādas pieredzes ar apkārtstaigājošiem putekļu sūcēju pārdevējiem, kā varētu nodēvēt dzīvespriecīgo vīrieti pelēkajos džinsos. Viņa uz piedāvājumu iet malā un klausīties, kas tam runājams, nenoreaģēja pilnīgi nekā. Labi, ka ugunsdzēsējs un jaunais vīrietis, kas bija gājis bojā autoavārijā (laikam) kaut ko atbildēja. Un tagad tas, pelēkdžinsainais, kaut ko runāja par Pekli un Paradīzi, un Šķīstītavu, un piedāvājumu, kas ļaušot izvairīties no liekas laika tērēšanas. Kam mirušajiem laiks?
Lai arī pirms brīža izlikusies apņēmīga, Selma joprojām nebija atguvusies no atklāsmes, ka ir mirusi, un ka nekad, nekad, nekad, NEKAD! vairs nesatiks savus tuviniekus. Tas bija tāpat, kā viņi visi būtu miruši, un Selma vienīgā palikusi dzīva. Viņas ausīs piedāvājums ietaupīt laiku izklausījās nevērtīgs. Meitenei tieši vajadzēja laiku - lai notrulinātos atmiņu sagādātās sāpes.
Selma atkal aptvēra sevi ar rokām un sašūpojās. - Man ir vienalga, kur nokļūt. Man ir vienalga, kas ar mani tagad notiek. Vai ātrāk, vai vēlāk. Man sāp. - Vai tas bija būtiski? Vai tas bija svarīgi? Te piedāvāja darbu, te nepiedāvāja palīdzēt. Selmas acis spīdēja, bet asaru nebija. - Kas jums ir sakāms?
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 30.09.2021 18:05
"Nezinu kā citi, bet es visnotaļ uzmanīgi klausos," Māris attrauca, aizdomīgi vērojot pārējos trīs, kas bija atsaukušies pelēkā tērptā vīrieša aicinājumam. Varbūt ka tas šķita aizdomīgs bez gala, bet ... jebkas galu galā bija labāk par to, kas draudēja nonākot ellē, un par savugalamērķi, pēc pelēkā vārdiem, Mārim šaubu īpaši nebija. Nebija bijis jau agrāk, bet galīgais apstiprinājums ieviesa tajā zināmu fatalitāti. "Tomēr derētu tuvāki paskaidrojumi. Teiksim, šis darba piedāvajums - tas būtu uz cik ilgu laiku? Un kā tas iespaidotu mūsu izredzes uz... tā teikt... gala pieturu?"
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.09.2021 20:24
Uzslavas bija patīkamas, bet tik tieši tās uz Niko nestrādāja. Viņš klausījās un pūlējās saprast lietu kārtību TE.
Tātad - šī esot Šķīstītava. Tiešām? Izskatījās garlaicīgi bez gala. Vai arī tas tikai tikmēr, kamēr stāvi rindā. Ē... jā. Ja jau rinda ir, tā teikt, ar cerību uz Paradīzi, tad tas, kurš viņus te vervē, ir no pretējās nometnes.
Puisis apdomājās. Pie savas līdzšinējās dzīves labākais, ko viņš varētu cerēt, bija - palikt te. Pieņemsim, garlaicībā. Tiesa, ar cerību, ka kaut kad kaut kas mainīsies. Un tas tips dod mājienu, ka viņi tāpat nonāks Ellē. Varbūt melo, varbūt nē.
- Kas tad jums tur par darbaspēka trūkumu? - Niko nenoturējās. Tā teikt, visi velni paņēmuši atvaļinājumu, vai arī grēcinieku par daudz?
- Jā. Mani arī interesē, kas tas par darbu, uz cik ilgu laiku, un kas būs pēc tam, ja būs. Vai būs? Un kādi nosacījumi.
Viņš mēdza būt pārgalvīgs, bet, ja savā darbā būtu gluži skrējis bez apdoma, tad te būtu ieradies krietni agrāk. Ja vispār tas nav sapnis, pēc kā gan neizskatās. Būtu jau labi - atgriezties. Ek, Mia! Piedod, ka nācās šķirties.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 30.09.2021 20:40
Alekss piekrītoši pamāja ar galvu. -Var jau paklausīties, kas tev sakāms.
Pelēkais grib, lai mēs uzklausām, labi, lai notiek. Pārējo uzdotie jautājumi arī nebija slikti, tikai nevar zināt, cik atklātas būs pelēkā ģērbies vīrietis.
Lai gan no malas likās, ka labi šis varētu arī nebeigties.
Bet sazin kas tad sagaidītu tās rindas beigās? Varbūt vēl kas sliktāks. Nez, kādi standarti tur viņiem. Ja ilgāk te pakavētos un pavāktu informāciju, varbūt paliktu skaidrāks.
Cerēt, ka šaipus kāds kaut ko zinās, un, ja zinās, tad teiks? Uz to gan varbūt nebija vērts gaidīt.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 30.09.2021 20:54
"Nekādu problēmu, jaunkundz!" vīrietis uzsmaidīja Selmai, iebāza roku žaketes iekškabatā un izvilka veselu A4 formāta mapi no tās. Tās krāsa bija tumši pelēka, kas robežojās gandrīz ar melnu un uz vāka varēja samanīt sudrabkrāsas ķeburus. Piepeši vīrietis uzsita kārtējo knipi, pēc kura gan nekas nenotika, un paziņoja: "Kur gan ir manas manieres! Mans vārds ir Andreas un es pārstāvu Pekli."
"Mēs meklējam jaunus darbiniekus, saistībā ar vispārējo dvēseļu pieaugumu. Vairāk dvēseļu, vairāk grēcinieku, vairāk darba. Taču katram būs iespējas strādāt darbu atbilstoši savām prasmēm," vīrietis paraustīja plecus, atbildot uz Niko jautājumu.
"Pieņemot šo piedāvājumu, jūs jau būsiet nonākuši savā galapunktā, tikai ejot īsāko ceļu," Andreas lietišķi paskaidroja, nu jau pievērsies Mārim, "es pat teiktu, ka jums tā ir visai unikāla iespēja nonākt galamērķī ātri un ērti. Turklāt, jums tiks nodrošināta dzīvesvieta, ēdiens, relaksēšanās un izaugsmes iespējas. Ejot ierasto ceļu, jums nekas tāds netiktu garantēts."
"Te būs darba līgumi, varat ar tiem iepazīties," vīrietis atvēra mapi, izvilka četras lapas un pasniedza katram savu eksemplāru. Tās bija baltas A4 formāta lapas, aprakstītas no abām pusēm, gar to malām bija tumši sudrabaini, vijīgi rotājumi. Tas bija visnotaļ standarta līgums, kur bija aprakstīts, ka tiek nodrošināta gultasvieta, ēdiens, atpūta, mācīšanās un personīgā izaugsme. Tai pašā laikā no darbinieka tiks sagaidīts, ka tiek izpildīti uzticētie pienākumi un tā tālāk.
OOC: Ja rodās jautājumi, tā vai cita lieta līgumā ir iekļauta, droši var jautāt, es pateikšu, ir vai nav.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 01.10.2021 01:35
For he did not know, that beyond the lake he called home,
There lied a deeper, and darker ocean green.
Where waves are both wilder and more serene.
To its ports I've been,
To its ports I've been.
Atjēdzies un sapratis, kur atrodas, Miervaldis saviebās un ātri pārlaida skatienu apkārtnei, kā kaut ko meklēdams. To atradis, viņš lieki netērēja laiku un nekavējoties kāpa plostā. Līganais ceļojums šķita nepieklājīgi garš, un galā nepacietīgā, mētelī tērptā dvēsele nonāca jau viegli aizkaitināta. Tā pēdējos laikos bija
netīkami pierasta sajūta. Izvairīdamies no ļaužu pūļa ("Kas tad te par bariem, kāds mēris kaut kur bijis, vai?"), Miervaldis nogriezās pa kreisi un pienāca pie vietas, kur, pēc vairākuma sajūtām, vajadzēja būt netaustāmai sienai. Pagrābstījies pa tukšu gaisu, viņš pēdīgi caur sakostiem zobiem nešķīsti nolamājās un vareni iespēra tam ar kāju, neizprotamā kārtā pamanīdamies saglabāt līdzsvaru. Vīlies, visbeidzot viņš apgriezās, un sāka lūkoties pēc kaut kā, ko varētu nosaukt par "personālu". Uzraksts acīmredzami bija melojis.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 01.10.2021 06:27
Alekss uzmeta aci lapai, kuru bija iedevis Andreas. Tur bija pateikts daudz, bet tajā pašā laikā varēja arī būt nepateikts nekas.
Viņam bija aizdomas, ka, ja viņi izvēlēsies šo ceļu, tad atpakaļceļa vairs nebūs, tāpēc vajadzētu noskaidrot pēc iespējas vairāk.
- Paga, paga, kā tad tu zini, kur ir mūsu galapunkts? Vai tad to nenoskaidro tikai tās garās rindas galā?
Lai gan nācis no visai nepatīkamiem apstākļiem, Aleksam tikās domāt, ka savas dzīves laikā viņš tomēr ir kaut ko sasniedzis, sācis dzīvot daudz labāku dzīvi nekā iepriekš. Vai tas viss bijis, tā teikt, kaķim zem astes?
- Un kas tad tie būtu par pienākumiem, kurus mums uzticētu?
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 01.10.2021 08:43
Selma pastiepa roku un paņēma Andreasa sniegto papīra loksni. Līgumu, kā viņš teica. Meitene to neizlasīja. Roka ar papīra loksni nolaidās lejā pie sāniem un tā arī palika. Visus, droši vien, būtiskos jautājumus jau uzdeva viņas trīs nejaušie paziņas. Selma neko nezināja par līgumiem un to, kam tajos jābūt rakstītam. Viņa vēl nebija pabeigusi vidusskolu, kuras pēdējā klasē kaut kas par sabiedrībā vajadzīgām lietām tiekot mācīts, kā meitene bija dzirdējusi.
Vienu secinājumu viņa izdarīja gan. - Jūs mums piedāvājat Peklē strādāt, nevis nonākt, vai ne? - Nez kādēļ Selmai iešāvās prātā doma, ka Peklē šā vai tā nonāks visi, kas stāv te rindās. Un ka no Šķīstītavas Paradīzē vispār nevar nonākt. Un ka viss ir tā, kā tam jābūt, lai gan ļoti dīvaini.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 01.10.2021 09:33
- Ar ērkšķiem klātais ceļš vedot uz Paradīzi, - ugunsdzēsēja nokvēpušajā sejā tagad smaidā varēja redzēt spoži baltu, gludu zobu rindu. - Mums piedāvā pa taisno un ātri tikt Peklē, pie tam, šķiet, ne grēcinieka statusā. Bet kas mēs būsim?
Elles katlu kurinātāji? Vai velni? Nu, velnam būt nemaz nebūtu tik slikti, lai gan ko sazini, kādi viņiem tur ir tie velni, un vai viņi izskatās labi. Jā, labs izskats bija svarīgs. Un, ja vēl varētu laiku pa laikam doties uz zemi, būtu pavisam lieliski. Ek, viņš tomēr gribētu apprecēt Miu, nu un kas, ja viņa nezinātu, ka viņš vairs nav cilvēks. Tikai laikam tās ir veltas cerības.
Niko nolēma līgumu izlasīt. Viņš meklēja atbildes uz saviem pirmīt uzdotajiem jautājumiem un uz tiem, kas nupat bija uzradušies. Vismaz pagaidām, kamēr puisis atcerējās zemes dzīvi, jautājumi bija. Tiesa, cik viņš bija dzirdējis visādas pasakas, tad līguma burti arī varēja pārstatīties citādos teikumos, tikko līgums būs parakstīts. Galvenais, neparakstīt ar asinīm, bet, paga... vai viņam vēl vispār ir asinis?
Jā, jā, un pienākumu saraksts arī viņu interesēja. Ja tur būs kaut kas no sērijas "mocīt grēciniekus", tad viņš nospļausies un labāk stāvēs te, rindā, pat zinot, ka nonāks peklē, tikai vairs ne komfortablos apstākļos.
- Amata apraksts ir kāds?
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 01.10.2021 20:43
Māris satvēra līgumu un sāka uzmanīgi pārlasīt. 'Devil is in the details' bija mīlējis atkārtot viņa ārzemju biznespartneris, un tam varēja piekrist. Parakstīsi nesapratis ko, un piepeši sēdēsi katlā un cepināsies... No skata jau nepateiksi, bet tips pelēkajās izraisīja Mārī līdzīgas sajūtas kā tā reizē, kad partnerim izrādījās sakari ar rūdītiem bandītiem... Toreiz paveicās, to plēsoņu iznīcināja konkurenti, bet šoreiz bija maz cerību uz ko tādu.
Īzdzirdis meitenes frāzi par darbu, Māris paskatījās uz viņu. "Ellē mēs laikam nonāksim šā vai tā. Šobrīd mani vairāk interesē sīkāk par to, ko mēs iegūstam no šī līguma, ja vēl konkrētāk, mūsu statuss? Kas mēs būsim?" viņš pievērsās Andreasam.
OOC. Ja līgumā ir vispārīgas frāzes, Māris sāk arī tās precizēt. Atrunātie sodi, atkāpšanās cena, punkti par laušanu , par force majere gadījumiem...
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 01.10.2021 21:52
Miervaldis
Izskatījās, ka pārmaiņas pēc, attiecībā uz Miervaldi, uzraksts bija patiess burtiskā nozīmē.
"Un kur tad tu tā sataisījies, dārgumiņ?" vīrieti uzrunāja pelēkā lietisķā kostīmā tērpta slaida dāma, ugunīgi sarkaniem, gariem matiem un tumši brūnām, gandrīz melnām acīm. "Vai no tiesas sakārojies pēc iespējas ātrāk nonākt kādā siltākā vietiņā?"
Selma, Alekss, Niko un Māris
"Teiksim tā, tas piedien mūsu profesijai, zināt svarīgākās lietas par potenciālajiem darbiniekiem. Jūs, savukārt, savu galamērķi uzzināt tikai pie Tiesnešiem," Andreas atbildēja Aleksam. "Es esmu tikai starpnieks, kas Pekles uzdevumā noslēdz ar jums līgumus un tālāk jau tā elle, kur strādāsiet noteiks, kādi būs jūsu pienākumi. Un tie var būt dažādi, apkopējs, katlu uzraudzītājs, pavārs, lopkopis, cerberu dresētājs, kas nu vēl būs nepieciešams."
"Tieši tā, jaunkundz," Selmai tika veltīts visplatākais smaids, tālāk skatienam jau pievērsās Niko, "parakstot līgumu jūs kļūsiet par velniem. Nonākot tur kā dvēselēm jums būs jāiziet ļoti smags process, pirms varēsiet par tādiem kļūt. Amata aprakstus uzzināsiet slēdzot norunu ar attiecīgo elleskungu. Un ne visiem ceļu uz Paradīzi klāj ērkšķi, šeit ir pārstāvji no abām pusēm. Tikai augša ir krietni izvēlīgāka savos darbiniekos."
"Šis ir vispārīgs līgums, ko parakstot, jūs piekrītat kļūt par velniem un strādāt noteiktā ellē. Tālāk jau jūs ar savu nākamo šefu slēdzat pamatīgāku vienošanos par sankcijām pārkāpuma gadījumos. Un tad jūs varat arī vienoties par iespējām lauzt līgumu un iet strādāt citā ellē. Un ārkārtas gadījumos parasti katrs ir par sevi un nevienu velnu īsti par to vainot nevar," bija Andreasa skaidrojums uz visiem Māra jautājumiem par konkrētiem punktiem.
"Tātad, ja esat gatavi parakstīt?" un viņš no žaketes iekškabatas izvilka tumši pelēku, prāvu spalvu ar zeltainu maliņu un nogaidoši paraudzījās uz četrotni.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 01.10.2021 22:03
"Īsti jau labi nav tā piekrist kaķim maisā, bet lai notiek." Māris pastiepa roku. Labāk būt velnam kā velna upurim.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 02.10.2021 04:48
Miervaldis nopētīja viņu uzrunājušu dāmīti. Sliktudien, šausmonīt, cik apbēdinoši tevi satikt, viņš sarkanmati pasveicināja, joprojām aizkaitināti, taču nu jau ar uzjautrinājuma pieskaņu balsī. Papīrstumdītājiem galvas skaidras, kā rīta rasa. Ja reiz nobriedāt izbeigt manu šerminošo atvaļinājumu, nenāktu par labu arī beigt šo māžošanos un atjaunot manu statusu un reģistrāciju, kā nepienākas, hm?
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.10.2021 09:38
- Tur, augšā, - ar to Niko domāja, kā Pekles pārstāvis izteicās, otro pusi, lai vai kas tā nebūtu, - kādam vajag darbiniekus? Un es domāju, ka tur visi ir tik apzinīgi, ka aiz sevis visu savāc paši.
Tas bija teikts ar tādu kā izbrīnu, ar tādu kā nelielu sarkasmu, jo puisis galīgi nespēja iedomāties, priekš kam Paradīzē vajag darbiniekus. Eņģeļu korī pietrūka dziedātāju, vai kas? Viņš paskatījās uz to pusi, kur redzēja pirmītējo nešpetno veču - kas runājas ar viņu? Pelēkie vai tie otri? Un vai piekrita? Tas nu būs jautri, ja tādai būs jādzīvo blakus! Var norauties.
Bet nu lai paliek tā veča. Niko pievērsās Pekles vervētājam.
- Labi. Dod šurp, - par velnu kļūt nebija Niko sapnis, bet, ja nekas labāks nespīd, tad nu neko.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.10.2021 09:57
Māris un Niko
"Tieši tā, kas neriskē, tas dzīvē nesasniedz smailes," Andreas izvilka no savas acīmredzot bezizmēra žaketes iekškabatas planšeti, uz kuras uzlika trīs no līguma eksemplāriem, kamēr mape ar pārējiem palika planējam gaisā turpat viņam blakus. Pasniedza planšeti ar lapām un spalvu Mārim: "Te jāieraksta savs vārds un uzvārds, te jāparaksta. Pēc tam parakstīšu es, un tad viens eksemplārs paliek jums, viens man un trešo nodosiet savam jaunajam bosam."
Pēc tam tādi paši trīs eksemplāri tika iedoti arī Niko un norādītas paraksta vietas. Bijušais ugunsdzēsējs uz savu jautājumu par augšu saņēma vien: "Visam jābūt līdzsvarā."
Līguma apakšā, kur norādīja Andreas bija rakstīts: "Es,__________________, esmu šo līgumu izlasījis un sapratis tā būtību, un ar savu parakstu apliecinu, ka piekrītu tajā rakstītajam."
Uz tukšās svītras bija jāuzraksta savs vārds un uzvārds, zemāk bija vieta parakstam un tā atšifrējumam.
Vēl zemāk bija vēl viena rindiņa, kur bija rakstīts: "Es Pekles Centrālās elles konsultants personāla lietās, Andreas, apliecinu, ka augstāk parakstījies klients ir iepazīstināts ar līgumu un paraksta to pēc savas brīvas izvēles."
Arī šim tekstam apakšā bija vieta kur pašam Andreasam paraksīties.
Miervaldis
"Šerminoši slikta valoda tev ir, dārgumiņ," sieviete pasmaidīja, nozibinot mazliet smailos acuzobus, kas drīzāk atgādināja nelielus ilknīšus. Tad ievilka nāsīs gaisu, aplaizījās, un palika atkal nopietna: "Tikai uzdrošinos teikt, ka man nav nekāda sakara ar visu pārējo. Mēs tādu praksi nepiekopjam, sūtīt atvaļinājumā. Kur jau paguvi svēto ūdeni salietoties?"
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 02.10.2021 10:10
Lai notiek, esmu ar mieru strādāt Peklē. - Selma beidzot izteica tos pāris vārdus, kurus, acīmredzot, no viņas tagad gaidīja Elles pārstāvis. Iespējams, ja viņa nebūtu ne ar vienu te sākusi sarunāties, tad būtu piedāvājumu noraidījusi. Paliktu stāvam rindā un gaidītu Tiesneša lēmumu, lai kurš arī nebūtu Tiesnesis. Šobrīd viņas raksturs, šķiet, bija paņēmis atvaļinājumu, jo kurš pusaudzis gan tik viegli pakļaujas pieaugušo rīkojumiem?
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 02.10.2021 10:35
Alekss stāvēja un skatījās, kā pārējie viņa grupiņas locekļi piekrita pelēkā piedāvājumam. Pat jaunā meitene, kas, likās, ir vēl mazliet apjukusi.
Darbs ellē? Likās, ka diez ko vis neatšķirtos no jau esošā darba. Varbūt priekšnieks būtu pat laipnāks. Iespējams tāpēc arī piedāvājums no Andreasa.
Alekss savā dzīvē bija darījis daudz, lai sasniegtu vismaz kaut ko, tāpēc bija gatavs arī šobrīd.
Karjeras kāpnes elles variantā? Ļoti interesanti. Un neviens, šķiet, nesteidzās no otras puses kaut ko piedāvāt.
-Es arī piekrītu.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.10.2021 10:51
Niko novilka biezo cimdu, atklājot visai labi koptu plaukstu, paņēma dotos papīrus un, jūtoties, kā lecot aukstā ūdenī, aizpildīja ailītes. Parakstījās.
Jā. Izvēle bija, protams. Varēja palikt te. Varbūt pat tiktu tur, tā teikt, otrā pusē, tikai bija viena lieta - puisim Paradīze nekad nebija šķitusi ļoti saistoša, jo viņš nespēja iedomāties, ko tur varētu vispār darīt, pie tam viņš labi apzinājās, ka nav bijis nekāds svētais. Tiesa, arī sliktais puisis nē.
Ek, nu ko. Kas padarīts, padarīts.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 02.10.2021 16:26
Arī mani nebrīdināja, Miervaldis nenolaida skatienu. Patiesību sakot, šādi jaunumi gan iepriecināja, ka viņam aizmuguriski nav sadarītas cūcības, gan radīja nelāgas priekšnojautas. Un esmu tik skaidrs, cik var būt, nonākot šeit pēc cikliem, kuriem man jau nojucis skaits. Sešsimt sešdesmit sestā, Fēnikss. Kā būtu, ja pajautātu viņam?
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.10.2021 19:04
Miervaldis
"Sešsimt sešdesmit sestā? Hmm, hmm," sieviete cieši paraudzījās uz zemi, tad atkal paskatījās uz Miervaldi un drūmi pakratīja ar galvu, "nebūs. Aizgāja pa pieskari pirms trīs desetiem. Kur palika Fēnikss ar savu bandu nezinu. Taču varu piedāvāt jaunu līgumu, dārgumiņ!"
Dāma laimīgi izvilka no nez no kurienes radušās dokumentu somas trīs lapas. "Standarta līgums. Trīspadsmitā meklē darba spēku."
Selma, Alekss, Niko un Māris
Selma un Alekss abi saņēma savus trīs līguma eksemplārus ko parakstīt. Andreas pat vairs neko neteica, tikai norādīja uz vietām, kur jāparakstās. Venīgais, kas bija vienā eksemplārā bija lielā spalva, ar ko uzvilkt savu parakstu. Pati spalva pēc taustes bija patīkami silta, it kā joprojām piederētu kādai dzīvai būtnei.
Rakstīšanas brīdī paraksts uzliesmoja ugunssarkanā krāsā, cauri ķermenim izšāvās karstuma vilnis un nosmaržoja tā kā pēc sēra. Pēc tam paraksts palika iesarkani zeltainā krāsā, teksts un vijīgie raksti gar lapu malām kļuva melni. Sajūta palika mazliet smagnējāka, it kā būtu atkal uzradies kaut kāds pievilkšanas spēks. Taču ārējā izskatā nekas nemainījās - nekādi ragi, nagi, aste vai cita velnu atribūtika neizauga.
Andreas savāca no katra vienu līguma eksemplāru sev, pārējie divi palika pie jaunizceptajiem velniem. "Lieliski, formalitātes ir nokārtotas, sekojiet man!" Andreass veda visus uz kreiso pusi, līdz sienai, ko tagad varēja redzēt, tajā bija tumša sudraba krāsas durvis ar liesmojošo uzrakstu virs tām, kas vēstīja "Laipni lūgti Peklē!" Pie tām stāvēja divi tipi - viens pēc visa spriežot bija dvēsele (Miervaldis), otrs - slaida dāma ugunsarkaniem matiem un tumšām acīm. Andreas uzsmaidīja sievietei: "O, skatos, ka tev viss tā vai iet pa kreisi, Sārt!"
Sieviete novērsās no sarunbiedra, nopētīja jaunpienācējus un atbildēja: "Skatos, ka tev vispār kāds kāju aizlicis priekšā, Andrē."
Andreas apmierināti nosmējās, tad piegāja pie durvīm, atvērā tās vaļā un aicinoši norādīja jaunajiem Pekles darbiniekiem uz tām. Otrpus durvīm vīdēja piķa melna tumsa, tikai bija samanāms kāpņu pirmais posms. "Izejot pa šīm durvīm jums vajadzētu nonākt pa taisno savā jaunajā darba vietā."
OOC: Pieņēmu, ka Māris tāpat kā pārējie arī parakstīja savu līgumu. Ja tomēr piepeši iespītējās, gan ko izdomāsim.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 02.10.2021 20:14
Selma līgumu parakstīja, tikai - visā visumā būdama godīga - iešņīpāja "ne" pirms vārda "izlasījis". Domājams, ka tas nav svarīgi. Dokumentos galvenais ir paraksts. Un tāds tur bija.
Pēc parakstīšanas bija tāda neparasta sajūta, bet te taču viss bija neparasts. Kā, piemēram, negaidot uzradusies siena ar durvīm. Vai Andreasa dīvainā saruna ar (laikam jau) otru Pekles pārstāvi. Viņi te runā kaut kā otrādi?
Selma, turēdama savas divas līguma kopijas tāpat vien rokā, skatījās uz tumsu aiz atvērtajām durvīm, aiz kurām bija tikko nojaušamas kāpnes. Vienalga. Laiks ripot pa tām lejā, jo kārtīgi nokāpt tādā tumsā nelikās iespējams. Vai mirušie spēj dabūt zilumus? Meitene spēra soli caur Pekles durvīm.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 02.10.2021 20:44
OOC. Māris parakstīja. Vnk jauka diena, nebiju datorā bet dabā
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 02.10.2021 21:11
Parakstot līgumu Aleksam iešāvās prātā doma, ka, iespējams pieļauj kļūdu, jo ar katru uzvilkto burtu sajutās nedaudz nemierīgāks un nemierīgāks. Taču, kas izdarīts, izdarīts, ne jau pirmo reizi no grūtībām ticis laukā. Lai nu kas, bet pielāgoties jau Alekss prata.
Liekās runās Andreas neielaidās, kad līgums bija parakstīts, bez garām ceremonijām aizveda pie pēkšņi parādījušās ieejas Peklē.
Pagājis garām diviem iepriekš neredzētiem cilvēkiem, laikam nu jau kolēģiem, Alekss sekoja meitenei un devās lejā, nezināmajā.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.10.2021 21:24
Sajūta parakstot nebija no tām patīkamākajām. Pie visādām dvakām gan jāpierod nebija, tiesa, gluži sēra dūmos ikdienā arī nebija jālien.
Pataustījis spalvu, Niko labprāt šo priekšmetu būtu apmainījis pret kādu citu rakstāmrīku, bet viņš nebija biznesmenis, kas staigā ar pildspalvām kabatā. Tad bija tā kā bija. Nepatīkami. Un droši vien tas bija tas brīdis, kad viņš kļuva par Peklei piederīgu.
Kreisajā pusē parādījās durvis. Laipni lūgti Peklē. Ha! Vai jūs pārsteidz, ka cepumiņu nav? Niko pie sevis pārfrazēja teicienu.
Netālu no durvīm stāvošie bija nepazīstami, tāpat viņu saruna ne visai saprotama, un tālāk bija tumšs.
Automātiski iededzis ķiveres lukturi, lai arī nez vai pret šo tumsu tas palīdzēs, ugunsdzēsējs sekoja pārējiem. Purināt tepiķīšus kādam elles kungam pie gultiņas. Gan jau neko labāku sākumā nepiedāvās.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.10.2021 22:14
Izrādījās, ka pirmais kāpņu pakāpiens bija arī pēdējais, jo nākamajā brīdī zem kājām un visapkārt bija tukšums un sekoja kritiens kaut kur lejup. Kādā brīdī tas beidzās. Selma uzkrita virsū kaut kam mīkstam, kas neapmierināti noblējās - izrādījās, ka tā bija melna aita, ar biezu un garu vilnu, kura gulēja un kaut ko gremoja. Nīgri pablenzusi uz meiteni, aita turpināja mierīgi gulēt tālāk.
Aleksam un Niko palaimējās novelties vietā, kur bija vislielākā aitu spiru koncentrācija, turklāt tur bija arī kaut kāds slapjas, sameņģētas zemes pleķis. Kritiens padevās pa pusei mīksts un pa otrai pusei ļoti šmucīgs.
Māris iekrita lielā un biezā ērkšķu krūmā...
Beidzot bija atgriezušās arī tīri fiziskās sajūtas, kas lika sajust sāpes, vēsumu, karstumu, slapjumu un citas lietas.
Apskatoties apkārt varēja redzēt plašu lauku, kas bija aizaudzis ar kaut kādiem ērkšķainu krūmu puduriem. Starp tiem ganījās melnu aitu bars, izskatījās, ka par tām neviens jau kādu laiku nav rūpējies - vilna bija necirpta, palikusi netīra un vietām veidoja lēkšķes, turklāt dažām aitām tajā bija saķērušies ērkšķainie zari. Gabaliņu nostāk ganījās liels auns ar masīviem divos gredzenos sagrieztiem ragiem, kurš tagad aizdomīgi pētīja jaunpienācējus.
Viss apkārt grima tādā kā puskrēslā, krāsas bija neizteiksmīgas, brūnganīgi pelēkas, gan zālei, gan krūmu lapām, vien vienā pusē pamalā zvēroja kaut kas ugunssarkans. Varbūt kaut kas līdzīgs rietošai saulei. Bet ej nu sazin šādā vietā. Nevienu ēku nekur neredzēja, tikai kaut kur tālumā uz pretējo pusi no zvērojošās pamales vīdēja tāds kā uzkalns. Lēšot cilvēku mērvienības, varbūt kāds kilometrs (vai nepilna jūdze) līdz tam būtu jāiet. Bet, kas to lai zin, kādas mērvienības te bija. Neviens sagaidītājs, izņemot aitu baru, arī nekur nerēgojās...
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 02.10.2021 22:34
Fui. Pirmā darba diena, tā teikt, nav iesākusies visai rožaini, Alekss nodomāja, mēģinot kaut cik notīrīt netīrumus no drēbēm. Viņam vēl bija palaimējies, jo kādam citam, kā izskatās, tā gan bija iesākusies rožaini, tikai ne tajā patīkamākajā veidā - ērkšķos.
-Eu, tev viss labi? Alekss pajautāja kamuflāžā tērpušam vīrietim.
Pašam gan arī no piezemēšanās šur tur smeldza, lai gan iekritis bija nedaudz mīkstākā vietā, tā tomēr bija zeme.
- Pa taisno darba vietā viņš teica?
Alekss bija neizpratnē, apkārt neviena cilvēka vai velna, kas paskaidrotu, kas te ir jādara. Varbūt jāprasa bija tam aunam, kurš aizdomīgi uz viņiem skatījās?
Varēja redzēt, ka labu laiku par dzīvniekiem neviens nebija domājis. Alekss nebūtu pārsteigts, ja viņiem liktu šo te visu satīrīt un sakārtot. Bet vēl jau paši darba pienākumi nebija sarunāti.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 03.10.2021 09:30
"Pie... " Māris iesāka un tad aprāvās. 'piesauksi vēl nelabo!' galvā nozibēja vecmāmiņas bieži atkārtotais. Ticēt tam viņš nebija ticējis, kā izrādījās, lieki.
"Ir bijis labāk..." viņš šņākdams pārvēlās uz sāniem un pa krūmu apakšu sāka rāpties ārā no lamatām. "Kaut kā tā tas līdzējs teica..."
Māris beidzot pieslējās kājās un paskatījās apkārt.
"Nebūs taču mūsu jaunais priekšnieks tas šašlika kandidāts?" viņš nopūtās, paškielējis uz auna pusi.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.10.2021 09:47
Bāc! Izskatās tā, kā tam bija jāizskatās, Niko nodomāja, ceļoties kājās. Sūdīgi. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Notīrīties nebija ar ko, un jēgas tāpat nekādas. Gandrīz vai labi, ka mugurā ir biezais kostīms. Tas aizsargāja pret viskautko, ne tikai kādu brīdi pret uguni. Labi vēl, ka sanāca nokrist uz sāniem, ne uz muguras, kur skābekļa balons.
Mjā, ekipējums, bet tas pagaidīs, jo tur citam sanāca piezemēties laikam ne tik labi. Šajā pustumsā pārāk daudz nevarēja redzēt, bet, šķiet, tajā ērkšķu krūmā kāds kūņojas, un, spriežot pēc kopā ar Niko pašu aitu mēslos iekritušā teiktā, tas ir kamuflāžā tērptais. Laikam viņam tie grēki tādi lielāki, ka jau sāk ar sliktāku vietu.
- Man izskatās, ka jāiet palīgā, - Niko atsaucās Aleksam, un, neliekot sevi lūgties, devās vien turp, lai palīdzētu izlīst no ērkšķiem kamuflažotajam. Glābēja daba tāda.
- Tev viss labi? - Pa ceļam tika meitenei, kas bija nokritusi, ha! Uz aitas! - Jūs abas, - ar to viņš domāja jaunieti un aitu, - neesat savainotas?
Neizskatījās, ka būtu, bet tas netraucē pavaicāt. Un ja nu?
Visādā ziņā ērkšķu krūms ir pirmais virziens. Tur nonācis, Niko mēģina palīdzēt. Teiksim, paliekt prom zarus, lai neķeras atkal, pašam iespraucoties pa vidu. Parasti viņa kostīmam nekādi ērkšķi cauri nespēja izdurties. Par elles ērkšķiem gan nekas nebija zināms.
Neko daudz palīdzēt nevajadzēja, vīrietis drīz bija ārā no krūma.
