Jūnija konkurss, Tēlu anketām Opcijas

[Kalevale]

Šeit, lūdzu, iesūtiet saskaņā ar konkursa noteikumiem aizpildītās tēla anketas! Tās pagaidām redzēs tikai žūrija.
Konkurss ilgst līdz 30.jūnijam



___________________
1) vārds
2) vecums
3) izcelsme, ģimene
4) pasaule (max 100 vārdi)
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 05.06.2009 21:18

[Nefermerita]

1) vārds
2) vecums
3) izcelsme, ģimene
4) pasaule (max 100 vārdi)
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)



Viņu sauc Garmeds.

Viņam ir 57 gadi, bet viņš ir apguvis maģiju, tai skaitā to, kas ļauj atgūt zudušo jaunību.

Viņš ir dzindietis, dzimis kalēja ģimenē, precējies ar zemnieku meitu Megdru, un viņam ir četri bērni - trīs dēli un viena meita, kuri kara dēļ devušies trimdā un šobrīd atrodas Miera arhipelāgā - laimīgo salās.

Ieraugot šo attēlu, iedomājos, ka tas ir viņš - no manas grāmatas. Cerams, ka tā drīkst
Šī pasaule ir milzīgs salu atols, un tajā esošā sala Dzinda ir nošķirta no citām Miglas jūrā. Tai tuvākā sala Katamaltāna ir uzurpējusi varu visā Miglas jūrā. Šis karš ir pēdējais piliens, kas izraisa senās pasaku pasaules aiziešanu no virszemes pasaules, un kā Dzinda, tā visa pasaule paliek bez pamata, bez senās maģijas, saglabājot tikai bīstamus trikus bez dvēseles.
Garmeda sieva Megdra ir bijusi pēdēja šo zinību sargātaja, un tagad viņa ir svētlaimīgo salās, kas saglabā visas senās zināšanas laikam, kad senā, varenā pasaule atkal celsies no dziļumiem un senā svētība atgriezīsies.

Viņš bija parasts kalēja dēls, līdz apprecēja neparastāko cilvēku pasaulē - Svētīto bērnu Megdru. Viņiem piedzima četri bērni un viņi dzīvoja mierīgu zemnieku dzīvi. Tad sākās karš, viņiem nācās bēgt, bet katamaltāniešu uzbrucēji bija jau pārāk tuvu un Garmeds upurēja sevi, lai bērni varētu izbēgt. Viņi domāja, ka tēvs ir nogalināts, bet Garmedu aizveda pie Katamaltānas karaļa, kurš viņu padarīja par vergu, bet ar laiku sāka novērtēt viņa spēku un zināšanas. Garmedu iepazīstināja ar Pelēko kardinālu - ēnai līdzīgu būtni, kas patiesībā ir visa šī kara iniciātors. Viņš izmantoja Garmeda naidu pret sievu, kas viņu atstāja vienu pret katamaltaniešiem un, izskalojot viņam smadzenes, pierunāja atrast viņu un iznīcināt. Sieva, kas vilka izskatā bija cīnījusies pret katamaltāniešiem, lai dotu ģimenei laiku aizbēgt, nebija palīdzējusi viņam, bet aizgājusi, jo viņš pirms dažām dienām bija viņu briesmīgi sitis par to, ka viņa tik ilgi noklusēja faktu par tuvojošos karu. Tagad viņu vada naids un viņam seko ēna, lai iznīcinātu Megdru - vienīgo cilvēku, kas spēj saglabāt senās zināšanas.

Garmeds ir cilvēks, kas paļaujas tikai uz sevi. Neskaitāmas reizes viņš sita sievu tikai par to, ka viņa zināja vairāk kā viņš, bet neko neteica. Garmeds nepiedzima ļauns un atriebīgs, tikai paštaisns. Viņš dzīvoja mierīgu zemnieka dzīvi, līdz pienāca karš, kas pārvērta nevien viņu, bet visu pasauli. Dzīvojis blakus Svētītajam bērnam, Garmeds bija laimīgs, bet tagad viņu vada spēcīga netaisnības sajūta par zaudēto ģimeni, un paradoksālā kārtā Ēna ir spējusi viņa naidu pagriezt tieši pret sievu, ko viņš tagad vaino visās savās un pat pasaules nelaimēs. Tomēr Megdra viņā ir sējusi daudz laba un viņš sapņos redz nākotni, ka nogalināt viņu nespēs.

Garmeds ir audzis tradicionālā dzindiešu ģimenē, kuras ticība ir daba un pasaules kārtība. Dzindiešu garīgo dzīvi vada priesteri, kas katrs saucas kādas dabas būtnes vārdā, bet arī viņi ir tikai padomdevēji, ne valdoņi. Garmeds vēljoprojām dziļi sirdī ir tāds pats dabas bērns - neierobežots un brīvs, nekādām dogmām viņš nespēj pakļauties ar sirdi un dvēseli. Lai gan sava naida un svešās būtnes pakļauts, viņš tomēr vienmēr tiecas būt brīvs un arī sev ir iestāstījis, ka pakļaujas tikai tāpēc, lai apgūtu maģiju un atriebtos Megdrai.

Šajā brīdī Garmeds ir beidzot piekrā```` Megdras sargus, kas laiž slēptajā - starp dzīvo un mirušo pasaulēm esošajā - mājvietā tikai skaidros un tīros, kas kopā ar Svētīto bērnu drīkst sargāt un apgūt senās zinības, lai tās celtu gaismā, kad pasaule celsies no aizmirstības. Viņam aiz muguras stāv Ēna, kas vada viņu un iedveš viņam arvien vairāk naida. Garmeds ir apguvis dažādus maģijas veidus, un izvēlējies savuprāt pareizāko, lai nogalinātu Megdru. Viņš ir visā pasaulē savācis vislielāko naidu un ieslodzījis to savā zobenā, ar ko cer nogalināt Megdru.
Šajā brīdī viņš ir uzkā```` Zinību pils - visu zināšanu krātuves augstākajā tornī un vēro, kā apkārt rosās Miera salu ļaudis - visi smaidīgi, laimīgi, skaisti... Viņa sejā lasāms, ka naids sāk gaist, redzot, cik laimīgus viņa sieva darījusi visus šos cilvēkus. Tomēr nākamajā brīdī viņu pārņem Ēnas iedvesta skaudība par to, ka viņam nav vietas svētlaimīgo salās. Ēna čukst viņam, ka Megdra ir tik varena, ka būtu varējusi padarīt visu pasauli tikpat laimīgu, bet tā vietā viņa to sniedz tikai izredzētajiem. Viņš stāsta, ka Katamaltānas karalis ar šo karu gribējis vest cilvēkus pie prāta, neļaujot, ka viņi seko tik pagrimušai personai, kā Megdra.
Nākamajā brīdi Garmeds ierauga savu sievu, kas kopā ar diviem no viņa dēliem iznākuši no pils sāk dziesmu par pazudušajiem - par māsu un brāli, kas devušies tālos ceļos un viņš kļūst ļoti skumjš, saprotot, ka divi bērni jau ir zuduši, bet palikušie dēli viņam nepiedos mātes nogalināšanu. Viņu pārņem spontāna vēlme vienkārši nokāpt no jumta un mesties pie savas ģimenes. Naida zobens sāk degt ar vārgu liesmu un Garmeds, lai gan mierīgu seju, tomēr pārdomā tūkstošiem lietu vienlaicīgi, vēl nezinot, kura no tām būtu pareizākā... Megdra lejā dzied dziesmu par to, ka visnāvējošākais ierocis pasaulē ir vienaldzība...