Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: marsietis ; laiks: 05.04.2008 14:25

kā jūs domājat - ja marsa plānajā atmosfērā esošo oglekļa dioksīdu (sastāda 95% no atmosfēras) ar kkadu zemes augu vai aparātu palīdzību pārveidotu par skābekli, vai cilvēks, neskatoties uz Marsa mazo atmosfēras blīvumu, varētu brīvi paelpot bez skafandra?

vnk ziņkārība - girbētu dzirdēt jūsu domas...

Iesūtīja: washulis ; laiks: 05.04.2008 14:42

nu lai varētu izveidot atmosfēru, vajadzēs daudz to ierīču vai augu. un tik un tā vajadzēs daudz laku. nezinu vai tas maz ir iespējams...? un kā tas mainīs pašu marsu? to ar nezinu. to gan kādam spečukam paprasīt vajadzētu. varbūt kādreiz...

Iesūtīja: ils ; laiks: 05.04.2008 18:18

Atceros, kaut kur lasīju, ka Marsa atmosfēra ir tāda, tāpēc, ka Marss zaudē atmosfēru sava mazā pievilkšanas spēka dēļ. Diez vai augu stādīšana ko dos, gaiss aizies izplatījumā ātrāk.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 06.04.2008 17:47

Nevarētu. Uz Marsa virsmas atmosfēras spiediens ir ~0.8 kPa, uz Zemes virsmas ~100 kPa. Everesta virsotnē spiediens ir kaut kas starp 0.3 un 0.6 virsmas spiediena, nu ērtības labad pieņemsim, ka 0.5 - tātad 50 kPa. Un jau tādā spiedienā cilvēkam ir ļoti grūti paelpot, tikai dažiem ir izdevies tur uzkāpt bez skābekļa maskas. Īsi sakot - tur kaut tīrs skābeklis varētu būt, bet tu tāpat atrubīsies.

Iesūtīja: marsietis ; laiks: 06.04.2008 21:31

njaa.... biskiit tizli ka marsam taada atmosfeera

Iesūtīja: La Keira ; laiks: 06.04.2008 21:54

esmu dzirdējusi ka Marsa atmosfēra Zemiešiem esot indīga
ja jau tur buutu skaabeklis, ko vajag Zemiešiem, tad Marss jau sen buutu zaļumzaļš un apdzīvots!
tikmēr dodu priekšroku Mars šokolādes batoniņiem!


PS. - kaapēc cilvēki tik ļoti peeta kosmosu, ja pat Zemi vēl nav izpeetiijuši liidz galam?

