Diezgan bieži lasu jūsu forumu, bet tā kā pats neko nevēlējos jautāt, nebij vajadzība registrēties
Tieši tāpēc tagad pieregistrējos un vēlos jautāt jums.
Kā jūs atceraties savus sapņus?
Citiem tas varbūt liekas muļķīgs jautājums, bet man tas ir aktuāls,
Kādu laiku interesējos par Apzinātajiem sapņiem (Lucid Dreaming)
bet tas pašlaik nav galvenais.
Problēma ir tā kad neatceros savus sapņus, agrāk tā nebija, bieži atcerējos savus sapņus.
Bet pēdējā gada laikā, varteikt vispar neatceros neko!
Kkad gada sākumā vēl atceros kko sakarīgu no sapņiem, bet tagad kad pieceļos un mēģinu atcerēties par to ko sapņoju, atceros labi ja vienu fragmentu: Pastos uz Riteni, ēdu mājas vai kko tādu, tākā kadas 5 sekundes tikai.
Lasiju kad vajag pirms gulēt iešanas domāt to lai no rīta atcerētos sapņus, un no rīta jamēgina atcerēties un jāpieraksta tas, bet ko pierakstīt ja neko neatceros..
Cik forūmā lasiju par sapņiem, neviens nerakstija kad neatceras sapņus vai ko tādu.
Arī tagad draudzene guļ blakus un bij piemodusies un teica ka nosapņoja 3 sapņus un par katru sapni nostāstija tik sīkumaini ka likās nereali, par katru sapni stāstija kādas 10 minūtes Un man skauž, jo man tā nav :/
Nezinu ko lai dara..
Varbūt ja zinat varat padalīties savā pieredzē, ja zinat kas to ietekmē, utt,
Varbu't poza? vienmēr guļu uz viena sāna.
Varbūt vainīgs tas ka man miegs ir pārāk cieš, kad guļu nekas man netraucē, mūzika, gaisma utt..
Ceru ka saņemšu vismas kaut kādu palīdzību
pamēģini pēc pamošanās uzreiz neatvērt acis,koncentrēties uz tikko nosapņoto/sajusto
un ja nakts vidū pieraksti sapni,tad rūpīgi piedomā,jo man vienreiz bija tā,ka no rīta atrodu lapiņu un nesaprotu,ko pie velna es ar to esmu domājusi
sveicināts forumā enjoy your staying
Man ir atbilde: Irjāveido sapņu grāmata, kurā uzreiz pēc pamošanās ir jāpieraksta savi sapņi. Jāpierkasta pēc iespējas sīkāk savs sapnis - un ik pa laikam ir jāizlasa šī grāmatiņa.
Par Lucid dreaming - Sapņu grāmata arī tam palīdzēs, jo sapņiem ir tendence atkārtoties un tad tu sapratīsi, ka esi sapnī. vēl it kā vajagot visu liaku pirms iemimgšanas atkārtot - es sapņoju, es sapņoju, es sapņoju, un, ja tu iemiedz ar šo domu tu sapnī esi pie apziņas, ka sapņo.
Ceru, ka atbildēju uz taviem jautājumiem.
P.S. - es pats sapņu grāmatiņu rakstīju tikai neilgu laiku, bet mans rekords - sapņos, kurus esmu atcerējies ir 7, bet biežāk es neatceros nevienu.
Man arī ir bijuši sapņi, kas atkārtojas, bet tādi nav bijuši sen.
Parasti es sapņus aizmirstu, jo pamošanš brīdī sāku domāt par kaut ko citu, vai arī miegs ir pārtraukts pret pašas gribu. Parasti no rītiem, kad skan modinātājsm, man iedarbojas abi šie varianti.
Bet jāsaka, ka tā es bieži atceros savus sapņus. Man pat tie patīk, jo liekas gari un dažādi un interesanti...
Ūū, sapņi... Mana specialitāte!
Es laikam esmu unikums, ņemot vērā to, ka kopš 6 gadu vecuma esmu spējusi kontrolēt savus sapņu dažādos veidos. Pat šajā pašā brīdi spēju atcerēties vismaz 20 dažādus sapņus, un it īpaši svaigi to, ko nosapņoju šonakt (bija interesanti notikumi, ko mana zemapziņa uztaisīja - tos atceros īpaši labi tūlīt pēc pamošanās). Nekad savā mūžā neesmu rakstījusi sapņu dienasgrāmatu. Tiesa, vienreiz mēģināju, bet tieši tāpat kā ar parastajām dienasgrāmatām, bija slinkums un nespēja pierakstīt visus notikumus, sajūtas. Murgu man nav bijis jau no 7 gadiem.
