Lagonijas teiksma:, [GM][PZP][fantasy] Virtuālās realitātes gūstekņi Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

*Viss šeit rakstītais balstīts uz manām nelielajām zināšanām un pašas fantāziju. Nopietni uztverams vien spēles ietvaros*

20… gada 5. maijs plkst. 900 no rīta.
Jau kopš septiņiem rītā pie daudzu datorspēļu salonu durvīm redzama rosība. Un ne jau velti. Jau vairāk kā gadu tiek reklamēta jaunā kompānijas Real World Entertainment jaunā RPG tipa fantasy žanra spēle. Un šodien, spēles atklāšanas dienā, tā tiek piedāvāta nedaudz lētāk, kā citas reizes. Protams, īstie ieguvēji šodien ir kuponu īpašnieki, kas tikpat kā par nieka ‘grašiem’ var savā īpašumā iegūt šo nenoliedzami ieintriģējošo spēli.

[OOC: Spēle sākas! Variet rakstīt ko dariet ikdienas dzīvē un kā iegūstat savā īpašumā spēli.]

[Eņģeļu gūstekne]

Es... man nav nolūka, ja vien es saprastu, kas notiek. Es šai ķermenī... Kana pēkšņi aprāvās. Šī dīvainā pētīšana viņā pamodināja mazu dumpinieci un viņa izslējusies turpināja. Es uz šejieni atklīdu apbrīnojot brīnumainos dārzus. Atļaušos vaicāt kas šī... viņa gan gribēja turpināt teikumu, bet jūraszirdziņš norāva no violeto acu īpašnieka kādu rotu un aizšāvās kā negudrs. Ūdensvīrs vēl atskatījās uz Pandu un viņa īsti nezinādama kur lai dodās tālāk šāvās pakaļ zaglēnam un vīrietim.

[Melnais Akvareļu...]

Pānam sāka šķist, ka šis kentaurs ir jocīgs, lai neteiktu vairāk.
Kā tas ir - nezini, kur atrodies. Paskaties taču apkārt - tu esi mežā!
Būtu fauns no 21. gadsimta, šiem vardiem droši vien būtu sekojusi frāze "well dāāā", bet, tā kā Pānam nekas tāds nebija zināms, viņš turpināja.
Es tev vispār jautāju, kur tu esi dzimis. Atbildēsi beidzot?

[Idril]

Hakons sakoda zobus. Svešādā radība sāka izvest viņu no pacietības un viņš sāka sirdīgi lādēt mirkli, kad izlēma tai tuvoties. Vai vēl labāk - mirkli, kad viņš ienāca mežā. Nē, ideālāk, - mirkli, kad viņš ieslēdza to tizlo datorspēli!

-Es nevaru tev atbildēt, jo nezinu! Es neatceros!- Kentaurs nikni izmeta. -Tiešām tik grūti saprast?-

Un kāpēc man vispār būtu tev jāatbild?

[rudo lapu vilcēn...]

Meilargona Efejvītne/Lilianna Lī Eronija
Rudmatis vēl vairāk neizpratnē sarauca pieri. Ko tas nozīmēja? Kāda Eiropa, kāda Itālija, kāda Roma? Svešinieces paskaidrojums skaidrību neviesa.
-Piedoties, bet nevarēsim palīdzēt. Tādu Romu mēs nezinām, nedz arī Eiropu vai Itāliju. Tomēr līdz Mea mēs varam jūs nogādāt. Lai gan šaubos vai tur būs kāds, kas zina vairāk par kontinentu. Tad jums jādodas uz Omnu vai citu piejūras pilsētu.- viņš nopietni noteica.
-Hśrin na glenno, Sinnarn?- pagriezies pret laivā esošo biedru, rudmatis svešā valodā iesaucās.
-He glenno armķn?- tajā pašā valodā, šķiet, otrs rudmatis atbildēja.
-Asammen!- viņš atsauca un pievērsās Meilargonai.