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 06.04.2008 22:02

````, ko tu, ````, vēl esi dzirdējusi? Ka man ir 3 kājas?
"Indīgs" nav tas pats, kas "tur nav nepieciešamo vielu". Vai ūdens ir indīgs? Nē. Bet tu viņā dzīvot vari?

PS: Jo tas dod jaunas iespējas gan pašas Zemes pētīšanā, gan citur.

Iesūtīja: La Keira ; laiks: 06.04.2008 22:13

dzirdējusi no savas ģeogrāfijas skolotājas. Bet nu no tevis esmu dzirdējusi arī to ka tev itkā esot 3 kājas.


Ir tomēr atšķirība starp "Esmu kaut kur dzirdējusi" un ''tas ir neapgāžams fakts''

Iesūtīja: Mākoņkaķis Aurēlija ; laiks: 11.04.2008 19:22

Neko nezinu, Shad, bet tikpat labi tur varētu būt tvana gāzes attāļš radinieks. Ja gāzēs var būt radinieki, tas ir.

Nuh, par to vēl agri spriest. Vispirms tas viss tur būtu jānoved. Un augiem vajag melnzemi, un Marss sastāv no smiltīm, tāka kosmosa kuģi ar pašu jaunāko aprīkojumu vest milzu kaudzi zemes uz citu planētu, nu, seciniet paši.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 11.04.2008 21:18

Marsa zemes virkārta tiešām ir vairāk līdzīga smiltīm nekā melnzemei. Bet arī smiltīs var būt augu.
Bet Marsa smiltis ir pilnas ar dzelz oksīdu, jeb rūsu. Tāpēc tas ir sarkans. Un man liekas, ka rūsa auguem pa rlabu nenāk.
Bet vai kaitē?
Atmosfēra ir pārāk maz skābekļa un pārāk daudz oglekļa dioksīda.
It kā viss skābeklis būtu pārvērsts oglekļa dioksīdā, bet nebija augu, kas to atjaunotu.

Lai dzīvotu uz Marsa, vajag ģenētiski modificētus augus, kas spētu augt ar rūsu piesārinātās smiltīs, katru gadu izturēt -40 grādu ziemu un samērā strauji pārvērst oglekļs dioksīdu skābeklī.
Ūdeni var ņemt no poliem uz Marsa.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 12.04.2008 12:27

Tai Marsa augsnei nav ne vainas ( nu tik forša, kā Zemes melnzeme nav, bet der ), problēmas ir ar atmosfēru un augsto UV līmeni.

Iesūtīja: marsietis ; laiks: 12.04.2008 14:32

njaaa...atmosfēras spiediens ir pārlieku zems ... butu jajautā: vai gadijuma nav nekadu iespēju palielināt planētas atmosfēras spiedienu + palielināt gāzu daudzumu atmosfērā.....

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 12.04.2008 14:50

Ir, bet vieglāk būs tomēr uzvilkt skafandru un uzbūvēt siltumnīcu.

Iesūtīja: La Keira ; laiks: 12.04.2008 14:59

uz marsa ir ļoti plāna atmosfēras kārta. Zemei ir daudz biezāka.
bet tagad jautājums ir šāds - kam mums vajag marsu padarīt liidziigu zemei?
bez tam tur temperatuura attieciigi gadalaikiem variee no -140°C liidz + 20°C
vai puuliņi tiešaam buutu taa veerti? un kurš gan gribeetu pamest zemi uz visiem laikiem, lai dziivotu uz marsa...

Iesūtīja: sipps ; laiks: 12.04.2008 17:32

kas vainas normali varetu dzivot uz marsa pavesi gan naktis butu bet tas ta pierastu

Iesūtīja: marsietis ; laiks: 12.04.2008 17:59

La keira - uz zemes ar laiku vienkarshi aptruksies vietas... Cilveku dzimst aizvien vairak un vairak, bet marss butu laba vieta kur izversties...
Shadowstalker - nu jaa...piekritu tev... jo atmosferas parveidoshana, laikam vnk prasitu parak daudz laika un lidzeklu =/... bet ja uzstutee milzigu siltumnicu, tad vienalga kads ara laiks, vai -120 vai +120... lēti nu vienkarši

Iesūtīja: Elony ; laiks: 12.04.2008 19:09

Spēcīga atmosfēra vajadzīga, lai aizsargātu no meteorītiem un UV starojuma.
Pilsētas zem kupoliem - fantāzija, jo tām jābūt tādām, lai spētu pastāvēt ar saviem resursiem, aizsargātos ne moteorītiem un citādām draņķībām.
Kopumā Marss ir tāda planēta, kāda zeme varētu būt nākotnē - jau izlietota. Skābeklis pārvēties CO2, zeme sagandēa, ūdens iztērēts.
Ieviest tur dzīvotspejīgu civilizāciju ar tām tehnaloģijām, kas ir cilvēku rīcībā tagad un tuvākajā nākotnē, ir praktiski neiespējami.