- Mans vārds ir Niko, - ugunsdzēsējs pie reizes iepazīstināja ar sevi. Nav ērti, ja citi kaut domās jāsauc par "ej, tu, jā, tu, uz kuru rādu ar pirkstu", vai tamlīdzīgi.
Puisis paskatījās uz aunu.
- Un kāpēc nē? Te visādi brīnumi iespējami.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 03.10.2021 10:49
Ai! - Selmai izspruka. - Piedod, lūdzu! - Viņa ātri novēlās no melnās aitas, cenšoties ar cietajām zābaku zolēm lopiņam neiespert. Līgumu lapas, cik varēdama sargājot no izvāļāšanas pa zemi, meitene beidzot salocīja un noglabāja jakas iekškabatā. Tūlīt pēc tam, kad bija stabili nosēdusies aitai blakus.
Kā izskatījās, viņi visi četri bija iekrituši aitu aplokā. Ļoti nemīlīgā aitu aplokā, cik nu blāvajā pusgaismā varēja samanīt. Netīrs, dubļains. Un mēslu smaka. - Liekas, mums viss ir labi! - Selma atsaucās ugunsdzēsēja jautājumam. Meitene paskatījās uz aitu un pastiepa roku, izķimerējot no aitas savēlušās vilnas tajā iemudžinājušos krūma zariņu. - Par jums gan te slikti rūpējas.
Selma piecēlās kājās, cerot ieraudzīt kādu fermu vai vismaz vasaras ganību nojumi (kādas Alpos ir katrā piekalnē). Nekā te nebija. Tikai ērkšķaini krūmi, sarkana gaisma pamalē un kaut kāds tālāks paugurs.
Mani sauc Selma. - Selma bija pietiekoši labi audzināta.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.10.2021 11:15
Auns izslējās, pašķielēja uz Māra pusi un piecirta labo priekškāju, taču pagaidām tuvāk nenāca. Izskatījās, ka viņam drīzāk interesēja, vai šitie te ērmi nesadomā traucēt viņa harēmam. Ērkšķi bija kā parasti ērķšķi un nodarīja arī attiecīgo skādi - saskrāpēja rokas un seju, ja tās pagadījās ceļā, varēja izdurties cauri plānākām drēbēm, taču biezākam audumam cauri nedūrās.
Aita pagaidīja, kamēr Selma atbrīvo viņu no kaitinošā ērkšķu zara, tad piecēlās un pagājās nostāk. "Bā," bija dobjš blējiens no aitas puses, Niko to varēja saprast, kā: "Ar mani viss kārtībā."
Nekādu aploku vai nojumi nekur nevarēja ieraudzīt, izskatījās, ka aitas vienkārši klīst savā vaļā, varbūt no kaut kurienes izmukušas.
Jo ilgāk četrotne pavadīja šajā puskrēslā, jo viss palika skaidrāks, tā kā gaišāks (kā ļoti nomākusies rudens pēcpusdiena, īsi pirms sāk krēslot) un labāk saskatāms - acis pielāgojās apkārtnei. Augu lapām parādījās tāds kā tumši zaļgans tonis. Aitas gan kā bija tā palika melnas. Virs galvas vīdēja tumšas debesis, pa kurām slīdēja kaut kas līdzīgs tumšpelēkiem mākoņiem.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 03.10.2021 12:16
"Māris," Māris atbildēja, stādoties priekšā. pareizi jau bija, ja viņi te ir kopā, tad jāiepazīstas vien būs. "'priecājos iepazīties' gan neteikšu, mūsu situācijā īsti neiederas, ne?"
Rokas bija cietušas, kad ar tām piesedzas seja, bet citādi tērps bij pasargājis no launākām brūcēm.
Līgums bija drošībā tērpa iekškabatā, bet kaut kā Marim šķita, ellas papīri tā vienkārši neies bojā. Tas būtu pārāk vienkārši ...
"Paiesimies uz uzkalna pusi, no turienes būs labāk redzams?" vīrs sacīja, pa pusei jautājums, pa pusei apgalvojums, un lēnām sāka doties uz to pusi.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 03.10.2021 13:55
Likās, ka visiem daudz maz pēc kritiena viss kārtībā. Pārbaudījis, vai līgums vēl pie vietas, arī viņš sevi iepazīstināja.
- Alekss.
Jā, nekas cits ievērības cienīgs ainavā nebija kā tas paugurs tur tālumā. Īpaši tālu nebija, taču bija jātiek cauri ērkšķainajiem krūmiem, lai tur aizietu. Gājiens, kas ikdienā prasītu 15 minūtes, šeit varētu būt ilgāks. Turklāt šī nebija parasta vieta, iespējams, laiks šeit ritēja pavisam citādi. Bet labāku ideju viņš nevarēja piedāvāt, auns arī neizskatījās visai draudzīgs.
- Laba doma, pie reizes varēs redzēt, kas tur, otrā pusē. Alekss piekrita un sekoja Mārim, kā viņš tikko uzzināja sauca vīrieti, kam piezemējoties paveicas vismazāk.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 03.10.2021 16:02
Palikt viena kopā ar melnajām aitām Selma nevēlējās. Varbūt tad viņa arī kļūtu par aitu? Par virzienu, kurp iet, laikam jāstrīdās nebija - vienīgais no līdzenuma atšķirīgais objekts te bija pakalns. Selma devās pakaļ Mārim un Aleksam, cenšoties netrāpīties pārāk tuvu lielajam aunam un neieķerties kādā ērkšķu krūmā.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.10.2021 16:08
Aita atbildēja, un Niko nobrīnījās, ka viņam, kam vispār nav nekāda sakara un zināšanu par aitām, pēkšņi kļuva pavisam skaidrs, ka tas 'Bā' nozīmē, ka viss ir kārtībā.
Bet te ir elle, un var notikt viskautkas.
- Labi, ejam, - ugunsdzēsējs piekrita un gāja kopā ar pārējiem uz pakalna pusi.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.10.2021 17:24
Ērkšķu krūmi nebija vēl saauguši tik biezi, lai apgrūtinātu iešanu. Pēc kāda laika krūmu palika pavisam maz, toties zeme palika kukuržņaina it kā viņi ietu pa apartu un tad pamestu tīrumu, kas tagad aizaudzis ar visādām zālēm. Un ejot vēl tālāk, varēja redzēt vairs tikai šur tur izklaidus saaugušas krūmu atvases.
Paugurs izrādījās esam apaļas formas ēka, kam jumts bija noaudzis ar sūnām. Apkārt ēkai slējās metāla pīķu žogs, iestiprināts akmens mūrī un noaudzis ar visādiem staipekņiem, aizsedzot skatu uz to, kas atradās aiz tā. Mazliet tālāk pa labi bija mūrēta akmeņu arka ar masīviem divviru vārtiem no līdzīgiem metāla pīķiem. Pa labi no jaunajiem velniem arī atradās ceļš, kas veda līdz šiem vārtiem. Pieejot tuvāk varēja ieraudzīt ka arkas augšā bija vijīgs metāla uzraksts, kas vēstīja "ELLE No 13". Pie arkas kreisā staba karājās gara ķēde, kam apakšā bija nezināmas izcelsmes astru pušķis (gluži kā govs astes gals). Vārtu labā puse bija palikusi pavisam nedaudz vaļā.
Caur vārtiem varēja redzēt, ka tālāk stiepjas bruģēts piebraucamais ceļs, kas ved tālāk līdz ēkai.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 03.10.2021 17:47
Ak tā. Par domu saistīties ar vēl nez kādiem jauniem līgumiem Miervaldis nebija sajūsmā. Trīs deseti? Cik tad ilgi viņš aizmirstībā pa priekštelpu marinējies?! Aizgājusi pa pieskari un Fēnikss ar bandu nozudis? Neomulīgā sajūta, ka kaut kas nepavisam nav tā, kā vajadzētu, auga augumā.
Miervaldis spēja atpazīt izdevību, kad tāda uzradās kaut kādas civilbandas un viņu vedēja veidolā. Viņš izlikās, ka apsver piedāvājumu, līdz pienāca īstais brīdis, tad pašūpoja galvu.
Varbūt citreiz, šausmiņ. Visu tumšu! viņš ieskrēja durvīs, pirms tās bija aizvērušās, un zivtiņā nolēca no augšējā pakāpienā, krītot vēl apmetot kūleni. Nozīme gan bija nevis ceļam, bet galamērķim, un, cerams, galamērķis ļaus salikt lietas pa plauktiņiem.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.10.2021 18:01
Viss izskatījās gluži lieliski aizaudzis, bet ceļš sanāca īsāks nekā Niko bija domājis. Tā Elle bija klāt. Numur 13, padomājies! Velna ducis, tā teikt.
Elle arī bija apaugusi ne pa jokam. Ja viņš saprata pareizi, tad te tiešām trūka darbinieku. Varbūt vispār neviena nav?
- Zvanīsim vai iesim iekšā tāpat? - Ugunsdzēsējs norādīja uz ķēdi ar saru pušķi galā un tad uz spraugu vārtos. - Ja vien tur ir kāds, kas tās durvis sargā. Klau, ja tur neviena nav, tad galvenos amatus mēs varēsim sadalīt paši.
Šī doma bija tā pēkšņi iešāvusies prātā. Un ja nu tiešām? Bet, ja tā, tad jāpasteidzas, pirms nav ieradies vēl kāds, kas varētu uzmesties par priekšnieku.
Niko piegāja pie vārtu spraugas lai kārtīgāk apskatītos, kas un kā, bet iekšā pagaidām negāja.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 03.10.2021 18:41
Izrādās, ka jāiet nemaz tik tālu nebija, tikai uz beigām iešana vairāk atgādināja brišanu pāri aizaugušam, kādreiz uzartam laukam. Tāpat pakalns nebija pakalns, bet ēka ar sētu apkārt. Tāda aizaugusi Pekles ferma? Varbūt no šejienes tās aitas?
Man liekas, ka jāpiezvana. Kādam taču te būtu jābūt. - Selma izteica savas domas par "Elli Nr.13". - Ja te neviena nav, tad kurš pieņems mūsu līgumus? - Bet Niko izteiktā doma arī varēja būt patiesa, un te tiešām neviena nav.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.10.2021 20:02
Miervaldis
Miervaldim sekoja visai klišejisks Sārta bļāviens: "Uz kurieni! Tūlīt atpakaļ!" To uz brīdi pavadīja sajūta, it kā kaut kas pātagveidīgs aptītos ap vienu no potītēm, bet nesekmīgi, un tad sekoja brīvais kritiens. Savā kūleņa mešanā Miervaldis gan bija kaut ko pārrēķinājies (vai varbūt Pekles zeme pienāca ātrāk kā gaidīts?), jo viņš kaut kā pamanījās nokrist uz muguras. Uz brīdi aizsita elpu un nogriezās tumšs gar acīm. Kad maņas atkal atgriezās, uz viņa krūtīm sēdēja gaiši pelēka, liela žurka, kura ar savām zilajām acīm blisinājās uz Miervaldi.
Pie Elles Nr. 13
Ieskatoties caur vārtiem, varēja redzēt, ka abpus bruģētajam ceļam līdz pat ēkas sienai arī slejas tāds pats metāla pīķu žogs, norobežojot piebraucamo daļu no pārējās teritorijas. Kā teikt, visādiem lūgtiem un nelūgtiem viesiem nesanāca slepus aizlavīties un paskatīties, kas darās sētas pusē. Pārkāpt tam pāri arī būtu pagrūti - pīķi izskatījās ļoti asi, turklāt ar nelielām atkarpēm, lai no tiem neviens nevarētu tik viegli vairs nost tikt.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 03.10.2021 20:14
Alekss ar biedriem apstājās pie ēkas. It kā bija redzams tā kā durvju zvans, bet tajā pašā laikā šķita, ka vārti bija vaļā.
Hmm, interesanti, kādi pieklājības noteikumi bija ellē. Ko no viņiem šeit sagaidīja, pieklājību vai tomēr zināmu ellišķīgu uzvedību? Lieki lekties ari negribējās. Bet nu, ja jau bija ticis tik tālu, lai iet.
- Nu nezinu, neesam jau nekādi ciemiņi, ne? Vieta liekas, ka ir īstā. Turklāt, ja jau peklē tik ļoti trūkst darbinieku, nez vai kādam te ir laika nodarboties ar durvju virināšanu.
Alekss izņēma vienu līguma eksemplāru no kabatas gadījumam, kad kāds prasīs, ko tad viņš te dara. Vismaz būs, ko parādīt.
-Kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Alekss nosmēja un, aizgājis līdz nedaudz pavērtajiem vārtiem, vēra tos vaļā, lai tālāk ietu līdz ceļa galā samanāmajai ēkai meklēt durvis.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 03.10.2021 20:16
"Ja negribētu viesus, turētu vārtus ciet, bet tā tas jau ir aicinājums ienākt..."
Māris paskatījās pa pavērto spraugu, paskatījās uz zvanu, un tad enerģiski satvēra un pagrūda pavērtu atstāto vārtu pusi, paverot spraugu platāku... Tikai lai izrādītos ka viņu jau apsteidza tas jaunais puisis...
OOC. Grūž/velk, atkarībā kā vārtiem jāveras...
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.10.2021 20:24
Vārti, par kuru atvēršanu tik draudzīgi parūpējās Alekss un Māris, vērās uz iekšu, ar ļaunu vēstošu, skaļu čīkstoņu. Laikam sen nebija eļļoti.
Nekas cits nenotika un neviens virsū nemetās. Tikai kaut kur no jumta atskanēja skaļa gaiļa dziesma - pašā jumta augšā grozījās prāvs, melns gailis, kurš sasita spārnus un vēlreiz skaļi nodziedājās. Citādi viss bija klusu.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 03.10.2021 20:30
"Nu ko, ejam vien tālāk," Māris pamāja uz ēku, uz kuru veda piebraucamais ceļš. Tuvojoties tai, vīra acis uzmanīgi vēroja gan apkārtni, gan pašu celtni priekšā. "Cerams ka tur mēs beidzot uzzināsim kur un kā 'atstrādāsim' savus līgumus?"
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.10.2021 20:33
Itin kā no gaiļa dziesmas velniem būtu jāmūk. Ne tā? Tikai Niko neizjuta nekādu vēlēšanos bēgt. Nez, kas tas par gaili?
Galvenais jautājums gan bija - kāpēc te neviena nav? Un vai patiešām neviena nav, vai arī visi guļ un tagad, pēc gaiļa bļaušanas, pamodīsies?
Kad jau divi no bariņa bija uzņēmušies vārtus atvērt, tad Niko sekoja. Neies taču atpakaļ un neraustīs to govs asti.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.10.2021 20:52
Elles durvis bija no masīviem, platiem, tumša koka dēļiem, rotātas ar metāla kalumiem. Durvju kreisajā malā, apmēram pa vidu, bija masīvs dzelzs klauvēklis, zem tā - atslēgas caurums. Atšķirībā no vārtiem, durvis bija aizvērtas.
Likās, ka kaut kā mazliet vēsāks bija palicis, tā vien gribējās nodrebināties.
Gailis augšā nodziedāja trešo reizi.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 03.10.2021 20:59
Selma mazliet samulsa, kad viņas trīs ceļabiedri tā iegāja pa vārtiem. Tad apņēmīgi piegāja pie vārtu staba un parāva ķēdi. Nē, viņa bez aicinājuma iekšā neies vis. Lūk, ja ķēde, piemēram, notrūks, vai arī viņai virsū skries kāds suns, vai tas spalvu pušķis viņu iepļaukās, vai... Kādas tikai muļķības nenāk prātā, ja neko nevar saprast! Uz ēkas jumta dziedāja gailis. Nokliedzās trīs reizes. Skaitīja ienākušos?
Selma stāvēja pie vārtiem un gaidīja, kas tagad notiks.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 03.10.2021 21:37
Māris pastiepa roku un divreiz spēcīgi uzsita ar klauvēkli, tad pakāpās pussoli atpakaļ un ieklausījās.
"Nudien viss kā izmiris..." viņš nomurmināja, gaidot kādu reakciju uz šo trokšņa sacelšanu. "Vai arī te patiesi ir smagi ar darbaspēku..."
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.10.2021 22:00
Selmas parautā ķēde paslīdēja uz leju un tad atkal atgriezās sākuma stāvoklī, bet viņa nekādu skaņu nedzirdēja. Savukārt, tie, kuri bija pie durvīm, tajā brīdī dzirdēja aiz tām tādu skaņu, it kā vienreiz slāpēti dobji nomaurotos vērsis. Interesanti, cik skaļi tas bija pašā ēkas iekšienē?
Acīmredzami durvis bija ļoti biezas, jo arī durvju klauvēkļa sitieni izklausījās slāpēti - kā divi sitieni pa gongu. Brīdi nenotika nekas un tad durvis lēnām atvērās. Aiz tām kaut kas tā kā noķiķinājās un tad atkal iestājās klusums. Aiz durvīm bija apaļa telpa, kuras sienās bija redzamas trīs tumšas ejas - viena pa labi, viena pa kreisi un viena taisni priekšā. Tajās bija tumšs, tāpēc, kur tās veda tālāk, saskatīt nevarēja.
Ieejot apaļajā priekštelpā pie griestiem iedegās lāpas, kas bija saspraustas turekļos pie sienas visapkārt telpai. Lāpu gaisma bija tāda kā nespodra un, kas notiek vai kur tālāk ved ejas, joprojām nevarēja sasprast. Neviens nenāca sagaidīt, lai gan likās, ka kāds no kaut kurienes vēro. Vēsums arī neatkāpās.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 03.10.2021 22:06
Māris lēnām pārkāpa pār slieksni. Ja jau durvis veras, tātad aicina ienākt, ātrāk ienāksi, ātrāk tiksi skaidrībā par savu jauno statusu...
"Hei! Vai kāds mājās ir?" Māris uzsauca, saņēmis dūšu. "Jaunie darbinieki pēc norīkojuma ieradušies !"
Negaidīti viņu pārņēma smieklu lēkme. Nu gluži kā tais pāris mēnešos pēc tehnikuma un pirms armijas dienesta, kur tevi sūtīja, tev bij doties un darīt ko liek. Nekā jauna šai pasaulē...
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 03.10.2021 23:14
Un atkal jau krītu
Šoreiz gan kritiens bija kontrolēts, vai vismaz tā Miervaldim likās. Tad, nepieklājīgā kārtā, viņš ar brīkšķi bija piezemējies, atkal uz muguras. Tas sāka kļūt par nelāgu ieradumu. Labi, ka nav vairs mirstamā kaite
viņš paguva nodomāt, pirms nogrima melnā nebūtībā. Kad redze un fokuss atkal atjaunojās, priekšā jau bija mazs, pelēks draudziņš. Sekundes daļā šis skats atmodināja Miervaldī kaut ko senu, un viņš ar strauju kustību tvēra pēc žurkas skausta. Grauzēji pamukuši, kas vēl nebūs!
Pēc tam piecēlās kājās un paraudzījās visapkārt.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.10.2021 08:01
Elle Nr. 13
Mārim atsaucās mazliet pasmalka atbalss: "Te neviena nav... nav... nav..." Un tāda kā ķiķināšana, kas ātri aprāvās ar klusu: "Ai!"
Atkal iestājās klusums.
Miervaldis
Žurcietis bija manīgs un pie pirmās Miervalža kustības laidās lapās, aizdieba līdz mazliet tālāk esošam melnam aunam, veikli uzrāpās uz tā muguras un paslēpās vilnā uz viņa skausta. Auns stāvēja, izslējies, ar paceltu galvu un pagalam drūmi vēroja Miervaldi. Izskatījās, ka kaut kas jau dzīvnieku bija pamatīgi saērcinājis. Mazliet tālāk starp krūmiem ganījās neliels aitu bars. Spriežot pēc nekoptā paskata, aizklīdušas no kaut kurienes.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.10.2021 08:27
- Sagaidīšana ir makten laipna, - Niko konstatēja, stāvot turpat Mārim aiz muguras. - Vai, ja te jārunā otrādi, lai saprastu, tad pretīga.
Nespodrā telpa ar lāpām atmodināja kaut kādas atmiņas no studentu laikiem.
- Izskatās pēc labirinta sākuma kā Dungeons and Dragons spēlēs, tikai ne ar virtuāliem tēliem. Ziniet, tur tā tālāk - šķēpi no grīdas, uguns no sienām, smacējoši mākoņi, - viņš staigājot pusbalsī runāja. Ugunsdzēsējs pamēģināja, vai nevar paņemt kādu lāpu no sienas un vai, ja iededz savu lākturi uz pieres, tad nevar saskatīt kaut ko vairāk.
- Uz mums blenž. Atrakcija, tā sacīt, - bija nākošais komentārs, kas pārtapa smaidā, izdzirdot to kluso 'Ai!'. Pēc bērneļiem izklausās.
Nonāksim galā, tad redzēs, bet, ja nenonāksim, būsim aitas. Vai vērši, viņš nodomāja.
- Es iešu pa priekšu.
Kā toreiz, dzīvē. Niko parasti bija zagļu klasē un visās nepatikšanās līda pirmais. Tikai, nez vai viņam ilgi vēl būs ierastais aprīkojums. Varbūt pēc pirmā soļa tur, kaut kur tālāk, pazudīs.
Vienīgi - pa kuru eju tad iet?
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 04.10.2021 08:30
Nekas nenotika. Nu, vismaz pie vārtiem nekas nenotika, ja neskaita to, ka ķēdi vispār varēja paraut. Tā nebija vienkārši piekarināta pie vārtu staba. Caur režģotajiem vārtiem varēja redzēt, ka atveras ēkas durvis. Māra klauvējienu, savukārt, nebija dzirdējusi Selma, tāpēc viņa to varēja uzskatīt par "kaut kas notiek pie durvīm".
Meitene devās iekšā pagalmā un, kamēr Māris, Niko un Alekss vēl nav no skata pazuduši, pievienojās viņu pulciņam, arī ieejot pa atvērtajām durvīm. Iekšā skats nebija daudz mīlīgāks par aitu izmīņāto lauku, tikai ne tik netīrs. Arī vēsāks te bija. Kā pāri avotam ejot.
Izskatās gluži pamesta vieta. Salīdzināt gan nebija, ar ko. Vai tad Selma jel kādā ellē bija iepriekš bijusi? Viņa pat nebija zinājusi, ka tādu ir daudz. Tagad meitene stāvēja apaļajā hallē un gaidīja, vai tomēr kāds neatbildēs Māra jautājumam.
Un atbildēja! "Atbalss", kas ķiķina pati par sevi. Kāds te muļķojas. - Beidziet mīt viens otram uz kājām un nāciet šurp! - Selma pasauca, jo tas ļoti izklausījās pēc skolnieku blēņām. - Es jums izcepšu pankūkas, ja vien te ir virtuve un ir, no kā cept! - Šādi no paslēptuvēm vienmēr varēja izvilināt Selmas pašu jaunāko brālēnu un viņa māšeli.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.10.2021 09:29
Lāpas no sienas varēja paņemt, vienīgi pēc tām varēja arī diži nebūt vajadzības, jo paejoties tuvāk kādai no ejām, to sākumā iedegās jaunas lāpas, izgaismojot vienkāršu gaiteni, kas veda kaut kur tālāk. Kas tajos bija, nevarēja vairs redzēt, jo tālāk atkal bija tumšs.
Selmas pieņēmums par gaiļa dziesmu neapstiprinājās, jo putns vienkārši noplivinājās prom no jumta kaut kur aiz ēkas, ceturto reizi nenodziedājies. Neviens arī pēc aicinājuma neparādījās un nekādu citu skaņu arī vairs neizdeva. Toties pēc piedāvājuma cept pankūkas, Selma sajuta skudriņas noskrienam pār muguru un uz brīdi uzpūta tāda kā siltāka vēsma kaut kur no kreisās puses.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 04.10.2021 10:37
Ejam tur?- Selma parādīja uz kreisās puses eju. - No tās puses nāk siltums, tāds maigs. Kā pateicu "pankūkas", tā palika silti. - Ja šī elle ir māja, tad tur varētu būt virtuve. Un, iespējams, kāds grib gan pankūkas ēst, ja arī tūlīt klāt nenāk. Par līgumu meitene jau bija piemirsusi, tāpat par to, ka kaut kas tur būtu vēl jāprecizē un tikai tad jāsāk strādāt.
Vispār jau viņiem pašiem arī derētu kaut ko uzēst. Tā ka atrast virtuvi varētu būt laba doma. Selma pagriezās pa kreisi un devās iekšā tumšajā koridorā.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.10.2021 11:37
Niko apstājās blenzt uz trīs ejām.
- Tad izskatās, ka mums drīzāk vajag pieteikties, ko mēs varam darīt! Ne? - Viņš sprieda tā - ja piedāvājās cept pankūkas un palika siltāks, un kļuva skaidrs, kurp jāiet, vismaz tas skuķis tur jau aizskrēja!!! tad jāpiesakās.
- Hei! - Ugunsdzēsējs uzsauca. - Es varu kaķi nonest no koka, kur tas uzrāpies un netiek lejā. Es varu izvilkt aitu no bedres, kur tā iekritusi, es varu nodzēst uguni, kur tās ir par daudz, un.. vārdu sakot, es protu izglābt. Ir tāds darbiņš?
Kas tagad notiks?
Ja nekas, būs jāiet pakaļ Selmai. Krāsnis pareizi kurināt arī Niko prata. Pankūkas gan izcept neprata.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.10.2021 14:08
Ejot pa gaiteni, ik pēc gabaliņa Selmas priekšā iedegās pie sienām piestiprinātas lāpas, izgaismojot ceļu. Ja neviens viņai uzreiz nesekoja, tad lāpas pēc kāda brīža atkal izdzisa. Gaitenis, spriežot pēc sajūtām, veda gar ēkas ārējo sienu un pēc kāda laika noslēdzās pret masīvām koka durvīm. Šīm te nekāda atslēgas cauruma nebija, vienīgi pamatīgs, tumša metāla rokturis.
Niko runājot savu sakāmo arīdzan sajuta skudriņas noskrienam pār muguru un tādu kā zemes smaržu uzvēdījam. Tiesa, nākamajā brīdi, kad viņš izteicās par uguns dzēšanu, visas lāpas ar rāvienu nodzisa, atstājot visus tobrīd telpā esošos tumsā (izņemot Selmu, kura jau bija aizgājusi). Palika manāmi vēsāks.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.10.2021 14:35
- Nu labi, labi, nedzēsīšu to uguni, - ugunsdzēsējam ne visai patika stāvēt tumsā. Toties bija skaidrs, ka šādu darbu te nevajag. Viņš jau gan ieminējās tikai par vietām, kur uguns ir par daudz, nevis visu. Bet šie ņem un nodzēš uzreiz visu!
- Varu glābt citādos veidos. Esmu diezgan stiprs.
Neko citu jau viņš neprata. Par dzīvniekiem jēgas nekādas, tāpat par bērniem. Ja ko tādu piedāvās, tad lai visi svētie stāv klāt tam, ko sanāktu aprūpēt. Tik bezsirdīgs Niko nebija, tāpēc neko tādu nepiedāvāja.
- Ā! Nu, jā. Par krāsnīm zinu visu, kurināt protu, - viņš vēl iedomājās piebilst.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 04.10.2021 15:18
Alekss stāvēja un vēroja, ka viņa biedri, nu jau kolēģi laikam, sāk skaļi sarunāties ar kaut kur tālumā, šķiet, esošajām balsīm.
Pēc Niko piedāvājumiem uguns bija izdzisusi vispār un nu nācās stāvēt tumsā. Tā jau ir, ja ellē piedāvā kādu glābt. Te jau tieši pretējais droši vien jādara būs.
Ko gan tādā gadījumā varētu piedāvāt Alekss? Dzīves laikā darījis daudz ko, bet pēdējais šķita viens no interesantākajiem. Varbūt paveicas.
Pamēģināts jau nav zaudēts. Vienā vietā jau iestigt īsti negribētos, varētu pamēģināt visādas lietas. Tāpēc, neieslīgstot detaļās, Alekss visai skaļi izteica savu versiju.
- Pie maniem iepriekšējiem nelabajiem, ui, tas ir darba devējiem, strādāju kā sava priekšnieka "labā roka" tā teikt. Te laikam tā būtu "kreisā roka"? Katrā ziņā izpratne par korporācijas darbu kā tādu man ir. Pieņemt un nodot informāciju tālāk, darbs ar vadību un darbs ar padotajiem, darbs ar klientiem...
Kā lai galu galā savādāk paskaidro. Diez vai te tik sarežģītus darbus vispār kāds dara?
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 04.10.2021 16:12
Viņas ko, tajos sīklopos dzīvo? Miervaldis drūmi pablenza aunam pretī. Kas par bardaku. Tās bija vērtības, kas te tāpat vien mētājās, un, ja varētu, Miervaldis tās piesavinātos. Taču viņam nebija, kur to visu glabāt.
Viņš nodrebinājās. Drēgns te bija. Drēgns, taču ne jau slapjuma dēļ. Atcerējies, ko tas nozīmē, un iekšēji noskurinājies, Miervaldis nolēma pameklēt kādas mājas. Lopiņi tika atstāti savā vaļā (kā saka, ne mana cūka, ne mana druva). Pamestība uzdzina drūmas domas. Tās atgaiņājis, viņš apņēmīgi devās izvēlētā virzienā.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 04.10.2021 16:17
Gaitenis bija krietni garš, bet vismaz gaismas tajā iedegās kārtīgi. Selma bija aicinājusi citus līdzi, tikai neviens nebija nācis. Tāpēc lielo durvju priekšā meitene nostājās viena. Nu labi, kurš gan tā stāv pie durvīm, ja tās var attaisīt? Selma satvēra durvju rokturi un vēra tās vaļā.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.10.2021 18:03
Elle Nr. 13
Vēl kādu pamatīgu brīdi bija tumsa, lāpas vispirms iegailējās un tad negribīgi atkal iedegās, tikai to gaisma likās tāda maķenīt nespodrāka palikusi. Nekādas atbildes uz tālākajiem Niko piedavājumiem nesekoja.
Aleksam radās sajūta, ka kaut kas neredzams viņu vēro un vērtē, pat nu jau atkal iedegušos lāpu liesmas pastiepās uz viņa pusi, tad tās visas pastiepās uz vidējās ejas pusi, taču sajūta, ka viņu joprojām izvērtē, nekur nepazuda.
Durvis vērās prom no Selmas un mazliet smagnēji. Aiz tām atklājās liela telpa ar milzīgu pavardu labajā pusē, kreisajā pusē tuvāk Selmai bija durvis, pa kurām, pēc visa spriežot varēja iziet ārā. Tālāk sienā bija liels logs, pie kura atradās masīvs koka galds, pie tā liels bluķis ar tajā iecirstu pamatīgu cirvi.
Pie plīts uz zema bluķa sēdēja vecs velns, tumši sirmu, biezu kažogu, pār kājām šļaugani gulēja gara aste, ar melnu astru pušķi galā. Uz galvas, starp matiem slējās divi pabalējuši, tumši pelēki ragi. Seja viņam bija grumbaina, ar lielu, mazliet kumpu degunu. Nagainā ķetna turēja garu krāsns kruķi. Abas kājas rotāja masīvi šķelti nagi.
Tumšās acis pievērsās Selmai.
Miervaldis
Apņēmīgais virziens kaut kā aizgāja pa kreisi, it kā vadātājs būtu piemeties un beigu galā pēc ilgāka laika, nekā vajadzētu, Miervaldis nonāca līdz staipekņiem noaugušam pīķu žogam, aiz kura slējās apaļas formas ēka. Caur staipekņiem nevarēja redzēt, kas darās otrpus žogam. Bija dzirdama tikai neapmierināta vistu kladzināšana. Ja vīrietis gāja gar žogu tālāk, tad vienā brīdī nonāca līdz vārtiem, kas bija palikuši pusvirus. Aiz tem stiepās ceļš līdz ēkai.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.10.2021 18:24
Niko paraustīja plecus. Šķiet, viņu te nevienam nevajag.
- Kur ir ceļš uz nākošo elli, ja jau te nevienam mani nevajag? - viņš noprasīja. Ne dārza, ne kūts darbus viņš neprata, pilsētnieks taču. Nevar piedāvāties darīt to, ko neproti darīt. Viņš bija mācīts glābējs. Līst tajā pašā ugunī kādam pakaļ prata, bet ko darīt tālāk ar to izglābto, kaut vai to pašu kaķi, ko nonesis no koka, viņš nezināja.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 04.10.2021 18:45
Neko tādu Selma nebija gaidījusi ieraudzīt. Tādus vecus velnus var tikai pasaku grāmatu bildēs ieraudzīt! Jā, viņa bija atnākusi uz virtuvi, bet velns!
Labdien, saimniek! - Selma attapās pasveicināt un galīgā samulsumā turpināja. - Es te tādiem neredzamiem ķiķinātājiem apsolīju pankūkas izcept, ja tikai ir, no kā un kur.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 04.10.2021 18:57
Interesanti. Šķita, ka tomēr izdevās. Tikai bija tāda dīvaina sajūta, kas nelika mieru, kādas acis viņu noteikti vēl vēroja.
- Izskatās, ka man pa vidējām.
Hei, Niko, tu neko?
Aleksam bēdu brālis bija tīri labi iepaticies. Gan jau projām nesūtīs.
-Varbūt nāc, ejam pie manējiem, noteikti tev kādu darbu atradīs, te jau noteikti visu var sarunāt. Kā nekā velniem patīk kārtot darījumus. Turklāt, ja jau tik ļoti trūkst darbinieku, ka jāvervē dvēseles, nevar atļauties sūtīt tevi citur. Māri, Tu ar, pats mēģināsi, vai nāksi?
Alekss pagriezās un gāja pa vidējo eju tālāk, ar vai bez kompanjoniem.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.10.2021 19:08
- Laikam tā būs jādara, - Niko piekrita Aleksam. - Ja jau neko no tā, ko nosaucu, šiem nevajag. Nav jau tā, ka tas būtu vienīgais, ko protu vai ka es no tiem pašiem papīru darbiem neko nesaprastu.
Viņš gāja pakaļ Aleksam.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 04.10.2021 19:27
"Nu, un ko man piedāvāsi par darbu? Cept gan labāk ne, badā neviens nenomirs, bet nekas īpašs ar nesanāks," Māris aizdomīgi paskatijās apkārt, pūloties pamanīt neredzamo ķiķinātāju. "Un, ja tiesa, ka peklē visu zina, tad gan jau zini kas man labi padodas..."