Kaede Furiko/Lacus Clain
Rafaēls mulsi samirkšķināja acis. Meitene uzvedās, dažbrīd viņam nepierasti brīvi. Vai tā tiešām bija tāda jaunkundze, kā viņš domāja. Un ko pie visiem pūķiem viņa darīja nomaļā, cilvēku atstātā Safiras nostūrī? Nolēmis šos jautājums noskaidrot vēlāk, puisi laipni pasmaidīja un izslējās.
-Dosimies uz priekšu!- un, brīdi minkstinājies, atsāka soļot, ļaujot sev blakus nostāties Kaedei.
Dominiks šķietami grūti nopūtās un pietrausās augšā. Šķiet viņu neuztrauca fakts, ka biedrs dodas prom tālāk viens pats. Nesteidzīgi pacēlis abus seglus un šķēpu, viņš arī devās pa pēdām Rafaēlam.

-Ceļš ātrāk steidz uz priekšu, kad risinās sarunas. Vai piekritīsiet man, jaunkundz?- Rafaēls laipni iesāka sarunu, kad bija paiets garām kādam klints bluķim.

Kentaiši Yukigama/Kana Moterutu
Ūdensvīrs peldēja ātri, veikli lavierēdams starp akmeņiem un karaļveidīgajiem augiem. Īsā gabalā viņš ūdens zirdziņu panāca un veikli satvēra aiz garās astes. Atskanēja nedaudz aizkaitināts zviedziens un zirdziņš cītīgi centās izrauties, nepievērsdams uzmanību faktam, ka kaklarota zviedzot no mutes izkritusi un atrodas ūdensvīra plaukstā.
-Noķēru!- diezgan stingri noteicis, ūdensvīrs palaida zirdziņu vaļā. Tas, apmetis vieglu loku, veikli aizpeldēja pie Kanas.
-Vai šis mazais zaglēns ir jūsējais?- balss nešķita diez ko laipna, kad puisis nāru atkal uzrunāja, liekot ap kaklu savu kaklarotu. Tā šķita sastāvam no haizivs zobiem un kādas neparasta, zilganas pērles.

[Hikari]

Kaede uzsmaidīja Rafaēlam un turpināja ceļu jauneklim blakus. Uz mirkli aizdomājusies par to, kā šis viss beigās izvērtīsies, meitene pagriezās pret jaunekli un piekrītoši pamāja. Jā, jums taisnība, ceļš tiešām tādā veidā risinās ātrāk viņa piekrita.

[Melleņu kamenēns]

Kas te vispār notiek? Šāda doma meitenes galvā parādījās, kad abi svešinieki sāka sarunāties savā starpā. Ziņkārība gribēja noskaidrot, par ko viņi runāja. Ak tā. Jūs nezināt. Žēl. Un kurā daļā kontinentam atrodas Mea? Meilargona vaicāja. Omna. Vēl labāk. Vēl kaut kas - upe, ezers, kalns, ciems, pilsēta. Nu kāpēc viņi uzreiz nevar pateikt kas ir kas? Meitene nopūtās. Starp citu, vai drīkst zināt, kā jūs sauc. Ziniet, man vieglāk ir uzrunāt, ēēē, cilvēkus... Meitene ieturēja mazu pauzīti, un nopētīja rudmatu ausis. viņu vārdos.

[kaca95]

Eva nespēja saprast kur nonākusi. Kur es esmu? Vai tiešām jau jūku prātā???!!! viņa skaļi ar sevi sarunājās. Sieviete nekādīgi nespēja saprast kā šajā vietā nokļuvusi. Hmm... Varbūt es guļu? Vai tiešām spēlēju spēli tik ilgi, ka aizmigu? Iespējams! Taču tad es nejustu ne smaržas, ne dzirdēt kādas skaņas. Vismaz ne tādas, kādas dzirdu šeit. Eva nosprieda un nolēma aiziet līdz tuvākajai ūdenskrātuvei. Viņa gribēja tajā izpeldēties, kad novilkusi drēbes, atklāja, ka ir aptuveni divus metrus gara, un tieši tāda kāda meitene, kuru viņa aprakstījusi pirms sākusi spēlēt spēli. K... kkkas tttad tttas?.... Kādēļ esmu līdzīga viņai? sieviete nespēja izprast.