Un nav iespējams radīt pietiekami blīvu atmosfēru uz Marsa, jo tas vienkārši ir par mazu. Atmosfēra vienmēr būs pārāk retināta.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 13.04.2008 22:00

Ūdeni izlietot nav iespējams. Ķipa kā var iedomāties ūdens izlietošanu - tas tak nekur pazust nevar, neviens Kosmosā to nešauj.

A vispār marš uz http://www.marssociety.org/portal.

Iesūtīja: La Keira ; laiks: 13.04.2008 22:30

: marss - vieta kur cilvēkiem izvērsties.

Vietas jau nu mums uz zemes neaptruuksies. Sadziivosim arii kaa skudras. Ja ne - tad dažus nositīsim un atkal vietas būs gana! Kāpēc gan mums būtu jāizvērš savu nejēdzīgāko rasi no visām pa visu orbiitu?

Bet ja tā loģiski domā, Zeme taču ir mazāka par Marsu. Un tas nozīmē ka uz zemes nevar izgatavot tādus ūber aizsargus no UV lai pēcāk uzliktu uz marsa. Nevar lai kā arī gribētos. Tad vajadzētu lietot jau uz Marsa esošos resursus, kas nozīmē ka cilvēkiem būtu jādzīvo uz Marsa, lai tādus dabūtu. No kā savukārt varam secināt, ka tas nav iespējams, jo bez tā aizsarga neviens tur nevar dzīvot.

Nē - ja grib, tad visu var. Bet mums jau nevajag gribēt, jo mēs tos laikus kad vajadzēs jaunu zemi kur dzīvot, diezin vai piedzīvosim.

Vēl kas. Kāpēc jāveido Marsu par vietu kur var dzīvot, ja mēs tur negribam dzīvot?

Sviests, taada arī ir!? tad jau noteikti atradīsies arī mazo zaļo cilvēciņu ar antenām biedrība.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 13.04.2008 22:36

AK DIEVS, KO TU MURGO? Marss ir ~2x mazāks par Zemi pēc diametra. ````s, ````!

Iesūtīja: La Keira ; laiks: 13.04.2008 23:42

labi kļūdījos. baigā starpība. ko darīt? izrakt zemei vidū caurumu?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 14.04.2008 04:00

Tiešām, par ko tu tur mugo? Kādu caurumu? Tu pazemes pilsētas domā, vai? Vai tu joprojām par to UV vairogu?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.04.2008 05:48

Bet ķīmiski pārveidoties gan var.
Ūdens sastāv no skābekļa un ūdeņraža.
Sakot, ka Marss ir kā izlietota planēta, domāju to, ka izskatās tā, it kā tur reiz būtu kāds dzīvojis un izmantojis tās dabas resusrsus, kā to taad darām mēs. Kaut arī saka, ka ūdens ir atjaunojams dabas resurs, tomēr ja grib izmantot to kā degvielu, tad tā nav.

Kas attiecas, lai izmantotu ūdeni augu audzēšanai - pat ja būtu tādi augi, kas iztur pašreizējos Marsa apstākļus, pat ja izmanto to ūdeni, kas ir Marsa polos sasalis - augsne ir tāda, ka ūdens sasūksies tajā iekšā. Un dabūt atpkaļ grūti.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 14.04.2008 06:24

Diezgan....


Nu, nu? Kurā procesā tad tas pazūd un savienojas ar kaut ko ne tā?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.04.2008 08:38

Varbūt man šķiet nepareizi, bet izskatās, ka pavediena autors ir noskatījies "Total Recall" un tagad grib dabūt zināt, vai kaut kas tāds ir dabā iespējams.

Īpaši pētījusi neesmu, bet manas fragmentārās atmiņas par kaut ko reiz lasītu par Marsu saka, ka tā vis dabā nesanāks. Vai tikai Marss nebija pārāk mazs, lai noturētu atmosfēru? Nē, neatceros Bet kaut kas tur bija, kāpēc Marsam ir tāda un ne savādāka atmosfēra un izmainīt to tā vienkāršii nevar, bet sarežģīti neviens nav mēģinājis un nemēģinās arī, jo tas prasa pārāk daudz enerģijas tīri enerģētiskajā nozīmē, piedevām par rezultātu nekas nav zināms.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.04.2008 10:23

Procesā sadedzinot ūdeņradi rodas ūdens. un enerģija.
Vispār tas nav pa tēmu, bet tik un tā pat ja izdomāti efektīgu veidu, kā ūdeni izamantot enerģijas iegūšanai, tas nevar būt mūžīgi.
1. Sadala ūdeni skābeklī un ūdeņradī. Bija metode ar elektrīdu, pagaidām neefektīga.