Ja nu nekā cita, tad atliks vien sekot pažarniekam un jauneklim.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 04.10.2021 19:32
Nu jā, sagaidāmi. Miervaldis kārtības pēc kārtīgi iekārās zvana auklā dažas reizes. Ja atbilde nesekoja ierastā laikā, tad spērās tik iekšā. Bija jāatrod elles kungs, ja tāds vispār bija, vai arī kāds saziņas līdzeklis, vai arī transports. Un noskaidrot, kas te, Peklē, vispār noticis, arī nenāktu par ļaunu.
13. elle, ko tu neteiksi. Viena no pirmajām, senākajām. Šķietami nolaista, ar pamukušiem lopiņiem un vārtiem pusvirus. Kā ko tādu vispār varēja pieļaut? Kāds dabūs pa biksām, un labi, ka tas nebūšu es.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 04.10.2021 20:53
Nevarēja jau zināt, kas sagaida gaiteņa galā, taču Alekss šaubījās, ka tur runa būs tikai par papīru darbiem.
- Vismaz šeit varbūt varēsim sarunāt audienci ar tev piemērotu darba devēju, nav jau obligāti papīri jāstumda pa galdu, lai gan tas arī nebūtu slikti. Varēs varbūt par apsargu piemesties vai ko citu. Pa ceļam kaut ko padomā.
Sajūtas ejot pa gaiteni nebija visai omulīgas. Gaisma bija, taču drošāk īpaši nepalika.
Alekss nevarēja sagaidīt, kad ceļš beigsies un beidzot kāds ieviesīs kaut nelielu skaidrību.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.10.2021 21:02
Selma
"Slikta diena, slikta diena," velns atņēma sveicienu, un tā izklausījās kaut kā pareizāk. Vecais krekšķoši nosmējās: "tikai, kas es par saimnieku, kheh... Es te tikai par virtuvi gādāju, nu, un vajadzības gadījumā uguntiņu pieskatu."
Par ķiķinātājiem vecvelns uz brīdi sarauca pieri, tad atkal pasmējas: "Razbainieki viņi ir... Bet vari jau mēģināt izcept... tās pankūkas. Tur pieliekamajā vajadzētu būt tam, kas vajadzīgs. Tikai piena gan nav..." Un vecais pamāja ar krāsns kruķi uz aizdurvi (no Selmas pa labi) - tur atradās liels, pa daļai sienā iemūrēts skapis. Pie plīts karājās dažāda lieluma pannas un katli, visi tādi apkvēpuši melni.
Alekss, Niko un Māris
Arī vidējā gaitenī bija lāpas, kas iedegās, kad tām tuvojās un izgaismoja ceļu. Gandrīz pašā sākumā kreisajā un labajā pusē bija durvis. Tās gan bija aizvērtas. Lāpu, kas atradās gaitenī tālāk aiz tām, liesmas turpināja liekties uz priekšu. Ja turpināja iet pa gaiteni uz priekšu, varēja redzēt vēl durvis. Uz vienām no tām kreisajā pusē bija uzraksts "Elleskungs".
Tajā brīdī pa visu ēku atskanēja četri dobji buļļa māvieni, kas atbalsojās pa visiem gaiteņiem un no kuriem aizkrita ausis.
"Hmm, vēl kāds ieradies," domīgi novilka vecvelns virtuvē.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 04.10.2021 21:30
Izrādās, šajā gaitenī durvju, no kuram izvēlēties, bija diezgan daudz. Pagājies uz priekšu un atpakaļ, Alekss ieraudzīja, tā teiks, priekšniecību.
Alekss tā kā vēl apsvēra, iet uzreiz pie galvenā, vai palūrēt, kas tad īsti aiz pārējām durvīm, kad pēkšņi atskanēja tāds troksnis, ka ausis aizkrita.
-Ārprāc, tad tas vārtu zvans tomēr strādā! Un kā vēl! Laikam mēs neesam vienīgie, kas šeit atsūtīti, savējie jau nezvanītu.
Diez vai tas bija īsts bullis, Alekss nodomāja?
Nedaudz apdullis, taču ilgāk šajā koridorā uzturēties viņš nevēlējās. Ja jau jāstrādā, tad jau laikam jāiet būs pieteikties bosam. Un mazums, kādas šausmas gaidīja aiz tām pārējām durvīm.
Saņēmis dūšu, sagatavojis savu līgumu, Alekss pieklauvēja pie durvīm ar uzrakstu Elleskungs.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 04.10.2021 21:50
Slikta diena? Selmai uz brīdi sažņaudzās kaklā. Domas par to, ka viņa ir mirusi un tā sagādājusi lielas bēdas savai ģimenei, meitenei bija izdevies iebīdīt tādā tālākā prāta kaktiņā, bet tagad tās iznira. Slikta diena! Lai arī velna mutē šie vārdi izklausījās pareizi... - Nav slikta, nav! Citāda diena, pārmaiņu diena, silta diena, slidena diena! - Selma paklusi pretojās, droši vien, pati sev. - Trokšņu diena! - Negantie maurojieni deva iedvesmu piemetināt "dienai" vēl vienu epitetu.
Selma paskatījās uz veco velnu. - Mani sauc Selma. Kā man jūs uzrunāt? - Meitene jau sāka rīkoties, aplūkojot nokvēpušās pannas - ja tikai no ārpuses, tad tā tam jābūt, ja viscaur, tad jātīra. - Kāpēc jums te nav piena? Pat kazas nav? Ar ūdeni vien būs plānas un negaršīgas. Un olas jau arī vajag, un taukus. - Selma vēra vaļā pieliekamo, lai izpētītu, kas tad tur vispār ir. Ja nu pat miltu nav? Tad viņa būs piekrāpusi tos "razbainiekus", pankūkas solīdama.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 04.10.2021 22:05
Māris kā reiz pamanījās panāk abus uz priekšu aizgajušos, kad māvieni pieskandināja visu gaiteni, liekot teju vai salekties.
"Domā, tas bij tas zvans?" viņš vērsās pie Niko, jo Alekss jau bija pie durvīm un klauvēja. "Bet mes četri esam jau iekšā ..."
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.10.2021 08:38
Niko ķivere slapēja apkārtējās skaņas, bet tos māvienus vārēja dzirdēt tā vai tā.
- Pirmīt, kad klauvējām, arī varēja dzirdēt baurošanu, - viņš atgādināja. - Tas būs tas zvans. Nez, viņi te iekšā kurli, vai, ka tādu skaļumu vajag?
Vai arī tāds ir elleskungs? Ugunsdzēsējs neiebilda iet pie paša galvenā, bet, ja tik tiešām elleskungs būs kurls, tad ko un kā viņi te sarunās? Varbūt akls arī? Te viss izskatās tik ļoti sens.
Katram gadījumam viņš novilka cimdu, lai aptaustītu, vai viņa līgumu lapas joprojām ir iepogātas iekškabatā, kur viņš tās bija nolicis. Bija. Kas tad tām lēksies. Nez vai vispār tās var tik viegli iznīcināt. Ja nu sadedzinot, bet tad kaut kādā svētajā ugunī, ne parastā.
- Tur, augšā tie vervētāji strādāja pilnā sparā, - puisis atteica. - Te var uzrasties vēl daudzi.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.10.2021 08:55
Alekss & Co
Vai nu Aleksam bija spēku pārpilnība, vai durvis līdz galam nebija aiztaisītas, bet, kā kārtīgā detektīvfilmā, pēc pirmajiem diviem klauvējieniem, tās lēnām atvērās uz telpas iekšpusi. Diemžēl arī te neviens viņus nesagaidīja.
Telpa bija taisntūrveida, gar kreiso sienu atradās grāmatplaukts, pretī durvīm bija masīvs koka galds, aiz tā grezns, polsterēts koka krēsls ar augstu atzveltni un paroceņiem. Aiz tiem pie sienas atradās, pēc visa spriežot, dokumentu skapis - uz tā plauktiem gan kārtīgās kaudzēs salikti, gan šā tā samesti gulēja pa vecai modei saritināti tīstokļi. Ādas, vai papīra, to tā uzreiz saprast nevarēja. Bija arī kārtīgas, grāmatu formāta dokumentu mapes ar cietiem vākiem.
Šaipus galdam atradās divi koka krēsli, abi polsterēti, be ne tik grezni, ar krietni zemāku atzveltni un bez paroceņiem. Uz galda un grīdas mētājās izmētāti papīrī un tīstokļi, rakstāmspalvas un spalvaskāti. Labajā sienā bija kamīns, kurā vēl kvēloja ogles, pa labi no tā vēl viens skapis, kam durvis gan bija ciet.
Selma
"Ēh, runā kā vēlies, tik, ka tikai citi tevi saprot," novilka velns, "kā jau teicu, viss ir tur, izņemot pienu. Neviens nesagādāja. Gan jau viņi tās ēdīs, kur citur liksies."
Pieliekamais bija neliela telpa, ar plauktiem gar visām sienām un aizvērtu lūku grīdā. Tajā atradās viskaut kas. Milti atradās lielos maisos, kreisājā pusē, pašā apakšā, māla podi ar taukiem pa labi, tajā pat pusē bija arī atrodamas olas. Tāpat pieliekamajā atradās arī trīs lielas, baltas žurkas zilām acīm, kuras tobrīd bija apstājušas vienu no tauku podiem un tagad pārsteigti blenza uz Selmu.
Miervaldis
Neviens viņu ierastā laikā sagaidīt neiznāca. Aizdodoties līdz ēkai, ārdurvis bija vaļā un priekštelpā valdīja tumsa.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 05.10.2021 09:49
"He," Māris pārlaida skatienu telpai pirms pieet pei galda un uzmest skastienu tur izme'tātajiem papīriem. Deiz, bij te kas interesants? "Patiesi vēl būs, kā teici - paši sevi par priekšniekiem iecelsim."
Papīrus klāja putekļi, via arī tie nesen cilāti?
Ja nu putekļaini, tad Māris nekaunīgi ieņems vietu aiz galda, iemēģinot varenāko no krēsliem un jau uzmanīgāk pārskatot tos dokumentus, aks atradās uz galda.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.10.2021 10:00
- Ogles kamīnā vēl kuras... - Niko domīgi novilka, apskatījis visu kabineta iekārtojumu.
Patiesi, cik sen tie dokumenti te nav aiztikti? To vajadzētu varēt saprast.
- Ja tu tur būsi saprātīgs un labs priekšnieks, tad man nebūs iebildumu, - viņš piebilda, ieraudzījis, ko, šķiet, grasās darīt Māris, - un Alekss būs vietnieks, bet es neļaušos komandēties, ja kas. Darīšu, kas jādara, bet ne viens pats visu. Skaidrs? Šeit viss prasās uzlabojams.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 05.10.2021 10:21
Vecais velns tā arī nepateica, kā viņu sauc, bet Selma šobrīd bija aizņemta ar domām par pankūkām bez piena, un otrreiz nepārprasīja.
Atverot pieliekamo, meitenes acis sastapās ar žurku apaļajām actiņām. Trīs baltas žurkas pie tauku poda! Vienai Selmas klasesbiedrenei bija balta žurka, tāpēc meitenei šķita, ka viņa zina, kā ar žurkām jāapietas. Katrā ziņā, Selma nenobijās, tikai satrūkās, jo neko tādu nebija gaidījusi.
Klau, es jums taukus ar miltiem sajaukšu un mazākā bļodiņā ielikšu. Neēdiet no visa poda, labi? - Un Selma sāka meklēt, kur te atrodami trauki un kāda karote. Tāpat jau vajadzēs bļodu, un kausu, un kaut ko, ar ko pankūkas uz pannas apgrozīt. Ja velnu veckungs bija ļāvis pa virtuvi rīkoties, tad Selma arī rīkojās - meklēja, tīrīja un kārtoja, un žurkas baroja (ja neaizmuka). Viņai tas iznāca veikli.
Bet piena trūkums tomēr bija nomācošs. - Saimniek, bet vai govis te ir? - Nu ne taču veikalā te pienu pirka? Te izskatās pēc fermas, un savas tantes fermā Selma bija pavadījusi vairākas vasaras. Skaidrs, ka viņa daudz ko nemācēja, un daudz ko viņai nebija ļāvuši darīt, un, protams, tur bija visāda tehnika un elektrība. Bet to, ka piens ir izslaucams no govs, viņa zināja droši.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 05.10.2021 13:37
Piezīme par vēl kvēlojošām oglēm lika Mārim ar iesēšanos priekšnieka krēslā piebremzēt, tā vietā tikai nostājoties pie galda un papētot papīrus.
"Par to kas kam ko pavēlēs, domāju mēs vēl parunāsim kopīgi, man nav problēmu pildīt pavēles, kamēr tās nav galīgā pretrunā ar maniem uzskatiem, armijā tādas 'muļķības' no tevis ātri izdauza..." vīrs piezīmēja. "'Kopai otsjuda i do večera' bieži tika piemērots... Bet nolaists te pamatīgāk nekā kādā kalnu kišlakā..."
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 05.10.2021 14:56
Alekss aplūkoja visai nekārtīgo istabu un bija vīlies, ka saimnieku gan neredzēja. Taču vieni paši viņi te, ellē noteikti nebija. Kādam taču te bija jābūt?
- Jā, žēl, ka te nav neviens, kam pajautāt. Varbūt jāieskatās, kas tad īsti ir aiz pārējām durvīm? Tā uzreiz sākt dalīt, kurš te direktors būs, arī negribas. Sienām jau ausis, kā runā, ka par daudz nesagribam, sanāks vēl pretēji.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.10.2021 15:09
- Varam apskatīties, - Niko piekrita. - Bet kādam būtu jāpaliek te.
Lai būtu - domāts un darīts, ugunsdzēsējs devās ārā, gaitenī, kur, pieklājīgi vispirms pieklauvējot, sāka vērt vaļā visas durvis pēc kārtas, lai uzzinātu, kas aiz tām ir, un, ja kāds ir, tad sasveicinātos un noprasītu, kur ir elleskungs.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 05.10.2021 16:19
Paraustījis plecus, Miervaldis devās tik iekšā, un sāka slāt virzienā, kurā pēc visa vajadzētu būt elles kunga kabinetam.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.10.2021 17:04
Selma
Žurkas tā kā gribēja jau mukt, bet dzirdot piesolīto labumu visas trīs attupās uz plaukta maliņas, tā, lai netraucētu meitenei pa pieliekamo rosīties un sāka pacietīgi gaidīt. Un dabūjušas piesolīto, naski to apēda un, ar ķepu pamājušas, nozuda.
Visādi trauki un citādi piederumi atradās skapī, kas bija sētaspuses durvju (to, kas veda uz āru) kreisajā pusē. Pannām un katliem bija nokvēpusi tikai ārpuse, iekšpuse bija tīra, arī visi citi piederumi bija tīri. Izskatās, ka virtuves saimnieks par sev uzticēto teritoriju puslīdz gādāja.
Vecais velns bija arī ar visu bluķi pavirzījies tālāk, lai pārlieku jaunajau censonei netraucētu. "Mēs govis neaudzējam," viņš paskaidroja, "pienu par citiem labumiem iemainam, ja vajag. Bet, ja gribēsiet, varēsiet jau arī kādu govi audzēt."
"Es tik nezinu, ka tev ar to cepšanu būs," vecis grūši nopūtas, "pavei, uguntiņa tāda pavārga, spēki jāpietaupa, lai." Un no tiesas, uguns plītī kurējās pavisam negribīgi, lai gan tobrīd runādams velns malku gan piebāza. "Ā, un par Veco Kraķi vari mani saukt... Uzmanība vairs nav tā un domas arī vairs tik raiti nerisinās."
Māris un Co
Putekļu nekur nebija un izskatījās, ka nekārtība radīta pavisam nesen. Krēsls bija ļoti ērts un kā radīts ilgām darba stundām pie galda. Dokumetus Māris nevarēja izlasīt, jo papīri bija sarakstīti kaut kādā pagalam ķeburaini vijīgā rakstā. Vienīgais, kas bija saprotams un, kas mētājās pašā virspusē, bija apstiprinājums, ka atsaucoties uz 13. Elles elleskunga Šmauga iesniegumu Centrālajai Ellei ir salīgti četri strādnieki un nosūtīti ceļā.
Kamīnā līdz šim tikai gailējošās oglēs paradījās zilganas liesmiņas, kas sniedzās Aleksa virziena. Sajūta, ka viņu kāds vēro, palika izteiktāka.
Uz Niko klauvējienu neviens nekur neatsaucās. Sākot no gaiteņa sākuma kreisajā pusē pirmās durvis veda uz uz telpu, kas pēc visa spriežot bija domāta atpūtai, tajā bija pāris sarkanas ādas dīvāni, pa vidu galds, ar kaut ko nospeķots, ar krūžu vai glāžu nospiedumu paliekām un patīkami smaržoja pēc sēra.
Aiz tām nākamās durvis veda uz lielu telpu ar trim vannām un divām koka baļļām, kurās pieaudzis velns varētu normāli ielīst. Spriežot pēc vienā stūrī esošās krāsns ar akmeņu krāvumu uz tās un otrā stūrī esošās lāvas - šī bija kaut kas pirtij līdzīgs. Atverot šīs durvis pretī vienkārši vai vēlās sēra mākonis.
Tad sekoja nākamās durvis aiz kurām atradās elleskunga kabinets.
Nākamās aiz tām bija ciet un nepakļāvās nekādiem mēģinājumiem tās atvērt.
Aiz pašām beidzamajām durvīm kreisajā pusē slēpās bibliotēka, ar kamīnu, diviem mīkstiem ādas krēsliem un mazu galdiņu starp tiem (izskatījās, ka velni tomēr mēdza arī lasīt).
Gaiteņa labajā pusē atradās atradās piecas istabas. katrā no tām atradās pa divām gultām. Šajās istabās valdīja bardaks, pamestība un žurkas. Katrā no šīm telpām bija ieviesušās vismaz pa divām trim žurkām. Kādas lūrēja pa matračos izgrauztiem caurumiem, kādas panikā tūlīt metās prom un viena pat pamanījās nez no kurienes uzkrist Niko uz galvas (ja vīrietis tik tālu savā pētniecībā nonāca). Tiesa, žurcietis tūlīt pat skaļi pīkstēdams nolēca zemē un nozuda zem skapja.
Pats gaitenis beidzās T veida krustojumā ar citu gaiteni. Pašā krustojumā tuvāk tālākajai sienai grīdā bija lūka, ar tajā iestiprinātu gredzenu.
Miervaldis
Nekādu sajūtu par pareizāko virzienu Miervaldim nebija. Ejot pa vidējo gaiteni viņš visdrīzāk varēja sastapties ar Niko, kurš jau tobrīd bija devies telpu pētniecības gājienā.
OOC: Niko var izpētīt visas istabas, var aizkavēties ilgāk kādā no tām, tad es aprakstīšu sīkāk. Var arī līdz visu telpu izpētei netikt un satikties ar Miervaldi.
OOC2: Atvaino, echo3, galīgi palaidu garām iepriekšējo vaicājumu pēc velna vārda. GM kļūda labota. 
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.10.2021 18:13
Niko pētīja istabas vienu pēc otras, un nevienā neviena nebija, izņemot žurkas. Tās puisis atstāja mierā. Ej un sazini, varbūt tā tam jābūt, gan noskaidrosies vēlāk. Savādi šķita, ka sēra smaka viņam šķiet patīkama. Nudien! Sēra smaka patīkama ugunsdzēsējam - tā jau ir māksla.
Par sevi pasmīnējis, Niko atrasto lūku pagaidām atstāja mierā, lai gan ziņkāre mocīja noskaidrot, kas tur ir, jo atcerējās, ka Selma taču bija aizgājusi viena pati tur, pa kreiso gaiteni. Nez, kā viņai?
Niko sāka soļot turp, un uzdūrās puisietim, kas izskatījās līdzīgi kā viņi paši. M? Vēl viens strādnieks? Vai arī nē?
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 05.10.2021 18:19
Redzot pretī nākam nokvēpušu ugunsdzēsēju, Miervaldis uz brīdi piemiedza acis un paostīja gaisu. Tad tā kā pamāja ar galvu un pasveicināja pretim nācēju: Sliktudien. Vai elles kungs mājās?
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.10.2021 18:23
- Sliktudien, - Niko atteica. Laikam tā te sasveicinās? Nav grūti atkārtot. - Kabinetā nemanīju. Vismaz ne saredzamā izskatā.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 05.10.2021 18:35
Alekss noskatījās kā Niko iziet izpētīt pārējās istabas. Gan jau dzirdēs, ja sauks pēc palīdzības, durvis nebija līdz galam ciet.
Pats, pārlaidis acis istabai, gudroja, ko lai dara tālāk.
Pēc kāda laika uzmanību piesaistīja kamīns. Gailošās ogles tā kā sāka mazliet liesmot. Palika dīvaini ap sirdi, jo katru brīdi ar vien vairāk šķita, ka kāds tomēr viņus abus vēro. Turklāt ugunij viņš, šķiet, patika. Alekss piegāja tai tuvu klāt un vēroja, kas nu ar to uguni notiks.
- Dīvaini, uguns pēkšņi iedegās. Vai tā būtu kāda zīme? Neviens taču te nav. Malku ar nemana.
Nagi niez te šito bardaku piekārtot, bet pēc pieredzes zinu, ka katram priekšniekam sava kārtība.
Alekss prātoja, kur gan visi velni ir? Vai tik tiešām šeit neviens nestrādā? Bet paranoja nerimās. Varbūt tik tiešām viņus kāds redz un dzird? Varbūt ar kādu jārunā?
Tā kā uguns, šķiet, svarīga elles sastāvdaļa, Alekss turpināja to vērot un, mazliet muļķīgi juzdamies, skaļi noteica-
- Sveicināti, priekšniek, ja mūs dzirdat. Esam ieradušies darbā. Ko norīkosiet?
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 05.10.2021 18:42
Vispār tātad nemanīji, Miervaldis secināja. Nebija dižais brīnums, ņemot vērā elles stāvokli. Plānu maiņa. Viņš vēlreiz domīgi pamāja. Drēgni te. Jauniņais? Kādu vietējo ar stāžu te redzēji?
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.10.2021 18:47
- Mhm, - Niko piekrītoši pamāja. - Nē, vēl nevienu, bet viss nav izpētīts. Un kas, ka drēgni?
Īsti jau ellei nepiestāv drēgnums, bet tā te ir. Ko gan Niko zina? Vēl neko.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 05.10.2021 18:58
Tā nav jābūt, Miervaldis tīšām izvairījās no vārdiem labi un slikti, ko zaļknābji viegli varētu pārprast. Ja tu te pēti, varu paieties līdzi? Ko jau redzēji? Ko gan citu vēl sastaptais varēja darīt iekštelpās, ja ne atpūsties, ēst, vai tāpat vien vazāties apkārt, galu galā
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.10.2021 19:12
- Skaidrs, - Niko pamāja ar galvu. - Šo gaiteni izpētīju. Pirts, atpūtas telpa, bibliotēka, elleskunga kabinets, slēgtas durvis. Otrā pusē piecas guļamtelpas, kuras apdzīvo žurkas. Lūka grīdā gaiteņa galā. Tur degunu neiebāzu.
Viņš pamazām turpināja virzīties uz ieejas apaļās telpas pusi, lai tad nogrieztos gaitenī, pa kuru aizgāja Selma.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 05.10.2021 19:21
Daudz žurku? Tādu baltu? Tas jau
bagāta elle bija. Iedams līdzi, Miervaldis nogrozīja galvu. Noderīgās ziņas par jau izpētīto gaiteni un lūku viņš iegrāmatoja atmiņā. Pirts noderētu. Arī tev, viņš uzmeta skatienu nokvēpušajam.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.10.2021 19:27
Alekss
Tas notika ļoti ātri - no kamīna piepeši izšāvās liesma un apvijās Aleksim ap krūtīm, nosvilinot apģērbu, bet viņam pašam nekaitējot. Tikai tāds kārtīgs karstums bija jūtams vietās, kur liesma pieskārās ādai. Tu izskaties noderīgs, atskanēja viņa prātā.
Ja Alekss mēģināja atvirzīties nost, tad saprata, ka liesma viņu tur uz vietas.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 05.10.2021 19:37
Kā par brīnumu baltās žurkas Selmu saprata! Meitene sajutās kā īstā pasakā, kur runājas ar dzīvniekiem, kukaiņiem un putniem, un visi visu saprot. Runāt gan žurkas nerunāja. Toties pieklājīgi sagaidīja cienastu, neizgraužot robus kopēji lietojamajā pārtikā.
Visu vajadzīgo sameklējusi, Selma nolika lielu bļodu uz galda un sāka gatavot mīklu. Nu, bez piena gluži pankūkas tur neiznāks, bet plācenīši gan. - Ar cepšanu viss būs kārtībā! - Meitene atsaucās Vecā Kraķa pārdomām. - Noņemšu plīts riņķus, un, kad stiprāku uguni vajadzēs, pateikšu. Ja iesnaudīsies, pati malku piemetīšu. Gan jau galā tiksim.
Mīklu Selma samaisīja gandrīz pilnu bļodu un nolika uz platās plītsmalas siltumā nedaudz uzbriest. Tā viņa bija mācīta. Tagad atlika laiks vēlreiz ielūkoties pieliekamajā, vai tur neatradīsies kas aizdaram derīgs. Medus varbūt? Siers, žāvēta gaļa? Ogas? Piena nav, tad jau arī sviesta vai krējuma nebūs.
Atradusi vai neatradusi meklēto, pēc brīža Selma pievērsās plītij un cepšanai.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 05.10.2021 19:50
Liesmas, Aleksam par šausmām, izšāvās ārā no kamīna un metās viņam virsū.
Bet, kā par brīnumu, tikai apģērbam viņas, šķiet, kaitēja, jo uz ādas sāpes nejuta, tikai karstumu. Liesmas prom viņu nelaida, bet turēja turpat uz vietas..
Izdzirdot balsi savā galvā, Alekss saprata, ka te tik tiešām darīšana ar priekšniecību, varens gan te tas kungs, ja pat ugunij pavēlēt prot. Ar tādu joki mazi būs.
Nezinot, vai vajag sazināties ar viņu domās, vai nē, Alekss drošības pēc runāja balsī.
- Kā jums būtu noderīgs, priekšniek? Mēs te kopā četri jauni darbinieki, gaidām darba uzdevumus.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.10.2021 20:12
- Katrā istabā vismaz divas vai trīs un, jā, baltas ar zilām acīm, tikai tādas nosmulējušās izskatījās, bet kāds tam sakars ar bagātību? - sastaptais acīmredzami nebija no jauniņajiem, vajadzēja izmantot izdevību uzzināt kaut ko.
Viņi nu jau gāja pa gaiteni uz virtuvi. Ja Niko ierauga tur kādas durvis, arī pēta, kas tur ir.
- Pirts ar sēru, - ugunsdzēsējs piebilda, - tādā vispār var notīrīties?
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.10.2021 20:40
Selma
Žāvēta gaļa bija sakārta uz āķiem pie pieliekamā griestiem un uz viena no plauktiem atradās arī trauks ar medu, kas bija ļoti tumšs un viegli koda kaklā, ja to pagaršoja.
"Tur lejā pagrabs ir," vecvelns paziņoja, kad meitene kārtējo reizi iebāzās pieliekamajā. Ja Selma tur ieskatījās (lūka attaisījās diezgan viegli), tad zem grīdas atklājās pagrabs, kur glabājās visādi dārzeņi, liels koka kubuls ar sālītu speķi un arī kaut kas, kas izskatījās pēc spainīša ar sviestu. Siera vai krējuma gan nebija.
Alekss
"Man derēs izpildītājs... uzturētājs... vadītājs..." balss (nebija nosakāms vai tā ir sievietes vai vīrieša) izklausījās aizelsusies, it kā runāšana prasītu lielu piepūli, "būsi...?" Liesma arī raustījās, brīžiem tā kā palikdama vājāka, bet tad atka savilkdamās ciešāka.
Niko un Miervaldis
Gaitenī, pa kuru bija aizdevusies Selma citu durvju nebija, kā vien tās, aiz kurām bija virtuve un pie kurām abi nonāca. Virtuvē pilnā sparā rosījās Selma un pie krāsns sēdēja vecs velns, kurš ik pa laikam sarušināja krāsni un piemeta kādu malkas pagali. Vienīgā vieta līdz šim, kur bija puslīdz silti.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 05.10.2021 20:52
Aleksam prātam cauri izskrēja daudzas domas, izskatījās, ka ilga šī saruna nebūs, tvēriens ar nebija tik ciešs kā sākumā, tāpēc ātri bija jāpieņem lēmums un vēl jāpaspēj noprasīt daži svarīgi jautājumi. Atteikt bosiem jau nebija prāta darbs.
-Varu būt izpildītājs un uzturētājs, priekšniek. Tikai vajadzēs no jums norādes un mērķus, kādai šai ellei jābūt galu galā? Nekad nav nācies te būt. Ko gribat, lai sasniedzam? Varat parādīt kādu piemēru, kādai jābūt ellei, kādu vīziju?
Alekss cerēja, ka tomēr nebūs pašam viss no nulles jādomā, jo par to, kur sākt, nojausma īsti nebija, viss pat nebija apskatīts, tajā skaitā galvenais - kur tad te tās dvēseles sēž un ko dara.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.10.2021 21:58
Liesmas pārņēma visu Aleksa augumu, svilinot gan no iekšas, gan ārpuses, radot sajūtu, ka no viņa pat pelnu drusciņa pāri nepaliks. Pēc kāda brīža gan ellīšķīgi mokošā sajūta atkāpās un Alekss saprata, ka beidzot viņam ir omulīgi karsti un pazudusi tā vēsuma sajūta, kas iepriekš bija. Un arī vieglāk palicis, it kā kāds būtu nosvilinājis neredzamu nastu, ko viņš pašam nezinot bija stiepis. Drēbju vietā tagad Aleksa augumu no galvas līdz kājām klāja kažoks, uz galvas varēja sataustīt ragus un aizmugurē pa zemi kūļājās kaut kas, kas iepriekš nebija (gara velna aste) un visādi citādi viņš izskatījās pēc velna.
Kamīnā tagad dega uguns, telpā bija kļuvis pulka gaišāks un likās, ka pat no sienām un grīdas nāca siltums.
"Mmmm, cik labi," novilka balss galvā, "nusss, vari doties pildīt savus elleskunga pienākumus... Pffff....meklē papīros visu ko vajag. Es elles sirds esmu, ne šefss..."
Ja Alekss paskatījās uz galdu, tur bija uzradies pamatīgs, biezum biezs, melnas ādas vākos iesiets sējums.
Tajā brīdī cauri visiem gaiteņiem un telpām izšāvās cauri karstuma vilnis un visus pārņēma tāda omulīgi mājīga sajūta (pat Miervaldi), lāpas pie sienām iedegās un turpināja degt vairs neizdziestot. Pat grīdas un sienas palika siltas. Virtuvē tajā brīdī plītī ierūcās uguns, liesmām izspiežoties pat gar durtiņu un riņķu spraugām.
Ja Selmai tobrīd jau cepinājās kādas pankūkas, tad tā partija tika no pannas nosvilināta pa tīro (panna gan visādi citādi palika vesela). Pat vecvelns atliecās nostāk no plīts un pie sevis novilka: "Oho, kundziņš atradās?"
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 06.10.2021 02:54
Vērtība, Miervaldis paskaidroja. Un jau sākusi paklīst. Viņš iesāņus nopietni noskatījās ugunsdzēsējā. Pasprukušās dvēseles tās ir. Katrai ellei ir savs daudzums pārstrādājams. Ja šitās žurkas gadījumā atpakaļ kopā nesavāktu, vietējiem būtu liela ķēpa. Bet šīs jau pat pa aitu vilnu dzīvot sākušas. Starp citu, par aitām, mētelī tērptais vēlreiz ievilka nāsīs gaisu. Šķiet, tu jau būsi vietējais galvenais lauksaimniecības speciālists jebšu, moderni runājot, fermeris? Savākt tās aitas, kamēr nav pagalam paklīdušas, un iekopt to lauku viņpusē tā kā iekristu tavā pārziņā. Un nepazaudē tās žurkas. Viņš gandrīz izjuta līdzjūtību pret šo pusvelnu (tā kā velns, tā kā ne, neko nevar saprast ar šitādiem). Gandrīz. Un tikai tādēļ, ka tas uzjundīja atmiņas, kuras labāk paliktu aizmirstībā.
Sērā ir vissliktākā pēršanās, Miervaldis noteikti paziņoja, gan redzēsi. Un, katram gadījumam, lai kliedētu šaubas par šo vārdu nozīmi, piemetināja: Ir labi būt sliktam.
Iegājis pa elles ķēķa durvīm un sajutis siltumiņu, viņš priecīgi atiezās, tīksmīgi izstaipījās kā tāds kaķis un, sliktas dienas padevis, lūkoja piemesties tuvāk krāsniņai. Ievērojis vecvelnu, viņš apjautājās: Kas tad teitan atgadījies, veco zēn? Elle tā vien brūk.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.10.2021 09:26
- Nē, - Niko īsi atbildēja. - Nesen gadījās veiksmīgi piezemēties. Par lauksaimniecību man nav ne mazākās jēgas, un nekādos darbos mani vēl nav norīkojuši.
Ja man uzticēs fermeru būšanu, šī vieta tik tiešām aizies uz elli, viņš nodomāja. Nevarētu teikt, ka Niko nezinātu, kā izskatās govs, tikai redzējis tādu bija vienīgi uz Milkas šokolādītēm. Tad jau drīzāk viņš spētu par apkopēju strādāt. Jā, tīrīt Niko jāmāca nebija. Pat tās baltās žurkas varētu savākt, pieskatīt un nomazgāt, lai ir skaisti baltas. Tikai ne ar sēru. Tur sanāks dzeltenas.
Ā! Te tiešām jārunā un jādomā otrādi. Slikts ir labs, tikai pērties sērā vēl gluži nevilināja, lai gan to, ka tā smaka nez kāpēc bija šķitusi patīkama, ugunsdzēsējs atcerējās.
Gaitenis pēkšņi kļuva silts, gaismas iedegās. Elleskungs mājās ieradās? Vai arī kas? Atkal neko nevar saprast.
Un te jau bija tā virtuve.
