Pavediena drukājamā versija
Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.
Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Tumsas kalpi [C] [Pabeigta]
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 08.10.2004 20:56
Man atkal ir garlaicīgi un tas protams nozīmē ka ir tapusi jauna LS!!!
Tātad te būs mazliet par to kas un kā notiksies:
Pieteikšanās
Pieteikšanās notiks ATD sadaļā. Jūs iesūtīsiet tur savu tēlu aprakstus un gaidīsiet, kad es tur iepostošu atbildi vai jūs varēsiet piedalīties.
Mazliet par salu, kur viss notiksies.
Salu sauc Lavēlija. Tā ir plaša, skaista zeme ar burvīgu un pārsteidzošu dabu. Ziemas Lavēlijā ir īsas, bet bargas. Tās ilgst vienu mēnesi un atnes daudz sniega, sala un ledus. Vasaras ir garas un diezgan siltas. Tās parasti ir saulainas, bet itin bieži līst lietus. Lavēlijā ir daudz pļavu, mežu, kalnu un ezeru, un upju. Pļavas visu vasaru ir pilnas ziedu, tikai retās ir tukšas un tajās aug pelēka zāle. Meži ir kā jau meži- pilni vecu,skaistu koku. Gandrīz visi kalni ir ļoti lieli un ar sniegotām virsotnēm, kurās sniegs nekad nenokūst. Upes un ezeri ir pilni ūdensļaužu un nāru.
Lavēlijā ir maz pilsētu, bet tās ir ļoti lielas. Lūk te tās būs:
Dafa- cilvēku pilsēta. Tā ir arī galvenā tirzniecības vieta un svešādas būtnes ir pavisam ierasta lieta.
Liondra- elfu pilsēta. Pilna laimes, prieka un dailes. Reti kad kāds ieklīst.
Ūraja- visu pilsētu pilsēta. Ūraja ir tā vieta kur satek kopā visas rases, kur jautrība iet vaļā dienu un nakti.
Oriadne- ļaunuma un tumsības pilsēta. Mūsu mājas.
Par mūsu pilsētu- Oriadni
Oriadne kā jau minēju ir ļaunuma un tumsības pilsēta. Šeit vienmēr valda tumsa un vienīgās gaismas nāk no ķēniņa pils. Pilsēta ir iekārtota visai dīvaini. Pa vidu tai atrodas ķēniņa pils, kurā mitinās tumsas karalis ar saviem padotajiem. Apkārt pilij ir smēdes, staļļi un visas pārējās saimniecības ēkas. Tad seko vietējo iedzīvotāju mājās, kuras visas ir tumšas un ievieš šausmas. Visbeidzot pilsētu apskauj melna akmen sēta. Pilsētā ir tikai viena ieeja- vārt, kas atrodas sētas ziemeļu pusē.
Kas tad tie "mēs" esam?
Mēs esam tumsas radības, kas kalpo ķēniņam. Mums katram ir savs rangs un mēs katrs esam indivīds ķēniņa acīs. Viņš nepalaiž garām neko.
Visbeidzot pieteikšanās anketa
1)Vārds
2)Rase
3)Rangs
Iespējamie rangi:
Karaļa pareģis(1)
Karaļa pareģis visu laiku tup pilī un mūsu ceļojumos nepiedalīsies. Viņš sniegs mums atbalstu, kad būsim mājās. Pareģis vienlaikus pilda arī karaļa padomdevēja pienākumus. Viņš ir karaļa labā roka.
Ieroči: neviens
Maģiskās spējas: 3, neieskaitot pareģošanu
Bruņinieks(2)
Bruņinieks ir otrais aiz pareģa. Viņš piedalās karos un palīdz karalim ar kauju stratēģijām.Viņi ir spēcīgi un liesliski pārvalda zobencīņu.Ja karalis saslimst kāds bruņinieks noteikti ir tas kas ieņem viņa vietu uz slimības laiku. Bruņinieki ceļojumos piedalīsies.
Ieroči: noteikti zobens un vēl 2 ieroči
Maģiskās spējas: nav
Spiegs(1)
Spiegs ir karaļa acis un ausis. Viņš ir apveltīts ar lieliskām dzirdes un redzes spējām, kā arī pieprot labi maskēties. Spiegu uzdevums ir izspiegot citus un piegādāt ziņas karalim. Spiegs varēs doties mums līdzi ceļojumos.
Ieroči: 2
Maģiskās spējas: viena, ne īpaši liela
Mags(2)
Mags ir karaspēka maģiskais atbalsts. Viņam parasti ir lieliskas maģiskas spējas un viņš ir ļoti gudrs. Mags nereti izpalīdz pareģim ar padomu sniegšanu karalim. magi varēs doties ceļojumos.
Ieroči: tikai zizlis
Maģiskās spējas: 4
Civiliedzīvotājs(3):
Viņam nav lielas nozīmes karaļa dzīvē vai valdīšanā. Viņš ir parasts iedzīvotājs kuram neinteresē kas notiek karaļa pilī. Civiliedzīvotājs varēs doties mums līdzi.
Ieroči: 1
Maģiskās spējas: 1
4) dzimums
5)Izskats(vēlama bilde)
6) vēsture(OBLIGĀTI)
Mūsu uzdevums:
Nu rodas jautājums- ko tad mēs darīsim, va ne? Mēs pildīsim valdnieka uzdotos uzdevumus un dosimies grūtos ceļos. Dažreiz nāksies arī pasēdēt mājās.
Nu, tad tā izlasiet šito garo penteri un lūdzu piesakieties ATD sadaļā. Ja ir kādi jautājumi sūtiet man PZ.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 19:30
OOC: Kā jau redzat spēle ir sākusies!
Bija pēcpusdiena, bet gandrīz nekas par to neliecināja. Vienīgi saule, kura Oriadnē nekad nespīdēja iesārtoja debesis asins sarkanas. Karaļa pils viesu zālē valdīja kapa klusums. Vienīgo troksni sacēla kāds jauns bruņinieks, kas soļoja šurpu turpu pa melnā marmora grīdu. Viņa zābaki baismīgi klaudzēja. Zālē atradās tikai akmens galds un krēsli ap to. telpā bija tikai viens logs, pa kuru varēja redzēt kā atveras un aizveras varenie Oriadnes vārti. Uz viesu zāli veda milzīgas koka durvis. Tās atvērās un pa tām ielidoja mazs, sarkans velnēns- vēstnesis. Magi un spiegs tūlīt ieradīsies, ser. tas klusi nočiepstēja, trīcēdams bailēs. Perfekti! Vari pateikt valdniekam, lai tas gatavojas uzrunai. Sivers joprojām soļodams teica. Protams, ser! velnēns nočiepstēja un aizšāvās prom ar lielu steigu. Sivers pārstāja soļot un pameta acis uz logu. Tālumā mirdzēja asins sarkanā saules gaisma. Kur viņi kavējas? Sivers nosūkstījās un apsēdās pa labi no valdnieka troņa. Tas bija viņa krēsls un bruņinieks ļoti lepojās ar to. Tikkai valdnieka pareģim vēl bija iespēja sēdēt tik tuvu pašam karalim. Sivers noslēpumaini un lielīgi pasmaidīja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.10.2004 20:06
Artemīda piejāja pie pils. Viņas sarkanbrūnie mati plīvoja vējā. Viņa ne pirkstu nepakustinādama plaši un ar troksni atvēra smagās pils durvis. Viņas stāvs uz pustumšā fona izskatījās valdzinoši draudīgs. Viņa iesoļoja pilī un augstpapēžu ādas kurpju papēdīši klaudzēja pret grīdu. Kad viņa bija lepni un cirtām plīvojot iesoļojusi iekšā uzvirmoja vējš un durvis atkal aizcirtās. Viņa ar tumšo acu skatienu nopētīja bruņinieku.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 09.10.2004 20:09
Flēra sakļāva spārnus un pikēja. Tad, atkal tos lepni papletusi, ar elegantu pietupienu nosēdās, tieši pretī Oriadnes vārtiem. Vārtus vaļā karaliskajam spiegam! Flēra nokliedzās uz velnu. Tiks izpildīts! Velni paklanījās un ielaida viņu iekšā. Lepni pārsoļojusi pāri tumšajam laukumam, viņa iegāja gaismojošajā pilī un plaši atvērusi lielās zāles durvis, kuras drūmi iečīkstējās, viņa tās arī aizcirta aiz sevis. Lepnā gaitā viņa tuvojās tronim. Pa labi no tā sēdēja bruņinieks, Sivers, kas kaut ko sparīgi domāja un pie sevis smaidīja. Flēra ieskatījās Sivera prātā un ieraudzīja pietiekoši, lai nosmīnētu. Tad, piegājusi pie bruņinieka troņa pieliecās nelielā reveransā. To prasīja pils etiķete. Kur ir karalis? Flēra strupi pajautāja, nepievērsdama uzmanību Artemīdai.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 20:13
Beidzot kāds ir ieradies! Sveicinātas! Sivers piecēlās kājās un zemu paklanījās. Tāds nu bija bruņinieku kodekss- uzvesties galanti jebkurā situācijā.Sivers norādīja uz Artemīdas un Flēras vietu un teicaSēdieties! Es jau aizsūtiju vēstnesi pēc karaļa.Viņam vajadzētu būt klāt kuru katru mirkli. Tāpat arī pārējiem. Sivers teica un apsēdās. Viņš nopētīja Artemīdu un tad Flēru. Sirdī atkal uzvandījās vecā piedzīvojumu kāre.
OOC: Kurpīt, mans tēls ir bruņinieks. Tekstā, kur es stāstīju, ka Siveram ir liels gods sēdēt pie karaļa bija domāts ka tur var sēdēt tikai viņš un pareģis.Ceru, ka saprati! 
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.10.2004 20:19
Artemīda nopētija bruņinieku. Sveicināts! Artemīda nevērīgi noteica, nedz viņa rasījās kādam klanīties, pat karalis labā garastāvoklī mēdza respektēt šo viņas vēlmi, bet sliktā garastāvoklī Artemīda parasti negadīojās viņam ceļā, nedz uzklausīt pavēles Es sēdīšos, kad gribēšu! Neiesaku uzsākt jaunu vaļasprieku pavēlēšanu man! Artemīda ledaini noteica. Artemīda palūkojās apkārt aizsoļojusi līdz durvīm ar pamatīgu vēju tās atvēra un ieielpoja svaigu gaisu.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 09.10.2004 20:21
Arii Stey sanjeemusi zinju, steidzaas uz karalja... emmm pili..? Oriadnes nakts valdzinaaja Stey. Vinja dievinaaja pastaigaaties pa pilseetu taas tumshaakajaas stundaas, bet shoreiz vinja nevareeja ilgi kaveeties. Driiz arii vinja atveera zaales durvis un ledaini noskatiija katru no klaatesoshajiem. Vinjas sejaa nevareeja maniit ne kripatinju emociju. Vienmeer nopietna...vienmeer vienaldziiga...
-Esiet sveicinaati,-vinja nochuksteeja un gaidiija, kameer vinjai kaads ieraadiis vietu, kur apseesties.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 20:26
Sivers pasmaidīja. Kā es mīlu sievietes ar ledainu raksturu... viņš nodomāja un atkal pieleca kājās, jo zālē bija ienācis vēl kāds. Sveiki, sveiki! Drīkstu jums ierādīt vietu? Nu, tad lūdzu. viņš teica Stey un norādīja uz krēslu. Sivers atkal apsēdās. Viņš sāka pētīt Artemīdu atbalstīdams zodu rokā. Tas nozīmēja, ka viņam šī ledainā sieviete interesē. Jau atkal uznāk piedzīvojumu kāre,Siver? viņš pats sev notdomāja un nopūtās.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 09.10.2004 20:30
[OOC: Raksts tika rediģēts, paldies 
]
Flēra apsēdās viņai vēlētajā krēslā un pie sevis nodomāja Izlēcēja. Kur ir karalis? viņa vēlreiz noprasīja un apskatīja pils zāli. Uz griestiem sēdēja pāris siksspārņu, daži lidinājās. Zirnekļu tīkli, pa kuriem lodoja zirnekļi, iepītas mušas... īsāk sakot viss kā vienmēr. Flēra pie sevis nosmīnēja un piekārtoja savus spārnus. Pavērusies pret Siveru, viņa nopētīja viņu. Labi iekārtojies, es tā skatos. Viņa konstatēja. Kopš pēdējā laika, kad tevi redzēju. vēl piemetinājusi viņa pagriezās pret atvērtajām durvīm. Svaigs gaiss, nebija iespējams šajā tumsas pilsētā. Apkārt uzmutuļoja miroņu dvaka. Un ienāca Stey. Vai ir jēga izsmiet arī viņu? Nē. viņa nosmīnēja un atkal pavērsās pret Siveru.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 20:34
Hm... Es arī sāku uztraukties, kur karalis ir palicis. Vai tik tas vēstnesis nav atkal nomaldījies. Es viņu uz lēnas uguns izcepināšu, ja viņš atnāks bez karaļa! Sivers sažņaudza dūres. Iekārtojies esmu labi. Pat ļoti labi! viņš piebilda un atglauda no sejas sudrabainos matus.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 09.10.2004 20:49
Gribētu gan, es redzēt to cepināšanu, viņa iesmējās un nopētīja Siveru vēlreiz. Kaut bruņas liedza redzēt ķermeni, viņa manīja glīto seju. Flēra uzlūkoja Artēmīdu. Stalta, asa - īsta kreiču dāma. Kreicene. Toties Stey bija visa ļaunuma - pīķa dāma. Pīķene. Saderīgi, un tomēr atšķirīgi. Un, kas esmu es pati? viņa iedomājās un nosmīnēja. Es esmu īpašā, tāda, kādas nav bijis un nebūs. Es esmu neredzamā dāma. Spiegs. Flēra pārmeta kāju pār kāju un gaidīja karali, ik palaikam vērodama zirnekli, kas palēnām tuvojās Siveram.
Iesūtīja: aglos ; laiks: 09.10.2004 21:00
Karivs nejutās gluži ērti ejot iekšā karaļa pilī. Tā nebija viņam īstā vieta. Ienākdams melnajā viesu zālē viņš paklanījās šīs zemes varenajie. Sveicināti viņš teica, un redzēdams sev pievērstos vēsos skatienus turpināja Mani sūtīja jums pvēstīt par svētvietu, ko netīšām uzgāju mežā. Tā bija veltīta enģelim Hiro. Tur sapulcējušies ļaudis svineja svētkus - pušķoja svētnīcu, mielojās ēdieniem un atstāja tos arī svētnīcā. Karivs nobeidz savu stāstījumu un vērās ap galdu sēdošajos ļaudīs.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 21:11
Oho! Svētnīca tu saki? Sivers ieinteresējies pabīdījās nedaudz tuvāk. Nāc, sēdies. Sagaidīsim karali un tu varēsi visu izklāstīt sīki un pa detaļām. Sivers teica un nepiecēlies norādīja uz brīvu krēslu. Karivs apsēdās. Pa lielajām durvīm ielaidās divi mazi velnēni ar taurītēm un nogaudoja spalgu dziesmu. Tad pa durvīm ienāca karalis. Viņš bija tērpies melnās drānās, aprakstītās ar senām un ļaunuma pilnām rūnām. Zem kapuces rēgojās asi un caurcaurēm ļauni sejas vaibsti. Tumšajā sejā it īpaši izcēlās sarkanās, uguns pilnās acis. Sivers pieleca kājās un paklanījās. Vari man neklanīties Siver. Esmu tev to jau iepriekš teicis. Karalis stāvēdams durvīs salti teica. Viņa balss bija ledaina un auksta. Tā ieviesa visā dzīvajā šausmas un bailes. Vienīgi viņa padotie bija pieraduši pie šī ledusaukstā toņa. Citi parasti dzirdot viņa teiktus vārdus nodrebēja. Sivers apsēdās. Karalis lēni aizsoļoja līdz savai vietai un apsēdās. Mazie velnēni viņam sekoja un nostājās katrs savā krēsla pusē. Karalis iekārtojās ērtāk.Stāst, lūdzu visu ko redzēji. viņš teica Karivam un viņa acis iegailējās. Mazie velnēni sāka drebēt.
Iesūtīja: aglos ; laiks: 09.10.2004 21:27
Jūsu majestāt, Karivs vēlreiz atstāstīja savu stāstu, sakopodams domas, kas bija pajukušas kur nu kurā līdz ar karaļa ienākšanu, tā bija koka celtne, grebumiem rotāta, un tur sanākušie ļaudis pušķoja to ar zaļumiem. Viņi dziedāja, līksmojās, ēda un atstāja ēdienu arī svētnīcā. Es varu parādīt ceļu uz to vietu, ja tas vajadzīgs.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 21:35
Lieliski! Lieliski! karalis noteica ar nelielu gandarījumu balsī. Mani dārgie kalpi, es jums dodu uzdevumu atrast šo svētnīcu un iznīcināt to. Tā valdniece ir nolēmusi mūs iznīcināt un es to nekādi nevaru pieļaut!Tu, Kariv, rādīsi viņiem ceļu. Tas arī viss. Man ir citi darbi darāmi. viņš piecēlās no krēsla un aplūkoja visus. Siver, ceru ka tu uzvedīsies labi un ceru arī uz perfektu uzdevuma izpildi. Skaidrs? karalis salti vaicāja. Sivers dedzīgi pamāja ar galvu. Karalis pašapmierināti pasmīnēja un izsoļoja no zāles. Mazie velnēni noķērca to pašu dziesmu,ko iepriekš kad valdnieks bija ieradies un pazuda. Sivers domīgi aplūkoja katru pēc kārtas.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 10.10.2004 09:08
Flēra pavadīja karali ar skatienu. Tiklīdz aiz velnēniem un karaļa aizcirtās durvis, viņa pavērsās pret Siveru. Dosimies tūlīt vai vēlāk? viņa viņam pajautāja. Tad, piecēlusies Flēra piegāja pie Sivera un notrieca zirnekli lejā. Melnā atraitne... jums būtu nedaudz jāpadomā par savu drošību. Tāds mazs, bet spēj notriekt pat vērsi... viņa iesmējās un atkal apsēdās sev domātajā krēslā.
[OOC: cenšties lūdzu, tā palēnāk.Esmu slima un laikam vēlreiz iepostot varēšu tikai rīt... 
]
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 09:57
Ko? Āaa... Tas. Mani nevar tik viegli notriekt, bet paldies par brīdinājumu. Es domāju, ka dosimies ceļā vakarā. Pa dienu ceļot ir grūti,jo ārpus pilsētas dienā spīd saule. Sivers teica rūpīgi nopētot katru. Viņš pēkšņi atcerējās, ka trūka karaļa pareģa. Pats vainīgs... viņš nodomāja un salika rokas pirkstus kopā veidojot ar tiem tiltiņu.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 10.10.2004 11:32
OOC; man neradaas veelme lasiit visus rakstus taapeec izlasiiju tikai dazhos pirmos peec mana posta...
IC:
Stey neapdaavinaaja klaatesoshos ne pat ar sveicienu, bet tikai apseedaas noraadiitajaa vietaa. Magu skola bija paarveertusi vinjas dziivi. Kaadreiz vinja bija cilveeks, bet tagad sho faktu vareeja apshaubiit...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 11:37
OOC: Vajadzētu izlasīt, Bezcerība. Šo telpu tikko atstāja karalis un viņš deva mums pavēli.
IC: Sivers nopētīja Stey un uzlika zodu uz izveidotā pirkstu tiltiņa. Viņš izskatījās garlaicības mākts un nedzudz sapņains. Sivers nopūtās un sāka pētīt griestus, itkā tur norisinātos kautkas īpašs un aizraujošs.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 11:42
Artemīda nebija pakustējusies ne soli no durvju ailes. Ledaini nopētījusi apkārtni viņa nodomāja Bailuļi. No saules var noslēpties jebkurā ēnē un zem jebkura mākoņa! Artemīda pašapmierināti nodomāja karalis bija aizgājis un acīmredzot saule bija norietējusi un Artemīda noteica Saule ir norietējusi varam doties ceļā! Viņa izgāja pa durvīm un veikli uzkāpa mugurā saam zirgam. Zirgs bija nesavaldīgs, bet pietika ar Artemīdas skatienu, lai tas kļūtu rāms.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 11:49
OOC: Mēs jau dodamies ceļā? Paga, paga *krata ar pirkstu*
IC:Sivers piecēlās no galda. Viņš nolūkojās kā Artemīda aiziet. Viņai taisnība saule ir norietējusi, bet vēl nav ieradušies mani biedri- pārējie bruņinieki.Vai nevajadzētu viņus pagaidīt? Sivers jautāja. Viņš paskatījās pa logu. Debesis tagad bija iekrāsojušās tumši zilas. Viņš nopētīja Artemīdu, kas lejā sēdēja uz zirga. Dedzīga un asa! viņš pasmīnot noteica.
OOC: Eu!!! Kur ir pārējie bruņinieki? Dikti viņus vajag...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 11:53
OOC:: A cik tad ilgi sēdēs uz vietas? Tad jau var mēnesi gaidīt kamēr vēl kāds pieteiksies! var jau [pieņemt, ka tādi klusējošie iet līdzi.
Manis pēc! Artemīda vēsi noteica nopētīdama tumšo apkārtni. Šī tumšā pilsēta viņai patika vairāk nekā pārējās. Pārspīlēti čalojošās un dzīvīgās pilsēteles.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 12:00
OOC: Saprotu, tevi Bruīna! Mazliet vēl pacieties!
IC: Labi, nav vērts. Es jūtu, ka nevienam citam mani labie draugi neinteresē. Es tūlīt... viņš piecēlās kājās un izsoļoja no viesu zāles neko neteicis. Sivers aši sameklēja, kādu vēstnesi un lika tam nodot pārējiem bruņiniekiem ziņas, ka viņi dodas ceļā. Sivers bija pārliecināts, ka pārējie bruņinieki viņus panāks. drīz viņš atgriezās melnajā marmora telpā. Varam doties ceļā. Sapakojieties un jāsim! viņš vēsi noteica un aizsoļoja prom uz savu istabu. Tur viņš uzmanīgi nopulēja savus ieročus, iepakoja nelielu pārtikas daudzumu un nosteidzās lejā tērpies savās jaunajās bruņās, kuras cardurt nespēja gandrīz neviens. Viņš apstājās uz pils ieejas pakāpieniem un pārlaida acis pāri laukumam pie pils. Neviena izņemot Artemīdas nebija.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 12:09
Es jau esmu sapakojusies un 'man atliek cerēt, ka pārējie arī.. Artemīda aizkaitināti noteica iedomājoties cik nikna būs, ja tagad būs jāgaida pusgads kamēr visi sakrāmēs savas parpalas vienm mazam uzdevumam. Zirgs juta Artemīdas emocijas un atļāvās mazu vaļību saceldamies pakaļķājās. Artemīda tam nepievērsa uzmanību tikai mazliet piekārtoja matus, kas sakrita uz sejas.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 12:49
Sivers nolūkojās uz Artemīdu viņa sejā nebija lasāms nekas.Viņš uzmanīgi izpleta varenos spārnus un uzmanīgi tos aplūkoja. Tiem nekas nekaitēja. Sen neesmu lidojis. Visu laiku ir bijis jātup zirgam mugurā. Nez es vēl māku lidot?Viņš nodomāja un uzmanīgi palocija katru spārnu pēc kārtas. Tad viņš prātīgi uzlaidās augstu, augstu gaisā. Sivers uz visu nolūkojās no aukšās un tad metās straujā pikējumā. Viņš pie zemes pamatīgi nobremzēja un palika lidināmies gaisā pāris metrus no zemes.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 12:57
Atradis ar ko izrādīties! Artemīda nodomāja. Viņas garastāvoklis nokritās vēl par 1/10 viņa aplukoja lejā dusošo pilsētu. Ļaunuma impērija! Artemīda nodomāja Viņa nokāpa no zirga. Cik tad galu galā var tur sēdēt! Viņa nodomāja. Viņa nekautrīgi pētīja Siveru turēdama nemierīgo zirgu pie pavadas.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 14:18
Sivers tikpat nekaunīgi sāka blenzt uz Artemīdu. Pēc apmēram pāris minūšu ilga klusuma brīža viņš noteica Ja tu beigsi skatīties es arī beigšu un neviens nejutīsies neērti. Sivers teica un novērsa skatu. Velna meiča. viņš nodomāja un nostājās uz zemes. Nu, kur var tik ilgi taisīties? viņš pie sevis nomurmināja. Sivers jutās mazliet neērti.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 14:21
Artemīda nekaunigi blenza uz Siveru Es nejūtos neērti, bet ja atzīsti sakāvi es beigšu! Artemīda viltīgi noteica. Viņai vienmēr bija paticis būt uzvarētājai un aiz spīta viņa varēja turpināt šo bezjēdzīgo blenzšanu nezin cik ilgi. Viņa apmierināti smaidīja. Zirgs kļuva nesavaldīgs un tādēļ Artemīda sagrāba pavadu ciešāk.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 14:26
Sivers klusi nolamājās un nodomāja Ak, es ar savu muļķīgo bruņinieku galantuma kodeksu. viņš sāka nepacietīgi mīņāties un atkal uzlaidās augšā. Kā, es šitā varēju... Padoties... viņš pie sevis noteica, tā lai Artemīda to nesadzirdētu. Sivers pameta indīgu acu skatu uz viņas pusi. Kāpēc mani viņa interesē. Nu kāpēc? viņš nodomāja un palidoja nedaudz aukstāk.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 14:59
Artemīda juta indīgu skatienu vērojam sevi. Viņa atkal nekautrīgi un caururbjoši uzlūkoja Siveru. Gribi vēlreiz zaudēt? Viņa ievaicājās un pasmīnēja. Ārā jau bija tumš un varēja just, ka arī ārpūs šīs pilsētas mūriem valda nakts Artemīda niknumā iekliedzās nenovēršot acu skatienu Vai kāds vienreiz kustēsies vai arī ir īpašas vēlmes ceļot dienas gaismā? Kādēļ jākavējās kā tādām izlepušām galma dāmām?
