![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Dzer sviestalu Trijos slotaskātos ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 31.10.07 Kur: putekšņu vācēju rumpīšos ![]() |
Angelīna vēlējās vēl tikai pēdējo reizi palūkoties uz mistisko ezeru. Viņa pamanīja, kā no ezera iznāk vēl divas meitenes, bet viena no viņām izskatījās tik savārgusi. Angelīna apstājās, lai palūkotos uz notiekošo. Viņa pabikstīja Mariettei.
Redzēdama kā meitene saļima, Angelīna iesaucās. Nabadzīte viņai taču vajag palīdzību. Palūkojies vai tev ir vēl kas silts mugursomā. Viņa uzmeta steidzīgu skatu Mariettei un tūdaļ aizskrēja uz krastu pie guļošās meitenes. Nevarēja taču viņu tā atstāt. Jaukais satraukums par pili izgaisa. Bet viņa sevi mierināja ar to, ka laika priekš pils atradīsies vienmēr. Skrienot viņai palika pavisam silti. Zinot to, ka pati nekad neslimojot, viņa novilka sev jaku. Aukstumu meitene sajuta uzreiz. Kā tu jūties? viņa klusi pavaicāja. Angelīna novilka džemperi guļošajai meitenei un pārsvieda pāri savu melno jaku. Ceru, ka tu sasildīsies. Angelīna atskatījās uz stāvošo Marietti. Viņai gaidīja, ka Mariette atnāks. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.06.2025 02:47 |