- Sliktudien! - Niko atcerējās pasveicināt veco velnu. Oho, Kādas ugunis te kuras! Pamatīgas, bet pieskatītas. Un kas vēl te ir? Atbilde uz tikko iegūtā paziņas jautājumu arī interesēja.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 06.10.2021 10:58
Selma bija atradusi visu, ko bija vēlējusies (izņemot pienu). Jā, arī pagrabā viņa nokāpa, jo lūkas vāku pacelt nebija grūti. Aši apdomājusi iespējas (un to, ka ir sagatavota mīkla), viņa sīki sašņikāja gabalu žāvētas gaļas un piegrieza tam nedaudz speķa. Tiks ceptas lielās pankūkas, gandrīz kā picas. Jā! Un mīklai, kas vēl paliks pāri, noderēs medus. Stiprs un salds.
Viss noderēs, paldies, Veco Kraķi! - Nu jau mīkla būs cepama, un Selma sāka celt nost no plīts riņķus, lai uzliktu pannu uz pavārgās uguns. Tieši tajā brīdī notika divas lietas reizē - virtuvē ienāca Niko un svešs vīrietis, un uguns iekvēlojās tā, it kā plītī kāds būtu benzīnu ielējis. Liesmas pa plīts virsmas caurumu uzšāvās gandrīz līdz griestiem. - Īīī! - Selma iespiedzās, un noceltie plīts riņķi noripoja uz grīdas, meitenei strauji atraujoties nostāk.
Un tomēr. Liesmas un siltums nez kāpēc bija patīkami. Pat ļoti.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 06.10.2021 15:43
Tikko izteicis savu piekrišanu, Aleksu liesmas apņēma pilnībā. Viņš tā kā nesaprata - pareizi pateicis kaut ko vai nepareizi, jo šķita, ka viss ķermenis deg.
Taču, kad liesmas kļuva siltas un patīkamas, skaidrs bija tas, ka dzīvs viņš tomēr galu galā būs. Tik, cik nu dzīvs nomiris cilvēks var būt.
Elles sirds, kā balss galvā viņam paziņoja, viņu bija iecēlusi par elleskungu? Ar ko tad Alekss to bija izpelnījies? Bija nedaudz bail. Taču, sliktāk jau būt vairs nevar, ne? Ellē jau tāpat viņš ir, ko nu vairs. Tagad jānes šī nasta uz pleciem sazin, cik ilgi. Cerams, ka pārējiem nekas nebūs pret. Māris, šķiet, arī tā kā bija gribējis par priekšnieku būt. Varbūt liela pieredze vīrietim? Būs jānoskaidro. Gudri cilvēki ir noderīgi.
Diez, kas tad bija noticis ar iepriekšējo elesskungu? Pēc bardaka kabinetā varēja visādi likties. Vai nu aizbēdzis. Vai savākts un aizvests citur. Nekāda ballīte jau te laikam nebūs. Kārtīgs darbs.
Alekss pēc degšanas jūtās tā kā nedaudz dīvaini. Paskatījās uz leju un bija bez vārdiem. Tur, kur iepriekš bija drēbes, tagad bija biezs tumši pelēks, gandrīz melns kažoks. Pielicis rokas pie sejas un to aptaustījis viņš secināja, ka arī tur bija spalva. Turklāt, taustot tālāk, varēja sajust nelielus, bet spicus ragus. Turklāt šķita, ka viņam ir aste. Tā nu gan bija dīvaina sajūta!
Nu viņš laikam bija īsts velns. Nedaudz bija žēl. Aleksam tīri labi patika, kā viņš izskatījās kā cilvēks. Bet nu neko.
Arī pati elle šķita daudz mājīgāka. Varbūt tā bija zīme, ka te lietas sakārtojas un viņi ir uz pareizā ceļa.
Piegājis pie galda, Alekss apsēdās krēslā. Nu jau var teikt, ka savējā. Apskatījies uz lielo grāmatu, Alekss to nedaudz pašķirstīja. Paies ilgs laiks, līdz kārtīgi izlasīs. Vismaz bija rakstīta saprotamā valodā.
Paskatījies uz Māri, viņš noteica -
-Izskatās, ka es būšu iecelts te par elleskungu. Neko darīt. Ceru, ka neizskatos pārāk šausmīgi. Kas to būtu domājis? Reku pat rokasgrāmatu iedeva.
Niko ilgi nav manīts. Varbūt tomēr ir vērts šo elli apskatīt līdz galam, tā teikt? Lai saprotam, kur esam iekūlušies? Kā arī to, kas te būs jādara, lai te visu sakārtotu.
Kārtot vajadzēs. Paskaties, kas notika ar iepriekšējo elleskungu par to, ka te tāds tukšums un bardaks. Nav viņš te. Kas to zina, kur viņš ir?
Nu tad, ko saki, ejam? Varbūt vēl kāds ticis pie ragiem un kažoka. cerams, ka man te vienīgajam te tādam nebūs jāstaigā
Alekss atstāja grāmatu uz galda, izlasīs vēlāk.
Tad, ar vai bez Māra, devās laukā no kabineta. Izpētījis gaitenī esošās istabas, Alekss devās tālāk. Tā. Meitene bija aizgājusi tur. Tāpēc Alekss arī devās pa gaiteni virtuvē iekšā.
OOC: Māri, ko ar Tevi darām šādos brīžos, kad nevari ienākt, velkam līdzi savās izvēlēs, vai atstājam, jo pats gribēsi darīt kaut ko pilnīgi citu? 
Varbūt jautājums ir pilnīgi lieks, jo spēles noteikumi paredz tikai to, ka pašiem savas darbības jāraksta. Bet liekas, ka Māris nebūs atslēdzies un neguļ bezsamaņā kabinetā.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.10.2021 15:44
Selma, Niko un Miervaldis
Ar pāris veikliem vecvelna krāsns kruķa vēzieniem, pa grīdu pabirušie riņķi atradās atpakaļ savā vietā - uz plīts, ierobežojot nu jau aktīvi kurošos krāsni. Nākamajā brīdī Vecais Kraķis turpināja sēdēt, it kā nekas nebūtu noticis un vispār viņam pat nebūtu tā īsti pa spēkam to krāsns kruķi pacelt. Tikai Selmai noteica: "Tu labāk to paldies te nelieto, pašai par labu nāks."
Kaut kur ierē aiz plīts atskanēja traka ķiķināšana, it kā kāds tiktu kutināts, bija dzirdama skrāpēšanās, tad viss noklusa. Vecvelns tikai nogrozīja galvu, tad pievērsās jaunpienācējiem. Ievilka gaisu nāsīs, nošņaukājās un atbildēja Miervaldim ar pretjautājumu: "Slikta diena, jums, galīgi slikta! Kādi vēja suņi tevi, puikiņ, atvilkuši vai no otra Pekles gala? Tik labi klājās, ka prasījās pēc darba vietas maiņas?"
Škīstītava (pēc pasūtījuma)
"Pātaga par īsu, drostaliņ?" Andreas nosmējās, redzot nesekmīgo Sārta mēģinājumu ar pātagu saķert Miervaldi aiz potītes, lai atvilktu atpakaļ. Nākamajā mirklī velnam nācās atlēkt atpakaļ, jo tā pati pātaga citādi būtu iecirtusi viņam pašam. "Rāmāk, rāmāk, Sārt. Es jau saprotu, klients aizbēga un tā, bet tu taču zini, ka tevi atsauks atpakaļ, ja nevaldīsi emocijas. Mums neitrāliem jābūt, ja?"
"Es tev tūlīt neitralitāti parādīšu," velnene ļauni pasmīnēja, sagatavodama pātagu nākamajam cirtienam.
"Nekādus jokus nesaproti," Andreas nogrozīja galvu, stratēģiski atkāpdamies un tad pavisam dodamies prom - uzmeklēt nākamo klientu.
"Tāds kā debesu jēriņš," Sārts pie sevis novilka, saritinādama pātagu un piekārdama pie jostas, kur tā pazuda skatienam. Tad pablenzusi lejā tumsā, viņa aiztaisīja durvis uz Pekli un arīdzan devās strādāt.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 06.10.2021 16:13
Miervaldis, vai, drīzāk, Demeo (ne jau nu par virspasaules notikumiem jau bija runa) nobolījās. Tad nogrozīja galvu. Nepavisam. Slikti vecajā vietā klājās, galīgi slikti. Aizgāju pagalam brīvprātīgi, viņš noteica, taču negribēja iedziļināties, kamēr viņa paša jautājums palika neatbildēts. Ziņas pret ziņām, hm? Sāc tu pirmais.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.10.2021 16:20
Izskatās, ka Selma jau ir iekārtojusies, proti - cepa kaut ko, kas izskatījās ne ta pēc pankūkām, ne ta pēc mazām picām.
Nu gan ir apgriezieni skuķim! Niko taisni nobrīnījās, un tad sāka klausīties sarunu starp abiem vecākajiem velniem. Pašam viņam zināšanu nekādu, toties tie abi gan varēja zināt kaut ko noderīgu.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 06.10.2021 16:54
Ar plīts riņķiem nupat viss bija kārtībā. Tā ļoti veikli bija kārtībā. Varbūt tas siltums Veco Kraķi bija uzmundrinājis? Ak, un paldies nevajag teikt? - Ej tu ratā, Veco Kraķi! Pirmā pankūka būs tev! - Nu, tā būs pareizi elliski?
Te sākās sarunas, no kurām Selma neko nesaprata. Vai svešais vīrietis arī būtu velns? Kāpēc nav velna izskatā? Tomēr nebija laika blenzt. Pankūkas pašas necepsies! Meitene kārtīgi iesmērēja pannu un drīz jau uz tās bija gan mīkla, gan gaļas krikši. Liela pankūka, pa visu pannu. Un ar tādu uguni labi cepās. Pirmā gatava, un, kā solīts, nolikta uz šķīvja vecvelnam pie rokas. Tad nākamā, un vēl. Kad beidzās gaļa, Selma sāka cept parastus plācenīšus. Tos varēs ēst ar medu. Vai ar sāli, vai sviestu - kā kurš gribēs.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.10.2021 20:28
Alekss, pirms aizdošanās uz virtuvi
"Neķer kreņķi," Aleksam prātā iesmējās elles sirds, kā nolasot viņa domas, "ja patrenēsies, gan arī savu cilvēka ādu varēsi atkal pavalkāt..."
Krēslā gan gluži Aleksam vēl nesanāca apsēsties, jo tur jau sēdēja Māris, un, ja vien jaunais elleskungs nesekoja savam nez no kurienes radušamies instinktam izmest nekauņu no viņa vietas, tad nācās vēl pastāvēt kājās.
Virtuvē
"Brīvprātīgi tu saki?" Vecais Kraķis domīgi noglauda zodu, savirpinādams starp pirkstiem garo spalvu galus. "Hmmm, mhmmm... Skaidrs, kā Pastardienas taure."
"Jā, jā, pati ej dillēs," vecvelns novērsās no Demeo, lai vēlīgi patencinātu Selmu, šitais jau izklausījās labāk. Skuķim bija iemaņas apgūt ko vajag.
"Par šito kaktu runājot," viņš grūši norūcās, "iepriekšējais elleskungs ar pārāk lāga lietām pasāka nodarboties, pamazām uz debesīm te visu laida un tad pats teicās deseta atskaites uz galveno kantori aiznest un tā arī pazuda... Un viņa rokaspuiši arī viens pēc otra noziedēja, kā eņģeļi pēc svētā ūdens. Ko es te tāds galīgs kraķis, kam pat aste knapi dvašu velk, un vietniece arī tikai tāds skuķis, ko tad viņa viena var visu sagrābstīt... Es jau tikai uguntiņu pieskatīt varu..." te velns paņēma pauzīti, lai uzkostu Selmas nolikto pankūku. Garšīgi šmakstinādams, viņš lēnā garā to apēda un atzinīgi pamāja meitenei: "Sen, ko tik draņķīgu neesmu ēdis. No šitā var jau kājas atstiept."
Pastardienas taure, eņģeļi, svētais ūdens - šie vārdi pārējiem radīja tādu kā netīksmi, kā zemes dzīvē klausoties trīs un vairākstāvīgus mātesvārdus, vai ko tamlīdzīgu.
Aplaizījis ar garu, smailu mēli lūpas, Vecais Kraķis turpināja: "Bet ierādāties, un pat, re, saglābāt, pirms viss pie svētajiem aizgājis." To sakot viņš paskatījās uz virtuves durvīm, kur bija uzradies vēl viens velns: "Slikts vakars, kungs. Tad es tā saprotu, ka tagad varu beidzot penzijā doties, ja esi man pēcteci atradis."
OOC: Kheh, AliseBlack, Aivas tēls bija apsēdies bosa krēslā.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 06.10.2021 20:37
Kamēr Māris pūlējās saprast, kas apslēpts tais tīstokļos uz rakstāmgalda, ar viņa kompanjonu izrādās notika pavisa trakas lietas, tapa liesmās ieskauts, un tad jau pavisam citā, īštenā velna apskatā jau bija.
"Tad nu gan!" Māris pasmīnēja. "Ar paaugstinājumu amatā!".
Ja nu jaunizceptais (burtiskā nozīmē) velns vēlējās te visu kārtīgi iz\pētīt, Mārim nekas pret nebija. "Ejam ar," viņš atrauca, vēl paskatoties uz apkaŗt notiekošo.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 06.10.2021 21:06
OOC: ņemot vērā, ka Alekss tieši gāja uz virtuvi, un tur ir parādījies vēl viens velns, jāpieņem, ka tas velns ir Alekss. Ja jau kungs? Ja tas nav Alekss, tad šito zemāk ignorējam?
Vēl sorry par to krēslu, likās, ka Māris stāv galdam blakus 
Alekss (un tad jau arī Māris ) ieradās vietā, kas izskatījās pēc virtuves. Virtuvē bija Niko, Selma, vēl kāds vīrietis un ļoti, ļoti vecs velns.
Vecais velns viņu sveicināja ar vārdiem "slikts vakars". Vai nu vakars tik tiešām bija slikts, vai arī vienkārši velniem tāda valoda te. Nekāda spīdošā diena jau tik tiešām šī nebija bijusi. Pagaidām nolēmis runāt neitrāli, viņš atbildēja.
-Sveiki visiem.
-Pensijā? viņš vaicāja vecajam velnam. Varbūt vispirms pastāsti svarīgāko, kas mums te būtu jāzina. Reku, mani te uguns par kungu iecēla tikai minūtes piecpadsmit atpakaļ.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.10.2021 22:24
"Svarīgāko... svarīgāko..." vecvelns nokrekstējās un tā kā saguma, "ko gan es zinu, tas tev savai vietniecei jāprasa, viņa jau tava priekšteča prombūtnē lietas kārtoja. Es jau tikai uguntiņu pieskatīju... Nu, Cerītis kaut kur aizskrēja, nav vairs, kas te mums tos visus lopiņus sagana. Bet ko tad var gaidīt, varbūt gribēja saimniekam sekot?
Tad vēl visādas jaunās prasības no kantora jāizpilda, bet es nezinu, vai tad Šmaugs to papīrus līdz galam aiznesa vai nē. Piens izbeidzies, pavei meitēnam nebija ko pankūkas kārtīgi izcept. Ā, vajag arī kādu, kas malciņu ienes, es redzi jau, kāds vecs kraķis palicis. Pag, kas vēl tāds... Veci gadi, zin, atmiņu kamēr piekurbulēju..." velns sarauca pieri un iegrima apcerē.
Aleksam un arī pārējiem visa šī slikta runāšana likās kaut kāda pareiza un jo vairāk tā runāja, jo pareizāk tas viss likās.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 07.10.2021 02:09
Salauz kāju, pasmīnējis, Demeo atteica kundziņam durvīs. Šķita, ka par savām nedienām stāstīt nenāksies, jo vecvelnam arī citi saklupa kūkumā, kā tāds piraņu bars. Kamēr tāda ažiotāža, varēja, ausoties, mierīgi sev nolūkot vistīkamāko no picām, to veikli piesavināties un sākt grauzt.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.10.2021 09:10
Niko klausījās un sāka prātā salikt divi plus divi. Pirmkārt, viņam pirmīt bija zināma taisnība, proti, elleskungs bija prom pavisam, un tagad tas jaunākais velns saka, ka uguns šo esot iecēlusi par kungu minūtes piecpadsmit atpakaļ. Māris ir tepat, atliek secināt, ka tas ir Alekss. Ugunsdzēsējs tā kārtīgāk pabolīja acis uz jaunāko velnu. Mums ir elleskungs, ha! Kas neko no elles lietām nezina! Lieliski! Un pat prātā šis sarkasms noskanēja kaut kā pavisam tieši, proti - ne vella nebūs labi, vismaz ne sākumā.
Labi, malku viņš var ienest. Nav problēmu. Bet! Līguma ar Aleksu nav, tā būs tālākas sarunāšanas vaina, ko un kā, pirms ķerties pie darba.
Kas ar tām baltajām žurkām jādara? Sprostā viņas tur, vai kā? Pie darba liek? Paklīdušas dvēseles tas esot, un ko tad šīs nav aizdevušās visas prom, kamēr tāda izdevība bija? Neattapīgas kaut kādas.
Otrs - esot kaut kāda vietniece, kas kaut kur te blandās. Nez, kāda tā ir?
Un trešais - tās bliņas bija varen kārdinošas, lai arī Niko nespēja saprast, kāpēc velniem būtu jāēd.
- Par vietnieci pastāsti, - puisis ierosināja vecvelnam, kuram, saprotams, viņa virtuves kārtība bija tā svarīgākā un pirmajā vietā liekamā.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 07.10.2021 11:25
"Nu, ko es varu par vietnieci..." vecvelns izrāvās uz brīdi no savas apceres, "uz pastu laikam aizgāja, pēc kaut kādiem jauniem štruntiem. Bet citādi, jauniņā viņa ir, tāpat kā jūs, tikai varbūt dabūjusi kādus pāris desetus ilgāk degunu apsildīt. Lai Pirmvelns viņu rauj..." Ar "jūs" acīmredzami Vecais Kraķis domāja Aleksi, Māri, Niko un Selmu.
Runājot par pic-pankūkām, Demeo izdevās nočiept pēdējo, jo kaut kādā mirklī visas pārējās bija vienkārši pazudušas. Kāds vērīgāks varbūt pamanīja mazu, spalvainu un nagainu ķetnu, kas tajā brīdī nospēra no šķīvja priekšpēdējo picu. Kaut kur pakrāsnē atskanēja rosība, čāpstināšanās un neliels cīniņš, ko pavadīja stenieni un rūcieni, pirms viss atkal noklusa.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 07.10.2021 15:29
Alekss saņēma vēl vienu īpatnēju sveicienu no svešā vīrieša, kas, paejot garām, oda kaut kā savādāk - it kā savējais, it kā tomēr nē. Interesanti.
Tad sāka klausīties, ko tad vecais velns stāstīs. Bija vietniece un kāds, kas gana lopus. Ja jau Cerītim bija saimnieks, tad droši vien būs kaut kas sunim līdzīgs?
Plus vēl prasības no kantora. Tās viņš paprasīs tai vietniecei tad, kad uzradīsies. Ja uzradīsies.
Niko uzdeva jautājumu vietā, kas tad viņa īsti tāda ir. Cerams, ka atgriezīsies. Varēs pateikt, kur tad dabūt to pārtiku un varbūt pat malku.
Gan jau tajā grāmatā viss ir uzrakstīts, taču grāmata bija bieza, un labāk visu svarīgo uzzināt pa tiešo.
Kas te ar tām žurkām? Tā ar jums te problēma? Starp citu, kurš visas pankūkas apēda? Tikko vel bija.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 07.10.2021 15:34
Selmai acis vien ieplētās. - Un cik desetus te visi badā bijuši? - Lai ko arī desets nenozīmētu. Laikam būs jācep vēl. Meitene salēja uz pannas pēdējo mīklu mazās pankūciņās, rūpīgi tās sacepa un karstas sabēra bļodā, uzliekot virsū sviesta piciņu. Un bļodu nosedza ar šķīvi. Nekādas spalvainas rociņas, kamēr viņa nav ļāvusi!
Tad pieliekamais atkal tika vērts vaļā, lai taptu vēl viena mīklas porcija un gaļas krikši. Tā kā visi ļauži - gan cilvēki, gan velni - nupat bija sapulcējušies virtuvē (un bariņš rezgaļu aizkrāsnē, lai kas viņi nebūtu), tiem, kas nebija slinki skatīties, kļuva skaidrs, ka Selma ēdienu (vismaz pankūkas) gatavo veikli. Par garšu jau bija izteicies Vecais Kraķis.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 07.10.2021 16:41
"Nu, žurkas jau ir mūsu maizes darbs," Vecais Kraķis paskatījās uz Aleksu, it kā viņam to vajadzētu zināt, "tās mums piešķirtās dvēseles, kuras pie prāta jāved, pirms atkal uz Zemi var laist. Tikai galīgi tagad tā lieta pa vējiņu palaista... Lūk, vēl pirms kādas mūžības..." Vecais atkal apklusa un sāka sapņaini lūkoties tālumā.
Par atbildi jaunā elleskunga jautājumam, kurš pankūkas apēdis, pakrāsnē atskanēja klusa ķiķināšana, kas aprāvās ar "Ai!" un iestājās klusums.
Vecvelns uz Selmas jautājumu neatbildēja, jo turpināja sapņot par jaunības dienām.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.10.2021 17:13
Nko arī gribēja pankūku, bet mazie knauķi, lai kas viņi būtu, visu nočiepa un apēda. Tas nekas. Izskatās, ka Selma ceps vēl, tad būs jāpamanās kādu bliņu dabūt.
- Tie būs tie ķiķinātāji, ko pirmīt dzirdējām. Selma šiem pankūkas apsolīja, - tāds bija Niko pieņēmums. Kas tieši ir ar tādām roķelēm, viņam gan nebija ne jausmas.
Tā. Un ko nozīmē žurku vešana pie prāta pēc velnu stila? Sabojāt vai izlabot? Ja jālaiž uz zemi, tad gan jau tie Tiesneši grib, lai dvēseles uztaisa tādas neitrālas, ne? Jo, ja visas sabojātu, tad taču neviens tās šurp nesūtītu, jo nākošā reizē tās pa taisno nobrauktu Peklē. Vai ne?
Bet izskatās, ka vecais velns neko par to nepateiks. Būs jāpēta kā savādāk.
Vienīgi skaidrs, ka žurkuļi būs jāķer ciet, lai neblandās tāpat vien.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 07.10.2021 19:19
"Te ne vietējie vien ir badā, es kādu pankūku ar rīdams aprītu," Māris piezīmeja, "ellīgi smaržo, mēli var norīt..." Brīdi novērtēja Selmas uzslieto aizsardzību, tad izlēma pankūkas dēļ neuzkasīties, bet pagaidīt uz dalīšanos.
"Bet par to vešanu pie prāta man gan pamatīgāk uzzināt gribētos. Neba nu tās žurkas dresēt pa placi ierindā maršēt un astes reize sveicienam celt? Ko ar tam mums darit?"
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 07.10.2021 19:40
Vecais velns nopūtās par jauno nesaprašanu, nu, kas tie par velniem, ja nezināja, ko ar grēcīgu dvēseli darīt!
"Kā ko darīt - katlā iekšā un lai lēnām virst un apdomā ko būtu varējušas citādāk darīt," Vecais Kraķis paskaidroja kā sīkiem bērneļiem, "mums pat, pavei, katli pēc jaunākās modes aprīkoti apakšā ir, pat pašiem vairs nav malka jāpiemet. Phē! Kas tā vispār par padarīšanu! Pirmvelns to redzētu, pa taisno uz Paradīzi aizdotos! Vairs itin nekāda haosa Peklē nav!" likās vecis ar katru vārdu iekarst arvien vairāk, beigās jau krāsns kruķa gals tā tika atsists pret grīdu, ka až visa virtuve nodrebēja.
Aleksim pavisam noteikti tapa skaidrs, ka šis velns, lai arī, cik vecs un vārgs no skata taisījās, nepavisam nav ar pliku roku ņemams un no viņa tāda pavisam cita aura staroja, nekā no Māra, Selmas vai Niko. Līdzīga aura bija tikai tam ceturtajam (Demeo), par kura piederību ellei nevarēja saprast.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.10.2021 20:00
Baigi novecojušas metodes, Niko nosprieda.
- Tad, kad es piedāvājos krāsnis uzraudzīt, tad to nevienam nevajadzēja, - puisis domīgi novilka. - Būs jāiet uzmanīt aitas, tikai kādu ganu suni derētu.
Atvainojiet! Žurciņu vārīšana galīgi nebija tas, ko viņš grasītos darīt.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 07.10.2021 20:33
Ņammādams, Demeo ar interesi noklausījās stāstītajā. Viņa attieksme manāmi atšķīrās no vecvelna pārdzīvojumiem. Automatizācija bija spēcīga padarīšana. Tātad vairāk velnu varēja darīt visu ko citu. Vajadzētu pie iespējas noskaidrot par citiem tehnoloģiju un maģiju jaunumiem, viņš nosprieda.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 07.10.2021 21:16
Nazis Selmas rokās kustējās kā pats no sevis, sīkiem būkšķīšiem skanot kapādams žāvēto gaļu. Neko daudz sarunām tas netraucēja. Mīkla jau stāvēja uz plītsmalas un tūlīt, tūlīt būs gatava. Vēl tikai piegriezt speķi... gatavs! Meitene sabēra gaļas krikšus bļodā, pārcēla to uz plītsmalu un atkal ķērās pie pankūku cepšanas.
Šoreiz viņa pankūkas nekrāja. Kā gatava, tā uz šķīvja un kādam rokā. Pirmā šajā reizē tika jaunajam elleskungam. Tad Mārim, tad Niko. Svešais vīrietis jau ēda, tam nē. Vecais Kraķis arī jau bija pacienāts. Ja grib vēl, tad turpat uz galda ir bļoda ar mazajām pankūciņām. Kaut kad no kaut kāda pasta varbūt pārnāks "vietniece", tātad viena pankūka kaut kā būtu jānosargā no spalvainajām roķelēm. Selma padomāja un nolēma, ka vienkārši uzreiz vairāk neceps. Tikai sev vienu. Mīklu neviens nečiepa, gaļai var uzlikt šķīvi.
Sarunas nobeigums par žurciņu vārīšanu Selmai lika saviebties. Nu nebija viņa vēl velns!
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 07.10.2021 21:17
Alekss klausījās vecajā velnā ar lielu interesi. Tad tomēr peklē katlos kaut ko vārīja. Diez, kura vietā? Vēl jau bija viens koridors, pa kuru nebija gājuši. Vēl ar sazin kas bija pagrabos.
Turklāt vecais velns šķita visai aizkaitināts. Bet vai viņi vainīgi, ja atsūta uz elli un liek strādāt bez jebkādas sagatavošanas?
Niko piedāvājums lopus saganīt ar bija labs.
-Iespējams, te var dabūt tādu suni, ko izdresēt tos lopus ganīt, un tad mums pašiem vairāk laika paliktu citas lietas darīt? Varbūt tas iepriekšējais suns te vēl kaut kur tomēr blandās?
Un, ja Selma grib būt saimniece un būt virtuvē pie krāsns, tad jau viņai tikai malku vajadzētu sanest ik pa laikam. Tādas pankūkas, ka mēli var norīt. Šī ir vienīgā krāsns, kas jākurina? Pārējās šķiet, pašas kurās.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 07.10.2021 21:18
"Paga, tās žukas vai tad āra nelec?" Mārim joprojām vēl nebij viss par dvēseļu cepināšanu skaidrs. "un, ja nu mums ta cepināšanās jāsarīko, taks ne jau plikām rokam viņas pa vienai tvarstisim?"
Pamanījās satvert Selmas iedalīto pankūku, un sāka naski locīt vēderā, ār pilnu muti nu vairak bij jaklausās
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 07.10.2021 21:39
"Es nezinu, ko tu tur piedāvāji, ko ne, uguntiņa droši vien paķēra pirmo ko dzirdēja..." Vecais Kraķis domīgi uz Niko paskatījās, "gribēja ātrāk spēku atgūt..."
"Mums te Cerītis visus lopiņus pieskatīja, žurcīšus arī nekur aiz sētas nelaida. Ļoti slikts bija. Varbūt jaunais kungs nelāgi saka, un Cerītis tepat pie aitām kaut kur arī blandās?" Vecvelna aste pa to laiku aizstiepās līdz galdam, izķeksēja no bļodas pāris pankūciņas un pastiepa savam saimniekam, kurš ne aci pamirkšķinājis, apēda tās un turpināja: "Es tā sapratu, ka tur tas vāks esot aizskrūvējams, tad jau laukā netiek. Inkentijs vēl sūkstījās, ka var atlaisties uz kādu brītiņu ilgāk acis papūtināt. Bet man ar dvēselēm darīšana nav bijusi, tad kādam citam jāprasa, kā tās dabūt rokā. Re, meitēnam pirmīt tīri slikti pabarot šās sanāca..."
Mīklu un speķi neviena maza ķetna nemēģināja sagrābt un no pakrāsnes tagad ik pa brīdim smalki krācieni atskanēja. Pankūku ēdāji tagad bija likušies uz auss, lai tās pārstrādātu.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.10.2021 21:49
- Cerītis bija slikts, saki... - Niko nosprieda, ka būs jāiet apskatīties tas cerbers. Gan jau ir trīsgalvains, ne? Bet viņam nebija bail. Palīgu vajadzētu, it īpaši, ja tas lops nelaida dvēseles laukā no sētas, kur viņām nevajadzēja iet.
- Ko no ēdamā šis nevarēja ciest?
Tomēr jānoskaidro, ar ko pielabināt, citādi, ka ar visu velnu būšanu roku nenokož, vai kā tamlīdzīgi.
Pie pankūkas viņš bija ticis un, pateicies Selmai pa velnu modei, proti, otrādi, bijušais ugunsdzēsējs, pirms iet meklēt elles ganu suni, gribēja sagaidīt atbildi par kārumiem, ar ko pievilināt Cerīti.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 08.10.2021 08:10
"Kauliņus Cerītim patīk pagrauzt, pārējā laikā ēd visu ko dod..." Vecais Kraķis atbildēja, "bet arī pankūciņas viņam noteikti garšos, tikai vairākas paņem, ar vienu nepietiks. Ceris mums tāds paprāvāks padevies."
Ja Niko vai Selma gribēja kādus svaigus kaulus atrasts, tad nekā tāda nekur virtuvē vai pagrabā nebija.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.10.2021 09:02
Aha. Liels lops tātad. Tiesa, cik liels, to Niko pagaidām nevarēja iedomāties.
Nu labi. Kauli. Kur tu ņemsi kaulus? Izmeklējies visur, katram gadījumam, lai gan Selma teicās, ka nekādus kaulus nekur nav redzējusi, un neko neatradis, puisis atgriezās virtuvē, kur palūdza Selmai, lai uzcep vēl lielās pankūkas, vismaz trīs, kuras viņš uzreiz savāca.
Gan jau, lai tiktu pie svaigiem kauliem, kāds lops ir jānobendē. Par savējiem kauliem Niko daudz nedomāja, nebija jau cilvēks ar miesu un asinīm vairs. Nu, un, ja apēdīs, tad ko? Vēlreiz atgriezīsies tur, augšā, tajā Šķīstītavas rindā? Vai kļūs par žurciņu?
Tomēr tā, uzreiz padoties kaut kā negribējās.
Ies un meklēs to Cerīti.
Niko noņēma no muguras skābekļa balonu, nosmejoties: - Šis gan ugunij pagalam nepatiks, - un gāja laukā. Pankūkas nepiemirsa paķert līdzi.
OOC: Ar Selmu saskaņots
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 08.10.2021 11:43
Visu laiku virtuvē pie krāsns? Nu nē, ne gluži visu. - Selma iebilda "jaunizceptajam" elleskungam. - Te gan ir, ē-e, ... slikti. - Meitene atcerējās, ka "labi" un "slikti" jāsaka otrādi. Vai vēl kas jāsaka otrādi, viņai nebija skaidrs. - Un vajag palīgu, re, kā Veco Kraķi. Viņš grib pensijā, tad citu vietā vajag. Varbūt tos rezgaļus no pakrāsnes varētu likt pie darba? - Selma runādama nepiemirsa Niko pieprasītās pankūkas, un tās drīz ugunsdzēsējam tika izsniegtas.
Jā, un krājumi pagrabā un pieliekamajā ir jāpapildina. Tagad izskatās daudz, pēc brīža būs tukšs. Un kārsim zobus vadzī. - Izskatījās, ka Selma tiešām ir krietni saimnieciska. Doma par badā būšanu gan nebija gluži izprotama. Kā var būt badā, ja esi jau nomiris? Jau tas, ka velni vispār ēd, Selmai bija pārsteigums.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 08.10.2021 13:10
- Nu jā, ne nu gluži visu laiku, saimnieces jau ne tikai pie katliem un pannām stāv. Droši vien vajadzētu sarakstu ar lietām, ko te vajag, tad jau arī varam pasūtīt. Un vēl Cerītim kaulus, ja pašiem aitas nebūs jākauj nost gaļai un kauliem. Ja atgriezīsies tā vietniece, noteikti pastāstīs, kam un kā ir jāraksta, lai mums te visu atved.
Kas tur ir ar tiem rezgaļiem, vecais? Kas tie tādi un ko viņi te dara? Alekss jautāja vecajam velnam.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 08.10.2021 13:48
Niko
Virtuves durvis veda uz elles pagalmu - tā bija tā visa teritorija, kas atradās aiz žoga un ko no ārpasaules staipekņu dēļ nevarēja redzēt. Staipekņi žogu bija pārņēmuši arī no iekšpuses. Teritorija bija plaša un aizaugusi, kaut kad sen atpakaļ te bija kādu reizi zāle izpļauta, bet tagad tā atkal jau bija saaugusi.
Pa kreisi pavērās skats uz nelielu mājiņu, pie kuras ieejas bija nolikt liela koka sile ūdenim, bet tagad apgāzusies un tukša. Priekšā varēja redzēt aku, no kuras ūdeni pasmelt. Nu un pa labi... Niko ejot uz priekšu redzēja divas ēkas - viena tā kā pēc malkas šķūņa izskatījās, pie nākamās gabaliņu tālāk kašājās astoņas sarkanmelnas vistas, ko sargāja tas pats gailis, kas bija uz jumta dziedājis. Ieraudzījis Niko gailis nokladzinājās, pabrīdinādams savu saimi, bet lielāku paniku necēla. Pie ēkas durvīm bija nomīņāta melna zeme, pie tās otra gala slējās mēslu čupa. Vēl tālāk bija kaut kas, kas izskatījās pēc zemes uzbēruma, kam tālākā galā bija iegrimums zemē, kur bija mēsli un visādi citādi kompostējami atkritumi sagāzti.