[Dēmoniskais Eņģe...]

Yumi lēni soļoja gar upi... Viegls vējš spēlējās ar viņas matiem. Te vietām caur kokiem pavīdēja kāds meža zvēriņš. Viņa lēnām soļoja, pētīdama apkārtni, līdz nonāca pie kāda ezera... tas bija tik kluss un nekustīgs, tajā vietā arī nebija dzirdama ne lapu čaboņa, ne vēja brāzmas, nekā... Aizdomīgi. Neko nesaprotu. Kur pie velna es atrodos? Yumi vēl joprojām ar aizdomām pētīja ezeru, un viņai bija sajūta, ka šī vieta ir neprātīgi pazīstama... Es nespēju saprast. Man šķiet, ka esmu te bijusi agrāk! un tad viņa atcerējās... viņa bija pētījusi bildītes uz diska aizmugures, un viena no tām bija tieši šī vieta... Spēle... es esmu spēlē! Velns parāvis! Kā tas var būt? tikai tajā bildē no ezera izleca trīs dīvaini radījumi... šeit es neko tādu neredzu... Yumi nodomāja un piegāja tuvāk ezeram.

[Pūķēns Sāra]

-Jā, daudzās vietās ir skaisti, bet tomēr katram kāds skats ir visskaistākais.- Pēdz brīža arī puisis atbildēja Lapsai. Kaut nevarēja manīt, ka puisis būtu pārsteigts, viņš tāds tomēr bija, kaut gan, kaut kur tu dziļi iekšā, tas viņu nepārsteidza. Ja jau viņš atradās citā ķermenī, tad kādēļ, lai šī lapsiņa nerunātu? -Reti, kad ir būtnes, kas spēj mīlēt un novērtēt dažādu skaistumu vienlīdzīgi-

[mehaniskais koli...]

Safīra nepievēra uzmanību puiša jautājumiem un turpināja mierīgi vērot aitas apsverot visas iespējas un risinājumus šadāi situācijai,pēkšņi viņa pielēca kājās un pieskrēja puiša kur ir tuvākā pielsēta ?un kur es esmu viduslaikos,ja tu nezini kas ir dators? viņa ieinteresēti jautāja,blondie mati ikpa br`di iezaigojās zili,un acīs mirdzēja kaut kas neizprotams

[Melnais Akvareļu...]

Šoreiz Pāns pavisam apstulba
Tas ir kā - neatceries? Kā var neatcerēties kaut ko tādu? Nu labi... es saprotu - tu negribi teikt... Bet tad vismaz pasaki, ko tu te dari? Uz kurieni taisies iet, un vai vispār pazīsti apkārtni.
Fauns apsēdās zemē, taču, pamanījis kentaura draudīgās kājas, atkal strauji piecēlās.
Un kapēc tu vispār esi tik makten sadrūvējies? Mierīgāk, vecais! viņs iesmējās.

[rudo lapu vilcēn...]

[OOC: Atvaiojos, ka nav visiem, kas iesūtīja, bet man šobrīd pietrūkst laika. Būs, vēlākais, parīt.]

