Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Niamh ; laiks: 27.12.2004 17:16

As the title says..

Labpraat dabuutu visas vina graamatas, man ir vien ''Nodeviigaa Sirds''. Gribeetu zinaat visu par so rakstnieku, kaa nekaa - mans visu laiku miilaakais rakstnieks. (Ja jaa pat Roulinga nav konkurente)

Kaa var fanot, ja pieder viena graamata ar skopiem bio faktiem uz pakaleejaas lapas

Es taa domaaju,ka dazi (piem, ils) internetaa speej atrast visu...Tikai ne linkus uz aarzemju lapaam! Neiet man vinas ne pirms, ne peec sesiem

Iesūtīja: Martins ; laiks: 27.12.2004 17:25

Nu, viens ieteikums ir, kad esi nākamreiz Rīgā, aizej uz Vāgnerielas vai Lāčplēša ielas grāmatu antikvariatiem. Kaut kam no Po tur būtu jābūt. Bez "Nodevīgās sirds" (kura man arī ir vienīgā) vēl vajadzētu būt kaut kam. Nosaukumus nepateikšu pašlaik. Varbūt kāds zin?

Otrs jautājums ir, vai tu lasi angliski? Ja lasi, tad varu savākt un aizsūtīt tev visu Po, kas ir Gutenberga projektā (http://www.gutenberg.org/browse/authors/p)

Iesūtīja: Niamh ; laiks: 27.12.2004 17:28

KUR? DOD!

lasu angliski, lasiitu arii kiiniski, ja vajadzeetu

Uuuuu, Martin, tu esi ZELTS!!!!!!

Iesūtīja: Martins ; laiks: 27.12.2004 17:38

Labs i. Savācu no ārzemēm Po kopotos rakstus angliski, zo ej tagad uz http://rasa.latnet.lv/misc/ un paņem.

Iesūtīja: Fantomass ; laiks: 27.12.2004 17:39

Ja vien nav vairāki E.A.Po tad šis ir par viņu:

1809—49, American poet, short-story writer, and critic, b. Boston. He is acknowledged today as one of the most brilliant and original writers in American literature. His skillfully wrought tales and poems convey with passionate intensity the mysterious, dreamlike, and often macabre forces that pervaded his sensibility. He is also considered the father of the modern detective story.
Early Life and Works
After the death of his parents, both of whom were actors, by the time he was three years old, Poe was taken into the home of his godfather, John Allan, a wealthy Richmond merchant. The Allans took him to Europe, where he began his education in schools in England and Scotland. Returning to the United States in 1820, he continued his schooling in Richmond and in 1826 entered the Univ. of Virginia. He showed remarkable scholastic ability in classical and romance languages but was forced to leave the university after only eight months because of quarrels with Allan over his gambling debts. Poverty soon forced him to enlist in the army.
Because of the deathbed plea of his foster mother, he achieved an unenthusiastic reconciliation with Allan, which resulted in an honorable discharge from the army and an appointment to West Point in 1830. However, when Allan remarried the following year Poe lost all hope of further assistance from him and was expelled from the Academy for infraction of numerous minor rules. His first book, Tamerlane and Other Poems, was published in 1827. It was followed by two more volumes of verse in 1829 and 1831. None of these early collections attracted critical or popular recognition. Poe went to Baltimore to live with his aunt, Mrs. Maria Clemm, and her daughter Virginia. In 1835, J. P. Kennedy helped him become an editor of the Southern Literary Messenger in Richmond. He contributed stories, poems, and astute literary criticism, but his drinking lost him the editorship.
Later Life and Mature Works
In 1836 Poe married Virginia Clemm, then only 13, and in 1837 they went to New York City, where he published The Narrative of Arthur Gordon Pym (1838). From 1838 to 1844, Poe lived in Philadelphia, where he edited Burton's Gentleman's Magazine (1839—40) and Graham's Magazine (1841—42). His criticism, which appeared in these magazines and in the Messenger, was direct and incisive and made him a respected and feared critic. Some of his magazine stories were collected as Tales of the Grotesque and Arabesque (1840). At that time he also began writing mystery stories. In 1844, Poe moved back to New York, where he worked on the Evening Mirror and later edited and owned the Broadway Journal.
The Raven and Other Poems (1845) won him fame as a poet both at home and abroad. In 1846 he moved to the Fordham cottage (now a museum) and there wrote "The Literati of New York City" for Godey's Lady's Book. His wife died in 1847, and by the following year Poe was courting the poet Sarah Helen Whitman. However, in 1849 he returned to Richmond and became engaged to Elmira Royster, a childhood sweetheart who was by then the widowed Mrs. Shelton. On his way north to bring Mrs. Clemm to the wedding, he became involved in a drinking debauch in Baltimore. This indulgence proved fatal, for he died a few days later.
Assessment
Poe's literary executor, R. W. Griswold, overemphasized Poe's personal faults and distorted his letters. Poe was a complex person, tormented and alcoholic yet also considerate and humorous, a good friend, and an affectionate husband. Indeed, his painful life, his neurotic attraction to intense beauty, violent horror, and death, and his sense of the world of dreams contributed to his greatness as a writer. Such compelling stories as "The Masque of the Red Death" and "The Fall of the House of Usher" involve the reader in a universe that is at once beautiful and grotesque, real and fantastic.
His poems (including "To Helen," "The Raven," "The City in the Sea," "The Bells," and "Annabel Lee" ) are rich with musical phrases and sensuous, at times frightening, images. Poe was also an intelligent and witty critic who often theorized about the art of writing. The analytical mind he brought to criticism is evident also in his famous stories of ratiocination, notably "The Murders in the Rue Morgue" and "The Purloined Letter." Poe influenced such diverse authors as Swinburne, Tennyson, Dostoyevsky, Conan Doyle, and the French symbolists.