Un tad jau Niko bija nonācis līdz žogam, kas norobežoja piebraucamo ceļu. Cerītis nekur nebija redzams un tapa skaidrs, kā viņš un aitas kur varēja aizklīst - šī žoga daļa bija kā divviru vārti un, kam vienu pusi kāds nebija aizvēris. No ārpuses neko nevarēja samanīt, taču šajā pusē varēja redzēt glītu, aitas pēdu taciņu, tām pa virsu milzīgu suņa pēdu nospiedumus un savandītus staipekņus.
Elles ķēkī
"Rezgaļi?" vecais pirmajā brīdī izlikās nesaprotam. "Ā, tie jau mūsu sīkvelni. Trīs palikuši, pārējie nez kur aizklīda. Tā, palīdz visādus darbiņus darīt, uguntiņas ceļus tīrus uzturēt."
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.10.2021 14:23
Saimniecība bija nolaista, bet neko pilnīgi nepadarāmu un nelabojamu Niko neredzēja. Kūts kā kūts.
Un kur ir tas suņagabals? Aitas puisis bija redzējis ganībās. Spriežot pēc pēdām, suns bija jozis pakaļ aitām. Bet kur palicis, ka nedzen atpakaļ? Nav neviena, kas pasaka, ka tā jādara?
Niko nopētīja žogu - vai nav Cerītis nejauši staipekņos pakāries, suņi jau mēdz būt lecīgi un neapdomīgi arī, tad, pievēris, bet mazmazītiņā spraudziņā atstājis vārtus, lai vistas arī nepamūk, gāja pa pēdām. Vārti bija nostiprināti tā, lai neaizkrīt, bet paši arī neatveras.
Ticis nostāk, Niko spalgi nosvilpās. Ja nu te suņu saukšana ne ar ko neatšķiras no zemes dzīves?
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 08.10.2021 14:37
Aizklīduši? Demeo pacēla galvu. Uz kurieni? Doties prom no savas elles, kamēr liesma tajā dzīva, bija ārkārtīgi neraksturīgi sīkvelniem, ciktāl Demeo spēja atminēties.
Viņš jau kādu brīdi atpakaļ bija piebeidzis savu picu, un tagad snaikstījās pēc mazajām pankūkām, gluži, kā vecvelns, piesavinādamies dažas desertam (tiesa, pastiepis roku, nevis asti).
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 08.10.2021 21:22
Niko
Žogā neviens suņveidīgais sapinies nebija. Toties pēc svilpiena pagāja kādi daži mirkļi un tad atskanēja smagu soļu dipoņa, no pretējās puses, nekā jaunie elles iemītnieki bija ieradušies. Tas bija nelielas govs izmēra trīsgalvains suns, kas klusēdam nesās virsū Niko. Tā kažoks bija pinkains, ar tumši rudu spalvu un izskats bija līdzīgs sanbernāram. Nokārušās ausis bija atglaustas un galvas mazliet pieliektas un pilnībā pievērsušās ugunsdzēsējam.
Elles ķēkis
"Es jau neesmu sīkvelnu gans," vecvelns paraustīja plecus, "bet gan jau tagad, kad ir atkal saimnieks, atgriezīsies."
Tad viņš pablenza pa logu un plati nožāvājies paziņoja: "Bet nu, es te tā skatos, jums tīri labi sanāk tikt galā, es tad aiziešu diendusiņu pasnausties." Vecvelns piecēlās un steberīgiem soļiem, atspiedzdamies pret krāsns kruķi devās laukā pa durvīm uz pagalmu.
Izskatījās, ka ārā bija palicis tā kā maķenīt gaišāks.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.10.2021 21:48
Hmm... tiešām paliels suņagabals, Niko nosprieda, ieraugot to trīsgalvaino teļu. Nez, apēdīs viņu uzreiz, vai pēc brīža? Puisis izvilka pankūkas un tagad turēja tās gatavībā rokā.
- Labs, Cerīt, labs! - Puisis pēc iespējas drošākā balsī jau no laba attāluma rāja suni, kurš esot atstājis savus pienākumus. Tad jau jāpaslavē. - Kur staigā, kad aitas nav mājās? Kāpēc žurkas no mājas tiek laukā? Labs, esi!
Cerība mirst pēdējā, tas ir, cerams, tas lops būs saodis pankūku smaržu, nevis par katru cenu gribēs noskaidrot, vai Niko ir vai nav kauliņi, un ugunsdzēsējs tikpat drošā tonī turpināja.
- Šurp! Še pankūkas, un pie darba! - Tā kā uzrunu bija sācis, pirms Cerītis bija viņu sasniedzis, tad, ja vien bija pareizi aprēkinājis attālumus un ātrumus, vajadzēja varēt paspēt vismaz vienā rīklē iedabūt pankūku. Labāk paspēt visās trijās. Un ja nu šis nav tāds drausmonis kā izskatās? Ja nu ņem un nokaunas, kā kārtīgam sunim pieklātos?
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 08.10.2021 22:06
Par sarakstiem un lietām domāšu tad, kad būšu darbā pieņemta. - Selma vāca kopā tukšos šķīvjus, lai tos nomazgātu. - Kam mums tas līgums bija vajadzīgs, ja vienīgais, kurš kļuva par velnu, esi tu? - Tas bija domāts Aleksam. - Starp citu, kā tev tas izdevās? Un ko jūs šajā ellē vēl esat atklājuši?
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 08.10.2021 22:27
- Līgums bija ar vervētajiem par darbu ellē. Tā kā strādājam jau mēs te visi. Tikai jāvienojas, par ko, varam vienoties arī mutiski. Vispār, labs jautājums, kur man tas līgums palika, jo, redz, liesmas no kamīna mani paņēma un pilnībā sadedzināja tā teikt. Burtiski. Līgumus arī. Tiklīdz kā piekritu te strādāt.
-Uzmetām aci vidējam koridoram. Tur kabinets, mums atpūtas telpas, guļamistabas, pirts, viss prasās pēc uzkopšanas, starp citu. Citur neesmu vēl bijis.
-Ja uguns labi kurās, varam izpētīt visu pārējo arī. Man jau nu vajadzētu, jāsaprot, ar ko te sākt. Tas jau visu mūsu interesēs.
-Un kas Tu esi? Tu arī te strādā? Alekss jautāja svešajam, kurš likās nedaudz savādāks nekā viņi. Izskatījās pēc cilvēka, bet oda pēc velna.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 09.10.2021 01:28
Sauc par Demeo, svešais vērtējoši noskatījās jaunajā kundziņā. No sešsimt sešdesmit sestās. Tikai tā sen paputējuse, un kolēģi pajukuši. Te es pagaidām tikai ēdu, viņš vēl paskaidroja. Galīgi nemīlīgi jums te, varētu gandrīz pat vai uzkavēties. Ja novecojušas pieredzes dēļ maz paturēsiet.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 09.10.2021 07:01
Niko
Cerbers vienā stiepienā bija ticis līdz Niko, nogāzis šo zemē, pa ceļam visām trim picpankūkām pazūdod katrai savā mutē. Kamēr malējās galvas aplaizījās pēc interesantā garduma, vidējā pēc apēšanas, joprojām ausis atglaudusi, sparīgi apošņāja jauno velnu. Tad visas priecīgi ierējās, kas pārtapa īsā gaudojienā": "Vaūūūū... vaūūūū... vaūūū!" Un sāka laizīt Niko, sparīgi luncināt asti un vispār uzvesties, kā pārlaimīgs suns, kuram beidzot dārgs cilvēks mājās pārnācis.
Pārējie gan neko no cerbera prieka saucieniem savā atrašanās vietā dzirdēt nevarēja.
Niko radās tā sajūta, ka arī viņš ir mājās, ka ir piederīgs šai vietai, tiesa, no velnu atribūtikas joprojām nebija no miņas. Taču pēc Cerīša sasveicināšanās rādījās, ka no sēra vai citādām vannām neizvairīties un arī pašam cerberam tāda derētu - kažoks bija zemains, ap kaklu staipekņu paliekas aptinušās, uz muguras spalvās ērkšķu zari ieķērušies.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 09.10.2021 07:13
-Tava pieredze mums noteikti te noderētu, kaut vai cik novecojusi. Kamēr te nekas īsti nav skaidrs dažam labam par tiem pienākumiem, aiziešu paskatīties, kā izskatās pārējā ellē. Ja vēlaties, varat pievienoties.
Ja jau bija te viss jākārto, tad jau vajadzētu visu vismaz apskatīties. Acīmredzamākā lieta, kur sākt, bija labais koridors no ieejas puses. Tad uz turieni arī Alekss aizgāja.
Pa ceļam viņš mēģināja sazināties ar to balsi viņa galvā. Varbūt izdodas, bija vērts mēģināt. Viens jautājums viņu nelika mierā, tāpēc, iedomājoties to elles uguni, elles sirdi, pa ceļam vēl paskatoties uz degošajām lāpām, viņš domās tai prasīja -
- Redzēju, kā Tu sākumā Selmu aizvedi uz to virtuvi, tāpat kā mani uz kabinetu, kāpēc tad viņā vēl nav pēc velna?
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.10.2021 09:06
Tā! Man tagad ir klēpja sunītis! Niko nodomāja, topot nogāzts gar zemi. Un pie sevis atklāja, ka viņam nemaz nav iebildumu. Niko patika dzīvnieki, viņš tos bija glābis, nemaz nedomājot, ka pats var iet bojā. Kā pēdējā reizē... Ek... to ugunsdzēsējs vēl atcerējās, un mazliet saskuma. Bet savādāk nevar! Vai jūs esat redzējuši nodegušu kūti ar sadegušām aitām? Stirnas mežā? Zaķus pļavās?
- Ek, Cerīti... - un ar abām rokām centās pakasīt aiz visām sešām suņa ausīm un pabužināt visus trīs kaklus.
Kad ellessuņa pirmā sajūsma noplaka, Niko mēģināja pavelties mazliet sāņus, lai vismaz varētu piecelties sēdus. Kad tas izdevās, viņš apsēdās, paaicināja zvēru pie sevis un sāka kopt tā kažoku, izlasot ērkšķus un novācot staipekņus.
Vienīgi tā īsti nevarēja saprast, kā jāuzrunā dzīvnieki - tieši, vai tā, kā te pieņemts - ačgārni? Droši vien, arī dzīvnieki te būs pieraduši pie otrādas runas, puisis beigās nosprieda. Pirmīt to teikto - 'labs', gan varēja arī saprast tieši, un nekas traks nenotiktu.
- Pirtiņa mums abiem vajadzīga, - Niko runāja, ar pirkstiem ķemmēdams Cerīša kažoku. - Nāksi uz pirtiņu?
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 09.10.2021 12:52
Demeo priecīgi atiezās. Tad piecēlās un izstaipījās. Pameta skatienu uz mazo pankūku bļodu un izķeksēja vēl dažas, ko piebeigt ceļā, un mīlīgi pateicās Selmai: Ej ratā! Tad steidzīgi pameta ķēķi nopakaļ jaunajam elles kungam. Viņam bija motīvi: gan vēlme pašam visur iebāzt savu degunu (vēlāk būs pašam jāizpēta gaitenis, kuru tas ugunsdzēsējs jau bija redzējis, viņš sev atgādināja), gan nevēlēšanās pieļaut, ka jauniņie kaut ko sačakarē varētu galvot, ka seku likvidācijas laikā viņu pašu mierā neliktu.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.10.2021 16:14
"Mjā..." Māris nomurmināja, jūtoties samērā lieki. Kaut kā pārējiem bija izdevies atrast katram savu vietu, cik nu tās vietas te bija... Pats jau ar bija pie vainas, kas liedza vairāk iniciatīvas izrādīt?
Atlikās vien tagad sekot jaunajam priekšniekam, cerot, ka pa ceļam kāda izdevība patrāpīsies.
"Klau, Demeo. A kas tad to tavējo tā... noveda pie gala? Takš ne jau no augšpuses kāds ciemos piekāpa?" pa ceļam painteresējās pie Demeo.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 09.10.2021 19:21
Ne jausmas, Demeo godīgi atzina. Pirms viss notika, mani no turienes aizrāva. Un, spriežot pēc Šķirotavā dzirdētā, viss notika vairāk kā trīs desetus atpakaļ. Būs pagājis daudz laika. Pašam gribētos noskaidrot, kas tieši te, Peklē, atgadījies. Manos laikos arī darba līgumus uz papīra nerakstīja.
Viņš ar interesi nopētīja sarunbiedru. Un tu būtu
?
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 09.10.2021 20:21
Niko
Cerbers beidzot gana nomierinājās un ļāva Niko piecelties un pat pamanījās gana mierīgi nostāvēt, kamēr no kažoka tika izlasīti zariņi. Pie uzaicinājuma uz pirtiņu, Ceris piepeši aizskrēja atkal prom, šajā reizē tajā virzienā no kurienes topošie velni bija ieradušies. Paskrējis gabaliņu uz priekšu, cerbers apstājās, kreisā galva paskatījās uz atpakaļu un aicinoši ievaukšķējās. Tad elles sargs atkal pagājās uz priekšu un atkal atskatījās.
Alekss, Māris un Demeo
"Āāā," elles sirds domīgi novilka Aleksa prātā, "no tevis man nācās mazliet pagātnes smagumu izsvēpēt, lai vari par pilnvērtīgu kungu kļūt... pārējiem tas nāks pamazām. Sēra vannas var palīdzēt vai arī, ja viņi ļausies manam skāvienam."
Gaitenī pa labi kreisajā pusē bija četras telpas, ja par pirmo bija skaidrs, ka tā ir kaut kāda darbnīca ar darba galdu, skrūvbeņķi un citām attiecīgām lietām, tad par pārējām trim nevarēja saprast, kam tās domātas, jo tajās valdīja nekārtība - tukšas kastes, ēvelskaidas, ceturtajā siena kaudze, pa kuru šiverējās žurkas (kas gan ātri noziedēja, kad saprata, kurš tieši iebāzies istabā). Turklāt šajās trīs istabās kaut kas nepatīkamai oda tā kā pēc maijpuķītēm, tā kā pēc rozēm... Ejot pa labās puses gaiteni tapa skaidra, ka tas iet pa elles perimetru, jo vienā brīdī visi nonāca vietā, kur tas savienojās ar vidus eju, pirms turpinājās uz priekšu.
Īsi pirms šī T-veida krustojuma kreisajā pusē bija piektās durvis. Ja kāds tās mēģināja atvērt, tad tapa skaidrs, ka tās ir mazliet iestrēgušas un tur kādu lauznīti vajadzētu (viens tāds mētājās darbnīcā).
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 09.10.2021 20:29
Par smaržu Demeo saviebās. No kurienes ellē svētais ūdens? Pārējiem tam vajadzēja kalpot par sava veida brīdinājumu.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.10.2021 20:40
Visi ērkšķi bija izlasīti, un, kad ellessuns paskrēja nostāk, Niko piecēlās kājās un nopurināja savu apģērbu.
Bet, paga! Ceris aicina uz kaut kurieni. Nepārprotami!
Puisis paskrēja tos soļus līdz sunim.
- Ved!
Tā nu bija nepārprotama komanda. Ne tur 'labi', ne 'slikti'. Ugunsdzēsējs grasījās apskatīties, uz kurieni tad suns viņu vedīs.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 09.10.2021 20:52
Svētais ūdens. Cik neparasti. Likās, ka velns ar pieredzi bija izbrīnīts par tā atrašanos ellē. Izklausījās kā kaut kas nelegāls. Smird pēc nepatikšanām tas svētais ūdens, lūk kā. Vajadzēs vēlāk izpētīt tuvāk.
Vienas durvis bija ieķērušās tā, ka neviens no viņiem tā īsti tās nevarēja attaisīt. Atcerējies, ka vienā no iepriekšējām durvīm bija lauznis, Alekss tam aizgāja pakaļ un mēģināja attaisīt durvis ar to. Negribējās, lai kaut kas šeit paliktu neizpētīts.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.10.2021 21:16
Veiksmīgi aizrīties! - Selma nepalika atbildi parādā mazo pankūciņu ņēmējam, kura vārdu viņa nezināja. Un tad viņa virtuvē bija palikusi viena, neskaitot zem plīts krācošos sīkvelnus. Varbūt šos modināt un likt pie galda un grīdas beršanas? Ai, nē. Varbūt tiešām badā bijuši, un varbūt viņu pienākums ir šļūkāt augšā-lejā pa skursteni, lai krāsnīm vilkme būtu. Lai guļ.
Meitene uzlika uz plīts katlu ar ūdeni un arī tējkannu. Pirmo - trauku mazgāšanai, un otro - tējai. Vai velni dzer tēju? Nav ne jausmas. Selma pati dzer tēju, plītij nav labi tukšai kurēties, tātad viss ir kārtībā.
Tad viņa pārliecinājās, ka plīts tiešām kuras. It kā visu šo laiku vecvelns nebija tajā malku licis, bet liesma bija bijusi kārtīga. Kamēr ūdens sila, Selma atkal uzlika pankūku bļodai virsū šķīvi un iecēla bļodu pieliekamajā. Šobrīd laikam visi, kurus Selma spēja iedomāties, ir paēduši. Ā, nav vis visi - tas melnais gailis, un, droši vien arī vistas. Vēlāk būs jāpaskatās, vai kaut kur nav klēts vai pagrabs ar graudiem. Par balto žurku pabarošanu Selmai nebija skaidrības. Vecais Kraķis par to tā kā bija izsacījies atzinīgi? Bet tad atkal te bija bijušas runas par katliem un dvēseļu vārīšanu... kas Selmai pagalam nepatika.
Nākošais darbs bija nomazgāt galdu un izslaucīt virtuvi. Grīdu Selma domāja mazgāt pēc trauku un pannas nomazgāšanas. Tā viņa pagaidām nekur negāja, rosījās turpat pa virtuvi.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 09.10.2021 22:05
Niko
Cerbers aizveda Niko līdz tām pašām aitām, kas savā vaļā ganījās krūmainē un mēģināja dzīt tās pamazām uz elles pusi. Taču lielais auns galīgi nebija mierā ar to un, lai arī bija mazāks kā Ceris, dusmīgi noblējās, piecirta priekškāju un noliecis galvu metās virsū elles sargam. Cerbera malējās galvas iesmilkstējās un pavilkušas līdzi arī vidējo (tai jau nekas cits neatlika), mēģināja paslēpties aiz vīrieša. Niko virsū auns gluži neskrēja, apstājās gabaliņu nostāk, izslējās kā briedis un izpūta no nāsīm dūmu mutulīšus.
Alekss, Māris, Demeo
Durvis vēl nepadevās, izskatījās, ka vajadzēja otru velnu, kas tās vienlaicīgi rautu vaļā. "Nekas, nekas, pirtī izpērsies, būs arī spēks kaulos..." elles sirds mierināja Aleksu pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma ar lauzni.
Selma
Vienīgā problēma bija, ka virtuvē vienā brīdī ūdens krājumi izbeidzās. Tiesa, ja paskatījās pa ārdurvīm, tad tālāk uz priekšu varēja redzēt aku un pie durvīm ārpusē labajā pusē atradās divi lieli spaiņi un nēši.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 09.10.2021 22:11
"Nu ka paga, marinēsim šo rolmopsi reizē," Māris arī iesaistījās iespītējušos durvju attaisīšanā. "Paspied vēlreiz, lai var ieķerties tā riktīgi.:"
Piesargoties, lai neiecērt pirkstus, meklēja kādu veidu kā ieķert durvis un pielikt savu spēku tās dabut vaļā.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 09.10.2021 22:12
Durvis nepadevās, bet liekas, ka elles sirds viņam piedāvāja pirti, lai būtu spēks? Interesanti. To pašu arī teica sakarā ar pārvērtību būšanu. Varbūt garās dienas beigās visiem vajadzēs saorganizēties uz to pirts būšanu.
-Davai, mēģinām tās durvis kopā!
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.10.2021 22:19
Katlam ūdens pietika, un tējkannai arī, bet tad toveris bija tukšs. Nu jā, gluži naturāla saimniecība. Bet nu Selma taču nenesīs ūdeni, ja māja pilna ar spēcīgiem vīriešiem! Kur viņi aizgāja? Meitene apņēmīgi aizsoļoja pa līko koridoru meklēt bariņā staigājošos vīrieškārtas pārstāvjus. Tikusi ieejas hallē, Selma visus nevis ieraudzīja, bet sadzirdēja - kaut kur nama dziļumā, tā īsti nevarēja saprast, kurā koridorā. Laikam labajā pusē, un, jā, tur visi bija. Lauza kaut kādas durvis.
Virtuvē vajag ienest ūdeni. Lielā baļļa tukša. Aka ir pagalmā un spaiņi pie sliekšņa. - Selma nokomandēja.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.10.2021 22:28
Pēc brīža kļuva skaidrs, ka Cerim vajag palīdzību, lai aizdabūtu aitas atpakaļ mājās.
- Nekas, nekas, - Niko mierināja sabijušos suni. Jā, tas auns izskatījās bīstams, un puisis suni saprata. Ja suns nebija mācīts būt par ganu suni, tad tā varēja gadīties. Dabūt auna belzienu - kurš gan gribētu?
Tagad nācās atcerēties, kā tad īsti izturējās ganu suņi? Kaut kādas dokumentālās filmas par lopu ganīšanu plašās pļavās Niko bija redzējis. Nu, kur borderkolliji, vai kā tos suņus sauca, dzina aitu baru turp, kurp vajag.
Ā! Tur bija tā, ka ganu suņi ar priekšu pieplok pie zemes un tad blenž spītīgai aitai acīs no apakšas, līdz aita padodas. Dīvainā kārtā Niko nekad nebija redzējis, ka jel viens auns mestos virsū. Kāpēc tā, to viņš nebija interesējies, un tagad nebija, kam pajautāt.
Vai tas nostrādātu?
- Dari, kā es, - Niko nokomandēja Cerīti, cerēdams, ka suns sapratīs, nometās četrrāpus, salieca rokas vēl piedevām un, neatlaidīgi blenžot uz melno aunu no apakšas, centās panākt, lai auns pakustas vajadzīgajā virzienā, lai tad skrietu pakaļ, un, ja atkal apstājas, atkal mestos zemē.
Ha! No šāda redzes punkta ganu suņu taktika pieleca! Tie auni taču, kad sit ar ragiem, paceļas uz pakaļkājām, un sit no augšas! Kazas tāpat dara, un visi šitādi lopi. Kā iesitīsi, ja suns vai tagad viņš, Niko, ir tik neērtā pozā? Un blenž!
No malas tas noteikti izskatījās smieklīgi, bet, ja ellessuns to iemācītos, tas būtu liels ieguvums.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 09.10.2021 22:40
Demeo pakāpās atpakaļ, kā novērtējot situāciju. Viņam nepatikā noraustījās deguns. Pie durvīm nebija vietas. Viss tas pasākums smaržoja pēc labas izklaides. Un vēl tā klaigātāja gaiteņa galā uzradusies. Viņš atkāpās vēl pāris soļus
un tad, kamēr visi bija pārāk aizņemti, lai ievērotu, nozuda otrā gaiteņa galā. Bija vēl šis tas jānokārto. Demeo sāka meklēt elles kunga kabinetu.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 09.10.2021 23:05
Alekss, Māris un Selma
Pieliekot dubultu spēku durvis padevās. Tās atsprāga vaļā un viss, kas aiz tām atradās, sagāzās virsū abiem velniem. Vispirms izbira pārītis ratu riteņa izmēru dzelzs zobrati, kas pa ceļam nogāzdami Aleksu, aizripoja tālāk. Tiem sekoja cilvēka auguma stienis ar diviem resnākiem galiem, kas novēlās gan par nelaimi uz grīdas nevienu neskarot. Pa pēdām tam, ar skaļu graboņu izvēlās divi pamatīgi nokvēpuši un lieli katli, kas uzvēlās Mārim. Un kā garnējums pa virsu arī masīvs koka gultas rāmis, bez matrača. Tas piespieda Māri pie grīdas, pie reizes pasargādams no visādiem sīkumiem, kas sekoja gultai pa pēdām. Izskatījās, ka tur varētu būt noliktava, kas piebāzta līdz pēdējai iespējai un tad durvis aizgrūztas ciet, lai nekas neizbirtu. Un tagad, kad laimīgās durvis bija beidzot atdabūtas vaļā, viss tas ar lielu joni izvēlās ārā.
Abi velni bija dzīvi, tikai mazliet apdauzīti.
"Upssss..."
Demeo
Šīs elles telpu izkārtojums daudz neatšķīrās no citu tradicionālu eļļu izkārtojuma, tāpēc velns diezgan viegli elleskunga kabinetu atrada, turklāt durvis arī bija vaļā. Kabinetā valdīja bardaks un atšķirībā no otra Pekles gala ellēm, šajā bija kamīns, kur jautri sprēgāja uguns.
Niko
Ceris iesākumā skatījās uz Niko, kā uz prātu zaudējušu. Tāpat kā auns. Sak, kas tā par māžošanos? Taču pēc kādas ceturtās reizes, izskatījās, ka cerberam sāk pielēkt darāmais - vidējā galva ievaukšķējās, pievērsdama sev auna uzmanību, tad kad barvedis jau grasījās tā kā brukt virsū, Ceris ar priekšu pieplaka zemei, samulsinādams lopu, kurš nikni nosēcās. Bet cerberam likās māka ir rokā, tas tik skraidīja aunam gar priekšu, to kaitinādams un kā ragainis grasījās badīt, pieplaka zemei.
Drīz vien varēja redzēt, ka suns aunu tādā veidā vilina uz priekšu - uz māju pusi.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 09.10.2021 23:18
Sveika, uguns, senais jaunais draugs, Demeo tā kā pie sevis noteica, šoreiz laikam gan to domādams tiešā veidā, vērodams nekārtību. Tad, īsti nesagaidīdams atbildi, piegāja pie rakstāmgalda no kamīna puses, un sāka steidzīgi pārskatīt telpā izbērtos dokumentus un citus papīrus. Zināmas aizdomas nelika mierā, un tās bija jāpārbauda. Turklāt, nevarēja jau zināt, vai negadīsies vēl kas ellei (vai pašam) nederīgs, ko jaunais elles kungs būtu ai cik vērīgi palaidis garām. Būtu pagalam forši, ja nomētātos kaut kas būtisks, un tā vien šķita, ka tas jau sāk notikt.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 08:05
Ai, Alekss nostenējās, atkal jau bardaks.
Mantu daudz, bet vietas maz
Alekss izlīda no krāmu apakšas un sāka ar to, ka vienkārši visu salika pie vienas gaiteņa sienas, lai netraucē pārvietoties. Kārtība būs jāievieš vēlāk. Bija te gaitenī dažas patukšas telpas, bet tur jānoskaidro sākumā, kas ar to dīvaino smaržu.
Kārtojot, Alekss jautāja balsij galvā - Cik daudz Tu zini, kas šajā ellē notiek? It kā Tu esi visur, pie sienām lāpās, kamīnos. Varbūt biji klāt, kas šie te piebāza visu pilnu ar krāmiem. Nākamreiz pabrīdini, ja vari.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.10.2021 09:17
Tas zināmā mērā atgādināja rīta rosmi ekipējumā - visa šī pieplakšana, roku saliekšana, tad celšanās, un tad atkal tas pats, bet malacis, Cerītis! Saprata. Domāt otrādi Niko galīgi nebija ieradis un pagaidām arī netaisījās ierast. Runāšana - tā cita lieta. Ja vien varētu saprast, kā tad uzrunāt dzīvniekus! Gribējās skaļi paslavēt suni, bet negribējās kļūdīties.
Labi, uzslavas pagaidīs, darbs vispirms. Tagad ugunsdzēsējs sāka palīdzēt ellessunim. Viņš apskraidīja aitas, cenšoties tās sadzīt barā un piespiest sekot vadonim, tas ir, melnajam aunam, kurš pamazām, bet tiek aizdabūts kustēt uz elles pusi.
Ja sanāks, vēlāk būs jāaizskrien priekšpusē un jāattaisa vārti. Tieši pašā kūti Niko ieskatījies nebija, būs jāizdara vēlāk. Gan tur arī nekā laba nav. Ūdeni vajag un salmus. Ka salmus vajag, to jau viņš bija pamanījis. Bet vai tādi te vispār ir? Ja nav, kur dabūt? Un, laikam, cerbera būda bija tā mājiņa, kas pa kreisi bija, un tur arī ūdens sile bija izgāzta.
Bardaks, tiešām. Te vajag brigādi, kas visu saved kārtībā, ne tikai viņus četrus. Ā! Vēl esot tā vietniece, kas uz pastu aizgājusi, ja vien atnāks atpakaļ. Te jau nav brīnums, ka visi bēg prom.
Ja izdodas tikt līdz pagalmam, Niko ver vaļā vārtus, lai Cerītis var sadzīt aitas iekšā.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2021 09:55
Vai tādiem krāmiem būtu mājā jāglabājas? Selma nobrīnījās, kad pa vaļā atsprāgušajām durvīm izgāzās rūpnīcas iekārtu detaļas, vismaz tā pirmajā brīdī izskatījās. Zobrati aizripoja uz otru pusi, tā ka Selmai nenācās bēgt.
Nu labi. Savu sakāmo viņa bija pateikusi. Gribēs ēst - atcerēsies. Meitene nelīda celt milzīgos katlus un gultas rāmi, tāpat zilumus ārstēt nemācēja, tāpēc pagriezās un gāja atpakaļ uz virtuvi pa mājas perimetra koridoru. Ieejas hallē viņa apstājās. Kā būtu arī pašai izpētīt vidējo gaiteni? Kamēr ūdens vēl nav uzvārījies. Selma devās tajā iekšā, vērdama pēc kārtas visas durvis. Viņa neko īpaši nemeklēja.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.10.2021 10:31
Demeo
Uguns kamīnā uzsprakšķēja, taču nekas vairāk nenotika. Uz galda esošo papīrus velns nevarēja izlasīt, valoda bija saprotama, bet vārdu jēgu neizdevās uztvert. No dažiem vārdiem (izdevās uztvert, ja nokoncentrējās uz vienu atsevišķu) varēja saprast, ka tās ir kaut kādas atskaites par saņemtajām dvēselēm, mocību procesu izgājušajām un vēl kaut kas par noteiktām kvotām. Tad tur vēl bija līgumu sagataves, par to, ka ellei piešķirti četri jauni darbinieki pēc elleskunga Šmauga pieprasījuma un melna, bieza grāmata (kas svilināja pirkstus, ja Demeo sadomāja ap to grābstīties).
Pie kamīna starp citām izbārstītām lietām, mētājās trīs lapas, ar melniem rakstiem gar malām. Arī šīs bija pagrūti izlasīt, bet no tā, ko izdevās uztvert - tas bija līgums, kas noslēgts starp Centrālo elli un dvēseli, kuras vārdu neizdevās izlasīt. Demeo ietrenētā acs saskatīja, ka arī raksti ap lapas malām ir salasāmi, tikai vajag ļoti spēcīgu palielināmo stiklu.
Alekss
Uzdauzītās vietas šobrīd smeldza, bet kaut kā jau izdevās visu to bardaku puslīdz no ceļa novākt.
"Tajā telpā man izejas nav," elles sirds atbildēja. "Runājot par brīdināšanu... tavā kabinetā kāds ko dara, kungs..."
Niko
Aitas lēnā garā sekoja savam barvedim, pa ceļam vēl ko uzēzdamas. Kad līdz vārtiem bija kāds neliels gabaliņš palicis, auns beidzot saprata, ka kaut kas nav kā vajag un vairs nepievērsa uzmanību apkārt lēkājošajam cerberam. Dzīvnieks pagriezās un piekala skatienu Niko. Tā kā nosēcās, tā kā norūcās, izpūta kārtējos dūmu mutulīšus no nāsīm. Tad pagriezās ar muguru pret vīrieti, patirināja asti, atstādams spiru čupu un sāka demonstratīvi grauzt arumos saaugušo zāli. Aitas ganījās turpat.
Selma
Otrajā istabā labajā pusē (iepretim pirts telpām) Selmu sagaidīja izmisīga pīkstēšana - viena no žurkām bija neveiksmīgi iestrēgusi matrača atsperē un tagad raustījās netikdama ne īsti šurp, ne turp. Otra mēģināja tai kaut kā palīdzēt, te paraudama aiz priekšķepām, te aiz astes, te mēģinādama atsperes grauzt.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 10:40
Paķēris tās trīs līgumu lapeles, Demeo pārliecinājās, ka pārējo atstājis, kā bija, un atstāja telpu. Būs jāaprunājas ar kundziņu tā nevīžigāk. Atpakaļ viņš devās kā tāds bērns ne par ātru, lai neuzskrietu virsū kam tīkamam, bet arī ne pārāk lēni, jo gribējās palūkot, kā tur ar tām durvīm beidzās. Tādā steidzīgā solī, kurš palēninājās, tuvojoties stūrim, aiz kura vajadzēja būt tiem diviem.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 11:22
Balss galvā par bardaku neko nezināja, bet par to, ka kāds ir elleskunga kabinetā gan. Palūkojis apkārt, Alekss secināja, ka viņi ar Māri bija tepat, bet Demeo un Selma gan vairs nebija.
Sataisījies uz turieni doties, un pagriezies ap stūri, Alekss ieraudzīja koridorā staigājam Demeo.
Kur tad Tu biji aizgājis? Pietam vēl pašā labākajā brīdī?
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 12:15
Pieskatu tavu pakaļu, boss, tikai citādāk, nekā tu domā, Demeo noņurdēja. Tas būtu zemē nosviests laiks aprunāties par vairāk, kā tik to.
Viņš novērtēja gaitenī redzamo. Skatiens pakavējās pie mašīndaļām. Varēja manīt, ka (šodien jau kādu otro reizi) Demeo ir ieinteresēts. Taču saruna pēdējā vietā, un tā viņš pievērsās atkal elles kungam. Cerams, apdauzījāties tā kārtīgi.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 12:21
Aprunāties par vairāk, kā tik to- vai tas nozīmēja, ka tikai par to ir vērts runāt, vai to, ka jau pateiktas bija viss, ko viņš no Demeo dabūs zināt.