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 15:03
Nē, negribu... Sivers bezkaunīgi noteica. Ak, kaut man šito piedotu... viņš nodomāja. bruņinieku kodekss neļāva slikti izturēties pret lēdijām. Sivers centās ievērot šo kodeksu, bet bieži nācās to pārkāpt.Viņas ir tik iedomīgas! Sivers nodomāja un apsēdās uz neliela balkona margām augstu, augstu virs Artemīdas galvas. Sivers ļauni smaidīja,jo bija atcerējies kādu sen aizmirstu, amizantu notikumu viņa bērnībā...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 15:07
Nu es esmu pārliecināta, ka man nenāksies gaidīt visai ilgi! Artemīda aizkaitināti noteica. Nu karalis man parasti visu piedod! Artemīda nodomāja un ļauni pasmaidījusi vēroja Siveru sēžam un nenovērsa skatienu no viņa acīm. Artemīda pamāja un margas posms kas turēja galu uz kura sēdēja Sivers uzsprāga ar klusu blikšķi...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 15:19
Sivers krita... Pavisam aizmirsis ka prot lidot. Viņš to atcerējās tikai pāris metrus no zemes un strauji uzlaidās atpakaļ gaisā veikdams sarežģītu triku. Viņš dusmās kvēloja, kā pekles uguns.Sivers nolaidās uz zemes un draudīgi iesaucāsViss! Es aimirstu par bruņinieku kodeksu! Vairs nebūšu nekāds laipnais. Viņš to izteicis ļoti sulīgi nolamājās un izvilka no maksts savu zobenu. Tu gribi cīnīties? viņš izaicinoši jautāja pavērsdams asmeni pret Artemīdu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 15:27
Artemīda jautri iesmējās. Tas tik bija varens skats! Viņa smējās. Ja tev draudētu atsišanās pret zemi es jau būtu tevi pārtvērusi, bet šķiet tu pats atcerējies kā jālido! Artemīda ķiķinādama teca. Tad viņa acumirklī savaldījās un teica Ja vien tu gribi zaudēt tad cīnīsimies! Viņa pavicināja rokas un vienā viņas rokā uzvirmoja vēja mutulis, otrā ūdens mutulis. bet pie viņas kājām iespēra zibens un debesis savilkās draudīgi lietainas.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 15:33
Pēkšņi no aukšas atskanēja ledaina, šausminoša balss. Uz balkona, kur nesen bija sēdējis Sivers bija uznācis pats valdnieks.Tūlīt pat nolaidiet ieročus! Jūs abi! valdnieks skarbi teica. Sivers padevīgi nolaida zobenuBet valdniek... viņš dusmīgi iesāka. Nekādu bet, Siver! man tevi būtu jāsoda, bet šoreiz būšu laipns. Lai tas neatkārtotos! valdnieks dusmīgi un ledaini noskaldīja. Viņš pazuda atpakaļ pilī. Sivers indīgi piezīmēja Tev paveicās... un ielika zobenu makstī.
OOC: Patīk gan mums ķīvēties, ne? Kas ķīvējas, tas mīlējas... 
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 15:39
OOC:: how sweet! Romantika starp asmeņiem un zibeņiem!
Tas es tu kam paveicās! Artemīda aizkaitināta noteica. Lietus mākoņi nozuda un vēja un ūdfens mutulīši tāpat. Vēl pēdēja vēja brāzma sapurināja Artemīdas matus un nozuda arī vējš. Vari pateikties Valdniekam ka paliki dzīvs... Artemīda noteica
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 15:45
OOC: Jā...Ha, ha ha! 
IC:
Sivers spītīgi palūkojās uz Artemīdu.Man nav tev ko teikt... viņš nolēma pārtraukt ķīviņu.Lai tak domā, ka ir uzvarējusi... viņš nodomāja un ļauni pasmaidīja. Sivers apsēdās uz durvju lieveņa. Sāka līt. Viņš notrausa no acīm savus nedaudz samirkušos, sudrabainos matus un sāka pētīt pili. Kur var tik ilgi čammāties... viņš nodomāja. Aukstais lietus pieņēmās spēkā, bet Sivers nelikās par to ne zinis. kas tad viņam kaitēja- viņš bija tērpies bruņās.
OOC: Ak, mīlestība! Cik gan salda tā! Nu ko- tāds tādu atrod...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 15:51
NJā tagad tev nav man ko teikt bet interesanti ko tu teiksi tad kad bruņas tev ierūsēs no lietus? Artemīda izaicinošo noteica un atglauda samirkušo sarkanbrūno matu šķipsnu no sejas. Kas viņas tur skapi mēģina sedlu somā iebāzt? Artemīda sāka pukoties. Tā mēs tiksim līdz tam templim pēc gadiem 10! Artemīda šķendējās
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 15:59
Manas bruņas ir no pūķa ādas. Tās nerūsē. Sivers teica un paskatījās uz debesīm. Viņa sejā sitās lietus. Sivers to baudīja. Sajūta bija patīkama. Viņš palūkojās atpakaļ uz durvīm. laikam viņi patiešām cenšas tur iestūķet skapi. Mēs prom būsim tikai pāris dienas, bet šie taisās kā uz 10 gadu ilgu ceļojumu. viņš teica. Sivers pamazām kļuva arvien nepacietīgāks. Drīz viņš varēja uzsprāgt.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 16:02
Bāc mēs tak nejājam uz svinībām bet gan lai izpostītu templi! Artemīda sūkstījās. Viņa uzlēca savam zirgam mugurā un nolēma izlaist mazu riksi. Viņa lielā ātrumā iejāja pilsētā izbiedēdama cilvēkus kas gāja pa ielām un pēc brīža jau bija atpakaļ. Zirgs niķīgi saslējās pakaļkājās un Artemīda, kas tobrīd atskatījās uz pilsētu nenoreaģēja un nožāvās lejā...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 16:11
Sivers ļauni iesmējās un momentāli apklusa. Uzjautrinoši... viņš teica pieceldamies kājās. Sivers piesoļoja pie Artemīdas un palīdzēja viņai piecelties kājās.Vari man nepateikties... viņš smaidot teica un pacēlās spārnos. Viņa sejā iecirtās mati, aizklādami acis, kurās strāvoja mazas uguntiņas.Fascinējoši. viņš nodomāja un atglauda sidrabotos matus.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 16:15
It kā es grasītos kādam pateikties! Artemīda īgni atcirta. Viņa paberzēja sasisto galvu un uzmeta ledainu skatienu savam zirgam, kas bailēs sāka trīcēt. Es tev rādīšu kā uzjautrināties! Artemīda nikni nočukstēja bet pagaidām neko neuzsāka. Viņa tikai nošēdās zemē un pabezēja sāpošo galvu. Varbūt tomēr notriekt viņu lidojumā? Artemīda domāja un paliels zibens nospēra tieši Siveram gar degunu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 16:18
Sivers salecās un nikni nolaidās uz zemes. Nepateicīgā! viņš nodomāja un palika stāvam. Viņš galvā sāka apspriest kā atriebties Artemīdai. Galvā atausa daudzas idejas un Sivers pašapmierināti pasmaidīja. Viņš uzlaidās debesīs. Tik augstu, ka viņu nevarēja saredzēt. Blakus lidinājās ķēniņa melnie kraukļi. Sivers viņus nopētīja un palika lidināmies gaisā un spriežam, kas un kā. Lietus pieņēmās spēkā ar katru minūti.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 16:22
Ir gan viens nejauks un riebīgs tips! Artemīda domāja Es nokrītu un viņš sāks smieties un domā, ka es viņam par to negribēšu ierādīt viņa viet? Artemīda aizkaitināti domāja. Viņa piegāja [pie zirgs, bet vēl mugurā nekāpa. Viņai atmiņā atausa pie cilvēkiem nodzīvotais laiks un viņa saviebās sāpēs. Bet sāpēs no kā? NO kritiena vai no pagātnes? Viņa domāja atceroties, kā riebīgie cilvēki bija nogalinājuši viņas ģimeni, jo viņi bija citādi domājoši.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 16:35
Hei jūs! Sivers nosauca uz kraukļu pusi. Pasakiet tiem pārējiem, lai pasteidzas! viņš pabeidza. Viens no kraukļiem skaļi nokliedzās un aizlidoja uz pils pusi. Varbūt tas viņus pasteidzinās. Sivers nodomāja un klusi nopūtās.Viņš no jauna sāka baudīt lietu, mest apļus un klusi smieties.Tik daudz atmiņu! viņš nodomāja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 16:40
Artemīdai kļuva garlaicīgi. Kur visi ir? Vai tiešām visi drēbju skapji jāņem līdz? Vai arīo cenšaties pieēsties līdz nemaņai? Artemīda nikni kliedza uz tiem, kas bija jāgaida. Cerams, ka viņam tās bruņas ierūsēs! Ak kā es smiešos! Artemīda aizkaitināti nodomāja. Viņa uzkāpa zirgam mugurā un nolēma vieglā riksī izlaist loku ap pili.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 10.10.2004 16:53
Flēra uzsēdās uz balkona margām un uzsauca: Dodamies ceļā! pavisam piemirsdama par pārējiem. Apskatīdama Artemīdu un Siveru, viņa noteica: Kas tad jums notikās? Kauja uz, kuru es nebiju? Nepiedodami... Flēra pasmaidīja greizu smaidiņu un piesēda tuvāk Siveram. Sliktas attiecības, ko? Flēra nemanāmi pamāja uz Artemīdas pusi. Nav čoms, ko? Nav savējā... jeb precīzāk sakot, tavējā... piemiegusi ar aci, viņa nodomāja: Spiegs ir karaļa acis un ausis. Viņš visu zin... tas vairoja Flēras lepnumu, un viņa pasmīnēja lepnu smaidiņu.
Iesūtīja: poga ; laiks: 10.10.2004 17:19
etibii neko neteikusi peetiija paareejos sawus biedrus...winja nezinaaja,kaa tos sawaadaak nodeeweet...par draugiem jaw nu noteikti nee...jaadodas celjaa...prom no maajaam...labi,ka te wismaz kaadi paaris wiirieshi gadiijushies...nodomaaja etibii warbuut buus wairaak wai mazaak jautri...pat neskatoties uz artemiidas iignumu
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 17:38
Artemīda uzkāpa mugurā savam zirgam. zirgs bija nepakalausīgs bet viens ledains vārds no Artemīdas mutes un tas norima. Ja reiz visi ir sapratuš, ka skapi sedlu somā neiebāzt tad varbūt dosimies ceļā un izjauksim to sasodīto templi? Artemīda uzjautrināti vaicāja. Izpostīt! Ta bija viņas stihija. Vis[pirms viņa ļaus pārējiem to izlau[īt un tad pati ar lielu prieku uzlaidīs gaisā. Auksta nežēlība uzvirmoja viņas acīs.
Iesūtīja: poga ; laiks: 10.10.2004 17:48
hmmm....es atwainojos...es wienkaarshi gribeeju juus iepaziistinaat ar sewi...etibii...manc ir etibii...es te newienu nepaziistu...neesmu uztureejusies aarpus pils paaraak ilgu laiku...taa kaa par komuniceeshanos ae jums...es ceru uz labu sadarbiibu... teica etibii
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 11.10.2004 14:55
Flēra uzmanīgi un neticīgi paskatījās uz Etibī. Flēra paklanījās tikko manāmā reveransā, jo karalis bija pārāk pieķēries viņai. Tiešām, sen neredzēta, sen nemanīta... Njā, Etibī, ja neatceries, kas esmu es, tad savu vārdu neatkārtošu. Vai tad ir vajadzība? Nav. Flēra pasmaidīja greizu smaidiņu. Tā kā nebija vēl citu, viņa it kā garlaikoti vēroja citus, bet īstenībā izmantoja savas spējas, lai ielūkotos kādam tupam velnam prātiņā. Viņa tikai klusu pie sevis ķiķināja, jo, kas tad vēl bez viņas zinās, ko dažs labs grib vai negrib...
Iesūtīja: poga ; laiks: 11.10.2004 16:34
kaut kur redzeeta seja...bet piedod tieshaam neatceros...bet tewi esmu redzeejusi pie karalja...man shkjiet...kaut gan wis war buut...aaa,tu esi spiedze...jaa winjsh tew ljoti uzticas... teica etibii.winja weeroja fleeras nicinosho skatienu.tam pretii winja weltiija lielu un plashu smaidu
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 11.10.2004 16:43
Flēra centās vienam velnam iestāstīt (caur domām), ka viņš ir karalis. Parasti šis joks izdevās, bet šoreiz laikam nebija īstā diena, lai jokotos. Karalis nebūtu mani izvēlējies par spiegu, ja neuzticētos man. Flēra noskaldīja. Labā oma bija sabojāta līdz pēdējam. Nedaudz piekārtojusi spārnus, Flēra izgrūda: Vai mēs vienreiz kustēsimies?! Apnicis jau kusli sēdēt un māžoties, gaidot brīdi, kad kustēsimies.
[OOC: nē, nu nopietni, kād mēs kustamies? Kur palikusi sinda un Bezcerība? Šitā mēs diži tālu netiksim... ]
Iesūtīja: poga ; laiks: 11.10.2004 16:47
a kur wisi paareejie palikushi?redzu tikai to wienu kas debesiis pliwinaas...ko shamais tur dar?uuun....kas shamais taac ir? etibii teica ar nesleeptu interesi.winjai nebija iebildumu sheit staaweet un iepaziit paareejos.it sewishkji ja winji i smuki puikas pie sewis nodomaaja etibii
occ-tieshaam wareetu jaw kusteet staaweet pagalmaa un lupiit wirsuu welniem...nothing special...
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 11.10.2004 16:58
Flēra pie sevis klusi uzjautrinājās: dažs labs ir piemirsis, ka es protu nolasīt domas... Vai tad tu nepazīsti Siveru? Flēra pajautāja. Viņš taču ir viena no tuvākajām karaļa personām... nepamanīji? Flēras acīs sprēgāja uzjautrinājuma uguntiņas. Varbūt... tevi iepazīstināt? Smuks viņš ir, tas gan. Flēra piemiedza ar aci.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 11.10.2004 17:18
(nāku jau nāku )
Remonds klusi laipoja pa peļķēm. melnie mati slapjās šķipsnās pārkārās pāri acīm, bet viņš apņēmīgi soļoja uz priekšu. piegājis pie kāda bariņa viņš skatoties uz Siveru, lēnām pamāja ar galvu sasveicinoties. tad ar nelielu interesi aplūkoja pārējos. "sveiki." viņš klusā, vīrišķīgā balsī sveicināja. smukas gan man būs biedres, viņš nodomāja skatoties uz daiļajām būtnēm un viņa domas pat ne drusciņ neatspoguļojās sejā. tajā valdīja vienīgi vienaldzība, kā arī atspoguļojās stingrā audzināšana un p i e n ā k u m s. šo vārdu Remonds vienmēr uzņēma ar riebumu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.10.2004 17:29
Artemīda bija beigusi savu izjādi ap pili un atkal atjāja tās priekšā. Viņa nopētīja pārējos, kas šeit bija salasījušies un savaldījusi zirgu, kurš kārtējo reiz\i sacēlās pakaļkājās noteica palūkodamās uz Siveru Ja kāds nolaidīsies no asviem uzpūtības augstumiem mēs varēsim sākt ceļu! Viņa pamāja un lietus beidzās. Nemitīgās lietusgāzes bija viņai apnikušas.
Iesūtīja: poga ; laiks: 11.10.2004 18:46
hmmm...sivers?nee diezin wai...karalis mani nelaida i ne tuwumaa sawiem brunjiniekiem...dazhiem gan es tiku klaat...bet tas nu taa...winjsh kaa zinaams ir informeec par manaam...nowirzeem...kaa winjsh taas sauc....turklaat man winjsh lika wisu laiku maaciities...briinums,ka tagad palaida shajaa celjojumaa... teica etibii.karalis winju uzraudziija kaa sawu meitu.un tur nebija nekaadu iznjeemumu
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.10.2004 19:02
Siver! Artemīda neizturējusi šo bremzējošo apstākli pavēloši iesaucās. Smuks, bet pat mani mirušie radi kustas ātrāk! Artemīda nodomāja palūkodamās augšup uz tumšajām, bet nu jau daudzmaz skaidrajām debesīm. Velc savu spārnoto pauri lejā! Artemīda klaigāja. Viņa apzinājās, ka klaigāt drīkst. Karalis reti viņai ko aizliedza. NU pēdēja reize bija tad, kad viņš viņai aizliedza cīnīties ar Siveru.
Iesūtīja: poga ; laiks: 11.10.2004 19:07
taa gan siver,naac iepaziisties! iesaucaas etibii un tu buutu dizhaa magje...es taa saprotu...karalis par tewi ljoti labi izteicaas...bet tas tikai...me aizguleejaas un no kaweeja sanaaxmi....kur mees ejam?...piedodiet par manu dizho blondumu....wakar liidz weelai naktij....maaciijos... etibii teica artemiidai
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.10.2004 19:14
Jā es būtu burve.. Artemīda pašapzinīgi noteica Mēs dodamies izpostīt kaut kādu nesen uzceltu templi... Artemīda stāstīja Ēku atstājiet man.. Artemīda noteica un nopietni palūkojusies uz kaut kādu tumšu nokaltušu puķu podu un puķu pods uzsprāga Iznīcība, skaisti.. Artemīda ledaini noteica un palūkojās augšup Sivers joprojām nenāca KAs viņam padomā? Artemīda prātoja
Iesūtīja: sinda ; laiks: 11.10.2004 20:00
"vācies lejā, puis, jādodas ceļā." Remonds novilka, skatoties uz Siveru. "dzirdi? šaubos vai ar bultu būs tevi jānotriec šeit lejā." viņš balsī, kurā nebija draudu, noteica. kalpi atvēra staļļa durvis un no tām izrikšoja milzīgi liels, ogļmelns rumaks ar sarkanām zvērojošām acīm. ielēcis seglos, Remonds uzbļāva kalpiem:"idioti, kāpēc nelikāt melnos seglus? es taču vienreiz jau teicu, ka šie tumši zilie man nepatīk!" viņš ļāva lai kalpi apseglo zirgu vēlreiz (kalpam bija jāuzrāpjas uz nelielām trepītem lai zirgu apseglotu) un drebošām rokām atdeva pavadu Remondam. "paldies." puisis strupi pateicās un ielēca seglos, tagad jau ērti iekārtojies. seglu somas bija pilnas ar vajadzīgām mantām. zirgs mētāja galvu un mīņājās nepacietīgi gaidīdams iespēju laisties rikšos un apdzīt pārējos zirgus - kā vienmēr.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 11.10.2004 20:26
Stey ne vaarda neteikusi sekoja paareejiem. Vinjai nekad nav paticis runaat. VInja skaidri zinaaja savu uzdevumu un tiecaas to izpildiit. Tomeer katru briidi magu neatstaaja piesardziiba. Vinjas speeja visu laiku darbojaas. Stey centaas saskatiit citu izjuutas un atkaal sleeptos nodomus....
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.10.2004 20:27
OOC: Sorry, ka tik ilgi nerakstīju, netiku pie datora... elektrība raustījās...
IC: Nāku, nāku! Sivers nokliedzās un laidās zemē. Viņš apstājās pie Remonda. Tev gan patīk viņus izrīkot. viņš ļauni smīnot noteica un nopētīja mazo velniņu no staļļa. Tas vēl drebinājās. Ej, tu esi brīvs. Sivers teica un nolūkojās, kā sīkais aizvelkas. Vārnas man teica, ka tā puisieša nebūs, bet viņš ir mums uzzīmējis karti. Neko diža tā nav. Liekas ka mans zirgs prot labāk zīmēt... Sivers noteica un uzlidoja gaisā. Varam sākt ceļu! Sivers nokliedzās ar nelielu lepnumu sirdī.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 12.10.2004 11:27
Nu, ja ejam, tad beidzot ejam... Flēra uzsauca. Uzmaukusi savu mugursomu, pārbaudījusi vai zobens un bumerangs klāt, viņa savicināja spārnus un pacēlās gaisā. Nedaudz palidojusi uz priekšu, viņa attapās, ka kāds cenšas ielauzties viņas prātā. Flēra bija pārāk rūdīta, lai viņai uzreiz tiktu prātā. Toties, viņa uzreiz saprata, kas cenšās to izdarīt. Stey. pazibēja doma. Flēra saniknojās un pielidoja tuvāk Siveram. Censdamās lidot vienā tempā, iesāka sarunu. Mjā... kā īsti iet karalim? Neko tādu viņš man nestāsta... Pastāsti,kā gājis pēdējā laikā... kaut kā garlaicīgi man... Flēra greizi pasmaidīja. Vismaz netiks pie manējām domām.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.10.2004 15:35
Artemīda mierīgi jāja uz sava nemierīgā zirga. Viņa negrasījās stulbi izcelties jājot priekšā. Viņa patlaban nodarbojās ar domāšanu un protams nevarēja aizmirst zirga savaldīšanu, ja vien negribēja atkal attapties uz zemes un uzklasīt Sivera prieku par viņas neveiksmi. Artemīdas acis nikni samiedzās. Viņa bija nikna. Kaut ātrāk varētu uzspridzināt to stulbo templi.. Artemīda domāja. Viņa bija daiļa, bet tik auksta kā leduskalns. Gluži kā Sniega karaliene tikai ne blonda.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.10.2004 17:04
Karalim iet diezgan labi. Vienīgais it tas, ka viņam daudz darba- karot un pārvaldīt valsti. Tas nemaz nav tik viegli kā izskatās. Turklāt viņam vēl jauztraucas un jākomandē mani... Tas arī nav nemaz tik viegli. Sivers teica Flērai. Viņš uzmanīgi viņu nopētīja un izvilka no somas karti. Uzmanīgi to nopētījis Sivers nopūtās. Templis atrodas vecajā mežā...Cik savādi. Man liekas karalis pirms pāris nedēļām tam mežam uzrīdīja sērgu... Sivers nodomāja un uzmanīgi salocīja karti un ielika to atpakaļ. Bariņš tuvojās vārtiem. Velnu bērni jautri smēja un skrēja viņiem nopakaļ. Eu! Parādiet mums kautko kolosālu! viņi viens pēc otra kliedza. Sivers dusmīgi palūkojās atpakaļ un nokliedzās Liecieties mierā, sīkuļi! Kāda velnēna māte domīgi pakratīja galvu un noteica Un tas skaitoties mūsu zemes sargs...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.10.2004 17:17
Tu vēl uzplīsies? Artemīda nikni noteica Ja reiz gribi jokus tad es tev parādīšu! Viņa nikni noteica un gatavojās uzlaist gaisā tuvējo māju. Tad viņa novērsa to no mājās un uzspēra gaisā krietnu gabalu zemes. Apmierināti pasmaidījusi un aizjāja tālāk mazliet palaižot brīvāk pavadu. Viņai nebija garastāvokļa klausīties izbiedētos spiedzienos.
Iesūtīja: poga ; laiks: 12.10.2004 17:22
eu,nu ko jums winji dara?winji taku weel i mazinji...juus ar taa kaa nekad mazi nebuutu bijushi! etibii skumji noteica.droshi wien arii winja shaadi kljuwa par baareni.tikai karalis gan nesaka kaa winja nonaaca melnajaa galmaa[taa winja to sauca].liels,liels nosleepums...atklaajams nosleepums...
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 12.10.2004 17:27
Nu neviens nav teicis, ka šis kolosālais nebūs ļauns jociņš... Flēra pasmīnēja un nedaudz pievērusi acis ar prātu centās iedvest, ka puišu velnēns ir meža nimfa. Flēras seju pārklāja apmierināts smaids. Izdevās! Mazais velnēns sāka kaut ko runāt, pārējie sāka smieties... sīkais satrakojās un kā jauns buciņš salika ragus priekšā un uzbruka. Pēc brīža sīkais attapās ietriecies kūts sienā. Flērai paspruka smiekliņi. Piedod... bet nevarēju nekādīgi atteikties no šitā jociņa... Flēra neizturēja un sāka pilnā balsī jautri smieties prieka asarām plūstot pār vaigiem. Viņa nejauši pamīšus uztriecās ar savējiem spārniem uz Sivera spārniem un atkal otrādāk. Kad smiekli norima, Flēra ieteicās: Tev vajadzētu šito iemācīties. Ļoooooti parocīgi. Viņai paspruka vēl viens smiekliņš, kurš tapa uzreiz norīts. Flēra sāka ausīties un uzmanīgi vērot, bet tomēr mazs, nodevīgs, rotaļīgs smaidiņš palika gozējoties uz viņas lūpām. Kur īsti atrodas šī svētnīca? Flēra pajautāja, neļaujot jautrajai omai pagaist. Netālu uzsprāga Artemīdas saspridzinātas mājas.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.10.2004 17:37
Sivers domīgi uzlūkoja Artemīdu. Tik ļauna... Tik vēsa... viņš nodomāja un tad Flēra uztriecās uz viņa spārniem. Tu... viņš jau gribēja pateikt ko nejauku, bet apklusa. Viņš nedrīkstēja neko sliktu sacīt. Sivers iekodās mēlē un palidoja nedaudz uz augšu, lai viņā atkal neietriektos Flēra. Sivers ievilka dziļu elpu. Smaržoja pēc tumsas un ļaunuma. Viņi bija klāt pie vārteim. Vārtu sargi bija īpaši raženi, melnas ādas krāsas velni, kas bija tērpušies sudrabotās bruņās. Tiem uz muguras mirdzēja zili spārni. Velni zemu paklanījās un atvēra vārtus. Bariņš izspruka ārā. Valdīja nakts. Līdz templim nav tālu. Tas atrodas tur mežā! viņš teica norādījis uz mežu, kas vīdēja pavisam netālu. Rīt no rīta jau būsim tur. viņš teica un nolaidās pie Remonda. Viņš laikam ir vienīgais ar ko varu normāli parunāt. Sivers nodomāja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.10.2004 17:43
Artemīda garlaikoti vēroja apkārtni. Kaut kāds murgs... Viņa nodomāja Interesanti cik tas templis liels? Viņa domāja. Izmanotodams jātnieces neuzmanību tas sacēlās pakaļkājās ar mērķi izmest jātnieci no sedliem. Artemīda pēdējā brīdī noturējās un nikni nozibināja acis. Zirgs momentā kļuva rāms Rīt? Tas saprotams ar to, ka mums nāksies ceļot dienā? Artemīda ievaicājās.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 12.10.2004 17:46
Flēra izjuta Sivera naidu un tāpēc laidās zemāk pie Etibī. Flēra netaisījās runāt, bet gan vienkārši turēties tuvāk pie zemes. Lidodama virs Etibī, Flēra pārdomāja Sivera teikto. Tas tur mežs... Flēra nebija stulbene. Viņa, zināja, ka tur draud kas nopietns - sērga, kas nav ārstējama. ne jau velti viņa ziņoja par panākumiem tieši tajā mežā. Flērai radās aizdomas vai tik Sivers neved visus kaut kādās lamatās. Sadrūmusi viņa pašai nemanot lidoja augstāk līdz gandrīz nosmaka ļaunuma dvesmā augšā. Flēra atkal piezemējās un lidoja virs Etibī, un saspringti domāja, kas nu jau bija kļuvusi par ikdienu Flērai.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.10.2004 17:48
Jā, vai tev ir kādas problēmas? Sivers centās neizklausīties rupjš, bet neliela rupjuma deva tomēr paspruka. Viņš gurdeni pasmaidīja. Siveram jau līdz kaklam bija šie mūžīgie jautājumi. Sivers nolaidās tuvāk pie zemes un apsēdās gaisā. Viņš joprojām lidoja uz priekšu, bet nu sēžot. Bruņinieks savā galvā sāka kautko apspriest pavisam piemirsis, ka gribēja runāt ar Remondu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.10.2004 17:52
Zini zināmas rodas! Ja ņem vērā, ka šis acīmredzot pieder pie mežiem, kuriem uzsūtīta sērga. Un es gribētu dzirdēt atbildes.. Artemīda aizkaitināti noteica. Viņa neēdza lēpt lielāko daļu savu domu. Viņa paskubināja zirgu un jāja gandrīz Siveram blakus. Cik nu var ņemot vērā, ka viņš lidoja.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 12.10.2004 18:00
Man rodas aizdomas, ka Sivers grib mūs iegrūst lamatās. Flēra noskaldīja. Viņa bija pielidojusi Artemīdai pie otra sāna. Varbūt tu gribi mūs novārdzināt un likt (vai tas vispār ir iespējams?) nobeigt to templi, ko mēs, iespējams, nespētu novārdzināti darīt, likt cietiem izsaukt eņģeli un nogalināt. Sava deva labuma tev būtu... Skan loģiski, Siver, tu to nenoliegsi. Flēra domīgi nobeidza.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.10.2004 18:01
Jā, tas pieder pie mežiem, kam uzsūtīta sērga, bet ir viena lieta... Viņš teica un pieleca kājās joprojām lidinādamies. Sērga tika uzsūtīta pirms vairākām nedēļām. Es tur visu izpētīju, bet nekāda tempļa nebija. Tas var nozīmēt tikkai vienu- sērga ir iznīdēta un viņi ir uzcēluši templi, lai tā atkal neuzrastos. Sivers teica. Viņam ļoti patika, ka viņš zina tik daudz. Sivers npkrekšķinājās itkā aizpūsdams prom savas iedomīgās domas. Ir vēl kādi jautājumi? viņš vaicāja ar pamatīgu lielības piedevi balsij. Viņš sadzirdēja Flēras teikto. Nenoliegšu, ka tas skan loģiski, bet es nekad tā nedarītu. Varbūt darītu, bet tad man nebūtu līdzi Remonda.