Bibliography
See his collected poems and stories (3 vol., 1969—78); his letters, ed. by J. W. Ostrom (2 vol., 1948, repr. 1966); biographies by J. Symons (1981), D. Thomas and D. K. Jackson (1987), and K. Silverman (1991); studies by D. Hoffman (1972), B. L. Knapp (1984), and J. G. Kennedy (1989).

(education.yahoo.com)

Iesūtīja: The Master ; laiks: 27.12.2004 19:05

Man arii patiik Edgars Po- lielisks rakstnieks...man ir ''Nodeviigaa sirds''(ne gluzji, jo taa ir zagta no biblioteekas) un veelviena ar vinja shausmu staastiem.....

Iesūtīja: Northwatch ; laiks: 27.12.2004 19:40

a es, a man, a man iraid vinna kraajums "Zelta vabole", un pievienojos tiem, kas saka, ka vinnss ir ivnes no visu laiku labaakajiem rakstniekiem. Man reiz viens cilveeks teica - tur taccu visi staasti ir pilniigi vienaadi, kam es absoluuti nepiekriitu. Katrs no tiem ir unikaals, un man patiik tas nospiedossais melnums ar kaadu vinnss pilda savus darbus, bet ne vienmeer to cilveeku, kas tos lasa.
Visaa visumiibaa veeleetos sannemt atpakall savu graamatu, kas pagaidaam pa pasauli kliist. Tas taa, ja nu vainiigais izlasa sso...
Jo jaasaka, ka ssaadas psihologgiskaas noveles daudzi neraksta. Tik labi vismaz. Jaa....eeem...jaa.

Iesūtīja: Namejs ; laiks: 27.12.2004 21:21

Vislabākais stāstiņš bij tas kur mērkaķis noslaktēja meiteni un iebāza viņu skurstenī, un pats pēc tam aizlaidās pa logu. Edgars Alans Po bija viens sasodīti kruts džeks.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.12.2004 09:35

Man patīk Po detektīvstāsti (viņš, starp citu, ir viens no šī žanra uzsācējiem), lai arī tur ir pamatīgi daudz visādu kļūdu (par to nabaga orangutānu - pilnīgas blēņas no zooloģijas viedokļa), bet viņi ir pārdomāti, interesanti un labi uzrakstīti.
Po šausmu stāsti - nē, paldies, tie nav priekš manis. Esmu lasījusi, jā, bet otrreiz gan to nedarīšu.
Žēl, nav nācies lasīt viņa dzeju. Īpaši "The Raven" esot labs, tā stāsta.

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 28.12.2004 11:56

Man laikam miiljaakie Po gabali ir:

Nozagtaa Veestule
Ogista Dipeena kaarteejaas logjikas speeles atrisinot pavisam neasinjainu noziegumu, omuliigi seezhot pie kamiina.
Aka un Sveertenis
Savdabiigs baiss gabals, par cieshanaam, kuraam jaaiet cauri kaadam francuuzim, kursh iekljuvis spaanju inkviziicijas nagos.
Zelta Vabole
Daargumu mekleeshanas un slepenu rakstu atkodeeshanas prieki.
Dariijuma Cilveeks
Ljoti ironisks un interesants gabals - galvenais ir metode!