Kaede Furiko/Lacus Clain
Dominiks nesteidzīgi soļoja vairākus soļus aiz muguras, šķiet ievērodams pats savu tempu un neņemdams vērā drauga soļu ritmu. Tāpat šķiet puiša ausis nesasniedza abu teiktie vārdi. Ārēji viņš šķita viegli aizkaitināts, bet kas norisinājās iekšā, to atlika tikai minēt.
-No kurienes jūs nākat, jaunkundz?- nolēmis sākt ar jautājumiem pirmais, Rafaēls ievaicājās. No kurienes un kurp jaunais, topošais bruņinieks jau bija pateicis, bet meitene vēl ne, tādēļ viegla deva ziņkārības puisi nelika mierā, tāpat kā fakts, ka viņa nezināja kur atrodas.

Meilargona Efejvītne/Lilianna Lī Eronija
-Mea atrodas Lagnijā, uz pussalas pie Mutamuras okeāna.- atkal pievērsies Meilargonai, rudmatis šķita vēl vairāk izbrīnījies. Tomēr izbrīns ātri rimās. Svešiniece nebija zinājusi par Mea, bet runājusi par kādām dīvainām un nedzirdētām vietām.
-Mēs neesam cilvēki.- apjukums ātri apgaisa no sejas, ļaujot tajā iegulties silta, draudzīgam smaida izteiksmei un vieglai, tālai sapņojuma nokrāsai. -Es un brālis piederam pie elfu cilts, kas mīt Derā, pilsētā pie Severas upes iztekas. Mans vārds ir Silims, bet manu brāli dēvē par Sinnarnu. Kādā vārdā dēvēt jūs?- abi rudmati viegli un eleganti paklanījās, iepazīstinot ar sevi.

[Melleņu kamenēns]

OOC: Vilcēn, pieņemu, ka Lagnija ir bijusi drukas kļūda.

Lagonijā? Un kas atrodas aiz šīs zemes? Saruna ar brāļiem elfiem Meilargonai bija teju kā ģeogrāfijas stunda. Un ģeogrāfija viņai nekas nebija patikusi. Mani sauc Meilargona Efejvītne, teica Meilargonas smadzenes, Mani sauc Lilianna Lī Eronija, teica viņas lūpas. Lilianna Lī Eronija? Kas tas par dīvainu vārdu?

[Eņģeļu gūstekne]

Visu laiku vērojot te ūdensvīru te jūras zirdziņu Kana kaut kā netīši sadzirdēja savu balsi pasakam. Jā, atvainojos jums, es domāju, ka viņš to nebija domājis tīšām. Smadzenes izstrādāja impulsu, kas tā vien kliedza muļķe, tu iekulsies nepatikšanās, domā taču ar savu ķobi, ak dieviņ, tētiņ, tas zirdziņš nav tavs, tas ir kaut kāds neaudzināts zaglēns. Tomēr sejas izteiksme palika nemainīgi mierīga, ko gan viņai bija zaudēt, vajadzēja tikai iegūt.

[Hikari]

Lacus soļoja blakus, vērodama apkārtni un cenzdamās nepalaist neko garām. Tad, kad Rafaēls uzdeva jautājumu, no kura meitene bija baiļojusies visvairāk, viņa kautri pasmaidīja. Redziet, šis jautājums nav tik viegli atbildāms, jo es nezinu, kas ir šī vieta, kur esmu nokļuvusi. Vai tas vēl joprojām ir uz Zemes vai nav? meitene centās izvairīties no tiešas atbildes, pagaidām cenšoties izprast, vai vārds Zeme ceļabiedram neliksies dīvains.

[rudo lapu vilcēn...]

Rionaldo Aivenors
Lielākajā pilsētas daļā vēl valdīja rīta klusums. Koki apkārt slējās šķietami seni un vareni. Kaut kur iedziedājās putns.
Nelielā laucītē starp kokiem ganījās divi zirgi – skaisti un droši meža kumeļi.

Eva Kraftone
Apkārt atsāka dziedāt putni un viegli skrēja vējš. Šķiet pasaulē nenotika nekas tāds, par ko vajadzētu uztraukties, vienīgi noteikti neparastā vieta, kur viņa šobrīd atradās.
Priekšā esošais ezers meta nemierīgus klusus viļņus. Citas dzīvas būtnes šķeit nemanīja, vien putnus kokos.

