Spoku ciems, [C] [BP] [PZP Opcijas

[Džezā tikai Meit...]

Daniels skrēja cauri mežam. Bija pagājušas trīs dienas kopš tā vakara. Viņš bija skrējis dienu un nakti, ik pa laiciņam atpūšoties uz kāda nokrituša zara. Dens paklupa pār kādu sakni un gandrīz uzkrita zaram, kas vertikāli gāja laukā no zemes. Viņš atviegloti nopūtās un turpināja skriet. Galvā atskanēja Saīdas balss. Pirmā upurēšana būs pēc nedēļas... Ak, Dievs. Un ja tie būs kāds no maniem vecākiem... Dens apstājās, padzēra ūdeni no kāda strautiņa un paņēma no kabatas cepumu. Bija grūti kaut ko norīt, tāpēc Dens ielika cepumu atpakaļ kabatā un turpināja skriet. Drīz viņš jau sadzirdēja mašīnas, braucam garām pa tikko atjaunoto lielceļu. Beidzot! Tūlīt, tūlīt jau būšu klāt. Bet tieši tad, kad līdz ceļam bija palikuši pārdesmit metri, viņš pēkšņi sadzirdēja krakšķi un nākamajā mirklī, caur kāju izgāja asas sāpes. Viņš sabruka uz mīkstā sūnu paklāja un paskatījās, kas noticis. Kāju bija caurdūris šķēps. Kāds mednieks droši vien izlicis lamatas meža cūkām. Viņš izrāva to no kājas un neskatoties atpakaļ, mēģināja tikt līdz ceļam. Vēl mazliet. Bija palikuši tikai trīs metri...

Ciemā:
Saīda stāvēja mājā uz balkona un noraudzījās uz spokiem. Tie paklausīgi nesāja baļķus un lika vienu pie/uz otra. Drīz altāris būs gatavs. Viņa nodomāja un paskatījās tālāk. Kāds spoku pāris kaut ko apsprieda. Viņi neizskatījās tik uztraukti kā pārējie un labprātīgi nodevās darbam. Es viņus paturēšu acīs... Saīda nogāja lejā un pie viņas pielidoja kāda satraukta spoku meitene. Pusdienas ir gatavas. Vai jūs vēl ko vēlēsieties? Nē. Tas būs viss. Vari atgriezties pie darba. Meitene pagriezās un aizlidoja pie kāda zēna. Viņi sāka klusi sačukstēties un laiku pa laikam mazliet paskatījās uz Saīdu. Tas jau sāk kļūt kaitinoši. Kad viss būs gatavs, es sākšu ar viņiem abiem. Viņa apsēdās pie galda un sāka pusdienot. Kāpēc mani nepamet sajūta, ka kaut kas nav kārtībā? Visi taču ir šeit. Neviens nevar iztraucēt manus plānus. Viņa paskatījās uz visiem spokiem. Nekas. Tās droši vien ir manas iedomas. Viņa sapurināja matus un turpināja ēst, bet šī sajūta viņu nepameta un dziļi sirdī vajāja.

Tātad, jūs pagaidām rakstāt kā satiekaties un izbraucat. Tad jums pievienosies Eleonora... Sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Roviela]

(OOC - (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/pinch.gif) lai iegrūstu cilvēku mašīnā, vienalga, pālī vai ne pālī, ar vienas mazas meitenes spēkiem nepietiek vis. Turklāt - kas par uzvedību! Tas ir pilnīgi nepazīstams, svešs cilvēks. Vai nevar, lūdzu, rakstīt vairāk tā, kā tas reāli dzīvē notiek? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Eleonora taisni samiedzās, kad ieraudzīja, kā izrīkojas Elija, un vēl vairāk bija pārsteigta, ka Audi īpašnieks nepaņēma to mazo skuķēnu aiz apkakles un nenoslānīja.
- Bet Elija! - meitene noelsās.
- Ei! Tu uz kurieni? - Eleonora jau sauca pakaļ Elijas basajiem papēžiem. - Kāju sadursi, dullā! Un tur, tālāk, noteikti ir sēta!
To viņa skaidri nezināja vis, jo tieši šo pieturu izpētījusi nebija. Vienkārši tā tas bija parasti gar visām šosejām. Kur vieta, ka var piestāt - tur sēta riņķī, lai ļaudis neblandās pa mežu vai pa klintīm.

[Lianjuks]

Elija bija Elija. Bija pat tādi cilvēki, kas sauca Eliju par galīgi stulbu. Varbūt arī nekļūdijās, jo Elija tiešām bija dīvaine. Grūž svešus dzērājus mašīnā, skrien mežā basām kājām un citi meitenes izgājieni. Elija mirkli kaut ko apdomāja. - Ja, jau tu tā saki.. - meitene žēli novilka un devās atpakaļ pie pārējiem.

(OCC: ja vīrs nepretojās tas ir iespējams. Nu labi likšu meitenei uzvesties cilvēcīgāk.)