Iesūtīja: poga ; laiks: 12.10.2004 18:05
ir jawtaajums...wai ri iespeejams,ka mes kaadaa weidaa cietiisim wai saslimsim? eitibii nedroshi jawtaaja. man weel ljoti daudz plaanu ir,me nedriixt mirt...turklaat nez wai karalis par to priecaasies etibii nedaudz piedraudot noteica.hmmm,winji tagad domaa ke taa etibii i niikule etibii domaaja bet es esmu tikai cilweex.man naw paardabisku speeju.jebkursh mani jebkuraa briidii war wienkaarshi nowaakt
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 12.10.2004 18:09
Tieši tā, Etibī, tieši tā. Flēra nodomāja. Viņi bija izbraukuši no pilsētas, un lēnām tuvojās mežam. Nenormāli lēnām. ja es lidotu viena pati, tad būtu ātrāk... viņa aizkaitināti nodomāja. Un jā ... ir jautājums. Vai mēs beidzot kustēsimies ātrāk? Balsī bija manāms aizkaitinājums.
[OOC: Rīt postu no manas puses nebūs. Es braucu ekskursijā 
]
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 12.10.2004 18:16
Stey klausiijaas celjabiedru sarunaas. Tas nebija nedz interesnatas, nedz satura pilnas. Logjiskais secinaajums sakaraa ar templi un seergu un Sivera nepamatotais lepnums (ko Stey, protams, juta) par to, ka vinjsh speeja sho secinaajumu izdariit...taa bija viena lieta...bet beernishkjiigais uzbrukums velneeniem (kuri peec Stey praata nenoziimeeja vairaak kaa viens no bezgaliigajiem punktiem figuuraa, taatad nenoziimeeja neko)...tas jau bija vienkaarshi smiekliigi...
Burve lieliski tureejaas zirgaa. Vinjai domaajot, vinjas acis neizteica neko un nenodeva vinjas domas. Burve bija kaa vienmeer vienladziiga un auksta. Tik ljoti tumsa bija saeedusi vinjas dveeseli...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.10.2004 20:04
Melinda pasmīnēja Visu dzīves reiz beidzas.. Es zinu, ka Karalis būs neapmierināts par jebkura no mums bojāeju, bet ja gadīsies tad gadīsies...Artemīda galvu lepni pacēlusi noteica Siver, ja tu nebeigsi pūsties es uzlaidīšu gaisā tavu līelību! UN šo vārdu vistiešākajā nozīmē! Artemīda aizkaitināti noteica.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.10.2004 20:08
Es atvainojos, bet nevaru tur nekā padarīt, ka esmu piedzimis šāds. Un nav jauki citiem draudēt. Sivers nedaudz bērnišķīgi noteica un pamanīja, ka pats sev krīt uz nerviem. Viņš noslēdzās pats sevī un domīgi lūkojās debesīs. Sivers pieņēma ātrumu. Likās, ka pārējie neatpaliek, lai gan neko nevarēja zināt. tad pēkšņi viņš nobremzēja un paskatījās uz mežu. Vai tas var būt? Cilvēki? viņš sastinga un ledaini pasmaidīja. Sivers izvilka no maksts savu zobenu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.10.2004 20:11
Vai un tu būtu tas jaukuma etalons? Artemīda dzēlīgi jautāja. Viņas zirgs neatpalika no Sivera, bet tad arī viņa ieraudzīja meža malā kaut ko kas aizdomīgi līdzinājās cilvēkiem KO kurš uzdrošinājās? Artemīda nikni šņāca. Viņa negrasījās kāpt nost no zirga (pagaidām) piejājusi netālu notiem zirgs nikni sacēlās pakaļķājās jusdams jātnieces dusmas. Artemīda iokāpa no zirga viņas mati sāka plīovot vējā, kas sacēlās.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.10.2004 20:35
Nē. Sivers vienaldzīgi atteica. Cilvēkam līdzīgais tuvojās, bet to darīja lēnām. Sivers nepacietīgi lidinājās un baigās aizšāvās tam pretī. Tas patiešām bija cilvēks. Sivers jau prātoja viņu novākt, bet nolēma atstāt to prieku pārējiem. Viņš atlidoja atpakaļ. Cilvēks. Viennozīmīgi. Varat viņu nogalēt, bet es iesaku pataisīt viņu par mums līdzīgo vai nedaudz pamocīt. Sivers ļauni pasmaidīja un jau iedomājās skatu, kā cilvēks mokās nāves sāpēs. tas lika viņam pasmaidīt vēl platāk.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 13.10.2004 16:13
Pamocīt! Artemīda nekavējoties iesaucās un piejājusi netālu no cilvēka savaldīja zirgu, kurš draudīgi sacēlās pakaļkājās un nokāpa no zirga ļauni smaidot. Kas tad nu ir uzdro\sinājies spert kāju Tumsas valstībā? Artemīda izaicinoši vaicāja Interesanti vai ir sāpīgi, ja vējš tevi plivinot nomet zemē? Artemīda tēlotā neziņā ievaicājās. Tad viņa pamāja un viesulis sagrābis cilvēku uznesa dažus metrus virs zemes un atlaida. Cilvēks krita. Artemīda apzinājās, ko dara. Kritiens nevarēja cilvēku nogalināt, bet tikai sāpīgi savainot...
Iesūtīja: poga ; laiks: 13.10.2004 18:38
etibii noskatiijaas uz to,ko artemiida dariija ar cilweeku.winja bija patieshaam ljauna.kaut arii etibii dziiwoja tumshajaa galmaa ar ljaunumu winja diezgan maz saskaaraas.karalis reti winju njeema sawos izbraucienos,arii galmaa un wisaas ballees winja uztureejaas maz.reti satika kaadu sawu wienaudzi.welni bija wieniigie winjas pazinjas.un weel taas neskaitaamaas aukles,kuras mainiijaas nu ljoti biezhi.kad karalim kada bija apnikusi.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 14.10.2004 12:30
Flēra paskatījās uz cilvēku, kuru taisījās nomocīt Artemīda. Flēra pacēlās spārnos un noķēra cilvēku. Tev jau nu gan, Artemīda, būtu jāzin, ka arī man ir darbs. Flēra nošņāca. Viņa pacelto cilvēku uznesa kokā, vairāk vai mazāk drošībā. Flēra nopietni cilvēku izprāšņāja, tad pasmīnēja. Atkal pacēlusi cilvēku, viņa to nolaida, jo neba viņai vajag lieku svaru. Pielidojusi klāt pārējiem, Flēra noteica Vēstnesis. Uzskatu, ka to, kādu ziņu viņš nes, vajag zināt karalim. varbūt uzzināsiet ko tas nozīmē... Tagad, es viņu pavadīšu līdz pilij, bet jūs ejiet sagraujiet to templi. Flēra pasmīnēja. Ne jau es jums to norīkoju, bet karalis... Atkal pielidojusi pie cilvēka, Flera to pacēla un tikai ledaini paskatoties uz viņu, apstādināja viņa runas plūdus. Beidzot, varēšu izkustināt spārnus. Nedaudz savicinājusi tos, viņa pacēlās un ļoti lielā ātrumā lidioja uz pili.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 14.10.2004 16:26
Arii Stey buutu aptureejusi Artemiidu(ja to aatraak nebuutu izdariijusi Fleera), jo vinjiem bija uzdevums veicams. Nebija laika nodarboties ar mulkjiibaam. Vinja nokaapa no zirga un apskatiija apkaartni it kaa cereedama atrast veel kaadu buutni.
-Kaa tu zini, ka shii radiiba ir veestnesis?-vina jautaaja Fleerai dveeseli stindzinoshaa balsii,- Ko vinjsh tev teica un kaa tu zini, ka vinjsh nemelo?
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 16:33
ir gan prieka maitātājas! Artemīda sarūgtināti nodomāja. Viņa īgni uzkāpa zirgā un bija tik nikna, ka pat zirgs saprata, nav laika jokiem. Artemīda ar niknu sejas izteiksmi iejāja mežā. Ja reiz grib kavēties, lai kavējas, bet vismaz templi es uzlaidīšu gaisā! Artemīda niķīgi domāja Jūs pļāpāsiet kā vecas tirgus sievas vai arī mēs jāsim? Artemīda noteica necensdamās pieslāpēt niknumu un jau iespējams pat naidu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 17:16
Sivers gurdeni paskatījās uz Flēru un klusi pārdomāja viņas teikto. Vai tu nevēlies mums pastāstīt, to,ko teica tev šis cilvēks? viņš jautāja. Bruņienieks nebija ar pliku roku ņemams. Viņš pielidoja pie Flēras. Nu, klāj vaļā! viņš ļauni smaidot teica un drošības pēc izvilka no kabatas dunci, gadījumam ja Flēra mēģinātu aizbēgt.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 17:18
Ak protams! To templi tādā ātrumā mēs sasniegsim pēc simts gadiem! Artemīda nikni domāja un pamazām jāja arvien dziļāk mežā uz tempļa pusi. Viņai bija noriebušies ceļabiedri, kuri vai nu mēģina iedabūtnskapi ceļa somā un kravājas simts gadus vai arī kaujas. NU par savu un Sivera ķīviņu jau viņa neieskaitīja šajā sarakstā.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 14.10.2004 17:19
OOC: ak, Dies...to taksh mans teelsj au pajautaaja...nu lab...
IC:
Stey ljauni pasmaidiija. Vinja redzeeja, ka Artemiida ir nokaitinaata. Tas vinjai sagaadaaja diivainu prieku, ko burve centaas nekaadi neizpaust...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 17:25
Ai, lai nu paliek. Šoreiz tev uzticēšos, Flēra. Citreiz gan ne! viņš ielika dunci atpakaļ kabatā un ātri vien panāca Artemīdu. Viņa izskatījās diezgan pikta. Sivers aizšāvās viņai priekšā un atvēra karti, kuru aši bija izvilcis. Viņš domīgi to nopētīja un pagriezās pa labi. Mežs bija zaļš un dzīvības pilns. Grūti bija noticēt, ka šeit bija plosījusies sērga. Ausa saule iekrāsodama debesmalu zeltainu. Sivers nedaudz piemiedza acis, bet turpināja ceļu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 17:27
Artemīda nogrieza zirgu uz to pašu pusi uz kuru bija pgriezies Sivers galu galā viņai nebija nekādas vēlmes apmaldīties. Tā kā Artemīda reiz ir bijusi cilvēks viņai saaules ušana vai rietēšanabija pilnīgi vienaldzīga. Vai vēl tālu? Viņa stīvi vaicāja vien\ūigajam, kurš patlaban bija tuvumā - Siveram.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 14.10.2004 17:57
Flērai nebija laika, lai runātos ar Siveru. Kad viņš sāka runāt, Flēra jau zināja, kas Siveram padomā un bija jau sagatavojusies. Nepievērsdama viņam uzmanību, viņa turpināja lidojumu. Tad tāpēc tu šeit ieradies?... Flēra pajautāja. Jā. būtne noteica. Tu vari mani laist lejā... viņi jau mūs neredz. Flēra pamāja. Viņi tiešām bija jau tālu, bet pārējos jau pat aiz horizonta nevarēja redzēt. Būtne izkrita viņai no rokām un pacēlās gaisā. Bez jebkādiem spārniem. Saki, vēstnesi, kā lai tevi saucu? Flēra jautāja. Sauc mani vienkārši par Gadrilu. Būtne no kapuces apakšas sēcoši noteica. Sirmie mati vējā neplīvoja. Gadril, mēs drīz būsim klāt. Centies būt... neuzkrītošs. Flēra paironizēja, bet Gadrila lūpas tikko manāmi pasmaidīja. Man tas izdevās ar tavu trako draugu, kāpēc gan,lai ne ar visu karaļvalsti? Gadrils iesmējās. Sēcošā balss bija te kā mūzika, te kā nemākuļa spēlēšana uz vijoles. Tas gan... tas gan... Flēra iesmējās, un ar laiku viņi abi sasniedza lielu ātrumu. Pielidojuši pie pašas pils, Flēra bija nedaudz aizelsusies, bet Gadrils it nemaz. Viņš uzmanīgi pārklāja kapuci pār seju un tikko manāmi ar galvu pamāja Flērai. Flēra visu sapratusi piegāja pie vārtiem un uzsauca. Ielaist karalisko spiegu un karaļa viesi! Velni uzmanīgi pavēra vārtus. Augstāk lidoja vārnas, kas šķita, ka vēro viņus... Iegājuši pilsētā, viņi tuvojās pilij, bet velni, lai arī centās neuzkrītoši lūrēt, tomēr to no spiega un Gadrila nespēja noslēpt. Iegājuši pilī, Flēra satvēra aiz rokas locītavas skrienošu velnu un viņa tam pateica: Nodod karalim, ka pie viņa ieradies vēstnesis. Tūlīt pat! Flēra pēdējos divus vārdus nošņāca, un velns, lai arī izlikās drosmīgs, aizskrēja pēc karaļa. Flēra atvēra plaši lielās pieņemšanas zāles durvis, kas aiz Gadrila ar troksni aizcirtās. Tad, viņi palika gaidot karali.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 18:21
Sivers mazliet apradis ar saules gaismu sadzirdēja Artemīdas jautājumu. Nē, neuztrauscies! Tūlīt jau varēsi spridzināt un galināt! viņš ļauni pasmaidīja un apstājās,lai visi varētu viņus panākt. Sivers joprojām lidinājās gaisā. Viņš nopētīja Artemīdu un nolaidās pie viņas zirga sāna. Viņš taču nav bīstams? Sivers ar nelielu uzjautrinājumu vaicāja. Viņam īsti nebija par ko runāt.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 18:24
Nu bīstams? Kā to ņem! Es varētu teikt ka pašpārliecināts, ja reiz uzdrošinājās izmest mani no sedliem! Ja tu viņam nepatiksi! Tad man tevis iespējams pat būs žēl.. Artemīda izteiksmīgi un teatrāli nopūtās. Bail no saules? Artremīda ievaicājās vērdamās spožajos saules staros, kas sparuacās cauri kokiem.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 18:31
Nē, tikkai drusku nepierasti. reti, kad gadās ceļot saules gaismā. Sivers noteica un centās nesamiegt acis tik uzkrītoši. Viņš palidoja mazu gabaliņu uz sāniem nedroši skatīdamies uz Artemīdas zirgu. Neizskatās, ka es viņam simpatizētu. Sivers noteica un sarauca pieri.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 14.10.2004 18:35
Flērai sāka palikt vēsi dzestrajā pils zālē. Viņai gribējās iet atpakaļ un cīnīties, bet tāds bija viņas darbs... Es jūtu tavas domas. Gadrils pasmīnēja. Flērai sāka viņš nepatikt. Kur ir tas karalis? viņa sūkstijās. Cenšoties ar elpu pirkstiem iedvest siltumu, viņa pavērās caur mazo lodziņu, kas bija iebūvēts jumtā. Saule spīdēja pilnā sparā - bet tas aiz pilsētas mūra. Un starp citu - mani sauc Flēra, Gadril. Flēra ieteicās. Viņa jau sāka apnikt gaidīt. Pēkšņi atvērās durvis.
[OOC: es ceru, ka tu Mia Mirra atceries, ka tu esi paralēli karalis... ]
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 18:39
Nu drīz jau pieradīsi atliek tikai cerēt, ka mūsu starpā nav dažu kuriem saules gaisma būtu nāvējoša. Artemīda teica Neuztraucies par zirgu. Gan jau būs labi! Artemīda noteica un ledaini paskatījās uz zirgu ar ledainu skatienu un tas kļuva rāms. Ak jā interesanti, kur visi kavējas? Viņa domīgi noteica un novērsās no saules, jo acis tomēr mazliet apžilba.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 18:40
OOC:Atceros, atceros! 
IC: Telpā iespruka divi mazi velnēni un atkal noķērca gaužām neskanīgo dziesmu. Zālē ienāca, jeb ielidinājās karalis. Viņam mugurā bija tumši brūna mantija aprakstīta ar seniem, ļauniem vārdiem. Karalim rokās bija pergaments, kuru viņš cītīgi lasīja. Valdnieks pat nepaskatījies uz abiem nosēdās savā vietā joprojām lasīdams pergamentu. Ko jūs vēlējāties? viņš jautāja savā aukstajā,beztoņa balsī joprojām lasīdams pergamentu. Velnēni sāka nedaudz dīdīties.
Tikmēr Sivers mazliet pasmaidīja un pielaidās atpakaļ pie Artemīdas, vēl mazliet baiļodamies par zirgu, lai gan viņu saturēja ledainā Artemīda. Siveram bija bijušas dažas ķibeles ar zirgiem bērnībā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 18:46
Nebaidies! T6as ir absolūti paklausīgs man, ja vien tam mazliet piedraud un es pārsvarā esmu vienīga kuru viņš met laukā no sedliem. Parasti citus viņš pacieš, bet es laikam esmu izņēmums vai ne? Artemīda pavaicāja zirgam un tas piekrītoši papurināja galvu UN tomēr labāku un uzticamāku zirgu man neatrast! Lai gan arī niķīgājku arī ne! Gribi pajāt? Artemīda ievaicājās
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 18:51
Sivers ievilka elpu. Negribas, bet gribas...Ja jāšu, tas var mani nomest un viņa smiesies.Ja nejāšu tad viņa smiesies par to, ka esmu gļēvulis. Sivers šaubīgi mētājās no viena varianta uz otru. Beidzot viņš izlēma.Viss dzīvē ir jāizmēģina, pat jāt uz tava zirga. Tas laikam ir jā... Sivers noteica un sāka pētīt Artemīdas zirgu. Viņš izskatījās ļoti nepaklausīgs.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 18:54
Nu tad kāp tik virsū! Artemīda noteica un nolēca no zirga. Tad viņa piegāja zirgam klāt un ledaini ieskatījās acīs čukstēdama Kaut solis ne tā un tu to nožēlosi ļoti ilgi.. Izskatījās, ka zirgs saprata, jo kļuva rāmāks Nu gan jau nekas slikts nenotiks, es taču būšu blakus! Artemīda mierioši teica pasniegdama zirga pavadu Siveram.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 18:58
Sivers diezgan nervozi pasmaidīja itkā kāptu zirgā pirmo reizi. Viņš salocija spārnus un vispirms nostājās zirgam priekšā.Nu ko, ļausi man uz tevis pajāt? Siveram likās, ka zirgs pamāj ar savu vareno galvu.Sivers uzleca zirga mugurā un noglastīja skaistulim kaklu. Ceru, ka viņam glāsti patīk... Sivers nodomāja satverdams ciešāk pavadu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 19:03
Nu glāsti zirgam patika, jo parasti tam tika tikai ledaini un draudoši skatieni. Nu varbūt ar pajāsi vai stāvēsi uz vietas? Artemīda ievaicājās vērodama zirgu, lai novērstu jebko, kas tam ienāktu prātā. Pagaidām zirgs neizskatījās agresīvs. Protams no sedliem met ārā tikai mani! Artemīda nodomāja.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 19:08
Zirgs beidzot pēc Sivera velmes izkustējās. No sākuma Sivers jāja lēni un prātīgi, bet tad beidzot ieguvis uzticību zirgam ļāva tam izskrieties pēc sirds patikas. Apmetis pāris apļus Sivers atgriezās. Viņš izskatījās vareni apmierināts ar sevi un ar zirgu. Viņš nokāpa no zirga. Ļoti jauks zirgs, ja drīkst teikt. Lai gan es tomēr palikšu uzticīgs savai meirai Lizai. Meiras bija melni zirgveidīgi dzīvnieki ar sarkanām, uguņojošām krēpēm. To svelmojošais acu skats spēja paralizēt ienaidniekus. Meiri bija ļoti reti, tāpat kā vienradži, pegasi un junipegi. Meiri pienācās tikai bruņiniekiem un pareģim. Sivers atdeva pavadu Artemīdai un pasmaidīja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 19:12
NJā ļoti jauks pret visiem izņemot mani! Artemīda noteica. Viņa uzkāpa virsū zirgam un tas atkal saslējās pakaļkājās ar zināmu nodomu - nomest jātnieci, bet Artemīda to ārt savaldīja savelkot pavadu un uzlūkojot to ledaini, jo ledaini Vai visi tur tagad kaut kādu modes skatirīko, ka tik ilgi kasās? Artemīda sūkstījās
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 19:15
Es negribu tevi pamacīt, Artemīda,bet esi maigāka pret viņu! Varbūt tad tevi klausīs. Sivers noteica nolūkodamies, kā zirgs saceļas pakaļkājās. Sivers samiedz acis,jo bija domājis, ka Artemīda nokritīs, bet tā nebija. Viņš atviegloti nopūtās un pacēlās spārnos. Viņi atkal tūļājas! viņš nodomāja un nikni palūkojās uz meža dzīlēm, kur noteikti atradās templis.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 19:18
Bāc uz templi nevar iet, kamēr nav visi, bet tie atkal kasās! Artemīda pukojās. Zirgs piekrisdams, ka Siveram taisnība atkal saslējās pakaļkājās. Artemīda tikmēr bija lūkojusies atpakaļ kur palikuši pārējie un nepaspēja sagrābt pavadu un atmuguriski nokrita no zirga un zaudēja samaņu.
OOC:: Nejaukais zirgs ne?
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 19:22
OOC: Ļoti!
IC: Sivers šoreiz nesmējās. Viņš pielidoja pie Artemīdas un palīdzēja tai uzslieties kājās. Tad bruņinieks pielaidās pie zirga un klusi iečukstēja tam ausī:Esi rāms! Tev jāsaprot, ka nevar saimnieci tā vienkārši "lidināt" uz zemes. Sivers noglauda zirga purnu un atkāpās no tā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 19:24
Artemīda līgodamās pieslējās kājās atbalstoties uz Sivera Nejaukais radījums! Artemīda nodomāja bet ārēji neko neizrādīja. Galva mazliet reiba un viņa atsēdās atpakaļ uz zemes un atbalstījās pie koka. Nu tagad ir labi, ka visi čammājas pagūšu mazliet attiet no kritiena! Artemīda tēloti jautri noteica
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 14.10.2004 19:25
Flēra paklanījās un iesāka: ja drīkstu ziņot, tad pagaidām jūsu uzdevums rit labi un veiksmīgi. Bet ne jau tādēļ esmu nākusi. Kāds cilvēks, būtne viņa uzsvēra. bija nolēmis jūs apciemot vinas svarīgā lietā. Tālāk ļaušu viņam pašam runāt. Gadrils pakāpās un visiem par pārsteigumu nepaklanījās un piegāja karalim pavisam klāt. Sveicināts, šīs nožēlojamās zemes karali. kaut... pagaidām tā nav nožēlojama, bet drīz būs. viņš pasmīnēja un bija apslē```` savu skatienu zem kapuces. esmu nācis tālas zemes un esmu piekusis, bet esmu klāt tikai tādēļ, lai tev ko nodotu. Esmu dižās muižnieku cilts, Sentjēru draugs un personiskais mags. Tad viņš novilka kapuci. Pazīsti mani? Sen neredzējāmies. gadiņus... 40? viņš nodūdoja. paklausies, vecīt, mans pareģis teicis, ka tuvojas briesmas mūsu salai. Tuvojas orku pūļi un iznīcinās pilsētu pēc pilsētas. iesaku bīties. Gadrils klusi nosēca un viņa balss šķita skanam kā no tālienes. Mazs paukšķis un pils zāle palika tukša. Flēra atpleta acis. Viņš teica, ka ir parast mags... bet izskatās, ka varenāks kā domāju! viņa domās izbrīnījās.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 19:29
Karalis drūmi pasmaidīja. Mans pareģis ir pareģojis to pašu, Gadril. Es no orku pūļiem nebīstos,jo man pašam tādi ir. Tikai viens vārdotāja teikums un... valdnieks novilka gar kaklu īkšķi. Viņš bija aizmirsis par pergamentu un nedaudz bezkaunīgi lūkojās uz magu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 19:38
Siver par ko tu domā? Artemīda ievaicājās pētot viņu. Varbūt tev taisnība par to zirgu.. Viņa noteica un mazliet līgojoties piecēlās un piegāja pie zirga. Viņa noglāstīja zirga purniņu un tas miermīlīgi papurināja galvu. Artenmīda apmierināti un jaki pasmaidīja palūkojoties uz Siveru.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 20:02
Sivers noteica Ne par ko īpašu. Bērnības atmiņas. Sivers noteica un atsmaidīja pretī. Viņš atcerējās negadījumu ar savu pirmo zirgu. Siveram tad bija tikai 20 gadi. Viņam tikko bija nopirksts zirgs ar vārdu Ilgo. Viņš toreiz bija droši sēdies tam mugurā, bet bijis neuzmanīgs un zirgs viņu nosviedis. Sivers atcerējās cik ļoti viņam sāpēja labais spārns un arī to, kā zirgu pēc Sivera kritiena pārdeva. Viņa sirdī iemetās žēlums.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.10.2004 20:20
Patīkamas atmiņas? Artemīda ievaicājās zinot, ka viņas atmiņas nekādas patīkamās nav. Kad viņai bija pieci gadi ciematnieki ieradās un sagūstījuši viņas vecākus sadedzināja tos uz sārta par citādāku domāšanu un ekscentriskumu. Artemīda toreiz bija aizbēgusi pa mātes parādīto ceļu, kur bēgt no mājas bet sadedzināšanu bija vērojusi no mežmalas. Tad kāds burvis viņu uzaudzināja, kā meitu jo pašam bērnu nebija un iemācīja Artemīdai visu ko zināja pats. Tā kā burcvis bija labs karaļa draugs karalis pazina Artemīdu no bērnu dienām un zināja viņas niķus un kaprīzes.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 15.10.2004 12:47
[OOC:Viņš taču ar klusu paukšķi izzuda... nu, labi... ]
IC:Izskanēja vēlviens kluss paukšķis un atkal parādijās Gadrils, tikai šoreiz ar pergamentu rokā: Tā, tā, tā... Jā te! viņš pasmaidīja un pielika pirkstu pie lasāmā. Tā, mani steidzīgi sūtīja Sentjēri, lai ziņotu, ka atraduši senu grāmatu, kurā teikts pareģojums. Citēju: " Nāks drosminieki, kas atbrīvos salu no spaidām, bailēm. Šie drosminieki iznirs no tumsas, lai līdzētu labajam un sargās labā cieņu..." Nu tas ir parasts penteris un glaimas tev, karali... āāā... nu re, šeit! viņš pasmējās. " Viņi glābs salu no iznīcības un pateicībā gaisma dos tiem balvu. " Beigas! Nu tas īsumā, protams, bet nav ko te gari... Še, palasi! Vecais mags pasniedza grāmatu karalim. Tas viss. Es eju prom... uzredzīti vēl pēc gadiem 40! gadrils iesmējās un pazuda. Flērai bija viela pārdomām. Drosminieki, kas glābs visus... Viņai iemirdzējās acis. Karali, vai tu tici šīm... šīm muļķībām? viņa viltīgi ieprasījās.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 15.10.2004 16:16
Ticu un neticu. Pat labākie pareģi mēdz kļūdīties. Karalis noteica uzmanīgi nopēdtīdams grāmatu. Labs darbs,Flēra. viņš nomurmināja un pazuda durvīs kopā ar saviem velnēniem.