Yumi Yoshimura
[OOC: Eņģeli, lūdzu neizdomā apkārtnes aprakstus, vismaz pretējus jau pateiktajam. Ezers ir nemierīgs un viegli viļņojas.]
Ūdens klaids priekšā bija nemierīgs un šķita bargs. Gar abiem upes ietekas krastiem auga niedres, kas viegli šalkoja vējā. Dziedāja putni. Kāds gārnis nesteidzīgi pārlaidās pāri upes veidotajam līcim. Citu neko nemanīja. Atlika vien doties tālāk gar ezera krastu vai griezties atpakaļ.

Daniels Heidmanis/Tians Felds
-Tomēr mēs visi spējam saprast otru, ja vien vēlamies.- lapsiņa klusi atbildēja. Neparastajās, zilajās acīs vīdēja ziņkārība. Svešinieks bija neparasts, vismaz ārēji tā šķita. Savā ziņā viņš bija pat līdzīgs viņai.

Safīra Mulena
Puisis mulsi parādīja uz dienvidiem. -Lenta ir tur.- viņš klusi atbildēja, izbrīnīts par meitenes straujumu un neparastumu.
-Viduslaikos?- viņš neizpratnē pārjautāja. Viņa izmantoja vārdus, kas puisim pagaidām nebija saprotami.

Kentaiši Yukigama/Kana Moterutu
Jūras zirdziņš skanīgi nozviedzās un sparīgi palocīja galvu, kā saprazdams Pandas teikto un tam pilnībā piekrizdams. Appeldējis vieglu loku, ūdens radība parādījās otrā pusē Kanai un viegli paknibināja nāru aiz spuras. Neparastajās acīs mirdzēja vienkāršs, šķietami bērnišķīgs prieks.
Ūdensvīrs nedaudz aizdomīgi samiedza acis un brīdi klusējot vērās nārā.-Kāds ir tavs vārds?- jautājums varēja šķist mazliet negaidīts, bet saprotams.

Meilargona Efejvītne/Lilianna Lī Eronija
[OOC: drukas kļūda >< Lagonija]
-Priecājamies iepazīties.- abi brāļi vēlreiz paklanījās. -Kas atrodas aiz Lagonijas? Šī pussala ir kontinenta austrumu tālākais punkts, vismaz tuvumā nav nevienas lielas salas vai līdzīgas pussalas. Taču kas atrodas aiz Sitio tuksneša mums grūti pateikt. Mēs neceļojam tālāk par šejieni.- Silims atkal šķita viegli samulsis. -Iespējams Mea varēsiet uzzināt vairāk, ja atradīsiet kartes.- viņš piebilda.
-Mēs vēlētos doties tālāk.- ierunājās otrs brālis.
-Ja vēlaties nokļūt Mea, varam turp aizvizināt.- tuvāk esošais rudmatis pasmaidīja. Sinnarns panāca uz nelielās upes burulaivas priekšgalu un pastiepa pret Liliannu roku, kā aicinot iekāpt un piedāvājot palīdzēt.

Kaede Furiko/Lacus Clain
-Uz zemes? jaunais bruņinieks pārjautāja, viegli saraucot savu glīto pieri. -Zeme mums ir zem kājām. Kādēļ jūs tā vaicājat?- viņš juta vieglu neizpratni. Šķiet arī Dominiks, abiem ejot aiz muguras, saausījās.