Ieteikumi, kas varētu palīdzēt.
1.Vai nu ejot gulēt, kopā ar savu elpošanu domā vienu domu, pa ko gribi sapņot(senāk izmantoju šitādu tehniku)
2.Vai nu ļauj savai iztēlei un prātam trakot. A.k.a. iztēlojies rakstošu zīmuli, attēls pārvēršās par makaronu, pa to staigā cilvēciņš u. tml. Ja pamēģināsi, tad sanāks.
3. Obligāti pieraksti, ja k-ko atceries. Man ir pārsteidzoši ietilpīga sapņu atmiņa, bet tev gan vajadzētu pierakstīt pat sapņu fragmentus.
Ceru, ka palīdzēs
Es bieži sapņoju daudzko interesantu, ko gribas citiem izstāstīt un pašai atcerēties. Tad es daru apmēram tā: tiklīdz pamostos, neatveru acis un ātri izstāstu sev īsumā to sapni. Ne jau skaļi, bet nu sev, kā lasot. Tas palīdz, pēc tam varu atcerēties un izstāstīt kādam citam, tiesa, ne pārāk detalizēti, bet doma ir. Un ja vēl klāt ir redzes atmiņa, tad sanāk pavisam labi.
Es atceros savus sapņus tad, kad:
Pirms gulētiešanas ar sevi norunāju, ka šonakt redzēto gribēšu atcerēties. Koncentrēšanās.
Kad no rīta, pirms celties, es ļauju sapnim vēl plūst un cītīgi par to domāju.
Kad tie nav bezgala nesakarīgi.
Kad prāts nav aizgruzīts ar kaut ko citu.
Kad es mostos dabīgi, nevis ar modinātāju vai kādu, kas uzdodas par modinātāju. Ja necenšos atcerēties sapni pirmajās 5 minūtēs, tas daļēji noteikti izgaisīs, paliks tikai daži spilgtākie mirkļi.
Kad mainu gulēšanas vidi, t.i., pagriežu kājgali uz galvgali, guļu autobusā, ciemos vai vēlnezkur citur, tad sapņi pat ir vēl spilgtāki.
Kad gulētejot pirms aizmiegu jau sāku virzīt sapni uz gultni, kur es vēlētos. Tas vēlāk turpinās savā nodabā. Un neaizmirstas.
Man tas vispār liekas šausmīgi, kad nevar atcerēties sapņus. Man tas ir svarīgi - krāsainas naktis - vienīgā vieta, izņemot filmas, kur var redzēt dīvainības, maģiju, murgus, visu. Reizēm jau arī tāpēc, ka vakarā var uzdot jautājumus un sapnis var uz tiem atbildēt. Kaut vai pavisam simboliski.
Pirms dažām dienām bija ļoti interesanta intervija iekš radio, intervētā persona bija latviešu režisore. Viņa apgalvoja, ka ir cilvēki, kuri lasot grāmatas, nespēj iztēloties notikumus, darbības, es patiešām tam neticēju, līdz mans puisis to apstiprināja. Man nekad mūžā nav bijušas problēmas ar fantazēšanu, izlasītās darbības attēlošanu savā redzeslokā. Mana otra puse neatceras sapņus, cik viņu pazīstu, viņš man ir atstāstījis labi, ja kādus 2 vai 3 nosapņotos sapņus.
Manuprāt, sapņu atcerēšanās arī ir atkarīga no tā, vai cilvēks, lasot grāmatas, žurnālus, anekdotes, spēj iztēloties to visu. Nespēšu nodefinēt kādā veidā, bet teorētiski tā jābūt, vismaz tam būtu jābūt vienam no aspektiem, sapņu atcerēšanā.
Protams, ir cilvēki, kuri katru dienu ir tik ļoti nodarbināti, un, zinot, ka nākamā diena arī būs nodarbināta (darbs, skola un citas lietas), ka viņiem zemapziņā ir noteikts tas, ka nav laiks atcerēties sapņus, ir daudz nopietnākas lietas, kas šajā dienā būs jādara.
Reāli sapņu atcerēšanos ietekmē nevis grāmatas, filmas vai poza, bet gan bioloģiski faktori
ir divas miega fāzes un tikai vienā mēs sapņojam,
paradoksālais miegs - kad notiek tā saucamais REM(Rapid eye movement) un mūsu smadzenes apstrādā notikumus, iespaidus un sajūtas. Ja mēs pamsotamies šī miega laikā, tad mēs atceramies sapņus, ja mēs pamostamies
ortodoksālais miegs- kad mēs nesapņojam, mūsu ķermenis aatjauno enerģijas rezerves un visdziļākā miega fāze. Ja pamostamies no šīs fāzes, tad jūtamies noguruši, neizgulējušies un neatceramies sapņus.