Sivers pārtrauca atmiņu plūsmu savā galvā un pasmaidīja.Jā, atmiņas, bet neteiksim ka īpaši patīkamas. viņš noteica un palūkojās uz savu labo spārnu. Pašā galā bija maza rētiņa. Tā bija no kritiena.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 15.10.2004 16:22
Flēru bija nedaudz samulsinājusi uzslava. Labs darbs Flēra... jauki. viņa nodomāja un izgājusi ārā pacēlās spārnos. Laiks ballītei! viņa nodomāja un no sākuma lidoja lēni, bet pēc dažām sekundēm bija jau sasniegusi maksimālo ātrumu. Šī spēja deva iespēju aizbēgt no ienaidnieka... ja vien tas bija spēcīgāks par Flēru. Viņa aizklāja ar rokām acis, jo spīdēja saule.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 15.10.2004 18:08
Taa kaa saule jau spiideeja pilnaa sparaa, Stey uzvilka kapuci un cieshaak ietinaas apmetnii. Vinjai saule nepatika. Taa dedzinaaja vinjai aadu. VIenvaard sakot - nepatiikami. Stey noleema nekshkjeeties ne ar vienu un patureeja savus komentaarus sakaraa ar Sivera izmeeginaajumu pie sevis. OOC: atkal neesu neko izlasiijusi....
Iesūtīja: poga ; laiks: 16.10.2004 11:50
saule...taa gan neiespiideeja tumshajaa galmaa paaraak biezhi,bet kad taa skaara etibii aadu kaulos saskreeja taac diiwainc siltums...reiz kaadaa graamataa winja bija lasiijusi par miilestiibu...wai taa buut pieliidzinaama shai sajuutai...kameer stey peec iespeejas wairaak ietinaas kapucii etibii tieshi preteeji atsedza sawu apmetni arwien wairaak...
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 16.10.2004 14:34
Flēra pēkšņi apstājās. Viņai bija pārāk karsti pat lidojot, kur nu vēl saules gaišums... Viņa sāka lidot atpakaļ. Viņa ielidoja mežā un ieskrēja savā nometnes vietā. Paķērusi balto kleitu, viņa to izvilka. Ļoti brīva sajūta... Flēra paķēra savu pelēko apmetni ar kapuci un uzvilka savus mēreni sildošos zābakus. Sasējusi astē matus, viņa izskrēja atlkal ārā un pacēlās spārnos. Par nometnes vietu viņa bija droša, to sargāja... Jau atkal ļoti ātru ātrumu, viņa jutās brīvi, tomēr saule stipri sildīja. Lai gan viņa jutās brīvi, viņa jutās neērti - kleita bija balta un īstenībā, Flēra reti nēsāja kleitas. Un, jā - viņa redzēja ceļotāju grupu - tikai vismaz stunda bija vēl jālido... viņa pārsvieda apmetņa kapuci pār galvu un lidoja uz ceļotāju pusi.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 16.10.2004 15:16
Stey izvilka metaala spoguli, kas neko neatspoguloja. Tajaa it kaa dega uguns, bet nekas neatspogulojaas. Tomeer Stey shajaa spogulii redzeeja daudz ko, ko neredzeeja neviens cits. Lielsmas veidoja figuuras un ziimes, kas bija saprotamas tikai magiem. Vinja vienaldziigi noskatiijaas liesmaas, tad atkal ielika spoguli somaa......
Iesūtīja: sinda ; laiks: 16.10.2004 15:34
Remonds stāvēja netālu no Sivera un Artemīdas. samiedzis acis viņš paraudzījās uz Eniku kas kā draudīgs milzis zemu pieliecis galvu lūrēja uz citiem zirgiem. "beidz, melni. nesāc tikai kauties ar citiem zirgiem, lai gan zinu ka tu uzvarēsi, mums nevajag nepatikšanas no karaļa." papliķējis pa zirga kaklu, Remonds piesēja Eniku ar ķēdi pie kāda dīvaina akmens staba. arī Remonds iegrima atmiņās, kā bija ieguvis savu zirgu, Eniku. tas taču bija paša karaļa zirgs, bet tas jau šo pat savaldīt nevarēja. tieši šis zirgs, kaut gan desmitiem citu ideālu zirgu viņš bija redzējis, pievērsa viņa uzmanību. ar nelielu viltību Remonds ieguva zirga uzticību. tikai viņš varēja melno velnu savaldīt. augstasinīgi pasmīnējis, Remonds atspiedās pret akmeni un lūkojās kā Eniks ar pakaviem kārpīja zemi.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 16.10.2004 15:40
Arii Stey paskatiijaas uz zirgu. Kaut kur vinjas zemapzinjas dziilees bija sagalbaajusies miilestiiba pret dziivniekiem. Protams, tik dzilji, ka Stey pati vairs to neatcereejaas. Vinja pati jutaas diivaini. Bez personiibas, bez izjuutaam, bet atminjaam...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 16.10.2004 16:48
Kur visi ir? Artemīda pukojās Kā būtu ja mēs dotos ceļā bez viņiem? Templi viņi noteikti postīs tikpat lēni! Nu pat cilvēki kustas ātrāk! KO viņi baidās no saules tā neko sliktu nedara! Artemīda aši un paīgni teica tad viņa uzkāpa savā zirgā un to noglaudījuusi nolēma mazliet pajāt atpakaļ un paskatīties, kur opārējie kavējas. Tā kā necvienu neredzēja viņa drīzs bija atpakaļ un atkal nosēdās zaļajā mīkstajā zālē.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 18.10.2004 16:09
-Te pat vien ir,-vienladziigi un auksti noteica Stey uz zirga jaadama garaam Artemiidai,-tu esi paaraak steidziiga.
Stey nekad nav patikushi paargalviigi cilveeki, kas steidzas visu izdariit dariishanas peec. Tomeer vinja vairs neko neteica un tagad gaaja bara priekshgalaa...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.10.2004 17:13
Nu visi nav! Artemīda vīzdegunīgi noteica un veikli uzkāpa zirgā. Nu jājam beidzot uz to templi? Artemīda paīgni vaicāja Stey virzienā. Viņa paglaudīja zirgu un uzsmaidīja tam. Zirgs nepacietīgi dīžājās, bet arī nemeta vairs Artemīdu laukā no sedliem. Man apriebās gaidīt! Viņa nočukstēja un palaidusi zirga pavadu vaļīgi ļāva tam aulekšot. Zirgs jāja ātri, bet klusi. Drīz jau tam templim vajadzēja būt sasniegtam. Kad viņa bija tikusi pamatīgu gabalu priekšā pārējiem un apstādināja zirgu nokāpdama no tā un ļāva tam savā vaļā pasķraidīt. Tā kā Artemīda palika to labu gabalu priekšā pārējiem un viņai nebija pārāk labas attiecības ar pārējiem. Vispār vienīgais ar ko viņa sarunājās bija laikam Sivers, nu atlika vien cerēt, ka neviens, neuztruksies, kur viņa palikusi, kad ieraudzīs tikai zirgu. lai gan kuram tad uztraukties?
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 18.10.2004 17:38
Flēra piesegusi ar elkoni acis, ātri brāzās šķēlot vienu mākoni pēc otra. Tad, sākusi pikēt, viņa apstājās tieši pie Remonda zirga un ieņēmusi sēdētāja lomu lēnām lidinājās līdzi tieši zirga tempā. Fērai bija nedaudz aiuzcirtusies elpa, bet drīz jau viņa elpoja normālā ritmā. tad, ieklepojusies ieteicās: Sveicināti, mani cēlie bruņinieki, civilie... un magi. Skatos, ka jūs esat tālu tikuši... viņa neveikli ieteicās. tad, atkal ieklepojusies pievēra ciet apmetni. Atcerējusies, ka Flēru uzslavējis pats karalis, viņas dūša tikai vairojās un viņa ieņēma kareivīga jātnieka stāju. Tikai pašu zirgu nevarēja manīt. ieraudzījusi savā nodabā jājam zirgu,pacēlās augstāk un uzsēdās pa īstam tam virsū. Zirgs šķita tāds pazīstams... Siver, saki, kur palikusi tā preilene? viņa neizpratnē pajautāja. Nešķita, ka būtu notikusi kauja, bet ja tāda notiktu, tad tieši tā burve nebūtu mirusi viena no pirmajām. Noteikti.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.10.2004 17:50
Artemīda žāvādamās savā nodabā sēdēja zālē atbalstījusies pret koku. Čammu bars.. Viņa uzjautrināti domāja un vēroja sauli Dienvidus.. Viņa nosprieda. Spriežot pēc cilvēku paradumiem bija iespējams, ka vismazāk sargu būs naktī, kad viņi droši vien uzbruks, vai arī cilvēki būs pielietojuši neredzētas prāta spējas un dubultojuši sardzi. Artemīdai apnika saule,kas spīdēja acīs un viņa pamāja un liels mākonis aizsedza sauli no vienas puses.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 18.10.2004 19:46
Sivers nedaudz īgni un reizē arī viltīgi atbildēja Viņa ir daudz mums priekšā. Viens liels tūļu bars mēs esam! Aiziet! Sivers iesaucās un uzlidoja augstu, augstu gaisā. Viņš ar acīm sameklēja Artemīdu un metās pikējumā uz viņas pusi cerēdams, ka pārējie seko jāšus vai lidojot. Viņš nolaidās tieši pretī Artemīdai un demonstratīvi izvilka karti. Nopētījis to Sivers paskatījās uz dienvidiem, tad uz ziemeļiem, kur vajadzētu atrasties viņu pilsētai Oriadnei. Tam vajadzētu būt tepat blakus... Sivers noteica un palūrēja caur krūmu puduri, kas atradās pavisam blakus. Aiz krūmiem atradās milzīga ala, apaugusi ar sulīgu, zaļu zāli. Alas ieeja bija rotāta ar sarkaniem, sīkiem ziediņiem un no alas ārā tecēja strauts. Pie strauta stāvēja pāris sargi, spožās bruņās un dažas baltā tērpušās sievietes ar krūkām rokās. Visi kautko apsprieda un laikam gatavojās svinībām, jo blakus tika klāts liels galds. Sivers izvilka galvu no krūmiem un to rotāja ļaunuma pilns smaids. Ballīte tūlīt sāksies... viņš ļauni noteica un izvilka no maksts savu spožo zobenu.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 18.10.2004 19:48
Luuk tieshi taadeelj magu temlplii maaciija savaldiibu un izturiibu. Tieshi taadeelj, lai nebuutu "apriebies gaidiit". Bet ko nu? Stey saprata, ka visa padariishana tieshaam ievelkaas...bija tachu TIKAI jaauzspridzina templis...ar to tachu buutu ticis galaa pat mags pirmgadnieks!
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.10.2004 20:09
Artemīda palūkojās uz Siveru Ašais, ne? Viņa joprojām uzjautrināti vēroja apkārtni Ballīte sākas? Artemīda saausījās un momentāli pieleca kājas Dažus noslīcināsim, dažus aizsviedīsim un templi uzlaidīsim gaisā! Artemīda ļaunā priekā noteica un nostājās blakus Siveram Ballīte sākas tikai kam! Viņi šo vakaru atcerēsies ar šausmām! Ah.. Artemīda gandrīz svētlaimīgi purpināja kas var būt labāks par postīšanu! 
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 18.10.2004 20:31
Niome uzradusies no zila gaisa nievājoši pasmaidija un devās taisnā ceļā pie kādiem dieviem stāviem aiz muguras lēni izvilkusi zobenu un tad naivi pasmaidijusi viņa iesāka sakāmo Esmu Niome priex iepazīties ! Kas jūs esat / viņa nolēma - ja tie nebūs dēmoni tad galvas nost .
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 18.10.2004 20:52
Sivers mazliet sabijās, klusi nolamājās un pagriezās pret Niomi. Viņš neielicis makstī zobenu paklanījās un stalti nostājies pasmaidīja. Esmu Sivers, Tumsas karaļa bruņinieks un arī man ir tas prieks iepazīties! viņš oficiālā, beztoņa balsī noteica un atbalstījās uz zobena. Tev nu gan patīk izlēcieni! Liec nost to zobenu, galvas mums gribi nocirpt vai? Man savi mati patīk! Sivers noteica un pasmīnēja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 19.10.2004 13:33
Artemīda.. Melnā maģe.. Artemīda ar augstprātīgu skatienu nopētija pienācēju. Solis greizi un es viņu aizilidināšu pa visiem vējiem.. Artemīda uzjautrināti nodomāja un atpūta matu cirtu no sejas. Kas esi tu? Viņa nicīgi vaicāja. Viņai nepatika izlēcēji ja vien tā nebija viņa pati, bet ja jau uzradusies vēl kāda kaut cik kustīga būtne tad būs jautrāk nekā tajā čammu barā, ja vien neskaita Siveru ar viņa spējajiem uzlidojumiem.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 19.10.2004 14:37
OOC: khem...es shkjiet neesmu neredzama!
IC:
Vaarda saucama Stey,-vinja akstasiniigi atbildeeja,-melnais mags.
Vinja peetiija jaunpienaaceeju ar caurubjoshu skatienu (OOC: nejau tieshaa noziimee). Vinja tobriid zinaaja visas sveshinieces juutas. Vinja bija ljaunaa...
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 20.10.2004 19:35
Flēra pamanīja tikko uzradušos būtni un interesē pieauļoja klāt ar Artemīdas zirgu. Pasniegusi viņai zirga pavadas, steidzīgi nolasīja Niomes domas. Mani sauc Flēra. Esmu spiegs... un dēmons. Viņas acis ieinteresēti iemirdzējās. Neiesaku tev viņiem uzbrukt - būsi beigta uz vietas... viņa iesmējās.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 20.10.2004 20:26
Beigta uz vietas... Sivers iesmējies atkārtoja. Tur tev pilnīga taisnība! viņš piebilda un greizi pasmaidījis pārstāja balstīties uz sava zobena. Iztaisnojies bruņinieks ielika zobenu tam domātajā makstī un domīgi palūkojās uz krūmiem. Viņam dikti gribējās ātrāk uzlaist gaisā templi, lai varētu beidzot tikt mājās.
OOC: Kukū! Mums ir great needing for LoVe_HaTeR!
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 20.10.2004 20:32
Ha ha ha! Artemīda paīgni novilka Tad beidzot iesim to templi postīt? Vienkārši cilvēki būs mūs jau sadzirdē'juši pirms mēs viņu nobeigsim! Artemīda noteica. Vai man dieniņ tas ir tikia templis un jūs tūļājieties veselu gadsimtu! Artemīda neizturēja un devās uz krūmu pusi. Uzlaist gaisā! Tas būs skaists skats! Viņa nodomāja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.10.2004 11:09
Artemīdai apnika gaidīt. Viņa jau bija gaidījusi vairākas stundas ( 9 dienas!) un viņa pagājusi krietnu gabaliņu tālāk no pārējiem, lai neparādītu, kur tie čammas stāv izlavījās cauri krūmiem. Neesu muļķe kauju viena sākt netaisos, bet izpētīt, kas te notiek, nenāks par ļaunu! Artemīda nodomāja pielavoties pie tempļa ieejas, kas izskatījās, kā savdabīga ala. Tai priekšā bija divi sargi.. Kā lai tiek iekšā? Viņa ieprātojās stāvot piespiedusies pie alas sānu sienas.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 31.10.2004 00:23
Sivers greizi smaidīdams palūkojās apkārt. Artemīda bija pazudusi. O nē! Viena viņa visu prieku nedabūs! viņš nodomāja un pacēlās spārnos. Atvainojiet! viņš noteica zemu paklanījies un aizšāvās uz pusi, kur bija pazudusi Artemīda. Viņš to panāca pie alas sienas. Sveiki! Izpētam pretinieku ko? Vai tas nav spiega darbs? viņš nočukstēja tik klusu, lai dzirdētu tikai viņa.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 31.10.2004 08:40
Piedod, bet mani gaida darbs. Flēra uzsauca Niomei un pacēlās spārnos. Lēnām un klusu, viņa aplidoja apkārt templim. Pamanījusi Artemīdas un Sivera kluso un romantisko satikšanos krūmos, viņa gandrīz nenoturējās un izplūda smieklos. Tomēr tas viņu nodotu. Klusi kā ēna viņa nolaidās uz netālā koka zara un klusi uzsauca: Laiks uzbrukt. Cilvēki jau gatavojās iet prom, laikam no mūsu kavēšanās laikā uzzinājuši, ka mēs tuvojamies. Iekšā ir uzcelta statuja, tam Dievam kaut kādam domāta (es tik labi nepārzinu tos cilvēku Dievus), domājams, ka tā tiks Artemīdai - viņai patīk spridzināt lielas lietas. Sivers pārējos vadīs cīņā, atskaitot, to mazo princesīti Etibī, kura pieskatīs zirgus, ja tādi,protams, paliks. Flēra noteica un ietinās apmetnī. Kļuva vēsāks.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 31.10.2004 12:11
Stey pasmaidiija. Beidzot saakaas kusteeshanaas taa nolaadeetaa templja virzienaa.
-Es vareetu aizkaveet cilveekus,-vinja ierosinaaja,-ja tie mums ir vajadziigi.
To nu burve prata vislabaak. Arii vinjas speeja shajaa darbaa bija vairaak nekaa noderiiga.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 31.10.2004 12:50
Spiegs ir čammīgāks par manu beigto vecmāmiņu!
Artemīda atcirta. Pamanījusi Flēru un galvenais izdzirdējusi viņu Artemīda noteica
Jā jā statuju ņemšu es! Tā nebūs problēma.
Viņa noteica
Nu ar manu zirgu Etibī varētu rasties nel;ielas problēmas, bet tā jau ir mana zirga darīšana.
Viņa noteica.
Lai tā būda rūc..
Viņa nočukstēja un iznāca no kūmu aizsega un izliekoties par cilvēku ar nedaudz pieliektu galvu iesoļoja templī. Muļķa radījumi pie durvīm to, ka viņa ir burve saprata tikai tad, kad viņa jau sen bija templī. Iesoļojusi iekšā Artemīda lepni atmeta galvu atpakaļ un devās uz priekšu. Iekšā bija liela apaļa telpa kuras vidū bija milzīga statuja un tai apkārt neskaitāmi cilvēki, kas to pielūdza. Domājams no šīs telpas varēja nokļūt vēl vairākās, kurās noteikti arī bija cilvēki. Artemīda stāvēja kollonnas priekšā un nedaudz izstiepa rokas sev priekšā koncentrējoties, lai uzspridzinātu to statuju un saceltu trauksmi cilvēkos. jācer, tikai ka pārējie nakavēsies! Artemīda veica strauju kustību ar roku un statuja uzsprāga tūkstošiem sīkās daļiņās, kuras nobira pār cilvēku galvām.
Tas nemaz nebija tik grūti!
Viņa nodomāja noelšoties. Tik ražena statuju viņa spridzināja pirmo reizi.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 31.10.2004 13:17
Stey redzeeja, ka Artemiida ievelkaas templii un lika lietaa teleimpaatiju, lai liktu cilveekiem vismaz uz briidi noticeet, ka Artemiidas nav templii. Tad vinja paarlika domas uz durviim, kuras cilveeku skatienos izgaisa. Cilveeki nespeeja redzeet nevienu izeju - ne logus, ne durvis. Domaajams, ka shaadi buus vieglaak.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 31.10.2004 14:51
Flēra ieraudzījusi to, ka štums sākas, pacēlās spārnos un aicināja Siveru: Mums arī laiks doties, Siver. Viņa izvilka zobenu un pacēlusies spārnos, viņa ielidoja templī caur logu. Viņa ieraudzīja, ka cilvēki ir pilnīgā panikā un tas ieviesa Flērā pretīgumu. Neslēpdamās, viņa uzbruka kādam zem viņas stāvošam cilvēkam. Kad pašķīda asinis, panika kļuva vēl lielāka. Agrāk vajadzēja domāt, pretīgie izdzimteņi!!! Flēru pārmāca niknums un viņa skalpēt vienu galvu pēc otras.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 31.10.2004 15:02
Artemīda saviebās
Cik prasti...
Viņa nomurmināja, kad redzēja Fēru cērtam nost galvas. Viens cilvēks kliegdams ar kaut kādu bomi rokā metās Artemīdai virsū, bet viņa tikai pasmīnēja un pamāja ar roku un spēcīgs vējiņš ietrieca cilvēku ar galvu kolonā un sašķaidīja galvu. Artemīda saviebās
Cik pretīgi... Ne gluži kā biju cerējusi.
Viņa noteica un tad izlavīdamās cauri grautiņam devās uz vienu no gaiteņiem kas veda laukā no šīs galvenās telpas. CIlvēki skrēja pa šiem gaiteņiem un īpaši nepievērsa Artemīdai uzmanību pēdējais skrejošais ga atskatījās uz viņu, bet Artemīda viņam iesita pa galvu un viņš bezsamaņā nogāzās zemē. Tā netraucēti viņa turpināja ceļu pa gaiteni, lai noskaidrotu kur tas ved.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 31.10.2004 15:21
OOC: ewz...durvis ir...es taas neizdzeesu...vnk iedarbojos uz cilveeku praatiem taa, ka vinji taas neredz (logus arii nee..)...
Stey kaa jau vienmeer jutaas paaraak dizhciltiiga, lai nodarbotos ar sho primitiivo slakteeshanu. Izdzirdusi kliedzienus, arii vinja iegaaja templii (cilveekiem shkjita, ka vinja iziet cauri sienai). Vajadzeeja kaut kaa nomierinaat tos vientieshus, lai nemaisaas pa kaajaam un netraucee. Tas buutu gruuti - radiit uzreiz divas iluuzijas, bet bija veerts meegjinaat. Visbeidzot Stey lika cilveekiem noticeet, ka viss ir kaartiibaa, ka vinji vairs neatrodas templii, un vinjiem neviens neuzbruuk. Tas bija diivains skats - dazhus slaktee nost, bet paareejie mieriigi staav un blenzh tukshumaa...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 31.10.2004 15:32
Artemīda devās arvien dziļāk tempļa labirintos. Viņai nebija ne jausmas, kas notiek tuvāk tempļa centram. Viņas virzienā nāca draudīgs cilvēku vīrietis ar zobenu rokā. Artemīda pavīpsnāja par viņu. VIņš vicināja zobenu, kā galīgi aptracis. Viņu brīdi viņš ievilka nelielu skrambu ar zobenu artemīdai rokā. Nu gan viņa bija nikna un vīrietis ietriecās sienā vējam paķerot līdzi dažas vāzes nmo netālu stāvošā galdiņa ar ziediem. Artemīda apskatīja roku
Skramba..
Viņa noteica. Gaitenis sadalījās divos un viņa sāka prātot pa kuru iet.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 31.10.2004 17:54
Sivers kā no miega uztrūcināts iešāvās templī saceldams vēl lielāku brēku. Cilvēki viņu pazina un tajos viņš iedvesa milzīgas bailes, jo kurš tad nebija dzirdējis par Melnajiem Bruņiniekiem. Viņš nolaidās uz zemes un strauji izvilka zobenu tādejādi pušu pārraudams kāda cilvēka ķermeni. Ups... Sivers ļauni nomēdījās un sāka slaktēt apkārtējos cilvēkus. Viens no tiem ieķērās vienā no Sivera spārniem. Sivers to ātri nokratīja un nikni ievilka nāsīs gaisu. Kā tu uzdrošinies! viņš lepni noteica un ar vienu kājās spērienu nobeidza cilvēku. Sivera seja atplauka asinskārā smaidā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 01.11.2004 18:00
Artemīda izšķīrās par labu vienam no gaiteņiem un turpinot ceļu nonāca atpakaļ tempļa galvenajā Zālē kur risinājās savdabīgais slaktiņš. Tā, kā visi no cilvēkiem vienkārši pielūdza vairs neeksistējošos statuju un nepretojās Artemīda mierīgi ļāva visiem apslaktēt viņus. Viņa nejuta entuziasmu iesaistīties kaujā kurā pretinieks pat nemēģināja pretoties. Tas viņai likās pretīgi. Viņa nolēma doties pa veinu citu eju, lai atrastu kādu nenoburtu cilvēku. Viņa izvilka melnu lakatiņu no kabatas un uzsēja virsū mazajai skrambai, lai netecētu asinis. Tā kā roka nesāpēja un viņa jutās gatava nobeigt dažus cilvēkus viņa droši devās nākamajā ejā.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 01.11.2004 22:04
Sivers jau labu brīdi bija pakāvies, kad viņaš ieraudzīja Artemīdu, kas nopētījusi slaktiņu aizgriezās un aizgāja prom,pa kādu gaiteni. Sivers pacēlās spārnos augstu virs pārējo galvām. Ceru, ka tiksiet galā bez manis! Es uz brīdi aizlaidīšos! to nokliedzis viņš spēji pacirtās uz pusi, kur bija aizgājusi Artemīda un panāca viņu. Sivers nolaidās viņai blakus un plivinādamies pāris centimetrus no zemes pasmaidīja. Patīk vientulība? viņš jautāja paskatīdamies artemīdai acīs. Man arī, bet to īpaši izbaudīt nevar, kad esi bruņinieks. Sivers teica cenšoties neizklausīties augstprātīgs. Viņš patiešām negribēja sabojāt šo mirkli divatā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.11.2004 14:04
Nē ne gluži vietulība, lai gan reizēm tai ar nav ne vainas man vienkārši riebjas tādas kaujas, kur preetinieks pat necenšas pretoties! Gluži kā te!