- Pieskati manu apdauzīto pakaļu Tu saki? No kā tad. Ja Tu saki, ka man kaut kas būtu jāzina, tad ejam par to aprunāties. Ja runāties negribi, tad es iešu tālāk.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 12:24
Ejam, Demeo viegli piekrita.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 12:33
Alekss bija diezgan pārsteigts par Demeo vēlmi runāties.
-Nu tad ejam uz manu kabinetu?
Grūti bija pateikt, ko pieredzējušākais velns te meklēja. Alekss bija pamanījis Demeo ieinteresēto skatienu, tā skatījās cilvēki, kas kaut ko gribēja. Lai cik nolaista šī elle, te tomēr bija kaut kas tāds, ko citi gribēja.
Aizgājis līdz kabinetam, Alekss pirmais iegāja kabinetā un vispirms apošņāja gaisu, varbūt varēja saost vai Demeo te ir bijis vai ne.
Tad sāka runāt, bet pie reizes ar vienu aci vēroja Demeo, otra piedalījās papīru lasīšanā no grīdas. Ja kāds vandījās pa dokumentiem, vajadzētu te tomēr visu savākt un atrast kādas atslēgas, lai var durvis vismaz aizslēgt. Te bija arī skapis, diez vai aizslēdzams?
- Nu, Tu jau ļoti labi zini, ka man nav ne jausmas, no kā Tu mani it kā mēģini piesegt, vai ne? Un kādā veidā? Viens gan man ir skaidrs, pirms mums te ir notikušas šādas tādas nelegālas darīšanas. Jautājums it tikai vai tev interesē tās, vai tomēr šo elli par kārtīgu elli uztaisīt?
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 10.10.2021 12:40
"Jedritvaikociņ..." Dabūt uz galvas to visu mantību nebij patīkami, ārā tikt - vēl nepatīkamāk. Krāmēt to visu, pavisam 'debešķīgas sajūtas'.
Tomēr, kad jaunais 'boiss' pasauca Demeo parunāties, Māris palika krāmēt haosu, kas bija izgāzies no pabirušās istabas. Izskatījās, ka Alekss un Demeo ir nolēmuši noskaidrot, kurš kuram knābās, un tur labāk nejaukties pirms nav skaidrs kas būs uzvarētājos. Aleksis izska'tijās žiperīgāks, bet Demeo , vismaz kā pūle'jās izrādīt, ar lielāku pieredzi...
Tāpēc, pabeidzis darbu pārvērst neorganizēto haosu mazliet organizētākā - tiktāl, lai paši spētu te paiet garām, Māris devās uz virtuvi - bet ar garāko līkumui. Gadījumā, ja nu durvis vaļā, un šo to dzird, par to tie abi tur runāt plānoja...
OOC. Vai tur nesanāk, ka uzbrienu Selmai?
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 12:47
Kā pašu sauc? Demeo pa ceļam elles kungam apvaicājās.
Man te nepatīk. Auksti, neomulīgi, viņš iesāka. Un ir kāds, kam trūkst entuziasma te ko pasākt, ar to acīmredzami domāts bija pats elles kungs. Pēc šāda īsa ievada Demeo ķērās vērsim pie ragiem: Tiešā valodā runājot, tu mani pieņem darbā, un es būšu ieinteresēts, lai ne tu, ne elle neaizejat postā, kamēr vien tu dari savu darbu un esi jēdzīgs priekšnieks. Manos laikos līga bez līguma, tā darīsim arī šoreiz. Mums jāsarokojas ar kreisajām. Tev jāpasaka: nolīgstu palīdzēt pieskatīt, lai trīspadsmitā elle neaiziet pie eņģeļiem jo tas ir tas, ko tu konkrēti no manis varētu gribēt. Man jāatbild: nolīgums sarunāts. Pēc tam es būšu tavējais, vai, drīzāk, šīs elles, un varēsim apspriest pārējo.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2021 13:18
Selma bija ielūkojusies pirmajās durvīs pa labi, aiz kurām bija nekārtīga istaba. Te kādi kāvušies? Gauži neomulīgi, un meitene durvis aizvēra. Tālāk (pa kreisi) bija gandrīz tikpat nekārtīga istaba ar galdu. Selma turpināja ceļu pa gaiteni, un pretī krietni patīkamām pirts durvīm, pie kurām nosmaržoja pēc sēra - patīkamām? Jā? Bet tiešām jā! - bija atkal durvis. Šajā koridorā bija ļoti daudz durvju. Nu labi, kas ir aiz šīm?
Selmu sagaidīja izmisīga pīkstoņa. Viena no baltajām zilacu žurkām bija iespiedusies izjukuša matrača atsperē un netika ārā. Otra skraidīja apkārt un centās palīdzēt. Selma iegāja istabā un aizvēra durvis. Viņa joprojām nesaprata, kādai būtu jābūt elliski pareizajai attieksmei pret dvēselēm, bet to, kāda ir viņas pašas attieksme, zināja skaidri. - Oh, kā nu tu tā. Nerausties, sev pāri nodarīsi. Tūlīt atspiedīšu atsperi vaļā. - Meitene mierinoši runāja, uzmanīgi notupdamās pie matrača, lai to neizkustinātu un nesagādātu žurkai vēl lielākas problēmas. Tad viņa centās atspiest atsperi platāk. Daudz jau tur nevajag, žurkas ir izmanīgas un var izlīst pa ļoti šaurām spraugām. Šī tikai bija izrādījusies nodevīgi saspiedoša.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.10.2021 13:23
Gāja veiksmīgi līdz brīdim, kad tas sasodītais auns ieraudzīja vārtus, un tam lopam pieleca, kurp viņi iet.
Cerītis veiksmīgi bija iemācījies aitas dzīt, bet vēl vienu lietu neprata - ja neiet pietiekami ātri, iekampt pakaļkājā. Lūk, to Niko sunim nevarēja iemācīt, vismaz ne tādā veidā, kā bija iemācījis dzīt. Neies taču viņš teķim pakaļ, un nekodīs kājā pats!
Labi. Vispirms jāattaisa vārti.
- Uzmani! - Tika piekodināts Cerītim, un Niko aizdevās līdz vārtiem, lai tos attaisītu. Cerbers bija gudrs, tagad, kad aitu bars ir ciešā pulciņā, suns zinās paskraidīt tam apkārt, un nelaist prom.
Un tad viņam prātā iešāvās vēl viena doma - vai kūtī nav kaut kas garšīgs - kādi milti, vai kas, ko vēl aitām mēdz dot, un tad ar to baru varētu atvilināt šurp? Daudz laika tam netērējot, puisis aši iemeta skatienu kūtī.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 13:40
- Alekss. Tas ir vārds, kāds man bija kā cilvēkam. Cita vēl nav.
Pēc Demeo vārdiem, ka te viņam nepatīk, Alekss nojauta, ka jāsaprot pavisam pretējais. Tik vai ar patikšanu jeb nepatikšanu ir gana? Un kam te trūkst entuziasms, ko tad pa 5 minūtēm te vispār var paspēt pasākt. Vai arī tas bija domāts pretēji. Tā elliskā runāšana bija viena piņķerīga padarīšana.
- Pieņemsim, ka pieņemšu Tevi darbā. Kas Tev no tā? Kā varu zināt, ka tu to pieskatīšanu nedarīsi man aiz muguras tā teikt?
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 13:58
Demeo paraustīja plecus. To tu nevari zināt. Bet svarīgs ir iznākums, nevis kā tieši es to daru. Man no tā atlec
mājas. Ne vairāk un ne mazāk. Tu jau zini, ka citu man vairs nav.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 14:22
Alekss ar nedaudz samiegtām acīm skatījās uz Demeo, kurš taisni uz aci pateica, kā te ir gatavs strādāt. Kaut vai aiz muguras. Tā jau problēmu bija daudz, un vēl sanāks, ka ne acis nevarēs nolaist no šī velna? Bet noderīgs gan viņš šķita.
- Varbūt mēs varam sarunāt pievienot vēl kaut ko tam darba līgumam, lai man nav jāguļ ar vienu aci vaļā? Jau jau mēs strādājam vienam mērķim, tad vajadzētu, lai mēs daudz maz zinām, ko otrs dara. Kā nekā, šīs tagad ir arī manas mājas. Un daudz laika Tev nevajadzēja, lai sāktu okšķerēt. Ir lietas, ko es negribēšu zināt, par to arī mēs varēsim sarunāt, taču svarīgāko man tomēr vajadzētu, vai ne?
-Tātad, varbūt tas līgums varētu skanēt tamlīdzīgi - "Nolīgstu palīdzēt pieskatīt, lai trīspadsmitā elle neaiziet pie eņģeļiem un tikmēr, kamēr mēs abi šim mērķim strādājam, Tu, Demeo, apsoli man stāstīt patiesību un nemelot, ja vien neesam par konkrēto tematu vienojošies savādāk", un ar patiesību, es domāju patiesību manā pašreizējā izpratnē, nevis kaut ko ačgārnu elles valodā. Cik saprotu, ka piekrītot, tu nepiekasīsies vārdiem, bet gan piekritīsi teiktā jēgai.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 14:42
Varētu. Bet to mēs nepievienosim, Demeo pasmaidīja, jo tu nevēlies, lai es dodos citur, un tur uzzina, kādā stāvoklī te viss ir. Un te es palikšu, ja būsim salīguši. Bet, viņš atzina, joprojām runādams skaidru valodu, visu cieņu, patiešām. Viss galvojums, ko varu sniegt brīvā formā, ir tas, ka es nekaitētu savām mājām, un nekaitētu arī tev, ja tu gadījumā izrādītos sakarīgs. Nav manās interesēs gluži vienkārši. Jo tu esi gatavs krāmēties ar to, kam es būtu par slinku.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.10.2021 14:55
Elleskunga kabinets
Aleksa deguns visai viegli uztvēra vieglu svešādā velna smaržu - bija Demeo te pirms tam pabijis.
Māris
Ja Māra garākais līkums veda pa vidējo gaiteni, tad Selmai viņš vēl neuzbrida, jo jauniete tobrīd atradās vienā no istabām. Toties elleskunga kabinets atradās pa ceļam un bija palicis vaļā un visu itin labi varēja dzirdēt. Un likās, ka Māra dzirde ir tā kā labāka palikusi, jo viņš jau varēja runas saklausīt no krietna lielāka attāluma, nekā būtu bijis vēl cilvēks.
Selma
Žurka sākumā spirinājās vēl trakāk, bet pēc tam tā kā nomierinājās un tad jau to varēja visai viegli izvilkt laukā. Otra pa to laiku pārstāja savus neauglīgos pūliņus palīdzēt un kādu gabaliņu nostāk attupusies uz matrača vēroja, kā viņas bēdumāsa tiek atbrīvota. Abas žurkas Selmai vispār izskatījās tā kā redzētas - tās bija tās, kas bija piebarotas virtuvē. Viena no tām laikam vairs nebija ņēmusi vērā, ka vēders ir palicis apaļāks un tāpēc arī iesprūda tur, kur iepriekš būtu izlīdusi cauri.
Atbrīvotas, abas nozuda skatam.
Niko
Lai aizietu līdz kūtij bija jāapiet gandrīz pusellei riņķī. Kad velns tur nonāca, tad atrada ārā zem jumta malas sakārtas vairākas dīvaini smaržojošas sausas lapainu zaru slotas sakārtas. Nekādu miltu vai citu aitu našķu viņš neatrada.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 15:18
Nu un, ka citi šobrīd kaut ko uzzina? Lai tad meklē rokā to, kurš te to visu sastrādāja. Vai tad nu galvenajā ofisā šie nezina, ka kungs tik tikko nomainījies? Bet es tikmēr gan jau prastu ar viņiem sarunāt visu te ... ievest sliedēs, kas ved uz leju. Šie būtu pat tīri nelaimīgi, ka ir kāds atradies, kas te strādā.
Kamēr Alekss runāja ar Demeo, domās pakavējās pie elles sirds, tā kā līdz šim tā bija bijusi noderīga. Kā Tu domā, uguntiņ? Ir Tev saikne ar galveno elli? Šie zina jau par to, ka ir jauns kungs? Un ko Tu domā par šo te velnu, Demeo. Jo vairāk velnu te, jo stiprāka būsi?
Bet uz Demeo viņš turpināja -
- Tava nevēlēšanās kaut vai paspēlēties ar vārdu "patiesība" ir ļoti savāda. Es biju iedomājies, ka ar tevi būs interesantāk. Bet tik klaji un atklāti pateikt, ka bez maz vai taisies man melot! Tas ir gandrīz vai vairāk pateikts, nekā tad, ja Tu būtu piekritis man patiesību teikt.
-Es, protams, novērtēju Tavu solījumu nekaitēt, bet kā es varu zināt, ka tas nemainīsies? Nevaru gan. Teiksim tā, tu man tīri slikti nepatīc, elle ir tava īstā vieta, taču zinu Tavu tipu, man nebūs viegli, vai ne?
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 15:32
Pff, vai tu domā, kādu Peklē maz krata, kurš sastrādāja? Tu esi elles kungs, Demeo garlaikoti noteica. Pirmo iespaidu Alekss noteikti bija radījis visai inteliģentu, bet nu izskatījās, ka šis ar pekstiņiem domā nodarboties. Te ir elle. Neviens neko bez vajadzības nesolīs. Šie līgumi ir ilglaicīgi. Pat laikmetīgi. Līdzās piekāpu, lai tev palīdzētu uzreiz vairākās lietās, par labas gribas zīmi. Tas paņems kādu laiku vai arī ne, ja nepiekritīsi. Tādēļ nevelc garumā. Līgsim?
Laipni lūgts ehē vai tad Šķirotavā uzrakstu virs durvīm nemanīji? Neviens jūs Peklē negaida.
Vieglāki par vieglu. Tas ir, noteikti nebūs. Taču, kā jau teicu, man pagaidām nav motīva tev kaitēt, un ir visi iemesli palīdzēt. Vai vismaz nemaisīties tev pa kājām un izbaudīt, ka mani liek mierā.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.10.2021 15:42
Niko nopētīja slotas un tad nosprieda, ka tās drīzāk pirtij, ne aitām paredzētas, un neņēma.
Hmmm... ja jau viņš ir pagalmā, tad varbūt apskatīties, kā tur ir ar ūdeni? Vai tām aitām vajag, ej un sazini, bet Cerītis būs nostrādājies, šim gribēsies. Ja vien visi tie lopi dzer ūdeni! Niko pats pagaidām vēl no ūdens neatteiktos. Vismaz vēl nejuta neko tādu, kad par ūdeni iedomājās.
Tātad. Tur bija aka. Kas ir akā? Ūdens vai, teiksim, alus? Kaut kas stiprāks? Degvīns?
Suņam vajag. Ar to aunu pēc tam būs tā, viņš nosprieda. Ņems šo no mugurpuses aiz čupra un stieps šurp. Smags gan būs, bet gluži govs svarā nav. Kā tad tie aitkopji tur, Austrālijā, šos bezmaz mētāja kā tādus miltu maišeļus? Kas, viņam spēka trūkst?
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.10.2021 16:33
Elleskunga kabinets
"Es ar Centrālo elli neesmu saistīta, ar to visas darīšanas elleskungs vai vietniece kārto," uguns atbildēja. "Šitais izskatās noderīgs un zinošs, turklāt vecā kaluma velns, ja slēgsi ar viņu nolīgumu, es iebildumus necelšu. Un velni ellē dod man stiprumu."
Māri abi telpā esoši nedzirdēja un, ja ņem vērā, ka viņš jau te iepriekš bija apgrozījies un savu smaku atstājis, arī nesaoda.
Niko
Akā bija ūdens un gana daudz, un pie virtuves durvīm redzējās divi pamatīgi spaiņi ar nēšiem. Ja vīrietis mēģināja tos pieliet un celt, tad atklāja, ka kaut kā stirpāks palicies, kā bija savā zemes dzīvē.
Vienā brīdī gan Niko sadzirdēja pie kūts rosību un ieraudzīja, ka tur aitas pašas sanākušas, cerberu un aunu gan neredzēja.
Ja gāja tos meklēt, tad atrada, ka abi bija turpat, kur iepriekš un tagad norisinājās kaut kāds savstarpējā skatienu cīņa par to, kurš būs galvenais - auns skatījās uz cerberu un ik pa laikam nikni nošnācās, Ceris skatījās uz aunu un šoreiz visas trīs galvas ik pa laikam norūcās. Izskatījās, ka elles tuvums vairoja sarga pašapziņu.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 16:43
Ar šito puisi neko nevarēja zināt, izņemot to, ka jātur abas acis vaļā. Turklāt varbūt ar uguni varēs sarunāt, ka šī arī dos ziņu, ja velns kaut ko savādu sadomās darīt.
Taču papildspēki noteikti šajā ellē ir vajadzīgi, vieniem viņiem kā jauniņajiem galā netikt. Un tas topošais pensionārs ar iespējams drīz vairs še nebūs. Vispār, diez, kur tad velni atpūšas, kad ir pensijā? Lai nu kā. Gan jau, ka vēlāk varēs noslēgt vēl kādu papildu vienošanos.
- Tad sarunāts. Alekss teica un izstiepa kreiso roku.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2021 16:46
Žurciņas bija prom, un Selma varēja vairāk pievērsties istabai. Arī te bija nekārtība, bet - drīzāk netīrība, ne sajukums. Viss putekļains. Vai velni var astmu dabūt? Un kā uz šādiem matračiem var pagulēt, kam atsperes laukā?
Meitene gāja ārā, lai palūkotos citās telpās arī. Gaitenī viņa ieraudzīja Māri, tomēr vīrietis bija vēl gabaliņu uz priekšu, toties izpētāmas durvis tepat blakus. Selma neieklausījās trokšņos, viņa vēra vien vaļā kārtējās labās puses durvis. Gan jau nebūs nekas jaukāks kā iepriekšējās.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.10.2021 16:59
Nu tad ko tur! Niko izvilka vismaz divus spaiņus, lai vieniem nēšiem pietiktu, un vispirms aiznesa tos tām dumjajām aitām. Lai gan viņam gluži labi patika, ka šīs ir pietiekami gudras, lai nāktu pa vārtiem iekšā pašas.
Spaiņus gan puisis aitām neatstāj, salej traukos, ja tur tādi ir.
Nākošie nēši tiek izmantoti, lai pielietu sili pie suņa būdas, ja vien tā ir suņa būda. Visādā ziņā tur ir sile, ko var pieliet, un to viņš izdara.
Pielējis vēl divus spaiņus, jo aitām ar aiznesto būs par maz tik un tā, ugunsdzēsējs ieprātojās. Bet klau! Kur ir suns? Tagad, kad ir ūdens, tad taču šim būtu jābūt klāt? Atstājis pilnos spaiņus pie akas, ar visiem nēšiem rokās Niko gāja skatīties.
Nu kā tad! Tur notiek skatienu cīņa.
- Kamēr šņāc, tikmēr aitas pazaudēji! - Niko paziņoja aunam. - Visas ir kūtī.
Rokā bija nēši. Tas tā netieši no melnā lopa viedokļa varēja nozīmēt - dabūsi ar koku, ja neklausīsi. Niko gan nemaz negrasījās teķim sist. Tagad, kad juta, ka palicis vēl stiprāks, tiešām varēja paņemt to spītnieku un aiznest uz kūti.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 17:10
Arī Demeo pretī pastiepa kreiso roku un stingri sarokojās ar Aleksu, gaidīdams, vai šis ko teiks ar.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 17:17
Kas Demeo iedeva roku pretī Alekss teica vārdus, ko Demeo, šķiet gribēja, lai viņš saka, un gaidīja, kas nu būs
- Nolīgstu darbā palīdzēt pieskatīt, lai trīspadsmitā elle neaiziet pie Eņģeļiem!
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 17:28
Nolīgums sarunāts, Demeo vienkārši atteica, sagaidīdams, kad darījums tiks apzīmogots.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.10.2021 18:47
Elleskunga kabinets
Starp sadotajām rokām uzsprakšķēja dzirksteles, tad izstīdza sīkas dūmu grīstītes, kas apvija abu plaukstas un vairs neļāva tām pie sliktākās gribas atlaisties. Pēc Demeo pēdējā vārda izšāvās arī liemas, kas ieskāva rokas, uz brīdi radot dedzinošu sajūtu. Likās, ka abus krūtis tāds kā karsts pavediens savieno, atlaižot rokas šī sajūta izzuda.
Alekss sajutās mierīgāks, jo nu savādais velns bija kļuvis par savējo. Demeo sajutās pieņemts un kā mājās, uz velna kreisās plaukstas bija parādījies gailējošs cipars 13, kas pēc brīža izbālēja un tad izzuda pavisam. Tikai vēl kādu brīdi pēc tam tajā vietā kņudēja. Tā bija pareizi un tā tam bija jābūt. Velna atribūtika gan vēl neparādījās, tikai astes kauls sāka kniest.
Niko
Aitām arī bija sava sile ūdenim. Atlika Niko tur kaut ko ieliet, kad tās jau devās dzert, izslāpušas bija pa savu vaļu dzīvojot.
Auns tomēr beidzos pratās un saprata, ka savu cīņu šoreiz ar šiem diviem (jauno pieskatītāju un cerberu) ir zaudējis, un cēli izslējies, it kā nekas nebūtu noticis, devās uz kūti pie savas saimes.
Cerbers laimīgi ierējies apskrēja Niko loku un arī ieskrēja sētā, no jauna norautajiem staipekņiem vien plīvojot gar Cerīša sāniem.
Selma un Māris
Tajā brīdī vidējā gaitenī lāpu liesmas uz brīdi kļuva lielākas un spēcīgākas, un patīkami nosmaržoja pēc sēra.
Nākamā istaba, ja Selma tajā tomēr vēl ieskatījās, bija kārtējā guļamistaba.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.10.2021 19:00
Niko iesmējās un sekoja teķim un ellessunim. Viņi šoreizīt bija pievārējuši to aunu, un tur liels nopelns bija Cerītim.
Ugunsdzēsējs kārtīgi aizvēra un noslēdza vārtus. Nez, kā tie vispār palikuši vaļā? Kāds būtu bēdzis? Taču ne jau aitas attaisīja. Lai nu kā, viņam šķita, ka to tik un tā nevarēs tik viegli uzzināt.
Kur palika suņagabals? Ja atrada, atkal nolasīja staipekņus no kažoka un pabužināja aiz visām ausīm, tā paslavējot par labu darbu. Tiešām, būs kādam jāuzprasa, kā pareizi uzrunāt dzīvniekus.
Tikai pēc šī svarīgā darba pabeigšanas Niko gāja ieliet aitām ūdeni vēl. Daudz aitu, tur vajag vairāk ūdens, nekā divus spaiņus. Un kas tajā kūtī vispār vēl ir? Un kur ir šķūnis? Tas, kurā izskatās, ka jābūt malkai?
Jāizpēta visas pagalma būves, jāpaskatās aiz visiem pakšiem.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 19:13
Nodarījis to lietu, Aleks jutās maķenīt mierīgāks.
Aizgājis aiz galda un apsēdies krēslā, viņš uzrunāja Demeo -
- Velti laiku netērēsim, piever durvis, apsēdies, pastāsti, ko tad tu tādu pirmīt kabinetā redzēji, par ko mana pakaļa jāpieskata?
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2021 19:50
Jā, istaba bija gandrīz tāda pati kā iepriekšējā, izņemot to, ka te neviens nebija jāglābj. Selma tajā ieskatījās, bet iekšā negāja. Brīdī, kad viņa aizvēra durvis, liesma lāpās kļuva spožāka, pēc brītiņa atkal noplokot. Un nosmaržoja pēc sēra. Kaut kāda maģija?
Tad viņai ienāca prātā, ka varbūt, tāpat kā iepriekš, arī uguns plītī uzsitusi karstumu. - Ai! Ka nav tējkanna aizsperta pa gaisu! - Selma bija gribējusi paaicināt Māri ūdeni virtuvē ienest, bet nu nebija laika runāt. Meitene pagriezās un aizskrēja atpakaļ uz ieejas halli un tad pa līko koridoru uz virtuvi. Skatīties, kas tur noticis. Citu ceļu uz virtuvi viņa nezināja, ja tāds bija.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 19:59
Demeo priecīgi nopūtās. Kur slikti palika. E-khm, tas tā. Viņš arī pievēra durvis. Tad atgriezās. Bardaks tas ir vienreizēji, pašam nav skaidrs, vai kas kur noklīdis. Un, ja neslēgsi ciet kabinetu, te visādi varēs vazāties. Bet to nu jau pats saprati.
Viņš izvilka visus trīs dokumentus un nolika priekšā, nekautrēdamies pats izlasīt un iegaumēt vārdus uz tiem: No līgumiem vaļā tik viegli vis netiksi. Skaties, viņa pirksts norādīja ornamentus uz lapas malām. Šī ir sīkdruka. Ļoti sīka. Bet tik un tā saistoša. Nekad neko neparaksti, nenopētījis to ar palielināmo stiklu. Ja padalīsies ar mani ar to, kas tur sarakstīts, novērtēšu. Atdevis darba līgumus, kam pienācās, viņš acīmredzami vairs tos atpakaļ ņemt negrasījās.
Vispār Centrālā elle tas ir kaut kas jauns. Manā laikā tādas nebija, un nevienu Šķirotavā nevervēja. Kas mūs noved pie nākamā temata, kurš prasītu kādu brīdi, lai iedziļinātos. Atradīsi laiku tagad?
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 20:12
Alekss nopētīja trīs līgumus, ko Demeo viņam bija iedevis, un mēģināja tos izlasīt.
- Ja uzskati, ka tas ir svarīgi, protams, laiks atradīsies. Vienmēr vieglāk svarīgāko uzzināt pa tiešo, nekā, piemēram, lasīt biezas grāmatas Viņš paskatījās uz biezo grāmatu uz galda, kurai laikam tomēr vajadzēs pieķerties uzreiz pēc sarunas ar Demeo.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 21:00
Draņķīgi. Demeo nenocietās un sāka lēnā garā soļot no viena stūra līdz otram. Tas palīdzēja sakārtot domas.
Agrāk Šķirotavā tikai šķiroja. Tu nonāci te un saņēmi, ko pelnījis. Pēc ilgāka laika, ja biji velna materiāls, varēji saņemt piedāvājumu. Man tāds tika, es to pieņēmu, Demeo uz brīdi apstājās un pavērās elles kungā, kaut domās bija pavisam citur. Tas ir vesels process un izaicinājums. Tevi ieslēdz tādā kā sarkofāgā. Elles kungs paburas. Un tad tu tur mokies trīspadsmit mūžības. Ja izciet, kļūsti par velnu. Ja kaut iepīksties, kļūsti par sīkvelnu. Tas labi iedzen priekšstatu, kas dvēselēm ir tieši laikā, un kas krietni par traku. Sīkvelni ir mūsu padotie, Demejs uz brīdi novērsās no tēmas, lai paskaidrotu. Tādi mazi velniņi, kuri ložņā pa sienām. Viņiem jāpilda mūsu norādes, taču tie ir baigie razbainieki. Saērcināsi un izdosi nepilnīgu pavēli, viņi to izmantos. Ja vispār sasauksi.
Jūs te nonācāt ar tiem dīvainajiem līgumiem, nekādas sajēgas jums nav. Tur tas tips, kurš tev durvis līdzēja atlauzt, smagi sagrēkojis, ož pēc ļaunuma pamatīgi. Būtu īstais velna kandidāts, taču bez sagatavošanas var ievārīt ziepes. Paturēt acīs, vai, drīzāk, pārvelnot pēc vecās metodes viņu vajadzētu
priekšniek.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 10.10.2021 21:13
Nopietns atlases process jums tur ir bijis. Izskatās, ka viņiem tiešām ir paveicies ar tiem līgumiem.
Novērtēju informāciju. Tiešas un nepārprotamas pavēles, tas ir svarīgi. Bet tā kā līgums jau mums visiem par to velna būšanu ir, process jau ir iesācies. Ja runā par Māri, to kas ar mani lauza durvis vaļā, potenciāls par sliktu velnu būt viņam noteikti ir. Meitene - Selma - viņai nebūs tik viegli ar elles morāli tikt galā, bet varbūt mūs vēl pārsteigs. Trešais - Niko - paskat, jau aizgāja strādāt. Bez teikšanas. Diez kā viņam tur ar to suņa meklēšanu iet.
Tu vari Mārim šo to ierādīt, kas un kā, lai sanāk riktīgs velns? Uzmet viņam aci. Mums ar viņu jau tā kā vēl jāvienojas būs par pienākumiem, tik jāsaprot, ko viņš te šiverēs. Ja galīgi neizdosies, tad skatīsimies.
Nu un kā tu domā, ar ko mums te jāsāk, lai galvenajiem nav iemesls pret mums kādas sankcijas pielietot? Jāsavāc dvēseles? Es te biju domājis kādu kaķi paprasīt, lai tās žurkas izķer, es par lielu lai visās šķirbās ielīstu.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 10.10.2021 21:47
Man pat nav ne jausmas, kurš tieši šai laikmetā var piesieties, Demeo atzina. Atnācu šeitan tāpat, kā jūs. Taču te ir viss rīktīgi nelāgai ellei, velns sāka uzskaitīt. Dvēseles mētājas visapkārt, tik jāsalasa, lai mācās, kā uzvesties. Ķēķī padzirdēju par automatizētiem elles katliem, lai ko vecvelns teiktu, tas nozīmē, tev atliks vairāk velnu citām lietām. Tik jāpiekurbulē. No meitenes, Selmas, oda pēc mājīguma, tātad virēja. No ugunsdzēsēja, Niko, oda tā kā pēc zemēm, elles lauksaimnieka, to viņam arī pateicu. Lopiņi dod papildus ienākumus. Ārpusē redzēju nolaistu lauku, tur varētu ko audzēt. Ar tiem lielajiem zobratiem es pats paķimerēšos, tur varētu sanākt kaut kas īsti negants, zobains smaids liecināja, ka Demejam ir zināmas aizdomas, tieši kas, un, ka tas viņu nepārprotami priecē. Ja vien, protams, tev uz tiem nav plānu. Ā, un tad apšaubāmākiem darbiem tev paliek tas Māris, bet, ko iesākt ar viņu, tev, manuprāt, būtu jāskatās tai tavā sitamajā, erm, tas ir, vieglajā vakara lasāmvielā. Pat, ja jūs visi arī tāpat kļūsiet par velniem, ar veco pārvelnošanas procesu, manuprāt, sanāktu sliktāk tiem, kas to izciestu, dabīgi. Un daļa veco velnu jūs noteikti tad vairāk neņemtu par pilnu, kas ir svarīgi, risinot lietas tur ārā. Taču tā, protams, arvien bijusi brīvprātīga lieta.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.10.2021 22:26
Niko
Aitu kūts bija salīdzinoši labā kārtībā, izmēzta bija, pakaši bija, žēl, ka tas iepriekšējais lopiņu kopējs arī bija notinis vagu. Malkas šķūnis līdz pusei bija piekrāmēts ar malku, tad tur vēl bija vairāki žagaru saisķi, iespējams, iekuriem. Un otra šķūņa pusē bija nokrāmēta kaudze ar veciem koka būriem, ar aprūsējušām sieta durtiņām - droši vien izjaukšanai pirms kurināšanas. Un vēl trīs miltu maisi piebāzti ar vecām segām un vēl viens ar aitas vilnu. Un segu maisos uz dzīvi bija iekārtojušās piecas žurkas...
Papētot teritoriju tālāk, atklājās, ka visticamāk zem tā uzkalna, ko iepriekš Niko manīja un kam vienā galā visādi mēsli bija sagāzti, atradās vēl kaut kāda būve. Un durvis bija aizbērtas ar jaunizveidoto mēslu kaudzi.
Tā vien varēja sākt domāt, ka kāds tīšām sataisījis pēc sevis pēc iespējas milzīgāku bardaku.
Selma
Virtuvē viss bija mierīgi, neviena tējas kanna pa gaisu nebija aizlidojusi. Tikai meitene pieķēra pie bļodām un katliem šukerējamies metru garu radījumu ar ļoti tumšu un garu spalvu, lielām teļa ausīm, spicu, nelielu, spoži melnu ragu pāri uz galvas un, pusotru reizi garāku nekā pats, asti ar kuplu pušķi galvā. Ugunsarkanās radījuma acis nodzirkstīja pārsteigumā un tas mēģināja mesties zem virtuves plīts.
Elleskunga kabinets
Durvis aizvērās un Māris vairs neko dzirdēt nevarēja, lai cik tuvu tām pienāca.
Lapas, ko Demeo pasniedza jaunajam elleskungam, bija paša Aleksa un Andreasa noslēgtā līguma trīs kopijas. Tās apbrīnojamā kārtā bija pārcietušas svilināšanu. Kā tas jaunsalīgtais velns teica? Nav no tā līguma tik viegli tikt vaļā?
Labi ieskatoties tiešām Alekss beidzot varēja ieraudzīt, ka tie raksti gar malām sastāv no sīciņiem burtiņiem.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.10.2021 08:15
Pirmie darbi, šķiet, bija apdarīti, un Niko pat nejutās noguris. Ir gan tiem velniem daudz spēka!
Sētā, viņaprāt, trūka daudz kā, galvenokārt, traucēja neziņa par to, kur un kā dabūt to visu, kas vajadzīgs. Ja te jādzīvo, tad vajadzēs daudz ko.
Un kāpēc visi velni no šejienes aizmukuši? Pie tam, izskatās, tīši visu te sajaucot vienā biezputrā. Kāpēc ēkas durvis ar mēsliem jāaizmet? Ko tur slēpj, glabā, vai aiz nejaucības ierakuši?
Ejot atpakaļ uz virtuves durvīm, jo pa tām bija vistaisnāk tikt iekšā, Niko nolika spaiņus un nēšus vietā, kur tos bija paņēmis. Viņam jau nebija ne jausmas, ka virtuvē arī ir ūdens trūkums.
Doma bija aiziet sameklēt Aleksu un noziņot par atradumiem un izdarīto.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 11.10.2021 08:40
Ļoti interesanti. Šeit bija visas trīs Aleksa līguma kopijas. Diez, kas tur apkārt rakstīs? Pēc tam kādā atvilktnē pameklēs lupu, gan jau ka te jābūt.