Iesūtīja: GameMaster ; laiks: 29.12.2004 16:48

Kopotie raksti tepatās jau vien stāv. Kas patikuši?

Karalis mēris
Malstrēma virpulī
Melnais kaķis
Zelta vabole

Iesūtīja: Niamh ; laiks: 29.12.2004 17:53

Taaks...esmu izurbusies cauri vienam no Martina dotajiem, taa teikt, failiem un secinaajusi, ka mana redze ir pasliktinaajusies par dioptrijaam triis Nu, katraa zinaa, datora ekraans paslaik ir skaisti izpluudis.

Anyway, secinaajumus izdariiju un taa rezulaataa izstukoju, ka riit Riigaa meeginaasu atrast kaut ko latviesu valodaa un neelektrisku

A par patiksanu - mani miiluli:

''Mecengersteins''
''Varduleens''
''Karalis Meeris''
''Sveertenis un aka''
''Zelta vabole''

Preteeji vairumam, es ''Kraukli'' vispaar lasiijusi neesmu, mani no poeezijas tas pats ''Laacpleesis'' atradinaaja

Iesūtīja: Jazzy ; laiks: 14.01.2005 20:03

Vinjam ir viena forsha un bailiiga graamata - "Nodeviigie sirdspuksti" iesaku!!!

Iesūtīja: The Master ; laiks: 14.01.2005 23:58

Tu gadiijumaa nedomaa vinja graamatu ''Nodeviigaa sirds''? Jaa graamata bija laba!

Iesūtīja: pelmeniC ; laiks: 15.01.2005 00:02

Kad biju maza, mamma man iedeva Po šausmu stāstu krājumiņu ar vārdiem: ''Palasi, interesanta grāmata''. Bija jau interesanta, bet biju vīlusies tajā vārdu salikumā ''šausmu stāsti'', jo nekā šausmīga tur manuprāt nebija, man pat neradās kaut kāds šausmīgs tēls smadzenēs (resp., lasītā vizualizācija), mazliet vīlos tā teikt.

Iesūtīja: The Master ; laiks: 15.01.2005 00:12

Arii man neradaas...mani vnk aizraava viss zemapzinjaa sleeptais tajaa graamataa un tml....

Iesūtīja: pelmeniC ; laiks: 15.01.2005 00:20

Es tā domāju, ka es moš biju par mazu kaut kam tādam kā zemapziņā slēptais, laikam būs jāpārlasa tuvākajā laikā vēlreiz.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 15.01.2005 00:52

jā... nodevīgā sirds... tas taču ir vnk vu.
spriedzes meistars, intelektuālais šuasminātājs utt... bullshits. nav taa... vinja graamatas ir ljoti labas, piekrītu, un itsevišķi jau pieminētais staasts...
un Kraukli jau vispaar pat aadamsu gimenee pamanaas citeet.

mana dvēsele no tumsas steidz kas trīsot grīdu klāt,
brīva nekļūs vairs nekad.

nu vai kaut kā tā...

un kāds ir redzējis JRT izrādi Pēc PO? kur aktieri lasa viņa darbus? tiešām laba
nu katrā ziņā noskaņu viņi prot radīt atbilstošu...

un vēl jau ir spēle. datorspēle ti, arī saucās PO, tur ir viena liela māja, kurā iemiesojās 8 viņa stāsti, kurus jāatšifrē, u'tt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.01.2005 08:57

Ņemot vērā, ka viņš bija pirmais, kas pievērsās tādiem īsti psiholoģiskiem šausmu stāstiem, tad nav slikti, ne?
Man tā šķiet, ka žēlošanās par to, ka nav pietiekami šausmīgi, ir mūsdienu radīta - kadu tik vājprātu viens otrs jau nav paspējis saskatīties, pirms izlasa Po stāstus. Dabiski, ka efekts vairs nav tas. Uztvere ir notrulinājusies, ij visa bēda.

Ne tikai Adamsu ģimene citē Kraukli. Rejam Bredberijam ir stāsts "Usher II", kur tieši ir izmantoti motīvi gandrīz no visiem slavenākajiem Po stāstiem. Arī tāds savdabīgi šaušalīgs gabaliņš.