Viņa mierīgi noteica ielūkojoties Siveram acīs. Viņi bija tikuši līdz ieapaļai telpai gaiteņa galā. No sānu durvīm izskrēja viens cilvēks un no mugurpuses pielavījās Artemīdai un pielika viņai nazi pie kakla.
Nolādētais cilvēks..
Viņa iesaucās apausdama situāciju. Mazliet aipūst viņu atpakaļ viņa nevarēja, jo tad tiešā cirtienā viņš viņai pārgriezīs rīkli.
Sasodīts tieši tgad..
Viņa paīgni nodomāja cenšoties saprast kā izķepuroties. Pamazām viņai radās plāns...Viņa nosprida, ka varētu uzspridzināt šo cilvēku, bet viņa necieta iekšas...
Es tevi ngalināšu onlādētā burve..
Cilvēks nervozi teica un acīmredzami izskatījās ņedaudz garīgi nelīdzsvarots, jo tikko redzētais slakti;ņš laikam bija ietekmējis viņa nervus.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 02.11.2004 18:28
Vai jums cilvēki galīgi nav prāta? Sivers teica aši izvilkdams dunci.Viņš pielaidās tuvāk cilvēkam. Tu tikko uzbruki burvei, laikam galva tev nestrādā! Turklāt blakus... viņš asinskāri iegrūda dunci cilvēka mugurā.burvei stāv tumšais bruņinieks. viņš nobeidza un izvilka dunci no cilvēka miesas. Cilvēks sāpēs iegārdzās un nokrita zemē. Viņa duncis ar skaļu blīkšķi nokrita uz zemes. Sivers pacēla to un smaidot nopētīja. Tā jau domāju... viņš noteica un iebāza blakus savam duncim. Tev viss kārtībā? Ceru, ka neizjaucu kādu tavu plānu... viņš sacīja Artemīdai un uzmanīgi apskatīja viņu, lai pārliecinātos, ka burvei nekas nekaiš.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.11.2004 19:29
Jā gan jau būs kārtībā..
Artemīda noteica ar roku nevilšus novilkdama gar kaklu
Nu man nekādu prātīgo ideju nebija
Viņa noteica pasmaidot. ideja par to, ka nebūs jāuzlaiž tas vecis gaisā un jāredz visas tās ķeskas vien lika pasmaidīt, jo viņa šitādas asinspirtis necieta. Skats vienkārši pretīgs.
Paldies...
Viņa piebilda savam glābējam..
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 02.11.2004 19:36
Nav par ko. Paklau,kur mēs īsti ejam? Sivers smaidīdams vaicāja un no kabatas izvilka no cilvēka iegūto nazi. Viņš to pagrozīja Artemīdas priekšā un ielika atpakaļ tam domātajā vietā. Tas ir Gaišo Dvēseļu upurēšanas duncis. Izmantots, lai cilvēku dieviem upurētu cilvēkus, tādejādi piesaistot dievu labvēlību. Stulba mantiņa, bet tumšo radību rokās visai bīstama. Kad atgriezīsimies palūgšu smēdniekiem, lai uzkaļ duncim tumsas rūnu. Tad tas sauksies Tumšo Dvēseļu duncis. Es tikai brīnos, kur viņš to dabūja. Te noteikti jābūt upurēšanas vietai. Sivers noteica aplaizdams skatu apkārt. Viņš meklēja durvis.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.11.2004 19:43
Artemīdas uzmanību piesaistīja vārdkopa Tumšo dvēseļu upurēšanas duncis
Kādas būs dunča īpašības, kad tam tik iekalta tumšā rūna?
Viņa ievaicājās lūkojoties pēc durvīm. Te jābūt kādai slepenajai ejai..
Viņa mumināja sākot izgrūstītt vāzes uz galdiņa un drīz vien tika līdz kādas dievības statujai cilvēka augumā. Artemīda sāka to veikli pārtaustīt līdz atrada kaut ko kustīgu. Lāpa statuetes rokā grozījās un Artemīda sāka to lēnām griezt un dzirdēja tādu skaņu itkā malā atbīdītos kaut kas patiesi smags tikai kas? Bet viņa nelūkojās apkārt un turpināja ķimmerēties ap lāpu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 02.11.2004 19:53
Tādam duncim būtu īpašība iznīcināt ar vienu dūrienu, kautvai tas ir pirkstā. Tas būtu tā, itkā iekrist bedrē un nosisties. Sivers visai jautri noteica un ievēroja, ka sienas malā atveras smagas durvis. Viņš aši pielidoja tām klāt un domīgi nopētīja zīmes, kas bija uz tām rakstītas. Dievību Labvēlības Zāle. viņš skaļi nolasīja un saviebās. Mī un žē, cik pretīgi. Dievi nemaz neliekas ne zinis par viņiem ,bet šie muļķa cilvēki tik un tā upurē savus brāļus, jo domā ka viņiem no tā kļūs labāk. viņš noteica un sāka lēni kāpt lejā pa kāpnēm, kas veda no durvīm. Nāc! viņš uzsauca Artemīdai turpinādams lēni soļot lejā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.11.2004 19:59
Artemīda sekoja Siveram, bet aiz viņas eja lēnām aizvērās
Laikam jābūt iespējai no iekšpuses atvērt..
Viņa nodomāja cerot, ka šī nebija eja pa kuru gāja tikai tie kuri bija lemti uzpurēšanai.
Vai tas nogalina arī tumsas kalpus?
Artemīda ievaicājās par dunci.
Labvēlības Zāle.. Man šis nosaukums nepatīk..
Viņa nočukstēja
Mani biedē viena doma.. Un es ceru, ka tā neizrādīsies patiesība.. un tieši nosaukums uz to vedina..
Viņa nočukstēja rūpīgi pētot sienas gar kurām gāja kāpjot lejup.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 02.11.2004 20:09
Sivers brīdi padomāja. Jā, arī tumsas kalpus. Viņš brīdi aizdomājās, bet tobrīd beidzās kāpnes. Tās bija aizvedušas viņus uz plašu marmora zāli. Tās apgleznotos griestus turēja lielas apzeltītas kolonnas. Pretī kāpnēm atradās milzīgs tronis, pārklāts ar samtainu, baltu audumu. Sivers nodrebinājās un piesoļoja pie troņa, lai varētu izlasīt uzrakstu virs tā. Viņa bruņu zābaki skaļi atbalsojās plašajā zālē. Sivers apstājās un rūpīgi nopētīja uzrakstu. Es nesaprotu enģeļu valodu, bet cik noprotu šī ir kāda enģļa upuru zāle. viņš noteica pieskārdamies zeltītajiem burtiem. Piepeši viņam aiz muguras tieši troņa priekšā parādījās milzīga bedre. Sivers pielaidās pie tās un ielūkojās iekšā. Bezdibenis... Apburts... Upurēšanas vieta.... viņš novilka un paliecās atpakaļ, lai tur neiekristu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.11.2004 20:48
Artemīda pienāca pie troņa. Viņa sāka tulkot un ejot apzelītajam rakstam uz leju beidzot pat apsēdās uz zemes un izlasījusi piecēlās. Tas, kas tur bija rakstītsnoteikti nebija viņu iepriecinājis, jo viņa sāka saspringti domādama stagāt šurp turp.
Ja reiz esi šeit ienācis es cilvēks, kas lemts svētajai upurēšanai. tev ir tas gods tikt upurētam. No šejienes nav izejas un nekrīti panikā. Pāris stundu laikā tu nekaitīgi aizmigsi no gaisa trūkuma vai arī protas vari ziedoties uguns dievam un lekt svētajā uguns lavas straumē.
Artemīda noteica tulkojumu no rakstiem. Šis variansts viņai nebūt nepatika. Viņa atsacījās krist panikā, bet ko darīt?
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 02.11.2004 20:58
Sivers strauji palecās un gandrīz ievēlās bezdibenī.Ko-a? viņš iesaucās un pieskrēja pie Artemīdas. Sivers sāka lasīt uzrakstu, lai gan neko nesaprata. Viņā iestājās neliela panika. Pēkšņi uz troņa materializējās enģelis. Viņam bija plati, saules apstaroti spārni un tas bija tērpies baltās drānās. Enģeļa acis bija aizvērtas. jūs esat ienākuši Upurēšanas vietā, cilvēki! Tagad... to pusvārdā pārrāva Sivera ļaunie smiekli. Enģelis pavēra acis un aiz pārbīļa atkrita krēslā. Mēs neesam cilvēki, Lunios, vari vilkt tās dumjās drēbes nost! viņš jautri un ļauni smejot teica. S-siver? T-tas esi tu?Ko jūs te darāt? enģelis jautāja joprojām pamatīgi sabijies.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.11.2004 21:02
Kas tu esi, saki ātri šodienai mana pacietība ir izsmelta!
Artemīda asi reaģēja uz enģeļa parādīšanos un nosprieda, ka kādam būs laiks izmēģināt apburto bezdibeni.
Tu viņu pazīsti?
Artemīda bija izbrīnita bet vienīgais, kas par to liecināja bija viņas paceltās uzacis.
Cilvēki.. lempis ne enģelis..
Artemīda nodomāja
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 02.11.2004 21:11
Njā pazīstu... Sivers smaidot novilka. Enģelis šķiet savā krēslā arvien vairāk sarāvās. Viņu sauc Lunios, uguns ļaunais enģelis un es uzsveru ļaunais. Kas ar tevi noticis? Sivers jautāja enģelim to appētīdams. Enģelis izstiepas. Diniuss lika man pieskatīt viņa zāli un piekodināja, lai uzvedos labi, citādāk viņš man atņemšot uguns spējas. Enģelis izdvesa un noraustījies palūkojās uz debesīm. Viņš ir nedaudz sajucis. Sivers pačukstēja Artemīdai un pielika pirkstu pie deniņiem. Klau, Lunios, kā no šejienes var tikt ārā? Sivers smīnot jautāja, jo redzēja ka enģelim ir bail, ka viņam atņems spējas. Enģelis dreboši norādīja uz savu zizli. Aha! Sivers pamāja viņam un pacēla zizli, kurš mētājās pie troņa. Portalizācija... Nez kā to izmanto? viņš nodomāja un pagrozīja spīdīgo priekšmetu sev rokās.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.11.2004 21:15
Dod šurp!
Artemīda pamāja pieejot pie Sivera
Ak tad ļaunais uguns enģelis.. NU mani neinteersē ļauns vai labs mans garīgais šodien ir sabojāts tādēļ kustība nepareizi un maiga vēja pavadīts ielidosi bezdibenī! Skaidrs?
Artemīda noprasīja nopētot nģeli ar viegli ieinteresētu skatienu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 02.11.2004 21:26
Sivers padeva Artemīdai zizli. Viņš jau grasījās vaicāt enģelim, kā tas lietojams, bet tas piepeši pazuda zilā gaisā. Sivers mirkli brīnījās uz tukšo troni un tad pasmaidīja. Gluži viņa garā... viņš nodomāja un palūkojās uz Artemīdu. Tas ir Portalizācijas zizlis. Vai tu zini, kā to var lietot? Es nē. viņš noteica un atglauda no sejas savus gaišos matus.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 03.11.2004 19:59
Taa kaa visi cilveeki bija noslakteeti Stey vairs nevajadzeeja tureet to praatus savaa varaa. VInja juta kaa pakaapeniski vinjai kljuust vieglaak briivi domaat. Kad magija beidza darboties pavisam, Stey aatri sekoja Artemiidai un SIveram. VInja negribeeja palaist garaam to pashu labaako. Galu galaa vinja abus diezgan aatri panaaca..
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.11.2004 20:24
NU tas būtum tā..
Artemīda iesāka skaidrot un paņēmusi zizli vienkārši pieskārās ar tā galu sienai
Nekas sarežģīts veinkārši izvēlies portāla vietu, pieskaries tai ar zižļa galu, bet ar to nokļūšanu ir citādāk. īpaši jāpiedomā, kur vēlies nokļūt...
Viņa noteica
Nju un kad piedomā tad izdara šitā..
Viņa veica pasarežģītu mājienu ar zizli un teica
Tas tā kā būtu viss, bet tik tiešām nezinu vai mēs nonāksim tempļa galevenajā Zālē tādā veidā, kā es to domāju.. Visādi var gadīties, jo šo nodarbību es tā kā nobastoju..
Viņa atzinas ka bija bastojusi dažas stundas, pie melnā maga, jo tik tie''sam reizēm bija garlaicīgi.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 03.11.2004 20:34
Sivers uzsmaidīja Artemīdai. Cerēsim,ka sanāks! viņš noteica nemaz neievērodams, ka te ienākusi Stey. Sivers lēni un prātīgi ienira portālā. Pēkšņi zeme zem kājām sagriezās un bruņinieks sāka griezties krāsainā virpulī. Apkārt zibēja savādas ainas.
Sivers attapās Lielajā Zālē lidināmies pie griestiem. Viņš momentāli izpleta spārnus, lai nenokristu. Ja portāls ir atvēries griestos, tad Artemīda nokritīs... viņš sprieda un palidoja nedaudz zemāk, gatavs ķert Artemīdu, kad viņa izdomās iekāpt portālā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.11.2004 20:40
Lai ballīte sākas..
Artemīda nomurmināja. Godīgi sakot šāds pārvietošanās veids viņai negāja pie sirds. Artemīda strauji pagriezās un atmuguriski iegāja portālā. Viņa zināja, kā viss tur griežas un jatrāk bija ja iegāja atmuguriski. Kad portāls izmeta viņu caur griestiem viņa nodomāja
Bļāviens..
Un iekrita tieši Siveram rokās.
Labi, ka šajā ceļojumā uzvilku bikses..
Viņa nodomāja un pasmaidīja.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 03.11.2004 20:51
Sivers apmierināti pasmaidīja. Oplā! Noķēru gan! viņš jautri noteica un nolaidās zemē. Sivers prātīgi nostādīja uz kājām Artemīdu un palūkojās visapkārt. Viņa biedri bija nobeiguši visus cilvēkus.
Tikmēr zālē, kuru viņi bija pametuši atkal materalizējās Lunios. Šoreiz viņš bija tērpies garā, melnā paltrakā un baltie spārni bija pārvērtušies ugunīgi sarkani un kvēloja. Viņš atmeta no sejas savu tīri baltos,garos matus un ļauni iesmējās. Viņa smiekli bija pilni ļaunuma, piesūkušies tumsas, kas ļaunāka par to, kas mīt Tumsas Pavēlniekā. Lunios asinskāri palūkojās uz Stey un izšāva uguns lādiņu, kas viņu nogrūda gar zemi. Viņš atkal ļauni iesmējās. Muļķi! Viņi noticēja! viņš teica un palūkojās uz Stey, kas gulēja gar zemi.
OOC: Bezcerība, sorry, ka drusku paspēlēju tavā vietā. Tu nedrīksti nogalināt Luniosu, jo viņš man būs vajadzīgs tālāk spēlē. Lai nu kā portāls vēl jo projām darbojas un tu vari izbēgt, ja vien negribi, ka Stey sadeg.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.11.2004 20:57
Njā paldies, jau kuro reizi vienā dienā tu mani izglāb..
Viņa izsecināja nostājoties uz kājām
Tagad laikam jādodas atpakaļ uz karaļa pili, jo šeit visi ir noslaktēti un templi es uzlaidīšu gaisā!
Viņa noteica palūkojoties apkārt un viņai ievingrinot pirkstus uzsprāga dažas vāzes.
Tā kamēr es spridzināšu templi jums jābūt labā gabvalā, jo šķembas būs pamatīgas.
Viņa noteica palūkojoties uz vāžu uzsprāgšanas veidu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 03.11.2004 21:02
Sivers jau taisījās visiem paziņot, ka jādodas prom, bet pēkšņi apstājās pusvārdā. Viena vēl trūkst! viņš noteica aplūkodams savus biedrus. Viņš bažīgi uzlidoja gaisā un apskatīja zāli no aukšas. Kur viņa ir? Mēs nevaram viņu gaidīt, bet karalis būs ļoti neapmierināts, ja Stey mirs sprādzienā. Lai gan mēs varam viņam samelot... Sivers sapurinājāsKo es domāju? Mums jāpagaida Stey! viņš nosprieda un nolaidās atpakaļ pie Artemīdas. Sivera seju rotāja diezgan neapmierināta sejas izteiksme.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.11.2004 21:07
Kas trūkst?
Artemīda nikni ievaicājās
Sasodīts..
Viņa nomurmināja un niknumā uzspridzināja dekoratīvo vāžu rindu gar vienu no tempļa galvenās telpas sienām.
Kur viņa ir?
Visbeidzot Artemīda ievaicājās nospriežot, ka Etibī tomēr nemaz neatnāca uz templi.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 04.11.2004 17:44
Flēra bija ļāvusi, lai cilvēki pāsi sevi slaktē nost, jo, Flērasprāt, kaut kas bija noticis ar cilvēku prātiem. Viscaur templim bija asinis. Līdz viņa pamanīja, ka palikusi viena. Viņa klusi nolamājās un pacēlusies spārnos ielidoja ejā, pa kuru visi bija "aiztinušies" viņasprāt no cīņas vietas. Nožēlojamie bastardi... viņa nikni nodomāja. Viņa šāvās tik ātri, ka nepaspēja nobremzēt un izlidoja tieši cauri portam. Apjukusi viņa palika "kārājamies" gaisā un klusi vēdinādama spārnus, viņa redzēja kā divi cilvēki sēdēja lejā. Kāds trūkst... un jūs aizmukāt. Flēra auksti novilka. Un kur palikusi Stey? Viņa bija ļoti sliktā omā.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.11.2004 18:43
Sivers nedaudz sapīka un uzlaidās blakus Flērai. Mēs neizbēgām... viņš augstprātīgi noteica un uzgriezis Flērai muguru lepni atglauda no pieres matus. Turklāt tieši to pašu es gribētu vaicāt tev-kur ir Stey...Es viņu gribētu tā ātrāk atrast, lai var tīties prom. viņš noteica un nolaidās atpakaļ pie Artemīdas.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 04.11.2004 18:57
OOC: sorrz...man nebija laika iepostot...erm...njaaa...man nemaz nav speejas nogalinaat...
IC:
Ar speeciigu telepaatisko uzbrukumu Stey uz briidi samulsinaaja to muudzi, kas raidiija ugunslodi. Burve aatri izgaaja cauri portaalam, jo izskatiijaas, ka citas iespeejas vinjai nav.
-Sveiki,-vinja druumi teica, smagi nokritusi uz dziegan cietaas griidas,-negaidiijaat? Ejam aatraak, kameer tas kretiins veel nav atvilcies...
Stey leksika paarsteidza pashu burvi, bet taa meedza gadiities, kad magi bija dusmiigi vai no sirds ciiniijaas par izdziivoshanu.
-Tumshie karo pret tumshajiem,-vinja klusi nomurminaaja,-cik banaali...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.11.2004 19:04
Sivers sarauca uzacis. Ko tu teici -tumšie cīnās pret tumšajiem? Tas nevar būt...Nudien... viņš apmulsa un uzšāvās gaisā.Prīdi pakavējies savās domās Sivers paskatījās uz Stey. Par kādu ````u tu runā? Sivers jautāja nemaz nebrīnīdamies par savu leksiku, kā to darīja Stey. Viņš drūmi pasmaidīja.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 04.11.2004 19:07
-Nu tas muudzis, kas meeta ugunslodes,-vinja teica,-man uz vaardiem nav laba atminja. Kaut gan atceros visas paradoksaalaas apveersshanas funkicjas...nu labi par to tagad iisti nav runa. Taatad juus nezinat, kas vinjsh ir..?
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 07.11.2004 12:35
Flēra vispār izbrīnījusies apskatījās apkārt. Es vispār tādu nebiju piefiksējusi... viņan pie sevis noteica. lai nu kā, uzdevums ir izpildīts, varbūt dosimies atpakaļ uz pili? viņa pajautāja un savilka ciešāk apmetni. Uzmetusi kapuci, viņa piesēda uz celma, lai kaut cik atpūstos.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 07.11.2004 12:42
Nu tad ejiet visi fiksi!
Artemīda noteica.
Pasakiet laicīgi, lai Etibī palaiž vaļā mana zirga pavadu, jo mans zirgs mani sagaidīs, kad es beidzot uzlaidīšu gaisā templi!
Artemīda noteica. Viņa ievingrināja roku uzlaižot gaisā dažas statujas, kuras stāvēja gar tempļa malām.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 07.11.2004 13:05
Flēra nedaudz greizi pavērās uz Artemīdas pusi. Jā, jā, ejam, ejam komandieres kundze. viņa izmeta un pacēlusies spārnos, aicināja pārējos. Ejam. viņa uzsauca un pacēlusies spārnos, meklēja Etibī. pamanījusi viņu, Flēra uzsauca - Laid vaļā Artemīdas zirga pavadu! un pikēja Etibī pretī.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 07.11.2004 13:18
Nu tad ej ar!
Artemīda noteica un nogaidīja kamēr visi izgāja laukā. (Paši vainīgi, ka offlinā, pieņemsim, ka esat visi izgājuši ārā! ) kad visi bija izgājuši Artemīda pamazām atkāpās no tempļa telpas uzspridzinot templi pa kārtām. Tālākās telpas un tad ar vien tuvāk galvenajai zālēi. Tikusi ārā viņa uzspridzināja tempļa galveno Zāli un pēc tam sagatavojās uzspridzināt visu kopā, lai zinātu, ka viss ir beigts un pagalam. Kad tas bija izdarīts viņa pielicās, lai izvairītos no šķembām. Pēc tam viņa zirga mugurā pievienojās pārējiem pirms tam nopētot kāds krāteris ir izveidojies uzspridzinot visu. Viņa pasmaidīja par ne pārāk dziļo krāteri un nu jau diezgan nogurusi pievienojās pārējiem.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 07.11.2004 21:19
Tagad ceļš ved mājup. Sivers drošsirdīgi noteica un pacēlās spārnos. Pamazām satumsa. Saule, kā asinssarkana lode slīdēja lejup aiz horizonta. Sivers lidinājās augstu virs pārējiem un pamatīgi lauzīja galvu par Stey teikto. Mūdzis, kas šauj ugunslodes uz kādu no tumšajiem...Cilvēks tas nav, arī enģelis ne. Vienīgie, kas spēj šaut uguni, izņemot mūs ir dievi. Te kautkas nav kārtībā. Būs jāpastāsta valdniekam. viņš nosprieda un nolaidās tuvāk zemei.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 07.11.2004 21:50
Mājās un izgulēties...
Artemīda noteica. Spridzināšana viņu bija nogurdinājusi. Viņa sēdot noliecās tuvāk zirgam un pati nemanot aizmiga. Uzspridzināt milzīgu templi vairākas reizes un tad uzlasit gaisā paliekas nemaz ar nav tik viegli un patlaban Artemīda gulēja bezsapņu miegā, bet zirgs auļoja uz priekšu nu ne gluži gaismas ātrumā, bet visnotaļ ļoti ātri.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 12.11.2004 15:46
Remonds klusēdams auļoja Enika mugurā, melnais milzis bija visiem priekšā. zirga acis draudīgi mirgoja. "īsts velna iemiesojums," Remonds pie sevis klusībā secināja. zirgam laikam atkal bija uznākuši ''melnie''. pamētājis pāris āzīšus, viņš pārmaiņus te saslējās pakaļkājās, te lēkādams kā jauns buciņš, mētāja pakaļkājas gaisā. tomēr Remonds godam turējās uz Enika - kā nekā, viņš taču bija to zirgu iejājis.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.11.2004 17:55
Artemīda pavēra acis un noglaudīja uzticamā zirga kaklu, kas nebija nesot viņu nometis.
Brīt.. Vai drīz būsim galā?
Viņa ievaicājās palūkojoties apkārt. Viņa izberzēja acsi un nu jau daudzmaz stalti sēdēja zirgā.
Mani tagad interesē.. Ko darīsim tagad? Negribas atkal pāris mēnešus nīkt pilī..
Viņa teica.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.11.2004 19:54
Sivers ar nelielu smīniņu noskatījās uz Remondu un tad pievērsās Artemīdai. Labrīt! Drīz jau būsim mājās. Godīgi sakot arī es negrbu atkal nīkt pilī, bet tas laikam būs jādara, ja vien neradīsies jauni sarežģījumi. viņš noteica un uzlaidās virs koku galotnēm. Sivers palūkojās tālumā. Tur vīdēja tumsas pilsēta. Es jau redzu vārtus! Sivers nokliedzās un nolaidās atpakaļ pie pārējiem.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.11.2004 20:18
Njā jauki ka vismaz drīz jau būsim klāt citādāk es tūlīt novelšos no zirga..
Artemīda noteica nožāvājoties
Spridzināšana - enerģiju pieprasošs hobijs.
Artemīda irnoiski noteica beidzot izjājot no meža.
Es gribu tikai izgulēties.. UN nesēdēt mēnesi pilī.. tas būtu viss.. pagaidām...
Viņa pasmaidot noteica palūkojoties uz tumšo pilsētu.
Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 14.11.2004 14:38
OOC: ja tagad arii buus kaada taalaaka speeles attiistiiba, tad mans teels izstaajas...
Netaalu no vaartiem, Stey natvadiijusies nozuda kaut kur pa labi. Vinjai bija savi uzdevumi. Magu templja priesteriene (nu jaa..) raidiija saucienu peec visiem magiem. Tas noziimeeja vieniigi to, ka briest kas veel nepieredzeets...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 15.11.2004 18:17
Sivers paskatījās visapkārt un apstājās. Kur tā Stey palika? viņš diezgan aizkaitināti noteica. Vārti tumsas kalpu priekšā atvērās. Viņi visi igāja pilsētā un nāsīs iesitās patīkamā ļaunuma smarža. Grupiņa aši devās uz pili, kur visi sapulcējās Lielajā zālē. Tā bija no melna marmora, ar lielām kolonnām. Uz griestiem bija uzgleznotas kara ainas. Garā galda galā sēdēja Tumsas Pavēlnieks, šoreiz tērpies garā, tumši sidrabotā mantijā ar kapuci. Viņa seju nevarēja redzēt.