Cik briesmīgi Tu man izpalīdzēji. Pagaidām izskatās, ka man vajadzētu iepazīties te ar to svarīgāko kabinetā. Tu vari iet un darīt savas lietas, tikai kaut kad gribēšu zināt, kas Tev no tiem zobratiem sanāks. Tur vispār palika liels bardaks. Vajadzēs vēl tikt galā ar to svētā ūdens situāciju, bet tur es pats gribēšu būt klāt. Mārim ar ierādi lietas, varbūt viņš var ar tiem katliem sākt ņemties, apskatīties, ko tur vajag. Vai arī - ja pats ir ar mieru par drausmīgu velnu kļūt - pats gribēs uz kādu brīdi līst tajā sarkofāgā.
-Vari iet.
Kad (ja) Demeo aizgāja, Alekss pārliecinājās, ka durvis ir ciet un atkal apsēdās pie galda. Parakņājies pa atvilktnēm meklēja lupu un lasīja sīko druku uz līgumiem.
Pēc tam atvēra biezo grāmatu un sāka lasīt.
OOC: Uzrakstīju diezgan lielu lasāmo gabalu Aleksam, lai lietas kust uz priekšu. Ja GM izdomā ko citu un pārtraukt lasīšanu - lūdzu
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.10.2021 09:22
Hei! - Virtuvē atkal bija velns, bet tāds maziņš, garausains. Uz grīdas tējkanna nemētājās, slapjš nekas nebija, un Selmas acis apstājās pie katlus pārbaudošā sīkvelna. Droši vien, ka sīkvelns. - Nemūc! Ko tu neguli? Nedabūji pankūku un gribas ēst? Tas ir, - negribas? - Meitenei bija jautri. Vai siltums un sēra smarža būtu palīdzējuši? - Vai arī nāci slinkot? Tas nu gan būtu slikti!
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 11.10.2021 12:21
https://mogwai.bandcamp.com/track/hunted-by-a-freak Ierādīt lietas
kā tad. Tagad bija skaidrs, kuram tiks tas nepateicīgais darbs uzlasīt žurciešus un krāmēt katlos. Vismaz šo pasākuma daļu sajāt būtu pagrūti pat nedavelnam, viņš domāja, un tālāko risinās, kad tas pienāks. Taču īpaši meklēt to grēcinieku, kuram to uzdotu, viņš arī negrasījās. Nebija jau tik dikti sveloti.
Tā vietā viņš devās pabeigt apstaigāt elli. Vēl apgaitas beigās vajadzēja pārbaudīt, vai ārā ir kāda garāža, vai, varbūt, kādai darbnīcai ir izeja uz āru, un tad sašķirot krāmus no noliktavas tieši par tik, lai saprastu, kuri ir tie vajadzīgie, un tos pārvietotu. Par pārējiem varēs parūpēties citi.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 11.10.2021 17:42
Niko, Selma un Māris
Sīkvelns vairs nemēģināja palīst zem krāsns, atkal paskatījās uz Selmu, mazliet sakumpa, iepleta acis pēc iespējas lielākas un izdvesa smalku un žēlīgu: "Mimimimimīīī..." Un vēl uzmeta apakšējo lūpu lielākai pārliecībai. Nu, tāda maza elles nelaimes čupiņa.
Niko šajā brīdī arī sanāca ienākt virtuvē, un vēl pēc mirkļa tur ieradās arī Māris.
Alekss
Liela lupa atradās vienā no atvilknēm un uz līguma malām varēja izlasīt tekstu, kas norādīja, ka šo līgumu noslēgušās dvēseles apzinās, ka Pekle un tajā dzīvojošie velni nesniedz nekādas garantijas par līguma izpildi no savas puses.
Grāmata bija bieza un pārpilna ar informāciju. Vienā brīdī, Aleksam sāka likties, ka viņam galva sāk kūpēt no tā visa.
Demeo
Savā elles apgaitā velns nonāca līdz vietai, kur gaiteņu krustojumā atradās lūka, perimetra gaitenis gāja tālāk uz priekšu. Demeo ejot pa to, nonāca līdz durvīm, aiz kurām bija ēdamzāle, kuras pretējā sienā bija durvis, kas acīmredzot veda uz virtuvi. Pirms ieejas ēdamzālē, gaiteņa kreisajā pusē bija vēl vienas durvis. Aiz tām bija kāpnes, kas veda kaut kur uz augšu.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 11.10.2021 18:19
Lūku atstāja uz beigām; pārbaudīja tās kreisās durvis un tad ēdamzāli (virtuvē negāja, tā ir jau apskatīta), bet, ja nekā tur īpaša nebija, ko redzēt, drīz vien devās atkal tālāk, uz kāpnēm.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.10.2021 18:44
Ko nu pīksti. Es taču zinu, ka proti runāt arī. - Selma mazliet uz zoba pavelkošā balsī teica. Ak, nevainīgās actiņas! Tikai meitenei bija krietni liela pieredze ar bērneļiem, kuri tādas acis rādīja, kad kaut ko gribēja. Piemēram, konfekti pusdienu vietā. - Iedošu pankūku ar medu, ja nepalīdzēsi grīdu izmazgāt.
Tad viņa sadzirdēja gandrīz reizē veramies āra un koridora durvis. Ā, Niko un Māris. - Ūdeni vajag ienest, re, toveris tukšs. - Tas tika teikts, palūkojoties vispirms uz Niko, tad Māri.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 11.10.2021 18:57
Alekss pāršķirstīja grāmatu un vismaz guva priekšstatu par to, kas tur ir, kā arī palasījās vairāk kādus saistošākus gabalus.
Ak tad tāpēc te tas svētais ūdens, viņš nodomāja. Droši vien būs jāizmanto, tik ilgi tās žurkas te ir brīvībā staigājušas.
Nospriedis, ka pietiek lasīt, savāca pēdējos izmētātos ruļļus, tos attinot un mēģinot saprast, kā tie būtu jāsakārto. Kā arī Alekss cerēja atrast kādu atslēgu, lai kabinetu ejot prom aizslēgtu.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.10.2021 19:03
- Tur... - Niko vēl bija pa pusei durvīs un tā kā gribēja jau sākt kaut ko stāstīt, kad ieraudzīja sīko velnu, un aizvēra muti. Var pastāstīt visu vēlāk.
Kad ūdens, tad ūdens. Ūdens gādāšanā viņam jau bija, teiksim, liela pieredze. Lieki vairāk vārdus netērējot, ugunsdzēsējs pagriezās, paņēma atkal nēšus un spaiņus un aizdevās pēc ūdens. Varbūt Māris arī nāks, tad būs ātrāk.
Tālu jau nav, pēc maza brīža būs tas vajadzīgais ūdens. Ko viņi tur gribēja? Grīdu mazgāt, ja? No tā darbiņa gan Niko grasījās izvairīties.
Iesūtīja: Aiva ; laiks: 11.10.2021 20:02
Māris ieinteresēti noklausījās Aleksa un Demeo sarunā, līdz tie ar rokasspiedienu apstiprināja savu līgumu. Pēc tam kāds pievēra durvis, un tālāk te vairs nebij jēgas spicēt ausis. Vēl vairāk, labāk bij atrasties kur tālāk, lai varētu noliegt ka esi ko dzirdējis.
Bet interesants tas Demeo... Interesants... Jāpatur būs acīs...
Tā nu Māris ieradās virtuves telpās, kur šobrīd notikās sīkā radījuma pratināšana...
"Vai tu re kas mums par apakširniekiem!" vīrs noelsās, ievērojis radījuma žēlīgo purnu. "Nu gluži kā mans kaķis, kad pieķerts pie krējumtrauka!"
Tālāko vērošanu paŗtrauca Selmas komandas.
"Nu, ja ūdens, tad ūdens, kamēr nav svētīts, stiepsim un liesim," Noskatījis vēl pāris spaiņus, Māris steigšus devās nopakaļ Niko. "Pag, piebremžē, neskrien kā uz paradīzi!"
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.10.2021 20:19
Niko piebremzēja arī. Tiešām, nav kur skriet.
- Akā ir ūdens, - viņš paskaidroja, jo viņaprāt tas nebija acīmredzami. - Es jau gaidīju, ka bezmaz degvīns būs, bet ir ūdens.
- Ā, ja redzi te tādu sanbernāru teļa izmērā ar trīs galvām un rudu spalvu, tad tas ir Cerītis. Reti draņķīgs suns, ja elles valodā izsakās.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 11.10.2021 21:36
Demeo
Kāpnes bija pašauras un stāvas un veda uz plašu elles bēniņu telpu. Tā bija apaļa, kā jau visa elle. Vienā galā acīmredzot savu mītni bija ietaisījušas vistas. Otrā pusē bija sabāzti pāris siena blāķi. No viena no tiem skanēja sparīga krākšana - tur ērti iekārtojies Vecais Kraķis izbaudīja savu diendusiņu.
Selma
Sīkvelns sērīgi noliedzoši pamāja ar galvu, ko varēja tulkot kā, nē, runāt viņš neprata. Taču, padzirdējis, ka tiks pie pankūkas ar medu, bija gatavs virtuves mazgātājs. Vispirms kaut kur aizdieba pa otrā virtuves galā esošajām durvīm*, tad atgriezās stiepdams garu slotu un spaini lielāku par pašu, no kura smaržoja pēc sēra jau pa lielu gabalu.
Tad spaiņa saturs tika izgāzts uz grīdas un sīkvelns metās ar slotu slaucīt lielo slapjumu šurpu turpu. No grīdas pacēlās dzeltenpelēki garaiņi, pamazām piepildīdami virtuvi un sākdami velties laukā pa tās ārdurvīm. Apkārtni un virtuvei tuvākās telpas piepildīja piesātināta, patīkama sēra smarža.
Niko un Māris
Ceris bija ielīdis savā mājā un visas trīs galvas krāca tā, ka būda gandrīz vai līgojās vien. Noguris laikam bija pēc saviem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
Vienā brīdī gaisu sāka piepildīt patīkama sēra smarža un no virtuves varēja manām veļamies dzeltpelēkus garaiņus.
Alekss
Ruļļos rakstītas bija visādas mazsvarīgas lietas - atskaites par dvēseļu mocīšanu, par iegūto vilnu un pret ko tā savulaik iemainīta. Kaut kāda transportlīdzekļa skices ar piezīmēm, kas nepieciešams tā uzbūvei, steļļu uzmetums, izskatījās, ka Šmaugs bija venu brīdi domājis par audumu aušanu.
Neizdevās atrast atslēgu, kas durvīm derētu, bet bija cita atslēga, kas derēja aizvērtajam skapim.
"Nesien asti mezglā, kungs," elles liesma koķeti noplivinājās kamīnā, "es tavu kabinetu pieslēgšu. Saimnieks tagad ir, spēks arī, tad var aiztaisīt tos laidara vārtus ciet."
OOC: *Šīs durvis aizmirsu pirmajā virtuves aprakstā pieminēt, bet to izlaboju tajā, ko ATD ieliku.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.10.2021 22:00
- Ausu aizbāžņi nebūs nepieciešami, vai ne? - Niko iesmējās, klausīdamies cerbera tik saldajā un aizrautīgajā krākšanā. Viņam tādi noteikti noderēs. Vai tad pie tāda trokšņa var aizmigt?
Aka tepat jau bija, un ugunsdzēsējs sāka pieliet spaiņus ar ūdeni. Kamēr viņš ar to nodarbojās, suņa krākšanai pievienojās sēra smarža. Nez, ko viņi tur virtuvē dara? Selma pankūkas noteikti necep no sēra, lūk, par to puisis bija pārliecināts.
Kad spaiņi bija pilni, bija laiks celt nēšus atpakaļ plecos un nest uz virtuvi.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.10.2021 22:08
Tiešām neprot runāt? Kas tad bija tas, kas hallē sauca "te neviena nav"? Vēl kādi citi dīvaini elles iemītnieki? Bet Selma neprašņāja tālāk. Lūk, sīkvelns jau rīkojās, ka sērs garoja vien. Aha, mazgā te ar sēru. Tas Selmai bija vēl viens atklājums. Un šie garaiņi nekoda acīs, un elpot bija viegli, un... vispār.
Meitene stumdīja bluķīšus, lai sīkvelns labi var izberzt visu grīdu. Pastūma arī toveri, kamēr tas tukšs. Lai sērs tiek visur. Kad jau tā tika mērcēts pēdējais telpas kakts, Selma devās pie pieliekamā un paņēma divas pankūkas no bļodas. Iesmērējusi starp tām medu, abas saspieda kopā. Būs garšīgi.
Tu esi tik lieliski slinks! - Meitene uzslavēja sīkvelnu, kad tas bija ar visu ticis galā un arī slotu un spaini aizvācis. - Nu te ir pareizais haoss. Lūk, ņem! - Medus pankūkas tika sniegtas palīgam. Selmai arī tā kā gribējās radījumu apskaut, vai vismaz noglāstīt, tomēr viņa nolēma nogaidīt un neuzmākties. Domājams, te neviens pie labas attieksmes nav pieradis.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 11.10.2021 22:32
Ahā. Tad redz, no kurienes tā neapmierinātā vistu kladzināšana bija skanējusi. Bet pagaidām velns izlēma nelikties ne zinis lai jau vecūksnis slikti izguļas. Bija vēl jāpārbauda pagrabs.
Nokāpjot lejā, tā kā uzvēdīja pēc sēra. Ieinteresēts, Demeo sekoja deguna norādītam virzienam.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 12.10.2021 08:36
Alekss atslēgu, kas derētu durvīm, neatrada, bet elles uguns noteikti lasīja viņa domas un pieteicās durvis aiz viņa aizslēgt. Toties atrada atslēgu, kas der skapim. Piegājis pie skapja, Alekss to atslēdza un paskatījās iekšā, varbūt var liekos ruļļus tur salikt.
Skatoties uz pārējiem papīriem, Alekss ieraudzīja kaut ko, kas izskatījās pēc transporta līdzekļa plāna. Vai Demeo nebija minējis, ka viņam zobratus vajag? Pasts, šķiet, ir tālu, būtu labi, ka nebūtu ar kājām jāiet. To papīru Alekss atstāja turpat pa ķērienam, būs jāpaprasa Demeo.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 12.10.2021 10:15
Selma, Niko un Māris
Sīkvelns kārtīgi izplāja visu slapjumu līdz pat pēdējām kaktiņam un stūrītim, labu devu ieslaukot arī pakrāsnē, no kurienes pēc kāda laika atskanēja neapmierināta ņurkstēšana. Tad radījums paķēra pasniegtās pankūkas, kas pazuda viņa mutē vienā mirklī un ķiķinādams izmetās pa virtuves durvīm. Slota tika pamesta turpat, kur sīkvelns bija stāvējis un viss liekais slapjums uz grīdas arī atstāts.
No pakrāsnes izvēlās vēl viens tāds pats radījums, tikai ugunīgi sarkanām spalvām, un aizmetās pakaļ pirmajam sīkvelnam neganti ņurdēdams - kāds nebija apmierināts par diendusas traucēšanu.
Niko un Māris varēja ieraudzīt, kā no virtuves vispirms izšaujas jau redzētais sīkvelns un pazūd ap stūri, bet pēc kādiem mirkļiem viņam pakaļ izskrien vēl viens un aiznesas pa pēdām pakaļ.
Demeo
Demeo deguns teica, ka sēra smaka nāk no ēdamzāles. Ieejot tajā viņš ieraudzīja, kā pa zāles pretējā galā esošo durvju šķirbām spiežas dzeltenpelēku dūmu stīdziņas un pa durvju apakšu kaut kāds slapjums sūcas. Ja atvēra tās durvis, tad ieraudzīja, ka acīmredzot te bija notikusi virtuves mazgāšana - uz grīdas bija ūdens peļķes, visa telpa pilna ar sēra garaiņiem, kas gan pa lielai daļai jau bija izplūduši laukā pa ārdurvīm.
Alekss
Aizslēgtais skapis, pēc visa spriežot, bija glabājis vērtīgās lietas. Tajā bija pieci plaukti. Tagad gan tas bija pa lielai daļai iztukšots, visticamāk Šmaugs bija visu noderīgāko savācis līdzi. Bet augšējā plauktā vistālākajā kaktā bija palicis melnas ādas maisiņš. Tajā iekšā atradās 13 zelta monētas (apmēram 7 cm diametrā un puscentimetra biezumā). Kāds kaut ko bija aizmirsis paķert līdzi...
Otrajā plauktā no augšas bija rinda ar dažāda izmēra stikla pudelēm. Trīs bija tukšas, divas neiesāktas un vēl trīs bija dažādās iztukšotības pakāpēs. Ja Alekss paskatījās, kas ir trīs iesāktajās, tad no vienas smaržoja pēc sēra, no otras pēc augstākā labuma benzīna un no trešās pēc kandžas. Blakus atradās arī ar roku sarakstīta neliela grāmatele ar kokteiļu receptēm.
Trešajā plauktā mētājās pamestas dažāda lieluma tukšas koka kastītes, iztapsētas ar audumu, ceturtais un piektais plaukts bija tukši. Bet, spriežot, ka nekādu putekļu uz tiem nebija, tur arī bija kaut kas glabājies.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.10.2021 12:31
Neko nesaprotu! Niko tieši tādu skatienu pameta uz Māri un vēl būtu paraustījis plecus, ja vien uz tiem nebūtu nēši.
Piefiksējis, ka te ir vismaz divi sīkvelni, no kuriem vienam kažoks ir koši sarkans, ugunsdzēsējs turpināja ceļu uz virtuves durvīm. Tagad viņam interesēja, kas tur ir noticis.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 12.10.2021 13:31
Alekss pustukšajā skapī ielika savus 3 līgumus un vēl šo to, kas likās noderīgākais. Interesanti, cik vērtīga bija atrastā nauda, ko par to varēja dabūt? Tad skapi aizslēdza, bet atslēgu labi noslēpa kaut kur kabinetā.
Nospriedis, ka jātiek galā ar iepriekš izpētītajās noliktavās atrasto svēto ūdeni, jānoskaidro, cik tas daudz un jāpieskata, lai neviens neizmet ārā, Alekss izgāja no kabineta, aiztaisīja durvis domās pieteica elles ugunij, lai tā durvis aizslēdz un nevienu iekšā nelaiž.
Pa ceļam gaitenī Alekss atcerējās, ka vienā nākošajā telpā aiz kabineta nebija bijis. Durvis bija bijušas aizslēgtas. Piegājis pie aizslēgtajām durvīm, Alekss domās jautāja elles sirdij - Šīs durvis arī vari man atslēgt?
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.10.2021 13:43
Selma rokas vien noplātīja. Un kā gan pankūkas bija tikušas sīkvelna ķepā, ja vēl nemaz netika dotas? Re, slota tepat uz grīdas mētājas, un spainis arī nav aiznests. Iepriekšējais priecīgais noskaņojums noplaka. Meitene neskrēja sīkvelnam pakaļ, tikai noskatījās, kā tas iznesas pa durvīm un mirkli pēc pirmā - vēl otrs no pakrāsnes, tāds sarkans. Viens viņai bija skaidrs - ja arī aicinās šos kaut ko darīt, tad apsolīto kārumu dos tikai tad, kad viss būs paveikts līdz vissīkākajai prasībai. Varbūt vispār vairs nē.
Pārlaidusi acis peļķītēm klātajai grīdai, Selma nocitēja Pepiju Garzeķi, - Tā nesaaukstēsies, ja kustēsies. - Jo šī bija bijusi Pepijas metode grīdu mazgāšanā. Tad meitene pacēla slotu, paņēma spaini un gāja meklēt, no kurienes tie izvilkti. Un varbūt tur ir arī kāda lupata. Pa tālākajām virtuves durvīm viņa vēl nebija gājusi.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 12.10.2021 13:53
Nenovaldījis ziņkārību, Demeo tik tiešām bija pabāzies virtuvē. Vai, cik briesmīgi! Vismaz viens elles nostūris bija sācis smaržot šaušalīgi, tieši tā, kā tam bija jābūt. Velnam nebija ne jausmas, ka viņam tā tik ļoti netrūks.
Demeo griezās atpakaļ, lūkas virzienā.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 12.10.2021 18:14
Alekss un Demeo
"Atslēgt varēšu tikai ārkārtas gadījumā. Tava vietniece tās ar atslēgu aizslēdza... Jums jāsarunā, kad viņa atgriezīsies, lai atļauj tur iekļūt, kad vajag," elles uguns nopūtās. Acīmredzot šāda lietu kārtība viņai ne visai patika.
Demo satikās vidējā gaitenī ar elleskungu, kurš tobrīd atradās pie savas vietnieces kabineta durvīm.
Selma
Aiz tām durvīm izrādījās ir ēdamtelpa - ar taisnstūrainu koka galdu pa vidu. Katrā galā bija krēsls ar augstu atzveltni un pie galda garākajām malām vienkārši koka ķebļi. Pie griestiem karājās divi ratu riteņi, uz kuriem bija saliktas sveces. Logu nebija, bet gar sienām bija arī lāpas. Telpas otrā galā bija durvis. Tās veda uz gaiteni. Izejot no ēdamzāles tūlīt pa labi bija vēl vienas durvis (tās, kas Demeo aizveda uz bēniņiem).
Ejot tālāk pa gaiteni, Selma varēja nonākt pie tās pašas nelaimīgās pārblīvētās noliktavas, kur varētu arī atrasties meklētās lietas.
Niko un Māris
Kad viņi tika līdz virtuvei, tur neviena nebija, tikai ļoti slapja grīda, pamests tukšs spainis un slota. Un durvis otrā virtuves pusē bija palikušas pusvirus.
Tajā brīdī elli dzīvespriecīgi pieskandināja vārtu zvana skaņas.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 12.10.2021 18:36
Tātad tas vietnieces kabinets varbūt? Vai arī vienkārši viņas istaba. Interesanti, kad tad šī grasās atgriezties. Un cik ilgi būs vietniece. Ja nomainījies elleskungs, varbūt vairs nemaz neskaitās vietniece.
Ejot tālāk uz otra gaiteņa pusi, Alekss satika Demeo.
Gribēja jau kaut ko bilst, taču tad nomaurojās tas vērsis - durvju zvans.
Oho. Kāds ir ieradies. Varbūt tā mana vietniece atpakaļ. Tikai jautājums, kāpēc zvana. Būs jāiet satikt viesis.
Alekss ātrā solī devās galvenās halles virzienā, lai paskatītos, kas tur ir atnācis.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 12.10.2021 18:43
Demeo saviebās, taču izšķīrās par sliktu sekošanai. Vietniece, viņaprāt, nebūtu zvanījusi. Tātad, vai nu vēl kādi jauniņie, vai arī kas patīkamāks. Sliktāk, lai vieta izskatās mazāk pamesta, nekā tā patiesībā ir.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.10.2021 18:45
Mēs nevaram ieraudzīt slotu un spaini, jo tos Selma paņēma līdzi slotu skapja meklējumos!
Virtuve bija tukša. Tikai slapja. Niko paostīja gaisu. Patīkami!
Baļļa toties bija uz vietas, un ugunsdzēsējs salēja ūdeni tur. Ja nesaiet, tad atstāj pilno spaini blakus.
Nomaurojās durvju zvans. Tiešām vajag ausu aizbāžņus. Nez, kas vēl tur ieradies?
Niko gāja skatīties.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.10.2021 20:17
Selmai tas bija labs atklājums - ēdamistaba un gaiteņa tālākais gals, tas ir, tālākais no ieejas halles. Te viņa vēl nebija bijusi (lai gan viņa daudz kur vēl nebija bijusi). Nedaudz pa gaiteni pasoļojot, atradās arī noliktava. Neganti pārblīvēta noliktava. Meitene uzmanīgi iestutēja tajā slotu un spaini, uzmanoties, lai kaut kas neuzkrīt virsū. Būs jāizpēta, kas te ir, un liekais jāaiznes kaut kur citur. Nav visādiem krāmiem jāstāv kopā ar vajadzīgām lietām. Lupatu viņa izlēma nemeklēt. Virtuvē ir silts, izžūs tāpat.
Labi, ka viņa jau vēra ciet noliktavas durvis, kad iebaurojās zvans. Vēl kāds ieradies ellē nr.13. Meitene nolēma aiziet paskatīties līdz hallei, kas tur atnācis.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 12.10.2021 20:32
OOC: Ups... Paldies, Roviela!
Ārpusē 13. elles iemītnieku delegāciju sagaidīja nikna trīsbalsīga riešana - tur Cerītis ārdījās aiz sētas, kas piebraucamo ceļu nošķīra no pārējās teritorijas. Siekalām škīstot uz visām pusē, sešām acīm zvērojot (burtiskā nozīmē), cerbers triecās pret žogu, kažoks bija uzbozts un spurojās uz visām pusēm. Neradās nekādas šaubas - tiks klāt zvanītājam, no viņa pat ne skrandiņas pāri nepaliks.
Aiz vārtiem stāvēja liels, melns kravas vāģis (priekšgals https://wonderfulengineering.com/wp-content/uploads/2014/05/truck-truck-610x381.jpg, bet aizmugurē slēgts kravas konteiners). Pie vārtiem stāvēja velns, kurš izskatījās pēc cilvēka, tikai uz galvas no melno matu ērkuļa slējās divi sarkani ragi un pār plecu bija pārkārta melna aste. Mugurā viņam bija melnas ādas kļošenes un T-krekls ar uzrakstu Hells Bells, pa virsu tam uzvilkta melna ādas veste ar metāla kniedēm visādās vietās un daudz kabatām. Aiz viņa muguras stāvēja nokrauta kastu kaudze, cik nu caur vārtiem varēja pamanīt.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.10.2021 20:44
No skatīšanās nekas prātīgs nesanāca, Niko pat netika līdz durvīm, kad izdzirdēja Cerīša ārdīšanos. Nospriedis, ka sunim nav veselīgi šitā satraukties un ka tādā troksnī nevarēs normāli sarunāties, ugunsdzēsējs piekrītoši pamāja Aleksam un devās atpakaļ uz pagalmu, lai pastāvētu blakus cerberam. Tā teikt, atbalstam. Varbūt Cerītis mazliet nomierināsies un apmierināsies ar rūkšanu. Turklāt no turienes arī varēs dzirdēt, kas stilīgajam atbraucējam sakāms.
Sanāca iesūtīt 2 sekundes pirms Aleksa. Niko jau dara, ko viņam teica.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 12.10.2021 20:46
Alekss knapi novaldījās, lai nestāvētu kā miets pie durvīm ar muti vaļā - sētu, šķiet, sargāja, trīsgalvains suns. Bija tīri bail iet tālāk, mazums, suns tiek laukā, bet izskatījās, ka sunim traucē tieši viesis. Nebūtu labi, ja kaut kādas kravas piegādātāju, kā izskatījās, saplosīs viņu suns. Niko laikam bija Cerīti atradis.
-Cerīti atradi? Ja slikti ar viņu satiec, pamēģini kaut kā nedaudz nomierināt, lai netiek klāt svešajam
Niko pa koridoru bija aizgāji atpakaļ, cerams uz sētu pie suņa.
Viens gluži viņš negribēja ar svešajiem runāt, tāpēc tā kā ar galvas mājienu pasauca Demeo līdzi, ja šis gribēs nākt.
Pats viņš gāja pa iebraucamo ceļu līdz vārtiem lūkot, kas ir atbraucis jeb atvests.
OOC:Paspēju izlabot pirms Rovielas labojuma, tāpēc nomainīju tekstu, bet doma līdzīga, izlabošu atpakaļ, ja kāds paspēja izlasīt 2.versiju
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 12.10.2021 21:07
Atbaidoši pretīgs vāģis, Demeo sprieda. Viņš tādu piesavinātos pie iespējas. Taču šim, par lieliem priekiem, bija arī saimnieks.
Visas šīs pārdomas velna sejā nekādi neatspoguļojās; tā palika bezkaislīga, izbalināta no jebkādām emocijām kā tādam indiānim. Viņš sekoja apmēram vienu soli iepakaļ un tāpat vienu soli pa labi no elles kunga tā, lai, netraucēdams, pats labi redzētu notiekošo un pie vajadzības varētu iejaukties. Nekam briesmīgam gan nebija jāatgadās un tā līdzi nākšana bija vairāk Aleksa atbalstam. Jauniņš elles kungs elles vājība. Labāk, lai nedabon želejkāju likstu nepiederošo priekšā.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.10.2021 21:16
Skats uz ārpusi pa atvērtajām mājas durvīm bija aizraujošs (un trokšņains). Gar pagalma iekšējo sētu nēsājās govs izmēra trīsgalvains sanbernārs un uz piebraucamā ceļa aiz vārtiem stāvēja grandioza kravas mašīna (ā, tad nemaz tik izolēti naturāla te tā saimniecība nebija?) un visai stilīgs velns. Tāds rokerīgs.
Selma palika durvīs. Pavērot, ka te tagad notiks. Uz vārtiem jau gāja Alekss un velns, kura vārdu Selma joprojām nezināja. Niko, savukārt, gāja pie cerbera.
Meitene atspieda muguru pret durvju stenderi un ieinteresēti skatījās.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 12.10.2021 21:27
Niko
Cerbers nelikās par Niko ne zinis un turpināja agresīvi apriet svešinieku. Pienākot tuvāk, gandrīz vai varēja sajust enerģiju, kas šajā brīdī strāvoja no elles sarga, tā lika ādai kņudēt, it kā pa to pārvietotos nelieli elektrības lādiņi.
Pie vārtiem
Velns visai vienaldzīgi paskatījās uz Aleksu, bezkaislīgam skatienam pēc tam aizslīdot arī pie trakojošā cerbera un Demeo: "Slikta diena! Saimnieks esat? Sūtījuma piegāde, parakstieties te."
Ja jaunais elleskungs pavēra vārtus, tad viņam tika pasniegta piķa melna spalva ar koši sarkanu maliņu un planšete ar lapu (šoreiz bez jebkādiem liekiem ornomentiem), uz kuras bija rakstīts:
Pasūtījuma piegāde Ellei Nr. 13
Pasūtītājs: elleskunga vietniece Niezīte
Piegādātājs: Pekles 1. iecirkņa pasta nodaļa
Saņēmējs: __________/Paraksts/ _________ /Paraksta atšifrējums/.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.10.2021 21:39
Kad tā tad tā. Niko, sajūtot Cerīša elles maģiju, nemaz nemēģināja cerberu nomierināt. Viņš palika blakus, skatījās un klausījās.
Izrādās - pasta piegāde. Kāda vēl pasta piegāde? Kas ir tajās kastēs?
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 13.10.2021 08:43
Slikta diena. Jā, saimnieks esmu.
Atvēris vārtus, paņēmis un apskatījis lapu no abām pusēm, Alekss neko dīvainu nemanīja un parakstījās norādītajā vietā, kā paraksta atšifrējumu liekot vārdu Tumsiņš.
Likās atbilstoši, ja paskatās uz viņa kažoku. Turklāt rokasgrāmatā tā bija rakstīts. Dīvaini, bet būs jāpierod, lai gan, jo vairāk domāja, jo mazāk dīvaini likās.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 13.10.2021 17:39
Cik Niko varēja redzēt caur žogu, tad kastu bija daudz un dažādas formas un krāsas. Kāds bija iepircies ne pa jokam.
Piegādātājs paņēma atpakaļ dokumentu, izlasīja to un novilka lēnām ar kreisās rokas īkšķi pār parakstu. To pavadīja sīkas liesmiņas, kas pašķīda no īkšķa apakšas.
"Viss štokos. Tad lai pie Pirmvelna kājas jums te viss! Un te vairāk kā divus vajadzēs," velns pirmo reiz pasmīnēja, no augšlūpas malas parādoties vienam ilknītim un pamāja ar roku uz lielo kastu kaudzi pie vārtiem. Tad viņš aizgāja un iekāpa savā autiņā. Uz brīdi no kabīnes bija dzirdamas rokmūzikas skaņas, pirms durvis atkal tika aizvērtas.
Piegādātājs paskatījās uz savu blakussēdētāju: "Trīspadsmitajā ir jauns elleskungs un pat ne desets nepagāja... Šausmiņās, kā tad būs?"
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 13.10.2021 17:44
Tik tiešām. Demeo vairākkārt paraustīja zvana auklu. Varbūt kādam pielēks, ka pie durvīm vajag vairāk personāla. Bet vispār
Tas izskatās pēc darbiņa sīkvelniem, šef, viņš elles kungam ieminējās. Varbūt pamēģini viņus pasaukt un pielikt pie kraušanas?
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 13.10.2021 17:50
Alekss paskatījās uz lielo kaudzi pie vārtiem. Jā, palīdzību gan vajadzēs.
Tā laikam būs jādara. Tik vajadzēs nokomandēt, kur ko likt. Ja iekšā kaut kas dzīvs, taisīt vaļā un skatīties iekšā kaut kā negribas. Ka neaizmūk.
Pēc Demeo ieteikuma pasaukt palīgā sīkvelnus, un atcerējies, ka tie arī ugunij klausa, Alekss mēģināja viņus sadabūt tā teikt, attālināti -
Uguntiņ? Pasaki sīkvelniem, lai fiksi nāk pie elles vārtiem.
Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 13.10.2021 17:56
"Izskatās, ka būs jāpastrādā," blakussēdētājs veltīja šoferim smaidu. "Ja gadās kāds brīdis, tu zini, kur mani atrast. Uz netikšanos!" Viņam tika piemiegts ar aci un velnene izleca no mašīnas.
Niezīte, izkāpusi no mašīnas, piedevās pie kastēm, kuras joprojam nebija ienestas iekšā. Nāksies pastrādāt pie darbu izpildes, to nodomājot, viņa apsēdās uz vienas no kastēm un palūkojās vārtu virzienā.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2021 18:00
Niko paskatījās uz Cerīti. Cerot, ka tas tagad, kad kārdinājums nestāv pie vārtiem, nomierināsies. Iekšā sasodītais zvans nomāvās vēl vairākas reizes, laikam kāds no savējiem to auklu paraustījis. Nu, nav brīnums - kastes tur bija vesela kaudze.
Būs jāiet stiept, vai vismaz pārbaudīt, vai tur iekšā tiešām nav nekas dzīvs, kā tur varēja sadzirdēt runājam. Govs, teiksim. Ha! Kastes kur kastes, bet tā velnene, kas tur izkāpa, laikam būs tā vietniece. To arī vajag apskatīt.