Iesūtīja: pelmeniC ; laiks: 17.01.2005 09:11

Šo es uztveru kā vismaz daļēji uz sevi vērstu, jo izteicos par to, ka tie stāsti nav šaušalīgi. Nu es to grāmatu lasīju bērnībā, kad visas tās Holivudas šausmenes, trilleri un citi mēsli vēl nebija sasnieguši manu māju (varbūt, ja būtu bijis video, viss būtu citādāk), resp., mana uztvere nebija sabojāta. Un vienalga man tie darbi likās ļoti parasti

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.01.2005 09:19

Piedod! Nē, es tiešām nedomāju Tevi, kad to rakstīju. Katrs cilvēks ir savādāks - vienu "paņem" rakstītas šausmas, otru nē. Katrs ir savādāks, un katrai grāmatai tomēr ir savs lasītāja vecums.
Mani vairāk ietekmēja tas, cik ļoti precīzi Po intriga saskana ar to, kas notiek murgainos sapņos - kad nevari tikt no kaut kā uzmācigā vaļā pilnīgi nekā. Nevar ne aizbēgt, ne apklusināt, pat ne nogalināt, lai reiz būtu miers. Tikai viņam tas ar kādu notiek nomodā.

Iesūtīja: pelmeniC ; laiks: 17.01.2005 09:22

Nav jau ko piedot, pavisam miermīlīgs komentārs no tavas puses
Es tā padomāju, ka varbūt lasīju to grāmatu tik maza, ka neuztvēru viņa domas, resp., tik lasīju, īpaši daudz līdzi nedomājot? Varbūt, ka tagad pārlasot, daudz kas taptu skaidrāks un interesantāks.

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 28.03.2005 12:45

man patiik vinja staasti... es tikai neatceros nosaukumus, jo lasiiju ja ljoti sen... visv man patika staasc, par kaut kaadus psiho, kursh visu laiku teica neesot psihs, nu tjipa :" vai tad kaads , psihiski slims taa vareetu? vai kaadam trakajam pietiktu pacietiibas, un vai vinjam pietiktu praata?"... tiiri baismiigi... es laikam esmu lasiijusi arii to par to vaboli, un veel par kaut kaadu maaju, kur...nu vnk gruuti taa atstaastiit, bet ja jau juus esat vinja cieniitaaji, tad jau sapratiisiet pashi...

Iesūtīja: Flēra ; laiks: 27.12.2005 22:55

tas nav Po darbs, bet visai spilgti ataino vinja raxtura ieziimes..izmantoti vina biograafijas dati un citaati no darbiem..
iesaku Stīvena Mārlova ''Bāka pasaules malā''...

Iesūtīja: Bille ; laiks: 29.12.2005 14:23

Vo, man arī mamma teica (pirms kādiem gadiem paņēmu no bibliotēkas), ka esot šausmīgas.. es tur vispār nekā šausmīga nesaskatīju...par mazu biju laikam

Iesūtīja: joua ; laiks: 03.01.2006 13:37

lai būtu baisi,obligati nevajag asinis un iekšas,visu var radīt ar noskaņu...
Tādēļ es jau vairākus gadus aizrautīgi lasu Po darbus.

Iesūtīja: whitegirl ; laiks: 03.01.2006 22:56

Po arii ir viens no maniem miiljaakajiem raxtniekiem...
Mani ljoti piesaistiija vinja mistiskie un druumie darbi, kaa arii vinja nedaudz perversa un neskaidraa pagaatne...
Esmu lasiijusi visus vinja darbus anglju valodaa, taapeec nemaz nezinu kaa tas viss vareetu buut latviski...
Es pat shogad skolaa (American Literature) tasiiju iisfilmu, balstoties uz vinja slavenaako darbu "Raven"...
Man patiik ka vinjsh ir tik atshkjiriigs un origjinaals... Un tas ka vinjsh bij bik traks ar naak manupraaat par labu vinja teelam...

Iesūtīja: ditinj ; laiks: 09.09.2006 00:18

Reiz no draudzenes paņēmu grāmatu ar viņa šausmu stāstiem. Interesanti bija. Fanot gan nefanoju par viņu. Bet slikti nebija.
Draudzene gan sūdzējās, ka vajadzēja vēl vairāk asiņu

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 25.09.2006 20:19

Man ir viena grāmata "Nodevīgā sirds" latviski, jau izlasīta, daži stāsti pat vairākas reizes. Un vasarā nopirku "Spirits of the Dead: Tales and Poems" Jāņa Rozes grāmatnīcā turklāt ļoti lēti, tā izskatās, ka klasiku lasīt angliski iznāk lētāk nekā latviski. Lai nu kā, dzeja viņam arī ir ideāla

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 26.09.2006 07:58

Po šausmu stāsti man tīri labi patīk un ir vismīļākie no šausmu stāstiem. ko esmu lasījusi. Tagad gan šausmu stāstus es nelasu, jo man bibliotēkā ir izbeigušies visi to krājumi.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 26.09.2006 15:55

Pievienojos Po cienītājiem. Šobrīd man stāv uz galda no bibliotēkas izņemta Po stāstu krājuma grāmatiņa, pārlasīšanai, tā teikt. Un mazliet arī citam projektam, ko esmu nodomājusi īstenot.