Jūs beidzot esat atpakaļ! Vai templis ir iznīcināts? Valdnieks jautāja. Viņa balss bija ledusauksta. Jā, ser! Sivers braši noteica. Un vai jums ir vēl kas sakāms? Valdnieks vēsi jautāja. Sivers sastomstijās. Vai viņam izstāstīt par ķēmu, kas uzbruka Stey? Un kā ar Stey pazušanu? Sivera galvu nomāca domas.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 15.11.2004 18:52
Artemīda lēni un miegaini ievilkās Zālē. Viņa vēroja kā Sivers momentāli atsaucas un tomēr savaldīja smieklu šalti, ko redzētais viņā izraisīja. Artemīda arī redzēja magu zīmi, jo takš bija burve, bet tā kā viņa parasti nokavēja sapulces un no kāda vienmēr uzzināja, kas teikts sapulcē. Tādēļ patlaban viņa garlaikoti stutēja sienu un rotaļājās ar mazu vēja pusmiņu un domāja, vai iet uz sapulci vai neiet.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 16.11.2004 19:33
Flēra bija visu izzinājusi par Stey un nolasījusi Sivera domas, dusmīgi nospurdzās. Valdniek, mūsu sīkajai grupināi uzbruka kaut kāds ķēms. es neizzināju, kas viņš tāds bija, bet... viņš meta lodes un, manuprāt, viņa vārdu zin Sivers... Starp citu Stey, aizgāja prom pa savām takām, viņa ir uzzsākusi jaunu karadarbību, bet tā uz mums īpaši neattiecas. karaliskais spiegs paklanījās un atkāpās.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 16.11.2004 21:35
Sivers sapīka, jo saprata, ka Flēra bija nolasījusi viņa domas. Paklau tas nav jauki. viņš nočukstēja uz spiedzes pusi. Karalis paliecās nedaudz uz priekšu. Likās, ka viņš katru nopēta. Un kā tad to ķēmu sauca? Tumsas Pavēlnieks vaicāja savā ledusaukstajā balsī. Sivers sastomstijās. Lunios, uguns ļaunais dievs. Viņa darbība ir neizskaidrojama. Sivers noteica un demonstratīvi atglauda no sejas matus. Lunios? Hm... Pavēlnieks novilka un atslīga atpakaļ savā tronī. Uz mirkli varat būt brīvi, bet drīz jums atkal būs jādodas prom. Viņš noteica un pamāja ar roku uz izejas durvīm. Sivers jau gribēja paklanīties, bet pārdomāja un kautko nomurminādams izgāja no zāles.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.11.2004 12:54
Tas ir jauki, nebūs jānīkst garlaicībā!
Artemīda iesaucās un lepnā gaitā izgāja no Zāles, lai dotos uz savām istabām un pagulētu. Viņa vēl palūkojās apkārt un nosprieda
Lai cik jauki mājās, te tomēr ir garlaicīgi!
Un pēc brīža prom jau viņa bija.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 17.11.2004 13:42
Remonds palocīja galvu un devās ārā no zāles. iegājis savos bruņinieka apartamentos, viņš atslīga gultā un lūkojās griestos, līdz aizmiga. taču pēkšņi viņa miegu iztraucēja sīki, ļauni smiekliņi tepat zem gultas. pielēcis kājās, viņš paķēra zobenu un trieca to zem gultas. Remonds izvandīja ārā sīku velnēnu. "nav ko līst svešās istabās," Remonds nopūtās un atglauda matu šķipsnu no pieres. ko darīt ar to murkšķi? izmetīšu pa logu. tāpat viņš ir nekam nederīgs. Remonds nodomāja un vispirms izlēma pārskatīt velna jancīgo bikšu kabatas. brīdi parakņājies starp sapuvušiem konfekšpapīriem un veciem, sadrupušiem cepumiem, Remonds izvilka saņurcītu pergamentu. izlasījis, viņš pielēca kājās, un ar beigto velnu vienā rokā, ar pergamentu otrā, devās pie karaļa. "steidzami ielaist karaļa uzticības personu." Remonds klusi norīkoja un iegājis lielajā zālē, gaidīja kad karalis viņu pieņems.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 17.11.2004 17:14
Flēra viltīgi pasmaidīja un nočukstēja uz Sivera pusi. Un kas tad tavuprāt ir jauki? viņa piemiedza ar aci. Paldies jūsu augstsirdība. Flēra paklanījās nelielā reveransā un izspurgusi un pa logu ārā ielidoja mežā. Ieskrējusi savā nometnes vietā, viņa iegāja namiņā. Istabas tumsībā sarkanas acis vēroja dēmonieni un samiedzās, pamanām, ka Flēra ieiet namā. Tad tās brīdinoši iemirdzējās un acu īpašnieks izlēca gaismā. Viņš ātri pieskrēja pie Flēras un pieglaudās. Flēra varētu teikt pat maigi noglaudīja cerberta spalvu un katru galvu apmīļoja. Pussuns noprata, ka nu saimniece it drošībā un izskrēja medībās. Flēra skaļi nožāvājās un aizsviedusi drēbes malā iegūlās gultā un vēl pēdējoreiz nodomāja: Gan jau Sivers pados ziņu, kad būs jādodas pie karaļa. Varbūt pat atnāks ciemos... uz tēju. Flēra viltīgi un apmierināti pasmaidīja un aizvērus acis, jau saldi gulēja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.11.2004 17:56
OOC:: Nu tādi istabu apraksti, ka vai.
Artemīda bija uzkāpusi augšā pa garajām kāpnēm un nu pa plašājām durvīm iegāja savās istabās. Viņa pils rietumu spārnā bija pievākusi divus stāvus un nu aiztaisījusi durvis un uzmetusi acis telpai, lai drošs paliek drošs pārliecinātos, ka viss kārtībā iegāzās gultā un momentāli aizmiga ar domu
gan jau ka kāds pamodinās, kad būs laiks doties ceļā.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.11.2004 18:27
Sivers palūkojās apkārt un klusi nopūtās. Prom ir! Viņi ir jauki, bet man tomēr patīk darboties vienam. Šī atbildība par visu grupu ir nomācoša. viņš nodomāja un lēni soļoja augšup uz savām istabām. Ka Tumsas Bruņiniekam viņam bija piešķirti divi stāvi, turklāt vēl kalpone. Siveram ienākot telpā tā nometa uz grīdas paplāti ar tēju. S-ser? viņa jautāja samiedzot savas zilās acis. Sivers drūmi nopētīja saplīsušās tējas krūzes un atslīga lielā, melnā krēslā, kas bija izšūts ar zelta rakstiem. Tessa, vai es tev neteicu nerīkot tējas balles ar citām kalponēm MANĀS ISTABĀS? viņš dusmīgi jautāja tajā pašā mirklī sprādzēdams nost jostu ar zobenu. Kalpone ietecēja savā istabā. No tās pēc mirkļa izsteidzās pāris citas kalpones un izspurdza ārā no Sivera telpām. Tikmēr Tessa savā istabā sāka gauži raudāt. Muļķa sieviete! viņš nodomāja un nometa jostu uz galda. Tad viņš to aši pacēla un izvilka dunci, ko bija paņēmis no cilvēka. To es noglabāšu. viņš nosprieda un aizgāja uz savu guļamistabu.
Timēr telpā no tumša stūra iznāca Tumsas Pavēlnieks. Viņš nopētīja Remondu un nopūtās. Ko vēlies? Valdnieks jautāja un apsēdās.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.11.2004 18:31
Kad bija pagājušas kādas trīs stundas Artemīda pamodās. Viņa jutās tīri labi izgulējusies, jo bija gulējusi arī pa ceļam. Pēc brīža viņa pārģērbās sarkanās ādas biksēs un melnā blūzītē. Tad viņa izgāja uz balkona un nosēdās uz margas sākdama prātot, kur gan viņi dosies tālāk.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 24.11.2004 19:07
Pēc pāris stundām(precīzāk- trīs) Sivers spirgts un mundrs iznāca no savas guļamistabas. Viņa kalpone- Tessa rosījās virtuvē. Sivers tam nepievērsa uzmanību un apjozis jostu nolēma izmest nelielu pali pa pilsētu.
Sen neesmu bijis pie Krīges, turklāt vēl man jāpapildina savu zālīšu sainis. Tā, kur nez ir mans zirgs? viņš nodomāja ielidojis lejas staļļos. Tur astes un krēpes vicināja daudzi zirgi, murgi un melnie vienradži. Stūrī iesnaudies sēdēja staļļa puisis- mazs orku puika. Paklau, tu! Kur ir mans zirgs? Sivers jautāja pavicinādams roku uz zirgu pusi. Viņš ir apslimis, ser. Bet jūs varat paņemt Hilli! orku puisēns sabijies no Sivera sacīja un pielecis kājās aizsoļoja līdz stūrim, kur dižājās neparasti liels un skaists melnais vienradzis. Sivers nopūtās un uzkāpa melnajam mugurā. Viņš izjāja no staļļa.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.11.2004 19:11
Artemīda izgāja no savām istabām. Viņa bija tīri labā noskaņojumā un nākusi lejā pa kāpnēm nosprieda, ka īstais brīdis mazliet izklaidēties. Viņa uzvilka paveco un apbružāto apmetni tukšajās kāpnēs un vispār retais viņu varēja pazīt. Viņa pārvilka kapuci pār acīm, lai varētu patverties kapuces ēnā un izsoļoja no pils. Viņa tīri labi zināja, ka karalis nebūs īpaši iepriecināts, ja Artemīda atkal dosies apciemot bāru papļāpāt tukšas pļāpas un uzzināt jaunumus, jo karalim dikti nepatikās, ka Artemīda mēdz uzturēties tk prastu ļaužu sabiedrībā, tādēļ vienigais, ko viņai atlika darīt bija uzvilkt vecu apmetni un cerēt, ka neviens, kas viņu pazīs negadīsies ceļā.
Nu kaut neviens negadītos cceļā.. Jau pagājšreiz dabūju brāzienu un nevarēju spridzināties veselu nedēļu..
Viņa paīgni un cerīgi nodomāja un pielāgojusi savu lepno gaitu vecas zemnieces soļiem viņa cerēja, ka neviens viņu nepazīs, lai gan šādi iet bija augstākajā mērā nepatīkami.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 25.11.2004 19:20
Sivers domīgi paskatījās apkārt. Iela bija gandrīz tukša, ja neskaita pāris knēveļus, orku pārīti un kādu vecā apmetnī tērptu stāvu. Sivers tam nepievērsa lielu uzmanību un Hille lepnā un augstprātīgā gaitā pasoļoja stāvam garām. Siveram no kabatas izvēlās pāris spīdīgas zelta monētas un nokrita uz ielas bruģa. Viņš nīgri apstādināja melno vienradzi un nokāpa no tā. Salasījis izbirušo naudu, kuru jau iekarot vēlējās knēveļi, Sivers grasījās kāpt atpakaļ Hillei mugurā, bet pamanīja, ka zem vecā apmetņa savu seju slēpj Artemīda. Sveiki, sveiki! Kas tad mums te? Sivers pasmīnējis jautāja un pieturēja Hilles pavadu, lai gan tas nebija vajadzīgs, jo viņa bija labi trenēta un paklausīga vienradze.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.11.2004 19:25
Muti ciet...
Viņa klusi nošņācās. Un notupās uz ceļiem riskēdama saplēst savas ādas bikses un teica
Esi tik laipns un piespēlē...
Viņa teica pametot uzmanīgu skatienu uz pili un izlikās, ka meklē kaut ko uz zemes.
Man vajag tikt ārā..
Viņa noteica vārgā cerībā, ka Sivers varētu viņai palīdzēt.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 25.11.2004 19:28
Sivers jau gribēja iekliegties, lai Artemīda beidz muļķoties un ceļas kājās, bet tad saprata, ka viņa laiž pa kreisi. Sivera seju izrotāja smīns. Es saprotu tevi, man pašam reiz tā bija un ir joprojām. Pavēlniekam nepatīk, ka viņa padotās skraida apkārt pa ielām kopā ar prastiem ļaudīm. Sivers viltīgi teica uzsvērdams vārdu padotās. Ar to viņš bija domājis to, ka Siveram bija brīva vaļa staigāt apkārt un nebija jālūdz atvēla. Kā tev varu palīdzēt,Artemīda? viņš klusāk jautāja un smīns pazuda.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.11.2004 19:39
Vispār es gribēju tikt man ir jāuzzin daži jaunumi.. Bet vispār no tevis man vajag, lai tu man palīdzi tikt līdz vārtiem
Viņa teica
Un neesmu es nekāda padotā... Daru kā gribu.. Nav mana vaina, ka grib ierobežot manu rīcības brīvību! Lai gan man vismaz ir labāk nekā Etibī tā jau vispār savās istabās vien tup.. Es to neizturētu..
Viņa nošņāca un tad sāka klibot uz vārtu pusi.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 25.11.2004 19:46
Sivers atkārtoti pasmīnēja, jo viņam galvā bija iešāvusies laba doma. Viņš uzlēca mugurā melnajam vienradzim un sekoja Artemīdai. Kad abi bija pie vārtiem Sivers apstājās un nolēca no melnās Hilles. Vārtu sargi! Izlaidiet šo veco dāmu! Viņa sūtīta ievākt ziņas no ienaidnieka un patiesībā ir maskējusies spiedze! Sargi paklanījās un viens no tiem pienāca pie Sivers. Bet vai vajadzēt to paziņot Valdniekam? sargs klusi jautāja pa pusei šņācot. Nē, viņš visu jau zina! Laidiet tik ārā! Sivers atbildēja. Vārtu sargs ieņēma savu posteni un melnie vārti atvērās. Sivers sakrustojis rokas uz krūtīm paskatījās uz Artemīdu gaidīdams, kad viņa ko teiks.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.11.2004 19:52
Artemīda tikusi laukā pa vārtiem noņēma apmetni un papurināja matu cirtas. īpaši apmierināta viņa neizskatījās
Lai nu no kā, bet no tevis es to nebiju gaidījusi! Tu nezini kādi vārtu sargi ir pļāpas? Atliek vienam kaut ko padzirdēt..
Viņa iešņāca Siveram ausī un pēc tam aši iesvilpās. Viņas zirgs pieauļoja pie viņas un Artemīda iebāza apmetni sedlu somā.
Nu vairs nekas nesanāks.. Ja tas lempis pamanīs uz kuru pusi es dodos cauri ar mani būs..
Viņa īgni purpināja un sāka domāt, kur lai pavada nākamās divas stundas, jo tagad iet atpakaļ būtu muļķīgi, bet līdz krodziņam bīstami. Atkal nevarēs nedēļu neko spridžināt...
Un ko tu te dari? Ja reiz ir kāda doma iesaki, ko darīt, jo šodien es līdz ... netikšu.
Viņa klusi noteica. Vispār jau tās pļāpas šodien nebij īpaši svarīgas tik noriebās garlaicīgajā pilī tupēt.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 25.11.2004 21:40
Sivers sapīka. Un tāda ir tava pateicība? Zini, es jau uzreiz varēju pateikt sargiem, ka tu esi Artemīda un dodies uz krodziņu! viņš sacīja un izpleta savus spārnus, jo grasījās lidot prom, atstādams melno vienradzi. Tad viņš saprata, ka bija palaidis muti. Sivers izbrīnīts par paša neattapību nolaida rokas gar sāniem. Vai es tikko pateicu, ka zinu, ka tu ej uz krodziņu? viņš jautāja itkā nebūdams vēl īsti pārliecināts vai pateicis to skaļi. Nu man ir ziepes! Es izpļāpājos, par to, ka zinu, ka Artemīda iet uz krogu. Labi, ka viņa nezina to, ka es pats tur reizēm iegriežos un nejau lai patarkšķētu ar krodziniekiem. Sivers nodomāja un norija kunkuli, kas bija sakrājies kaklā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.11.2004 15:58
Kā tu zināji?
Viņa vaicāja
Interesanti kā tu vari zināt, ja neviens cits nezin? Ja es nevienam neesmu teikusi? Ja neviens mani tur nepazīst kā Artemīdu? Kā tu vari zināt?
Artemīda vaicāja viņa bija nikna kā pūķis un piejāja ar zirgu tuvāk Siveram un sagrāba viņu aiz apkakles (lai vāi kāda tā apkakle būtu..) un ar vienu savu garo nagu viegli pārbrauca pār Sivera zodu
Atzīsties un runā klusāk neattapīgais it kā tu nezinatu cik šeit laba akustika...
Viņa īgņojās.
Vai tik tu ar nepiekāp uz krodziņu? Tik kāpēc? šaubos vai tu tur pļāpā ar draugiem! Atzīsties!
Viņa pieprasīja
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 26.11.2004 18:06
Sivers satinga un pašķielēja uz Artemīdas nagu. Viņa sejas izteiksmē nebija manāms it nekas. Neuztraucies, dārgā Artemīda, neesmu nevienam izpļāpājies. Esmu tevi krogā redzējis. Tik kamdēļ es tur eju- uz to jautājumu neatbildēšu. Arī man ir sava dzīve. viņš noteica un Sivera roka nemanāmi noslīdēja līdz jostai. Viņš uzmanīgi izvilka no tās dunci, joprojām skatīdamies Artemīdai tieši acīs ar nevaldāmu spītu un augstprātību.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.11.2004 18:13
Artemīda uzmeta avērojošu skatienu duncim
Pamēģini un tu to nožēlosi!
Viņa noteica un joprojām nelaida Siveru vaļā. Viņa nebija radusi padoties un negrasījās to darīt.
Klāj vaļā ko tu dari krogā!
Viņa pieprasīja
Neticu, ka tu tur ej pietempties viņu nožēlojamos dzērienus!
Viņa teica un vēlreiz ar nagu pārbrauca pāri Sivera zodam.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 26.11.2004 19:30
Sivers ielika dunci atpakaļ kabatā, bet tā vietā iecirta piešus melnā vienradža sānos. Zirgveidīgais iezviedzās un ar graciozu kustību izspruka no Artemīdas. Sivers pajāja pāris metrus no viņas un pasmīnēja. Kā jau teicu- man ir pašam sava dzīve. Tāpat arī tev. Es tak neprasu, kur tu pavadi nak... tas ir brīvo laiku. Sivers noteica un izvilka zobenu. Nejautā vairs neko, vai nocirtīšu tev galvu. Nē... Labāk izstāstīšu Valdniekam! Sivers savilka seju smīnā. Viņš bija trāpījis itin visiem sāpīgā vietā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.11.2004 19:35
Kā tevi var interesēt kur es pavadu naktis?
Artemīda itin labi noprata Sivera teikto.
Pa nakti atšķirībā no tevis es krodziņos nepalieku!
Viņa asi noteica
Un, ja tu pateiksi, ka es mēdzu aizceļot uz krodziņu, tad es to pašu pateikšu par tevi!
Viņa atteica un papurināja roku
Gandrīz nagu nolauza...
Viņa nodomāja aplūkojt savu garo nadziņu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 26.11.2004 19:41
Jā, tev taisnība! Mani nemaz tas neinteresē! Un tagad es vēlētos jāt prom! viņš augstprātīgi noteica un ielika zobenu makstī. neuztraucies es neko nestāstīšu, ja ,protams, tu arī klusēsi. viņš vēl piebilda. Melnais vienradzis uzsāka lēni soļot.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.11.2004 19:45
Klusēšu, klusēšu!
Viņa noteica
Bet tā, kā tu pamodināji sargos uzmanību, tad apgaismo mani, ko lai tagad dara? Un uz kurieni tu ej? Tā kā tu izmaitāji vakaru man es tev parādā nepalikšu!
Artemīda vēsā mierā attteica un piejāja pie Sivera.
Un tu gadījumā nezini, kur īsti mums tālāk būs jādodas?
Viņa vaicāja
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 26.11.2004 19:50
Sivers nopūtās, jo beidzot Artemīda bija likusi mierā viņa sāpīgo tēmu- krodziņš. Nav ne jausmas! Varu palīdzēt tev vienīgi ar to, ka piekukuļošu tos sargus, lai tur savu muti ciet. Zini, Artemīda, viņi ir kā kāri uz naudu, jo algas šķiet tagad palikušas mazākas. Sivers noteica un atsēja savu naudas kulīti. Piepeši viņš atcerējās, kālab bija no pilsētas izjājis. Es došos atpakaļ. Man dažas lietas ar kalēju runājamas. Sivers teica unatvēra kulīti. Tur spīguļoja zelta monētas. Viņš pašapmierināti pasmaidīja un piesēja maisiņu atpakaļ pie jostas.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.11.2004 20:00
Tas būtu jauki, jo šodien būtu jābūt klāt jaunajai info.. pļāpām..
Artemīda aši pārlaboja teikumu, jo negribēja teikt kāpēc viņai vajag uz to nolāpīto krodziņu. Viņa uzsmaidīja Siveram un pēc brīzā prom bija. Kad viņa bija prom viņa pārvilka atkal apmetni pāri savām dārgajām drānām un iegāja krodziņā. Viņai pretī nāca kāda paveca sieviete, kas iečukstēja Artemīdai ausī
Piedod, man ir sliktas ziņas..
Artemīda neko neteica un gaidīja, kad sieviete turpinās.
Ziņnesis nomira pirms pāris stundām. Viņa pēdējie vārdi bija :: viņš ir miris..:: Es nezinu ko tie nozīmē, bet tā nu reiz ir..
Viņa noteica tad Artemīda pateica tikai trīs vārdus
Es te vairs neatgriezīšos...
Un krodziniece piekrītoši pakratīja galvu un Artemīda izgāja ārā. Artemīdai bija bijis mazs brālis... 7 gadus jaunāks... Artemīda bija augusi pie melnā burvja un likusi dažiem uzticamiem velniem viņu uzaudzināt un uzmanīt, bet cilvēki bija atklājuši mazo zēnu un nogalinājuši viņu ievainojot ziņnesi. Artemīdas brālis bija par mazu un viņam maģiju vajadzēja sākt mācīties tikai šogad.. ā, kā brāļa vairs nebija, nebija vajafdzības atgriezties krodziņā.. Artemīda uzkāpa zirgā un tikusi nedaudz tālāk novilka apmetni. Viņa bija cieši nolēmusi iznīcināt cilvēkus, kas bija nogalinājuši pēdējo no viņas ģimenes. Artemīda jāja neskatoties uz ceļu un domās nogrimusi tādēļ viņas zirgs gandrīz uzskrēja virsū Sivera vienradzim un zirgam saceļoties kājās Artemīda nenoreaģēj nun nokrita..
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 26.11.2004 20:10
Sivers vareni satrūkās. Melnais vienradzis apcirtās un dusmīgi novicināja ragu pret Artemīdas zirgu. Mierā, meitēn! Sivers nosaucās un centās novaldīt melno. Viņš pamanīja, ka zirgs nometis Artemīdu un aši nolēca no vienradža. Artemīda? Tev viss kārtībā? viņš jautāja, bet neiedrošinājās iet tuvāk nokritušajai. Viņš nebija pārliecināts vai var viņai uzticēties, jo Artemīda tikko bija draudējusi viņam ar nagu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.11.2004 20:54
OOC:: Nags.. Kāds bīstams "aukstais" ierocis!
Artemīda pat nepakustējās. Viņa gulēja uz bruģa un elpoja tikko manāmi. Viņas zirgs bija pagājis nost no saimnieces un vainīgi mīņājās... Zirgs bija pieradis, ka parasti Artemīda strauji noreaģē uz viņa palēcieniem, bet šoreiz laikam bija citādi.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 27.11.2004 00:05
OOC: Jā... Uzmanību, uzmanību! Bīstieties no Artemīdas naga!
IC: Sivers paskatījās uz Artemīdas zirgu un tad atkal uz Artemīdu. Viņa joprojām gulēja zemē un necēlās. Sivers sāka uztraukties. Viņš piesteidzās pie viņas un pataustīja pulsu. Dzīva... viņš nodomāja un pacēla Artemīdu uz rokām. Sasodīts! Uz zirga es viņu nepanesīšu, atliek tikai lidot, bet kas tad notik ar zirgiem? viņš nodomāja un palūkojās uz abiem zirgveidīgajiem. Sivers nolēma pārāk aukstu nelidot un censties zirgveidīgos vest līdzi. Bruņinieks pacēlās apmēram metru gaisā. Rokās viņš turēja Artemīdu. Sivers aši laidās uz vārtiem. Kā par brīnumu abi zirdziņi viņam sekoja. Pie vārtiem ar sašutušām sejām viņus sagaidīja sargi. Nokrita... Sivers noteica. Sargi atvēra vārtus un katram no viņiem rokā ielidoja Sivera mesta monēta. Pavēlniekam par šito nav jāzin. Sivers nosauca un sargi saskatījušies pasmaidīja. Sivers kopā ar zirgveidīgajiem drīz nonāca pie pils dziednīcas. Tur rosījās sukubas- dvēseļu izsūcējas un dziednieces. Galvenais dziednieks, kā parasti sēdēja savā kabinetā. Viņš bija velns ar īpaši lieliem ragiem un savādu zīmi uz pieres. Viņa nokrita... no zirga... Sivers aizelsies teica. Dziednieks pamāja ar roku, lai viņam seko un iegāja koridorī. Sivers viņam sekoja līdz pat tukšai un mājīgai palātai. Es viņu apkopšui, bet tu vari pasēdēt ārā. dziednieks teica. Sivers augstprātīgi izsoļoja no palātas un apsēdās kādā dīvānā. Un man tagad jāgaida? Nu gan zirgs tai Artemīdai! Sivers nodomāja un atbalstīja zodu pret plaukstu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.11.2004 15:30
OOC:: Nu pieņemsim, ka jau gandrīz izārstēta!
Artemīda sēdēja gultā un patrlaban atteicās gulēt tajā vēl kaut sekundi ilgāk. Dziednieks pašūpoja galvu (atļaušos uzvesties bišķi kā dziednieks!) un noteica
Dari kā zini tik es ieteiktu tev vēl bišķi pagulēt, jo tās zāles bija dikti spēcīgas.
Artemīda mazliet pamēdījās, bet neko īpaši netteica un piecēlās stāvus konstatējot, ka par laimi bikses nav saplēsusi, jo tieši šitās bij vienas no viņas mīļākajām biksēm. Ielūkojusies spogulī pie sienas ,viņa atsveicinājās no dziednieka, kurš drūmi pakratīja galvu nodomādams, ka tādu aušu redz pirmo reizi, un izgāja pa palātas durvī tīri labā garastāvoklī.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 29.11.2004 20:38
Sivers pamatīgi satrūkās un pieleca kājās uzmodināts no miega. Viņš izberzēja acis, nožāvājās un pasmaidīja. Sveiki! Prieks ka esi izveseļojusies! viņš teica un rūpīgi nopētīja Artemīdu. No palātas iznāca dziednieks un arīdzen paskatījies uz Artemīdu nopūtās. Es tak saku, lai vēl paguļ, bet ne! viņš nosūkstījās un iegāja nākamajā palātā. Sivers pienāca tuvāk Artemīdai un pametis acis uz abām gaiteņa pusēm pasmīnēja. Neuztraucies, dziednieks neko neizpaudīs. viņš iečukstēja Artemīdai ausī un pakāpās atpakaļ.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.11.2004 16:37
Sveiki, sveiki...
Artemīda noteica
Ļauj man minēt, ka tik tu nebiji mans glābējs?
Viņa viltīgi ievaicājās
Tas tik tiešām bija mīļi no tavas puses..