[Hikari]

Pēc Rafaēla reakcijas bija skaidrs, ka viņš neko nesaprot no tā, ko Lacus centās pateikt. Meitene nopūtās- tā jau es domāju, viņa secināja. Nez, vai būtu prātīgi stāstīt šim cilvēkam visu? Varbūt pagaidām paklusēt? Bet viņai bija jāsaprot situācija, kurā viņa ir nokļuvusi. Ko lai dara?
Redziet, es nāku no Zemes. Nevis tās, kas ir zem mūsu kājām, bet gan ir tāda vieta, Zeme, tā ir pasaule, kurā es dzīvoju. Tas ir arī izskaidrojums, kādēļ es nezinu, kas šī par vietu un kur atrodos- es šeit nekad vēl neesmu bijusi. Kaut kādā mistiskā, man nesaprotamā veidā esmu no savas pasaules nokļuvusi šeit. Lacus paskaidroja. Viņa nezināja, vai darījusi pareizi, taču lielas jēgas to slēpt nebija. Varbūt šie cilvēki zinās, kā viņa var nokļūt atpakaļ?

[Eņģeļu gūstekne]

Kana klusībā vēroja jūras zirdziņu, gaišajās acīs jaušamies nemieram un nesapratnei, viņa pacēla skatienu pret ūdensvīru. Kana, Kana Moterutu. Viņa pat neapdomājoties izšāva, šīs neapdomīgās rīcības iemeslu viņa pati nezināja, bet tā lika teikt sirds. Panda burtiski vai caurruba ūdensvīru ar skatienu, kas liecināja - Kāds varētu paskaidrot, kas šeit notiek?]

[Melleņu kamenēns]

Labi, laikam jau man nav izvēles. Ja vēlos uzzināt, kur atrodos, tad jādodas uz vietu, kur kāds man spēs to kārtīgi izskaidrot. Lilianna nopūtās. Nevilšus viņa iedomājās par mājām. Par Sekundīti, kas tagad varēja brīvi blandīties pa māju, un zinot viņas tieksmi sajaukt visu kārtību viņa spēja iedomāties vecāku sejas, pārnākot no darba un redzot to postažu, ko trusenīte būs satisījusi. Negaidīti viņai prātā iešāvās kāds jautājums. Atvaonojiet, vai drīkstu jautāt, kas pārvalda Lagoniju? Satvērusi Sinnarna viņa iekāpa laivā.

[rudo lapu vilcēn...]

Kaede Furiko/Lacus Clain
Rafaēls mulsi palūkojās svešajā jaunkundzē. Viņas teiktais bija grūti saprotams. No Zemes? Kā, Zemes? Arī Dominiks, kas bija dzirdējis sarunu no aizmugures, jutās nedaudz apstulbis.
-No citas pasaules?- Rafaēls pārjautāja, sejā vīdot neticības izteiksmei. -Jaunkundz, jūs neesiet pārāk ilgi pavadījusi saulē?- viņš nedroši ievaicājās. Kaut arī jaunais bruņinieks bija lielisks stāstnieks un reizēm savus piedzīvojumus izpušķoja, viņš nekad nebija stāstījis kaut ko tādu, tik neticamu.

Kentaiši Yukigama/Kana Moterutu
Ūdensvīrs vēl brīdi vēroja nāru, pirms atkal ierunājās.
-Lanthirs Nens. Šeit neesiet redzēta. No kurienes nākat?- viņš atkal ievaicājās.
Zirdziņš ziņkāri piešķieba galvu un brīdi raudzījās ūdensvīrā, pirms atkal pievērsās nārai.

Meilargona Efejvītne/Lilianna Lī Eronija
-Lagoniju pārvalda pilsētu pārvaldnieki.- Silims atbildēja. -Taču galvenais ir valdnieks senpilsētā Erā.- viņš papildināja.
Atraisījis iepriekš sasieto mezglu, rudmatis ielēca laivā, kuru otrais elfs jau iegrieza pa straumei un vējam.
-Iekārtojieties pie saiņiem un uzmanieties no bomja.- Silims piebilda un īsi norādīja uz šķērskoku, kas varēja tikt grozīts un pie kura atradās buras pamatne kā jahtām.
Upes krasts pamazām attālinājās un sāka steigties garām.