Man patīk Po grāmatas. Tās piesaista ar savu emocionālo atklātību un psiholoģiskajiem maldu tīkliem, aks viegli tevi iepin.
Patiešibā Po izlasīt mani pamudināja šeit jau pieminētā Bredberija stāsts "Ašers II"

Iesūtīja: Flora ; laiks: 04.10.2006 19:30

Po man ptiik...vispar šausmenes parak daudz nelasu, taču Po ir tiesham labi stasati...škiet peedejo graamatu ar viņa šausmu staastiem izlasiiju pirms kaada gada, taapec nosaukumus labakajiem staastiem iisti neatceros...aaa atmiņā viens gan palicis : "Muca Amontiljaado vīna" ...laikam.....un arii "Nodeviigā sirds" bij laba.....

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 18.10.2006 11:55

Eh, negribas atkārtoties, neko daudz neteikšu.

Teikšu par to, ka gribu atrast tieši viņa dzeju, nevis stāstus, angliski, jo man galīgi nepatīk, kā viņš skan latviski, it sevišķi dzeja. Kā tulkojums tas, ko esmu lasījusi, nav slikts, bet esmu redzējusi arī pāris dzejoļus angliski, un tur pārāk daudz ir pazudis tulkojumā.

Iesūtīja: maichestera ; laiks: 30.10.2006 23:08

Patīk,ļoti!
Man liekas ka viņš bija pirmais kas rakstīja Darck art stilā.Protams tas ir visai jauns termiņš,bet darbi kas atbilst ir radīti jau 18gs.
Tikai traģiski ir viņa rakstīšanas apstākļi-Po bija slims ar trakumsērgu kad rakstīja tos savus ģeniālos darbus.
Izlasīju Nodevīgo sirdi kad bija knapi pāri 11gadiem,biju sajūsmā..

Iesūtīja: pure ; laiks: 01.11.2006 13:45

ai, kā man tīk Po. ģeniāls rakstnieks. piem, es, kad lasu kaut ko, tad es visu redzu savā acu priekšā. biedējoši. bet man patīk baidīties. un kraukļa dzejolis ir fantastisks.un stāsts, no kura iedvesmojās Verns un uzrakstīja 80 dienās apkārt zemeslodei. nu ļoti tīkams rakstnieks.

Iesūtīja: emily ; laiks: 07.11.2006 17:33

Kaut kur mājās biju atradusi Edgara Alana Po "Slepkavību Morgielā". Plānoju ķerties klāt.

Šī grāmata tiek uzskatīta kā pirmais darbs kriminālromānu žanrā. Tā kā šis amerikānis ir viens no žanra aizsācējiem, kā jau te bija minējusi Roviela.

Iesūtīja: Shatered ; laiks: 20.02.2007 22:24

Šobrīd tieši lasu `Nodevīgo sirdi`. Ļoti patīk. Favorītus uzskaitīt netaisos.
Un jā. Es nopirku arī angļu valodā izlasi `Selected Tales`. Jāatzīst, ka ar manām angļu valodas zināšanām ir nedaudz par maz, lai varētu visu izbaudīt.

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 27.05.2009 15:00

Paldies, tev Po, par inovāciju literatūrā, bet tu priekš manis esi par primitīvu. Dzejolis Krauklis ir viss, kas man no tevis patīk.

Iesūtīja: Saranda ; laiks: 01.06.2009 13:09

Kad lasīju viņa stāstus pirmo reizi, tad reakcija bija - wow. Pārlasot otru reizi, savu wow vairs neatradu, toties ievēroju ko citu - aizrāva veids, kā stāstos ievijusies viņa paša biogrāfija un dziļākās bailes. Po stāsti šajā ziņā man ir patīkami kā iespēja iepazīt tuvāk psihiski slimu un jau mirušu cilvēku, kurš palicis vienatnē ar savām bailēm - un talantu. Atsevišķiem stāstiem aizrauj sižeta idejas - piemēram, "Svērtenis", "Sarkanais mēris", u.c.
Dzeja gan patīk daudz labāk, it sevišķi, "Krauklis" un "Dream within a dream".