Viņa pasmaidot noteica
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 30.11.2004 19:52
Sivers nedaudz nokaunējās un lai novērstu Artemīdas uzmanību savicināja spārnus. Tuvējā velnpuķe apgāzās ar visu savu melno podu, kur auga. Sivers dusmīgi iebelza sev pa galvu un tad atkal pasmaidīja. Nav par ko! Bet mums tagad jāiet- dziednieks teica, ka Tumsas Pavēlnieks mūs esot meklējis. Sivers teica un nopietni palūkojās Artemīdas sejā. Redzu, ka tu varēsi paiet un man tevi nebūs jānes! viņš pavisam nopietni teica un izgāja no dziednīcas.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.11.2004 20:01
Kad Sivers apgāza puķpodu Artemīda klusi iesmējās.
Hmm meklējis? Tas nav uz labu.. Atkal neļaus neko spridzināt veselu nedēļu..
Artemīda norūca
Vai arī to ka būs jauns uzdevums!
VIņa jau pacilātākā garastāvoklī noteica
nu tas, ka nav jānes nenozīmē, ka man būtu iebildumi..
Viņa viltīgi pasmaidot noteica un arī izgāja no dziednīcas
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 30.11.2004 20:12
Abiem sejā pūta stiprs vējš, kas bija iegriezies no ziemeļiem. Sivers lēnā garā aizsoļoja līdz dziednīcas stūrim. Tur piesieti ganījās Artemīdas un Sivera zirgveidīgie. Sivers uzkāpa mugurā savai melnajam vienradzim un ar neuzticību paskatījās uz Artemīdas rumaku, kas piepeši likās ir gatavs nosviest savu saimnieci pirms viņa vispēr vēl ir uzkāpusi zirga mugurā. Sivers apgrieza melno un paskatījās uz Artemīdu. Es domāju, ka tas būs jauns uzdevums. Ja mūs sodīs- es nogriezīšu galvas gan sargiem, gan dziedniekam. viņš ļauni pasmaidīja un jau iedomājās skatu, ka mierīgi nocērt sargiem galvas.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.11.2004 20:16
Cik bargi!
Artemīda uzjautrināta noteica un veikli uzkāpa zirgam mugurā. Zirdziņš bija tīri rāms vai nu sabijies no saimnieces dusmām vai kā vai vienkārši nožēloja izdarīto, lai gan pēc brīža, zirdziņš laikam no kaut kā iztrūkās un atkārtoti sacēlās pakaļkājās tik šoreiz Artemīda nenožāvās un savu zirgu savaldīja. Tikusi līdz pilij viņa palaida zirgu brīvā vaļā un uzmetusi bažīgu skatu durvīm gaidīja Siveru.
Iesūtīja: Fēsa ; laiks: 30.11.2004 20:26
Sivers ar bažām noskatījās uz Artemīdas zirgu, kas nu jau atkal sacēlās pakaļkājās. Viņš sekoja Artemīdai līdz pils durvīm un abi kopīgi iegāja pilī. Pie durvīm viltīgi smaidot stāvēja Dūks- viens no Pavēlnieka spiegiem. Tas bija slaiks jauneklis ar ogļmelniem matiem un spilgti zaļām kaķa acīm. Viņš bija tērpies sarkanās bruņās un ap kaklu nēsāja savādu zelta amuletu. Paskat, paskat! Sivers un Artemīda! Cik jauks pāris! viņš noteica un pasmīnēja vēl ļaunāk. Sivers sakrustoja rokas uz krūtīm. Ko tu te dari,Dūk? Vai tad Pavēlnieks tevi neatbrīvoja no kalpošanas viņam? Sivers arī ļauni pasmīnēja. Labu brīdi abi stāvēja lūkojamies viens otram acīs un tad abi reizē iesmējās. Sveiks, Siver, veco zēn! Dūks uzsita Siveram uz pleca un pasmaidīja. Sveiks, sveiks! nemaz jau tik vecs neesmu! Sivers atteica un nopētīja sen neredzēto draugu. Pa durvīm pretī trio iznāca pats Pavēlnieks un aicināja visus trīs iekšā. Dūks un Sivers saskatījās un jautri tērzējot iegāja lejas zālē.
OOC: Ar Mias Mirras atļauju- iepostoju šajā spēlē. Viņai diemžēl nebija laika! Ceru uz sapratni!
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 01.12.2004 16:08
Artemīda gan uzmeta aizkaitinātu skatienu Dūkam, bet neko neteica tik nodomāja pie kādas izdevībās bišķ viņam ieriebt. Artemīda iesoļoja Zālē un atspiedās pret sienu. Sēdējusi viņa bija gana, lai varētu brītiņu pastāvēt kājās. Viņa ar vieglu interesi gaidīja Valdnieka sakāmo.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 02.12.2004 18:30
Flēra miegaina uzcēlās un nelaimīga paberzēja muguru - spārni ne vienmēr bija noderīgi, it īpaši guļot. Pie Flēras pieskrēja cerberts un piesēdās pie viņas kājām. Labrīt, tev arī Magnus. Flēra miegaini nosēca, nožāvājās un smagi piecēlās. Viņa izstaipījās, kad satrūkusies pamanīja, ka pie viņas apņēmīgi sitas pret stiklu sikspārnis. Flēra izbrīnīta piegāja pie loga un atvēra. cerberts jau gribēja saplosīt sikspārni, kad Flēra pacēla roku mēmā zīmē un Magnuss noklusa. Viņš tikai dusmīgi pagriezās pret saimnieci un nogūlās. Pie sikspārņa kājas bija piesieta zīmīte, kuru Flēra atplēsa:
Tu man esi vajadzīga uzdevumam, Flēra. Nejautā kā es tevi atradu, pareizāk sakot, kā to izdarījis mans sikspārnis, tomēr tev jāizdara neliels uzdevumiņš. paskaidrojumi nāks vēlāk. Gadrils un Evenhorss.
Gadrils un Evenhorss? vecais tukšpaurainais pareģis un viņas... brālis. Flēra drūmās nojausmās piegāja pie skapja un uzvilka Garu, melnu kleitu, kas beidzās nedaudz zem stilbiem (vārdu sakot - minī kleitiņu) . Uzmetusi melnu apmetni viņa devās lidojumā pie karaļa, varbūt viņam kāds jauns ziņojums... Pēc bŗīža viņa palidoja virs sargiem, neievērojot viņu bļaustīšanos, un Iespurgusi pa pils logu viņa apsēdās uz palodzes un gaidīja ja nu atnāk karalis. Viņa netālu no Sivera manīja Dūku un Artemīdu, kas vēroja viņus pa gabalu, kā to arī darīja Flēra.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.12.2004 20:08
OOC: Liels thanks Fēsai, kas manis vietā iepostoja kamēr biju uz laiciņu prom!
IC: Sivers un Dūks apsēdās pie lejas zāles ozolkoka galda. Pavēlnieks bez jelkādas skaņas itkā lidojot devās uz savu vietu galda galā. Viņš salika rokas uz galda. Man ir jums kāds jauns uzdevums, bet šoreiz daudz nopietnāks. viņš iesāka savā ledusaukstajā balsī.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.12.2004 17:10
Artemīda sarosījās. Nopiets un dēkām pilns uzdevums viņas piedzīvojumu raksturam bija pa prātam. Viņa iekšēji pasmaidīja un gaidīja, ko Pavēlnieks tālāk teiks jo negribējās zaudēt ne minūti un viņai bija tīri laba oma turklāt viņa bija kārtīgi izxgulējusies un pilnīgi gatava jaunam piedzīvojumam.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.12.2004 17:31
Cilvēki ir pieteikuši mums karu un grasās uzbrukst. Mani spiegi ir noskaidrojuši, kur ir viņu nometne, kur viņi glabā savas bruņas, ēdienu. Es turp aizsūtīšu dažus kalpus, bet jūsu uzdevums ir uzsākt kauju ar cilvēkiem. Pavēlnieks ledusauksti noteica. Dūks pasmīnēja. Vai jūs gribat teikt, ka mums būs jānovērš uzmanība,ja? viņš jautāja un turpināja ļauni smīnēt. Dūks nedaudz atgādināja Siveru, kas arī mēdza bieži smīnēt. Jā, tieši to es gribu teikt. Pavēlnieks atteica un pamāja ar galvu. Sivers brīdi padomāja. Un kur ir šī nometne? viņš jautāja un vērīgi paskatījās visapkārt. Šeit ir parādīts ceļš uz to. Pavēlnieks noteica un no viņa krēsla ēnas iznāca mazs velnēns ar tīstokli rokā. Viņš nometa tīstokli uz galda un atkal ielīda krēsla ēnā. Sivers reizē ar Dūku sagrāba katrs savu tīstokļa malu. Abi pasmaidīja un Sivers atlaida tīstokli. Dūks to paņēma un plaši attaisīja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.12.2004 17:40
Artemīda piegāja abiem klāt un nopētīja karti.
Cik ilgi mums ir jānovērš cilvēku uzmanība? Tas būtu cik ilgi mums ar viņiem jākaro?
Viņa vaicāja, jo apšaubīja iespēju, ka viņiem vieniem vajadzētu tikt galā ar cilvēku tūkstošiem, bet tagad viņu interesēja laiks.. Precīzāk jautājums
Cik ilgi?
Viņa salti pasmaidīja un pievērsās kartei ar savu smalko pirkstu un perfekti kopro nadziņu izbraukdama cauri maršrutam.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 11.12.2004 15:37
Arī Flēra ieinteresēta nolidoja no palodzes un pielidoja pie pārējiem. Sveicināti visi... viņa noteica un pieliecās pie kartes. Novērst uzmanību? Tas nebūtu grūti. Lūk, es spētu novērst uzmanību vien paskatoties ar skatienu... Ak, es... viņa pasmīnēja. Viņa atkāpās, atspiedās pret sienu un domāja. Viņa bija diezgan izklaidīga, gandrīz nepievērsās uzdevumam un domāja par savu brāli... Kādā ķezā viņš jau atkal varētu būt iekūlies? viņa nemaz nebija pamanījusi, ka pateica to skaļi, tāpēc turpināja domāt, iekalusi skatienu Sivera mugurā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.12.2004 16:24
Mhm mani joprojām interesē cik ilgi?
Artemīda vaicāja un uzlūkoja Flēru. Lai gan Artemīda bija labā garastāvoklī neizteikt kādu dzēlību nudien nebūtu viņas dabā un tādēļ viņa ar nelielu smīnu klusi nočukstēja
Par to, ka tādā gadījumā to nabaga cilvēku kontūzija būs visai ilga, es nešaubos...
OOC:: Ja vaig vārda kontūzija skaidrojumu vērsieties pie manis!
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.12.2004 17:51
OOC: Ņu! Kas ir kontūzija? Paskaidrojiet muļķītei!
IC: Dūks salti paskatījās uz Artemīdas kopto nadziņu un nopūtās. Vai tas nav skaidrs? uzmanība būs jānovērš tik ilgi, cik mani kareivji postīs un spridzinās viņu noliktavas. Pavēlnieks noteica un piecēlās kājās. ceru, ka uzdevums jums ir skaidrs. Man pašlaik nav laika vēl pļāpāt. Ceļā dosieties šodien naktī. Karu uzsāksiet, kad viņi jums ziņos. Arlabudienu! Pavēlnieks salti noteica un mazo velnēnu pavadībā izsoļoja no zālēs. Bet... Sivers iesaucās, bet Pavēlnieks jau bija izgājis. kas ir VIŅI? Sivers vārgi un reizē dusmīgi nosauca. Dūks pasmīnēja. Satiksimies vakarā- pie staļļiem. viņš teica un ar augstprātīgu kustību aivēra karti, tādejādi liekot Artemīdas pirkstam no tās izslīdēt. Viņš piecēlās kājās un izsoļoja no zāles.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.12.2004 19:01
OOC:: Parasti, karā ja cilvēks uzkāpa uz mīnas šo pamet pārdesmit metrus gaisā un šis nogāzās zemē pusbeigts un no visām vietām aumaļām plūda asinis. Šādiem paveicās, ja viņi izdzīvoja un tādi ir kontuzētie! Vēlāk nespējīgi pilnvērtīgi pārvaldīt visas savas ķermeņa daļas!
Artemīda nikni paskatījās uz Dūku. Viņu īpaši neinteresēja, kas ir viņi.
Protams, kas var būt labāks ar kvartets pret pāris tūkstošiem....
Viņa paīgni nodomāja un savirpināja matu šķipsnu ap pirkstu.
Es iešu sataisīties un, kas attiecas uz dažiem ļoti pašpārliecinātiem lūgums nekasīties tik ilgi cik pagājšreiz!
Viņa noteica uzmetot niknu skatienu Flērai un augstpapēžu kurpju papēdīšiem ritmiski klabot aizgāja.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.12.2004 20:09
Sivers noskatījās kā Artemīda ritmiski aizsoļo projām. Viņš palūkojās uz Flēru un piecēlās. Neko neteigdams un pārdomās iegrimis Sivers aizlidoja uz savu istabu pa ceļam netiešām nogāzis veselus 3 velnēnus. Savā istabā Sivers sataisījās ceļam.
Vakars. Lejā dega mazs, sarkans punktiņš. Sivers nonāca lejā pa trepēm un paskatījās uz gaismiņu. Dūk? viņš jautāja un izrāva cigāru no Dūka rokām. Sivers to nometa zemē un spēcīgi samīdīja ar savu pūķādas bruņu zābaku. Hei! Tā bija mana pēdējā! Dūks ļauni nobubināja. Nelga! Tu nesaproti, ka cilvēku mantas te ievest nevar? Turklāt cigārus pavisam ne! Sivers tikpat ļauni atcirta. Pēc ilga klusuma brīža Dūks nokrekšķinājās. Te būs karte. viņš noteica un ielika tīstokli Siveram rokās. Atkal iestājās ilgs klusuma brīdis.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 13.12.2004 16:05
Artemīda bija aši sakravājusies un jau atkal pārģērbusies nokāpusi lejā. Šoreiz viņai bija citas melnas ādas bikses, augstpapēžu zābaki, kas zem biksēm visticamāk sniedzās līdz ceļiem, loģiski melni un tumšzila blūzīte. Viņas tumšsarkanās matu cirtas cirtojās un viņa bija tīri pamierināta ar savu izskatu. Viņa nonāca lejā un sadzirdēja vien Sivera un Dūka pēdējos vārdus. Viņas garastāvoklis pret vakaru bija uzlabojies un viņa pienākusi pie abiem uzkāpa zirgā, kas tepat vien stāvēja un veltīja abiem koķetu smaidu. Pēc brītiņa viņa ņēmās prātot un cerēt, ka šoreiz neviens netaisīsies tik ilgi kā pagājšreiz.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 13.12.2004 19:51
Ak, Dies' cik gan vecmodīga gan var būt tā burve! Flēra nicīgi nodomāja.
Vēlāk Flēra jau sēdēja uz vienas no palodzēm un vēroja vīriešus. Viņa vērīgi nopētīja tos un tāpat arī Artemīdu. Tikko viņa to ieraudzīja, viņa nošņāca visai nepieklājīgu vārdu un augstprātīgi paslēja zodu. Viņai uz muguras (kā jau vienmēr) bija bordo krāsas mugursoma, kurā bija sega, apmetnis vēsākam laikam un pāris džemperi, svārki un arī bikses. Pati viņa bija uzvilkusi ādas bikses, kādu pavieglu un piegulošu blūzīti un pāri plandošu apmetni, kura kapucis jau bija uzvilkts, tādā veidā atklājot tikai daļu Flēras sejas. Viss pārējais bija ēnā. Viņa cēli nolidoja no palodzes, noplandot klusi apmetnim un spārniem nošvīkstot, un apsēdās kādā netālu no viņiem esošā koka ēnā. Viņa iekārtojās ērtāk un sagatavojās domu nolasīšanai. Izklaide nāks tikai par labu. viņa nolēma.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 13.12.2004 20:50
Sivers paskatījās uz Artemīdu un Flēru ar prieku, jo beidzot varēja sākt kustēties. Staļļu puisis (jeb velns) atveda viņam pavisam citu zirgveidīgo- melnu pegasu ar diviem brieža ragiem, kas mēnesgaismā laistījās kā apzeltīti. Dūks savukārt uzleca uz mežonīga, melna kumeļa ar krēpēm, kas sniedzās gandrīz līdz zirga potītēm. Mums jādodas ceļā, kā jau saprotat. Ceru, ka esat sagatavojušies, jo ceļš solās būt tāls. Jāsim pa nakti, ap dienvidu atpūtīsimies, ēdīsim un gulēsim. Sivers teica un noglāstīja sava pegasa melno kaklu. Tad jājam! Dūks iesaucās un iecirta piešus mežonīgā zirga ādā. Tas iezviedzās un aizauļoja. Patīk gan viņam izrādīties. Sivers pie sevis nosprieda un paskubināja savu zirgveidīgo, ko sauca Anhella. Tā pacēlās spārnos un uzlidojā augstu virs māju jumtiem.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 14.12.2004 16:24
Flēra nolēca no koka un ar elegantu lēcienu notupās. Viņa klusi iesvilpās un no koku aizsega izauļoja pelēki-sidrabains zirgs. Lai gan viņa pati varēja lidot ātrāk kā zirgi skrien, viņai tomēr ar nožēlu nācās konstatēt, ka viņai nepietiks šoreiz spēka. Viņa pacēlās spārnos un brīdī, kad zirgs bija tieši zem viņas, Flēra ātri iesēdās seglos un aizauļoja līdz ar savu zirgu - Origonu - saceļot augstas smilšu vērpetes.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.12.2004 19:14
Artemīda izmantoja savas burvīgās spejas sakarā ar vēju un izvairījās no riebīgajiem Flēras sacetajiem putekļiem
Kā vienmēr izrādās ar savām zemajām prāta spējām...
Viņa aizkaitināti noteica un savaldījusi zirgu, kas atkal sacēlās pakaļkājās aizauļoja pārējiem pakaļ...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.12.2004 22:01
Grupiņa ar lielīgo Dūku priekšgalā veiksmīgi tika cauri vārtiem, lai gan sargi nemitīgi prašņāja Artemīdu, par to, kā viņai klājas. Sivers iemeta abiem saujā vēl pa monētai un sargi smaidot apklusa. Diezgan ātri viņi virzījās uz priekšu pa to pašu mežu, kur iepriekš bija uzspridzinājuši templi, tikai šoreiz pavisam uz otru meža pusi. Šeit, cik tumsā varēja saredzēt, auga lieli, ķērpjiem apauguši koki, kas negrasījās laist caur saviem lepnajiem zariem itin nevienu pašu mēnesnīcas staru. Tā nu viņi pārvietojās līdz saullēktam, kad Sivers pēc varenas kašķēšanās ar Dūku norīkoja visus atpūsties uz kādu stundu vai divām. Viņi iekūra uguni un daži( precīzāk Dūks) nosnaudās pie kāda apauguša ozola saknēm, kas bija izlīdušas no zemes. Sivers sēdēja pie uguns un mierīgi gremoja līdzi paņemto maizi.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 15.12.2004 12:12
Flēra sēdēja tajā pašā ozolā zem kura gulēja Dūks un domāja. Gan Dūks, gan Sivers viņai šķita kā labi savsatarpēji draugi. Tomēr strīds liecināja par pretējo.. Viņa paskatījās uz Dūku, bet tad uz Siveru. Klusums visapkārt viņai šķita gaužām nomācošs un viņa nolidoja no koka un nostājās. Es jūs pametīšu... Flēra noteica visiem, bet vairāk tas bija domāts Siveram un Artemīdai. Apgriezusies apkārt, viņa atkal klusi uzsvilpa un iesēdās zirgam sedlos, bet pēc brīža viņai sejā cirtās vēja šalkas, kas viņu nomierināja.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 15.12.2004 14:02
Sivers paskatījās uz Flēru. Hei! Uz kurieni tu! Mums ir uzdevums darāms! viņš iesaucās pamodinādams Dūku no skaļās bļaušanas. Dūks dusmīgi piecēlās kājās. Uz kurieni viņa? viņš miegaini jautāja un palūkojās uz austošo sauli, kas mirdzēja debesu malā. Nezinu, Dūk. Sivers noteica un nokoda vēlvienu gabaliņu no savas maizes.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 15.12.2004 15:58
Artemīda staigāja apkārt vai precīzāk viņa taisnā līnijā gar ugunskuru visu laiku maršēja 15 metri uz vienu pusi tad apgriezās un 15 metri taisnā līnijā uz otru. Viņa bija diezgan domīga un viņas tumšās acis dzirkstīja. Viņa bija ļoooti skaista, ka ne viena vien varēja viņu apskaust. Viņai piemita dabīgs skaistums un maģisks vilinājums.
OOC:: Kādi gan komplimenti sev..
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 15.12.2004 16:48
OOC: O jā, Bruīn, tas gan Un, Mia, es kārtējo reizi pārliecinos par tavām spējām uzrakstīt tik foršus POST'us
Auļojot ar zirgu, viņa pat nepamanīja, ka saule jau bija sākusi aust. Kad stari bija sākuši stipri spīdēt acīs, viņa apgrieza zirgu un sāka auļot atpakaļ. Skrienot garām kādam krūmam, viņa sagrieza kāju pret kādu dzelkšņainu zaru, tāpēc Flērai nācās apstāties. Izvilkdama kādu no drēbes gabaliem, viņa noplēsa gabalu un apsēja ap kāju. Viņai nācās konstatēt, ka staigājot viņa nedaudz pieklibo, bet nolēmusi ka šādi nieki viņai netraucēs pildīt uzdevumu, viņa uzmetās atbakaļ zirga seglos un auļoja uz nometnes pusi. Jūs vēl neesat gatavi? Varēja taču kaut cik sakravāties. Flēra paīgni pajautāja atgriezdamās - viņai bija diezgan slikts rīta iesākums, un no tā seko, ka arī slikts noskaņojums.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 15.12.2004 21:15
OOC: Paldies, paldies!
IC: Sivers un Dūks tikpat īgni uzmeta plecos somas un sagatavoja zirgveidīgos. Kur var šitādas velnienes raut? Viņa uzvedas kā mana māte! Dūks īgni un reizē nedaudz humoriski nočukstēja Siveram, kad viņi abi kārtoja savas somas. Nudien nezinu, bet tu labāk paskaties uz Artemīdu! Mī un žē, kas par saspringtu domāšanu. Sivers atčukstēja norādīdams artemīdu, kas soļoja šurpu turpu. Abi saskatījās uz Dūks nodzēsa ugunskuru.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 16.12.2004 13:59
Artemīda pamazām kļuva arvien niknāka, bet izdzirdējusi Flēru uzmeta viņai īgnu skatienu, bet neko neteica un vēl brītiņu turpināja soļot. Artemīda nebija pat sākusi izkravāt savas mantas, jo neuzskatīja to par nepieciešamu, lai dažas stundas pasēdētu koku ēnā. Visbeidzot viņa uzsēdās zirgā un gaidīja pārējos izskatīdamās visai viegli aizkaitināta.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 16.12.2004 16:00
OOC: ES un velnene?
Pateicoties Flēras asajai dzirdei, viņa dzirdēja Dūka piezīmi. Nu viņas noskaņojums bija pavisam nolaidies. Viņas acis uz mirkli iemirdzējās sarkanā atblāzmā (dēmone, kā nekā), bet pēc īsa mirkļa tās atkal bija normālas. Tomēr niknums nebija mazinājies. Flēra izvairījās skatīties uz Dūka pusi, un ik palaikam pārsēja ap kāju pārsēju. Sāpes bija rimušās, bija palikusi tikai padziļa švīka. Tostarp viņa izvēlējās palikt tuvumā Artemīdai - sievietes sievieti taču saprot.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.01.2005 15:43
OOC: Es gribētu pabeigt šo spēli. Vēl tikai šis uzdevums un viss. Tagad nedaudz paātrināšu laiku un mēs jau būsim pie galvenās norises vietas.
IC: Visi četri bija jājuši ļoti ilgi līdz nonāca pie kādas lielas akmens pils. Tā kā bija nakts visi gulēja, pat sargi bija iemiguši saldā miegā. grupiņa stāvēja tā patālāk no pils, krūmu aizsega. Visi bija nokāpuši no saviem zirgveidīgajiem.
Dūks piesēja savu un Sivera zirgveidīgos un palūkojās caur krūmiem uz pili.
Un kas mums tagad jādara? viņš jautāja atgriezdamies atpakaļ.
Jāsarīko jampadracis! Domāju, visi to pieprot. Galvenais ir izvākt pēc iespējas vairāk cilvēkus no pils, lai tie varētu darboties. Pie velna, kas tie vispār ir? Sivers nolamājies iesaucās diezgan nejēdzīgi noplātīdams rokas. Viņš izvilka zobenu. Tāpat Dūks.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.01.2005 18:32
No pils?
Artemīda pārvaicāja un iegāja pilī. Pēc brīža nho pils logiem un durvīm izkūleņoja un izlidoja cilvēki un baismīgs gar zemi nogāžoš vējš līdz ar viņiem. Artemīda uzskrēja stāvu augstāk un atkārtojās tas pats. Tālāk gan viņa netika, jo augšējie cilvēki bija sabruņojušies un nāc viņai virsū. Viņa noskrēja pa kāpnēm un uzlaida gaisā kāpņu posmu.
Tagad jums būs ko darīt, kamēr sagaidīšu jūs ārā...
Viā noteica un tumši rudajām cirtām noplīvojot raitā solītī kā princese nodipināja pa kāpnēm lejā un jau atkal stāvēja pls priekšā.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.01.2005 18:39
Dūks stāvēja un virināja plakstus. Viņa mute bija atkārusies vaļā.
Lūk to es saucu- ātri! viņš noteica un aizcirtis muti devās uzbrukumā.
Sivers uzlaidās debesīs un lieliski pikējot nogāza no kājām pāris cilvēkus.
Tagad tikai jānogaida, kad pils uzsprāgs! viņš nodomāja un jau atkal metās pikējumā.
Pārbaidētie cilvēki nokrita uz zemes. Daži sāka bailēs kratīties, bet citi spītīgi vicināja gaisā zobenus cenzdamies trāpīt izveicīgajam Siveram.
Tikmēr Dūks ļauni smejoties raidīja vienu leduslodi pēc otras. Viņam apkārt gulēja vairāki miruši cilvēki.
Tas gan māk izklaidēties! Sivers noskatījies uz Dūku teica un nolaidās uz zemes. Vairāki cilvēki metās viņam virsū.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.01.2005 18:43
Man to pili uzlaist gaisā vai kā?
Viņa vaicāja piekaudama dažus cilvēkus. Zobeni viņhai nepatika, jo tie bija lieli un smagnēji un tos viņa nenēsāja.
Bet ja reiz man ir jāspridzina pils vai ērtāk nebūtu bijis to spridzināt ar cilvēkiem?