Ja cerbers nomierinās, pabužina to vēl aiz ausīm, tā teikt, labi rūkts, lauva! Un iet skatīties, ko tad tur tādu atgādājuši, un tuvāk appētīt atbraucēju.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 13.10.2021 18:02
No mašīnas izkāpa velns. Jeb drīzāk velnu sieviete. Ņēma un apsēdās uz kastēm un skatījās virsū. Interesanti.
-Slikta diena! Alekss sveicināja. Jūs uz palikšanu?
Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 13.10.2021 18:10
"Sveikiņi!" Velnene atplauka smaidā, kad viņu uzrunāja ragainis. "Es varētu palikt, ja vien būsiet pietiekami nerātns."
Kājas tika pašūpotas un viņa palūkojās uz jaunpienācēju (Niko): "Sveiks, smukulīt, vai ienesīsi mani iekšā?"
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 13.10.2021 18:13
- Ar to nešanu varbūt var pagaidīt? Mani sauc Alekss... jeb Tumsiņš. Kas esi Tu?
Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 13.10.2021 18:28
"No manas pieredzes: nešana netraucē runāšanai," uzmanība tika atgriesta Tumsiņam. "Es esmu tava vietniece, ja taisies te saimniekot kā īstākais nešķīstenis. Vai tie ir tavi nodomi?"
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 13.10.2021 18:28
"Es jau varu, varu," elles uguns atbildēja Aleksam, "bet tu vienkārši pats arī vari viņus pasaukt..."
Pēc brītiņa no elles izskrēja un elleskungam blakus nostājās četri ap metru gari velni, spoži melniem ragiem, lielām ausīm, pusotru metru garu asti un garu spalvu, kas klāja visu ķermeni, kājām pēdu vietā bija šķelti nagi un rokām pirkstu galus rotāja nelieli asi nagi. Vienam kažoks bija ugunssarkanā krāsā, vienam melns, pārējiem diviem tumši pelēks. Visi četri nogaidoši vērās uz jauno saimnieku.
"Tu zini, kur ir mana nodaļa, visu nejauku" šoferis pasmīkņāja, pagaidīja, kad velnene izrāpās laukā un ierūcināja savu kravas vāģi. No auto dūmeņa izšāvās melns dūmu mutulis līdz ar liesmām un tas atrāvies no vietas aizjoņoja šādam vāģim neprātīgā ātrumā pa ceļu, atstājot aiz sevis sēra un deguma smaržu un putekļu mākuli. Sazin kas šajā brīdī darījās pa kravas kasti ar atlikušo kravu, ja tāda bija.
Piegādātājam iekāpjot atpakaļ kravas vāģī, cerbers kā uz burvju mājienu nomierinājās, tikai vēl skata pēc norūcies, ar pakaļkājām paspārdīja zemi un ar labi padarīta darba apziņu gāja gulēt tālāk.
Uz atvestajām kastēm bija tikai ar lielu melnu zīmogu uzspiests cipars 13, bet tās visas bija no koka dēļiem sanaglotas un tikai uz vienas bija uzraksts, ka tajā ir kas plīstošs.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 13.10.2021 18:36
Īsti pagaidām neuzticēdamies sīkvelnu un elles kunga dinamikai, Demeo paķēra plīstošo (tai arī vajadzētu būt vieglākai) un uzmanīgi ar to devās ēdamzāles virzienā (banāli tādēļ, ka tur šobrīd bija vairāk vietas, un mazāka iespēja, ka kāds uzskries kravai virsū). Atgriezties viņam nenāca ne prātā. Lūka bija palikusi neizpētīta, un palīgu pie kastēm tagad bija atliektiem galiem.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 13.10.2021 18:37
Ak tad šī tā vietniece, beidzot kāds, kas varēs ieviest te vēl lielāku skaidrību!
-Cik nepatīkami Tevi beidzot satikt. Protams, ar katru dienu arvien nešķīstāks, ta šķiet.
Sīkvelni bija atskrējuši. Aleksam gan nebija ne jausmas, ka arī ar viņiem varēja attālināti sarunāties. Lieliski. Tas atvieglos dzīvi.
-Niezīt, Tev jau labāk zināms, kas tajās kastēs, esi briesmīga, norādi velneļiem, kur tās likt, ja?
-Sīkvelni - prātīgi sanesiet šīs kastes iekšā tur, kur vietniece norādīs, tikai šo ne un Alekss norādīja uz kasti, kur bija uzraksts "plīstošs", kuru jau bija paķēris Demeo.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2021 18:49
Ienesīsi iekšā! Iesperšu iekšā. Varētu nest, ja vien tā nejaucene nebūtu viņu nosaukusi par nesmuku. Niko bija iedomīgs uz savu izskatu, nu un, ka viņš bija nokvēpis un ka nebija velna paskatā.
Vēl labāk, ka Alekss pateica nekur nenest, pat attaisnojums nebija jādomā.
Opā! Sīkvelni nupat jau bija četri. Vecais Kraķis teica, ka trīs, tātad viens jau ir no kaut kurienes atskrējis. Un vēl labāk, ka kastes nav jānes, sīkvelni to darīs.
- Niezīt, kāpēc te izskatās tik skaisti? - Nokvēpušajā sejā parādījās žilbinoši baltu, gludu zobu rinda. Par tādiem arī velnam nebūtu kauns. Cerams, tie nemainīsies uz kaut kādiem milzīgiem ilkņiem.
Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 13.10.2021 19:12
Protams, ka viņu pielika pie darba. Ko citu viņa sagaidīja?
Neuzticoties sīkvelnu izveicīgumam, viņa noslīdēja no kastes. "Nu ko, sīkie neģēļi. Tiriniet šurpu savas ausis vai arī ēdamo neredzēt kā jauniņajiem savus ragus!" Viņa ātri vien nodeva vajadzīgo informāciju šarmantajiem sliņķiem, pēc kā uzmeta skatienu Niko, bet neko neatbildēja. Tā vietā sievišķis piegāja pie elles kunga un pasniedza tam kreiso roku, lai sarokotos: "Niezīte. Baisa Niezīte. Cerams, ka mums kopā būs šaušalīgi un par šo vietu klīdīs sliktākā slava."
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.10.2021 19:13
O, tur pie vārtiem norisinājās vesels teātris. Selma skatījās ar interesi, kā tiek nokārtota piegādes lieta un kā no varenās mašīnas kabīnes izkāpj velnu sieviete. Jā, un tā esot elleskunga vietniece. Niezīte? Selma klusi iespurdzās. Un Alekss sevi nosauca par Tumsiņu. Piestāvoši.
Meitene pakāpa soli sānis, kad viņai garām uz ārpusi paskrēja veseli četri sīkvelni un kad nezināmā vārda velns, savukārt, nāca pa durvīm iekšā, nesdams kaut kādu kasti. - Kā tevi sauc? Es esmu Selma. - Jo nu, iepazinušies viņi nebija. Tas ir, līdz iepazīšanai vēl ilgs laiks paies, bet vārdu derētu uzzināt tagad.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 13.10.2021 19:23
Demeo, velns noņurdēja. Nekādu piezīmju par attieksmi pret iepazīšanos. Tad jau redzēs, kas no šī skuķa iznāks. Stiepšu šito uz ēdamtelpu. Ja paliksi še, skaties, lai tai nekas negadās. Trausls saturs.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 13.10.2021 19:29
Niezīte dizgan fiksi sīkvelnus nokomandēja. Diez, cik šie būs atsaucīgi uz draudiem, būs jāpaskatās rezultāts, lai zinātu, kāda ir vislabākā pieeja vēlamu rezultātu sasniegšanai.
Atbildējis rokasspiedienam Alekss īsi noteica - Cerams!
Noteikti vajadzēs mums kādu brīdi pārmīt dažus vārdus par svarīgāko. Bet to var arī vēlāk. Pasts droši vien bija tālu, ilgi biji prom.
Paskatījies un Niko, kurš bija nācis laikam kastes palīdzēt stiept, noteica
- Iespaidīgi, Niko. Cerītim Tu, šķiet, tik tiešām nepatīc. Kādu brīdi vajadzēs Tev mūs iepazīstināt. Viņš jau droši vien zina, ka mēs savējie, taču tāpat būtu jāsatiek.
Atcerējies to, ka Niko bija jāmeklē Cerītis ar pankūkām, Alekss jautāja -
- Starp citu, Niezīt, ko Tu te īsti sliktu sapirki, Cerītim ar kādu graužamo?
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2021 19:38
- Pilnīgi noteikti nepatīku, - Niko atsaucās. - Nolaizīja līdz krišanai. Iepazīstināšu.
Vai nu te daudz būs jāiepazīstina. Cerītim nepatika piegādātājs. Re, tikko aizvācās, tā miers bija mājās. Tad jau pārējos par savējiem tiešām uzskata. Varbūt to Niezīti gan nē, ja jau tik pārlaimīgi metās viņam, Niko virsū.
To, kā viņš tam suņagabalam bija mācījis ganīt aitas, ugunsdzēsējs netaisījās stāstīt. Vispār redzēs, kas te būs. Ka tikai nav jāiet pie Cerīša būdā gulēt, ja neizdosies guļamtelpas iekārtot kaut kā guļamāk. Pamosties ar starp ribām ieurbušos atsperi tā kā negribējās.
Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 13.10.2021 19:54
"Pasts un vēl šis tas. Es to visu noteikti varēšu ierādīt, kad smaržosi vairāk pēc velna," velnene priecīgi atrauca. Rokas spiediens bija vajadzīgais kontakts, lai oma kļūtu krietni ciešamāka un to, ka abiem būs pārmijamas lietas kabinetā, bija pats par sevi saprotams.
"Cerītim tur ir gan graužamais, gan sūkājamais... tāpat kā ēdamais mums, daži jauni matrači. Sēra krājumi arī sāka piebeigties," Niezīte uzskaitīja dažas no lietām, kuras bija iegādājusies, lai jaunajiem kolēģiem dzīve būtu ciešamāka. "Ja kas, mani varēs atrast kabinetā," ar to viņa sāka doties ellē, pa ceļam uzsitot pa Niko dupsi un veltot viņam koķetu skatienu.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 13.10.2021 20:30
Tumsiņam satverot Niezītes plaukstu, pašķīda sīkas dzirkstelītes, likās krūtīs tika parauts kāds jau iepriekš esošs pavediens un vēl viena lieta likās nostājusies savās vietās.
Niezītei savukārt omulīgā mājas sajūta, kas bija kaut kur jau pazudusi, atgriezās ar jaunu spēku.
Sīkvelni uz elleskunga pavēli atbildēja ar priecīgi kaujiniecisku: "Ņaņaņaņaņa!" Tad divi paķēra vienu lielo kasti, otri divi - otru un nesās ar abām kastēm uz elles durvīm. Labi, ka Selma bija pakāpusies malā, jo citādi būtu notriekta no kājām, kad abi sīkvelnu pāri mēģināja vielaicīgi iedabūt savas kastes iekšā. Sekoja stīvēšanās, kastu sišanās vienai pret otru un stenderēm, pirms abi pelēkie sīkvelni uzvarēja cīniņā un ķiķinādami nozuda elles dzīlēs. Ugunssarkanais dusmīgi uzņurdēja melnajam, kurš kaut ko atņurkstēja pretī un tad arī otra kaste aizceļoja tālāk.
Selma varēja dzirdēt, ka arī elles iekšpusē atskanēja būkšķi un kaut kāda grabēšana. Labi, ka Demeo bija jau aizstiepis plīstošo lietu kasti, jo sīkvelniem prātīga nešana nu galīgi nekādi nesanāca.
Demeo tā tik vien paguva savu plīstošo nešļavu aizstiept līdz ēdamzāles durvīm, kad ellē atskanēja būkšķi, grabēšana, ķiķināšana un nīgri rūcieni. Izklausījās, ka sīkvelni izklaidējas. Jebkurā gadījumā, nekas netraucēja viņam doties izpētīt, kas atrodas zem lūkas - zem tās atradās kāpnes uz leju. Nokāpjot pa tām, velns nonāca gaitenī, kas veda pa labi un kreisi.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.10.2021 20:33
Tad liec uz grīdas. - Selma ieteica. Ne jau nu ka Demeo padoms būtu nepieciešams, bet var neienākt prātā. Jo galds ēdamistabā izskatījās stabils, bet vai tas tāds bija, meitene nebija pārbaudījusi.
Ar Niezīti Selmai uzreiz satikties negribējās, tāpēc viņa pagriezās un devās uz virtuvi pa kreisās puses gaiteni. Nomazgāt traukus jaukā sēra atmosfērā.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2021 20:59
Niko noskatījās pakaļ Niezītei, bet viņa sejā un acis nevarēja nolasīt, ko puisis domāja. Visādā ziņā viņš negrasījās skriet pakaļ velnenei, kas šitā viņu uzreiz apgrābstīja. Bārdāma kaut kāda. Viņam pašlaik interesantāk bija redzēt, ko darīs sīkvelni.
Sīkvelni sāka darboties šaušalīgi entuziastiski pilnīgi haotiskā stilā. Nosmējes pie sevis, Niko palika ārā, maliņā. Katram gadījumam. Lai nenotriec no kājām. Viņš taisījās iet iekšā pēc tam, kad pēdējā kaste būs ienesta, lai izpētītu, kas labs tur ir palicis nesadauzīts, un savākt to suņa barību. Cerītim vajag.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 14.10.2021 00:52
Velns tik nenoteikti pašūpoja galvu, stibīdams vien trauslo kasti tālāk. Uz grīdas, virs grīdas, zem grīdas, blakus grīdai
Patiesībā uz galda Demeo gan nebija grasījies to likt. Pārāk viegli aizķert, un tik nepārvarami galdi nebūt nebija, to viņš zināja no pieredzes. Žēl, pabāzt zem galda neaizdomājās. Tā vietā kaste tika novietota stūrī aiz durvīm, nost no ceļa. Kādu brīdi vēl Demeo palika uz vietas, ausīdamies, vai gadījumā sīkvelnu karuselis nedotos šai virzienā. Pirmajā brīdī tā nešķita. Arī slikti. Varēja doties uz lūku.
Izklausījās, ka elles kungs ar savu pirmo reizi būs ticis lieliskām galā. Sīkie šmurguļi jārējās pa elli, ka krakšķēja un brakšķēja vien, šādi pierādīdami, ka Demeo pareģojumi bija piepildījušies uz mata. Nekas, lai kundziņš mācās, bez tā pagalam mierīgi var iztikt. Vai tas nebūtu amizanti, viņš ieprātojās, ja izrādītos, ka visu kastu saturs bija trausls, visu izņemot šitās te.
Tā, būdams visai uzjautrinātā (burtiski) garastāvoklī, Demeo ielūkojās pavērtā lūkā. Trepes sagaidāmi. Veikli noslīdēdams pa tām veidā, kurš liktu skaudībā nobālēt jebkuram cilvēķeļu parkūra cienītājam, viņš vēl pamanījās pa ceļam ar roku pievērt lūku, un, pēdīgi nonācis lejā, ķērās pārbaudīt, vai arī šis gaitenis iet pa riņķi, pie reizes iegaumēdams visas durvis un lūkas, lai aptuveni iztēlotos pagraba izvietojumu, kad sāks tajās ieskatīties.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 14.10.2021 09:53
Ieraudzīdams, kā sīkvelni tās kastes nes un stīvējas pie durvīm, Alekss saprata, ka tur iekšā kastēs viss būs savandīts. Skaidrs. Tās tikai divas, vēl te kaudze bija.
Domās viņš nokoncentrējās uz sīkvelniem un pēc iespējas bargākā un dusmīgākā tonī viņiem pavēlēja -
Ja kaut kas tajās kastēs būs saplēsts, tad jums paradīze liksies kā atpūtas vieta! Nesat uzmanīgi!
Cerams, pārējās kastes nokļūs savā galamērķī nedaudz veselākas.
Būs jāielūkojas tajā grāmatā sankciju sarakstā...
Kad visas kastes sanestas, Alekss sekoja Niko uz iekšu.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.10.2021 18:51
Selma
Virtuvē nekas nebija mainījies, vienīgi grīda vairs nebija tik slapja. Citādi nekādu nejauku pārteigumu nebija.
Demeo
Gaitenis gāja uz riņķi, tajā bija trīs durvis - izvietotas vienādā attālumā. Aiz pirmajām spriežot pēc visa bija mocītava - tajā atradās trīs lieli un pēc paskata ļoti jauni katli, ar pieskrūvējamu vāku, no apakšas tiem stiepās caurule, kas tālāk iestiepās sienā. Šobrīd gan vāki bija vaļā un nekas nenotika. Aiz otrajām arī bija mocītava, tikai arī šī telpa bija pataisīta par noliktavu - tajā atradās vēl vecie katli un gar kreiso sienu saliktas visādas kastes, saslieti kaut kādi kāši, šķēpi, aprūsējuši cirvji un divi lieli kaut kāda dranduļeta riteņu diski (un kāda jēga bija tos stibīt lejā, palika atklāts jautājums). Trešās durvis bija ciet un, ja Demeo tās mēģināja atvērt, tad neizdevās.
Alekss un Niko
Ar sīkvelniem prātā nevarēja sazināties. Uz viņa pavēli atsaucās tikai ļoti apmierināta elles uguns: "Sīkuļi tevi nedzirdēja... Tikai man ir šī unikālā iespēja ar tevi sazināties šādi, citādi tu mani nesaprastu..."
Sīkvelni arī pārējās kastes sanesa iekšā ne mazāk ātros tempos. Tiesa, viņi laikam bija sajutuši, ka elleskungs ir diktam neapmierināts ar darba iesākumu, tāpēc pārējās jau nesa mazliet uzmanīgāk. Tas ir nerīkoja nekādas sacensības, lai gan tāpat ļāva tām atdauzīties pret visiem pakšiem.
Viena daļu kastu rēgojās saliktas gar kreiso sienu gaitenim, kas veda uz virtuvi, vēl kāda daļa atradīsies salikta gar ēdamzāles ārsienu un trešā daļa gaitenī, kas veda pa labi. Lielākās kastes aizņēma apmēram pusi no gaiteņa platības, mazliet traucējot iešanu. Bet nevienas durvis nebija nobloķētas.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 14.10.2021 19:26
Diski noteikti bija interesantāki par ieročiem. Demeo pārbaudīja, kas ir otrās telpas kastēs. Pēc tam viņa nodoms bija doties tālāk, elles kunga meklējumos. Lai šefs prāto, kā dabūt vaļā durvis.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 14.10.2021 19:39
Visas kastes, šķiet, sakrautas bija koridoros, laikam jau pēc piederības, bet varbūt nē. Alekss cerēja, ka virtuves koridorā bija tieši ar ēšanu un virtuvi saistītais. Paskatījies uz Niko, kas gāja turpat, viņam noteica-
Nošmulējies gan Tu esi pamatīgi, vēl trakāk nekā pirms tam. Vajadzēs to pirti šovakar kurināt, ne? Pa priekšu gan es gribētu apskatīties, kas sētā mums notiek, ar Cerīti iepazīties. Kamēr šis nelaimīgs un grauž kaut ko citu, nevis manu asti, piemēram, - Alekss nosmēja.
Hmm, vajadzēs tām kastēm kaut kādu laužamo, vai tāpat var attaisīt...
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.10.2021 19:47
Ieraudzījis kastes, Niko nosprieda, ka ar nagiem vien viņš tās vaļā nedabūs, tādēļ grasījās doties nākošajā izpētes gājienā, proti - meklēt kaut kādus darbarīkus. Šinī gadījumā viņam vajadzēja lauzni, viņš gluži piekrita Aleksam.
- Mhm. Kā jau Niezīte teica - smukulītis. Ja pirts, tad pirts, - viņš piekrita. - Iešu meklēt, ar ko atvērt. Nāksi līdzi? Malkas šķūnī kāds lauznis varētu būt, un cerbers arī tur ir tuvumā, un vēl viena lieta man tev jāparāda.
Ja tiks pie laužņa, viņš metodiski vienu pēc otras sāks vērt vaļā kastes, atlauztos vākus noliekot pie gaiteņa sienas tā, lai netraucē. Sāks ar tām, kas saliktas ceļā uz virtuvi.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 14.10.2021 19:50
Uz plīts bija karsts un toverī auksts ūdens, kas bija patīkami. Selma ļoti ātri nomazgāja šķīvjus un bļodas un salika tos turpat plītsmalā nožūt. Pirms mazgāt pannu, meitene nedaudz apdomājās. Vēl bija mīkla, un bija arī sakapātā gaļa. Lai arī Niezīte ir, kāda ir (nav zināms, kāda ir), varbūt viņa nav pusdienas ēdusi. Un ceturtais sīkvelns arī, nav gan zināms, kurš tieši. Vecais Kraķis taču teica, ka trīs sīkvelni vien palikuši? Bet nu ir četri.
Selma nostūma trauku mazgājamo bļodu nostāk un uzlika pannu uz plīts. Būs vēl pāris lielumlielās pankūkas ar gaļu. Meitene cerēja pagūt, pirms uzrodas mazās spalvainās roķeles. Tām kādu laiciņu vajadzētu būt aizņemtām ar kastu nešanu. Pankūkas drīz bija gatavas un tika ielocītas bļodā un pārsegtas ar katla vāku.
Tad arī panna tika nomazgāta, noberzta un pakārta uz āķa blakus citām.
Selma paņēma traukūdens bļodu un devās ārā meklēt vietu, kur taukaino ūdeni izliet. Mēslu kaudzi vai atkritumu bedri, vai... kas nu atradīsies.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 14.10.2021 20:28
-Ar lauzni mēs lauzām durvis vaļā labās puses gaitenī, tā kā var aizskriet pakaļ tam pašam.
Alekss aizgāja pēc gaitenī atstātā laužņa un abi sāka taisīt vaļā kastes, pa priekšu jau meklējot Cerītim ēdamo.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.10.2021 21:29
Niko nebija ne jausmas, ka te bija lauztas kaut kādas durvis, bet viņš bija priecīgs, ka īpaši nav jāiet meklēt lauznis.
Pagaidīja Aleksu, un tad varēja nodoties kastu atvēršanai.
Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.10.2021 22:43
Demeo
Otrās telpas kastes bija tukšas, droši vien saliktas vai nu ar domu, ka noderēs vēlāk, vai arī jo kādam bija slinkums tās likvidēt un tāpēc to padarīšanu atstāja nākamajām paaudzēm.
Selma
Tuvākā vieta, kur izliet traukūdeni bija mēslu čupa kūts galā.
Ārā viņu sagaidīja cerbers, kurš tomēr atkal gulēt beigās nebija aizgājis, jo vienkārši bija sagribējies ēst. Cik tad ilgi būsi no tādām trim pankūciņām paēdis. Turklāt no tās bļodas, ko nesa mazā velnene, plūda visai garšīga smarža... Ceris cerīgi paošņājās Selmas nestās bļodas virzienā un no lielā vēdera atskanēja burkšķi. "Vaūūū?" kreisā galva vaicājoši izdvesa.
Alekss un Niko
Pārbaudītajās kastēs bija visāda provīzija, kas noderēja ēst taisīšanai un ko ellē paši neražoja (izņemot pienu), tur pat bija viena milzu kaste ar dažāda lieluma svaigiem kaut kādu lopu kauliem (kas nebija nekādā veidā sākuši bojāties). Nekā cita, kas atgādinātu īpaši suņiem paredzētu barību nebija. Vidējās ejas kastēs izrādījās pieci jauni matrači un piecu gultu detaļas (saucās - saskrūvē pats), kaste ar visādiem rakstāmpiederumiem, papīru un citām birokrātijai noderīgām lietām. Kaste ar ziepēm, ar visādiem pagalam ellišķīgiem aromātiem. Gaitenī pa labi saliktajā kastēs bija desmit uzpariktes, kas atgādināja lielus dzīvķeramos žurku slazdus un desmit kastītes, uz kurām bija uzraksti "Ēsma" un no tām nāca tikko jaušama pretīga debesķīguma smarža.
Ēdamzālē bija kaste ar jaunām pannām un vienu milzīgu katlu ēdienu vārīšanai. Vēl kaut kādas neizprotamas mēbeles detaļas. Un kaste ar vairākiem lieliem graudu maisiem iekšā.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 15.10.2021 07:53
Apskatījies kastes, Alekss bija tīri priecīgs. Būs vismaz normālas gultas, kur gulēt. Tikai jāsastellē.
Priekš Cerīša bija tikai liellopu kauli.
Kastes, kurās bija ēdiens atkal normāli aiztaisījis ciet, lai neviena žurka netiek klāt, un lai liekas spalvainas roķeles negrābstās, Alekss gribēja nolikt pie vietas. Vēlams virtuvē, kurai droši vien bija kāda noliktava vai pagrabs arī. Būs jāpiesaka Selmai, lai nekādā gadījumā žurkām neļauj gar ēdienu slapstīties.
- Nu jā bez kauliem laikam nekā cita Cerītim nav. Sanesam ēšanai paredzēto virtuvē kādā noliktavā, lai neviens nesadomā sākt ēst pa taisno no kastes, un tad jau varam arī iedot sunim uzēst? Viņš prasīja Niko. Abi bija stipri vīri, sanest šīs kastes būtu tīrais nieks, tālu jau nebija jānes.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 15.10.2021 08:30
Selma vēl nebija iepazinusies ar Cerīti, bet, šķiet, Cerītis pats labi zināja, kuri te ir mājinieki. Vai varbūt Selma smaržoja pēc pankūkām. Meitene no milzonīgā trīsgalvainā suņa Vaūū nenobijās, bet mainīja nodomu attiecībā uz traukūdeni. Tiešām, - kāpēc tas būtu jālej laukā? Nekā neēdama tur nav. Ūdens ar taukiem.
Ceri, nāc! - Viņa pagriezās uz suņa lielizmēra būdas pusi. - Pagaidām būs strebjamais. Drīz sameklēšu, ko tev ēst sataisīt.
Selma domāja bļodas saturu ieliet tukšā suņa dzeramajā bļodā. Bet viņai nebūtu arī iebildumu, ja Ceris aši izlaktu taukaino ūdeni tāpat, kamēr Selma to tur rokās, un izlaizītu bļodu.
Pēc brīža meitene gāja atpakaļ uz virtuvi.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.10.2021 08:32
Tīri tā neko! Kastes bija lielas, ja jau pa diviem viena jānes, bet neko pārāk ilgam laikam gan nepietiks, tā Niko nosprieda, domās salīdzinājis svaigo kaulu kasti ar suņa izmēriem. Un cik tad kaulos tā labuma, pfu! sliktuma ir?
- Jā, tie graudi būs tam tīrumam domāti, tur, ārā, ne suņa putrai. Putraimus gan arī kaut kur te manīju. - Viņš ieteicās. -Atstāsim graudus arī kastē, ka tos arī kāds neapēd, pirms esam tīrumu sagatavojuši sēšanai. Virtuvē ir liels pieliekamais, un tur ir pagrabs arī. Sanesam tur. Pēc tam aiznesīsim ēst Cerītim, jā. Varbūt visu citu arī atstājam kastēs. Izskatās, ka te ilgi badā bijuši. Tik' Selma derētu, kas pasaka, kur likt.
Tas, ka kastē nest būs vieglāk, tas skaidrs, bet var arī vēlāk uzreiz neizkrāmēt pa plauktiem.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 15.10.2021 15:37
- Mums ir arī tīrums? Nu jā, nauda un pārtika kaut kā jau pašiem jāpelna, par velti te neko nedod. Diez, cik Niezīte samaksājusi par visu šo te, Alekss paskatījās vēlreiz uz kastēm.
Niko viņam šķita visai apsviedīgs. Kā arī bija jau paspējis sadraudzēties ar cerberu, turklāt Demeo ar bij izteicies, ka saož zemi no Niko.
- Ja jau Tev tik slikti viss sanāca ar Cerīti un aitām, varētu Tevi iecelt par galveno šajā ellē lauksaimniecības un zemkopības jomā. Vienam pašam viss jau droši vien nebūtu jādara, sīkvelnus varu norīkot palīgos, piemēram, sēšanā, taču atbildīgo vajadzētu. Ja būsi ar mieru, varam oficiāli vienoties. Varam apskatīt kopā to saimniecību un tad nolemt un slēgt vienošanos.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.10.2021 16:28
- Tīrumam bridām cauri, kad šurp nācām, - Niko atgādināja. - Varen tīri izravēts bija. Aitas ēda zāli neatņemdamās.
- Jā, nu es, bijušais pilsētnieks, jau nu esmu tas īstais specialists lauksaimniecības lietās! - Niko pasmējās. - Rokasgrāmata kāda ir? Toties dzīvniekus ciest nevaru, tas jā.
Protams, elles otrādā runa arī nebija tas, pie kā ugunsdzēsējs būtu pieradis, cerams, Alekss sapratīs tā kā vajag.
- Apskatīsim saimniecību, parādīšu vienu ēku, kas izskatās gluži tā netīšām ar mēsliem aizmesta ciet, vispār izskatās, ka te viss tā ir atstāts gauži nejauši, un tad varam slēgt vienošanos. Tāpat te kaut kas ir jādara. Varbūt atrokam to ēku arī pie reizes?
Un slinks viņš nekad nebija bijis.
Sīkvelnu darbošanos Niko jau redzēja iztēlē - met meslus uz visām pusēm tā, ka tie lido tālu pa gaisu. Visticamāk, aprokot kaut ko citu.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 15.10.2021 16:54
Kaut kas ir aizrakts ciet ar sūdiem? Atkal jau parādās vēl viena lieta, kur te ir aizlaists viss ciet. Ja nu kaut kas svarīgs tur iekšā? Pēc iespējas ātrāk vajadzētu noskaidrot.
-Visi saliksim galvas kopā un būs mums lauksaimniecība uz urrā. Te jau neviens īsti nav no laukiem, tā šķiet. Tīrumam kādu aramo vajadzētu, ja neredzēji nekur citur, varbūt tas tajā mēslu kaudzē aprakts. Ejam apskatīt, cik tur liela tā kaudze ir un vai lāpstas ar ir, izkustēties varētu. Mēsli jau droši vien noderēs laukam, lai labāk tie graudi aug. Ja viņi visi vistām nav paredzēti, vai kādām dzirnavām, lai miltus paši maltu.
-Nu ta ejam, tik paķer dažus kaulus Cerītim, vai ta šis vispār kaut ko ir ēdis?
Ejot uz lauku, pa ceļam abi satika Selmu, kura turpat virtuvē vai pagalmā grozījās. Alekss neaizmirsa pabrīdināt Selmu par ēdienu -
- Selma, mēs ar Niko sanesām ēdamo virtuvē un noliktavā. Var salikt pa vietām. Viena lieta. Es te palasīju šo to par elli - neļauj žurkām jeb dvēselēm ēst mūsu pārtiku. Pēc tam viņām pašām grūtāk būs iziet procesu, lai tiktu no šejienes prom. Ilgākas mocības. Tā kā tas nav ne viņu, ne mūsu interesēs.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 15.10.2021 17:48
Oh! - Selma bija pārsteigta par to, ka žurkām nedrīkst dot ēdamo. Tīri nevilšus bija iznācis tā izdarīt. - Tur, pieliekamajā, kaut kur ir caurums, pa kurieni viņas iekļūst. Vajag aiznaglot. - Tad viņa ieraudzīja Niko rokās kaulus. - Jūs Cerim plikus kaulus dosiet? Es ar tiem varu uzvārīt suņuputru. Lielajā katlā.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.10.2021 18:29
- Īpaši neskatījos darbarīkus, - Niko atsaucās. Pirmīt viņš visu nebija tik sīki izpētījis, bet kaut kur taču kaut kādiem darbarīkiem vajadzētu būt? Ja jau lauznis atradās.
- Par vistām man arī liela sajēga, - atkal gribējās smieties. Cerams, kāds kaut ko zinās, vai arī tai grāmatā rakstīts. - Malšanai? Miltus kastēs manīju.
Viņi gandrīz jau bija pagalmā, kad Selma uzradās.
- Ē... - Niko novilka, izdzirdējis priekšlikumu. - Vecais Kraķis neko tādu neteica. Vāri, - un padeva kaulus meitenei.
Cerītis ir elles suns, ne parasts. Parastam jā, ta Niko pats bija putru vārījis, jo viņam bija bijis suns. Nez, cerbers ēdīs putru? Un kaulus protams, pēc tam arī?
- Pankūkas beigušās? Sunim derētu kāda.
Iesūtīja: AliceBlack ; laiks: 15.10.2021 18:45
-No tām kastēm mums dēļu būs daudz, varēsim aiznaglot. Tagad mēs domājam sētā pastrādāt, kamēr vēl nav tumšs.
Kad Selma un Niko nokārto lietas par Ceriša vakariņām, Alekss izgāja laukā, sētā, un apskatījās apkārt.
Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 15.10.2021 19:12
Demeo uzkāpa pirmajā stāvā un paausījās. No gaiteņiem nekāda dižā rosība neskanēja. Aizgāja līdz ārdurvīm un palūkojās, vai tur ārā vēl kāds ir. Tukšpadsmit. Visbeidzot, viņš piedauzīja pie elles kunga durvīm, arī bez īpašiem panākumiem. Paraustījis plecus, velns devās uz pirmā stāva noliktavu. Tā bija, šim brīdim, viņa pēdējā cerība sameklēt kādus darbarīkus un citus noderīgus loriņus. Ko atrada, to piesavinājās.
Ja netraucēti tur nonāca, tad sāka metodiski apzināt tur esošo (kas daļēji sevī ietvēra to lietu vilkšanu ārā, kuras traucēja nonākt dziļāk, jo īpaši tādu, par kurām viņš bija burtiski 100% pārliecināts, ka tām jāatrodas citur).
Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 15.10.2021 19:24
Kā jau iepriekš teikusi, Niezīte bija iekārtojusies savā kabinetā, kas, starp citu, bija tā pati telpa, kura iepriekš bija aizslēgta. Kājas salikusi uz galda, velnene bija ērti atgāzusies savā krēslā un lasīja to, ko viņai pienācās lasīt. Viņa bija teikusi, ka būs atrodama kabinetā un tur taisījās pavadīt ilgu laiku, ja vien kāds viņu neiztraucēs.
Tāpat netika pievērsta uzmanība būkšķiem un trokšņiem gaitenī, ja vien tie konkrēti nebūs klauvējieni: lai viņa meklētu sev papildus darbu? Nē, paldies, varat iet kūkot bez viņas dalības.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)