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 15.08.2007 09:38

[Elony]

Elijas izturēšanās sāka Danielu biedēt. šis pārgājiens meiteni nelāfi iespaidoja. Viņam ienāca prātā, ka derētu palielināt distanci starp abām mašīnām, kad viņi brauks tālāk.

"Es ieteiktu labāk braukt tālāk. Mums vispirms taču bija jātiek kaut kādā ciemā, pirms sāksim kāpt kalnos, vai ne?" Daniels nemierīgi paskatījās uz Gintera pusi. Iespēja uzreiz tagad doties brīvā dabā jaunieti nevilināja. Viņš iekāpa atpakaļ auto un gaidīja ko pārējie izlems. Mūziku Daniels drošības pēc nogrieza klusāk.

[Džezā tikai Meit...]

Vīrietis bija krietni samulsis un klusēdams visā noskatījās. Kad Elija iegrūda viņu mašīnā, viņš izgrūda vien vārgu Bet un tad nikni paraudzīdamies uz viņu, iedarbināja mašīnu un lēnām aizbrauca. Bija palicis neciešami karsts. Tuvojās pusdienlaiks, bet viņi vēl nebija tikuši līdz norunātajam ciemam.

[Roviela]

Eleonora noskatīja jauniegūtos ceļabiedrus.
- Uz kurieni dodaties? Es šai pusē esmu bijusi, zinu ceļus. Ai! Paldies jums, jūs uzradāties īstajā brīdī. Dosimies tālāk?
Viņa piegāja pie mašīnas ar piekabi un taisījās kāpt iekšā.
- Elija, klau, tev nebūs iebildumu, ja es pabraukšu brītiņu? Ja ir, tad saki uzreiz! Man ir diezgan vienalga.

[Lianjuks]

Elija uztaisīja nedaudz neapmierinātu seju. - Vispār būtu. - un paspraucās Eleonorai garām un iekārtojās šofera sēdeklī. - Ja kāds cits sēž pie stūres man ir bail.. - Kad visi bija sakāpuši viņa sāka braukt ik pa mirklim noskurinoties par domu vien, ka kāds cits varētu sēdēt pie stūres.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 15.08.2007 11:08

[Roviela]

Eleonora paraustīja plecus un paklausīgi iekāpa aizmugures sēdeklī. Pēc pirmīt redzētajiem manevriem, kas tika izpildīti ar mašīnu, kurai ir piekabe, meitenei šķita, ka Elijas bailes no citiem pie stūres ir krietni pārspīlētas. Drīzāk jau Eleonorai pašai un Ginteram vēders rausies čokurā no tā, kā brauc Elija.

[Malduguns]

Ginters bija mierīgi noraudzījies visā trādirīdī un viegli smaidīdams nolūkojās Elijā, kura, kā vienmēr, bija mazliet gaisīga.
-Vēl kādas pusstundas brauciens, tad naktsmītne un nākamā diena! Nespēju vien sagaidīt,-Ginters, ne bez sajūsmas sacīja.-Eleonora, kas īsti notika ar tavu riteni?

[Roviela]

- Ak! - Eleonora mazliet koķeti atmeta matus no sejas, pirms atbildēt, kad mašīna jau bija atsākusi ceļu.
- Braucu tāpat vien, pabraukāties uz pāris dienām, kad nonācu te, pie tās pieturas, tad aizskatījos uz bērzu, kas pieturas jumtiņam aug cauri, un nepamanīju šķirbu asfaltā. Priekšējais ritenis tur iemuka, es biju zemē, man nekas, bet ritenis ir saliekts. Domāju, ka salabot var, tikai man tam spēka nepietiek. Un jūs uz kurieni sataisījušies? Pārgājies vai kas, ka tu tā par naktsmītnēm un nākamo dienu runā?

- Vai! labi, ka atgādināji. Man nedaudz jāpabojā dzīve tam tipam, kas mani par varīti gribēja savā mašīnā dabūt. Neciešu dzērājus un pie stūres ne tik! Atceraties Miliju? Nu, to, rudmati, jautro smējēju, kuru pirms mēnešiem astoņiem notrieca viens tāds braucējs? Nu re. Arī tāpēc, lai citi nebūtu apdraudēti.
Viņa izvilka mobilo telefonu un uzgrieza dispečerdienesta telefonu, kam palūdza savienot ar ceļu policiju. Policijai Eleonora vispirms pateica, kas viņa ir un tad īsi, skaidri un kodolīgi noziņoja par gaišzilā Audi braucēja veselības stāvokli, nosaucot mašīnas numuru, kā arī šosejas numuru, uz kura viņi bija, un kurā kilometrā notika.
- Nu, tā... - meitene apmierināti konstatēja, izslēgdama mobilo.
- Cik tālu palikām? Ā! Uz kurieni tad braucat?

[Malduguns]

-Mēs dodamies pārgājienā uz nenoteiktu laiku, vismaz es padzīvošos mežā tik ilgi, kamēr man apniks.Par dažu labu vēlmi kaut kur staigāt gan šaubos, bet gan jau viss būs kārtībā,-Ginters sacīja kā pēdējo domādams Danielu.