Tātad lielākoties visu izšķur bioloģiskie faktori- kādi ir tavi miega paradumi, jo lielākoties cilvēki, kuri neredz sapņus vienkārši nepamostas 1 miega fāzē
Protams šis ir bioloģiskais faktors, kas veido pamatu.
Nesen interesējos par šādu tēmu, dizgan interesanti.
Es parasti atceros sapņu spilgtākās detaļas, kas dienas laikā savienojas skaidrā [un ne tik neloģiskā] virknē, bez trūkstošiem punktiem.
Bet es neatceros katru dienu ko es esmu sapņojusi.
Piekrītu euphoria, viņas versija ir ļoti saprotama.
Pati nesen šo tēmu skatījos lapā http://santagute.wordpress.com/category/sapni/ kurā atrodamas vēl dažādas lietas saistītas ar sapņiem, būtību.
Bet tiši tā lapa, kas atvērsies nav "zinātniski" pareiza, jo es uzskatu, ka ceturtais punkts ir tīrais šļam ļam.
Vēl kautkur bija viena lapa, bet uz mirkli nepatiekšu kura.
Tāpēc, ka tavas smadzenes sapņus izmanto tikai kā tādu ekrāna glābēju + tev izklaidējošs kino, kamēr failiņi tavā prātā tiek sakārtoti, ja vien tu neesi gana noguris (atgādinu, ka parasti tie, kas pa dienu izpumpējas pilnībā, guļ kā nosisti un sapņus parasti neredz). Tāds sit back and relax, ja tu neesi tik noguris.
Tā kā prāt auztverē sapņi nav nepieciešami izdzīvošanai, brīdī, kad tu atmosties, tiem pāri pārrakstās informāciju par īstenību, tā efektīvāk izmantojot tavas atmiņas cietā diska rezerves.
Te rakstītais pa daļai ir vispārzināms, pa daļai sastāv no manām teorijām, bet jebkurā gadījumā IMO nav tālu no patiesības.
Un attiecībā uz radošākajām personībām this sucks, I know, man arī gribētos visus sapņus atcerēties.
cilvēkiem visur ir paradums meklēt mistiku un atklāsmes,lai interesantāk dzīvot-tādēļ jau arī domā par tiem sapņiem.
Mattiasa versija ir visai ticama,bet man kā romantiķei tomēr par sausu
Manuprāt sapņi dod mums kādu informāciju-tā kā pabiksta sānos un parāda ar pirkstu uz to ,ko palaižam garām,bet pie tā, ja kārtīgi apdomājamies, varam nonākt arī paši,mazliet paanalizējot,to kas iet greizāk kā gribētos
Es domāju, ka jums būtu iemesls priecāties, jo es vispār atceros tikai... četrus sapņus. Pirms šī es vēlējos rakstīt divus, no kuriem tikai sīki fragmenti - arī 5 sekundes palikušas prātā, bet kā iedomājos vairāk par viņiem, atklāju vēl divus. Varbūt, lai atcerētos kādu sapni, jāiegrimst dziļāk atmiņā.
Pēdējā pusgadā vai pat arī gadā, neesmu redzējusi neko. Un pat īpaši nealkstu, jo viss, ko es redzu, diezgan satrauc mani un liek par to domāt. Zūd koncentrēšanās.
Šonakt redzēju izteiksmīgu sapni, bet vairs neko jēdzīgu neatceros.
Pie iepriekšējā vēl pielikšu klāt versiju, ka bērni ir tie, kas ļoti labi atceras sapņus. Manuprāt, tāpēc, ka viņi joprojām ir pasaules izzināšanas režīmā, kad gan ar valodām labāk veicas, gan arī pasaule liekas labāka, zāle zaļāka, debesis zilākas un saldējums garšīgāks jo bērns uztver pasauli un tver katru brīdi, atšķirībā no pieaugušajiem, kas ir notrulinājušies, un paši no tā dabū ciest (kas necieš, tas arī prātā jau ir iesīkstējis pieaugušais, kuru, teiksim, tāda lieta kā sapņi vispār neinteresē). Kā bērni mēs pamanam un iegaumējam daudzas lietas, kam nepievēršam uzmanību vēlāk.
Iespējams, tāpēc, ka slims tu sēdi mājās un tev trūkst citu iespaidu. Tad ir vieta, kur saglabāt infu par sapni, jo ccita infa ar augstāku prioritāti vienkārši nepastāv vai ir krietni mazākā daudzumā. Tā teikt bada laikā velns pat mušas ēd.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)