2. Sadedzina ūdeņradi. (H2 + O = H2O + enerģija)
Kopumā ir mazāk ūdens kā sākumā, jo daļa matērijas pārvērtās enerģijā. (E =mc kvadrātā).
Bet atkārtoju, ka kopumā tas nav par tēmu.

Lieta tāda, ka cilvēki rada gāzes. No ūdens, no citām lietām. Uz zemes tās paliek atmosfērā, bet Marss ir apmēram 3 reizes mazāks, tātad gāzes izplūst visumā.

Uz sākotnējo jautājumu, vai var radīt atmosfēru uz Marsa - nevar.
Pat ja Zeme būti tikai par 10 daļu mazāka, atmosfēra šeit būtu jau izretinājusies un būtu grūti dzīvot.
Uz Marsa "zem klajas dabess" radīt ekisistētspejīgu atmosfēru nevar.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 14.04.2008 11:39

Tas par tām gāzēm bija labi. Ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki, piemēram, govis tajā ziņā ir īsta nelaime. Nopietni runājot, arī augi, un viss pārējais. Ūdens tvaiki gaisā. To visu nav radījuši tikai cilvēki. Cilvēku specializācija vairāk ir kaitīgas gāzes.

Par to, ka nevar — tu noteikti zini? No kādiem avotiem? Man likās, ka mācītie prāti par to vēl nebija līdz galam izlēmuši.

Ja Zeme būtu tikai par 1/10 mazāka, mēs pielāgotos, tici man. BTW, kādreiz uz Zemes bija 33% skābekļa gaisa sastāvā, nevis, kā pašreiz, 21%. Un pat, ja atmosfēra tad ir mazliet retināta, izdzīvot vēl var. Grūti, bet nav neiespējami. Un pēc pielāgošanās vairs nav grūti.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.04.2008 16:14

Visām zemes tipa planētām ir atmosfēra, tomēr tikai Zemai un Venērai tā ir kārtīga. Abas šī planētas ir samērā līdzīgas pēc izmēriem, to masa ļauj noturēt gāzes planētas tuvumā.
Merkurs un Marss ir mazāki (Marss ir apmēram 2, nevis 3 reizes mazāks), to masa nespēj pietiekami noturēt gāzes ap sevi, ja uz Marsa mākslīgi radītu blīvāku atmosfēru, gāzes vienalga pakāpeniski aizplūstu visumā.
Tā ir vienkāršā gravitācija. Ja gravitācija ir par mazu - vieglās gāzes aizplūst. Paliek ļoti maz, ar ko elpošanai nepietiek.
Atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas ir tāds, kāds ir uz Zemes 40 km augstumā. Pamēģini paelpot 40 km augstumā, zināsi, kā ir uz Marsa.

Un par to, ja zeme būtu par 1/10 mazāka - pielāgotos? Varbūt. Bet dzīvības līdzsvars dabā ir visai trausls arī bez mazāks zemes. Pat par 10 daļu mazāka gravitācija var pakāpeniski radīt globāls pārmaiņas uz visas planētas, tadot apstākļus, kas nav piemēroti dzīvības pastāvēšaiani.

Bet ja paskatās uz šo foto, tad tik ļoti gribas ticēt,ka uz Marsa tomēr var dzīvot...
http://www.liis.lv/astron/IE_version/Bildes/AstroAZ/MARSS1.JPG

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 14.04.2008 16:25

Tā enerģija, kas izdalās, sadedzinot ūdenŗadi, "rodas" uz savstarpējo saišu rēķina. Tieši tik enerģijas, cik sadedzinot izdala, iztērē, lai sadalītu gāzēs. Ūdens zudums tur ir 0.

Iesūtīja: marsietis ; laiks: 14.04.2008 16:34

Total recall es neesmu redzejis, bet kautkas par to tēmu ir redzēts vienā citā filmā... Ja nemaldos tad nosaukums bija "Red Planet"

Iesūtīja: Lapsēns ; laiks: 15.04.2008 09:21

Ir bijuši daudzi dažādi projekti Marsa 'apzaļumošanai'.

Bija plāni novirzīt un ietriekt Marsā vairākas komētas, atrisinot brīvā ūdens jautājumu, un palielinot gāzu apjomu atmosfērā. Bija projekti būvēt pilsētas-kupolus, pazemes pilsētas, pārsegt ar milzu vākiem Marsa kanjonus. Ieviest tur baktērijas, kas ražotu skābekli no Marsa materiāliem. Sadalīt un bombardēt Marsu ar meteorītiem no asteoīdu joslas.

Problēma jau nav tajā, ka Marss zaudēs atmosfēru, ja tā tiks radīta. Process nenotiks zibenīgi, bet ģeoloģiski lēnām. Pirmējo atmosfēru Marss, pēc zinātnieku domām, esot pazaudējis aptuveni miljards gadu laikā. Problēma ir radīt pietiekami daudz jaunās atmosfēras pietiekami īsā laikā.