[Roviela]

- Man nav nekas pretī arī padzīvoties pa mežu, vai klintīm, - Eleonora noteica, ērti atlaizdamās mīkstajā sēdeklī.
- Ceru, jums iebildumu nebūs? - viņa mazliet bažīgi piebilda, bet neizklausījās, ka viņa ņems galvā atteikumu, ja tāds sekos.

[Malduguns]

-Protams, ka nebūs!-Ginters izsaucās.-Neviens ar mani zolīti nespēlē, dažs labs uztraucas tikai par savu frizūru un pārbiedē visu mežu, citi ir visai impulsīvi, bet es gribu mieru. Klusu, jauku mieru.-puisis sacīja un izbrauca ar roku caur tirkīzzilajiem matiem.

[Roviela]

- Mieru no savas puses es noteikti varu apsolīt, - Eleonora piekrita Ginteram. - Tieši to es parasti meklēju tādā skaistā laikā, kā patlaban. Tikai ritenis noplīsa... bet vietā ir negaidīta kompānija, kas mani atsvabina no citas, ne visai patīkamas kompānijas. Šodienai man piedzīvojumu pietiek. Gribu pagulēt kādā siena šķūnī un pablenzt zvaigznēs pa cauru jumtu, - meitene sapņaini nobeidza monologu.
- Un es protu spēlēt zolīti.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 15.08.2007 19:22

[Lianjuks]

Elija mirkli klausijās abu sarunā. - Kāpēc ne uz jumta? Es labprāt gulētu uz jumta. Tur debesis liktos skaistākas un spožākas. - Elija izmanīgi apdzina priekšā esošo mašīnu. - Cerams, ka tur būs kāds liels ozols. Varētu tajā padzīvot.. - meitene sapņaini paskatījās uz kādu ozolu ceļmalā..

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 15.08.2007 19:26

[Malduguns]

Ginters palūrēja uz Eleonoru un plati pasmaidīja.
-Man prieks, ka māki, vismaz būs vēl kāds un mēs kopā varētu kādu iemācīt, varbūt, lai būtu pilns skaits. Es personīgi domāju gulēt guļammaisā zem klajas debess, tas ir ļoti patīkami. It īpaši, ja guli meža vidū viens pats.-puisis novilka un domīgi palūkojās ārā pa logu.

[Lianjuks]

Jusdamies nedaudz greizsirdīga Elija gandrīz iebrauca grāvī. Pēdējā mirklī atgriezusies uz ceļa viņa ieminējās. - Un kādēļ guļammaisā? Negribu guļammaisu. Jā, varēsiet man iemācīt spēlēt zolīti. Guļot mežā vienam pašam nebūs nekādas zolītes. - Elija sāka runāt atri un nolamājās. Neklausot Ginteram viņa nogriezās uz kāda lauku ceļa. - Tici man, te būs ātrāk uz to tavu ciematu.

[Malduguns]

-Elij?! Kas tev notika?-Ginters vaicāja, ciešāk iekrampēdamies sēdeklī.
-Tu varēsi gulēt bez guļammaisa, ja vēlēsies, bet lūdzu, nomierinies.
Ginters jutās savādi. Visa šī Esmeraldas rīcība šķita dīvaina. Pie parastās Elijas viņš jau bija pieradis un viņam meitenes mazliet jocīgā puse pat ļoti patika, bet šī bija pārāk... bīstama.

[Lianjuks]

Elija mirkli apdomājās un tad vāri pasmaidīja. - Nekas. Es tikai... - meitene negaidot sirsnīgi iesmējās. - Neņem mani galvā. Es tikai nedaudz apjuku, jeb precīzāk sajuku. - Strauji nobremzējusi viņa norādija aiz loga. Tur stāvēja neliela stalta stirniņa, kas ar manāmu bijību uzlūkoja svešo mašīnu.

[Malduguns]

Kad Elija strauji nobremzēja, Ginters atkal iekrampējās krēslā.
-Bet Elij! Tu nedrīksti censties mani nogalināt, ja ceļmalā ir stirna! Un nevienu no pārējiem arī ne. Labi?-Ginters sacīja.-Varbūt kādu brīdi paliekam tepat? Man somā ir šokolāde. Uzēdīsim un nomierināsim nervus, ko?-puisis izkāpa no mašīnas un aizgāja pēc savas somas, pie reizes arī uzmezdams skatienu Eleonoras velosipēdam. Jā, saliekts ritenis, tā nu tas bija, bet neizskatījās, ka to varētu salabot ar rokām vien, tur bija nepieciešama profesionālāka palīdzība.

[Lianjuks]

- Nenogalināsu tevi, nebīsties. Tādēļ jau ir tāda lieta kā drošības josta. - Elija izkāpa no mašīnas un sāka lavīties pie stirnas. Pirmais mēģinājums bija neveiksmīgs, Elija ar būkšķi iegāzās grāvī. Otrais ar bija neveiksmīgs, bet trešais bija veiksmīgs. Elija ar stirniņu tagad gulēja nostāk ēnā. Stirniņa grauza zāli, kamēr Elija gulēja pie tās sāniem sapņaini lūkodamās mākoņos.