Viņa vaicāja
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.01.2005 18:54
Sivers nocirta pāris cilvēkiem galvas un uzšāvās stāvus gaisā. Daži vīri vēl centās ieķerties viņam kājās, bet nepaspēja.
Nē, nē! Pils ir apburta! To spridzinās kaut kas cits, tikai es nezinu kas! viņš nosauca uz Atemīdas pusi un laidās atpakaļ lejā, lai varētu cīnīties.
Piepeši tepat blakus atskanēja milzīgs sprādziens.
Dūks stāvēja ar atplestām rokām un ļauni smaidīja.
Viņš tikko bija uzspridzinājis daļu no pils.
Paklau, tas nav tavs uzdevums! Sivers dusmīgi iebļāvās un steidzās pie nesaprātīgā drauga.
Vai patiešām esi pārliecināts? Dūks ļauni smaidot iesaucās un uzsprāga vēlviens pils tornis.
Sivers palika stāvot ar ieplestu muti.
Nevar būt, ka Dūku sūtīja, lai visu uzspridzinātu! Sivers nodomāja un turpināja stāvēt ar muti- plati vaļā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.01.2005 18:59
NU skaisti.. Spridzināšana visār bija mana profesija..
Ragana burkšķēja un dusmās neievēroja kur tēmē un uzlaida gaisā milzīgu emes plci, kur bija visbeizāk ar cilvēkiem. Gluži kā 3 granātu sprādziens... Zemē bija milzīga bedre, atvars.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 05.01.2005 17:38
Dūks smējās - ļauni un gari, bet viņa balss likās citādāka. Tā skanēja ledusauksti un stindzinoši- gluži kā Tumsas Pavēlniekam.
Tu neesi Dūks! Sivers pārsteigts secināja un pieliecās, lai viņam netrāpītu Artemīdas radītā sprādziena atliekas.
Tad viņš atkal pieliecās, jo Dūks (kas nemaz nebija Dūks) uzspridzināja atlikušo pili.
Jauki, ka pamanīji! pēc milzīgā sprādziena ļaunā, ledainā balss iesaucās.
Vietā, kur iepriekš bija stāvējis Dūks nu lidinājās enģelis. Tā melnos, lielos spārnus apspīdēja savāda uguns, bet mellās drānas plīvoja vējā kā nu jau izbijušās pils karogi.
Sivers pacēla galvu. Viņš gulēja uz zemes. Tepat netālu bija arī Artemīda un Flēra.
Tad Sivers palūkojās uz enģeli.
Lunios! viņš vārgi nočukstēja un nolika galvu atpakaļ uz zemes. Viņš bija bezsamaņā.
OOC: Nu sākas the grand fight! Evil vs. Evil. Kurš uzvarēs?
P.S. Ja neziniet, kas ir Lunios palasiet pāris lapas iepriekš!
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.01.2005 18:09
Sprādziena enerģijas un spēka viļņi sagraujot pili izpletās triecienattālumā ar milzīgu spēku nogāžot Artemīdu no kājām. Viņa spēcīgi sadauzījās krītot jo milzīgais trieciens nogāza viņu gar zemi un smacēja ar savu ļaunumu un vēl nedaudz apbēra ar dažām pils sīkām drupačām. Viņa atšķirībā no Sivera vēl neatguvās no trieciena.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 05.01.2005 18:10
Flēra pamanīja, ka Sivers ir bezsamaņā un ātri pašāvās garām Luniosam. Varbūt Siveram būs kauns, ka kāda meiča (pie tam vēl Flēra) izglābusi viņu (vismaz viņai šķita, ka Siveram draud briesmas). Viņa domādama paķēra Siveru un 'iesēdināja' viņu koka zaros. Kādā jēga viņam spridzināt? viņai nepieleca. Kas viņam prātiņā? Viņa saspringa un ielūkojās, kas Luniosam prātā.
OOC: Es īsi nesapratu, ko viņš izdomājis.. 
Tomēr no fight'a neatteikšos 
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 05.01.2005 18:23
OOC: Kāds viņš? Lunios? A vot! Tas ir noslēpumiņš... Bet tagad es jūs mazliet paterorizēšu, līdz jums daleks ,kas tas par noslēpumiņu...
Pat necenties! Lunios izsmejīgi iesaucās un ar rokas mājienu aizlidināja Flēru vairākus metrus prom. Viņa atsitās pret kādu koku.
Lunios pasmīkņāja un atgriezis zobus ļaunā smaidā turpināja lidināties.
Man apnicis, ka visi mani komandē! Vēl jo vairāk Kitrihs! Tagad es būšu Tumsas Pavēlnieks! Tagad ES valdīšu pār šo smacīgo zemi! viņš iesaucās un pēc Luniosa roku mājiena gaisā uzšāvās vairāki, milzīgi akmeņi, kas bija palikuši pāri no pils. Tie brīdi virpuļoja gaisā un tad laidās tieši virsū tumsas kalpiem- viens uz Artemīdu, otrs uz Flēru , bet trešais uz Siveru.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.01.2005 18:26
Artemīda beidzot atguvās. Viņa gan joprojām bija sadauzījusies, taču Luniosam par nelaimi nikna kā pūķis.
Ak tu ķēms!
Viņa norūca un ar precīzu sprādzienu tikai mazliet par stipru, jo visi trīs akmens bluķi sasprāga miljons sīkās drumslās.
Tu mani NEKOMANDĒSI!
Viņa ikni šņāca un ar elegtantu vēja pūsmu notrieca Luniosu no kājām, spārniem velns viņ zin no kā galvenais, ka šis bija gar zemi.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 05.01.2005 18:35
Tikmēr Sivers (mistiskā veidā ) bija pamodies un noleca no koka, lai viņam netrāpītu lielais akmens bluķis.
No lēciena viņš pamatīgi sasita kājas un atkal paģība. (OOC: un mēs sakam, ka sievietes ir vājais dzimums! )
Lunios piecēlās un atkal uzlaidās atpakaļ gaisā.
Ja tu domā, ka mani var tik vienkārši pieveikt- tad domā tālāk, princesīt! Lunios atsauca un pacēla rokas pret debesīm.
Piepeši palika tik tumšs, kā naktī. Vienīgā gaisma nāca no kāda priekšmeta, kas karājās tumšajam enģelim kaklā.
Lunios iesmējās un visapkārt nogranda zibens. Viens no tiem gandrīz trāpīja Artemīdai.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.01.2005 19:03
Artemida veikli izlokoties nu itkā vispirms uz rokām un tad uz kājām gandrīz vai sanāk izleca no zibens trajektorijas.
Ak es jau labprāt tevi uzlaistu gaisā, taču negribas zemi ar tavām iekšām piedrazot.
Viņa atcirta lēnām ejot itkā uz apli.
Žēl ka te nav ezera, tad varētu kādu skaistu cunami viņam uzlaist virsū, bet tās spējas darbojas tikai ūdenī..
Viņa domāja, ko lai dara..tad viņa atcerējās...
Sivers taču cerams jau pārkala to dunci.. Ar to varot nogalināt jebkuru.. Nu tad redzēsim..
\Viņa domāja ar viltīgu, bet neatvairāmu smīniņu veroties Luniosā.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 05.01.2005 19:08
OOC: Ak, mūsu gudriniece Bruīna... Atkala manu plānu pāris sekundēs! 
Bet nebūs tik vienkārši!
Skatos, ka princesītei ir humora izjūta. Žēl, ka būs tevi jānovāc! Lunios ļauni noteica un pēc viņa roku mājiena sāka līt lietus.
Nogranda pērkons un viena zibens bulta šāvās taisni virsū Artemīdai.
Lunios apmierināti smaidīja un kaklarota viņam kaklā atkal nešpetni iemirdzējās. Tās sarkanā acs, kas bija pa vidu zelta ķēdītei, izskatījās kā īsta. Un var būt tā arī bija.
OOC: Esiet nu gudri!
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 06.01.2005 12:27
Artemīda izvairījās no zibens šautras.. Apkārtējie cilvēki bija beigti.. Citi zem ```` drupām nospiesti, citi nogalināti... Sivers bezsamaņā... Un Flēra. Viņa nezināja kur ir Flēra. Viņa apjauta ka ir pilnīgi viena pret šo monstru. Bet viņa neļāva bailēm ņemt virsroku. Izvairījusies no zibens šautras viņa pieskrēja pie Sivera. Neizskatījās , ka viņš grasītos mosties un viņa aši ārmeklēja viņa jostu un atrada ko meklējusi.. Jau agrāk pieminēto rituālu dunci tikai ar melnajām zīmēm. Viņa turēja roku ar dunci aiz muguras un atkal sāka iet gluži kā uz rinķi Luniosam..
Vai tu nebīsties, ka tu mirsi pirms manis?
Viņa vaicāja.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.01.2005 18:18
Ha, ha, ha! Protams, nē! Tu mirsi pirmā! viņš ļauni izsaucās un no debesīm atkal sāka velties zibens, tikai šoreiz to vēl papildināja milzīgs vējš, kas aizpūta Artemīdu pāris metrus tālāk no Luniosa.
Tumšais enģelis ļauni pasmaidīja un viņa kaklarotas acs sāka dejot savā zelta ietvarā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 06.01.2005 18:28
Sapņot nav aizliegts!
Viņa norūca, bet tad pateicoties Luniosam un viņa vējam aizlidoja un nogāzās pāris metru tālāk. Viņa uzmanīgi piecēlās kājās, lai nesagrieztos ar nazi, jo zināja, ka pat mazākā brūce nogalinās dažu minūšu laikā jebkuru. Viņa piecēlās kājās un atglauda tumšās cirtas no sejas. Viņas valdzinošais tēls šajā kaujas laukā likās galīgi neiederīgs. VIņa atkal lēnā, piesardzīgā un pašpārliecinātā gaitā atkal tuvojās Luniosam. Viņa saprata, ka tas radījums ir jāievaino pēc iespējas ātrāk.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.01.2005 11:17
Lunios kaitinoši nožāvājās un pacēla vienu roku.
Uz viņa mājiena Artemīdai tieši virs galvas nolija neaprakstāmi liela lietus deva.
Atsvaidzinies, princesīt! Lunios ļauni noteica un sāka nežēlīgi smieties pats par savu joku.
Tikmēr Sivers lēni atvēra acis. Viņš gulēja uz sāniem, pie tā paša koka. Bruņinieks piecēlās kājās un nogrīļojās. Viss viņa acu priekšā līgojās un griezās virpulī. Sivers mēģināja noskaidrot acis purinot galvu, bet tas neizdevās. Tad viņš vēlreiz aizmiedza acis un atvēris tās, beidzot ieraudzīja pasauli skaidri.
Artemīda tieši tajā mirklī bija dabūjusi ūdens šalti uz galvas.
Sivers izvilka zobenu un metās tiešā uzbrukumā Luniosam. Viņš to nogāza no kājām un samanīja kaklarotu melnā enģeļa kaklā.
Artemīda! Kur ir tas duncis? viņš nosaucās, pieskatot, lai Lunios nepieceļas.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.01.2005 11:23
Kad viņa pamanīja, ka visa ir slapja no tā nolāpītā lietus.. Turklāt vēl tas kaitinošais mājiens... Viņa jau grasījās uzspert zemi zem viņa kājām gaisā, taču kā par nelaimi Sivers beidzot attapās piecelt savu pēcpusi no zemes. izdzirdot jautājumu viņa pieskrēja pie Sivera un iedeva viņa m to nolāpīto dunci.
Prieks, ka pamodies..
Viņa nomurmināja
Nebūtu man slinkums smērēt rokas, tu man par princesēm tā dabūtu, ka nezinātu cik vecs esi!
Viņa naidīgi nošņāca Luniosa virzienā.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.01.2005 21:00
OOC: Nu ta beidzot dabūju duncīti!
Sivers atvēzējās, bet Lunios viņu atgrūda atpakaļ ar milzīgu spēku. Viņš piecēlās kājās un ar šausmu pilnām acīm noskatīja dunci Sivers rokā.
Kas ir tas? viņš šausmās jautāja un saķēra kaklarotu sev ap kaklu.
Sivers uztrausās kājās un pamanīja šausmas Luniosa balsī un acīs.
Tev no tā ir bail,ne? Kāpēc saķēri savu dārgo rotaslietu? viņš viltīgi jautāja un vienā lēcienā atkal uzklupa tumšajam enģelim.
Lunios neatlaidīgi turēja savu kaklarotu, kamēr Sivers centās viņam iedurt visās iespējamās vietās.
Nodabū.. to... roku... no... tās... kaklarotas... Sivers caur zobiem ikliedza uz Artemīdas pusi, pats tikmēr durstot Luniosu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.01.2005 21:15
Artemīda ar platām acīm lūkojās uz Siveru kurš sadistiski durstīja Luniosu. Viņa piesteidzās pie Luniosa un teica
Ak, redzi nu es dzīvošu ilgāk nekā tu.. Un tagad dod man to kaklarotu..
Viņa teica saķķerot Luniosa roku un mēģiņot to dabūt nost no kaklarotas. Viņa no visa spēka vilka to sasodīto roku nost.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 00:03
Lunios kā mazs bērns spītīgi turējās pretī, līdz noņēma roku, kad Artemīda bija spēcīgi parāvusi to.
Sivers izmantoja mirkli un iedūra tieši kaklarotas acī.
Visu apņēma tumsa. Neko nevarēja redzēt. Dzirdēt arī nē. Bija tikai tumsa.
Artemīda? piepeši tumsu pāršķēla Sivera balss.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 11:25
Ja jau neko nevarēja dzirdēt...
Artemīda neko nedzirdēja un arī apkārt neredzēja. Viņa rokas izstiepusi nedrošiem soļiem taustījās visaptverošajā tumsā. Viņa atmuguriski ejot paklupa pār kādu cilvēka līķi vai ko un nogāzās zemē.
S..Sivee...eer ?
Viņa sauca tumsā mēģinot piecelties kājās. Kad viņa ceļoties kājās apjauta, ka ir paklupusi pār kādu līķi un elpa riebumā un šausmās aizrāvās.
Siver, velns lai rāvis kur tu esi?
Viņa sodījās cenšoties pārvarēti stīvumu, kas viņu pārņēma.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 11.01.2005 13:40
Flēra pavēra acis un redzēja pilnīgu tumsu. Pacēlusi savu tikko pamanāmo roku, viņa aptaustīja savu smeldzošo galvu un sajuta ko līdzīgu ūdenim. Flēra apjēdza, ka tās ir asinis. Viņa nošķendējās un ņēmās aptaustīt, kas viņai aiz muguras. Kārtīgs bluķis, viņa pārsteigta saprata. Ak, jā... stulbais Lunios viņu ar vēju bija aizsviedis prom, un tad liels akmens... un tumsa. Flēra piecēlās un juta, ka arī viens spārns dīvaini smeldz, līdz viņa aptaustot skumji ievaimanājās, jo tas bija lauzts un par lidošanu tuvākajā laikā nevarēja būt pat ne runas. Un vai viņa bija akla? Viss bija tumsā tīts un viss ko viņa redzēja bija tuvākie priekšmeti un viņa pati. Tomēr viņa nolēma nestāvēt bezdarbībā. Siver? Artemīda? Kāds? viņa sauca, līdz uzkāpa kam cietam. Viņa lēnām pietupās un satvēra priekšmetu. Apskatot to viņa pamanīja caurdurtu aci. Tas noteikti bija Sivera un Artemīdas darbs. Flēra apjauta un satvēra kaklarotu stingrāk.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 17:29
Sivers bezcerīgi noplātīja rokas. neko nevarēja ne dzirdēt, ne redzēt. Viņš savicināja spārnus un sajuta, ka tie aizskar kaut ko.
Flēra? Artemīda? viņš atkal iesaucās un pagriezās pret vietu, kuru tikko bija aizkāris ar spārniem.
Viņš atkal novizināja rokas un juta, ka pirkstu gali skar kādu maigu audumu.
Kas tur ir, sasodīts? Sivers nošķendējās un sadzirdēja attālu balsi.
OOC: Labi, tagad jau var k- ko dzirdēt...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 17:57
Kas gramstās kur nevajag?
Viņa aizkaitināti teica, jo juta kādus pieskārienus uz blūzītes. Viņu nedaudz nervozēja un daudz vairāk tracināja šī tumsa. Viņa apgriezās ap savu asi un tā kā zābaki bija ar augstiem un smalkiem papēžiem, viņa uz mīkstās zemes zaudēja līdzsvaru un uzkrita kādam virsū.
Kas tu esi?
Viņa vaicāja bungojot ar dūrītēm pa kaut ko kam uzkrita virsū.. Nu sanāk pa Siveru.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 18:10
Sivers juta, ka kāds viņam uzkrīt virsū un abi nokritušie ir visai neveiklā situācijā.
Khm... Tas esmu es, Sivers. Vai tu nepārstātu sist man? Tu vari savainot roku. Sivrs atpazinis Artemīdas balsi skaļi teica un sajuta sāpes spārnos.
Nedod Velns, tu man būsi salauzusi spārnus! Sivers noteica un sataustīja tumsā vienu spārnu. Likās, ka tam viss ir kārtībā.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 18:31
Ā.. Sveiks!
Viņa iesmejoties pasveicināja viņu. Un pārmaiņas pēc pārstāja dauzīt.
Nebiju domājusi, ka tā priecāšos tevi ...nu satikt..
Viņa sastomījās jo gribēja teikt redzēt, bet tā kā nekā neredzēja.
Tici man taviem spārniem, nekas nekaitēs un velns starp citu nav vainīgs..
Viņa noteica pieceļoties kājās, lai gan tumsā tā noteikt līdzsvvaru bija visai grūti. Viņa tik iedomājās kā abi izskatītos guļam zemē, ūn klusi iesmējās.
Celies kājās un 'velams neuzkāp man virsū, jo šajā tumsā es jūtos pavisam maza..
Viņa teica Sivera virzienā.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 18:35
Zinu, zinu! Sivers noteica un uzmanīgi piecēlās kājās, ļoti cerēdams, ka nesavainos Artemīdu. Kad viņš veiksmīgi piecēlās, Sivers palocīja spārnus un laimīgi secināja, ka tie nav ievainoti.
Hm... Vai kāds zin, kas notika? viņš jautāja un centās sameklēt Artemīdu.
Veltīgi... Joprojām bija tik tumšs, ka acī dur.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 18:41
Es nezinu...
Viņa atsaucās joprojām neko neredzot. Viņa taustījās sev rinķī un apkārt bet nekā neredzēja visbeidzot izšķīrās un spēra soli uz priekšu un ieskrēja taisni Sivera skavās. ( )
Ups... Es tevi neredzēju...
Viņa noteica
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 18:46
OOC: Again... neveikla situācija. Kāpēc man galvā šaudās savādas domas?
Sivers manāmi samulsa un palika stāvam pat nepakustējies. Viņš nezināja ko teikt, ko darīt.
Khmm... viņš nokrekšķinājās, bet pat negrasījās neko darīt. Ne kustēties, ne apskaut, ne pagrūst Artemīdu. Viņš vienkārši stāvēja kā sasalis un juta savādu kņudoņu vēderā.
Kaunies, Siver. viņš pats pie sevis nodomāja.
Sivera spārni, toties, aizgāja auto pilotā. Tie saliecās un viegli sakutināja Artemīdu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 18:57
Ēhm nu jā...
Viņa sastostījās joprojām esot ļooti tuvu Siveram. Kad viņa spārni viņu sakutināja viņa dzidri iesmējās.
Tev jau laikam nav nekādas idejas ko tagad darīt?
Viņa nepiespiesti vaicāja.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 11.01.2005 19:03
Flēra sadzirdēja balsis un devās to virzienā. Un ieskrēja Artemīdai tieši mugurā nosviezdama abus zemē joprojām vienam otra skavās. Kas tur?! Flēra iztrūkās un tik tikko samanījusi divus stāvus un nolēma, ka iztraucējusi abus... Viņa nobolīja acis un sajuta smeldzošo spārnu. Negribēju jūs traucēt... khm... njā. viņa noteica.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 19:08
Sivers otreiz nogāzās un Artemīda bija joprojām viņam klāt, jeb precīzāk- uz viņa ( ) Viņš sakoda zobus, jo nupat gribēja skaļi nolamāties.
Nekas, nekas! Tu mūs neiztrau... Sivers aprāvās, jo saprata, ka Flēra iztraucēja viņus gan. Bet tam pašlaik nebija nozīmes.
Sivers atkal nekādi nereaģēja un palika guļam. Viņš sajutās ļoti muļķīgi. (atkal )
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 19:09
Au..āaaāa
Artemīdai kāds uzskrēja virsū un visbeidzot atkal nogāza viņu zemē Siveram virsū. Nevarētu teikt, ka Sivera skavās viņa justos slikti.. Ta;cu jau kuro reizi nogāzties zemē... Vismaz Sivers mīkstināja triecienu.
Nesasities?
Viņa vaicāja.
Lai gan jāatzīst ka tu visai pamatīgi mīkstini trieceinu..
Viņa pasmaidot teica un norāpās no iņa pieceļoties kājās.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 19:26
Patiesi... Sivers caur sakostiem zobiem noteica un juta, ka Artemīda nokāpj no viņa.
Viņš atviegloti nopūtās un lēni piecēlās kājās. tumsa kā nemazinājās, tā nemazinājās. Joprojām bija tikpat tumšs, cik iepriekš.
Un ko tagad? Vai šī tumsa reiz beigsies? Sivers jautāja un tieši tajā mirklī viss atkal palika gaišs. nu, teiksim ne gluži gaišs, bet debesīs atkal parādījās mēness un zvaigznes. Bija nakts.
Sivers beidzot ieraudzīja Artemīdu, savainoto Flēru un pats sevi.
Tavs spārns... viņš nelaimīgi noskatījis Flēru ieteicās.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 19:28
Nabadzīte..
Artemīda nopūtās noskatot Flēru.
Tagad ko? Laikam jau varam doties atpakaļ uz pili?
Viņa domīgi vaicāja. Viņa jutās tīri labi.. Tumsa bija izklīdusi turklāt par laimi Sivers bija tīri mīksts.. ( )
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 19:32
OOC: Bez šaubām un bailēm... Mīkstais Sivers visus pasargās no smagiem kritieniem...
Jā... mums jāatrod zirgi. Sivers noteica un visi devās pie krūmiem, kur bija ganīušies zirgveidīgie.
Bet par nelaimi... to tur nebija. zirgi bija aizbēgši.
Lieliski! Es jūs abas nepanesīšu... Būs jāiet ar kājām! viņš satraukti secināja un saprata, ka diezko jauki tas viss nav.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 19:43
OOC:: Mīkstais and elastīgais!
Zirgu nav?
Artemīda sašuta.
Un tagad iesim līdz pašai pilij ar kājām? Skaisti...
Viņa purpināja un atglauda cirtu no pieres.
Cik tālu, tas aptuveni būtu?
Viņa vaicāja.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 19:51
Sivers brīdi padomāja un nopūtās.
Tālu gan! Vismaz divas dienas būs jāiet. Varbūt ilgāk. viņš noteica un saprata, ka nemaz nav iedrošinājis ceļabiedrenes.
Nu? Ejam? viņš jautāja noskatīdams Flēru, tad Artemīdu.
Sivers atkal nopūtās , pacēlās pāris metrus no zemes un sāka lēnām lidot uz pusi, no kurienes viņi bija atnākuši.
Bet tad viņš aprāvās.
Paga... bet ja jau Dūks nebija sūtīts, lai uzspridzinātu pili, tad Pavēlnieks oteikti sūtīja kādu citu... un tam citam noteikti bija zirgs... vai divi... vai trīs! Sivers sajūsmināti iesaucās un veikli uzšāvās gaisā.
Viņš uzmanīgi lūkojās apkārt līdz pamanīja vienu melnu kleperi jožam cauri mežam.
Tas tak Dūka zirgs! viņš konstatēja un metās lejā, lai noķertu melno radību.
kad Sivers atgriezās pie artemīdas un Flēras, viņš pavadā veda Dūka mežonīgo rumaku.
Es atradu ar ko jāt, bet problēma ir tas, ka jūs abas esat divas... Sivers konstatēja un nemaz nebija ar to apmierināts.
Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 11.01.2005 19:57
Kājām? noelsās Flēra un pievienojās Artemīdas sašutumam. Nu bet Artemīda var taču kautko uzburt vai aizteleportēt... Flēra ļāvās panikai. Viņa apjēdza, ka diži tālu netiks, ja nu vienīgi ar kaut kādām zālītēm... Un kur te velns parāvis, būtu dziedinošas zālītes? Te pat nedziedinošu nav. viņa nodomāja nopētīdama pelēko apkārti, kas bija visa pārklāta ar necaurredzamu putekļu kārtu. Lieliski. Flēra novaidējās, kad Sivers atgriezās. Varbūt sasēdīsimies. Viņa noteica un pati sāka apšaubīt savus vārdus pamanījusi Sivera izteiksmi un pati pie sevis pasmaidīja. Viņa acīmredzot bija viņus iztraucējusi.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 20:02
Un lieta tāda, ka mans mežoņa lops - zirgs atšķīrībā no citiem ir dresēts!
Viņa apmierināti teica un nosvilpās. Viņas melnais zirgs ātrā gaitā pieauļoja pie viņas un nobremzēja dažus centimetrus no Artemīdas un inerces pārņemts saslejās pakaļkājās.
Miers.. mierā...
Viņa teca glaudot zirga kaklu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 20:02
Nu tad sēdieties! Sivers uzmundrinoši noteica un cēli uzcēla abas uz zirgiem.
Sivers pacēlās gaisā virs zirgveidīgajiem un trio palēnām izkustējās.
Pēc pāris stundām uzausa saule. Abas dāmas jāja uz zirgiem, bet Sivers lidoja nedaudz atpakaļ no viņām un izskatījās diezgan neapmierināts.
Paklau, varbūt atpūtīsimies? Man spārni jau sāk sāpēt un jūsu zirgi arī ir noguruši. Sivers noteica un nolaidās uz zemes.
Melis, melis... nekādi spārni man nesāp... viņš pie sevis nodomāja un viltīgi pasmaidīja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.01.2005 20:13
Var jau būt...
Artemīda noteica un nokāpa no zirga. Viņas matos atspīdēja saule liekot tiem velnišķīgi mirdzēt. Šeit apkārtne bija daudz patīkamāka nekā pie uzspridzinātā lauka. Viņa pati bija diezgan nogurusi, bet to ņeizādīja.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.01.2005 20:48
Sivers pamāja ar galvu un apspiedās pret koku.
Hmm... varbūt sakursim uguni un kaut ko ieēdīsim? Tikai ko? Viss mans ēdamais bija pie mana zirga. Sivers noteica un smagi nopūtās.
Viņš salasīja pāris žagarus un iekūra ugunskuru. Rīts bija vēss un saule drīz pazuda aiz mākoņiem. Debesis pārklāja tumša seģene un Sivers nojauta, ka tuvojas lietus.
Nu, vai kādam ir kas ēdams, vai arī es iešu medīt!? Sivers noteica un paskatījās uz Artemīdu.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)